Ministru kabineta noteikumi Nr.102

(prot. Nr. 25 4. §)

Par valsts civildienesta, ierēdņu amatu pretendentu reģistrācijas un atestācijas kārtību

Izdoti saskaņā ar likumu «Par valsts civildienestu»

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka valsts civiliestāžu darbinieku reģistrācijas un atestācijas kārtību valsts civildienesta ierēdņa kandidāta statusa piešķiršanai atbilstoši likuma «Par valsts civildienestu» pārejas noteikumiem.

2. Sājos noteikumos paredzētajā kārtībā pretendēt uz valsts civildienesta ierēdņa kandidāta statusu ir tiesīgas personas, kuras reģistrācijas laikā strādā valsts civiliestādē un pilda amatu, kas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem iekļauts valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstā, un kurām nav ar likumu noteiktu ierobežojumu valsts civildienesta ierēdņa amata ieņemšanai (tālāk tekstā - «pretendenti»).

3. Atestācijas termiņus nosaka valsts reformu ministrs.

4. Pretendentu reģistrācijas dokumentu iesniegšanas termiņus nosaka un izziņo Valsts civildienesta pārvalde. Ja pretendents pamatotu iemeslu dēļ reģistrācijas dokumentus nevar iesniegt noteiktajā termiņā, viņš iesniedz Valsts civildienesta pārvaldei attiecīgu iesniegumu. Pamatojoties uz pretendenta iesniegumu, Valsts civildienesta pārvalde var atlikt pretendenta reģistrāciju un noteikt viņam citu reģistrācijas dokumentu iesniegšanas termiņu. Iesniegums jāiesniedz un lēmums par to jāpieņem reģistrācijas dokumentu iesniegšanas termiņā.

II. Pretendentu reģistrācijas kārtība

5. Civiliestāžu darbinieki, kuri ir tiesīgi pretendēt uz valsts civildienesta ierēdņa kandidāta statusu un ir izteikuši šādu vēlēšanos, ar attiecīgās civiliestādes starpniecību iesniedz Valsts civildienesta pārvaldei:

5.1. aizpildītu noteikta parauga aptaujas lapu;

5.2. noteikta parauga valsts civildienesta ierēdņa kandidāta statusa pretendenta apliecinājumu;

5.3. dokumentus, kurus pretendentam jāiesniedz saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem;

5.4. pēc Valsts civildienesta pārvaldes darbinieku pieprasījuma - dokumentus, kuri apstiprina pretendenta sniegtās ziņas.

6. Civiliestādes veic pretendentu iesniegto dokumentu pirmapstrādi saskaņā ar Valsts civildienesta pārvaldes izdotu instrukciju. Instrukcija var noteikt iesniegto dokumentu saņemšanas, sākotnējās pārbaudes, uzglabāšanas un nodošanas kārtību.

7. Valsts civildienesta pārvalde veic pretendentu iesniegto dokumentu pārbaudi un reģistrāciju. Ja reģistrācijai nepieciešamie dokumenti nav iesniegti noteiktajā termiņā vai tie iesniegti ar būtiskiem trūkumiem, kuri piecu darbadienu laikā netiek novērsti, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks pieņem lēmumu atteikt pretendenta reģistrāciju.

Pēc visu nepieciešamo dokumentu reģistrācijas pretendentam tiek paziņota atestācijas norises vieta, laiks un atestācijas kārtība.

8. Darba līguma attiecības ar civiliestādi saglabā personas, kuras ieņem ierēdņu amatus, kurus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem var ieņemt, pamatojoties arī uz darba līgumu. Šo personu pienākums ir sniegt Valsts civildienesta pārvaldei nepieciešamās ziņas.

Ja šīs personas valsts civildienesta ierēdņu amatu pretendentu reģistrācijas laikā izsaka vēlēšanos iegūt valsts civildienesta ierēdņa kandidāta statusu, viņas atestējamas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

III. Pretendentu atestācijas kārtība

9. Pretendentu atestāciju veic atestācijas komisijas. Atestācijas komisijas uzdevums ir noteikt pretendentu atbilstību valsts civildienesta ierēdņa kandidāta statusam.

10. Atestācijas komisijas novērtē pretendenta zināšanas un iemaņas, ņemot vērā:

10.1. spēju vispusīgi novērtēt savu amatu;

10.2. izpratni par valsts civildienesta svarīgākajiem uzdevumiem pretendenta amata kompetences ietvaros;

10.3. spēju novērtēt valsts civildienesta ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nepieciešamās īpašības.

Atestācijas komisija brīvi nosaka pretendenta atestēšanas apjomu.

11. Atestācijas komisija atkarībā no pārbaudes rezultātiem iesaka Valsts civildienesta pārvaldei piešķirt vai nepiešķirt pretendentam valsts civildienesta ierēdņa kandidāta statusu.

12. Izvērtējot pretendenta atbilstību valsts civildienesta ierēdņa kandidāta statusam, prasības ir jāsamēro ar pretendenta ieņemamo amatu, darba pieredzi, viņa vispārējo un profesionālo sagatavotību.

13. Atestācijas komisijas vērtējumu nedrīkst ietekmēt pretendenta nacionalitāte, politiskā vai reliģiskā pārliecība, dzimums vai izcelsme.

14. Atestācijas komisiju darba par komisiju locekļiem tiek uzaicinātas personas ar augstāko izglītību un pieredzi vadītāja amatā, pedagoģiskajā darbībā vai zinātniskās pētniecības darbā. Atestācijas komisiju darbam pirmajā atestācijas posmā apstiprina Ministru kabinets pēc valsts reformu ministra ieteikuma, bet atestācijas komisijas darbam nākamajos atestācijas posmos - Ministru prezidents pēc valsts reformu ministra ieteikuma. Atestācijas komisijas priekšsēdētāju no apstiprināto komisijas locekļu vidus norīko valsts reformu ministrs.

15. Katras atestācijas komisijas sastāvā ir pieci komisijas locekļi.

16. Katram atestācijas komisijas loceklim ir tiesības:

16.1. saskaņā ar savām zināšanām un pieredzi novērtēt visus pretendenta iesniegtos dokumentus, pretendenta sniegtās atbildes un paskaidrojumus, kā arī brīvi izteikt savu viedokli par pretendenta atestēšanu;

16.2. pieprasīt Valsts civildienesta pārvaldei pretendenta atestēšanai nepieciešamās papildu ziņas;

16.3. izteikt komisijas sēdes protokolā savu īpašo viedokli par pretendenta atestāciju;

16.4. saņemt atlīdzību no valsts budžeta par darbu komisijā, ja viņš nav valsts civiliestādes darbinieks.

17. Atestācijas komisijas loceklim ir šādi pienākumi:

17.1. piedalīties visās komisijas sēdēs, rakstiski izteikt pretendenta atestācijas novērtējumu;

17.2. savlaicīgi paziņot par apstākļiem, kas kavē viņa ierašanos uz komisijas sēdi;

17.3. publiski neizpaust ziņas, kas viņam kļuvušas zināmas atestācijas gaitā;

17.4. atturēties no jebkādas darbības, kas izraisītu komisijas locekļa personisko interešu sadursmi ar komisijas darba uzdevumiem;

17.5. neskaidrību un komisijas darba organizatorisku problēmu gadījumā griezties pie Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka.

18. Ja atestācijas komisijas loceklis šaubās par savu spēju novērtēt pretendentu, viņš atturas no pretendenta vērtēšanas, paziņojot par to komisijas priekšsēdētājam un izdarot eksaminācijas lapā attiecīgu atzīmi.

Pretendenta atestācijā nav tiesīgs piedalīties atestācijas komisijas loceklis, kurš atrodas disciplinārā pakļautībā vai citādā atkarībā no pretendenta, ir pretendenta laulātais vai atrodas radniecībā ar pretendentu, līdz otrajai radniecības pakāpei ieskaitot.

19. Ja atestācijas komisijas loceklis neievēro komisijas darba kartību, ļaunprātīgi izmanto savas tiesības vai nepilda savus pienākumus, vai ilgāku laiku nevar piedalīties komisijas darbā, viņu aizstāj ar jaunu komisijas locekli.

20. Atestācijas komisijas locekļu ierašanas uz komisijas sēdi ir obligāta.

Ja kāds no atestācijas komisijas locekļiem nav ieradies uz komisijas sēdi, komisijas priekšsēdētājs lemj par sēdes noturēšanu, piedaloties četriem komisijas locekļiem. Ja uz atestācijas komisijas sēdi ir ieradušies mazāk kā četri komisijas locekļi, sēde tiek atlikta, nosakot citu komisijas sēdes vietu un laiku.

Kārtību, kādā tiek kārtota atestācijas komisiju lietvedība, nosaka Valsts civildienesta pārvaldes instrukcija. Instrukcija var noteikt atestācijas komisiju lietvedības dokumentu noformēšanas kārtību, komisijām adresēto dokumentu saņemšanas, izskatīšanas un nodošanas kārtību, komisiju sēžu norises kārtību, ciktāl šos jautājumus neregulē Ministru kabineta izdoti akti.

21. Atestācijas komisijas darbu vada komisijas priekšsēdētājs.

Atestācijas komisijas priekšsēdētājam ir visas komisijas locekļa tiesības un pienākumi. Atestācijas komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgs par komisijas darbu.

22. Pretendenta atestācija var tikt izdarīta viena vai divas kārtas. Atestācijas pirmā kārta notiek rakstveida pārbaudījuma veida. Atestācijas otrā kārta notiek pārrunu veidā.

To pretendentu atestācija, kuri ieņem visu līmeņu iestāžu vadītāju vai struktūrvienību vadītāju amatus, notiek viena kārta - pārrunu veidā.

23. Pretendenta ierašanās uz atestācijas komisijas sēdi ir obligāta. Laikposmā, kas pretendentam nepieciešams atestācijas kārtošanai, viņš tiek atbrīvots no citu darba pienākumu izpildes.

24. Uz rakstveida pārbaudījumu pretendents ierodas pēc Valsts civildienesta pārvaldes uzaicinājuma.

Izvērtējot pretendenta atbilstību izvirzītajam prasībām, atestācijas komisijas locekļi novērtē rakstiskā pārbaudījuma rezultātus un pretendenta reģistrācijas dokumentos¹ sniegtās ziņas.

Ja pēc rakstveida pārbaudījuma kāds no atestācijas komisijas locekļiem uzskata, ka pretendentam jāpiedalās atestācijas otrajā kārtā, viņš pieņem lēmumu par pretendenta uzaicināšanu uz pārrunām. Šāds lēmums ir saistošs pretendentam un pārējiem atestācijas komisijas locekļiem.

Ja pēc rakstveida pārbaudījuma visi atestācijas komisijas locekļi vienprātīgi atzīst, ka pretendents atestāciju ir nokārtojis, komisijas priekšsēdētājs iesniedz Valsts civildienesta pārvaldei ieteikumu piešķirt pretendentam ierēdņa kandidāta statusu.

25. Pārrunas notiek atestācijas komisijas sēdē.

Pēc pārrunām atestācijas komisijas lēmums par pretendenta atestāciju ir koleģiāls un tiek pieņemts ar klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Gadījumā, ja balsis dalās līdzīgi, izšķiroša ir komisijas priekšsēdētāja balss. 26. Atestācijas komisijas sēdes tiek protokolētas.

27. Pretendents desmit dienu laikā pēc atestācijas komisijas sēdes dienas ir tiesīgs griezties Valsts civildienesta pārvaldē ar sūdzību par pārkāpumiem atestācijas komisijas darbā. Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks, konstatējot, ka iesniegums ir pamatots un pārkāpumi atestācijas komisijas darbā iespaidojuši tās lēmumu vai komisijai nav bijušas tiesības pieņemt lēmumu, noraida komisijas ieteikumu un nosaka atkārtotu pretendenta atestāciju.

IV. Valsts civildienesta ierēdņa kandidāta» statusa piešķiršana

28. Lēmumu par valsts civildienesta ierēdņa kandidāta statusa piešķiršanu pieņem Valsts civildienesta pārvalde. Pieņemot lēmumu, Valsts civildienesta pārvalde ņem vērā atestācijas komisijas ieteikumu, kā arī noteiktajā termiņā iesniegtās pretendentu sūdzības par atestācijas komisijas darbu.

29. Atestācijas rezultāti septiņu dienu laikā tiek paziņoti pretendentam un valsts civiliestādei, kurā pretendents pilda amatu.

30. Noteiktajā termiņā neatestētās personas atbrīvo no ieņemamā amata, bet personas, kuras atestētas šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ieceļ valsts civildienesta ierēdņu amatos likumā «Par valsts civildienestu» noteiktajā kārtībā.

Personas, kuras pirms atestācijas ir aizstājušas amatā uz laiku promesošus darbiniekus, tiek ieceltas valsts civildienesta ierēdņa amatā uz laiku, līdz atgriežas darbinieks, kuru tās aizvieto.

Valsts civiliestādes saskaņā ar Valsts civildienesta pārvaldes izdotu instrukciju sniedz paziņojumus par personu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, kā arī citus paziņojumus, kuri ir saistīti ar pretendentu atestāciju.

31. Valsts civildienesta pārvalde atzīst atestāciju par nenokārtotu un atceļ lēmumu par valsts civildienesta ierēdņa kandidāta statusa piešķiršanu, ja tiek konstatēts, ka pretendents iesniegtajos dokumentos sagrozījis vai noklusējis faktus, kam ir būtiska nozīme atestācijā, vai ir pieļāvis likuma pārkāpumus, kas vērsti uz pozitīva atestācijas rezultāta sasniegšanu.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Valsts reformu ministrs, Ministru prezidenta biedrs M. GAILIS

Rīgā 1994. gada 10. maijā