Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas civilprocesa kodeksā, Latvijas kriminālprocesa kodeksā un Latvijas kriminālkodeksā

Sakarā ar Latvijas Republikas 1992. gada 15. decembra likuma «Par tiesu varu» pieņemšanu Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izdarīt grozījumus un papildinājumus šādos Latvijas Republikas likumdošanas aktos:

I. Latvijas civilprocesa kodeksā:

1. Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

«9. pants. Tiesvedības valoda

Tiesvedība Latvijas Republikā notiek valsts valodā.

Tiesa var pieļaut arī citu tiesvedības valodu, ja tam piekrīt puses, to pārstāvji un prokurors.

Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties tiesas darbībā ar tulku palīdzību, kā ari tiesības uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda.»

2. 11. pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

«Tiesvedība Latvijas Republikā tiek veikta saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, un spriedums tiek pasludināts Latvijas Republikas vārdā.

Likumos un starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos tiesa piemēro ari starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus»;

aizstāt trešajā daļā vārdus «padomju likumu» ar vārdiem «Latvijas Republikas likumu».

3. Izslēgt 348. panta otrajā daļā vārdus «vai pēc viņa lūguma pati tiesa to nosūta izpildīšanai».

4. Izteikt 356. pantu šāda redakcija:

«356. pants. Tiesu izpildītāji

Šā kodeksa 346. pantā minēto tiesu un citu institūciju lēmumus izpilda tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji.»

5. Aizstāt 357 pantā vārdu «tiesnesis» ar vārdiem «Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departaments».

6. Izteikt 358. panta otro un trešo daļu šādā redakcijā: «Ja ir iepriekš minētie pamati, tiesu izpildītājam jāpaziņo par savu atstatīšanu no piedalīšanās sprieduma izpildīšanā vecākajam tiesu izpildītājam, bet, ja kantorī strādā viens tiesu izpildītājs vai izpildu lieta atrodas vecākā tiesu izpildītāja izpildīšanā, - Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta direktoram, kas izlemj jautājumu par izpildu dokumentu nodošanu izpildīšanai citam tiesu izpildītājam. Ja tādu pieteikumu nav, tiesu izpildītājs noraidāms pēc piedzinēja vai parādnieka pieteikuma, kuru izskata attiecīgi vecākais tiesu izpildītājs vai Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta direktors.

Piedzinējs vai parādnieks vecākā tiesu izpildītāja vai Tiesu izpildītāju departamenta direktora lēmumu, ar kuru atstāts bez apmierinājuma viņa pieteikums par tiesu izpildītāja noraidījumu, var pārsūdzēt tiesā pēc tiesu izpildītāja kantora atrašanās vietas.»

7 Izslēgt 359. panta piektajā daļā vārdus «un ar tās tautas tiesas tiesneša atļauju, kurā tiesu izpildītājs strādā».

8. 369. pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo teikumu šādā redakcijā:

«369. pants. Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildīšanas lietvedību

Tiesu izpildītājam jāaptur izpildīšanas lietvedība»;

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

«3) ja parādnieks atrodas Latvijas Republikas Aizsardzības spēku aktīvajā militārajā dienestā un ja attiecīgu lūgumu izteicis piedzinējs, kas atrodas Latvijas Republikas Aizsardzības spēku aktīvajā militārajā dienestā.»

9. 370. pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo teikumu šādā redakcijā:

«370. pants. Tiesu izpildītāja tiesības apturēt izpildīšanas lietvedību

Tiesu izpildītājs var apturēt izpildīšanas lietvedību»;

izteikt 2. punktu šādā redakcijā:

«2) ja to lūdz parādnieks, kas atrodas obligātajā valsts dienestā vai kam uzdots izpildīt kādu valstisku pienākumu.»

10. Aizstāt 371. panta 2. punktā vārdus «PSRS Bruņoto Spēku sastāvā» ar vārdiem «obligātajā valsts dienestā».

11. Izteikt 373. pantu šādā redakcijā:

«373. pants. Jautājumu izskatīšana par izpildīšanas lietvedības apturēšanu vai izbeigšanu

Jautājumus par izpildīšanas lietvedības apturēšanu vai izbeigšanu izskata tas tiesu izpildītājs, kura lietvedībā atrodas izpildu dokuments.

Tiesu izpildītajā lēmumu tiesu izpildītāju kantoris trīs dienu laikā nosūta personām, kas piedalās lietā.

Piedzinējs vai parādnieks tiesu izpildītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas.»

12. Aizstāt 375. panta pirmajā daļā vārdus «tās tiesas izdevumu tāmes» ar vārdiem «tās tiesu izpildītāju kantora izdevumu tāmes».

13. Aizstāt 383. panta trešajā daļā vārdus «rajona (pilsētas) tautas tiesas» ar vārdiem «tiesu izpildītāja kantora».

14. Aizstāt 392. panta pirmajā daļā vārdus «rajona (pilsētas) tautas tiesā» ar vārdiem «tiesu izpildītāju kantori».

15. 434. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus «tautas tiesnesim apstiprināšanai» ar vārdiem «piedzinējiem un parādniekiem»;

otro daļu izteikt šādā redakcijā:

«Tiesu izpildītāja sastādīto aprēķinu var pārsūdzēt tiesā pēc tiesu izpildītāju kantora atrašanās vietas.»

16. 435. pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus «rajona (pilsētas) tautas tiesā, kurā tiesu izpildītājs strādā» ar vārdiem «Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta direktoram»;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

«Atteikumu apmierināt sūdzību par tiesu izpildītāja darbību var pārsūdzēt tiesā šā kodeksa 239.1 panta kārtībā.»

17. Aizstāt kodeksa attiecīgajos pantos vārdus «tautas tiesa» ar vārdu «tiesa», vārdus «tautas tiesnesis» - ar vārdu «tiesnesis» un vārdus «tautas piesēdētājs» - ar vārdiem «tiesas piesēdētājs».

II. Latvijas kriminālprocesa kodeksā:

1. Izslēgt 5.1, 5.2, 6., 7., 8., 9. un 10. pantu.

2. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

«12. pants. Tiesu spriež tikai tiesa

Krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personām celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām nozieguma izdarīšanā un nosakot tām sodu.»

3. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

«14. pants. Koleģialitāte lietu izskatīšanā un tiesas piesēdētāju piedalīšanās

Krimināllietas tiesās izskata koleģiāli.

Krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski tikai gadījumos, kas noteikti šajā kodeksā.

Koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus.

Visus tiesas nolēmumus pieņem ar tiesnešu balsu vairākumu. Tiesnesis nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis sadalās līdzīgi, jautājumu izlemj tiesas sēdes priekšsēdētājs.

Ja amatpersona vai cita persona, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, jebkāda iegansta dēļ traucē viņam pildīt savus pienākumus, tiesnesis var saukt to pie likumā noteiktas administratīvās atbildības.»

4. Izteikt 16. pantu šādā redakcijā:

«16. pants. Tiesvedības valoda

Tiesvedība krimināllietā notiek valsts valodā.

Tiesa, tiesnesis, prokurors, izmeklētājs un izziņas iestāde, kuru lietvedībā atrodas lieta, var pieļaut arī citu procesa valodu, ja tam piekrīt prokurors un procesa dalībnieki.

Personai, kas piedalās lietā, bet nepārvalda procesa valodu, tiesa, tiesnesis, prokurors, izmeklētājs un izziņas iestāde nodrošina tiesības iesniegt pieteikumus, liecināt, pieteikt lūgumus, iepazīties ar visiem lietas materiāliem, kā arī uzstāties tiesā tajā valodā, kuru šī persona pārvalda, un izmantot tulku šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Procesuālie dokumenti, kas izsniedzami apsūdzētajam, tiesājamam vai citiem procesa dalībniekiem, kuri nepārvalda procesa valodu, jātulko tajā valodā, kuru šīs personas pārvalda.»

5. Izteikt 19. pantu šādā redakcijā:

«19. pants. Patiesības noskaidrošana

Tiesai, tiesnesim, prokuroram, izmeklētājam un izziņas izdarītājam ir pienākums pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izmeklēt lietas apstākļus un atbilstoši objektīvajai patiesībai noskaidrot nozieguma notikuma esamību un to, kas vainīgs nozieguma izdarīšanā, kā ari citus apstākļus, kam ir nozīme pareizā krimināllietas izlemšanā.

Lietas apstākļu noskaidrošanai var izmantot tikai tos pierādījumus, kas iegūti, pārbaudīti un novērtēti šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Izlemjot jebkādus jautājumus lietā, jānoskaidro un jāņem vērā apsūdzēto (tiesājamo) apsūdzošie un attaisnojošie, kā arī atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākli.»

6. Papildināt kodeksu ar 19.1 pantu šādā redakcijā:

«19.1 pants. Nevainīguma prezumpcija

Nevienu nevar atzīt par vainīgu nozieguma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

Pierādīšanas pienākums ir apsūdzētājam. Apsūdzētajam (tiesājamam) nav jāpierāda savs nevainīgums.

Notiesājoša sprieduma pamatā jābūt tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem, kas apstiprina tiesājamā vainu nozieguma izdarīšanā.

Visas šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu apsūdzētajam (tiesājamam). Tāpat vērtējamas šaubas, kas rodas, tulkojot un piemērojot krimināllikumus un kriminālprocesa likumus.»

7. Papildināt kodeksu ar 23., 23.1, 23.2, 23.3, 23.4, 23.5 un 23.6 pantu šādā redakcijā:

«23. pants. Kārtība, kādā tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas un izziņas iestādes sazinās ar attiecīgajām ārvalstu iestādēm

Kārtību, kādā tiesas, prokuratūras, iepriekšējās izmeklēšanas un izziņas iestādes sazinās ar attiecīgajām ārvalstu iestādēm, kā arī kārtību, kādā tiek izpildīti šo ārvalstu iestāžu uzdevumi, nosaka šis kodekss un līgumi, ko Latvijas Republika vai tās institūcijas noslēgušas ar attiecīgajām valstīm vai to institūcijām.

Latvijas Republikas tiesu, prokuratūras iepriekšējās izmeklēšanas un izziņas iestāžu uzdevumus attiecīgajām ārvalstu iestādēm nosūta ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Prokuratūras starpniecību.

23.1 pants. Kriminālprocesa likuma darbība attiecībā uz ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem

Tiesvedība lietās par noziegumiem, ko izdarījuši ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki Latvijas Republikas teritorijā, notiek saskaņā ar šā kodeksa noteikumiem.

Attiecībā uz personām, kurām ir tiesības uz diplomātisko neaizskaramību (imunitāti), un personām, kurām ir garantijas, kas noteiktas starpvalstu līgumos un Latvijas Republikas likumos, šajā kodeksā paredzētās procesuālās darbības notiek pēc viņu lūguma vai ar viņu piekrišanu, kas tiek pieprasīta ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas starpniecību.

Latvijas Republikas teritorijā izvietoto diplomātisko pārstāvniecību vadītājus un diplomātus nekādā gadījumā nevar aizturēt un apcietināt.

Jautājumu par ārvalstu diplomātu vai ārvalstu oficiālo personu kriminālatbildību izlemj diplomātiskā ceļā vai saskaņā ar valstu savstarpējo vienošanos.

23.2 pants. Ārvalstu iestāžu uzdevumu izpilde procesuālo darbību veikšanā

Tiesas, prokuratūras, izmeklēšanas un izziņas iestādes, izpildot ārvalstu iestāžu uzdevumus, izdara šajā kodeksā paredzētās procesuālās darbības.

Tiesas, prokuratūras, izmeklēšanas un izziņas iestādes ārvalstu iestāžu uzdevumus saņem ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Prokuratūras starpniecību. Ja uzdevumu saņēmusi tieši tiesa, prokuratūra, izmeklēšanas vai izziņas iestāde, tā uzdevumu izpilda tikai tad, ļa saņemta atļauja attiecīgi no Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas vai Iekšlietu ministrijas, vai Prokuratūras.

Ja nav iespējams izpildīt ārvalstu iestādes uzdevumu, to paziņo šai iestādei ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas vai Prokuratūras starpniecību, norādot neizpildīšanas iemeslus.

Latvijas Republikas teritorijā ārvalstu tiesu, prokuratūru, izmeklēšanas, izziņas vai drošības dienestu amatpersonas var patstāvīgi izdarīt šajā kodeksā paredzētās procesuālās darbības tikai ar Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Prokuratūras vai Drošības dienesta atļauju šo iestāžu attiecīgo amatpersonu klātbūtnē un šajā kodeksā vai starpvalstu līgumā noteiktajā kārtībā.

23.3 pants. Uzdevums ierosināt krimināllietu

Ārvalsts iestādes uzdevumu ierosināt krimināllietu vai uzsākt kriminālvajāšanu attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoni, kas izdarījis noziegumu ārvalstī un ir atgriezies Latvijas Republikā, izskata Latvijas Republikas Prokuratūra pārbaudot krimināllietas ierosināšanas vai kriminālvajāšanas uzsākšanas uzdevuma pamatotību. Par pārbaudes rezultātiem paziņo iestādei, kas piesūtījusi uzdevumu.

Ja pret personu Latvijas Republikā bijusi ierosināta krimināllieta vai uzsākta tās kriminālvajāšana un šī lieta ir iztiesāta un taisīts spriedums, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā vienlaikus ar paziņojumu nosūta šai ārvalsts iestādei likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātu sprieduma noraksta tulkojumu attiecīgajā svešvalodā.

Ja Latvijas Republikas teritorijā noziegumu izdarījis ārvalsts pilsonis un pēc tam izbraucis uz savu valsti, izmeklēšanas un izziņas iestāžu savāktos materiālus attiecībā uz šo personu nodod Latvijas Republikas Prokuratūrai, kas pieņem lēmumu par nepieciešamību nosūtīt attiecīgajai ārvalsts iestādei pieprasījumu par krimināllietas ierosināšanu.

23.4 pants. Pieprasījums ārvalstij izdot personu

Starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos un kārtībā Latvijas Republikas Prokuratūra griežas attiecīgajā ārvalsts iestādē ar pieprasījumu izdot Latvijas Republikas pilsoni vai citu personu, kas izdarījusi noziegumu Latvijas Republikas teritorijā, ja pret viņu ierosināta krimināllieta vai pieņemts lēmums par kriminālvajāšanu, vai taisīts notiesājošs spriedums.

Pieprasījumā par personas izdošanu norāda apsūdzētā (notiesātā) uzvārdu, vārdu, tēvvārdu, dzimšanas gadu, pilsonību, nozieguma izdarīšanas apstākļus, Latvijas kriminālkodeksa panta tekstu, kas paredz kriminālatbildību par šo noziegumu. Pieprasījumam pievieno personas ārējo pazīmju aprakstu un fotogrāfiju, kā arī pēc iespējas - pirkstu nospiedumus un citus personu identificējošus materiālus, likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātu sprieduma noraksta tulkojumu attiecīgajā svešvalodā.

23.5 pants. Ārvalsts izdotās personas kriminālatbildības robežas

Ārvalsts izdoto personu nevar saukt pie kriminālatbildības un notiesāt, kā arī nodot trešajai valstij par noziegumu, kuru tā izdarījusi pirms izdošanas un par kura izdarīšanu tā nav izdota, ja nav saņemta tās valsts piekrišana, kas personu izdevusi.

23.6 pants. Atteikšanās izdot personu no Latvijas Republikas

Personas izdošana no Latvijas Republikas nav pieļaujama, ja:

1) tā ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) noziegums izdarīts Latvijas Republikas teritorijā;

3) attiecībā uz to jau taisīts un stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par noziegumu, par kuru ir pieprasījums izdot personu, kā arī ja par šo apsūdzību lieta izbeigta;

4) saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem personu nevar saukt pie kriminālatbildības sakarā ar noilgumu vai citu likumīgu pamatu;

5) nodarījums, par kuru pieprasa personas izdošanu, saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksu nav noziegums.»

8. Izslēgt 112. panta trešo daļu un 205. panta trešo daļu.

9. Izteikt 127. panta tekstu šādā redakcijā:

«Iepriekšējā izmeklēšana ir obligāta lietās par visiem noziegumiem, kurās noskaidrotas personas, kas tos izdarījušas, izņemot lietas par noziegumiem, par kuriem piemērojams saīsinātais process, un lietas par noziegumiem, kuri paredzēti Latvijas kriminālkodeksa 109. pantā, 110. panta otrajā daļā, 111 panta pirmajā daļā, 112. panta pirmajā daļā, 118. un 119. pantā, 127. panta pirmajā daļā, 128. pantā, 144. panta pirmajā daļā, 145. panta pirmajā daļā, 145.1 pantā, 146. panta pirmajā daļā, 146.l panta pirmajā daļā, 149. panta pirmajā daļā, 150. panta pirmajā daļā, 150.2, 150.3, 150.5, 153., 155., 159.-161., 179., 181.3, 189., 192., 193., 195. pantā, 197. panta pirmajā daļā, 198. pantā, 204. panta pirmajā un otrajā daļā, 211. un 213.1 pantā, 220.1 panta pirmajā daļā un par kuriem iepriekšējo izmeklēšanu izdara tikai pēc tiesas, prokurora vai izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka lēmuma.

Iepriekšējā izmeklēšana obligāta arī visās lietās par noziegumiem, ko izdarījuši nepilngadīgie vai personas, kuras savu fizisko vai psihisko trūkumu dēj pašas nespēj izmantot savu tiesību uz aizstāvību.

Lietās par Latvijas kriminālkodeksa 59.-66., 68.1-68.3, 69.- 74., 77.-80., 98.-104., 113.-117., 120.-123., 125., 125.1, 125.2, 127. panta trešajā daļā, 129.-138., 147., 147.2, 155.1, 156., 157., 161.1-161.8, 162.-173., 183.2, 183.3, 184.-186.1, 188.1, 194.1, 194.2, 199.-203., 210.1, 214.2, 215.-216., 223.-225.3 un 227.-234. pantā paredzētajiem noziegumiem, kurās noskaidrotas personas, kas tos izdarījušas, iepriekšējo izmeklēšanu izdara prokuratūras izmeklētāji.

Lietās par Latvijas kriminālkodeksa 81.-83., 105.-108. pantā, 110. panta pirmajā daļā, 111. panta otrajā daļā, 111.l pantā, 112. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, "112.1, 124., 126. un 126.1 pantā, 127. panta otrajā daļā, 139.-143., 144. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 145. panta otrajā daļā, 146. panta otrajā daļā, 146.1 panta otrajā daļā, 146.2, 147.3, 148.1 pantā, 149. panta otrajā daļā, 149.3 pantā, 150. panta otrajā daļā, 151.3, 158., 180.-181.2, 181.4, 183.4, 187., 188., 190., 190.1, 191., 195.1, 195.2, 195.3 un 196. panta, 197. panta otrajā un trešajā daļa, 204. panta trešajā daļā, 205.-208., 209.-210., 210.2, 213., 213.2-214.1, 216.1-216.4, 217.- 220. pantā, 220.1 panta otrajā daļā un 220.2-222.9 pantā paredzētajiem noziegumiem, kuras noskaidrotas personas, kas tos izdarījušas, iepriekšējo izmeklēšanu izdara iekšlietu iestāžu izmeklētāji.

Ja krimināllietas izmeklēšanas gaitā tiek konstatēti amatnoziegumi (Latvijas kriminālkodeksa 162.-167. pants), kas saistīti ar noziegumiem, par kuriem ierosināta lieta, šo lietu izmeklē iestāde, kas to ierosinājusi.

Lietās par noziegumiem, kas paredzēti Latvijas kriminālkodeksa 84., 84.1, 174.-178. un 182.-183. pantā, iepriekšējo izmeklēšanu izdara tā iestāde, kurai piekritīgs noziegums, sakarā ar ko ierosināta šī lieta.

Lietās par noziegumiem, ko izdarījuši nepilngadīgie, iepriekšējo izmeklēšanu izdara tā iestāde, kurai piekritīgs nepilngadīgo izdarītais noziegums.

Lietās par noziegumiem, kas paredzēti Latvijas kriminālkodeksa 59.66., 68.1 - 68.3, 69., 72., 721, 74., 80,, 82., 98., 99. pantā, 105. panta otrajā daļa, 121 panta trešajā un ceturtajā daļā, 125.1 pantā, 141. panta trešajā daļā, 143.1 pantā, 186. panta ceturtajā daļā, 186.1, 214.2 panta otrajā un trešajā daļa un 216.4 panta trešajā daļa, 222.2 panta trešajā daļā tiek izdarīta iepriekšējā izmeklēšana atbilstoši šā panta noteikumiem par piekritību neatkarīgi no tā, ir vai nav noskaidrotas personas, kas tos izdarījušas.»

10. Izslēgt 208. panta pirmajā daļā vārdus «vai lēmumu par lietas izbeigšanu un materiālu nosūtīšanu tiesai administratīvo sodu piemērošanai».

11. Izteikt 243. pantu šādā redakcijā:

«243. pants. Sacīkste tiesvedībā

Rīcības un tiesas sēdēs puses savas procesuālās tiesības realizē sacīkstes formā.

Puses ir valsts apsūdzētājs, tiesājamais, aizstāvis, ka ari cietušais, civilprasītājs, civilatbildētājs un viņu pārstāvji.

Pusēm ir vienādas tiesības iesniegt pierādījumus, piedalīties nopratināšanā, pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, iesniegt pieteikumus, izteikt savu viedokli jebkurā jautājumā, kam ir nozīme pareizā lietas izspriešanā, un runāt tiesu debatēs.

Apsūdzētāja atteikšanās no apsūdzības atbrīvo tiesu no pienākuma turpināt iztiesāšanu, un tiesājamais Šādā gadījumā ir attaisnojams.»

12. Izteikt 249. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «Prokurors uztur tiesā valsts apsūdzību, un viņa piedalīšanās iztiesāšanā ir obligāta, izņemot iztiesāšanu lietās, kas minētas šā kodeksa 111. panta 2. punktā. Uzturot apsūdzību, prokurors piedalās pierādījumu izmeklēšanā, izsaka savu viedokli par jautājumiem, kas rodas iztiesāšanas laikā, kā arī par krimināllikuma un soda piemērošanu tiesājamam.»

13. Izslēgt 260. panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus «5.1, 5.2, 6., 7. un 8. pantā».

14. Izslēgt 278. panta otrajā daļā vārdus «tiesas sēdes priekšsēdētājs un tautas piesēdētāji».

15. Izslēgt 282. panta trešajā daļā vārdus «tiesas sēdes priekšsēdētājs un tautas piesēdētāji, pēc tam».

16. Izslēgt 297. panta otro daļu.

17. Izteikt 323. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «Sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesas un Latvijas Republikas Augstākās Tiesas spriedumu un lēmumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, var iesniegt Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai. Spriedumu, kas taisīts, no jauna izskatot lietu, var pārsūdzēt un par to var iesniegt protestu vispārējā kārtībā.»

18. Aizstāt kodeksa attiecīgajos pantos vārdus «tautas tiesa» ar vārdu «tiesa», vārdus «tautas tiesnesis» - ar vārdu «tiesnesis» un vārdus «tautas piesēdētājs» - ar vārdiem «tiesas piesēdētājs».

19. Aizstāt 208. panta otras daļas 1. punkta, 236. panta pirmajā daļā un 349. panta 1. punktā skaitļus «5.-8.» ar skaitli «5».

20. Izslēgt kodeksa devīto sadaļu «Lietas pirmstiesas sagatavošana protokola veidā».

21. Papildināt kodeksu ar devīto sadaļu šādā redakcijā:

DEVĪTĀ SADAĻA
SAĪSINĀTAIS PROCESS

TRĪSDESMIT CETURTĀ NODAĻA
SAĪSINĀTAIS PROCESS

406. pants. Saīsinātā procesa piemērošana

Saīsināto procesu var piemērot lietās par noziegumiem, par kuriem likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, kas nav ilgāks par četriem gadiem, vai cits sods, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, ja sākotnējos materiālos par šiem noziegumiem ir ziņas par personu, kas tos izdarījusi.

Saīsinātais process netiek piemērots:

1) lietās par nepilngadīgajiem inkriminētiem noziegumiem;

2) lietās par mēmām, kurlām, aklām un citām personām inkriminētiem noziegumiem, kuras savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ pašas nespēj izmantot savu tiesību uz aizstāvību;

3) privātsūdzību lietās;

4) lietās pret personām, kurām inkriminēts noziegums agrāk piespriestā kriminālsoda izciešanas laikā;

5) lietās, kurās pirmstiesas procesu tā sarežģītības dēļ nevar pabeigt divdesmit dienu laikā.

407. pants. Saīsinātā procesa kārtība

Saīsinātais process tiek veikts Latvijas kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā, izņemot šās nodaļas pantos paredzēto kārtību.

408. pants. Saīsinātā procesa izdarītāji un termiņi

Pirmstiesas procesu veic izziņas iestāde un prokurors.

Tas jāpabeidz divdesmit dienu laikā no brīža, kad izziņas iestāde saņem materiālus, pieteikumus vai paziņojumus par izdarītu vai gatavojamu noziegumu un šā kodeksa 109. pantā noteiktajā termiņā iegūst ziņas par personu, kas izdarījusi noziegumu. Desmit dienu laikā izziņas iestādei jāiesniedz šie materiāli prokuroram, kuram desmit dienu laikā jāpieņem lēmums saskaņā ar šā kodeksa 410. panta noteikumiem.

409. pants. Izziņas iestādes pilnvaras

Izziņas iestāde, neierosinot krimināllietu, noskaidro izdarītā nozieguma apstākļus, ar noziegumu nodarītā kaitējuma raksturu un apmēru, kā arī personas, par kurām ir ziņas, ka tās izdarījušas noziegumu. Ja nepieciešams, izziņas iestāde izdara notikuma vietas apskati; pieņem no personas, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziegumu, rakstveida paskaidrojumus; noskaidro nozieguma aculieciniekus un citas personas, kuras var sniegt ziņas par izdarīto noziegumu, pieņem no tām rakstveida vai mutvārdu paskaidrojumus, turklāt mutvārdu paskaidrojumus ierakstot aptaujas anketā; pieprasa izziņu par tās personas sodāmību, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziegumu, kā arī citus materiālus, kam ir nozīme lietas izlemšanā.

Personai, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziegumu, tiek izskaidrota saīsinātā procesa būtība, no tās ņem parakstu par obligātu ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora un tiesneša izsaukuma un šai personai izskaidro neierašanās sekas.

Noskaidrojusi šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus, izziņas iestāde sastāda ziņojumu par noziegumu, kurā norāda: kad, kur un kas sastādījis ziņojumu; tās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, mēnesi un dienu, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziegumu; sabiedriski bīstamā nozieguma nodarījuma īsu aprakstu (vietu, laiku, veidu, motīvus, sekas un citus apstākļus) un tā kvalifikāciju pēc Latvijas kriminālkodeksa panta.

Izziņas iestādes ziņojumu par izdarīto noziegumu paraksta izziņas iestādes priekšnieks vai viņa vietnieks un kopā ar visiem materiāliem nosūta prokuroram.

Ja izziņas iestādes priekšnieks vai viņa vietnieks atzīst, ka materiālos nav pietiekamu ziņu, ka persona izdarījusi noziegumu, vai ir konstatēti šā kodeksa 406. panta otrajā daļā minētie apstākļi, viņš ierosina krimināllietu un nodod to izziņas vai iepriekšējās izmeklēšanas izdarīšanai vispārējā kārtībā.

410. pants. Prokurora pilnvaras

Saņēmis izziņas iestādes ziņojumus un materiālus par izdarīto noziegumu, prokurors izskata tos un pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) ja ir pietiekams pamats apsūdzībai nozieguma izdarīšanā, - ierosina kriminālvajāšanu un virza krimināllietu tiesai;

2) atzinis, ka nozieguma izdarīšanas apstākļi noskaidroti nepilnīgi vai ir konstatēti šā kodeksa 406. panta otrajā daļā minētie apstākļi, ierosina krimināllietu vai atdod atpakaļ materiālus jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu vispārējā kārtībā;

3) ja ir šā kodeksa 5. pantā paredzētie nosacījumi, - atsaka ierosināt krimināllietu un kriminālvajāšanu.

411. pants. Lēmums par kriminālvajāšanas ierosināšanu

Lēmums par kriminālvajāšanas ierosināšanu vienlaikus ir krimināllietas ierosināšanas akts.

Prokurors lēmuma par kriminālvajāšanas ierosināšanu:

1) norāda tās personas vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, mēnesi un dienu, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziegumu;

2) norāda nozieguma izdarīšanas apstākļus (vietu, laiku, veidu, motīvus, sekas un citus lietas apstākļus);

3) norāda nozieguma kvalifikāciju pēc Latvijas kriminālkodeksa;

4) izlemj par personas, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziegumu, saukšanu pie kriminālatbildības kā apsūdzēto, sniedzot apsūdzības formulējumu un norādot attiecīgo Latvijas kriminālkodeksa pantu;

5) izlemj par drošības līdzekļa izraudzīšanu;

6) izlemj par personas, kurai ar noziegumu nodarīts kaitējums, atzīšanu par cietušo;

7) ja ir pietiekams pamats, pieņem lēmumu par lietas nosūtīšanu tiesai pēc piekritības, pievienojot tam uz tiesas sēdi izsaucamo personu sarakstu.

Pēc kriminālvajāšanas ierosināšanas prokurors iepazīstina personu, par kuru ir ziņas, ka tā izdarījusi noziegumu, ar apsūdzības būtību un nopratina to, bet nepieciešamības gadījumā 408. panta otrajā daļā norādītajā termiņā izdara attiecīgās izmeklēšanas darbības vai uzdod to izdarīšanu izziņas iestādei.

Par kriminālvajāšanas ierosināšanu pieņemtā lēmuma norakstu izsniedz personai, pret kuru ierosināta krimināllieta par nozieguma izdarīšanu, un cietušajam, izskaidrojot viņiem šajā kodeksā noteiktās tiesības un pienākumus.

Ja pēc kriminālvajāšanas ierosināšanas mainās apsūdzības apjoms, prokurors uzrāda jaunu apsūdzību un nopratina apsūdzēto, izsniedzot viņam apsūdzības norakstu.

412. pants. Aizstāvja piedalīšanās

Aizstāvis piedalās lietā no brīža, kad prokurors pieņēmis lēmumu par kriminālvajāšanas ierosināšanu.

413. pants. Iepazīšanās ar visiem lietas materiāliem

Apsūdzētajam un viņa aizstāvim, cietušajam un viņa pārstāvim, kā arī tās juridiskās personas pārstāvim, kurai ar noziegumu nodarīts kaitējums, ir tiesības iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem no brīža, kad prokurors pieņēmis lēmumu lietu virzīt tiesai.

Šīs personas ar visiem krimināllietas materiāliem iepazīstina prokurors, par ko sastāda protokolu.

Ja pēc iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem tiek pieteikti lūgumi vai iesniegumi, prokurors tos izskata un pieņem lēmumu par to apmierināšanu vai noraidīšanu.

414. pants. Nodošana tiesai

Lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai tiesnesis pieņem vienpersoniski rīcības sēdē ne vēlāk kā desmit dienu laikā no brīža, kad lieta saņemta tiesā.

Par rīcības sēdes laiku un vietu tiesnesim jāpaziņo apsūdzētajam, viņa aizstāvim, cietušajam un viņa pārstāvim, kā arī tās juridiskās personas pārstāvim, kurai ar noziegumu nodarīts kaitējums, tas ir personām, kurām ir tiesības piedalīties rīcības sēdē.

Prokurora piedalīšanās rīcības sēdē ir obligāta.

Uz rīcības sēdi tiesnesis var uzaicināt apsūdzēto, viņa aizstāvi, cietušo un viņa pārstāvi, kā arī tās juridiskās personas pārstāvi, kurai ar noziegumu nodarīts kaitējums.

415. pants. Tiesneša lēmumi rīcības sēdē

Rīcības sēdē tiesnesis var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

1) par apsūdzētā nodošanu tiesai;

2) par lietas nodošanu izmeklēšanas izdarīšanai vispārējā kārtībā;

3) par lietas apturēšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 198. pantu;

4) par lietas izbeigšanu, pamatojoties uz šā kodeksa 5. pantu vai Latvijas kriminālkodeksa 47. pantu.

Turklāt tiesnesis var pieņemt lēmumu par attiecīgās personas atzīšanu par cietušo, civilprasītāju, civilatbildētāju, par drošības līdzekļa pielietošanu apsūdzētajam vai tā grozīšanu. Šie lēmumi tiek norādīti rīcības sēdes protokolā.

Tiesa apsūdzētajam izsniedz par nodošanu tiesai pieņemtā lēmuma norakstu.

416. pants. Iztiesāšanas kārtība

Iztiesāšana jāsāk ne agrāk kā trīs un ne vēlāk kā desmit dienu laikā no brīža, kad apsūdzētajam izsniegts par nodošanu tiesai pieņemtā lēmuma noraksts.

Iztiesāšanu tiesnesis izdara vienpersoniski, ievērojot šā kodeksa noteikumus.

Prokurora piedalīšanās iztiesāšanā ir obligāta. Ja prokurors atkārtoti bez dibināta iemesla neierodas tiesas sēdē, tas ir pamats krimināllietas izbeigšanai.

III. Latvijas kriminālkodeksā:

1. Izslēgt 10. panta ceturto daļu, 47. panta trešo daļu, 47.1, 47.2, 48. un 49. pantu.

2. Aizstāt 58. panta otrajā daļā vārdus «Nepilngadīgo lietu komisiju nolikums» ar vārdiem «Latvijas Republikas likumdošanas akti».

IV. Likums stājas spēkā vispārējā kārtībā, izņemot tā 11., 12. un 21. pantu, kas stājas spēkā 1993. gada 1. jūlija.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1993. gada 27. aprīlī

 

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas civilprocesa kodeksā, Latvijas kriminālprocesa kodeksā .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 27.04.1993.Stājas spēkā: 10.06.1993.Zaudē spēku: 01.10.2005.Tēma: Kriminālprocess; KrimināltiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 33, 03.06.1993.; Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 22/23, 10.06.1993.; Diena, 111, 04.06.1993.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
56876
10.06.1993
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)