Jūrmalas pilsētas dome

Saistošie noteikumi Nr. 14 Jūrmalā 2001.gada 1.augustā

(protokols Nr.12, 30.punkts)

Grozījumi 1999.gada 10.jūnija saistošajos noteikumos Nr.5 "Par izmaiņu apstiprināšanu "Jūrmalas pilsētas teritorijas, dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumi""

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām" 43.pantu

1. Papildināt saistošo noteikumu terminu skaidrojumu ar šādiem terminiem:

kuģis - visi Jūrmalas administratīvajā teritorijā lietotie ūdens transportlīdzekļi - transportkuģis, zvejas kuģis, jahtas, motorjahtas, motorlaivas, ūdensmotocikli un airu laivas;

transportkuģis - pasažieru kuģi, kravas kuģi, transportvelkoņi un liellaivas;

tehniskie un palīgkuģi - glābšanas kuģi, ledlauži, ostas velkoņi, remontkuģi un peldošie celtņi;

kuģa vadītājs - persona, kas vada jebkuru kuģi;

kuģošanas ceļš - ceļš kuģošanai, kurš ir iezīmēts ar kuģu navigācijas zīmēm;

prieköroka - tiesības kuģu kustībai iecerētajā virzienā attiecībā pret citiem kuģiem;

diennakts tumöais laiks - laiks no vakara krēslas iestāšanās līdz rīta ausmai;

nepietiekama redzamība - apstākļi, ja migla, lietus, sniegs u.tml. samazina kuģu kustības redzamību tuvāk par 300 m, kā arī mijkrēslis;

ātrgaitas kuģis - kuģis ar kustības ātrumu vairāk nekā 35 km/h (19 mezgli);

mazizmēra kuģis - kuģis, kura garums ir mazāks par 7 m, kā arī visas airu laivas un ūdens motocikli;

kuģis, ejošs pret straumi :

a) upēs - ejošs no ietekas uz izteku,

b) kanālos un ezeros - ejošs virzienā, kas vietējos kuģošanas noteikumos nosacīts "pret straumi";

kuģis, ejošs pa straumi - kuģis, kura kustība ir pretēja kuģim, ejošam pret straumi.

2. Turpmāk 6.nodaļu uzskatīt par septīto.

3. Papildināt 7.nodaļas 7.1.punkta pirmo teikumu ar vārdiem: "Lielupes ostas pārvaldnieks".

4. Papildināt saistošos noteikumus ar jaunu 6.nodaļu šādā redakcijā:

"6.Kuģošanas noteikumi

6.1. Noteikumi attiecas uz šādiem Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā esošajiem sabiedriskajiem ūdeņiem:

6.1.1. Rīgas jūras līča daļu vienu kilometru no krasta līnijas;

6.1.2. Lielupi un Buļļupi;

6.1.3. Slokas dolomītu karjera ezeru.

6.2. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā lietojami kuģi, jahtas, motorjahtas, motorlaivas, airu laivas un ūdensmotocikli (turpmāk - kuģi), neatkarīgi no to izmēriem, celtspējas, tilpības un dzinēja jaudas.

6.3.Atbildība par kuģu stāvēšanas drošību, kas novērš iespēju tos izmantot nepiederošām personām, kā arī par to ekspluatāciju ir jāuzņemas kuģa īpašniekam.

6.4.Brauciena laikā uz kuģa ir jābūt:

6.4.1. kuģa reģistrācijas apliecībai un tehniskās apskates apliecinājumam par kārtējo gadu;

6.4.2.kuģa lielumam un cilvēku skaitam atbilstošiem glābšanas līdzekļiem.

6.5.Mazizmēra un buru kuģiem, izņemot gadījumus, kad viņi izpilda noteiktu darbu, aizliegts:

6.5.1.manevrēt vai apstāties pie ejošiem vai stāvošiem kuģiem, bagarmašīnām, peldošiem krāniem u.tml.;

6.5.2. apstāties un stāvēt uz enkura kuģa ceļā un pie peldošām kuģa ceļa aprīkojuma zīmēm;

6.5.3. apstāties un stāvēt tuvāk nekā 200 m no pasažieru un kravas piestātnēm;

6.5.4. iziet kuģa ceļā pie redzamības mazāk nekā 0,5 km, bet buru kuģiem - arī naktī.

6.6. Ūdeņos, apdzīvoto vietu, ostu un piestātņu robežās, izņemot kuģošanas shēmā norādītajās teritorijās, ātrgaitas kuģiem atļauts braukt ar ātrumu, ne lielāku par 40 km stundā (21,6 mezgli), ja nav citu noteiktā kārtībā paredzētu ierobežojumu. Ūdeņos kuģu stāvvietu bāzu (būvju) robežās, pludmaļu un peldvietu tuvumā, šaurumos, kanālos, zemūdens darbos nodarbināto kuģu tuvumā visu kuģu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 8 km stundā (4,2 mezgli).

6.7. Jebkurā gadījumā kuģiem jābrauc ar tādu ātrumu, kas nodrošina iespēju savlaicīgi novērst sadursmi, un jādod ceļš transporta kuģiem, izejot ārpus kuģa ceļa.

6.8. Braucot kuģiem jāturas pēc braukšanas virziena kuģu ceļa labajā pusē, bet pretimbraucošie kuģi izmainās ar kreisajiem bortiem.

Kuģim, kas iet pret straumi, visos gadījumos jādod ceļš pa straumi braucošam kuģim, izņemot gadījumus, ja savstarpēji izmainās divi burukuģi, kas iet ar burām.

6.9. Apdzīšana izdarāma tikai pietiekami plašos un taisnos ūdensceļa iecirkņos. Apdzīšana tiek izdarīta gar apdzenamā kuģa kreiso bortu. Apdzīšana gar labo bortu atļauta gadījumos, ja apstākļu dēļ nav iespējama apdzīšana gar kreiso bortu. Apdzenamajam kuģim ir jāsamazina gaita un pēc iespējas jānovirzās uz labo pusi.

Transporta kuģus drīkst apdzīt pa kuģu ceļa labo pusi, atstājot apdzenamo kuģi aiz kreisā borta, ja apdzenamais kuģis nenorāda citādu kuģa manevru.

6.10. Ja divu kuģu ar mehānisko dzinēju braukšanas kursi savstarpēji krustojas, kuģim no kura pa labi atrodas otrs kuģis,ir jādod tam ceļš.

6.11.Kuģa ceļa šķērsošanu izdara ne tuvāk par 300 m no transporta kuģa, kas brauc pa straumi no augšas, un ne tuvāk par 200 m no kuģa, kas iet pret straumi.

6.12. Kuģi drīkst krustot citu kuģu kursu tikai tā, lai netraucētu to kustību.

6.13. Kanālos vai šaurumos sastopot transporta kuģus, ja kuģa ceļa platums nav pietiekams brīvai paiešanai garām, kuģa vadītājam jāsamazina braukšanas ātrums līdz minimālajam, jāapstājas vai jābrauc cieši pie krasta un jāpalaiž garām transporta kuģis.

6.14. Braucot jūras ostas akvatorijā un jūras piekrastes zonā, kuģim jāievēro attiecīgie LR Noteikumi kuģošanai pa iekšējiem ūdensceļiem, ostas priekšnieka lēmumi un starptautiskie noteikumi kuģu sadursmju novēršanai jūrā.

6.15.Kuģim ar mehānisko dzinēju jādod ceļš burukuģim (jahtai vai motorjahtai, kas iet ar burām).

6.16. Kuģa vadīšana ierobežotas redzamības apstākļos:

6.16.1. pie redzamības, kas mazāka par 0,5 km, kustība pa iekšējiem ūdensceļiem ir atļauta tikai kuģiem ar darba kārtībā esošām radiolokatoru iekārtām, UĪV radiostacijām un kompasu;

6.16.2. ātrgaitas kuģiem ir atļauta kustība tikai ūdens izspiešanas režīmā līdz tuvākai drošas apstāšanās vietai.

6.17. Aizliegts:

6.17.1. braukt ar nereģistrētiem kuģiem, kā arī ar kuģiem, kuriem uz borta nav numura un kuru tehniskā gatavība nav pārbaudīta (nav izieta tehniskā apskate);

6.17.2. braukt miglā vai citos nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļos;

6.17.3. braukt ar kuģi vai stāvēt uz enkura tumsā bez signālugunīm;

6.17.4. radīt citiem kuģiem traucējumus kuģošanai, kā arī cieši tuvoties upju peldošajām navigācijas zīmēm un pietauvoties pie tām;

6.17.5. iebraukt peldēšanai un pludmalēm, kā arī sporta nodarbībām un citiem pasākumiem atvēlētajos ūdeņos;

6.17.6. pierīkot buras airu laivām un kuģiem, kas nav pielāgoti šīm vajadzībām;

6.17.7. no kuģiem piesārņot ūdeni ar atkritumiem un naftas produktiem;

6.17.8. mazizmēra kuģa kustības laikā pāriet no viena kuģa uz otru un to šūpot;

6.17.9. vadīt kuģi alkohola vai narkotisko vielu reibumā;

6.17.10.uzticēt kuģa vadīšanu personām, kurām nav vadītāja tiesību;

6.17.11. pārsniegt kuģim noteiktās kravnesības un uzņemamo pasažieru skaita normas.

6.18. Kuģa vadītāja pienākums ir:

6.18.1. braukšanas un stāvēšanas (ārpus piestātnes) laikā gādāt par kuģa drošību;

6.18.2. nodrošināt, lai brauciena laikā uz kuģa vienmēr būtu nepieciešamais glābšanas līdzekļu skaits;

6.18.3. ja uz kuģa ir bērni, nodrošināt, lai viņiem brauciena laikā būtu uzģērbtas glābšanas vestes (jostas), bet, ja ir nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, kā arī ja kuģo jūras piekrastes zonā, nodrošināt, lai glābšanas vestes (jostas) uzģērbtu visi, kas atrodas uz kuģa;

6.18.4. pastāvīgi novērot apkārtējo situāciju, citu peldošo līdzekļu kustību un izvēlēties peldlīdzkeļa ātrumu, lai kuģa radīto viļņu augstums un jauda neizskalotu upes krastus, piestātnes un saudzētu upes biofloru (aizliegts ilgstošo braukt pārejas režīmā);

6.18.5. avārijas vai nelaimes gadījumā ar cilvēkiem uz ūdens sniegt cietušajiem visu iespējamo palīdzību un par notikušo, nekavējoties ziņot PBOU "Jūrmalas ātrā palīdzība" (tālr. 03 vai zvanot no mobilā tālruņa 7764403, 7764303) un policijai;

6.18.6. uzrādīt kuģa vadīšanas apliecību un kuģa reģistrācijas dokumentus Valsts policijas, municipālās policijas, PBOU "Jūrmalas ātrā palīdzība" glābšanas dienesta un Latvijas robežsardzes darbiniekiem, ja viņi to pieprasa.

6.19. Bagarmašīnas, veicot darbus kuģa ceļā, izliek šādas signālugunis:

6.19.1. mastā viena zaļa loka uguns;

6.19.2. strādājot pie kreisā krasta - divas zaļas loka ugunis klāja pārsedzes augstumā mašīnas priekšā un pakaļgalā;

6.19.3. strādājot pie labā krasta - atbilstoši divas sarkanas ugunis;

6.19.4. strādājot perpendikulāri kuģa ceļam (izveidojot tranšeju gultnē), augstākminētās ugunis izliek mašīnas priekšā un pakaļgalā atbilstoši krastam;

6.19.5. uz peldošā gruntsvada loka ugunis izliek 1,0 m augstumā ik pa 50 m (sarkanas pie labā krasta, baltas - pie kreisā).

6.20. Peldošie krāni darbā kuģu ceļā vai ārpus tā, bet bagarmašīnas darbā ārpus kuģa ceļa nes signālugunis atbilstoši kuģim, kas stāv uz enkura.

6.21. Uz ūdenslīdēju kuģiem, izpildot zemūdens darbus naktī, mastā uzvelkamas divas zaļas, visapkārt horizontam redzamas ugunis, viena virs otras uz vertikāles, dienā - viens signālkarogs "A".

6.22. Peldošās piestātnes - pontoni, sūkņu stacijas, peldētavas u.tml. līdz 50 m garumam - izliek vienu baltu loka uguni. Ja garums pārsniedz 50 m - baltas loka ugunis izliek pēc katriem 50 m.

6.23. Zvejas kuģi un laivas, kas zvejo ar izmestiem tīkliem, strādājot pie labā krasta, izliek mastā divas sarkanas, visapkārt horizontam redzamas ugunis, kas izvietotas uz vertikāles, pie kreisā krasta - attiecīgi divas baltas ugunis. Dienā divi sarkani vai balti karodziņi. Gar izmestiem tīkliem un vadiem ik pa 100 m izliekamas signālugunis, kam pēc krāsas jāatbilst attiecīgās puses boju ugunīm.

6.24. Zvejas kuģim savlaicīgi jādod šādi signāli citiem garām ejošiem kuģiem: zvejojot pie labā krasta - signāls ar sarkanu signālkarodziņu, bet strādājot pie kreisā krasta - signāls ar baltu signālkarodziņu. Nakts laikā signāls izdarāms atbilstoši ar sarkanām vai baltām ugunīm.

6.25. Tīklu izmešanas vietas nosaka, saskaņojot tās ar kuģošanas drošības kontroles institūcijām.

6.26. Zvejas kuģiem un laivām, kas zvejo ar izmestiem tīkliem, aizliegts:

6.26.1. izmest zvejas rīkus posmā, kas aizņemtu vairāk par pusi no visa kuģu ceļa platuma, un citās teritorijās, ko noteikusi Jūrmalas domes Rūpnieciskās zvejas komisija;

6.26.2. izmest zvejas rīkus tuvāk par 0,5 km tiltu caurbraukšanas ailēm;

6.26.3. sākt izlikt tīklus, ja tuvojas kuģis.

6.27.Ātrgaitas kuģu ceļa došana un apdzīšana:

6.27.1. ātrgaitas kuģi uz zemūdens spārniem, satiekoties izmainās tikai ar kreisajiem bortiem, signālu ar signālkarogu pirmais norāda pret straumi ejošais kuģis;

6.27.2. viens ātrgaitas kuģis apdzen otru gar tā kreiso bortu, apdzenamajam ātrgaitas kuģim jāsamazina ātrums un līdz apdzīšanas beigām jāiet uz korpusa;

6.27.3. satiekoties ar parasta tipa kuģiem vai tos apdzenot, ceļa došanas vai apdzīšanas kārtību nosaka ātrgaitas kuģis;

6.27.4. satiekoties vai apdzenot ātrgaitas kuģi, pielieto tādus pašus signālus kā parastie kuģi.

Ūdens motocikli pēc savām tehniskajām iespējām atbilst ātrgaitas kuģiem.

6.28.Braukšana ar ūdensmotocikliem atļauta:

6.28.1. jūrā - tikai Jūrmalas domes noteiktās speciālās pludmales vietās vai ne tuvāk kā 100 m no krasta līnijas;

6.28.2. Lielupē - tikai pa upes vidu ātrgaitas kuģu izmantošanas un tehnisko ūdenssporta veidu zonā, uzsākot un pabeidzot braukšanu perpendikulāri krastam.

6.29.Ūdensslēpošana atļauta:

6.29.1. jūrā - ne tuvāk kā 100 m no krasta līnijas;

6.29.2. Lielupē - tikai speciāli ierīkotās vietās vai pa upes vidu ātrgaitas kuģu izmantošanas un tehnisko ūdenssporta veidu zonā, uzsākot un pabeidzot braukšanu perpendikulāri krastam;

6.30. Lielupes dzelzceļa tilta kuģojamā aile (otrā no kreisā krasta) ir paredzēta kuģošanai abos virzienos. Sarkanā līnija uz tilta balsta apzīmē augstumu 4,6 m. Mazizmēra kuģu kustība atļauta caur tilta trešo aili.

6.31. Kuģu kustība pie ieejas Buļļupē no Lielupes jāsaskaņo pa UĪV radiosakariem. Kustības priekšrocība ir kuģiem, izejot no Buļļupes Lielupē.

6.32. Jāņraga sēklī stumjamajām karavānām aizliegta izmainīšanās.".

Priekšsēdētāja vietnieks J.Hlevickis