Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2013. gada 12. novembra noteikumus Nr. 1284 "Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība".
Ministru kabineta noteikumi Nr.454

Rīgā 2001.gada 23.oktobrī (prot. Nr.52 5.§)
Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 13.panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz darbiniekiem, kas pastāvīgi veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem objektā un objekta teritorijā, kura pieder operatoram vai kuru tas pārvalda (turpmāk — operatora kontrolētā zona), un viesstrādniekiem, kuri darbības ar jonizējošā starojuma avotiem veic īslaicīgi, ieskaitot mācekļus un studentus (turpmāk — darbinieki).

3. Operators nodrošina darbinieku apstarošanas kontroli:

3.1. ar tiešo metodi —, izmantojot individuālos dozimetrus (turpmāk — darbinieku individuālais monitorings);

3.2. ar netiešajām metodēm —, kontrolējot radioaktīvo piesārņojumu gaisā, uz virsmas, uz kuras veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem (turpmāk — darba virsma), un visā operatora kontrolētajā zonā, kā arī kontrolējot jonizējošā starojuma dozas jaudu darba vietās un visā operatora kontrolētajā zonā (turpmāk — darba vietas monitorings).

4. Operators nodrošina darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu, izmantojot darbinieku individuālo monitoringu un darba vietas monitoringu, un darbinieku apstarošanas uzskaiti. Datus reģistrē attiecīgajās datu bāzēs.

5. Ja operatora kontrolētajā zonā strādā darbinieki, kuru darba devējs ir ārvalstīs reģistrēta juridiskā persona, saskaņā ar šiem noteikumiem operators pilda gan darba devēja, gan operatora pienākumus.

II. Darba vietas monitorings

6. Darba vietas monitoringu veic attiecībā uz visām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, kuras notiek operatora kontrolētajā zonā.

7. Darba vietas monitoringu var veikt:

7.1. darbu vadītājs;

7.2. radiācijas drošības un kodoldrošības eksperts;

7.3. radiācijas drošības eksperts;

7.4. medicīnas fizikas eksperts;

7.5. laboratorijas, kuras akreditējusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs noteiktā kārtībā akreditētas laboratorijas.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.676, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

8. Darba vietas monitorings ietver trīs kontroles līmeņus:

8.1. pastāvīgais monitorings — sistemātiska darba vietas kontrole;

8.2. operatīvais monitorings — monitorings, kuru veic, ja darbiniekam pasliktinās veselības stāvoklis, un tas, iespējams, ir saistīts ar jonizējošā starojuma iedarbību;

8.3. īpašais monitorings — monitorings, kuru veic radiācijas drošības eksperts vai radiācijas drošības un kodoldrošības eksperts, ja nepieciešams izmantot sarežģītus mērinstrumentus vai veikt kompleksus mērījumus.

9. Darbu vadītājs izstrādā darba vietas monitoringa programmu. To apstiprina un īsteno operators. Lai darba vietas monitoringa programma atbilstu operatora kontrolētajai zonai un tajā veicamajām darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem, operators un darbu vadītājs regulāri pārskata minēto programmu.

10. Darba vietas monitoringa programmā ir noteikti šādi rādītāji:

10.1. darba vietas monitoringā mērāmie lielumi un mērīšanas regularitāte;

10.2. darba vietas monitoringa teritorija;

10.3. mērīšanas metodes un mērījumiem izmantojamā aparatūra;

10.4. kontroles līmeņi un pasākumi, kurus veic, ja pārsniegti kontroles līmeņi.

11. Darbu vadītājs, izstrādājot darba vietas monitoringa programmu, ņem vērā paredzamo radioaktīvo vielu īpatnējo radioaktivitāti gaisā un dažādu virsmu radioaktīvo piesārņojumu, kā arī minēto mērāmo lielumu iespējamās pārmaiņas, kas rodas, veicot darbības operatora kontrolētajā zonā. Darbu vadītājs novērtē apstarojuma varbūtību un iespējamo lielumu attiecībā uz dažādām darbinieku grupām un izvēlas tādas kontroles procedūras un to biežumu, lai nodrošinātu informācijas precizitāti, ticamību un pietiekamību, veicot:

11.1. radiācijas drošības novērtējumu darba vietā;

11.2. darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu operatora kontrolētajā zonā.

12. Darbu vadītājs uztur darba vietas monitoringa datu bāzes. Datu bāzē iekļauj šādu informāciju:

12.1. darba zona, telpa, ēka vai teritorija, kurā veikts darba vietas monitorings;

12.2. mērīšanas datums un laiks;

12.3. izmērītie lielumi:

12.3.1. radioaktīvais piesārņojums gaisā un uz darba virsmas, norādot radioaktīvo vielu fizikālo un ķīmisko stāvokli, — darbībām ar radioaktīvajām vielām;

12.3.2. jonizējošā starojuma dozas jauda, norādot jonizējošā starojuma veidu un jonizējošā starojuma avota īpašības, — darbībām ar stacionārām un pārvietojamām jonizējošā starojuma iekārtām, kā arī ar slēgtiem starojuma avotiem;

12.4. mērinstruments, ar kuru ir veikti mērījumi;

12.5. aprēķinātie vai novērtētie lielumi:

12.5.1. radioaktīvo vielu daudzums cilvēka ķermenī un iespējamais iekšējais apstarojums;

12.5.2. iespējamais ārējais apstarojums;

12.6. par mērījumiem atbildīgās personas vārds, uzvārds un amats.

III. Darbinieku individuālais monitorings

13. Darbinieku individuālais monitorings ietver:

13.1. regulārus saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumus ar individuālajiem dozimetriem;

13.2. saņemto jonizējošā starojuma dozu aprēķināšanu noteiktam laikposmam, pamatojoties uz individuālās dozimetrijas rezultātiem.

14. Lai Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (turpmāk – centrs) veiktu radiācijas drošības un kodoldrošības uzraudzību un nodrošinātu darbinieku apstarošanas kontroli, kā arī lai nodrošinātu individuālo dozimetrisko mērījumu vienotību valstī, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”:

14.1. operatoram par maksu izsniedz lietošanai uz noteiktu laiku indi­viduālos dozimetrus un veic individuālos dozimetriskos mērījumus darbinie­kiem;

14.2. informē centru par veikto individuālo dozimetrisko mērījumu rezultātiem.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.676 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

15. Operators nodrošina, lai operatora kontrolētajā zonā neviens darbinieks neatrastos bez individuālā dozimetra. Ja veicamo darbību dēļ paredzamā jonizējošā starojuma doza darbiniekam var pārsniegt 2 mSv dienā, operators radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmu saskaņo ar centru.

16. Darbinieku individuālajam monitoringam papildus izmanto dozimetrus, kas spēj nepārtraukti uzrādīt jonizējošā starojuma dozu un jonizējošā starojuma dozas jaudu, šādos gadījumos:

16.1. ja atbilstoši operatora apstiprinātajai un ar centru saskaņotajai radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmai ir nepieciešams nodrošināt operatīvo informāciju par atsevišķu darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām;

16.2. veicot tādas darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, kuru dēļ paredzamā jonizējošā starojuma doza darbiniekam dienā var būtiski pārsniegt kādu no šādiem limitiem:

16.2.1. 2 mSv — visam ķermenim;

16.2.2. 15 mSv — acs lēcai;

16.2.3. 50 mSv — jebkurai 1 cm2 lielai ādas virsmai;

16.2.4. 50 mSv — plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm.

17. Ja darbiniekam pasliktinās veselības stāvoklis, un tas, iespējams, ir saistīts ar jonizējošā starojuma iedarbību, papildus operatīvajam monitoringam nekavējoties veic individuālos dozimetriskos mērījumus. Iegūtos rezultātus salīdzina ar jonizējošā starojuma dozām, ko saņēmuši citi darbinieki, kuri attiecīgajā laikposmā ir strādājuši operatora kontrolētajā zonā.

18. Īpašo monitoringu papildus izmanto, ja individuālās dozimetrijas rezultāti norāda uz varbūtību, ka darbinieka saņemtā jonizējošā starojuma doza gada laikā būtiski pārsniedz kādu no šādiem limitiem:

18.1. 20 mSv — visam ķermenim;

18.2. 150 mSv — acs lēcai;

18.3. 500 mSv — jebkurai 1 cm2 lielai ādas virsmai;

18.4. 500 mSv — plaukstām, apakšdelmiem, pēdām un potītēm.

19. Darbu vadītājs:

19.1. vismaz reizi trīs mēnešos nomaina individuālos dozimetrus;

19.2. ziņo centram un nekavējoties nomaina individuālo dozimetru, ja tas:

19.2.1. ir turēts jonizējošā starojuma avota tuvumā, kad to nav lietojis darbinieks;

19.2.2. ir piesārņots ar radioaktīvo vielu;

19.2.3. bijis pakļauts augstai temperatūrai vai mitrumam;

19.2.4. ir tehniski bojāts;

19.2.5. ir nozaudēts;

19.3. (svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.676, kas piemērojami ar 01.07.2009.);

19.4. pamatojoties uz individuālās dozimetrijas rezultātiem, aprēķina darbinieka saņemtās jonizējošā starojuma dozas noteiktam laikposmam.

20. Lai nodrošinātu individuālo dozimetrisko mērījumu precizitāti, darbinieks izmanto tikai viņam izsniegto individuālo dozimetru. Darbinieks:

20.1. ir atbildīgs par individuālā dozimetra tehnisko stāvokli;

20.2. neiznes individuālo dozimetru ārpus operatora kontrolētās zonas;

20.3. laikā, kad individuālais dozimetrs netiek lietots, glabā to darbu vadītāja norādītajā vietā, kurā nav jonizējošā starojuma avotu, kas varētu radīt dozimetra apstarojumu virs dabiskā fona līmeņa;

20.4. atdod individuālo dozimetru darbu vadītājam pēc tam, kad ir beidzis darbību operatora kontrolētajā zonā.

21. (Svītrots ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.676, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

IV. Monitorings radiācijas negadījuma vai radiācijas avārijas gadījumā

22. Ja notikusi radiācijas avārija, darbu vadītājs pēc savas darbības koordinēšanas un saskaņošanas ar centru nodrošina operatīvo monitoringu. Ja radiācijas avārija notikusi, veicot darbības ar radioaktīvajām vielām, darbu vadītājs nodrošina arī īpašo monitoringu, lai noteiktu radioaktīvo vielu daudzumu cilvēka ķermenī un atsevišķos orgānos vai izdalījumos no cilvēka ķermeņa.

23. Ja noticis radiācijas negadījums vai radiācijas avārija, darbu vadītājs:

23.1. nomaina individuālos dozimetrus, bet visus individuālo dozimet­risko mērījumu un darba vietas monitoringa rezultātus nekavējoties nodod cen­tram, lai novērtētu saņemto jonizējošā starojuma dozu un nodrošinātu nepie­ciešamo lēmumu pieņemšanu par darbinieku īpašu medicīnisko uzraudzību vai specializētās palīdzības sniegšanu viņiem;

23.2. kopīgi ar operatoru un centru izpēta radiācijas negadījuma vai radiācijas avārijas apstākļus.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.676, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

V. Darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējums

24. Darbu vadītājs, pamatojoties uz darbinieku individuālā monitoringa rezultātiem, reizi gadā vai pēc noteiktu ar jonizējošā starojuma avotiem saistītu darbu izpildes, pēc radiācijas negadījuma vai radiācijas avārijas, kā arī pēc tam, kad darbinieks ir beidzis darbību operatora kontrolētajā zonā, novērtē darbinieka saņemtās jonizējošā starojuma dozas.

25. Ja darbinieku individuālais monitorings nav veikts vai tā rezultāti nav pietiekami, lai novērtētu darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu, to nosaka, izmantojot darba vietas monitoringa rezultātus, kā arī veicot darbiniekam radiobioloģiskos izmeklējumus.

26. Darbiniekiem, kuriem paredzamās jonizējošā starojuma dozas ir mazākas par 6 mSv gadā (B kategorijas darbinieki), operators pēc saskaņošanas ar centru darbinieka saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu var noteikt, izmantojot vienu no šādām metodēm:

26.1. darba vietas monitoringu;

26.2. izlases veidā (vienam vai diviem darbiniekiem) veicot darbinieku grupas individuālo dozimetriju.

27. Darbu vadītājs katram darbiniekam nodrošina brīvu pieeju informācijai par viņa saņemto jonizējošā starojuma dozu mērījumiem un novērtējumu.

VI. Individuālā jonizējošā starojuma dozu uzskaites grāmatiņa un darbinieka saņemtā apstarojuma reģistrēšana

28. Lai veidotu un aktualizētu datu bāzes par darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām, centrs izdod darbinieka individuālo jonizējošā starojuma dozu uzskaites grāmatiņu (turpmāk — uzskaites grāmatiņa). Radiācijas avāriju un to seku likvidēšanā iesaistītajiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem uzskaites grāmatiņu neizsniedz, ja darbinieks avāriju un to seku likvidēšanas pasākumos piedalījies mazāk nekā piecas dienas gadā un paredzamās jonizējošā starojuma dozas ir mazākas par 6 mSv gadā.

29. Centrs pēc operatora pieprasījuma izsniedz uzskaites grāmatiņu valsts valodā, bet atsevišķos gadījumos:

29.1. angļu valodā (ārvalstniekiem), ja informāciju par viesstrādnieku apstarošanu nepieciešams izmantot arī viņu mītnes valstīs;

29.2. atļauj (ja darbinieks nav Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs) Eiropas Savienības dalībvalstī izdotu uzskaites grāmatiņu aizpildīt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Operators nodrošina attiecīgās informācijas tulkojumu latviešu valodā.

30. Ierakstus uzskaites grāmatiņā izdara ar drukātiem burtiem, skaidri salasāmi, ievērojot valstī un starptautiski pieņemtos apzīmējumus.

31. Katrai uzskaites grāmatiņai piešķir noteiktu identifikācijas numuru. Uzskaites grāmatiņu apstiprina centra direktors.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.676, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

32. Centrs uzskaites grāmatiņā ieraksta:

32.1. izdošanas datumu;

32.2. centra juridisko adresi, tālruņa un faksa numuru un elektroniskā pasta adresi;

32.3. par ierakstu atbildīgā centra darbinieka vārdu, uzvārdu un amatu;

32.4. ja izdod jaunu uzskaites grāmatiņu, norāda iepriekšējās uzskaites grāmatiņas identifikācijas numuru un darbinieka summārā apstarojuma novērtējumu, kas bija ierakstīts iepriekšējā uzskaites grāmatiņā.

33. Darba devējs vai darba devēja pilnvarotā persona uzskaites grāmatiņā ieraksta:

33.1. darba devēja nosaukumu, juridisko adresi, tālruņa un faksa numuru, elektroniskā pasta adresi un par ierakstu atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un amatu;

33.2. darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu (vai citu personas identifikācijas numuru ārvalstniekam) un dzimumu;

33.3. darbinieka obligātās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām polises numuru (ja tāds ir).

34. Ārstniecības iestādē, kuru Veselības ministrija pilnvarojusi veikt obli­gātās darbinieku veselības pārbaudes (turpmāk – ārstniecības iestāde), ārst­niecības persona uzskaites grāmatiņā ieraksta:

34.1. datumu, kad darbiniekam veikta obligātā veselības pārbaude;

34.2. ziņas par darbinieka veselības stāvokli (atbilst darbam, neatbilst darbam vai atbilst darbam, ievērojot nosacījumus, — norāda attiecīgos nosacījumus);

34.3. savu vārdu, uzvārdu, specialitāti un ieraksta izdarīšanas datumu.

(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.676, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

35. Darbu vadītājs uzskaites grāmatiņā ieraksta:

35.1. individuālo dozimetru numurus;

35.2. gadā saņemtās jonizējošā starojuma dozas novērtējumu:

35.2.1. visam ķermenim, atsevišķi norādot ārējo, iekšējo un kopējo apstarojumu;

35.2.2. atsevišķām ķermeņa daļām un orgāniem, norādot ārējo un iekšējo apstarojumu;

35.3. darba vietas monitoringa rezultātus, ja tie izmantoti darbinieka saņemtās jonizējošā starojuma dozas novērtējumam;

35.4. informāciju par jonizējošo starojumu, kam darbinieks tiek pakļauts, kā arī norāda galvenos darba veidus, ko veic attiecīgais darbinieks, strādājot ar jonizējošā starojuma avotiem;

35.5. par ierakstu atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un amatu.

36. Pēc katra jauna ieraksta izdarīšanas uzskaites grāmatiņā darbu vadītājs iepazīstina darbinieku ar šo informāciju, un darbinieks to ar parakstu apliecina.

37. Pēc darbības pabeigšanas operatora kontrolētajā zonā darbu vadītājs uzskaites grāmatiņā ieraksta:

37.1. operatora nosaukumu, juridisko adresi, par ierakstu atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un amatu (ja operators vienlaikus nav arī darba devējs);

37.2. kopējās jonizējošā starojuma dozas novērtējumu, kuru saņēmis darbinieks, veicot darbības ar jonizējošā starojuma avotiem operatora kontrolētajā zonā:

37.2.1. visam ķermenim, atsevišķi norādot ārējo, iekšējo un kopējo apstarojumu;

37.2.2. atsevišķām ķermeņa daļām un orgāniem, norādot ārējo un iekšējo apstarojumu;

37.3. laikposmu, kurā veikta darbība, par kuras izpildi noteikts saņemtās jonizējošā starojuma dozas novērtējums, kā arī ieraksta izdarīšanas datumu;

37.4. informāciju par jonizējošo starojumu, kam darbinieks ticis pakļauts, kā arī galvenos darba veidus, ko veicis attiecīgais darbinieks, strādājot ar jonizējošā starojuma avotiem.

38. Laikposmā, kad darbinieks veic darbības operatora kontrolētajā zonā, uzskaites grāmatiņa glabājas pie darbu vadītāja.

39. Darbu vadītājs uzskaites grāmatiņu darbiniekam izsniedz:

39.1. uz laiku, kamēr darbiniekam veic obligāto veselības pārbaudi ārstniecības iestādē;

39.2. ja darbinieks darbību operatora kontrolētajā zonā ir beidzis, un informē par to centru.

40. Darbinieks:

40.1. ir atbildīgs par viņam izsniegtās uzskaites grāmatiņas saglabāšanu;

40.2. nekavējoties ziņo operatoram par uzskaites grāmatiņas nozaudēšanu vai nozaudētās uzskaites grāmatiņas atrašanu.

41. Uzskaites grāmatiņa nav derīga lietošanai, ja tajā ir izdarīti labojumi vai atzīmes, kas neattiecas uz uzskaites grāmatiņā paredzēto informāciju, vai tā ir bojāta un nav iespējams nolasīt tajā ietverto informāciju.

42. Operators lietošanai nederīgo vai aizpildīto uzskaites grāmatiņu nodod centram, kā arī nekavējoties informē centru par katru uzskaites grāmatiņas nozaudēšanas gadījumu. Centrs 10 darbdienu laikā pēc lietošanai nederīgās vai aizpildītās uzskaites grāmatiņas saņemšanas vai informācijas saņemšanas par uzskaites grāmatiņas nozaudēšanu operatoram izsniedz jaunu uzskaites grāmatiņu.

43. Darbu vadītājs uztur šādas datu bāzes:

43.1. par darbinieku individuālā monitoringa rezultātiem;

43.2. par darbinieku saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumu;

43.3. par radiācijas negadījumā vai radiācijas avārijā darbinieku saņemtajām jonizējošā starojuma dozām, kā arī ziņas par darba apstākļiem un veiktajām darbībām;

43.4. par darba vietas monitoringa rezultātiem, kas izmantoti saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumam.

44. Centrs, pamatojoties uz ierakstiem uzskaites grāmatiņās un izmantojot ārstniecības iestādes, operatoru un darbu vadītāju sniegtos datus, kopējā datu bāzē par katru darbinieku iekļauj šādu informāciju:

44.1. dati par darbinieku (vārds, uzvārds, personas kods (vai cits personas identifikācijas numurs ārvalstniekam), dzimums, obligātās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām polises numurs (ja tāds ir));

44.2. uzskaites grāmatiņas identifikācijas kods un izsniegšanas datums;

44.3. darba devēja un operatora nosaukums, juridiskā adrese, tālruņa un faksa numurs;

44.4. atzinums par darbinieka obligātās veselības pārbaudes rezultātiem;

44.5. darbinieka obligātās veselības pārbaudes datums;

44.6. darbinieka individuālās dozimetrijas rezultāti;

44.7. ziņas par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām gadā un tām starojuma dozām, kas saņemtas, ja noticis radiācijas negadījums vai radiācijas avārija, atsevišķi norādot:

44.7.1. visa ķermeņa, tā daļu vai orgānu ārējo apstarojumu, iekšējo apstarojumu un informāciju par jonizējošā starojuma veidiem;

44.7.2. darba vietas monitoringa rezultātus, ja tie izmantoti saņemto jonizējošā starojuma dozu novērtējumam;

44.7.3. informāciju par darba apstākļiem, ar jonizējošā starojuma avotiem veikto darbību apjomu un jonizējošā starojuma veidu.

45. Pēc tam kad darbinieks darbību operatora kontrolētajā zonā ir beidzis, centrs datu bāzi papildina ar šādu informāciju:

45.1. kopējais laikposms, kurā darbinieks veicis darbību operatora kontrolētajā zonā;

45.2. ziņas par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām, atsevišķi norādot visa ķermeņa, tā daļu vai orgānu ārējo apstarojumu un iekšējo apstarojumu, ja tāds ir bijis;

45.3. ziņas par darba apstākļiem, ar jonizējošā starojuma avotiem veikto darbību apjomu un jonizējošā starojuma veidu.

46. Ziņas par darbinieka saņemtajām jonizējošā starojuma dozām operators un centrs glabā, līdz persona, kura veikusi darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, ir sasniegusi vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadu pēc attiecīgo darbu veikšanas.

VII. Noslēguma jautājumi

46.1 Līdz 2009.gada 1.augustam šo noteikumu 14.1. un 14.2.apakšpunktā minētos uzdevumus veic valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”.

(MK 30.06.2009. noteikumu Nr.676 redakcijā, kas piemērojami ar 01.07.2009.)

47. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 454Pieņemts: 23.10.2001.Stājas spēkā: 01.01.2002.Zaudē spēku: 01.12.2013.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 154, 26.10.2001.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
55038
{"selected":{"value":"04.07.2009","content":"<font class='s-1'>04.07.2009.-30.11.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"04.07.2009","iso_value":"2009\/07\/04","content":"<font class='s-1'>04.07.2009.-30.11.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.2003","iso_value":"2003\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2003.-03.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","iso_value":"2002\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-27.11.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
04.07.2009
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva