|
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos
1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini: 1) uzrādītā manta — šā likuma izpratnē: preces un citi priekšmeti, kuri ievesti (arī tranzītpārvadājumu veidā), apejot muitas kontroli vai noslēpjot tos no muitas kontroles, vai par kuriem nav samaksāti nodokļi (tas attiecas arī uz iekšzemē ražotajām precēm un citiem priekšmetiem) un kurus to pārvadāšanas, uzglabāšanas un realizācijas laikā persona ir uzrādījusi Valsts ieņēmumu dienestam, tiesībaizsardzības iestādei vai citai kompetentai institūcijai; 2) mantas uzrādītājs — šā likuma izpratnē: jebkura fiziskā persona (izņemot šā likuma 3.pantā minētās personas), kas uzrāda šā panta 1.punktā minētās preces un priekšmetus attiecīgajai valsts institūcijai. 2.pants. Šis likums nosaka atlīdzību mantas uzrādītājam, uzrādītās un konfiscētās mantas realizācijas ieņēmumu sadali, kā arī uzrādītās un konfiscētās mantas uzskaites un realizācijas kontroles kārtību. 3.pants. Par mantas uzrādītāju nevar būt persona, kura likumā noteiktajā kārtībā atzīta par likumpārkāpuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, vai amatpersona, kuras amata (dienesta) vai darba pienākumos ietilpst šādu pārkāpumu atklāšana, kā arī personas, kuras ar minēto amatpersonu ir laulībā, svainībā vai radniecībā (taisnā vai sānu līnijā) līdz trešajai pakāpei. 4.pants. Iestāžu amatpersonām (darbiniekiem) nav tiesību izpaust nekādu informāciju par mantas uzrādītāju, kā arī informāciju par mantu, kas var tikt uzrādīta šajā likumā noteiktajā kārtībā un par ko šīs amatpersonas (darbinieki) uzzinājušas, pildot savus amata (dienesta) vai darba pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgā amatpersona (darbinieks) tiek saukta pie likumos noteiktās atbildības. 5.pants. Uzrādītās un konfiscētās mantas realizācijas ieņēmumi (izņemot dokumentāri apliecinātos izdevumus) sadalāmi saskaņā ar mantas novērtēšanas komisijas vienošanās protokolu šādā kārtībā: 1) 20 procenti ieskaitāmi valsts budžetā; 2) 35 procenti izmaksājami mantas uzrādītājam; 3) atlikusī summa (izņemot šā panta 1. un 2.punktā norādīto) proporcionāli piešķirama valsts institūcijām, kuras likumā noteiktajā kārtībā izņēmušas un aprakstījušas uzrādīto mantu un pieņēmušas lēmumu par šīs mantas konfiskāciju. Minēto ieņēmumu sadales kārtību nosaka Ministru kabinets. 6.pants. Ja uzrādītā un konfiscētā manta ir iznīcināma vai saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem tā nav realizējama vai ir nododama bez maksas valstij, mantas uzrādītājam no valsts budžeta ieņēmumiem, kas gūti no konfiscēto mantu realizācijas, izmaksājama atlīdzība, kura katrai preču grupai ir diferencēta un kuras apmēru nosaka Ministru kabinets. 7.pants. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes uzskaita mantu, kas pēc uzrādīšanas izņemta un konfiscēta, organizē tās uzglabāšanu, novērtēšanu, nodrošina tās realizācijas (vai iznīcināšanas) kontroli un mantas realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā un izmaksāšanu mantas uzrādītājam un attiecīgajām valsts institūcijām. Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 12.jūnijā.
Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis Rīgā 1997.gada 27.jūnijā
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
