Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos»

Izdarīt likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 32/33/34, 1993, 8/9, 18/19) šādus grozījumus:

1. Izteikt 3. panta tekstu šādā redakcijā:

«Privatizācijai lauku apvidos ir pakļauta zeme, kura 1940. gada 21. jūlijā bija fizisko personu īpašumā, kā arī tā zeme, kura bija valsts un juridisko personu īpašumā un tika nodota pastāvīgā lietošanā fiziskajām personām zemes reformas pirmajā kārtā vai arī tiek nodota kā līdzvērtīga zeme bijušā zemes īpašuma vietā.

Zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā bija valsts un juridisko personu īpašumā, var privatizēt saskaņā ar attiecīgajiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

Ar aizsargājamiem dabas objektiem aizņemtās zemes nodošanu īpašumā reglamentē speciāli likumdošanas akti.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem pēc to pieprasījuma tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz derīgo izrakteņu atradņu un iegulu teritorijām, nosakot, ka zemes dzīļu izmantošanu reglamentē atsevišķs likums.»

2. Izteikt 6. panta tekstu šādā redakcijā:

«Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, ja zemes pieprasījums iesniegts līdz 1991. gada 20. jūnijam, izņemot gadījumus, kad zemes reformas pirmajā kārtā šī zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām personām zemnieku saimniecību, piemājas saimniecību, individuālo augļu dārzu, dzīvojamo māju un vasarnīcu uzturēšanai, līdz 1990. gada 21. novembrim iesākto celtniecības objektu pabeigšanai, valstij un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai.

Ja zemes reformas pirmajā kārtā zeme ir piešķirta citai fiziskajai personai, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, šā panta pirmajā daļā minētajos izņēmuma gadījumos zeme paliek valsts īpašumā, bet fiziskajai personai saglabājas zemes lietošanas tiesības.

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuri zemes pieprasījumu iesnieguši pēc 1991. gada 20. jūnija, viņu bijusī zeme tiek atdota īpašumā, izņemot gadījumus, kad šī zeme līdz pieprasījuma iesniegšanas brīdim ir piešķirta pastāvīgā lietošanā citai fiziskajai personai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo ēku, būvju un neražojoša rakstura koplietošanas objektu uzturēšanai. Uz zemi, kas piešķirta lietošanā juridiskajām personām citām vajadzībām, tiek atjaunotas bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesības, bet lietošanā šādu zemi viņi saņem ne vēlāk kā piecu gadu laikā, politiski represētās personas - ne vēlāk kā gada laikā pēc zemes pieprasījuma iesniegšanas.

Ja uz bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku pieprasītās zemes atrodas juridiskajām personām piederošas ēkas un būves, kā arī fizisko personu ēkas un būves, kuras iegūtas likumā «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» noteiktajā kārtībā, šīm juridiskajām un fiziskajām personām ir garantētas tiesības nomāt zemi, ko aizņem ēkas un pagalms, un vēl līdz 0,5 hektāriem zemes, kas nepieciešama šo ēku un būvju uzturēšanai. Vienlaikus ar zemes nodošanu īpašumā bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bez atlīdzības tiek nodoti īpašumā vietējas nozīmes meliorācijas sistēmu un citu būvju elementi.

Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem zemi vai tās daļu dabā nevar atdot, viņiem ir tiesības saņemt īpašumā līdzvērtīgu zemi citā vietā vai kompensāciju.

Ja bijušais zemes īpašnieks saskaņā ar likumu «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos» nav saņēmis zemi lietošanā, bet ir vienojies ar kādu no saviem radiniekiem (iespējamo mantinieku), ka šis radinieks realizē zemes lietošanas tiesības, tad pašreizējais zemes lietotājs, pamatojoties uz jebkurā veidā noslēgto vienošanos, iegūst arī tiesības uz zemes īpašuma tiesību atjaunošanu bijušā īpašnieka vietā. Savu rakstveida piekrišanu tam bijušais zemes īpašnieks var personiski iesniegt attiecīgajai Tautas deputātu padomei vai nosūtīt tai paziņojumu, uz kura notariāli apliecināts viņa paraksta īstums.

Ja bijušais zemes īpašnieks pieprasījis kompensāciju, pašreizējam lietotājam zemi īpašumā var piešķirt tikai par samaksu.

Ja mirušā zemes īpašnieka pēc pakāpes tuvākais lejupējais mantinieks (dēls, meita) noteiktā termiņā nav iesniedzis zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu vai pieprasījumu kompensācijas saņemšanai, zemes īpašumu bez maksas nodod jebkuram citam mantiniekam, ja šī zeme piešķirta viņam lietošanā vai pieprasīta īpašumā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Ja uz mantojamo zemi ir pieteicies gan zemes lietotājs, gan bijušā zemes īpašnieka citi pēc pakāpes tuvākie lejupējie mantinieki, tad visiem ir vienādas mantošanas tiesības un zemes lietotājs īpašumā bez maksas iegūst tikai savu mantojamās zemes daļu.

Visos zemes īpašuma tiesību atjaunošanas gadījumos mantojuma nodeva nav jāmaksā.»

3. Izteikt 7. panta tekstu šādā redakcijā:

«Juridiskās personas, kam zeme piešķirta lietošanā saskaņā ar likumu «Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos», saglabā zemes lietošanas tiesības līdz pieciem gadiem, ja saskaņā ar šā likuma 6. pantu uz šo zemi atjaunotas īpašuma tiesības tās bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Politiski represēto personu zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu gadījumos juridiskās personas saglabā zemes lietošanas tiesības līdz vienam gadam pēc politiski represēto personu zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu iesniegšanas, izņemot nomā piešķirto zemi līdz 0,5 hektāriem katrai personiskajai palīgsaimniecībai.

Juridiskās personas pienākums ir maksāt zemes īpašniekam nomas maksu, kuras maksimālo lielumu un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.»

4. Izteikt 9. panta tekstu šādā redakcijā:

«Ja likumā noteiktajā kārtībā zeme bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem nav piešķirta, bet tikai rezervēta, viņu zemes īpašuma tiesības tiek atjaunotas, saglabājot šīs zemes lietotājiem zemes lietošanas tiesības, bet ne ilgāk par termiņpieprasījuma laiku. Zemes lietotāji maksā zemes īpašniekam nomas maksu saskaņā ar šā likuma 7. pantu.

Ja bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki vēlas saņemt lietošanā tiem rezervēto zemi pirms pieprasītā termiņa, tad šā panta pirmajā daļā minēto zemes lietotāju (nomnieku) zemes lietošanas (nomas) tiesības saglabājas līdz zemes lietošanas termiņa izbeigšanās brīdim. Gadījumos, kad zeme iznomāta personiskajām palīgsaimniecībām, zemes nomas līgums var tikt pagarināts līdz zemes termiņpieprasījuma beigu termiņam. Politiski represēto personu zemes īpašuma tiesību atjaunošanas pieprasījumu gadījumos piemērojami 7. panta pirmās daļas noteikumi.»

5. Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

«10. pants. Zemes, ēku un augļu dārzu (koku) pirmpirkuma tiesības

Bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem (ja viņi nav saņēmuši savas zemes vietā līdzvērtīgu zemes gabalu vai kompensāciju), arī tiem, kuri reģistrēti atsevišķā neapmierināto zemes pieprasījumu reģistrā, ir pirmpirkuma tiesības iegūt savā īpašumā ēkas un augļu dārzu (kokus). Tādas pašas pirmpirkuma tiesības ir ēku un augļu dārza (koku) īpašniekam, ja pārdod zemes gabalu. Ja minētās personas nav varējušas izmantot pirmpirkuma tiesības pārdevēja vainas dēļ, tām ir izpirkuma tiesības.»

6. Aizstāt 11., 16. un 19. pantā vārdus «Augstākās Padomes Lauku zemes komisija» ar vārdiem «Centrālā zemes komisija».

7. Izslēgt 12. pantā vārdu «izmaksāto».

8. Aizstāt 14. panta pirmajā daļā vārdus «rudzu iepirkuma cenai» ar vārdiem «Ministru kabineta noteiktajai rudzu cenai».

9. Aizstāt 17., 18., 19. un 25. pantā vārdus «Latvijas Republikas Ministru Padome»(attiecīgajā locījumā) ar vārdiem «Ministru kabinets» (attiecīgajā locījumā).

10. Izteikt 21. pantu šādā redakcijā:

«21. pants. Zemes īpašuma pieprasījumu izskatīšana

Pagasta zemes komisija izskata zemes īpašuma pieprasījumu un sagatavo priekšlikumus pagasta Tautas deputātu padomei, pievienojot tiem zemes ierīcības dienesta atzinumu. Pagasta Tautas deputātu padome pēc zemes komisijas priekšlikumu saņemšanas pieņem lēmumu par bijušā zemes īpašnieka zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai par zemes piešķiršanu pieprasītāja īpašumā, vai arī par atteikumu. Pagasta Tautas deputātu padome zemes īpašuma tiesību atjaunošanas vai zemes piešķiršanas lēmuma pieņemšanas tiesības var deleģēt attiecīgā pagasta valdei.

Pagasta Tautas deputātu padomes lēmumu par atteikumu atjaunot bijušā zemes īpašnieka tiesības, kā arī par atteikumu piešķirt zemi tās pieprasītāja īpašumā var pārsūdzēt tiesā.

Ja šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas sešu mēnešu laikā no brīža, kad saņemti 20. panta otrajā daļā paredzētie dokumenti, nav izskatījušas bijušā zemes_ īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasījumu atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, pretendentiem ir tiesības prasīt īpašuma tiesību atjaunošanu tiesas ceļā.

Centrālā zemes komisija ir tiesīga izskatīt bijušo zemes īpašnieku Vai viņu mantinieku pieprasījumus un pieņemt lēmumus:

1) par robežu grozīšanu zemei, kas piešķirta lietošanā pirms zemes reformas (pirms 1990. gada 20. jūnija) izveidotajām zemnieku saimniecībām šādos gadījumos:

- ja uz bijušā zemes īpašnieka vai viņa mantinieku pieprasītajiem zemes īpašumiem, kas piešķirti zemnieku saimniecībai lietošanā pirms zemes reformas, atrodas viņiem piederošas ēkas un būves, bet neatrodas pašreizējam zemes lietotājam piederošas ēkas un būves;

- ja pirms zemes reformas izveidotās zemnieku saimniecības lietošanā ir politiski represēto vai viņu pirmās šķiras mantinieku pieprasītais mežs;

2) par piemājas saimniecību izveidošanu politiski represētajiem vai viņu pirmās šķiras mantiniekiem-, kuri pēc 1991. gada 20. jūnija atguvuši īpašuma tiesības uz ēkām.»

11. Izteikt 24. panta pifmo daļu šādā redakcijā:

«Valstij ir pirmpirkuma tiesības uz zemes īpašumu, kas privatizācijas gaitā tiek pārdots, ja šīs tiesības netiek izmantotas šā likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā.»

12. Papildināt likumu ar jaunu 26. pantu šādā redakcijā:

26. pants. Valsts nodevas zemes privatizācijas gaitā

Personas, kas zemes privatizācijas gaitā slēdz līgumus un veic citus tiesiskus darījumus, kuri saistīti ar bijušo zemes īpašuma tie-

sību atjaunošanu vai zemes iegūšanu īpašuma par samaksu, ir atbrīvotas no valsts nodevas maksāšanas.»

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeima pieņemts 1993. gada 16. decembrī

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1993. gada 29. decembrī

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 16.12.1993.Stājas spēkā: 29.12.1993. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Nekustamais īpašums, būvniecība, PrivatizācijaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 130, 29.12.1993.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
57571
29.12.1993
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
"Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)