1.pants. Šā likuma mērķis ir noteikt Latvijas kultūras institūciju veidus, šo institūciju finansēšanas avotus un saimniecisko darbību, valsts garantijas kultūras institūciju darbībai, kas nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu un papildināšanu, kā arī sekmētu radošo un saimniecisko iniciatīvu, profesionālismu un māksliniecisko kvalitāti un apmierinātu sabiedrības kultūras vajadzības.

2.pants. (1) Kultūras institūcijas dibina valsts, pašvaldības vai privāto tiesību subjekti. Šo institūciju darbības pamatmērķis ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana vai saglabāšana.

(2) Kultūras institūcija atbilstoši savas darbības pamatmērķim veic vienu vai vairākas no šādām funkcijām:

1) rada, uzkrāj, saglabā, pēta, dara pieejamas vai popularizē kultūras vērtības;

2) veic kultūrizglītojošo darbu;

3) organizē kultūras pasākumus;

4) vāc, uzkrāj, vērtē un analizē kultūras informāciju un nodrošina tās pieejamību sabiedrībai;

5) organizē profesionālo apmācību kultūras jomā nodarbinātajiem;

6) finansiāli atbalsta kultūras aktivitātes;

7) rosina sabiedrībā interesi par kultūru un apmierina sabiedrības kultūras vajadzības;

8) veicina jebkura sabiedrības locekļa iespēju sevi radoši izpaust un pilnveidot amatiermākslā un tautas mākslā.

(3) Institūcijas, kuras finansiāli atbalsta kultūras aktivitātes, bet kuru darbības pamatmērķis nav kultūras vērtību radīšana, izplatīšana vai saglabāšana, netiek uzskatītas par kultūras institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

3.pants. (1) Šis likums attiecas uz visām kultūras institūcijām Latvijā neatkarīgi no šo institūciju piederības un juridiskā statusa.

(2) Atsevišķas kultūras jomas un ar tām saistīto kultūras institūciju juridisko statusu un darbību regulē speciāli likumi.

4.pants. Kultūras institūcijas neatkarīgi no to juridiskā statusa un padotības un Kultūras ministrija nodrošina abpusēju informācijas apriti, kāda nepieciešama šā likuma 1.pantā norādīto mērķu sasniegšanai.

(17.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

5.pants. Kultūras institūcijas dibina, reorganizē un likvidē saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē attiecīgo personu darbību.

(17.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

6.pants.

(Izslēgts ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

7.pants. Valsts kultūras institūcijas, kas veic vienu vai vairākas šā likuma 2.pantā noteiktās funkcijas kultūras jomā, ir šādas:

1) valsts iestādes;

2) valsts kapitālsabiedrības;

3) valsts kontrolētas kapitālsabiedrības;

4) atvasinātas publiskas personas.

(17.11.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2021. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2021.)

9.pants.

(Izslēgts ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

10.pants.

(Izslēgts ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

11.pants.

(Izslēgts ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

12.pants.

(Izslēgts ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

13.pants. Pašvaldības savas kompetences un likumos paredzētajos ietvaros ir tiesīgas noteikt pašu dibināto kultūras institūciju darbības formas un pamatu.

14.pants.

(Izslēgts ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

15.pants. Privātās kultūras institūcijas dibina privāto tiesību subjekti. Šo kultūras institūciju un to darbības formu atbilstoši spēkā esošajiem likumdošanas aktiem nosaka dibinātājs.

16.pants.

(Izslēgts ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

17.pants.

(Izslēgts ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

18.pants.

(Izslēgts ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

19.pants.

(Izslēgts ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

20.pants. Pašvaldību kultūras institūciju direktorus ieceļ amatā un atbrīvo no amata attiecīgā pašvaldība.

21.pants. Privāto kultūras institūciju vadītājus pieņem darbā un atbrīvo no darba saskaņā ar attiecīgās privātās kultūras institūcijas nolikumu vai statūtiem.

22.pants. (1) Valsts kultūras iestādes finansē no valsts budžeta, paredzot līdzekļus:

1) iestādes nolikumā noteikto funkciju veikšanai;

2) iestādes ēku un telpu uzturēšanai un rekonstrukcijai;

3) iestādes ēku un telpu nomai, komunālajiem, nodokļu un citiem maksājumiem;

4) iestādes personāla algošanai;

5) iestādes starptautiskajai darbībai.

(2) Valsts kultūras iestādes var saņemt papildu finanšu līdzekļus arī no citiem avotiem ziedojumu vai dāvinājumu veidā, kā arī ienākumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem. Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu rezultātā saņemtie līdzekļi tiek ieskaitīti iestādes pamatbudžeta kontā Valsts kases norēķinu centrā, un tos izmanto tikai iestādes darbības attīstībai.

(3) Ja valsts kultūras iestādes saņem ziedojumus vai dāvinājumus ar norādītu mērķi vai bez tā, tās atver speciālā budžeta kontu.

(4) Valsts kultūras iestādes var saņemt līdzekļus no Valsts kultūrkapitāla fonda.

(5) Valsts kultūras iestādes var saņemt līdzekļus ar šo iestāžu darbību, attīstību un pētniecību saistītu projektu un programmu īstenošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2005. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

23.pants. (1) Valsts kapitālsabiedrības un valsts kontrolētas kapitālsabiedrības iegūst finanšu līdzekļus no:

1) ieņēmumiem no komercdarbības;

2) Valsts kultūrkapitāla fonda;

3) citiem normatīvajos aktos paredzētajiem ieņēmumiem.

(2) Valsts kapitālsabiedrības un valsts kontrolētas kapitālsabiedrības var finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, piešķirot dotācijas konkrētu valsts deleģētu kultūras funkciju veikšanai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajā apmērā.

(17.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

23.¹ pants. (1) Atvasinātas publiskas personas valsts budžeta līdzekļus var saņemt tikai noteiktu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai vai uzdevumu pildīšanai.

(2) Atvasinātas publiskas personas papildu finanšu līdzekļus var saņemt ziedojumu vai dāvinājumu veidā, saimnieciskās darbības ieņēmumu veidā, kā arī citu normatīvajos aktos paredzētu ieņēmumu veidā.

(18.03.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2021.)

24.pants. (1) Pašvaldību kultūras institūcijas finansē no:

1) pašvaldību budžetu līdzekļiem kultūras institūcijām noteikto funkciju veikšanai;

2) ienākumiem no pamatdarbības un komercdarbības, kas noteikta normatīvajos aktos.

(2) Pašvaldību kultūras institūcijas var saņemt finanšu līdzekļus no:

1) pašvaldībām piešķirtajām mērķdotācijām;

2) pašvaldību budžetu līdzekļiem, piešķirot dotācijas konkrētu kultūras funkciju veikšanai;

3) ziedojumiem un dāvinājumiem;

4) Valsts kultūrkapitāla fonda;

5) citiem normatīvajos aktos paredzētajiem finanšu līdzekļiem.

(3) Pašvaldību kultūras institūcijas var saņemt līdzekļus ar kultūras institūciju darbību, attīstību un pētniecību saistītu projektu un programmu īstenošanai.

(17.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

25.pants. Kultūras institūcijas var dibināt atklātos sabiedriskos fondus papildu līdzekļu piesaistei un uzkrāšanai.

26.pants. Privāto kultūras institūciju finansēšanas kārtību nosaka to dibinātāji.

27.pants. Kultūras institūcijas manta ir ēkas un citi pamatlīdzekļi, finansu krājumi un ar attiecīgās kultūras institūcijas darbību saistīta cita manta, kura ir tās īpašumā vai kuru tā pārvalda.

28.pants. Valsts vai pašvaldību kultūras institūciju īpašumā vai valdījumā esošais nekustamais īpašums nav ieķīlājams, ne arī kādā citā veidā apgrūtināms.

29.pants. Nacionālas nozīmes kultūras institūcijas ir savā nozarē nozīmīgākās un valsts vadošās kultūras institūcijas, kuru pamatpienākums ir rūpēties par nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu, aktualizēšanu un attīstīšanu.

30.pants. Nacionālas nozīmes kultūras institūcijas tiek dibinātas, reorganizētas vai likvidētas tikai speciālos likumos noteiktajā kārtībā, un šie likumi nosaka to juridisko statusu, darbību, kā arī finansēšanas veidus un avotus.

31.pants. Valsts garantē jebkurai kultūras institūcijai neatkarīgi no tās juridiskā statusa tiesības likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz:

1) valsts vai pašvaldību pasūtījumu;

2) kultūrkapitāla fonda līdzekļiem;

3) piedalīšanos valsts un starptautiskajos atbalsta projektos un programmās;

4) citām likumos paredzētajām garantijām un atvieglojumiem.

32.pants. Kultūras institūcijas ir tiesīgas patstāvīgi sadarboties ar fiziskajām un juridiskajām personām un kultūras institūcijām citās valstīs, iestāties starptautiskās kultūras institūciju organizācijās un piedalīties to darbībā.