Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2000. gada 14. decembra likumu: Atkritumu apsaimniekošanas likums.
Saeima ir pieņēmusi un
Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Par sadzīves atkritumiem
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sadzīves atkritumi — jebkurš priekšmets vai viela, kura atbilst sadzīves atkritumu klasifikatora kategorijām, radusies mājsaimniecībā, tirdzniecībā, rūpnieciskās darbības rezultātā vai citā veidā un kuru persona izmet, ir iecerējusi vai ir spiesta izmest;

2) sadzīves atkritumu apsaimniekošana — sadzīves atkritumu savākšana, uzglabāšana, apstrāde, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde, apglabāšana, kā arī šo darbību organizēšana un plānošana (ieskaitot sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtu un vietas aprūpi pēc to darbības izbeigšanas vai slēgšanas);

3) sadzīves atkritumu poligons — speciāli aprīkota sadzīves atkritumu apglabāšanas vieta, kurā tiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie vides aizsardzības pasākumi;

4) atļauja — kompetentas institūcijas izsniegts dokuments, kas atļauj veikt sadzīves atkritumu pārstrādi un apglabāšanu noteiktā vietā un laika posmā;

5) izgāztuve — sadzīves atkritumu apglabāšanas vieta, kas neatbilst poligona prasībām.

2.pants. Šā likuma mērķis ir noteikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību, lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no sadzīves atkritumu ietekmes.

3.pants. (1) Organizējot, plānojot un veicot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, ievērojamas šādas prioritāras prasības turpmāk minētajā secībā:

1) samazināt sadzīves atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību;

2) iegūt atkārtoti izmantojamus materiālus un enerģiju, veicot sadzīves atkritumu pārstrādi;

3) nodrošināt sadzīves atkritumu apglabāšanu, kas neapdraud vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu;

4) nodrošināt izgāztuvju slēgšanu un slēgto izgāztuvju rekultivāciju.

(2) Ja sadzīves atkritumos atrodas bīstamie vai speciālie atkritumi, darbības ar šiem atkritumiem veicamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II nodaļa
Valsts un pašvaldību institūciju kompetence

4.pants. Ministru kabinets apstiprina sadzīves atkritumu apsaimniekošanas koncepciju un tās realizācijas programmu.

5.pants. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija:

1) izstrādā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas koncepcijas un tās realizācijas programmas projektu;

2) realizē valsts politiku sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā;

3) sagatavo sadzīves atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu projektus;

4) organizē un koordinē informācijas vākšanu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu;

5) organizē un veicina pagastu un pilsētu pašvaldību sadarbību sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā;

6) izstrādā sadzīves atkritumu klasifikatoru, kuru apstiprina Ministru kabinets.

6.pants. (1) Pagastu un pilsētu pašvaldības savā administratīvajā teritorijā:

1) organizē atkritumu apsaimniekošanas pasākumus saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

2) pieņem lēmumus par sadzīves atkritumu poligonu izveidošanu;

3) izdod saistošus noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

(2) Pagastu un pilsētu pašvaldības pieņem lēmumus par pašvaldību sadarbību sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.

III nodaļa
Sadzīves atkritumu radītājs, īpašnieks un to pienākumi

7.pants. (1) Par sadzīves atkritumu radītāju uzskatāma fiziskā vai juridiskā persona, kuras darbība rada sadzīves atkritumus.

(2) Šā likuma izpratnē par sadzīves atkritumu radītāju tiek uzskatīta arī persona, kas veic sadzīves atkritumu apstrādi, sajaukšanu vai citas darbības, kuru rezultātā mainās sadzīves atkritumu sastāvs un īpašības.

(3) Par sadzīves atkritumu īpašnieku uzskatāma persona, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tā ir sadzīves atkritumu radītāja;

2) tā ir fiziskā vai juridiskā persona, kuras īpašumā atrodas sadzīves atkritumi.

8.pants. (1) Sadzīves atkritumu radītāja un īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai sadzīves atkritumu apsaimniekošana neapdraud vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu.

(2) Fiziskā vai juridiskā persona, kura ir sadzīves atkritumu radītāja vai īpašniece:

1) piedalās attiecīgās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot pašvaldības izdotos saistošos noteikumus;

2) sedz radīto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas izmaksas.

(3) Ja fizisko vai juridisko personu radīto vai to īpašumā esošo sadzīves atkritumu savākšanai un pārvadāšanai ir nepieciešams speciāls aprīkojums, šīs personas izmanto to juridisko personu pakalpojumus, kuru rīcībā ir nepieciešamais aprīkojums un kuras ir reģistrējušās atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

(4) Savākt un apglabāt vai sadedzināt sadzīves atkritumus tam neparedzētās vietās ir aizliegts.

IV nodaļa
Sadzīves atkritumu savākšana, uzglabāšana, apstrāde, pārkraušana un pārvadāšana

9.pants. (1) Sadzīves atkritumu savākšana ir sadzīves atkritumu vākšana, šķirošana vai sajaukšana.

(2) Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā izdod saistošus noteikumus, kuros reglamentē sadzīves atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu un pārvadāšanu, kā arī izvirza prasības sadzīves atkritumu radītājiem un īpašniekiem.

10.pants. Fiziskās un juridiskās personas, kuras veic sadzīves atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu vai pārvadāšanu:

1) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrējas reģionālajās vides pārvaldēs;

2) uzsāk savu darbību pēc līguma noslēgšanas ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā ir paredzēts veikt sadzīves atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu vai pārvadāšanu;

3) savāc, uzglabā, apstrādā, pārkrauj vai pārvadā sadzīves atkritumus, nodrošinot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi, izmantojot tikai tādas metodes, transportlīdzekļus un iekārtas, kas neapdraud vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu;

4) nodrošina valsts un pašvaldību institūcijas ar informāciju par sadzīves atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu un pārvadāšanu.

V nodaļa
Sadzīves atkritumu pārstrāde un apglabāšana

11.pants. Juridiskās personas, kuras veic sadzīves atkritumu pārstrādi:

1) saņem atļauju sadzīves atkritumu pārstrādei šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) pārstrādā sadzīves atkritumus, neapdraudot vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu;

3) veic sadzīves atkritumu savākšanas biežuma, pārstrādāto sadzīves atkritumu daudzuma (apjoma) un veida, kā arī pārvadāšanas un pārstrādes veidu uzskaiti;

4) nodrošina valsts un pašvaldību institūcijas ar informāciju par sadzīves atkritumu pārstrādi.

12.pants. Sadzīves atkritumi, kuri netiek pārstrādāti, ir apglabājami sadzīves atkritumu poligonā, neapdraudot vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu.

13.pants. Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā izraugāma vieta sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanai un sadzīves atkritumu pārstrādes un sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanai;

2) sadzīves atkritumu poligonu un sadzīves atkritumu pārstrādes un sadedzināšanas iekārtu darbībai izvirzāmās prasības;

3) sadzīves atkritumu poligonu slēgšanai un sadzīves atkritumu pārstrādes un sadedzināšanas iekārtu darbības izbeigšanai izvirzāmās prasības.

14.pants. Sadzīves atkritumu poligona izveidošanu un apsaimniekošanu organizē pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas sadzīves atkritumu poligons vai ir plānota sadzīves atkritumu poligona izveidošana, iesaistot tās pašvaldības, kuru teritorijā savāktie sadzīves atkritumi apglabājami attiecīgajā sadzīves atkritumu poligonā.

15.pants. (1) Sadzīves atkritumu poligona apsaimniekotājs var būt uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas noslēdzis līgumu ar pilsētas domi (pagasta padomi) par sadzīves atkritumu poligona apsaimniekošanu.

(2) Sadzīves atkritumu poligona apsaimniekotājs:

1) saņem atļauju sadzīves atkritumu apglabāšanai;

2) apsaimnieko sadzīves atkritumu poligonu saskaņā ar sadzīves atkritumu apglabāšanas atļaujā minētajām prasībām, šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem;

3) veic apglabāto sadzīves atkritumu daudzuma (apjoma), izcelsmes un pārvadāšanas veidu uzskaiti;

4) nodrošina valsts un pašvaldību institūcijas ar informāciju par sadzīves atkritumu poligona darbību;

5) organizē sadzīves atkritumu poligona slēgšanas pasākumus;

6) sedz izdevumus, kas saistīti ar sadzīves atkritumu poligona slēgšanu.

VI nodaļa
Sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas atļaujas

16.pants. Ministru kabinets nosaka valsts teritorijā izmantojamos sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas veidus un sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas atļauju izsniegšanas kārtību, apstiprinot minēto atļauju saturu un formu, kā arī šo atļauju izsniegšanas, pārskatīšanas un anulēšanas kārtību.

17.pants. (1) Reģionālās vides pārvaldes izsniedz atļaujas sadzīves atkritumu pārstrādei un apglabāšanai šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsniedz atļauju sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai.

(3) Lēmumu par izgāztuvju slēgšanu pieņem attiecīgā reģionālā vides pārvalde, pamatojoties uz ekoloģiskās ekspertīzes datiem par izgāztuves ietekmi uz vidi, kā arī ņemot vērā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas koncepciju un attiecīgo teritorijas plānojumu.

18.pants. Institūcija, kas ir izsniegusi attiecīgo atļauju, to anulē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja fiziskā vai juridiskā persona, kurai šī atļauja izsniegta:

1) veic sadzīves atkritumu apglabāšanu, pārstrādi vai sadedzināšanu sadzīves atkritumu pārstrādes un sadedzināšanas iekārtās tādā veidā, kas neatbilst atļaujā minētajām prasībām;

2) gada laikā pēc atļaujas saņemšanas nav uzsākusi atļaujā minētās darbības.

VII nodaļa
Maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu

19.pants. Maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nosaka pilsētas dome (pagasta padome), ievērojot Ministru kabineta noteikumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību.

20.pants. Maksai par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jāsedz sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas, pārstrādes un apglabāšanas izmaksas (ietverot sadzīves atkritumu poligona slēgšanas, vides sakopšanas un vides monitoringa novērtētās izmaksas).

VIII nodaļa
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kontrole

21.pants. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kontroli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savas kompetences ietvaros veic:

1) pašvaldības;

2) valsts institūcijas.

Pārejas noteikumi

Ministru kabinets:

1) līdz 1999.gada 1.maijam izdod noteikumus, kas reglamentē šā likuma 16.pantā minēto sadzīves atkritumu apglabāšanas veidus un sadzīves atkritumu pārstrādes un apglabāšanas atļauju izsniegšanas kārtību;

2) līdz 1999.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas reglamentē šā likuma 13.pantā minēto sadzīves atkritumu poligonu ierīkošanas, apsaimniekošanas un slēgšanas prasības;

3) līdz 2000.gada 1.jūlijam izdod noteikumus, kas reglamentē šā likuma 13.pantā minēto sadzīves atkritumu pārstrādes un sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanas (objektu ierīkošanas) un ekspluatācijas prasības;

4) līdz 1999.gada 1.jūlijam izdod noteikumus, kas reglamentē šā likuma 19.pantā minētās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas kārtību;

5) līdz 1999.gada 1.maijam izdod noteikumus, kas reglamentē šā likuma 10.pantā minēto fizisko un juridisko personu reģistrāciju, kuras veic sadzīves atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, pārkraušanu un pārvadāšanu;

6) līdz 1999.gada 1.janvārim apstiprina sadzīves atkritumu klasifikatoru.

Likums stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 15.oktobrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 30.oktobrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 15.10.1998.Stājas spēkā: 01.01.1999.Zaudē spēku: 01.03.2001.Tēma:  Vides tiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 322/325, 30.10.1998.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 23, 03.12.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
51525
01.01.1999
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva