Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Pārtikas un veterinārais dienests

Rīkojums Nr. 280 2001. gada 15. oktobrī

Par "Klasiskā cūku mēra apkarošanas instrukcijas" apstiprināšanu

Pamatojoties uz Veterinārmedicīnas likuma 4.panta 1.apakšpunktu, nosaku:

1. Apstiprināt instrukciju "Klasiskā cūku mēra apkarošanas instrukcija" (pielikumā).

2. Atzīt par spēku zaudējušu Valsts veterinārā departamenta 1995.gada 8.novembra instrukciju "Klasiskā cūku mēra profilakses un likvidācijas pasākumu instrukcija".

3. Rīkojumu publicēt laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

4. Rīkojums stājas spēkā ar tā publicēšanas brīdi.

5. Kontroli pār rīkojuma izpildi uzdodu direktora vietniekam veterinārās uzraudzības jautājumos I.Celmam.

Pārtikas un veterinārā dienesta

direktors V.Veldre

Klasiskā cūku mēra apkarošanas instrukcija

Izdota, pamatojoties uz Veterinārmedicīnas likuma 4.panta 1. apakšpunktu

Šī instrukcija nosaka pasākumus un to izpildes kārtību aizdomu vai dzīvnieku saslimšanas gadījumā ar klasisko cūku mēri.

I. Slimības apraksts, klīniskās pazīmes, diferenciāldiagnostika un diagnostika

1. Klasiskais cūku mēris (KCM) (lat. Pestis Suum, ang. Classical swine fever; hog cholera) ir kontagioza slimība, ar kuru slimo mājas un mežacūkas neatkarīgi no to vecuma.

2. Slimības ierosinātājs ir vīruss - Flavoviridae dzimtas Pestivirus.

3. Vīruss izdalās no slimā dzīvnieka organisma ar ekskrētiem (urīnu, fekālijām), dzemdību laikā - ar augļa ūdeņiem. Slimības ierosinātāju viegli pārnest no fermas uz fermu ar kontaminētu barību, ūdeni, inventāru, apģērbu un transporta līdzekļiem, kā arī tas tiek izplatīts ar termiski neapstrādātām, cūkgaļu saturošām virtuves ēdienu atliekām.

4. Vīruss ir izturīgs ārējā vidē pie zemas temperatūras (<+4oC 4 - 6 mēnešus). Saldētā cūkgaļā tas saglabājas pat vairākus gadus, līdz 4 mēnešiem ierosinātājs saglabājas sālītā cūkgaļā. Vīrusu ātri inaktivē saules stari, paaugstināta temperatūra (+70oC) un atbilstoši dezinfekcijas līdzekļi.

5. Slimības klīniskās pazīmes:

5.1. Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 6 dienām, bet var ilgt arī līdz 1 mēnesim atkarībā no dzīvnieka organisma rezistences un ierosinātāja virulences.

5.2. Slimībai raksturīgas vispārējas organisma saslimšanas pazīmes - drudzis, konjunktivīts, ataksija, hemoraģiskā diatēze, centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi un augsta letalitāte. Vēdera, ausu un pakakles apvidū var būt novērojama ādas cianoze. Slimības gaita var būt perakūta, akūta vai hroniska.

5.3. Grūsnās sivēnmātes var abortēt, sivēni piedzimt vārgi, hipotrofiski, atsevišķos gadījumos - nedzīvi vai mumificēti.

5.4. Hroniska slimības gaita raksturojas ar apgrūtinātu elpošanu, klepu, novājēšanu, dzemdes iekaisumu, caureju, kas mainās ar aizcietējumiem.

5.5. Bieži ar KCM slimām cūkām pievienojas sekundārā infekcija -salmoneloze, pastereloze, dizentērija, kas saasina slimības gaitu.

6. Diferenciāldiagnostika: salmoneloze, pastereloze, cūku sarkanguļa, cūku transmisīvais gastroenterīts, Tešena slimība, Aujeski slimība, cūku dizentērija, saindēšanās, kas norit ar hemoraģisko septicēmiju u.c.

7. Diagnozi uzstāda kompleksi, vadoties no klīniskās ainas, epizootiskās situācijas, pataloganatomiskajām izmaiņām orgānos, audos un laboratorisko izmeklējumu rezultātiem. Diagnozi apstiprina ar oficiāli atzītām laboratoriskām metodēm. KCM laboratoriskā diagnostika tiek veikta Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrā.

7.1. Laboratorijā izmeklēšanai jāiesūta šāds materiāls:

7.1.1. no dzīvnieka -asins seruma paraugs un stabilizēts asins paraugs;

7.1.2. no līķa - liesas, nieres paraugi, mandibulārie, bronhiālie, mediastinālie, mezenteriālie limfmezgli un krūšu kauls.

7.2. Laboratoriskās izmeklēšanas ilgums:

7.2.1. hematoloģiski - 1 diena;

7.2.2. seroloģiski - 3 dienas;

7.2.3. ar imunofluoriscences metodi - līdz 5 dienām;

7.2.4. morfoloģiski - līdz 3 dienām.

II. Pārtikas un veterinārā dienesta struktūrvienību un praktizējošu veterinārārstu pienākumi

8. Slimības apkarošanas pasākumus un rīcību KCM uzliesmojuma gadījumā koordinē Pārtikas un veterinārā dienesta direktora izveidotā Pārtikas un veterinārā dienesta operatīvā grupa, kuras pienākumi ir:

8.1. analizēt aktuālo epizootisko situāciju valstī un ārvalstīs;

8.2. KCM aizdomu un uzliesmojuma gadījumos - sagatavot priekšlikumus nepieciešamo pasākumu veikšanai;

8.3. nepieciešamības gadījumā sadarboties ar ārvalstu institūcijām un starptautiskajām organizācijām;

8.4. informēt masu medijus par kārtību, kas jāievēro slimības likvidācijas periodā.

9. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nepieciešamības gadījumā informē Ārkārtējo situāciju valsts operatīvo komisiju par epizootijas aizdomu vai uzliesmojuma gadījumiem un nepieciešamo rīcību. Ārkārtējāo situāciju valsts operatīvā komisija koordinē un vada citu institūciju (robežsardze, muita, bruņotie spēki, policija, valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) darbu KCM aizdomu un uzliesmojuma gadījumos.

10. PVD teritoriālās struktūrvienības vadītājs:

10.1. apstiprina teritoriālo darba grupu;

10.2. koordinē šajā instrukcijā noteikto pasākumu izpildi teritoriālā līmenī;

10.3. sadarbojas ar PVD operatīvo grupu instrukcijā noteikto pasākumu veikšanā un regulāri informē PVD operatīvo grupu par epizootiskās situācijas izvērtēšanas rezultātiem, veicamajiem un izpildītajiem pasākumiem;

10.4. nodrošina veterinārārstus ar dezinfekcijas līdzekļiem, dezinfekcijas iekārtām un specapģērbu;

10.5. informē novietnes īpašniekus par ierobežojumiem aizdomu vai slimības uzliesmojuma gadījumā;

10.6. nepieciešamības gadījumā pieaicina un pilnvaro praktizējošu veterinārārstu slimības likvidācijas pasākumu veikšanai, izsniedzot rakstisku pilnvaru.

11.Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra direktors apstiprina Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra (turpmāk tekstā -VVMDC) darba grupu, kura:

11.1. koordinē paraugu noņemšanu laboratoriskai izmeklēšanai;

11.2. organizē paraugu laboratorisko izmeklēšanu.

12. Praktizējošs veterinārārsts:

12.1. informē PVD teritoriālo struktūrvienību par aizdomām uz dzīvnieku saslimšanu ar KCM;

12.2. informē un brīdina dzīvnieka īpašnieku par iespējamajiem pasākumiem KCM apkarošanā;

12.3. piedalās slimības likvidācijas pasākumu veikšanā pēc PVD teritoriālās struktūrvienības vadītāja uzaicinājuma un pilnvarojuma.

III. Rīcība slimības aizdomu gadījumā par cūku saslimšanu ar KCM

13. Iespējami slimu dzīvnieku konstatēšanas gadījumā dzīvnieka īpašnieks vai praktizējošs veterinārārsts nekavējoties ziņo (mutiski, telefoniski vai rakstiski) PVD teritoriālajai struktūrvienībai.

14. PVD teritoriālā struktūrvienība nekavējoties telefoniski ziņo PVD operatīvajai grupai, VVMDC darba grupai, pašvaldībai un nodrošina, ka ne vēlāk kā 2 stundu laikā,PVD inspektors izbrauc, līdzi ņemot specapģērbu, dezinfekcijas līdzekļus un sakaru līdzekļus un apseko skarto novietni, kā arī organizē šādus pasākumus:

14.1. paraugu noņemšanu laboratoriskai izmeklēšanai, saskaņojot to ar VVMDC;

14.2. sadarbībā ar pašvaldību nodrošina iespējami skartā punkta norobežošanu un 14.4.punktā minēto ierobežojumu ievērošanu;

14.3. izveido dzīvnieku sarakstu, kurā norāda -novietnēs esošo uzņēmīgo dzīvnieku skaitu, t.sk. jaundzimušo dzīvnieku skaitu, nobeigušos dzīvnieku skaitu -pa vecuma grupām un atkarībā no to saimnieciskās darbības izmantošanas veida. Turpmākajos apmeklējumos novietnē, sarakstu regulāri papildina;

14.4. dzīvnieku īpašniekiem sniedz informāciju par veicamajiem pasākumiem un ierobežojumiem, kas iekļauj šādus pasākumus:

14.4.1. aizliegumu ievest iespējami inficētajā punktā vai izvest ārpus tā jebkuras sugas dzīvniekus;

14.4.2. aizliegumu transporta līdzekļu, dzīvnieku izcelsmes produktu (t.sk. kautproduktu, piena u.c. produktu), dzīvnieku līķu, dzīvnieku barības, darbarīku, sadzīves atkritumu, mēslu, vircas u.c. materiālu, kuri var pārnest slimības ierosinātāju, pārvietošanai un izvešanai no iespējami inficētā punkta, kā arī iznīcināšanai bez saskaņošanas ar PVD inspektoru;

14.4.3. personām atlauts atstāt iespejami inficeto punktu, ja ir veikta apgērba un apavu dezinfekcija;

14.5. pie novietnes ieejas un izejas iekārto pagaidu dezinfekcijas paklājus saskaņā ar PVD inspektora norādījumiem;

14.6. uzsāk epizootiskās situācijas izvērtēšanu, kā rezultātā iegūst informāciju par:

14.6.1. dzīvnieku saslimšanas ilgumu (noskaidro pēc anamnēzes datiem);

14.6.2. iespējamiem infekcijas avotiem;

14.6.3. tuvumā esošajām novietnēm, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki (to apzināšana un identifikācija);

14.6.4. dzīvnieku, personu, transporta līdzekļu, dzīvnieku izcelsmes produktu, dzīvnieku barības, materiālu un priekšmetu, kuri ir iespējami kontaminēti ar slimības ierosinātāju, pārvietošanu.

15. Šīs instrukcijas 13.un 14.punktā noteiktos ierobežojumus uztur spēkā, līdz oficiāli tiek apstiprināts (saņemta atbilde no laboratorijas), ka dzīvnieki nav slimi.

16. Gadījumā, ja epizootiskās situācijas izvērtēšanas rezultātā tiek konstatēts, ka slimības ierosinātājs ir ievazāts iespējami inficētajā novietnē no citas novietnes vai no iespējami inficētās novietnes ir pārnests tālāk, valsts vecākajam pārtikas un veterinārajam inspektoram ir tiesības pakļaut minētās novietnes šīs instrukcijas prasībām, un ierobežojumi jāsaglabā tik ilgi, kamēr tiek oficiāli apstiprināts, ka dzīvnieki nav slimi.

IV. Rīcība KCM diagnozes apstiprināšanas gadījumā

17.VVMDC KCM pozitīvu laboratorisko izmeklējumu gadījumā nekavējoties ziņo:

17.1. PVD teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā tika noņemts paraugs;

17.2. PVD operatīvajai grupai, valsts galvenajam pārtikas un veterinārajam inspektoram.

18. KCM uzliesmojuma gadījumā Ministru kabinets pēc valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora priekšlikuma nekavējoties nosaka karantīnu. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors informē Ārkārtējo situāciju valsts operatīvo komisiju par KCM uzliesmojumu valstī.

19. Karantīna attiecas uz:

19.1. skarto punktu ( skarto novietni un teritoriju ap to);

19.2. aizsardzības zonu, kura ir ne mazāk kā 3 km rādiusā ap skarto novietni;

19.3. uzraudzības zonu, kura ir ne mazāk kā 10 km rādiusā ap skarto novietni.

20. Šīs nodaļas 19.punktā minēto zonu noteikšanā jāņem vērā ģeogrāfiskie, administratīvie, meteoroloģiskie, epizootoloģiskie faktori, kuru ietekmē var palielināt vai samazināt zonu robežas.

21. Pašvaldība pēc PVD teritoriālās struktūrvienības vadītāja priekšlikuma:

21.1. nodrošina diennakts kontroles posteņu izveidi ap skarto punktu;

21.2. nodrošina nepieciešamo cilvēku skaitu diennakts kontroles posteņos;

21.3. ierīko speciālus vagonus vai teltis diennakts kontroles posteņos;

21.4. norāda apbraucamos ceļus un uzstāda ceļa zīmes ap skarto punktu, aizsardzības un uzraudzības zonu;

21.5. izvieto brīdinājuma plakātus un norobežo skartā punkta teritoriju;

21.6. nosaka vienu piebraucamo un izbraucamo ceļu no skartā punkta, uz kura ierīko dezinfekcijas barjeras, paklājus un sanitārās higiēnas caurlaides transportam un cilvēkiem;

21.7. nepieciešamības gadījumā nodrošina dzīvnieku līķu un inficēto materiālu iznīcināšanas pasākumus.

V. Rīcība skartajā punktā

22. No brīža, kad oficiāli tiek apstiprināta diagnoze, PVD teritoriālās struktūrvienības vadītājs skartajā novietnē papildus šīs instrukcijas III nodaļā noteiktajiem pasākumiem veic uzraudzību un koordinē darbību, nodrošinot, ka:

22.1. visi novietnē esošie uzņēmīgie dzīvnieki tiek likvidēti ar metodēm, kas garantē slimības tālāku neizplatīšanos un dzīvnieku labturības prasību ievērošanu;

22.2. nogalināto un nobeigušos dzīvnieku līķi tiek sadedzināti vai dezinficēti un aprakti;

22.3. tiek izsekotas slimības inkubācijas periodā no novietnes aizvestās cūkas, izsekoti iegūtie kautprodukti un iznīcināti, neradot draudus slimības tālākai izplatībai;

22.4. kautprodukti, dzīvnieku barība, pakaiši, atkritumi, darba rīki un priekšmeti, kas ir iespējami kontaminēti ar slimības ierosinātāju, tiek sadedzināti vai dezinficēti, vai dezinficēti un aprakti;

22.5. virca un novietnes notekūdeņi - dezinficēti;

22.6. kūtsmēsli - dezinficēti vai pakļauti biotermiskai apstrādei;

22.7. novietne, tās apkārtne, transporta līdzekļi un to aprīkojums, kas ir kontaminēts ar slimības ierosinātāju, pēc iepriekš minēto pasākumu paveikšanas tiek tīrīts, mazgāts un dezinficēts;

22.8. skartajā punktā tiek veikta deratizācija.

23. PVD teritoriālās struktūrvienības vadītājs regulāri informē PVD operatīvo grupu un valsts galveno pārtikas un veterināro inspektoru par veiktajiem pasākumiem un epizootiskās situācijas izvērtēšanas rezultātiem.

24. Oficiāli apstiprinātas diagnozes gadījumā PVD teritoriālās struktūrvienības vadītājam ir tiesības piemērot šīs instrukcijas III nodaļā minēto pasākumu kopumu citām novietnēm, kuru izvietojuma vieta vai kontakts ar skarto novietni tieši apdraud tās vai pieļauj slimības tālāku izplatīšanos.

25. Dzīvniekus skartajā novietnē atļauts ievietot ne ātrāk kā 30 dienas pēc skartās novietnes noslēguma mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumu paveikšanas un šādā kārtībā:

25.1. novietnēs, kur dzīvnieki tiek turēti āra aploku sistēmā, nelielu skaitu sivēnu seroloģiski izmeklē uz KCM antivielu klātbūtni pirms ievietošanas novietnē, 21. un 42. dienā pēc ievietošanas un, ja rezultāti ir negatīvi, atļauts ievietot atlikušos dzīvniekus;

25.2. novietnē, kur dzīvnieki tiek turēti savādāk, kā tas ir noteikts 25.1.punktā:

25.2.1. izmanto 25.1.punktā noteikto kārtību; vai

25.2.2. ievietojot pilnīgi visus dzīvniekus, vienlaikus nodrošina, ka visus dzīvniekus atved 8 dienu laikā no novietnēm, kas atrodas ārpus aizsardzības vai uzraudzības zonas, pēc pēdējā dzīvnieka atvešanas 60 dienu laikā no novietnes netiek izvesta neviena cūka un 30 dienu laikā viss ganāmpulks tiek izmeklēts seroloģiski.

26. Ja no divām vai vairākām novietnēm sastāvoša cūkkopības kompleksa kādā no novietnēm nav oficiāli apstiprināta diagnoze un nav novērota dzīvnieku iespējama saslimšana, valsts galvenajam pārtikas un veterinārajam inspektoram ir tiesības nenoteikt ierobežojumus un uzraudzības pasākumus slimības neskartajai novietnei zonai, kas veicami iespējamās saslimšanas vai oficiāli apstiprinātas diagnozes gadījumā, nodrošinot, ka tajā:

26.1. dzīvnieku turēšana, kopšana un barošana notiek atsevišķi no slimības skartās novietnes un veikti pasākumi, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos;

26.2. tiek veikti pasākumi un ierobežojumi, kas piemērojami aizsardzības zonā.

VI. Rīcība aizsardzības zonā

27. PVD teritoriālās struktūrvienības vadītājs aizsardzības zonā veic uzraudzību un koordinē darbību, nodrošinot, ka:

27.1. tiek izveidots uzņēmīgo dzīvnieku novietņu saraksts;

27.2. novietnes tiek apsekotas ne vēlāk kā 7 dienu laikā no aizsardzības zonas noteikšanas brīža;

27.3. pie novietnes ieejas un izejas iekārto dezinfekcijas paklājus, kurus piesūcina ar pret KCM ierosinātāju iedarbīgu dezinficējošu šķidrumu;

27.4. visi uzņēmīgie dzīvnieki tiek turēti novietnēs to iepriekšējās atrašanās vietās vai tiek izolēti novietnes teritorijā, kur nav kontakta ar citiem dzīvniekiem, izņemot, atļauts dzīvniekus pārvietot saimniecības robežās ar PVD inspektora atļauju;

27.5. transporta līdzekļi, to aprīkojums, kas izmantots cūku un citu dzīvnieku pārvadāšanai, materiāli (dzīvnieku barība, kūtsmēsli, virca u.c.), kas ir iespējami kontaminēti ar KCM ierosinātāju, nedrīkst tikt izvesti ārpus dzīvnieku novietnēm, kautuvēm un aizsardzības zonas pirms, saskaņā ar PVD inspektora norādījumiem, nav veikta to tīrīšana un dezinfekcija;

27.6. transporta līdzekļiem, kuri izmantoti cūku pārvadāšanai, atļauts atstāt aizsardzības zonas robežas, ja pirms tam tos ir inspicējis PVD inspektors;

27.7. aizliegta uzņēmīgo dzīvnieku pārvadāšana caur aizsardzības zonu, izņemot, ja tos pārvadā tranzītā, pa dzelzceļu, maģistrāliem autoceļiem bez izlādēšanas un apstāšanās šajā zonā;

27.8. aizliegts rīkot dzīvnieku izstādes vai citus pasākumus ar dzīvnieku piedalīšanos;

27.9. aizliegts personām, kuras strādā aizsardzības zonā, atstāt dzīvnieku novietnes bez apģērba, apavu higiēniskās apstrādes un dezinfekcijas;

27.10. dzīvnieku īpašnieki un praktizējoši veterinārārsti par visiem slimajiem vai dzīvniekiem, kuri nobeigušies, ziņo PVD teritoriālajai struktūrvienībai;

27.11. nepieciešamības gadījumā cūku nosūtīšana ārpus novietnes atļauta, ja pēc skartās novietnes noslēguma mehāniskas tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumu veikšanas ir pagājusi 21 diena, kad ar PVD inspektora atļauju veselus dzīvniekus drīkst nosūtīt uz:

27.11.1. aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi, nodrošinot, ka:

27.11.1.1. visas novietnē esošās cūkas ir klīniski izmeklētas;

27.11.1.2. visas nokaušanai paredzētās cūkas ir klīniski izmeklētas, ieskaitot ķermeņa temperatūras kontroli un marķētas (marķējums ausī),

27.11.1.3. cūkas tiks pārvadātas ar transporta līdzekli, kas aizplombēts PVD inspektora uzraudzībā;

27.11.1.4. veterinārārsts, kurš atbildīgs par kautuvi, ir informēts par cūku atvešanu;

27.11.1.5. kautuvē cūkas tiek turētas un nokautas atsevišķi no pārējām cūkām;

27.11.1.6. transporta līdzeklis un tā aprīkojums, kas izmantots minēto cūku pārvadāšanā, nekavējoties tiek tīrīts, mazgāts un dezinficēts;

27.11.1.7. visām kautuvē nogādātajām cūkām tiek veikta ante un post mortem inspekcija uz KCM pazīmēm;

27.11.1.8. no punktā 27.11. minētajām cūkām iegūtos kautproduktus izmanto saskaņā ar PVD norādījumiem.

27.11.2. izņēmuma gadījumos - citu aizsardzības zonā esošu novietni, nodrošinot, punktos 27.11.1.1., 27.11.1.2. minētos nosacījumus.

28. Kad pēc skartās novietnes noslēguma mazgāšanas un dezinfekcijas veikšanas pagājušas 30 dienas, visas aizsardzības zonā esošās cūkas jāizmeklē klīniski un izlases kārtībā - seroloģiski uz KCM antivielām saskaņā ar 1.pielikumu. Ja klīnisko un laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir negatīvi, drīkst atcelt pasākumus aizsardzības zonā.

29. Ja ir izpildīti visi iepriekšminētie pasākumi, PVD teritoriālās struktūrvienības vadītājs sniedz priekšlikumu valsts galvenajam pārtikas un veterinārajam inspektoram par karantīnas atcelšanu aizsardzības zonā. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors sniedz priekšlikumu Ministru kabinetam par karantīnas atcelšanu aizsardzības zonā.

30. Gadījumā, ja pasākumu ilgums uzraudzības zonā ir ilgāks nekā aizsardzības zonā, tad pēc ierobežojumu atcelšanas aizsardzības zonā esošajās novietnēs piemēro ierobežojumus, kas noteikti uzraudzības zonā.

VII. Rīcība uzraudzības zonā

31. PVD teritoriālās struktūrvienības vadītājs uzraudzības zonā koordinē un nodrošina šādus uzraudzības pasākumus:

31.1.izveido uzņēmīgo dzīvnieku novietņu sarakstu;

31.2. nosaka, lai visas cūkas tiek turētas novietnē to iepriekšējās atrašanās vietās vai tiek izolētas novietnes teritorijā, kur nav kontakta ar citiem dzīvniekiem, izņemot, atļauts dzīvniekus pārvietot saimniecības robežās ar PVD inspektora atļauju;

31.3. aizliedz uzņēmīgo dzīvnieku pārvadāšanu caur uzraudzības zonu, izņemot, ja tos pārvadā tranzītā pa dzelzceļu un maģistrāliem autoceļiem bez izlādēšanas un apstāšanās šajā zonā;

31.4. transporta līdzekļi un to aprīkojums, kas tiek izmantots cūku vai citu sugu dzīvnieku, vai dzīvnieku barības, kūtsmēslu un citu materiālu, kas ir iespējami kontaminēti ar KCM ierosinātāju pārvadāšanai, nedrīkst tikt izvesti ārpus uzraudzības zonas, ja nav veikta transporta līdzekļu un to aprīkojuma mazgāšana un dezinfekcija saskaņā ar PVD inspektora norādījumiem;

31.5. pirmās 7 dienas pēc uzraudzības zonas noteikšanas novietnēs nav atļauts ievest vai izvest no tām jebkuras sugas dzīvniekus bez PVD inspektora atļaujas;

31.6. dzīvnieku īpašnieki vai praktizējoši veterinārārsti par visiem slimajiem vai dzīvniekiem, kuri nobeigušies, ziņo PVD teritoriālajai struktūrvienībai;

31.7. cūkas nedrīkst tikt izvestas no novietnes, kamēr nav pagājušas 7 dienas pēc inficētās novietnes noslēguma mazgāšanas un dezinfekcijas. Nepieciešamības gadījumā pēc 7 dienām cūkas atļauts nosūtīt uz:

31.7.1. aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu kautuvi, nodrošinot, ka:

31.7.1.1. visas novietnē esošās cūkas ir klīniski izmeklētas;

31.7.1.2. visas nokaušanai paredzētās cūkas ir klīniski izmeklētas, ieskaitot ķermeņa temperatūras kontroli, un marķētas (marķējums ausī),

31.7.1.3. cūkas tiek pārvadātas ar transporta līdzekli, kas aizplombēts PVD inspektora uzraudzībā;

31.7.1.4. veterinārārsts, kurš atbildīgs par kautuvi, ir informēts par cūku atvešanu;

31.7.1.5. kautuvē cūkas tiek turētas atsevišķi no pārējām cūkām;

31.7.1.6. transporta līdzeklis un tā aprīkojums, kas izmantots minēto cūku pārvadāšanā, nekavējoties tiek tīrīts, mazgāts un dezinficēts;

31.7.1.7. visām kautuvē nogādātajām cūkām tiek veikta ante un post mortem inspekcija uz KCM pazīmēm;

31.7.1.8. gaļu, kas iegūta no 31.7.punktā minētajām cūkām, izmanto pēc PVD norādījumiem;

31.7.2. izņēmuma gadījumos, citu aizsardzības vai uzraudzības zonā esošu novietni, nodrošinot, ka visas novietnē esošās cūkas ir klīniski izmeklētas, cūkām, kuras paredzēts pārvest, ir veikta klīniskā izmeklēšana, ieskaitot ķermeņa temperatūras kontroli, un tās ir marķētas (marķējums ausī).

32. Ierobežojumi uzraudzības zonā jāsaglabā tik ilgi, kamēr:

32.1. tiek veikta skartās novietnes noslēguma dezinfekcija;

32.2. pagājušas 15 dienas pēc skartās novietnes noslēguma dezinfekcijas, visas uzraudzības zonā esošās cūkas klīniski jāizmeklē, kā arī izlases kārtībā jāveic cūku seroloģiskā izmeklēšana uz KCM antivielām.

33. Ja pēc noslēguma dezinfekcijas ir pagājušas 15 dienas un klīniskie un laboratorisko izmeklējumi ir negatīvi, PVD teritoriālās struktūrvienības vadītājs sniedz priekšlikumu valsts galvenajam pārtikas un veterinārajam inspektoram par karantīnas atcelšanu uzraudzības zonā. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors sniedz priekšlikumu Ministru kabinetam par karantīnas atcelšanu uzraudzības zonā.

VIII. Rīcība kautuvē KCM konstatēšanas gadījumā

34. Kautuvē, kur ir konstatēta cūku saslimšana ar KCM, PVD teritoriālā struktūrvienība nosaka ierobežojumus skartajai kautuvei, nodrošinot, ka:

34.1. visas kautuvē esošas cūkas tiek nekavējoties nokautas;

34.2. kautprodukti no visām inficētajām cūkām un iespējami inficētajiem/ kontaminētajiem dzīvniekiem tiek iznīcināti veidā, kas nepieļauj slimības ierosinātāja izplatīšanos;

34.3. tiek veikti epizootiskie pētījumi saskaņā ar 14.6.punktu un noskaidrota saimniecība, no kuras atvestas inficētās cūkas;

34.4. tiek veikta visu materiālu, priekšmetu, transportlīdzekļu, ēku, aprīkojuma, kas ir iespējami kontaminēti ar slimības ierosinātāju, mehāniska tīrīšana, mazgāšana un dezinficēšana;

34.5. neviens uzņēmīgais dzīvnieks netiek ievietots kautuvē agrāk kā 24 stundas pēc mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumu izpildes.

IX. Rīcība savvaļas dzīvnieku saslimšanas gadījumā

35. Gadījumos, ja ir aizdomas par savvaļas dzīvnieku saslimšanu, PVD teritoriālā struktūrvienība ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta operatīvai grupai un Valsts meža dienestam, kā arī organizē paraugu noņemšanu laboratoriskai izmeklēšanai nošautajiem dzīvniekiem vai dzīvniekiem, kas nobeigušies.

36. Oficiāli apstiprinātas diagnozes gadījumā meža dzīvniekiem ap vietu, kur tika atrasts slimais dzīvnieks, Ministru kabinets pēc valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora un ar Valsts meža dienestu saskaņota priekšlikuma (vadoties no dzīvnieku migrācijas, klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem) nosaka karantīnu ar skarto teritoriju, kas ir ne mazāk kā 3 km rādiusā ap vietu, kur konstatēta dzīvnieku saslimšana.

37. Skartajā teritorijā PVD inspektors sadarbībā ar PVD Operatīvo grupu un Valsts meža dienestu:

37.1. pēta uzņēmīgo dzīvnieku populācijas blīvumu;

37.2. konstatē dabiskos vai cilvēku radītos šķēršļus uzņēmīgo dzīvnieku pārvietošanās ceļā;

37.3. organizē nomedīto vai nobeigušos uzņēmīgo dzīvnieku patologanatomisko un laboratorisko izmeklēšanu;

37.4. organizē epizootiskās situācijas izpēti, kā rezultātā tiek iegūta informācija par:

37.4.1. visām nomedītajām cūkām vai cūkām, kuras nobeigušās;

37.4.2. ģeogrāfisko rajonu, kurā tika nomedītas vai ir atrastas nobeigušās cūkas;

37.4.3. datumu, kad tika nomedītas vai atrastas nobeigušās cūkas;

37.4.4. personu, kura nomedīja vai atrada nobeigušās cūkas;

37.4.5. uzņēmīgo dzīvnieku dzimumu un aptuvenu vecumu;

37.4.6. simptomiem pirms uzņēmīgo dzīvnieku nomedīšanas;

37.4.7. līķa stāvokli, ja tikuši atrasti nobeigušies dzīvnieki;

37.4.8. laboratorisko izmeklējumu rezultātiem;

37.5. veic izskaidrojošu darbu par slimību apkarošanas pasākumu nozīmīgumu;

37.6. pakļauj uzraudzībai cūku novietnes, kuras atrodas skartajā zonā, nodrošinot, ka:

37.6.1. novietnes, kurās tiek turēti uzņēmīgie dzīvnieki, tiek identificētas un par tām ir sastādīts saraksts;

37.6.2. cūkas tiek izolētas saimniecības teritorijā, un tās nevar nokļūt saskarsmē ar savvaļas cūkām;

37.6.3. neviens dzīvnieks netiek pārvietots bez veterinārārsta atļaujas;

37.6.4. novietnes īpašnieks veic nepieciešamos aizsardzības pasākumus, kas nepieļauj meža dzīvnieku iekļūšanu novietnē vai piekļūšanu priekšmetiem, ar kuru palīdzību slimības ierosinātājs varētu nokļūt novietnē un dzīvniekiem izraisīt saslimšanu;

37.6.5. pie novietnes ieejas un izejas iekārto dezinfekcijas paklājus;

37.6.6. visas saslimušās vai nobeigušās cūkas tiek izmeklētas uz KCM.

38. Oficiāli apstiprinātas diagnozes gadījumā visus savvaļas cūku līķus sadedzina vai dezinficē un aprok.

39. Pasākumus skartajā teritorijā atceļ, vadoties no slimības izplatības un apkarošanas pasākumu norises.

X. Dzīvnieku vakcinācija

40. Mājas cūku profilaktiska vakcinācija pret KCM ir aizliegta.

41. Izņēmuma gadījumos nepieciešamību par mājas un savvaļas cūku piespiedu vakcinācijas uzsākšanu ar rīkojumu nosaka valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors.

42. PVD operatīvā grupa izvērtē:

42.1. epizootisko situāciju, kuras rezultātā jāizšķiras par vakcinācijas uzsākšanu;

42.1. teritorijas lielumu, kurā veiks dzīvnieku vakcināciju;

42.2. vakcinējamo cūku aptuvenu skaitu, norādot to iedalījumu atkarībā no to saimnieciskās izmantošanas veida;

42.3. vakcinācijas kampaņas ilgumu;

42.4. vakcinēto dzīvnieku un to produktu izmantošanas ierobežojumus;

42.5. vakcinēto dzīvnieku identificēšanas un reģistrēšanas sistēmu;

42.6. vakcinēto dzīvnieku pārvietošanas kārtību un no šiem dzīvniekiem iegūto kautproduktu izmantošanas kārtību;

42.7. nepieciešamo speciālistu skaitu un materiālos resursus vakcinācijas izpildei;

42.8. vakcīnas veidu.

43. PVD organizē vakcīnas pasūtīšanu un saņemšanu no Starptautiskā vakcīnu fonda.

44. Vakcinācijas izpildē nepieciešamības gadījumā tiek iesaistīti PVD teritoriālo struktūrvienību pilnvaroti praktizējoši veterinārārsti.

45. Vakcinētos dzīvniekus aizliegts izvest ārpus vakcinācijas teritorijas, izņemot tieši uz minētajā teritorijā vai tuvu tai esošu kautuvi PVD inspektora uzraudzībā.

46. No vakcinētām cūkām iegūtie kautprodukti jāapzīmogo saskaņā ar PVD norādījumiem, tie jāuzglabā un jātransportē atsevišķi no kautproduktiem, kas ir iegūti no nevakcinētām cūkām.

47. No vakcinētām cūkām iegūtie kautprodukti jāizmanto saskaņā ar PVD norādījumiem.

48. Vakcinācijas teritorijā 45., 46. un 47. punkta prasības jāievēro visu vakcinācijas kampaņas veikšanas laiku un ne mazāk kā 6 mēnešus pēc tās pabeigšanas. Šo 6 mēnešu laikā:

48.1. aizliegta seropozitīvu cūku izvešana ārpus novietnes, izņemot tieši uz kautuvi;

48.2. aizliegta no seropozitīvām sivēnmātēm iegūtu sivēnu izvešana no novietnes, izņemot tieši uz kautuvi vai uz PVD inspektora norādītu novietni, no kuras sivēnus aizvedīs uz kautuvi.

48.3. jālikvidē visas pret KCM vakcinētās cūkas.

49. Valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors nosaka papildu pasākumus, kas jāievēro pēc uzņēmīgo dzīvnieku piespiedu vakcinācijas.

XI. Noslēguma jautājumi

50. PVD teritoriālās struktūrvienības vadītājam jānodrošina, ka, izvedot cūkas no karantīnas zonā esošajām novietnēm, cūkas tiek marķētas ar mērķi, lai dzīvnieka izcelšanās, pārvietošanas vai atrašanās novietne ir viegli identificējama.

51. Dzīvnieku identificēšanas veids var būt savādāks, nekā marķējums ausī, ar nosacījumu, ka tas tiek saskaņots ar valsts galveno pārtikas un veterināro inspektoru un nodrošina 50. punkta nosacījumu izpildi.

52. Ar šīs instrukcijas stāšanos spēkā spēku zaudē Valsts veterinārā departamenta 1995.gada 8.novembra instrukcija "Klasiskā cūku mēra profilakses un likvidācijas pasākumu instrukcija".

1. pielikums

Cūku seroloģiskās izmeklēšanas kārtība aizsardzības un uzraudzības zonā, lai noteiktu KCM antivielas

1.Veicot seroloģisko izmeklēšanu, jāņem vērā KCM izplatīšanās iespējas un cūku turēšanas veids (grupās vai individuāli). Par cūku grupu tiek uzskatītas 2 - 20 cūkas, kas tiek turētas kopā. Jāizmeklē katra cūku grupa.

Ja cūku grupā ir līdz 20 cūkām (ieskaitot), jāizmeklē 2 cūkas. Ja grupa sastāv no sivēnmātes ar sivēniem, jāizmeklē tikai sivēnmāte.

Ja cūku grupā ir vairāk nekā 20 cūku, jāizmeklē 2 cūkas + 5% no pārējām grupā esošajām cūkām.

2. Individuāli turētu cūku izmeklēšana vai, ja cūkas tiek turētas tuvu cita citai, bet tām nav tieša kontaksta savā starpā:

Cūku skaits Izmeklējamo cūku skaits

< 20 visas

20 -100 20 + 20%

no pārējām cūkām

>100 20 + 10 % no pārējām

cūkām (vismaz 36)

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par "Klasiskā cūku mēra apkarošanas instrukcijas" apstiprināšanu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Pārtikas un veterinārais dienests Veids: rīkojums Numurs: 280Pieņemts: 15.10.2001.Stājas spēkā: 15.10.2001.Zaudē spēku: 01.01.2006.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 151, 23.10.2001.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
54882
15.10.2001
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)