Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.561

Rīgā 2001.gada 27.decembrī (prot. Nr.62 21.§)

Valstij piederošu dzīvojamo telpu īres maksas izsoles kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.2 panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā organizējama to valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksas (turpmāk - izsoles objekts) izsole, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums.

2. Noteikumi neattiecas uz dzīvojamām telpām, kas ir privatizējamas vai var tikt privatizētas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".

II. Izsoles objekta sākumcenas

noteikšana

3. Izsoles objekta sākumcenā iekļauj noteiktu dzīvojamās mājas apsaimniekošanas viena mēneša izdevumu daļu, kas ir proporcionāla izīrējamo dzīvojamo telpu platībai, un peļņu (attiecīgos izdevumus nosaka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā).

4. Dzīvojamo telpu valdītājs pārbauda dzīvojamās mājas apsaimniekotāja aprēķinātās izsoles objekta sākumcenas atbilstību normatīvajiem aktiem un apstiprina to.

III. Izsoles sagatavošana

5. Izsoli organizē institūcija, kuras valdījumā ir valstij piederoša neizīrēta dzīvojamā telpa (turpmāk - īres objekts), pēc tam kad ir noteikta izsoles objekta sākumcena un valdītājs ir apstiprinājis īres objekta īres līguma projektu.

6. Īres objekta valdītājs izveido izsoles komisiju vai uztic rīkot izsoli likumā "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" noteiktajā kārtībā izvēlētai statūtsabiedrībai (turpmāk - izsoles rīkotājs). Izsoles rīkotājs saskaņā ar Civillikumu, likumu "?ŗr dzivojamo telpu īri", šiem noteikumiem un citiem tiesību aktiem izstrādā izsoles noteikumus katram īres objektam.

7. Izsoles noteikumus apstiprina īres objekta valdītājs.

8. Izsoles noteikumos norāda:

8.1. īres objekta raksturojumu, kurā fiksētas galvenās lietas un ar tām saistītās būtiskās daļas;

8.2. izsoles objekta sākumcenu;

8.3. izsoles objekta paaugstinājuma soli izsolē;

8.4. izsoles dalībnieku reģistrācijas termiņu un reģistrācijas maksas apmēru;

8.5. drošības naudu trīskāršas izsoles objekta sākumcenas apmērā;

8.6. īres objekta apgrūtinājumus;

8.7. izsoles norises vietu un laiku;

8.8. vietu un laiku, kad var iepazīties ar īres objekta īres līguma projektu un apskatīt īres objektu;

8.9. īres objekta īres līguma noslēgšanas termiņu pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas;

8.10. reģistrācijas maksas un drošības naudas iemaksai paredzēto kontu.

9. Ja izsoles objektu izsola atkārtoti, īres objekta valdītājs izsoles noteikumos var noteikt zemāku sākumcenu (samazinot peļņu), bet ne zemāku par šo noteikumu 3.punktā minēto dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļu.

10. Izsoles rīkotājs ne vēlāk kā mēnesi pirms izsoles izvieto sludinājumu redzamā vietā pie izsolāmā objekta un publicē to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī paziņo par izsoli, izmantojot vietējos sabiedrības informācijas līdzekļus.

11. Sludinājumā par izsoles objektu norāda:

11.1. īres objekta adresi;

11.2. istabu skaitu un kopējo platību;

11.3. īres objekta labiekārtotības pakāpi;

11.4. stāvu;

11.5. izsoles objekta sākumcenu;

11.6. dalībnieku reģistrācijas maksas un drošības naudas apmēru;

11.7. izsoles vietu un laiku;

11.8. izsoles dalībnieku reģistrācijas termiņu un vietu;

11.9. vietu un laiku, kad var iepazīties ar izsoles noteikumiem un īres objekta īres nosacījumiem, kā arī apskatīt īres objektu;

11.10. zsoles organizētāja un rīkotāja adreses un tālruņu numurus.

IV. Izsoles dalībnieku

reģistrācijas kārtība

12. Izsoles dalībnieku reģistrācija notiek sludinājumā norādītajā termiņā un vietā.

13. Par izsoles dalībnieku var būt persona, kura saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 4.pantu var būt īrnieks.

14. Lai persona varētu reģistrēties par izsoles dalībnieku, tai iepriekš jāsamaksā izsoles noteikumos paredzētā reģistrācijas maksa, kā arī jāiemaksā drošības nauda.

15. Reģistrējoties ?ŗr izsoles dalībnieku, persona iesniedz šādus dokumentus:

15.1. pases norakstu vai kopiju (uzrādot oriģinālu);

15.2. dokumentu par drošības naudas iemaksu;

15.3. dokumentu par izsoles reģistrācijas maksas iemaksu;

15.4. rakstisku iesniegumu;

15.5. ārvalstnieki vai bezvalstnieki - dokumenta norakstu, kas apliecina atbilstību likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 4.pantam.

16. Reģistrētajam izsoles dalībniekam izsniedz reģistrācijas apliecību (1.pielikums).

17. Izsoles dalībniekus reģistrē žurnālā, norādot šādas ziņas:

17.1. dalībnieka kārtas numurs;

17.2. vārds un uzvārds, personas kods (ārvalstniekiem vai bezvalstnie-kiem - personas dokumenta numurs);

17.3. dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs;

17.4. atzīme par izsoles reģistrācijas maksas un drošības naudas iemaksu.

18. Izsoles rīkotājs izsniedz izsoles dalībniekam:

18.1. īres maksas izsoles noteikumus;

18.2. izsolāmā īres objekta tehniskos rādītājus;

18.3. izsolāmā īres objekta plānu;

18.4. īres līguma projektu.

V. Izsoles norise

19. Izsole notiek, ja ierodas vismaz divi reģistrētie dalībnieki vai viņu pilnvarotās personas.

20. Dalībniekiem, kuri nav ieradušies uz izsoli, piecu darbdienu laikā tiek atmaksāta drošības nauda. Izsoles reģistrācijas maksa netiek atmaksāta.

21. Ja noteiktajā laikā uz izsoli ierodas tikai viens dalībnieks, izsoles vadītājs paziņo, ka izsole nav notikusi, un atgādina dalībniekam viņa tiesības, kas minētas šo noteikumu 8.punktā.

22. Ja uz atkārtoto izsoli ierodas tikai viens reģistrētais izsoles dalībnieks un iepriekšējā izsole nav notikusi tādēļ, ka bija ieradies tikai viens reģistrētais dalībnieks, īres objekta īres tiesības iegūst izsoles vienīgais dalībnieks par izsoles objekta sākumcenu. Šādā gadījumā izsoles protokola iedaļā, kur ir minēta izsoles vieta un laiks, izdarāma papildu piezīme "atkārtotā izsole" un iedaļā, kur ir minēta izsolē piedāvātā augstākā īres maksa, izdarāma piezīme "objekts pārdots vienīgajam pretendentam saskaņā ar izsoles noteikumu ___.punktu".

23. Izsoles dalībnieki vai viņu pilnvarotās personas pie ieejas īres objektā uzrāda reģistrācijas apliecību (pilnvarotās personas - pilnvaru). Pamatojoties uz reģistrācijas apliecību, viņiem izsniedz reģistrācijas kartīti ?r numuru, kas atbilst reģistrācijas žurnālā un apliecībā ierakstītajam kārtas numuram.

24. Personas, kuras vēlas vērot izsoli, samaksā izsoles organizētāja noteikto ieejas maksu. Minētajām personām nav tiesību iejaukties izsolē vai kā citādi traucēt, vai ietekmēt izsoles gaitu. Personas, kuras neievēro noteikto kārtību, tiek izraidītas no zāles.

25. Izsoles rīkotājs protokolē izsoles norisi atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

26. Izsoles noteikumos noteiktajā laikā izsoles vadītājs atklāj izsoli un raksturo izsoles objektu, paziņo pārdošanas sākumcenu un izsoles paaugstinājuma soli, par kādu īres maksa paaugstināma ar katru nākamo solījumu.

27. Solīšanas gaitā dalībnieki paceļ savu reģistrācijas kartīti. Izsoles vadītājs nosauc solītāja reģistrācijas numuru un piedāvāto īres maksu. K?d neviens no dalībniekiem augstāku īres maksu vairs nepiedāvā, izsoles vadītājs trīs reizes atkārto pēdējo augstāko īres maksu un fiksē to ar āmura piesitienu. Pēc āmura piesitiena īres objekta īres tiesības uzskatāmas par nosolītām.

28. Dalībnieks, kurš pēdējais piedāvājis augstāko īres maksu, pēc nosolīšanas nekavējoties uzrāda savu reģistrācijas apliecību un ar parakstu protokolā apliecina tajā norādītās īres maksas atbilstību nosolītajai.

29. Izsoles dalībnieks, kurš ir nosolījis attiecīgo izsoles objektu, bet atsakās parakstīties protokolā, atsakās arī no nosolītā objekta. Tiesības slēgt īres līgumu iegūst nākamais solītājs, kurš nosolījis lielāko īres maksu.

30. Īres objekta valdītājs pieņem lēmumu no izsoles dalībnieku saraksta svītrot izsoles dalībnieku, kurš atteicies no nosolītā objekta, un viņam netiek atmaksāta reģistrācijas maksa un drošības nauda.

VI. Izsoles rezultātu apstiprināšana

31. Izsoles protokolu sastāda trijos eksemplāros. Pirmais eksemplārs paliek nosolītājam, otro iesniedz īres objekta valdītājam, trešais paliek izsoles rīkotājam.

32. Ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc izsoles beigām izsoles rīkotājs iesniedz izsoles protokolu īres objekta valdītājam apstiprināšanai.

33. Īres objekta valdītājs ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc izsoles pieņem lēmumu par izsoles rezultātu apstiprināšanu un informē par to izsoles uzvarētāju.

VII. Nenotikušas, spēkā neesošas

un atkārtotas izsoles

34. Īres objekta valdītājs atzīst izsoli par nenotikušu, ja:

34.1. uz pirmo izsoli ierodas tikai viens reģistrētais izsoles dalībnieks;

34.2. uz atkārtoto izsoli neierodas neviens reģistrētais izsoles dalībnieks;

34.3. neviens no reģistrētajiem izsoles dalībniekiem nenosola sākumcenu.

35. Ja izsole nav notikusi vai sludinājumā minētajā termiņā neviens pretendents nav pieteicies piedalīties atklātā izsolē, īres objekta valdītājs pagarina pretendentu pieteikšanās termiņu vai publiski paziņo par atkārtotu izsoli, mainot īres maksas sākumcenu.

36. Īres objekta valdītājs atzīst izsoli par spēkā neesošu, ja:

36.1. tiek konstatēts, ka nepamatoti noraidīta kāda dalībnieka piedalīšanās izsolē vai nepareizi noraidīts kāds pārsolījums;

36.2. tiek konstatēts, ka bijusi noruna atturēt kādu no piedalīšanās izsolē;

36.3. izsoles dalībnieku reģistrācija un izsole notikusi citā vietā vai citā laikā, nekā bijis norādīts publicētajā sludinājumā;

36.4. nav iesniegti šo noteikumu 15.punktā minētie dokumenti;

36.5. tiek mainīti īres objekta īres līguma nosacījumi.

37. Ja izsole, pamatojoties uz šo noteikumu 36.punktā minētajiem nosacījumiem, atzīta par spēkā neesošu, īres objekta valdītājs nedēļas laikā paziņo par to reģistrētajiem izsoles dalībniekiem. Lēmumu par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

38. Nedēļas laikā pēc izsoles, kas atzīta par nenotikušu vai spēkā neesošu, tās dalībniekiem atmaksā drošības naudu.

39. Ja izsole ir atzīta par spēkā neesošu izsoles rīkotāja vainas dēļ, visus ar izsoles rīkošanu saistītos izdevumus sedz no rīkotāja līdzekļiem. Šādā gadījumā izsoles dalībniekiem atmaksā reģistrācijas maksu.

VIII. Norēķins par izsolīto objektu

40. Tiem izsoles dalībniekiem, kuri nav nosolījuši izsoles objektu, piecu darbdienu laikā pēc izsoles atmaksā drošības naudu. Reģistrācijas maksa netiek atmaksāta.

41. Izsoles uzvarētājs izsoles noteikumos norādītajā termiņā slēdz īres objekta īres līgumu, norādot nosolīto īres maksu.

42. Izsoles uzvarētāja iemaksātā drošības nauda tiek ieskaitīta ēkas apsaimniekotāja kontā un izlietota kā īres maksas samaksa uz priekšu. Minētais nosacījums tiek paredzēts īres objekta īres līguma projektā.

IX. Noslēguma jautājums

43. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

 

Ministru prezidents A.Bērziņš

 

Ekonomikas ministra vietā - zemkopības ministrs A.Slakteris

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri

5611 COPY.GIF (65206 bytes)

5612 COPY.GIF (74145 bytes)

5613 COPY.GIF (62106 bytes)

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 561Pieņemts: 27.12.2001.Stājas spēkā: 01.01.2002.Zaudē spēku: 01.01.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 188, 28.12.2001.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
56989
01.01.2002
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva