1. Noteikumi nosaka:

1.1. prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem;

1.2. īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, un to robežas (turpmāk — īpaši jutīgā teritorija), kā arī šo teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību;

1.3. prasības, kas jāievēro, izstrādājot rīcības programmu, lai īpaši jutīgajās teritorijās samazinātu vai novērstu ūdens piesārņojumu ar nitrātiem (turpmāk — rīcības programma), un šīs programmas īstenošanas termiņu.

2. Piesārņojums ar nitrātiem ir tieša vai netieša slāpekļa savienojumu (jebkura slāpekli saturoša ķīmiska viela vai ķīmisks produkts, izņemot gāzveida slāpekli) noplūde ūdens vidē vai augsnē, ja šī noplūde apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību, kaitē vai var kaitēt dabas resursiem, ūdens ekosistēmai un bioloģiskajai daudzveidībai.

3. Lai veicinātu ūdens un augsnes aizsardzību no piesārņojuma ar nitrātiem, personām, kuras veic lauksaimniecisko darbību (turpmāk – personas), zemkopības ministrs apstiprina ieteikumus, kuros ietverti labas lauksaimniecības prakses nosacījumi:

3.1. mēslošanas līdzekļu izmantošanas ierobežojumi zemes apstrādē noteiktos laikposmos;

3.2. nosacījumi mēslošanas līdzekļu izmantošanai stāvās nogāzēs;

3.3. nosacījumi mēslošanas līdzekļu izkliedēšanai uz sasalušas, pārmitras, pārplūdušas vai ar sniegu klātas augsnes;

3.4. nosacījumi mēslošanas līdzekļu izmantošanai ūdenstilpju un ūdensteču tuvumā, kā arī plūdu apdraudētās teritorijās;

3.5. nosacījumi, kas jāievēro attiecībā uz kūtsmēslu krātuvju tilpumu un uzbūvi, kā arī prasības, kas jāievēro, lai novērstu piesārņojuma noplūdi no kūtsmēslu krātuvēm uz virszemes vai pazemes ūdeņiem;

3.6. augsnes apstrādes paņēmieni, kā arī organiskā mēslojuma un minerālmēslu lietošanas normas un noteikumi;

3.7. augu maiņas un augu sekas ievērošana;

3.8. norāde par minimālo zemes platību, kas saimniecībās rudens un ziemas periodā ir aizņemta ar augiem un to pēcpļaujas atliekām;

3.9. katra saimniecības lauka mēslošanas plāns, lai nodrošinātu izmantoto mēslošanas līdzekļu uzskaiti;

3.10. nosacījumi ūdenstilpju un ūdensteču piesārņojuma novēršanai, lai nepieļautu, ka tās piesārņo augu barības elementu notece, kā arī nepieļautu ūdens noplūdi dziļāk par augu sakņu zonu, ja tiek izmantotas apūdeņošanas sistēmas.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.267)

4. Zemkopības ministrija:

4.1. sadarbībā ar Vides ministriju sagatavo rīcības programmu, ko pārskata un aktualizē vismaz reizi četros gados;

4.2. sagatavo mācību programmu personām, kas lauksaimnieciskās darbības veic atbilstoši labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem;

4.3. informē Eiropas Komisiju par apstiprinātajiem labas lauksaimniecības prakses nosacījumiem;

4.4. atbilstoši kompetencei sniedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu ziņojumu Eiropas Komisijai par rīcības programmas izpildi.

(Grozīts ar MK 16.03.2004. noteikumiem Nr.134; MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.267)

4.¹ Valsts augu aizsardzības dienests:

4.¹1. atbilstoši šiem noteikumiem uzrauga un kontrolē kultūraugu mēslošanas plānus īpaši jutīgajās teritorijās;

4.¹2. uztur kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas datubāzi (turpmāk – datubāze) par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām (turpmāk – saimniecības).

(MK 24.03.2009. noteikumu Nr.267 redakcijā)

4.² Pamatojoties uz kultūraugu mēslošanas plāniem, kas tiek iesniegti Valsts augu aizsardzības dienestā saskaņā ar šo noteikumu 12.³ punktu, datubāzē iekļauj šādu informāciju par saimniecībām:

4.²1. juridiskās personas nosaukums vai fiziskās personas vārds un uzvārds;

4.²2. faktiskā saimniecības (zemes) adrese;

4.²3. kopējā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība;

4.²4. lauksaimniecības dzīvnieku skaits (pa dzīvnieku grupām un to turēšanas veidiem);

4.²5. kopējais ar kūtsmēsliem iestrādātā slāpekļa, fosfora un kālija daudzums;

4.²6. kopējais ar minerālmēsliem iestrādātā slāpekļa, fosfora un kālija daudzums;

4.²7. lauksaimniecībā izmantojamā zeme (%) ar minimālu veģetāciju ("zaļās platības") rudens un ziemas periodā.

(MK 24.03.2009. noteikumu Nr.267 redakcijā)

5. Īpaši jutīgās teritorijas nosaka, ja konstatēts viens no šādiem kritērijiem:

5.1. virszemes saldūdeņi — dabiski radušies ūdeņi ar zemu sāļu koncentrāciju, it īpaši tādi ūdeņi, kurus izmanto vai kurus paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, — satur nitrātus lielākā koncentrācijā nekā 50 mg/l;

5.2. pazemes ūdeņi — ūdeņi, kas atrodas ūdens horizontos zem zemes virsmas un ir tiešā saskarē ar augsni vai augšējiem nogulumiežiem, — satur nitrātus lielākā koncentrācijā nekā 50 mg/l;

5.3. dabiskas izcelsmes saldūdens ezeri, citas saldūdens krātuves, upes grīvas, piekrastes vai jūras ūdeņi ir kļuvuši eitrofiski — bagātināti ar slāpekļa savienojumiem un citiem augu barības elementiem, kas izraisa aļģu vai ūdens augu augstāko formu pastiprinātu augšanu, radot nevēlamas ūdenī esošo organismu līdzsvara pārmaiņas un ietekmējot ūdens kvalitāti;

5.4. izpētes un monitoringa laikā iegūtā informācija norāda, ka attiecīgā īpaši jutīgā teritorija atbildīs šo noteikumu 5.1., 5.2. un 5.3.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, ja netiks īstenota rīcības programma.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

6. Īpaši jutīgo teritoriju robežas ir Dobeles, Auces, Tērvetes, Jelgavas, Ozolnieku, Bauskas, Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu, Sējas, Ādažu, Inčukalna, Siguldas, Krimuldas un Mālpils novada administratīvās teritorijas robežas, izņemot Vecumnieku novada Valles pagastu un Kurmenes pagastu, Krimuldas novada Lēdurgas pagastu, kā arī Rīgas un Jūrmalas pilsētas administratīvās teritorijas robežu.

(MK 05.05.2009. noteikumu Nr.396 redakcijā)

7. Ja Ministru kabinets ir grozījis šo noteikumu 6.punktā minēto īpaši jutīgo teritoriju robežas, Zemkopības ministrija gada laikā no attiecīgā tiesību akta pieņemšanas dienas iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem rīcības programmas grozījumiem vai jaunu rīcības programmas projektu.

8. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra izveido un uztur īpaši jutīgo teritoriju reģistru. Reģistrā ietver šajos noteikumos noteikto funkciju īstenošanai nepieciešamo informāciju.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

9. Vides ministrija vismaz reizi četros gados pārskata īpaši jutīgo teritoriju robežas, ņemot vērā monitoringa programmas īstenošanas laikā iegūto datu atbilstību šo noteikumu 5.punktā minētajiem īpaši jutīgo teritoriju noteikšanas kritērijiem. Ja piesārņojums ar nitrātiem ir pārsniedzis šo noteikumu 5.punktā minētos īpaši jutīgo teritoriju noteikšanas kritērijus, Vides ministrija izstrādā noteikumu projektu, lai izdarītu grozījumus šo noteikumu 6.punktā.

(Grozīts ar MK 16.03.2004. noteikumiem Nr.134)

10. (Svītrots ar MK 16.03.2004. noteikumiem Nr.134.)

11. (Svītrots ar MK 16.03.2004. noteikumiem Nr.134.)

12. Izmantojot jebkura veida mēslojumu, ievēro šādas prasības:

12.1. mēslojumu neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes;

12.2. palienēs un plūdu apdraudētajās teritorijās mēslojumu izkliedē tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām. Minerālmēslus minētajās teritorijās izsēj tikai kultūraugu veģetācijas laikā;

12.3. mēslojumu nogāzēs izkliedē ne tuvāk par 50 m no ūdensteces vai ūdenstilpes krasta līnijas, ja nogāzes slīpums uz ūdens­teces vai ūdenstilpes pusi ir lielāks par 10 grādiem;

12.4. mēslojumu nogāzēs izkliedē, ja lauku klāj augu sega vai ja mēslojums nekavējoties tiek iestrādāts tieši augsnē;

12.5. mēslojumu neizkliedē vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām un par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

(MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1015 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.267)

12.¹ Uzglabājot un izmantojot kūtsmēslus, ievēro šādas prasības:

12.¹ 1. kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina savāktā mēslojuma apjoma uzkrāšanu pakaišu kūtsmēslu krātuvēs vismaz sešus mēnešus, bet šķidrmēslu un vircas krātuvēs - septiņus mēnešus;

12.¹ 2. vircu no cieto kūtsmēslu krātuvēm savāc atsevišķā krātuvē, kuras tilpums nodrošina septiņos mēnešos savāktā apjoma uzkrāšanu;

12.¹ 3. šķidrmēslu un vircas krātuves nosedz ar dabisku vai mākslīgi veidotu segslāni, kas samazina un aizkavē amonjaka un citu gaistošo vielu iztvaikošanu;

12.¹ 4.pieļaujama pakaišu kūtsmēslu (pēc triju mēnešu uzglabāšanas kūtsmēslu krātuvē) pagaidu uzglabāšana uz lauka kaudzēs tādā daudzumā, kas atbilst vienā gadā attiecīgajā laukā iestrādājamam kūts­mēslu apjomam. Kaudzes aizliegts turēt uz lauka vienā un tajā pašā vietā ilgāk par 12 mēnešiem;

12.¹ 5. veidojot uz lauka pakaišu kūts­mēslu kaudzes pamatni, tajā ieklāj salmu vai kūdras slāni, kas pasargā no barības elementu un šķidrumu noplūdes. Kūtsmēslu kaudzes nosedz ar salmu vai kūdras aizsargslāni, lai aizkavētu noteci vai gaistošo vielu iztvaikošanu;

12.¹ 6. kūtsmēslu kaudzi veido vietās, kur lauka reljefs nesekmē virszemes noteces veidošanos un mēslojuma noplūdi. Kūts­mēslu kaudzi novieto ne tuvāk par 50 m no ūdensteces vai ūdenstilpes, kā arī no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai;

12.¹ 7. pakaišu kūtsmēslus, šķidrmēslus un vircu neizkliedē laikposmā no 15.novembra līdz 1.martam;

12.¹ 8. pakaišu kūtsmēslus pēc izkliedēšanas uz aramzemes iestrādā 24 stundu laikā, šķidrmēslus un vircu - 12 stundu laikā;

12.¹ 9. vismaz pusi ziemā uzkrāto šķidrmēslu izmanto kultūraugu mēslošanai līdz 1.jūlijam;

12.¹ 10. rudenī šķidrmēslus lauka mēslošanai lieto tikai kopā ar augu pēcpļaujas atliekām (rugājiem, sasmalcinātiem salmiem, zālāju sakņu masu), iestrādājot tos augsnē ar lobīšanas vai aršanas metodi;

12.¹ 11. fiziskās un juridiskās personas, kuru valdījumā ir mazāk par piecām dzīvnieku vienībām, veidojot pie dzīvnieku novietnes pamatni pakaišu kūtsmēslu uzglabāšanai, tajā ieklāj salmu, skaidu vai kūdras slāni, kas pasargā no barības elementu noplūdes;

12.¹ 12. bez iepriekšējas kompostēšanas mēslošanai neizmanto fekālās nogulsnes no septiķiem un sauso tualešu tvertnēm, pārtikas rūpniecības blakusproduktus un atkritumus, kā arī citus organiskas izcelsmes ražošanas blakusproduktus un atkritumus, kuri izraisa piesārņojumu.

(MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1015 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.10.2007. noteikumiem Nr.708; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.267)

12.² Minerālmēslu lietošanā ievēro šādas prasības:

12.² 1. vietās, kur gruntsūdens līmenis paceļas līdz zemes virspusei, minerālmēslus lieto tikai pēc gruntsūdens līmeņa krišanās un lauka apžūšanas;

12.² 2. slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto īsi pirms kultūrauga sējas vai stādīšanas;

12.² 3. maksimāli pieļaujamo slāpekļa minerālmēslu normu (1.pielikums) drīkst pārsniegt, ja bilances intensitāte konkrētā laukā slāpeklim (N) nepārsniedz 120 %;

12.² 4. slāpekļa minerālmēslus zālājiem (tīrumiem, pļavām, ganībām) lieto līdz 15.septembrim, fosfora un kālija minerālmēslus — līdz 15.oktobrim;

12.² 5. personas, kas sagatavo un īsteno kultūraugu mēslošanas plānus, saskaņā ar šo noteikumu 12.3 punktu uzskaita un dokumentē visus saimniecībā iegādātos un izlietotos minerālmēslus, norādot mēslošanas līdzekļa nosaukumu, pamatsastāvu un daudzumu. Uzskaites dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus.

(MK 16.03.2004. noteikumu Nr.134 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015; MK 16.10.2007. noteikumiem Nr.708; MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.267)

12.³ Persona, kas saimniecībā lieto mēslošanas līdzekļus 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzē dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, sagatavo un īsteno kultūraugu mēslošanas plānu, ievērojot šādas prasības:

12.³1. dokumentē lauka vēsturi katram laukam un uzskaites dokumen­tāciju glabā vismaz trīs gadus;

12.³2. katru gadu sagatavo kultūraugu mēslošanas plānu katram laukam ne vēlāk kā līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai, ilggadīgiem sējumiem un stādī­jumiem – līdz veģetācijas sākumam un kultūraugu mēslošanas plānu kopsavil­kumu (2.pielikums) kārtējā gada ražai;

12.³3. sagatavojot kultūraugu mēslošanas plānu, pamatojas uz augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) datiem, kas nav vecāki par pieciem gadiem, un augšņu agroķīmiskās kartēšanas lietu glabā vismaz piecus gadus;

12.³4. kultūraugu mēslošanas plānu kopsavilkumu kārtējā gada ražai kopā ar katra lauka mēslošanas plānu ne vēlāk kā līdz 15.maijam papīra formā vai elektroniski, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, iesniedz Valsts augu aizsar­dzības dienestā.

(MK 23.04.2009. noteikumu Nr.267 redakcijā)

12.⁴ Rudens un ziemas periodā vismaz 50 % no saimniecības lauksaim­niecībā izmantojamās zemes jābūt aizņemtiem ar minimālu veģetāciju ("zaļās platības").

(MK 23.04.2009. noteikumu Nr.267 redakcijā)

13. Īpaši jutīgās teritorijas apsaimnieko saskaņā ar rīcības programmā noteiktajiem pasākumiem lauksaimnieciskās darbības veikšanai.

(MK 16.03.2004. noteikumu Nr.134 redakcijā)

13.¹ Izstrādājot rīcības programmu, Zemkopības ministrija ņem vērā:

13.¹ 1. zinātnisko un tehnisko informāciju par piesārņojumu ar nitrātiem, kuru izraisa lauksaimnieciskā darbība;

13.¹ 2. vides apstākļus attiecīgajā īpaši jutīgajā teritorijā.

(MK 16.03.2004. noteikumu Nr.134 redakcijā)

14. Rīcības programmā var iekļaut arī labas lauksaimniecības prakses nosacījumus.

15. Persona nodrošina, lai ar kūtsmēsliem iestrādātais slāpekļa daudzums vienā lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektārā gadā nepārsniegtu 170 kg, kas atbilst 1,7 dzīvnieku vienībām (DV_p). Kūtsmēslu iestrādei nepieciešamo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību aprēķina atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.

(MK 23.04.2009. noteikumu Nr.267 redakcijā)

16. Dzīvnieku vienība (DV) ir nosacīts dzīvnieks, kas gadā saražo 100 kg slāpekļa kūtsmēslos to glabāšanas laikā. Dzīvnieku vienības nosaka atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.

(MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1015 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.10.2007. noteikumiem Nr.708)

17. Saimniecībā saražotais slāpekļa daudzums ar kūtsmēsliem drīkst pārsniegt 170 kg uz vienu saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, ja persona slēdz vienošanos par saražotā kūtsmēslu pārpalikuma izmantošanu citu saimniecību lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās vai par izmantošanu citā veidā.

(MK 23.04.2009. noteikumu Nr.267 redakcijā)

17.¹ Persona uzskaita un dokumentē visu veidu iegūtos, iegādātos, pārdotos vai citādi izmantotos kūtsmēslu daudzumus, un uzskaites dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

(MK 23.04.2009. noteikumu Nr.267 redakcijā)

18. Šo noteikumu 12.¹ 1. un 12.¹ 2.apakšpunktā noteiktās prasības neattiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuru valdījumā nav vairāk par piecām dzīvnieku vienībām.

(Grozīts ar MK 16.03.2004. noteikumiem Nr.134)

19. (Svītrots ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.267.)

20. Zemkopības ministrija un Vides ministrija ne retāk kā reizi četros gados izvērtē rīcības programmas efektivitāti, ņemot vērā šajos noteikumos noteiktā monitoringa un rīcības programmas pasākumu īstenošanas pārbaužu laikā iegūto datu atbilstību šo noteikumu 5.punktā minētajiem īpaši jutīgo teritoriju noteikšanas kritērijiem. Ja piesārņojums ar nitrātiem ir pārsniedzis šo noteikumu 5.punktā minētos īpaši jutīgās teritorijas noteikšanas kritērijus, Zemkopības ministrija un Vides ministrija izstrādā rīcības programmas grozījumus.

(Grozīts ar MK 16.03.2004. noteikumiem Nr.134)

21. Ja, īstenojot rīcības programmu un šo noteikumu III nodaļā minētos pasākumus īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanai, vēlamie rezultāti netiek sasniegti, tad, lai novērstu vai samazinātu ūdens un augsnes piesārņojumu ar nitrātiem, rīcības programmā un šo noteikumu III nodaļā ietver papildu pasākumus, ņemot vērā to īstenošanas izmaksas un efektivitāti.

(MK 23.04.2009. noteikumu Nr.267 redakcijā)

22. Vides ministrija nosūta Eiropas Komisijai:

22.1. ziņojumu par noteiktajām īpaši jutīgajām teritorijām — reizi četros gados;

22.2. ziņojumu par īpaši jutīgās teritorijas robežas grozījumiem — sešu mēnešu laikā no robežas grozījumu apstiprināšanas dienas;

22.3. ziņojumu par pārrobežu piesārņojuma ar nitrātiem ietekmi uz īpaši jutīgajām teritorijām — reizi četros gados.

(Grozīts ar MK 16.03.2004. noteikumiem Nr.134)

23. Lai kontrolētu rīcības programmas efektivitāti, vides ministrs apstiprina īpaši jutīgo teritoriju monitoringa programmu (turpmāk — monitoringa programma).

(Grozīts ar MK 16.03.2004. noteikumiem Nr.134)

24. Monitoringa programmu izstrādā, lai iegūtu nepieciešamo informāciju par virszemes un pazemes ūdeņu ekoloģisko un hidroķīmisko stāvokli un noteiktu īpaši jutīgās teritorijas, kā arī pārskatītu to robežas.

25. Monitoringa programma ietver šādu informāciju:

25.1. lauksaimnieciskas darbības ietekme uz vidi;

25.2. ūdens kvalitātes ilglaicīgu pārmaiņu novērtējums, kā arī virszemes saldūdeņu, upes grīvu un piekrastes ūdeņu eitrofiskā stāvokļa novērtējums;

25.3. izraisītā piesārņojuma ietekme un slodze ūdeņos, kas atrodas īpaši jutīgajās teritorijās.

26. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra koordinē un organizē monitoringa programmas izpildi un informācijas apkopošanu.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

27. Monitoringa programma ietver uzraudzības monitoringu, operatīvo monitoringu un pētniecības monitoringu.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

28. Uzraudzības monitoringu izstrādā, lai novērtētu ūdens kvalitātes ilglaicīgas pārmaiņas un nodrošinātu papildu informāciju par lauksaimnieciskas darbības ietekmi uz piesārņojumu ar nitrātiem un citiem augu barības elementiem.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

29. Uzraudzības monitoringu veic galvenajos upju baseinos, piekrastes ūdeņos un pazemes ūdeņu horizontos tādā apjomā, kas nodrošina ūdens kvalitātes vispārēju novērtējumu.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

30. Operatīvo monitoringu izstrādā, lai:

30.1. noteiktu lauksaimnieciskas darbības izraisītā difūzā un koncentrētā piesārņojuma ietekmi un slodzi;

30.2. noteiktu ūdens kvalitāti īpaši jutīgajās teritorijās, ja pastāv risks, ka tajās varētu tikt neievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības;

30.3. novērtētu ūdens kvalitātes pārmaiņas īpaši jutīgajās teritorijās, kā arī kontrolētu rīcības programmas efektivitāti.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

31. Operatīvo monitoringu veic īpaši jutīgajās teritorijās esošajos ūdeņos, kā arī īpaši jutīgajās teritorijās, ja pastāv risks, ka tajās varētu tikt neievērotas šajos noteikumos noteiktās prasības.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

32. Operatīvā monitoringa norises vietu izvēlas tā, lai tā būtu atbilstoša lauksaimnieciskas darbības izraisītā difūzā un koncentrētā piesārņojuma relatīvajam riskam. Nosakot operatīvā monitoringa vietu, izmanto šādus rādītājus:

32.1. ūdeņu un teritoriju ģeogrāfiskās īpatnības un vides īpatnības, kā arī pazemes ūdeņu aizsargātību no virszemes piesārņojuma;

32.2. informāciju par slāpekļa savienojumu izplatību ūdens vidē un augsnes vidē;

32.3. informāciju par rīcības programmā paredzēto prasību ietekmi uz vides kvalitāti;

32.4. novērojumu tīklu un tā izmantošanas iespējas rīcības programmas izpildē.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

33. Pētniecības monitoringu veic, lai:

33.1. noskaidrotu vides kvalitātes normatīvu pārsniegšanas cēloņus;

33.2. novērtētu cēloņus, kas neļauj panākt vides kvalitātes uzlabošanos;

33.3. novērtētu avāriju radītā piesārņojuma ietekmi uz vidi un sniegtu ieteikumus avāriju seku novēršanas pasākumiem.

(MK 16.10.2007. noteikumu Nr.708 redakcijā)

34. Lai noteiktu nitrātu koncentrāciju virszemes saldūdeņos, monitoringa staciju skaitu un izvietojumu nosaka un regulāri pārskata, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, kas iegūti atbilstoši šo noteikumu 5.punktā minētajiem kritērijiem, kā arī ņemot vērā informāciju par vides stāvokli.

35. Pētniecības monitoringa punktu skaitu un izvietojumu nosaka un regulāri pārskata, pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, kā arī ņemot vērā informāciju par vides stāvokli.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

36. Lai sasniegtu monitoringa rezultātu ticamību un precizitāti, veic šādas darbības:

36.1. ūdens paraugus uzraudzības monitoringam ņem vismaz 12 reižu gadā;

36.2. ūdens paraugus operatīvajam monitoringam ņem reizi mēnesī, bet plūdu periodos — biežāk, izmantojot automātisku, caurtecei proporcionālu paraugu ņemšanas metodi;

36.3. pētniecības monitoringa programmu īsteno vismaz reizi četros gados;

36.4. pazemes ūdeņu paraugus operatīvā monitoringa un uzraudzības monitoringa vietās ņem reizi trijos mēnešos.

(Grozīts ar MK 16.03.2004. noteikumiem Nr.134; MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

37. Ja visos iepriekšējos paraugos nitrātu koncentrācija bijusi mazāka par 25 mg/l un paraugu ņemšanas vietā nav radušies jauni apstākļi, kas varētu paaugstināt nitrātu saturu, monitoringa programmu atkārto vismaz reizi astoņos gados.

(Grozīts ar MK 16.10.2007. noteikumiem Nr.708)

38. Nitrātu koncentrāciju ūdeņos nosaka, izmantojot molekulārās absorbcijas spektrofotometriju. Dažādu slāpekļa formu un kopējā slāpekļa noteikšanu ūdenī (tīrā vai piesār- ņotā) veic atbilstoši šādu nacionālo standartu prasībām:

38.1. LVS ISO 6777:1984;

38.2. LVS ISO 7150-1:1984;

38.3. LVS ISO 7150-2:1986;

38.4. LVS EN ISO 11732:1997;

38.5. LVS ISO 7890-1:1986;

38.6. LVS ISO 7890-2:1986;

38.7. LVS ISO 7890-3:1988;

38.8. LVS EN ISO 10304-1:1995;

38.9. LVS EN ISO 10304-2:1996;

38.10. LVS EN ISO 13395:1996;

38.11. LVS ISO 10048:1991;

38.12. LVS EN ISO 11905-1:1998;

38.13. LVS ISO/TR 11905-2:1997.

39. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra izstrādā un publicē ziņojumu par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem. Ziņojumā ietver:

39.1. karti, kurā ir noteiktas īpaši jutīgās teritorijas. Kartē norāda šo noteikumu 5.punktā minētos kritērijus, kuri ir izmantoti īpaši jutīgās teritorijas noteikšanai, kā arī datumu, kad ir noteikts attiecīgās teritorijas statuss;

39.2. pārskatu par monitoringa rezultātiem, norādot iemeslus, kuru dēļ izvēlētas īpaši jutīgās teritorijas zonas vai grozītas īpaši jutīgās teritorijas robežas;

39.3. pārskatu par rīcības programmas izpildi, norādot visu šajos noteikumos noteikto prasību izpildi;

39.4. pārskatu par monitoringa programmu izpildi īpaši jutīgajās teritorijās;

39.5. norādi par laikposmu, kādā, īstenojot rīcības programmu, ir paredzēts sasniegt attiecīgajiem kritērijiem atbilstošus ūdens kvalitātes rādītājus attiecībā uz tiem ūdeņiem, kuros nitrātu koncentrācija ir pārsniegusi šo noteikumu 5.punktā minētos kritērijus.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

40. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra šo noteikumu 39.punktā minēto ziņojumu nosūta Eiropas Komisijai.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

41. Ja vides valsts inspektoriem, īstenojot valsts kontroli, ir nepieciešams iegūt informāciju par piesārņojumu ar nitrātiem un citiem barības elementiem attiecīgajos paraugos, izmanto akreditētu laboratoriju analīžu rezultātus.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015; MK 16.10.2007. noteikumiem Nr.708)

42. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem ir tiesības:

42.1. atrasties zemes īpašnieka vai lietotāja zemes platībā, informējot par to zemes īpašnieku vai lietotāju, lai atbilstoši kompetencei kontrolētu šajos noteikumos kultūraugu mēslošanas plāniem noteikto prasību ievērošanu;

42.2. pieprasīt un bez maksas saņemt no zemes īpašnieka vai lietotāja informāciju, kas nepieciešama kultūraugu mēslošanas plānu uzraudzībai saskaņā ar šiem noteikumiem;

42.3. pārbaudīt kultūraugu mēslošanas plānus un to atbilstību šo noteikumu prasībām;

42.4. pieprasīt šo noteikumu 12.² 5.apakš­punktā un 12.³ un 17.¹ punktā minētos dokumentus.

(MK 16.10.2007. noteikumu Nr.708 redakcijā)

43. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras darbiniekiem un vides valsts inspektoriem ir tiesības, informējot par to zemes īpašnieku vai lietotāju, atrasties zemes īpašnieka vai lietotāja zemes platībā, lai atbilstoši kompetencei kontrolētu normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu un monitoringa īstenošanu, arī dzīvnieku daudzuma un mēslojuma daudzuma uzskaiti.

(MK 16.03.2004. noteikumu Nr.134 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

44. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra četru gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas izstrādā un izdod atsevišķā izdevumā šo noteikumu 39.punktā minēto ziņojumu.

(Grozīts ar MK 27.12.2005. noteikumiem Nr.1015)

45. Šo noteikumu 4.¹ punkts stājas spēkā ar 2009.gada 1.janvāri.

(MK 16.10.2007. noteikumu Nr.708 redakcijā)

46. Valsts augu aizsardzības dienests datubāzi uztur, sākot ar 2012.gada 1.janvāri.

(MK 23.04.2009. noteikumu Nr.267 redakcijā)

(MK 27.12.2005. noteikumu Nr.1015 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.03.2009. noteikumiem Nr.267)

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības.