Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 1999. gada 4. maija noteikumus Nr. 160 "Kārtība, kādā izceļotājiem kompensējami izceļošanas izdevumi".
Saeima ir pieņēmumi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par kompensācijas izmaksu izceļotājiem, kuri atbrīvo dzīvokļus
PIRMĀ NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Šā likuma mērķis ir veicināt okupācijas seku likvidēšanu, sniedzot palīdzību personām, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi un kuras izceļo uz ārvalstīm (turpmāk — izceļotāji).

2. pants. Saskaņā ar šā likuma noteikumiem un tajā paredzēto kārtību pašvaldības var izmaksāt kompensāciju dzīvokļu īrniekiem — izceļotājiem, ja šīs izceļošanas rezultātā pilnībā atbrīvojas dzīvokļi, kuru īpašniece vai valdītāja ir pašvaldība.

Saskaņā ar šā likuma noteikumiem pašvaldības var izmaksāt kompensāciju arī dzīvokļu īrniekiem — izceļotājiem, kuri ir Krievijas militārpersonas, ja viņi kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām pilnībā atbrīvo pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošos dzīvokļus, arī tos, kuri agrāk bija Krievijas militāro resoru pārziņā.

3. pants. Pašvaldībām ir tiesības pārdot izsolē īres tiesības uz to īpašumā vai valdījumā esošajiem dzīvokļiem, ja to īrnieki — izceļotāji kopā ar ģimenes locekļiem un citām personām ir izrakstījušies no šiem dzīvokļiem.

No izsolē saņemtās summas 25 procenti ieskaitāmi īpašā pašvaldības fondā dzīvokļu iegādei un palīdzības sniegšanai politiski represētajiem, repatriantiem, maznodrošinātām un mazaizsargātām ģimenēm. Atlikusī summa, kad no tās atskaitīti šajā likumā minētie izdevumi, kas jāsedz īrniekiem — izceļotājiem, pēc dzīvokļu pilnīgas atbrīvošanas un Latvijas teritorijas atstāšanas izmaksājama šo dzīvokļu bijušajiem īrniekiem — izceļotājiem.

Izsolē saņemtā summa tiek ieskaitīta dzīvokļa izpirkuma maksā, ja šo dzīvokli likumā noteiktajā kārtībā privatizē persona, kura ieguvusi īres tiesības šajā likumā noteiktajā kārtībā.

4. pants. Dzīvokļu īres tiesības pārdod tikai Latvijas Republikas pilsoņiem un Iedzīvotāju reģistrā reģistrētajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem piešķirts individuāls un nemainīgs personas kods, kas fiksēts personu apliecinošos dokumentos, kā arī personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā.

5. pants. Dzīvokļu īres tiesības var pārdot tikai publiskā izsolē. Tās organizēšanas noteikumus apstiprina attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome, kuras īpašumā vai valdījumā ir dzīvokļi, kuru īres tiesības tiek pārdotas.

OTRĀ NODAĻA
KĀRTĪBA, KĀDĀ IZMAKSĀJAMA KOMPENSĀCIJA PAR ATBRĪVOTO DZĪVOKLI

6. pants. Ar izceļotāju atbrīvoto dzīvokļu īres tiesību pārdošanas izsolē iegūtajiem līdzekļiem rīkojas šādā kārtībā:

1) īres tiesību ieguvējam visa nosolītā summa 10 dienu laikā, skaitot no izsoles dienas, jāiemaksā bankā attiecīgās pašvaldības kontā;

2) domes (padomes) priekšsēdētājs vai izpilddirektors izsoles dienā noslēdz ar izceļotāju divpusēju līgumu, kurā ir norādīts, kāda nosolītās summas daļa pienākas izceļotājam, un noteikta kārtība, kādā tā pārskaitāma vai nosūtāma uz izceļotāja norādīto ārvalsts kredītiestādi. Līgums jāsastāda trijos eksemplāros, no kuriem vienu saņem izceļotājs, otru — pašvaldības kontu apkalpojošā banka, bet trešais paliek pašvaldībai;

3) pašvaldība divu dienu laikā pēc tam, kad saņemts izceļotāja paziņojums no viņa jaunās dzīvesvietas, dod uzdevumu bankai pārskaitīt vai nosūtīt izceļotājam pienākošos kompensāciju uz paziņojumā norādīto ārvalsts kredītiestādi;

4) pašvaldības kontu apkalpojošā banka, pamatojoties uz pašvaldības un izceļotāja divpusējo līgumu un pašvaldības maksājuma uzdevumu, divu dienu laikā pārskaita vai nosūta naudu līgumā norādītajā valūtā uz izceļotāja paziņojumā norādīto ārvalsts kredītiestādi. Valūtas konvertācijas izdevumus banka ietur no izceļotājam nosūtāmās summas, ja pašvaldības un izceļotāja divpusējā līgumā nav noteikts citādi;

5) ja izceļotājs jau līgumā precīzi norādījis savu jauno adresi ārvalstī un ārvalsts kredītiestādi, uz kuru pārskaitāma vai nosūtāma kompensācija, pašvaldības kontu apkalpojošā banka, pamatojoties uz pašvaldības un izceļotāja divpusējo līgumu, 15 dienu laikā, skaitot no izsoles dienas, izdara naudas nosūtīšanas operāciju.

Ja izceļotājs vēlas, pašvaldība var pieņemt attiecīgu lēmumu un izmaksāt viņam pienākošos kompensāciju skaidrā naudā 15 dienu laikā, skaitot no izsoles dienas.

7. pants. Izceļotāji, kuri pretendē uz kompensācijas saņemšanu, attiecīgajai pašvaldībai iesniedz:

1) dzīvokļa īrnieka iesniegumu, ko parakstījušas visas šajā dzīvoklī pierakstītās pilngadīgās personas. Iesniegumā jānorāda, ka šīs personas saskaņā ar savstarpēju vienošanos atļauj kompensāciju par atbrīvoto dzīvokli saņemt šā dzīvokļa īrniekam. Ja šāda vienošanās nav panākta, šā dzīvokļa īres tiesības izsolē netiek pārdotas;

2) dzīvokļu ekspluatācijas iestādes izziņu par kopējo (lietderīgo) platību un tajā pierakstīto no Latvijas Republikas izceļojošo personu skaitu;

3) aktu par dzīvokļa tehnisko stāvokli. Ja dzīvoklis ir neapmierinošā tehniskajā stāvoklī (nav veikts kosmētiskais remonts, nepieciešams sanitārtehnisko iekārtu remonts un citi remontdarbi), aktā norādāma remonta veikšanai nepieciešamā summa.

8. pants. Pēc dzīvokļa faktiskās atbrīvošanas bijušie īrnieki — izceļotāji attiecīgajai pašvaldībai papildus iesniedz:

1) dzīvokļu ekspluatācijas iestādes izziņu, kas apstiprina, ka dzīvoklis ir nodots pašvaldības pārziņā;

2) dokumentus, kas apliecina, ka ir nokārtoti komunālie un cita veida maksājumi, kas saistīti ar atbrīvoto dzīvokli.

Ja komunālie un cita veida maksājumi nav nokārtoti, no īrniekiem — izceļotājiem izmaksājamās kompensācijas tiek atskaitīta parādu summa.

9. pants. Pēc izsoles attiecīgā pašvaldība pieņem lēmumu, kas ir pamats dzīvokļa īres līguma noslēgšanai ar personu, kura nopirkusi dzīvokļa īres tiesības.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu un ir spēkā līdz 1996. gada 30. jūnijam.

Likums Saeima pieņemts 1994. gada 8. jūnijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.1995. likumu, kas stājas spēkā 30.06.1995.)

Valsts prezidents G.ULMANIS
Rīgā 1994. gada 18. jūnijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 08.06.1994.Stājas spēkā: 18.06.1994.Zaudē spēku: 01.07.1996.Tēma:  Dzīvokļu tiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 72, 18.06.1994.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Citi saistītie dokumenti
57320
{"selected":{"value":"30.06.1995","content":"<font class='s-1'>30.06.1995.-30.06.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"30.06.1995","iso_value":"1995\/06\/30","content":"<font class='s-1'>30.06.1995.-30.06.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.06.1994","iso_value":"1994\/06\/18","content":"<font class='s-1'>18.06.1994.-29.06.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
30.06.1995
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva