Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 6. aprīļa noteikumus Nr. 251 "Piena un piena produktu aprites noteikumi".

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.491

Rīgā 2001.gada 20.novembrī (prot. Nr.57, 21.§)

Piena, apstrādāta piena un piena produktu aprites noteikumi

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma

4.panta otro daļu, 8.panta otro daļu un 13.panta trešo daļu 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. obligātās nekaitīguma prasības:

1.1.1. govju, aitu, kazu, ķēvju un bifeļu (turpmāk - dzīvnieki) pienam, kas iegūts no viena vai vairākiem dzīvniekiem, nav bijis termiski apstrādāts virs 40 °C vai citādi apstrādāts, iegūstot līdzvērtīgu efektu (turpmāk - piens), un kurš paredzēts pārdošanai vai piedāvāšanai patērētājam (turpmāk - izplatīšana), apstrādāšanai vai izmantošanai piena produktu ražošanā;

1.1.2. piena apstrādei un piena produktu ražošanai;

1.2. higiēnas prasības:

1.2.1. dzīvnieku novietnē un pirmapstrādes (filtrēšana un dzesēšana) posmā, kā arī uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kas nodarbojas ar piena savākšanu, transportēšanu, apstrādi un piena produktu ražošanu (turpmāk - uzņēmums) šādos aprites posmos:

1.2.1.1. piena ieguvē, pirmapstrādē, savākšanā, glabāšanā, transportēšanā un izplatīšanā;

1.2.1.2. termiski apstrādāta piena vai piena, kuram mainīts sastāvs, pievienojot vai atdalot tā dabiskos komponentus (turpmāk - apstrādāts piens), ražošanā, iesaiņošanā, iepakošanā, transportēšanā un izplatīšanā;

1.2.1.3. no piena vai apstrādāta piena ražotu piena produktu, t.i., to piena produktu, kuru sastāvā neviena piena sastāvdaļa nav aizvietota ar kādu citu sastāvdaļu un kuru sastāvā ir ne mazāk kā 51 % piena (turpmāk - piena produkti), ražošanā, iesaiņošanā, iepakošanā un transportēšanā;

1.2.2. dzīvnieku novietnē un uzņēmumā nodarbinātajam personālam;

1.3. marķēšanas prasības piena, apstrādāta piena un piena produktu iesaiņojumam, iepakojumam un transportēšanai un glabāšanai izmantojamām tilpnēm, cisternām un kannām;

1.4. kārtību, kādā veicama informācijas uzskaite un apmaiņa par apstrādei un piena produktu ražošanai iepirkto pienu.

2. Dzīvnieku novietnes, kurās pienu iegūst izplatīšanai, kā arī uzņēmumi, kuros piena produktus savāc, glabā, apstrādā, ražo, iesaiņo un iepako, ir Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā.

3. Par higiēnas un obligāto nekaitīguma prasību atbilstību šo noteikumu prasībām piena ieguves, glabāšanas un pirmapstrādes posmos ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks (turpmāk - piena ražotājs).

4. Par higiēnas un obligāto nekaitīguma prasību ievērošanu transportēšanas un izplatīšanas posmā ir atbildīgs:

4.1. piena ražotājs, ja viņš pienu piegādā uzņēmumam vai piedāvā, vai pārdod tieši patērētājam;

4.2. uzņēmums, ja tas savāc pienu.

5. Piena ražotājs pārdod vai piedāvā patērētājam un uzņēmums pieņem un apstrādā pienu vai ražo piena produktus, ja:

5.1. piens atbilst šajos noteikumos un normatīvajos aktos par pārtikas piesārņojumu noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām;

5.2. piens atbilst normatīvajos aktos par dzīvnieku izcelsmes produktu apritei nepieciešamajiem pavaddokumentiem noteiktajām prasībām;

5.3. dzīvnieki ārstēti atbilstoši normatīvajos aktos par obligātajām nekaitīguma prasībām un maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos noteiktajām prasībām;

5.4. par piena piegādi ir noslēgts līgums starp piena ražotāju un uzņēmumu, kurš pienu savāc, transportē, glabā, apstrādā vai pārstrādā.

6. Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots inspektors (turpmāk - inspektors) uzrauga šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteikto veterināro, higiēnas un obligāto nekaitīguma prasību ievērošanu piena ieguves, glabāšanas, pirmapstrādes, savākšanas, apstrādes, piena produktu ražošanas, transportēšanas un izplatīšanas posmā.

7. Uzņēmums uzskaita visu iepirkto pienu un divas reizes mēnesī iesniedz valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs" (turpmāk - centrs) atskaiti, kurā norāda šādas ziņas par pienu, kas iepirkts no katra ražotāja:

7.1. daudzums;

7.2. dalījums pa šķirām;

7.3. tauku un olbaltumvielu saturs.

8. Uzņēmuma iesniegtā informācija ir uzņēmējdarbības noslēpums. Tā klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija un paredzēta centra iekšējai lietošanai.

9. Centrs uzņēmuma iesniegto informāciju apkopo un apstrādā saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto apstrādei, pārstrādei un piena produktu ražošanai iepirktā piena uzskaites un informācijas apmaiņas kārtību un informācijas kopsavilkumu nosūta uzņēmumam, Lauku atbalsta dienestam un Zemkopības ministrijai:

9.1. par katru gada ceturksni;

9.2. par gadu - ne vēlāk kā līdz nākamā gada 25.janvārim.

10. Piena ražotāja pienākums ir:

10.1. izveidot paškontroles sistēmu un pastāvīgi realizēt paškontroli;

10.2. informēt inspektoru:

10.2.1. par piena neatbilstību šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām;

10.2.2. par dzīvnieku veselības neatbilstību šajos noteikumos noteiktajām obligātajām veselības prasībām.

11. Uzņēmuma īpašnieka pienākums ir:

11.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveidot paškontroles sistēmu un pastāvīgi realizēt paškontroli;

11.2. informēt inspektoru:

11.2.1. par piena, apstrādāta piena vai piena produktu neatbilstību šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām;

11.2.2. par izmaiņām uzņēmuma paškontroles sistēmā;

11.2.3. par izmaiņām uzņēmuma tehnoloģiskajos procesos;

11.3. nodrošināt mazgāšanas, dezinfekcijas, deratizācijas un dezinsekcijas programmas izstrādi un īstenošanu;

11.4. izstrādāt un īstenot personāla apmācības programmas higiēnas jautājumos;

11.5. organizēt to personu apmācību, kuras noņem koppiena paraugus.

 

II. Obligātās nekaitīguma prasības pienam, kuru paredzēts izplatīt, apstrādāt vai izmantot piena produktu ražošanai

12. Piens ir balts vai balts ar dzeltenu nokrāsu viendabīgs šķidrums ar pienam raksturīgu garšu un smaržu, bez citām piegaršām un smaržām, bez mehāniskiem, ūdens vai citiem piemaisījumiem un nogulsnēm, iegūts no dzīvnieka piena dziedzeriem un nav apstrādāts termiski virs 40 °C vai citādi apstrādāts, gūstot līdzvērtīgu efektu. Nav pieļaujama piena sasalšana.

13. Baktēriju kopskaits vienā mililitrā piena jeb vidējais ģeometriskais lielums, kas iegūts divu mēnešu periodā un kura laikā ņemti vismaz divi paraugi mēnesī, nepārsniedz:

13.1. govs pienā, kuru paredzēts izplatīt, apstrādāt vai izmantot piena produktu ražošanai, - 100000 koloniju veidojošo vienību (turpmāk - vienība);

13.2. kazas un aitas pienā, kuru paredzēts apstrādāt vai izmantot piena produktu ražošanai, ja ražošanas procesā piens netiek termiski apstrādāts, - 500000 vienību;

13.3. kazas un aitas pienā, kuru paredzēts izmantot termiski apstrādāta dzeramā piena vai piena produktu ražošanai, ja ražošanas procesā pienu termiski apstrādā, - 1000000 vienību;

13.4. bifeļa pienā, kuru paredzēts izmantot piena produktu ražošanai, ja ražošanas procesā pienu termiski apstrādā, - 1000000 vienību.

14. Maksimāli pieļaujamais mikrobioloģiskā piesārņojuma līmenis pienā, apstrādātā pienā un piena produktos nepārsniedz normatīvajos aktos par pārtikas piesārņojumu noteikto līmeni.

15. Somatisko šūnu skaits vienā mililitrā piena jeb vidējais ģeometriskais lielums, kas iegūts triju mēnešu periodā, kura laikā ņemts vismaz viens paraugs mēnesī, nepārsniedz:

15.1. govs pienā - 400000 somatisko šūnu;

15.2. bifeļa pienā - 500000 somatisko šūnu.

16. Piens nedrīkst saturēt:

16.1. zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu un citas atliekvielas tādā daudzumā, kas pārsniedz normatīvajos aktos par obligātajām nekaitīguma prasībām un maksimāli pieļaujamo zāļu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos noteikto daudzumu;

16.2. inhibitorus jeb vielas, kas kavē mikroorganismu attīstību, un neitralizējošas vielas.

17. Pienu nedrīkst izplatīt, apstrādāt vai izmantot piena produktu ražošanai šādos gadījumos:

17.1. ja izslaukums no vienas govs ir mazāks par diviem litriem diennaktī;

17.2. ja dzīvnieki nav klīniski veseli, tiem ir dzimumorgānu iekaisums ar izdalījumiem, gremošanas trakta iekaisums ar caureju, tesmeņa iekaisums vai brūces.

18. Inspektors nosaka ierobežojumus piena izplatīšanai, apstrādāšanai vai izmantošanai piena produktu ražošanā gadījumos, ja:

18.1. dzīvnieki ārstēti ar zālēm vai tiem lietoti veterinārfarmaceitiskie produkti, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem nav atļauta;

18.2. dzīvniekus ārstējot ar zālēm vai tiem lietojot veterinārfarmaceitiskos produktus, nav beidzies laiks, kādā tie izdalās ar pienu;

18.3. dzīvnieki slimo ar infekcijas slimībām, ar kurām cilvēks var inficēties, dzerot pienu, vai ir šo slimību ierosinātāju pārnēsātāji;

18.4. govju vai bifeļu ganāmpulks nav brīvs no tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes;

18.5. aitu ganāmpulks nav brīvs no brucelozes, bet kazu ganāmpulks nav brīvs no brucelozes un tuberkulozes;

18.6. zirgu ganāmpulks nav brīvs no vaislas sērgas, zirgu ļaunajiem ienāšiem, zirgu infekciozās anēmijas, vīrusartrīta un rinopneimonijas;

18.7. piens neatbilst šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos par pārtikas piesārņojumu noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām;

18.8. nav saņemts veterinārais atzinums:

18.8.1. par dzīvnieka veselības stāvokļa atbilstību šajos noteikumos noteiktajām veselības prasībām;

18.8.2. par dzīvnieku novietnes atbilstību šajos noteikumos noteiktajām higiēnas prasībām.

19. Ja pienu 36 stundu laikā pēc pieņemšanas neapstrādā vai neizlieto piena produktu ražošanai, tad, izmantojot tiešās vai netiešās metodes, pienā nosaka baktēriju kopskaitu 30 °C temperatūrā. Ja baktēriju kopskaits pārsniedz 300000 vienību vienā mililitrā, pienu neizmanto ražošanai.

20. Iepriekš apstrādātam pienam pirms otrreizējās apstrādes baktēriju kopskaits 30 °C temperatūrā nepārsniedz 100000 vienību vienā mililitrā.

21. Pasterizētu, augstā temperatūrā apstrādātu pienu un sterilizētu pienu atļauts ražot arī no citā uzņēmumā apstrādāta piena ar nosacījumu, ka pirms otrreizējās termiskās apstrādes piena peroksidāzes testa rezultāts ir pozitīvs.

22. Piena pasterizācijas procesā panāk negatīvu fosfatāzes testa un pozitīvu peroksidāzes testa reakciju. Pieļaujama arī tāda pasterizēta piena ražošana, kurā konstatē negatīvu peroksidāzes testa reakciju. Šādā gadījumā iesaiņojuma marķējumā norāda "Pasterizēts augstā temperatūrā".

23. Piena produktu ražošanai izmanto:

23.1. pienu:

23.1.1. kas nav bijis sasaldēts;

23.1.2. kas 36 stundu laikā pēc pieņemšanas glabāts temperatūrā, kas nav augstāka par 6 °C;

23.1.3. kas 48 stundu laikā pēc pieņemšanas glabāts temperatūrā, kas nav augstāka par 4 °C;

23.1.4. kas ir iegūts no aitām, kazām, ķēvēm vai bifeļiem un pēc pieņemšanas glabāts ne ilgāk par 72 stundām temperatūrā, kas nav augstāka par 4 °C;

23.1.5. kurā baktēriju kopskaits 30 °C temperatūrā nepārsniedz 100000 vienību vienā mililitrā;

23.2. apstrādātu pienu:

23.2.1. kas pasterizēts atbilstoši šo noteikumu 105.punktā minētajām prasībām;

23.2.2. kas apstrādāts īpaši augstā temperatūrā atbilstoši šo noteikumu 97.punktā noteiktajām prasībām.

24. Piena produktu ražošanas procesā pienu un apstrādātu pienu neapstrādā ar jonizējošo starojumu.

 

III. Piena vērtēšana

25. Koppienam regulāri nosaka vismaz šādus nekaitīguma rādītājus:

25.1. baktēriju kopskaitu vienā mililitrā piena - ne retāk kā divas reizes mēnesī;

25.2. somatisko šūnu skaitu vienā mililitrā piena - ne retāk kā reizi mēnesī;

25.3. inhibitoru klātbūtni - reizi mēnesī;

25.4. piena sasalšanas punktu - reizi trijos mēnešos.

26. Koppiena paraugu ņem, transportē un uzglabā atbilstoši Latvijas valsts standartam (turpmāk - LVS) LVS 175 : 1999 "Nepasterizēta piena paraugu noņemšana" vai atbilstoši LVS EN ISO 707 : 1997 "Piens un piena produkti. Norādījumi paraugu noņemšanai".

27. Baktēriju kopskaitu koppienā nosaka atbilstoši LVS 179 : 1999 "Mikroorganismu koloniju veidojošo vienību skaita noteikšana. Koloniju skaitīšanas tehnika pie 30 °C" vai izmantojot cilpas metodi 30 °C vai instrumentālās metodes.

28. Somatisko šūnu skaitu koppienā nosaka atbilstoši LVS EN ISO 13366-1 : 1997 "Piens. Somatisko šūnu skaita noteikšana - 1.daļa. Mikroskopiskā metode" vai atbilstoši LVS EN ISO 13366-3 : 1997 "Piens. Somatisko šūnu skaita noteikšana - 3.daļa. Fluora-opto-elektroniskā metode".

29. Koppiena sasalšanas punktu nosaka atbilstoši LVS 176 : 1999 "Piena sasalšanas punkta noteikšana".

30. Blīvumu koppienā nosaka atbilstoši LVS 186 : 1999 "Piens un piena produkti. Aerometriskā blīvuma noteikšanas metode".

31. Inhibitoru un neitralizējošo vielu klātbūtni koppienā nosaka atbilstoši LVS 174 : 1999 "Piens. Inhibitoru klātbūtnes noteikšanas metode", atbilstoši LVS 174 : 1999 "Inhibitoru klātbūtnes noteikšana ar Delvotest P un Delvotest SP" un atbilstoši LVS 174 : 1999 "Inhibitoru klātbūtnes noteikšana ar rezazurīna nātrija sāls šķīdumu".

32. Tauku saturu koppienā nosaka atbilstoši LVS ISO 1211 : 1995 "Piens. Tauku satura noteikšana. Gravimetriskā metode" vai izmantojot gerbera (butirometru) metodes vai instrumentālās metodes.

33. Olbaltumvielu saturu koppienā nosaka atbilstoši Starptautiskās piensaimnieku federācijas standartam IDF 20B : 1993 "Piens. Slāpekļa satura noteikšana" vai izmantojot instrumentālās metodes.

34. Koppiena analīžu rezultātus izmanto piena šķiras noteikšanai.

35. Piena šķiru nosaka pēc zemākā nekaitīguma rādītāja katra piena ražotāja pienam.

36. Pienu iedala augstākās, pirmās un otrās šķiras pienā saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.

37. Pienu vērtē uzņēmums:

37.1. saskaņā ar uzņēmuma paškontroles sistēmu un līgumu ar piena ražotāju;

37.2. regulāri un atbilstoši šo noteikumu 25. un 36.punktā noteiktajām prasībām;

37.3. pirms katras piena savākšanas jeb piena pārvietošanas no piena ražotāja tilpnēm uz piena transportēšanas tilpnēm;

37.4. pirms katras piena pieņemšanas jeb piena pārvietošanas no piena transportēšanas tilpnēm uz uzņēmuma tilpnēm.

38. Pirms katras piena savākšanas novērtē:

38.1. piena garšu, smaržu un krāsu;

38.2. ja nepieciešams, - piena temperatūru, skābumu vai citus rādītājus.

39. Ja piens neatbilst šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām vai piena pārvadāšanas tilpnē, cisternā vai kannā konstatē inhibitorus, uzņēmums pienu nesavāc un nepieņem, un nekavējoties rakstiski par to informē piena ražotāju un inspektoru.

40. Koppiena paraugu izmeklēšanu organizē uzņēmums, bet veic un dokumentē piena izmeklēšanai akreditēta laboratorija (turpmāk - laboratorija):

40.1. ar kuru uzņēmumam ir noslēgts līgums;

40.2. kura ir references laboratorijas uzraudzībā;

40.3. kura piedalās references laboratorijas organizētajos starplaboratoriju testos.

41. References funkcijas veic Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs, kas:

41.1. nodrošina laboratorijas ar informāciju par piena, apstrādāta piena un piena produktu izmeklēšanas metodēm un salīdzinājuma testiem;

41.2. koordinē laboratoriju darbību attiecībā uz piena, apstrādāta piena un piena produktu izmeklēšanu;

41.3. organizē starplaboratoriju testus un sniedz atzinumu par testēšanas rezultātiem;

41.4. izšķir piena ražotāja un piena savākšanas, glabāšanas, apstrādes vai pārstrādes uzņēmuma strīdus par piena nekaitīgumu.

42. Pēc koppiena analīžu rezultātu iegūšanas laboratorija divu dienu laikā tos paziņo uzņēmumam un piena ražotājam, bet, ja rezultāti neatbilst šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām, triju dienu laikā paziņo arī inspektoram.

43. Inspektors pēc šo noteikumu 42.punktā minētā paziņojuma saņemšanas nodrošina inspicēšanu piena ražotāja ganāmpulka mītnē un nosaka pasākumus, kas veicami, lai uzlabotu piena nekaitīguma rādītājus.

44. Ja triju mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas piena nekaitīguma rādītāji neuzlabojas un piens neatbilst šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām, inspektors atkārtoti izsniedz negatīvu veterināro atzinumu, aptur piena izplatīšanu un divu dienu laikā par to paziņo uzņēmumam.

45. Pēc piena ražotāja pieprasījuma laboratorija piena paraugus par maksu izmeklē atkārtoti.

46. Ja starp piena ražotāju un uzņēmumu radies strīds par piena nekaitīguma analīžu rezultātiem, inspektors piena paraugu nosūta uz laboratoriju atkārtotai izmeklēšanai. Izdevumus, kas saistīti ar piena paraugu izmeklēšanu, sedz pieteikuma iesniedzējs.

 

IV. Higiēnas prasības piena ieguves,

pirmapstrādes, glabāšanas un transportēšanas posmā

47. Dzīvnieku novietnē telpas, kurās tur dzīvniekus, glabā pienu vai veic piena pirmapstrādi:

47.1. nodrošina ar ventilāciju, kas pievada svaigu gaisu, novērš ūdens kondensāta un dzīvnieku veselībai kaitīgu gāzu uzkrāšanos;

47.2. nodrošina ar dabisko vai mākslīgo apgaismojumu;

47.3. nodrošina ar inventāru un darbarīkiem, kas ir viegli tīrāmi, mazgājami un dezinficējami.

48. Telpās, kurās dzīvniekus tur nepiesietus, norobežo piena ieguves vietas no dzīvnieku pastāvīgās uzturēšanās vietām.

49. Telpas, kurās tur dzīvniekus, uztur sausas un tīras, ja nepieciešams, lietojot pakaišus.

50. Vietas, kurās tur dzīvniekus un iegūst pienu, norobežo no telpas, kur pienu glabā vai veic tā pirmapstrādi.

51. Dzīvnieku novietnē ierīko nodalītu vietu dzīvnieku turēšanas telpā vai atsevišķu telpu slimu vai varbūtēji slimu dzīvnieku turēšanai.

52. Piena ieguves vietās, slaukšanas zālē, piena pirmapstrādes un glabāšanas telpās:

52.1. sienas ir gludas, ūdensnecaurlaidīgas, viegli tīrāmas, mazgājamas un dezinficējamas;

52.2. grīda ir ar slīpu noteci uz notekūdeņu savākšanas sistēmu, ūdensnecaurlaidīga, gluda, viegli tīrāma, mazgājama un dezinficējama.

53. Pienu līdz savākšanai glabā piena pirmapstrādes vai glabāšanas telpā, kuru izmanto vienīgi darbībām, kas saistītas ar piena pirmapstrādi vai glabāšanu.

54. Dzīvnieku barību:

54.1. glabā ārpus slaukšanas zāles, piena pirmapstrādes un glabāšanas telpas;

54.2. dzīvnieku turēšanas telpā glabā vietās, kur tā nevar piesārņot pienu;

54.3. glabā atsevišķi no pārējās barības, ja tā satur zāles vai veterinārfarmaceitiskos produktus.

55. Veterinārfarmaceitiskos produktus, dezinsekcijas, dezinfekcijas un deratizācijas līdzekļus glabā aizslēdzamā vietā.

56. Mēslu krātuves un personāla tualetes norobežo no piena ieguves, pirmapstrādes un glabāšanas telpām vai vietām.

57. Dzīvnieku novietnē nodrošina attiecīgajai dzīvnieku sugai atbilstošus turēšanas, kopšanas un barošanas apstākļus.

58. Piena ieguves vietās un piena pirmapstrādes un glabāšanas telpās netur mājputnus un cūkas.

59. Dzīvnieku novietnē izmanto:

59.1. ūdeni, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām;

59.2. tehnisko ūdeni tvaika ražošanai, uguns dzēšanai vai dzesēšanas iekārtās.

60. Dzīvnieku novietnē telpas, iekārtas un inventāru mazgā un dezinfekcijas līdzekļu paliekas noskalo ar obligātajām nekaitīguma prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni.

61. Dzīvnieku novietnē telpu dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtību.

62. Ja dzīvniekiem konstatē infekcijas slimības, novietnes telpas, aprīkojumu un inventāru mazgā un dezinficē saskaņā ar inspektora norādījumiem.

63. Slaukšanas vietu tiešā tuvumā, slaukšanas telpā un piena pirmapstrādes un glabāšanas telpā iekārto ierīci ūdens padevei slaukšanā un piena pirmapstrādē nodarbinātā personāla roku mazgāšanai.

64. Piena pirmapstrādes un glabāšanas telpas apgādā ar piena dzesēšanas iekārtu un inventāru, kuru:

64.1. nodrošina pret kaitēkļu iekļūšanu un piena piesārņošanu ar tīrīšanas, mazgāšanas vai dezinfekcijas līdzekļiem;

64.2. liek vietās, kur neuzkrājas piesārņojums.

65. Stacionārās un pārvietojamās slaukšanas iekārtas:

65.1. pēc konstrukcijas izvēlas tādas, kuru iekšējās virsmas ir viegli tīrāmas un netiek piesārņotas slaukšanas laikā un laikā, kad tās nelieto;

65.2. novieto uz tīra un nepiesārņota pamata.

66. Inventārs, kas nonāk saskarē ar pienu, ir izgatavots no gluda, mazgājama un dezinficējama materiāla, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku.

67. Dzīvnieka tesmeni un blakusesošās ķermeņa daļas pirms slaukšanas un slaukšanas laikā uztur tīras un sausas, ja nepieciešams, lietojot individuālus mazgāšanas un susināšanas materiālus.

68. Pirmās piena strūklas krāsas un konsistences noteikšanai noslauc īpašā melnā traukā.

69. Piena ieguvei izmanto slēgtus traukus. Izslaukto pienu ielej ar vāku noslēdzamā traukā, kuru pēc piepildīšanas novieto piena pirmapstrādes vai glabāšanas telpā.

70. Dzīvniekus, kas slimo ar tesmeņa slimībām, slauc pēdējos. No tiem iegūto pienu izmanto saskaņā ar inspektora norādījumiem.

71. Dzīvnieka tesmeņa pupus drīkst dezinficēt tikai pēc slaukšanas.

72. Piena filtrēšanai izmanto filtrēšanas materiālu, kuru atkarībā no tā tipa maina pirms katras slaukšanas vai mazgā un skalo pirms un pēc filtrēšanas.

73. Piena iegūšanas un filtrēšanas inventāru:

73.1. mazgā pēc katras slaukšanas reizes;

73.2. dezinficē ne retāk kā reizi dienā;

73.3. novieto vietās, kur neuzkrājas piesārņojums.

74. Piena glabāšanas inventāru:

74.1. izmanto tikai tam paredzētajam nolūkam;

74.2. mazgā un dezinficē pēc katras lietošanas reizes.

75. Piena dzesēšanas tilpnes iztukšošanas vārstu pēc tilpnes mazgāšanas un dezinfekcijas atstāj atvērtu līdz nākamajai tilpnes izmantošanas reizei.

76. Tilpnes, cisternas vai kannas atļauts izmantot citu uzturā izmantojamu pārtikas produktu glabāšanai vai transportēšanai, ja:

76.1. tie nerada organoleptiskas vai fizikāli ķīmiskas pārmaiņas pienā;

76.2. pēc attiecīgo pārtikas produktu glabāšanas vai transportēšanas tilpnes, cisternas vai kannas mazgā un dezinficē.

77. Pienu pēc slaukšanas atdzesē:

77.1. līdz 8 °C vai zemākai temperatūrai, ja to no dzīvnieku novietnes uz uzņēmumu aizved 24 stundu laikā pēc slaukšanas;

77.2. līdz 6 °C vai zemākai temperatūrai, ja to no dzīvnieku novietnes uz uzņēmumu aizved vēlāk nekā 24 stundas pēc slaukšanas.

78. Pienu pēc slaukšanas drīkst neatdzesēt, ja to no dzīvnieku novietnes uz uzņēmumu aizved divu stundu laikā pēc slaukšanas.

79. Pārvadāšanas laikā nodrošina, lai piena temperatūra nepārsniegtu 10 °C, izņemot gadījumus, ja pienu no dzīvnieku novietnes uz uzņēmumu aizved divu stundu laikā pēc slaukšanas.

80. Ja pienu nav paredzēts apstrādāt vai no tā ražot piena produktus četru stundu laikā pēc pieņemšanas, pienu atdzesē un līdz apstrādei vai piena produktu ražošanai glabā temperatūrā, kas nepārsniedz 6 °C.

81. Dzīvnieku novietnē piena slaukšanā nodarbinātais personāls ievēro šādas prasības:

81.1. valkā darbam piemērotu, tīru apģērbu;

81.2. pirms slaukšanas un, ja nepieciešams, slaukšanas laikā mazgā rokas;

81.3. ja ir brūces, apsaitē tās ar ūdensnecaurlaidīgu, aizsargājošu pārsēju.

 

V. Higiēnas prasības uzņēmuma telpām,

to aprīkojumam un uzņēmumā nodarbinātajam personālam

82. Uzņēmuma telpas un darba vietas plāno un izvieto tā, lai:

82.1. nepieļautu piena un citu izejvielu, apstrādāta piena un piena produktu piesārņošanu;

82.2. būtu ievērots ražošanas tehnoloģisko procesu plūsmas princips.

83. Piena savākšanas uzņēmumā iekārto:

83.1. vienu vai, ja nepieciešams, vairākas telpas piena glabāšanai;

83.2. sanitāro mezglu (tualete ar tajā ierīkotu klozetpodu, izlietni un dušas kabīni), no kura nav tiešas izejas uz piena apstrādes un produkcijas ražošanas, iesaiņošanas, iepakošanas un glabāšanas telpām. Sanitāro mezglu daudzums noteikts šo noteikumu 2.pielikumā;

83.3. aizslēdzamu telpu vai skapi tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu glabāšanai;

83.4. aizslēdzamu telpu vai skapi dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļu glabāšanai;

83.5. telpu vai skapi tīrīšanas un mazgāšanas inventāra glabāšanai;

83.6. telpu vai laukumu piena, apstrādāta piena un piena produktu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu, tilpņu, cisternu un kannu tīrīšanai, mazgāšanai un dezinfekcijai, izņemot gadījumus, ja transportlīdzekļus, tilpnes, cisternas un kannas tīra, mazgā un dezinficē citā uzņēmumā, kas ir Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā.

84. Piena apstrādes un piena produktu ražošanas uzņēmumā iekārto:

84.1. vienu vai vairākas telpas piena apstrādei un piena produktu ražošanai;

84.2. telpu šajos noteikumos neminētu pārtikas produktu un piedevu glabāšanai;

84.3. vienu vai vairākas telpas piena, apstrādāta piena un piena produktu glabāšanai;

84.4. telpu vai vietu piena, apstrādāta piena un piena produktu iesaiņošanai un iepakošanai;

84.5. telpu iesaiņota un iepakota piena, apstrādāta piena un piena produktu glabāšanai;

84.6. telpu vienreiz lietojamu iesaiņošanas un iepakošanas materiālu glabāšanai;

84.7. telpu vairākkārt lietojamu iesaiņošanas un iepakošanas materiālu glabāšanai;

84.8. telpu vairākkārt lietojamu iesaiņošanas un iepakošanas materiālu tīrīšanai, mazgāšanai un dezinfekcijai;

84.9. telpu ar ģērbtuvēm personālam;

84.10. sanitāro mezglu (tualete ar tajā ierīkotu klozetpodu, izlietni un dušas kabīni), no kura nav tiešas izejas uz piena apstrādes un produkcijas ražošanas, iesaiņošanas, iepakošanas un glabāšanas telpām. Sanitāro mezglu daudzums noteikts šo noteikumu 2.pielikumā;

84.11. aizslēdzamu telpu vai skapi tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu glabāšanai;

84.12. aizslēdzamu telpu vai skapi dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļu glabāšanai;

84.13. telpu vai skapi tīrīšanas un mazgāšanas inventāra glabāšanai;

84.14. telpu vai laukumu piena, apstrādāta piena un piena produktu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu, tilpņu, cisternu un kannu tīrīšanai, mazgāšanai un dezinfekcijai, izņemot gadījumus, ja transportlīdzekļus, tilpnes, cisternas un kannas tīra, mazgā un dezinficē citā uzņēmumā, kas ir Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā.

85. Grīda, sienas, logi, griesti un durvis telpās, kurās glabā vai apstrādā pienu, glabā apstrādātu pienu vai ražo piena produktus, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas prasībām pārtikas apritē. Grīdu ieklāj tā, lai nodrošinātu ūdens noteci uz kanalizācijas sistēmu.

86. Piena savākšanas un piena apstrādes, kā arī piena produktu ražošanas uzņēmuma telpās ierīko kanalizācijas sistēmu, lai:

86.1. nodrošinātu ūdens novadīšanu no telpas grīdas un savākšanu notekūdeņu savākšanas lūkās, kuras pārklātas ar noņemamu aizsargrežģi;

86.2. aizkavētu nepatīkamu smaku iekļūšanu telpās;

86.3. nepieļautu kukaiņu vai grauzēju iekļūšanu telpās.

87. Piena savākšanas, piena apstrādes un piena produktu ražošanas uzņēmuma telpās iekārto:

87.1. ventilācijas sistēmu, kas nodrošina ūdens tvaika kondensāta un gāzu aizvadīšanu un svaiga gaisa pievadīšanu;

87.2. dabisko vai mākslīgo apgaismojumu:

87.2.1. piena apstrādes un piena produktu ražošanas telpās - ne mazāku par 220 luksiem;

87.2.2. telpās, kurās pienu, apstrādātu pienu vai piena produktus iesaiņo, iepako, marķē vai pārbauda to nekaitīgumu, - ne mazāku par 540 luksiem.

88. Uzņēmuma telpās ievēro šādas prasības:

88.1. aizliegta nepiederošu personu, mājas (istabas) dzīvnieku un savvaļas dzīvnieku uzturēšanās tajās;

88.2. dezinsekciju un deratizāciju veic saskaņā ar:

88.2.1. normatīvo aktu prasībām par dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtību;

88.2.2. uzņēmuma īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas apstiprinātu programmu.

89. Uzņēmumā izmanto:

89.1. dzeramo ūdeni, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām;

89.2. tehnisko ūdeni tvaika ražošanai, dzesēšanas iekārtās vai uguns dzēšanai, nepieļaujot piena, apstrādāta piena un piena produktu piesārņošanu.

90. Dzeramā un tehniskā ūdens caurules krāso atšķirīgās krāsās un apzīmē ar numuru, ko norāda uzņēmuma ūdensapgādes shēmā.

91. Glabāšanas telpas aprīko ar dzesēšanas iekārtām, kas nodrošina piena, apstrādāta piena un katra veida piena produktu glabāšanai nepieciešamo temperatūru, un termogrāfiem, kas reģistrē temperatūru telpu siltākajās vietās.

92. Aprīkojumu, traukus un instrumentus atļauts izmantot darbībām ar citiem pārtikas produktiem, ievērojot nosacījumu, ka nerodas piena, apstrādāta piena vai piena produktu piesārņošana.

93. Uzņēmumā izlietnes roku mazgāšanai:

93.1. aprīko ar tādām tekoša aukstā un karstā dzeramā ūdens padeves ierīcēm, kas darbināmas bez roku palīdzības;

93.2. apgādā ar mazgāšanas, dezinfekcijas līdzekļiem un higiēniskajiem vienreizējas lietošanas dvieļiem, salvetēm vai žāvēšanas ierīcēm un to tuvumā novieto atkritumu tvertnes, kuru vāks verams ar kāju palīdzību.

94. Ar pienu, apstrādātu pienu un piena produktiem saskarē esošu instrumentu dezinfekcijas ierīcēs izmantojamā ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par 82 °C.

95. Tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu paliekas no rokām un instrumentiem noskalo ar dzeramo ūdeni.

96. Traukus, kuros glabā tīrīšanas, mazgāšanas, dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas līdzekļus, attiecīgi marķē.

97. Iekārtas, tilpnes, cisternas, kannas un citus traukus, kas nonāk saskarē ar pienu, apstrādātu pienu, piena produktiem vai piena produktu ražošanā izmantojamiem pārtikas bagātinātājiem (vitamīniem, minerālsāļiem), piedevām, aromatizētājiem, krāsvielām, saldinātājiem, stabilizētājiem un konservantiem (turpmāk - papildu sastāvdaļa), kā arī uzņēmuma telpas tīra, mazgā un dezinficē saskaņā ar uzņēmuma īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas apstiprinātu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas programmu.

98. Uzņēmuma darbinieki, kuru darbs saistīts ar pienu vai piena produktiem, darba laikā ievēro šādas prasības:

98.1. pirms darba uzsākšanas un, ja nepieciešams, darba laikā mazgā un dezinficē rokas;

98.2. valkā darbam piemērotu, tīru apģērbu, apavus un galvassegu, kas pilnībā pārklāj matus, un, ja nepieciešams, - bārdas masku un cimdus;

98.3. nenēsā rotaslietas un rokas pulksteņus;

98.4. roku nagi nav lakoti;

98.5. darba vietā neēd, nedzer un nesmēķē;

98.6. darbinieki, kuri nodarbināti pie neiesaiņota vai neiepakota piena, apstrādāta piena vai piena produktiem, nedrīkst strādāt ar iesaiņotu vai iepakotu pienu, apstrādātu pienu un piena produktiem.

99. Piena savākšanas uzņēmumu aprīko ar:

99.1. iekārtu piena mehāniskai attīrīšanai, ja uzņēmumā attīra pienu;

99.2. dzesēšanas iekārtām, ja uzņēmumā pienu uzglabā;

99.3. marķētām, ūdensnecaurlaidīgām, pret koroziju izturīgām tilpnēm ar noslēdzamiem vākiem cilvēku uzturā neizmantojama piena glabāšanai.

100. Piena apstrādes un pārstrādes uzņēmumus aprīko ar:

100.1. tilpnēm piena glabāšanai aukstumā;

100.2. iekārtu piena mehāniskai attīrīšanai;

100.3. iekārtu piena pirmapstrādei;

100.4. tilpnēm apstrādāta piena glabāšanai;

100.5. iekārtām, kas nodrošina piena apstrādi, piena produktu ražošanu, marķēšanu un glabāšanu;

100.6. automātiskām iekārtām apstrādāta piena iesaiņošanai;

100.7. marķētām, ūdensnecaurlaidīgām, pret koroziju izturīgām tvertnēm ar noslēdzamiem vākiem cilvēku uzturā neizmantojama piena, apstrādāta piena un piena produktu glabāšanai.

 

VI. Higiēnas prasības apstrādāta piena un piena produktu ražošanai

101. Pienu apstrādā:

101.1. pasterizējot;

101.2. augstā temperatūrā;

101.3. sterilizējot.

102. Pasterizācijas procesā pienu vismaz 71,7 °C temperatūrā karsē ne mazāk kā 15 sekundes vai lieto citu temperatūras un laika režīmu, iegūstot līdzvērtīgu efektu.

103. Pēc pasterizācijas pienu nekavējoties strauji atdzesē līdz temperatūrai, kas nepārsniedz 6 °C.

104. Apstrādi augstā temperatūrā veic atbilstoši šādiem nosacījumiem:

104.1. pienu vismaz 135 °C temperatūrā karsē ne mazāk kā vienu sekundi;

104.2. temperatūras sadalījums pa piena plūsmu ir vienmērīgs;

104.3. pienā nerodas ķīmiskas, fizikālas un organoleptiskas pārmaiņas.

105. Sterilizējot pienu, to vismaz 120 °C temperatūrā karsē ne mazāk kā 10 minūtes hermētiski noslēgtos traukos vai iesaiņojumā.

106. Piena apstrāde augstā temperatūrā un sterilizācija nodrošina, ka apstrādātais piens pēc 15 dienu glabāšanas 30 °C temperatūrā vai 7 dienu glabāšanas 55 °C temperatūrā atbilst obligātajām nekaitīguma prasībām.

 

VII. Higiēnas prasības piena,

apstrādāta piena un piena produktu iesaiņošanai un iepakošanai

107. Pienu, apstrādātu pienu un piena produktus iesaiņo un iepako automatizēti atsevišķā šim nolūkam paredzētā telpā vai piena apstrādes vai piena produktu ražošanas telpā.

108. Iesaiņojums un iepakojums:

108.1. ir mehāniski pietiekami izturīgs, lai no jebkādas ārējas iedarbības aizsargātu:

108.1.1. pienu;

108.1.2. apstrādātu pienu;

108.1.3. piena produktus;

108.2. atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām.

109. Augstā temperatūrā apstrādātu pienu iesaiņo aseptiskos, gaismu necaurlaidīgos traukos.

110. Iesaiņošanas un iepakošanas materiālus izlieto uzreiz pēc nogādāšanas iesaiņošanas un iepakošanas telpā, bet ne vēlāk kā darba dienas laikā.

111. Iesaiņojumu un iepakojumu neizmanto atkārtoti, izņemot atsevišķu veidu iesaiņojumu un iepakojumu, kuru drīkst izmantot atkārtoti pēc tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas.

112. Iesaiņotos un iepakotos piena produktus uzreiz pēc iesaiņošanas un iepakošanas novieto šo noteikumu 84.5.apakšpunktā minētajā telpā.

 

VIII. Higiēnas prasības piena, apstrādāta piena un piena produktu transportēšanai

113. Piena, apstrādāta piena vai piena produktu transportēšanai izmanto slēgtus transportlīdzekļus, tilpnes, cisternas un kannas, ja tās atbilst šādām prasībām:

113.1. virsmas un daļas, kas var nonākt saskarē ar pienu, apstrādātu pienu vai piena produktiem, ir izgatavotas no gluda, viegli tīrāma, mazgājama un dezinficējama materiāla, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām higiēnas un nekaitīguma prasībām;

113.2. ir iespējams nodrošināt nepieciešamo temperatūru;

113.3. konstrukcija nodrošina to pilnīgu iztukšošanu.

114. Piena transportēšanas tilpnes un cisternas:

114.1. aprīko ar šādām ierīcēm:

114.1.1. iekšējo virsmu mazgāšanai un dezinficēšanai, piena iepildīšanai un izliešanai;

114.1.2. tilpnes, cisternas vai kannas noslēgšanai, lai nepieļautu piena tecēšanu vai piesārņošanu;

114.1.3. ar viegli noņemamiem, izjaucamiem, tīrāmiem, mazgājamiem un dezinficējamiem krāniem;

114.1.4. ar hermētiski noslēdzamiem vākiem;

114.2. mazgā un dezinficē pēc katra brauciena vai reizi darba dienas laikā;

114.3. marķē ar norādi "Tikai pārtikai" vai "Piens".

115. Transportlīdzekļus, tilpnes, cisternas un kannas drīkst izmantot citu šajos noteikumos neminētu pārtikas produktu transportēšanai, ja šie pārtikas produkti neietekmē piena, apstrādāta piena vai piena produktu kvalitāti un nekaitīgumu.

116. Piena, apstrādāta piena un piena produktu transportēšanai izmantojamo transportlīdzekļu, tilpņu, cisternu un kannu atbilstību šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām higiēnas un nekaitīguma prasībām apliecina inspektors, izsniedzot rakstisku atzinumu.

 

IX. Prasības piena, apstrādāta piena

un piena produktu marķēšanai

117. Pienu, apstrādātu pienu un piena produktus marķē iesaiņošanas laikā vai uzreiz pēc tās.

118. Marķējumu liek:

118.1. uz iesaiņojuma;

118.2. uz iepakojuma, ja piena produkts ir iesaiņots un pēc tam iepakots;

118.3. hermētiski noslēgtiem traukiem - uz trauka vai vāka.

119. Papildus normatīvajos aktos noteiktajām marķēšanas prasībām pienu, apstrādātu pienu un piena produktus marķē ar:

119.1. veselības marķējumu, kuram ir ovāla forma un kurš satur šādu informāciju:

119.1.1. augšējā daļā - valsts nosaukumu vai tā saīsinājumu - LV;

119.1.2. vidējā daļā - uzņēmuma atzīšanas numuru;

119.1.3. apakšējā daļā - burtu savienojumu EEC;

119.2. norādi "Svaigs piens" - pienam, kas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā bez papildu apstrādes;

119.3. norādi "Gatavots no svaiga piena" - piena produktiem, kas gatavoti no piena bez tā termiskas apstrādes;

119.4. norādi par termiskās apstrādes veidu, ja piens apstrādāts termiski vai piena produkti gatavoti, lietojot termisku apstrādi.

120. Pienam, apstrādātam pienam un piena produktiem norāda attiecīgu tirdzniecības nosaukumu, ja piens, apstrādāts piens un piena produkti atbilst šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajam raksturojumam.

121. Atbilstību marķējumā norādītajam tauku saturam un pieļaujamo kļūdu tauku satura norādē sviestam un piena tauku produktiem izvērtē atbilstoši LVS 287 : 2000.

122. Siera beztauku daļu aprēķina atbilstoši LVS 289 : 2000.

 

 

X. Noslēguma jautājumi

123. Attiecībā uz dzīvnieku novietnēm, kurās nav vairāk par septiņiem dzīvniekiem vai kuru ražoto pienu neizmanto piena, apstrādāta piena un piena produktu ražošanai eksportam, šo noteikumu 58. un 63.punktā minētās prasības stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

124. Šo noteikumu 69.punktā noteiktās prasības stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

125. Šo noteikumu 40.punktā laboratorijām noteiktās prasības stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūniju.

126. Šo noteikumu 36.punktā noteiktās prasības stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri. Piena šķiras pārejas periodā līdz 2006.gada 1.janvārim norādītas šo noteikumu 4.pielikumā.

127. Pārejas periodā līdz 2006.gada 1.janvārim ir atļauts šo noteikumu 91.punktā minēto termogrāfu vietā izmantot termometrus un 93.1.apakšpunktā minētās izlietnes aprīkot ar ūdens padeves ierīcēm, kas darbināmas ar roku palīdzību.

128. Šo noteikumu 107.punktā minētās prasības pienu, apstrādātu pienu un piena produktus iesaiņot un iepakot automatizēti stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

129. Šo noteikumu 119.1.3.apakšpunktā noteiktās prasības stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

130. Pārejas periodā līdz 2006.gada 1.janvārim ir atļauts apstrādei un apstrādāta piena produktu ražošanai izmantot pienu, kurā baktēriju kopskaits un somatisko šūnu skaits ir šāds:

130.1. līdz 2002.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits nedrīkst pārsniegt 1500000, somatisko šūnu skaits nedrīkst pārsniegt 750000;

130.2. līdz 2003.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits nedrīkst pārsniegt 1000000, somatisko šūnu skaits nedrīkst pārsniegt 500000;

130.3. līdz 2004.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits nedrīkst pārsniegt 750000, somatisko šūnu skaits nedrīkst pārsniegt 500000;

130.4. līdz 2005.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits nedrīkst pārsniegt 500000, somatisko šūnu skaits nedrīkst pārsniegt 500000;

130.5. līdz 2006.gada 1.janvārim - baktēriju kopskaits nedrīkst pārsniegt 300000, somatisko šūnu skaits nedrīkst pārsniegt 500000.

131. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 12.oktobra noteikumus Nr.347 "Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārstrādei paredzētajam govs pienam" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 341./342.nr.).

132. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministra vietā - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

1.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.491

Piena šķiras

Šķira

Baktēriju

Somatisko šūnu

Olbaltumvielu

Piena tauku

Ūdens klātbūtne

kopskaits (1 ml)

skaits (1 ml)

saturs (%)

saturs (%)

Augstākā

50000

300000

3,0

3,5

nav pieļaujama

1.šķira

50001-100000

300001-400000

3,0

3,5

nav pieļaujama

2.šķira

> 100000

> 400000

3,0

3,5

nav pieļaujama

Zemkopības ministra vietā - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.491

Sanitāro mezglu daudzums uzņēmumā

Darbinieku skaits Minimālais sanitāro

mezglu skaits

1-9

2

10-24

3

25-49

4

50-90

6

uz katriem nākamajiem 20

+ 1

Zemkopības ministra vietā - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.491

Piena, apstrādāta piena un piena produktu

tirdzniecības nosaukumi un raksturojums

Nr.

Nosau-

Piena, apstrādāta piena

p.k.

kums

vai piena produkta raksturojums

1.

Vājpiens

Piena produkts, kas iegūts no piena,

mehāniski atdalot piena tauku

daļu, un satur ne vairāk par 0,5 %

piena tauku

2.

Krējums

Termiski apstrādāts piena produkts

emulsijas "ūdens-tauki" veidā un:

2.1. iegūts no piena vai piena

sūkalām, daļēji atdalot piena

beztauku daļu un pievienojot

ieraugu, kas sastāv no vienas vai

vairākām pienskābes baktērijām;

2.2. satur ne mazāk par 12 % piena

tauku;

2.3. tā skābums, izteikts pienskābes

koncentrācijā, nav mazāks par 0,6 %.

3.

Sviests

Piena produkts:

3.1. kas iegūts vienīgi no piena

vai piena produktiem emulsijas

"ūdens-tauki" veidā, ja nepieciešams,

pievienojot papildu sastāvdaļas tā,

lai šīs vielas pilnīgi vai daļēji neaiz-

vieto kādu no piena sastāvdaļām;

3.2. kas ir cietas, ziežamas

emulsijas veidā;

3.3. kas satur vismaz 82 % piena

tauku, ne vairāk par 16 % ūdens

un 2 % beztauku sausnas. Ja

sviestam pievienots sāls, tā saturs

nepārsniedz 2 %, bet tauku saturs

nav mazāks par 80 %;

3.4. kura marķējumā papildus

normatīvajos aktos par pārtikas

preču marķēšanu noteiktajām

prasībām vai tirdzniecības

nosaukumā norāda:

3.4.1. dzīvnieku sugu, ja sviests

nav iegūts no govs piena;

3.4.2. papildu sastāvdaļu;

3.4.3. norādi "sūkalu" vai "iegūts

no sūkalām".

4.

Piena tauku

produkti

4.1.

sviests ar

4.1.1. iegūts vienīgi no piena vai

samazi-

piena produktiem emulsijas "ūdens-

nātu

tauki" veidā, ja nepieciešams, pievie-

tauku

nojot papildu sastāvdaļas tā, lai šīs

saturu

vielas pilnīgi vai daļēji neaizvieto

kādu no piena sastāvdaļām;

4.1.2. ir cietas, ziežamas emulsijas

veidā;

4.1.3. satur 60-62 % piena tauku;

4.2.

sviests ar

4.2.1. iegūts vienīgi no piena vai

zemu

piena produktiem emulsijas "ūdens-

tauku

tauki" veidā, ja nepieciešams,

saturu

pievienojot papildu sastāvdaļas tā,

lai šīs vielas pilnīgi vai daļēji neaiz-

vieto kādu no piena sastāvdaļām;

4.2.2. ir cietas, ziežamas emulsijas

veidā;

4.2.3. satur 39-41 % piena tauku;

4.3.

piena

4.3.1. iegūta vienīgi no piena vai

tauku

piena produktiem emulsijas "ūdens-

pasta

tauki" veidā, ja nepieciešams,

pievienojot papildu sastāvdaļas tā,

lai šīs vielas pilnīgi vai daļēji neaiz-

vieto kādu no piena sastāvdaļām;

4.3.2. ir cietas, ziežamas emulsijas

veidā;

4.3.3. satur piena taukus šādās

robežās:

4.3.3.1. > 41 % un < 60 %;

4.3.3.2. > 62 % un < 80 %;

4.3.3.3. > 39 %;

4.4.

jaukti

4.4.1. iegūti vienīgi no piena vai

piena

piena produktiem emulsijas "ūdens-

produkti

tauki" veidā, ja nepieciešams,

pievienojot papildu sastāvdaļas tā,

lai šīs vielas pilnīgi vai daļēji neaiz-

vieto kādu no piena sastāvdaļām;

4.4.2. kas ir cietas, ziežamas

emulsijas veidā;

4.4.3. kuru marķējumā papildus

normatīvajos aktos par pārtikas preču

marķēšanu noteiktajām prasībām

vai tirdzniecības nosaukumā norāda:

4.4.3.1. pievienoto papildu sastāvdaļu:

""X" sviests", "Sviests "X"" vai

""X" sviesta izstrādājums", kur X

ir papildu sastāvdaļa;

4.4.3.2. dzīvnieku sugu, ja piena

tauku produkts nav iegūts no govs piena;

4.4.3.3. norādi "sūkalu" vai "iegūts

no sūkalām", ja jauktie piena

produkti iegūti no piena sūkalām;

4.4.4. kas satur piena taukus:

4.4.4.1. sviests ar tam pievienotām

papildu sastāvdaļām satur

75 %-79 % piena tauku;

4.4.4.2. sviesta izstrādājums satur

62-74 % pienu tauku;

4.5. piena tauku produktos nav

pieļaujama augu tauku klātbūtne.

5.

Paniņas

Sviesta ražošanas blakusprodukts

6.

Siers

6.1. nogatavināts vai nenogatavināts,

mīkstas, cietas, puscietas vai īpaši

cietas konsistences piena produkts:

6.1.1. kas iegūts, sarecinot pienu, vāj-

pienu, krējumu, paniņas vai to maisī-

jumu ar fermentiem vai koagulantiem,

ražošanas procesā izmantojot baktēriju

ieraugus un novadot recināšanas pro-

cesā radušās sūkalas, un, ja nepiecie-

šams, pievienojot papildu sastāvdaļas;

6.1.2. kura tauku saturs ir šāds:

6.1.2.1. sieram ar lielu tauku

saturu - > 60 %;

6.1.2.2. treknam sieram - 45 %-60 %;

6.1.2.3. vidēji treknam sieram -

25 %-45 %;

6.1.2.4. sieram ar zemu tauku

saturu - 10 %-25 %;

6.1.2.5. liesam sieram - < 10 %;

6.2. siera marķējumā papildus

normatīvajos aktos par pārtikas preču

marķēšanu noteiktajām prasībām

norāda siera nogatavināšanas veidu

un pakāpi, beztauku daļas mitrumu

un tauku saturu siera sausnā.

7.

Sūkalas

Siera, biezpiena vai kazeīna ražošanas

procesā iegūts piena blakusprodukts

8.

Raudzētie

Pastveida, koncentrēti vai saldēti

piena

piena produkti:

produkti

8.1. kas gatavoti no piena vai piena

produktiem, pievienojot specifisku

mikroorganismu ieraugu, kas izraisa

sarecēšanu un maina pH līmeni, un,

ja nepieciešams, papildu sastāvdaļas;

8.2. kas ir pasterizēti, homogeni-

zēti vai nehomogenizēti;

8.3. kas satur ne vairāk par 30 %

papildu sastāvdaļu;

8.4. kuru skābums, izteikts pien-

skābē, nav mazāks par 0,6 %;

8.5. kas vienā gramā produkta satur:

8.5.1. visos raudzētajos piena

produktos attiecīgajam piena produktam

raksturīgos mikroorganismus -

ne mazāk par 107 vienībām;

8.5.2. kefīrā un kumisā raugus -

ne mazāk par 104 vienībām;

8.5.3. raudzētajos piena produktos,

kas iegūti, pievienojot bifidobak-

tērijas, bifidobaktērijas - ne

mazāk par 106 vienībām;

8.6. kas glabājami temperatūrā 2-6 °C;

8.7. kuru derīguma termiņu nosaka

uzņēmums un kura derīguma

termiņš nepārsniedz 30 dienas.

9.

Biezpiens

Piena produkts, kas iegūts no piena

vai piena produktiem, raudzējot ar

mezofilo pienskābes baktēriju

(Streptococcus lactis, Streptococcus

diacetylactis) ieraugu vai pievienojot

fermentu preparātu un atdalot

raudzēšanas procesā radušās sūkalas

10.

Dzera-

Piena produkts, kas iegūts, slaucot

mais

vienu vai vairākus dzīvniekus, un:

piens

10.1. kura viens litrs satur vismaz

28 g olbaltumvielu, 8,5 %

beztauku sausnas;

10.2. kura blīvums 20 °C tempera-

tūrā nav mazāks par 1028 kg/m3;

10.3. kura sasalšanas temperatūra

nav augstāka par mīnus 0,520 °C;

10.4. kurš pēc iegūšanas ir termiski

apstrādāts, nav normalizēts vai norma-

lizēts līdz noteiktam tauku saturam;

10.5. kura ražošanā izmanto pienu,

krējumu vai vājpienu un, ja nepie-

ciešams, bagātinātājus - vitamīnus,

minerālsāļus, piena olbaltumvielas

un pārtikas piedevas;

10.6. kura tirdzniecības

nosaukumā norāda:

10.6.1. nenormalizētam pilnpienam

ar tauku saturu, kas saglabāts

nemainīgs kopš slaukšanas, bet

nav mazāks par 3,5 %, - "Dabīgs

piens X %" vai "Nenormalizēts

piens", kur X ir procentuālais

tauku saturs pienā;

10.6.2. normalizētam pilnpienam

ar tauku saturu, ne mazāku par

3,5 %, - "Piens X %", kur X ir

procentuālais tauku saturs pienā;

10.6.3. normalizētam pilnpienam

ar samazinātu tauku saturu, kas

nav mazāks par 1,5 %, bet nepār-

sniedz 2,5 %, - "Piens ar samazinātu

tauku saturu X %", kur X ir

procentuālais tauku saturs pienā;

10.6.4. vājpienam ar tauku saturu,

kas nav lielāks par 0,5 %, -

"Vājpiens X %", kur X ir

procentuālais tauku saturs pienā;

10.6.5. pienam pievienotās papildu

sastāvdaļas.

 

Zemkopības ministra vietā - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 20.novembra noteikumiem Nr.491

Piena šķiras pārejas periodā līdz 2006.gada 1.janvārim

Šķira

Baktēriju

Somatisko šūnu

Olbaltumvielu

Piena tauku

Ūdens klātbūtne

kopskaits (1 ml)

skaits (1 ml)

saturs (%)

saturs (%)

Augstākā

100000

400000

3,0

3,5

nav pieļaujama

1.šķira:

3,0

3,5

nav pieļaujama

līdz 01.01.2002.

100001-400000

400001-400000

līdz 01.01.2003.

100001-300000

400001-450000

līdz 01.01.2004.

100001-300000

400001-450000

līdz 01.01.2005.

100001-300000

> 400000

līdz 01.01.2006.

100001-300000

> 400000

2.šķira:

3,0

3,5

nav pieļaujama

līdz 01.01.2002.

400001-1500000

450001-750000

līdz 01.01.2003.

300001-1000000

450001-500000

līdz 01.01.2004.

300001-750000

> 450000

> 450000

līdz 01.01.2005.

3000001-500000

> 450000

līdz 01.01.2006.

> 300000

> 450000

Bezšķiras piens:

3,0

3,5

nav pieļaujama

līdz 01.01.2002.

> 1500000

> 750000

līdz 01.01.2003.

> 1000000

> 500000

līdz 01.01.2004.

> 750000

līdz 01.01.2005.

> 500000

 

Zemkopības ministra vietā - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs

 

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 491Pieņemts: 20.11.2001.Stājas spēkā: 01.01.2002.Zaudē spēku: 01.05.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 172, 28.11.2001.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
55964
01.01.2002
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva