Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

 

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

 

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:

" 1.pants. Kriminālsodu izpildes uzdevumi

Kriminālsodu izpildes uzdevums ir nodrošināt notiesātās personas sodīšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes pamatprincipiem, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Šis kodekss reglamentē Krimināllikumā paredzēto kriminālsodu izpildes noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu kompetenci sodu izpildē."

 

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

" 2.pants. Kriminālsodu izpildes normatīvo aktu piemērošana

Notiesātie izcieš sodu saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā soda izciešanas brīdī, ja likumā vai normatīvajā aktā nav noteikts citādi.

Visas personas, kuras notiesātas Latvijā, izcieš sodu tās teritorijā, ja Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi."

 

3. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

" 4.pants. Kriminālsoda izpildes pamats un pamatprincipi

Pamats kriminālsoda izpildei ir vienīgi likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums.

Izpildot jebkura veida kriminālsodu, ievērojami šādi pamatprincipi:

1) sodu izpildes praksē ir nodrošināmas likumā noteiktās garantijas pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu soda piemērošanu notiesātajai personai; soda izpildes mērķis nav sagādāt fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības;

2) nav pieļaujama notiesāto diskriminācija atkarībā no rases, tautības, valodas, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un citiem kritērijiem;

3) likuma priekšā visi notiesātie ir vienlīdzīgi."

 

4. Izslēgt otrās sadaļas un otrās nodaļas nosaukumā vārdus "brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu".

 

5. Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

" 5.pants. Kriminālsodu izpildes institūcijas

Kriminālsodus, kas piespriesti kā pamatsodi, izpilda:

1) Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes brīvības atņemšanas iestādes - brīvības atņemšanu;

2) valsts policijas iestādes - arestu;

3) Tieslietu ministrijas Tiesu izpildītāju departamenta rajonu (pilsētu) tiesu izpildītāji - naudas sodu;

4) pašvaldību piespiedu darba uzraudzības dienesti - piespiedu darbu.

Kriminālsodus, kas piespriesti kā papildsodi, izpilda ministriju pārraudzībā vai pakļautībā esošās iestādes atbilstoši savai kompetencei."

 

6. Izslēgt 6.pantu.

 

7. Aizstāt 8.panta otrajā daļā vārdu "nozieguma" ar vārdiem "noziedzīga nodarījuma".

 

8. Izslēgt 9.panta nosaukumā un tekstā vārdus "brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu".

 

9. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

" 11.pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes sistēmas pārvalde

Brīvības atņemšanas iestādes Latvijas Republikā izveido un likvidē Tieslietu ministrija.

Brīvības atņemšanas iestādēm ir juridiskās personas tiesības.

Tieslietu ministrijas pilnvaroti darbinieki regulāri veic pārbaudes vai revīzijas brīvības atņemšanas iestādēs.

Pārbaužu kārtību, kā arī šā panta trešajā daļā minēto darbinieku pilnvaras, tiesības un pienākumus nosaka tieslietu ministrs.

Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus apstiprina Ministru kabinets."

 

10. Izslēgt 12.panta otro daļu.

 

11. Izslēgt 15.panta otro daļu.

 

12. 16.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora sankciju - uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora sankciju - līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības lietā par citas personas izdarīto noziedzīgo nodarījumu.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Latvijas kriminālprocesa kodeksa 77.pantu" ar vārdiem "Latvijas Kriminālprocesa kodeksa noteikumiem".

 

13. Aizstāt 20.panta trešajā rindkopā vārdu "noziegumu" ar vārdiem "noziedzīgu nodarījumu" un vārdus "reģionālā prokurora" - ar vārdiem "tiesu apgabala prokurora".

 

14. 41.pantā:

izteikt panta nosaukumu, pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

" 41.pants. Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs

Režīma pamatnoteikumi brīvības atņemšanas iestādēs ir notiesāto obligāta izolācija un uzraudzība, lai viņiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; viņiem noteikto pienākumu precīza bezierunu izpilde; dažādi režīma apstākļi atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, viņa personības un uzvedības.

Notiesātie valkā personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu saskaņā ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem. Notiesātie ir pakļauti kratīšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "slēgtajos cietumos" ar vārdiem "soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē slēgtajā un daļēji slēgtajā cietumā";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem nav atļauts glabāt pie sevis naudu, vērtslietas, kā arī priekšmetus, kurus aizliegts lietot brīvības atņemšanas iestādēs. Aizliegums glabāt pie sevis naudu un vērtslietas neattiecas uz notiesātajiem, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos. Pie notiesātajiem atrastos neatļautos priekšmetus un naudu izņem. Naudu ieskaita brīvības atņemšanas iestādes budžetā un izlieto notiesāto komunālo apstākļu uzlabošanai. To priekšmetu un mantu sarakstu un daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, un naudas izņemšanas kārtību reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"Notiesāto sarakste tiek cenzēta, bet pasta sūtījumu un pienesumu saturs - pārbaudīts."

 

15. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

" 43.pants. Pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu iegāde

Notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par brīvības atņemšanas iestādē nopelnīto naudu.

Ja notiesātie netiek nodrošināti ar darbu pilnu mēnesi, viņiem un darba nespējīgiem notiesātajiem, grūtniecēm, mātēm, kas baro bērnus ar krūti, un nepilngadīgajiem ir tiesības iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus par naudu, kas atrodas viņu personiskajos kontos.

To pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi. Norēķināšanās par iegādātajām precēm brīvības atņemšanas iestādēs, izņemot atklātos cietumus, veicama nevis skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumu. Naudas summu, par kādu notiesātajiem atļauts iegādāties preces vienā mēnesī, nosaka šis kodekss, un tā nedrīkst pārsniegt vienu Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu."

 

16. Izteikt 45.panta tekstu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem ir atļautas satikšanās: īslaicīgas - uz laiku no vienas stundas līdz divām stundām, ilgstošas - uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām.

Īslaicīgas satikšanās ir atļautas ar radiniekiem vai citām personām brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē. Ilgstošas satikšanās laikā ir atļauts dzīvot kopā ar tuviem radiniekiem. Par tuviem radiniekiem uzskatāmi vecāki, bērni, adoptētāji, brāļi un māsas, vecaistēvs, vecāmāte, mazbērni, kā arī laulātais. Ja notiesātajam nav tuvu radinieku vai tie viņu neapmeklē, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu ilgstošas satikšanās var atļaut arī ar citiem radiniekiem vai citām personām.

Pēc notiesātā rakstveida iesnieguma un ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgās, kā arī ilgstošās satikšanās var aizstāt ar telefonsarunām par notiesātā vai to personu līdzekļiem, ar kurām sarunas notiek.

Satikšanās kārtību un to aizstāšanu ar telefonsarunām reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi."

 

17. Izteikt 46.panta tekstu šādā redakcijā:

"Juridiskās palīdzības saņemšanai notiesātajam atļauts tikties ar advokātu. Šādu tikšanos skaits netiek ierobežots, un tās netiek iekļautas šajā kodeksā paredzēto īslaicīgo vai ilgstošo satikšanos skaitā.

Ar advokātu var tikties tikai brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā darba laikā. Sarunu saturs netiek kontrolēts; ja notiesātais vai advokāts vēlas, viņi tiekas vienatnē."

 

18. 46.1 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Iekšlietu ministrijas Cietumu administrācijas pakļautībā" ar vārdiem "Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā" un vārdus "Sabiedrisko lietu departamenta" - ar vārdiem "Sabiedrisko un reliģijas lietu departamenta";

papildināt otro daļu pirms vārda "Reliģiskajām" ar vārdiem "Likumīgi reģistrētajām";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Kārtību, kādā notiesātajiem atļauts tikties ar garīdznieku un piedalīties tikumiskās audzināšanas pasākumos, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.";

izslēgt ceturto un piekto daļu.

 

19. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

" 47.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus

Notiesātajiem, kas atrodas slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos, atļauts saņemt ne vairāk kā astoņus sūtījumus vai pienesumus gadā. Viena sūtījuma vai pienesuma bruto svars nedrīkst pārsniegt astoņus kilogramus.

Sūtījumus vai pienesumus var aizstāt ar naudas pārvedumiem, kuru vērtība nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Par šādu summu notiesātais var iegādāties preces brīvības atņemšanas iestādes veikalā papildus šā kodeksa 43.panta trešajā daļā noteiktajai summai tajā mēnesī, kad viņš ir tiesīgs saņemt sūtījumu vai pienesumu.

Kārtību, kādā paku sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz notiesātajiem, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajiem aizliegts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi."

 

20. 47.1 pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādēs atļauts lietot televizorus un tranzistoru radiouztvērējus, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi, bet par šīs kārtības neievērošanu iestādes administrācija var televizorus un tranzistoru radiouztvērējus atņemt un nodot glabāšanā iestādes noliktavā vai atdot piederīgajiem vai personām, kas tos nodevušas lietošanā notiesātajam.";

izslēgt trešo un ceturto daļu.

 

21. 49.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "sarakste" ar vārdiem "telegrammas un telefonsarunas";

papildināt pirmo un trešo daļu pēc vārda "vēstules" ar vārdiem "un telegrammas";

papildināt pantu ar ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem nosūtāmās vēstules un telegrammas var aizturēt, ja:

1) to saturs apdraud soda izpildes mērķus, brīvības atņemšanas iestādes drošību un tajā noteikto kārtību;

2) to satura tālāknodošana varētu veicināt kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;

3) tās varētu apdraudēt citas personas ar likumu aizsargātās tiesības un intereses.

Aizturētās vēstules un telegrammas reģistrē un uzglabā iestādes darbinieks, kuram uzdots cenzēt saraksti.

Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par saviem līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma pakāpei.

Telefonsarunas, izņemot telefonsarunas ar advokātu, tiek kontrolētas."

 

22. Papildināt 50.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem ir tiesības griezties ar mutvārdu sūdzību vai priekšlikumu pie attiecīgām amatpersonām, kuras pieņem apmeklētājus brīvības atņemšanas iestādē. Ja notiesātais vēlas, pieņemšana notiek bez citu personu klātbūtnes."

 

23. Izteikt 50.1 panta otro daļu šādā redakcijā:

"Soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos neatkarīgi no piespriestā soda ilguma; soda izciešanu uzsāk ar soda izciešanas režīma zemāko pakāpi."

 

24. Izteikt 50.3 panta tekstu šādā redakcijā:

"Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz:

1) soda izpildes režīma pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) soda izpildes režīma pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no soda laika, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu - pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no soda laika, ar nosacījumu, ka notiesātais nav bijis disciplināri sodīts un tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Ja notiesātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā bijis piemērots disciplinārais sods par atsevišķu rupju disciplīnas pārkāpumu vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma - uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Nosakot soda izciešanas režīma pakāpju termiņus, tajos ieskaitāms iepriekšējais apcietinājums."

 

25. 50.4 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Slēgtajos cietumos sodu izcieš:

1) notiesātie vīrieši, kuriem par tīšu noziegumu izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;

2) notiesātie, kuriem nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;

3) notiesātie, kuri pārvietoti no daļēji slēgtajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem režīma pārkāpumiem.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā vai soda izpildes iestādē nav izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu, rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus un ja tas veicinās viņa nostāšanos uz labošanās ceļa, viņu, ņemot vērā pirmstiesas apcietinājumā pavadīto laiku, ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pirms termiņa pārvietot no režīma zemākās pakāpes uz režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa - režīma augstākajā pakāpē. No režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot.";

aizstāt sestajā daļā vārdu "savrupkamerās" ar vārdiem "vienieslodzījuma kamerās";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā sešas ilgstošas satikšanās - no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un sešas īslaicīgas satikšanās - no vienas stundas līdz divām stundām;

2) saņemt sešus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

4) izmantot trīs telefonsarunas mēnesī;

5) lietot personisko televizoru un tranzistoru radiouztvērēju;

6) no rīta celšanās laika līdz naktsmieram atrasties noteiktā iecirknī ārpus kameras;

7) valkāt personisko apģērbu vai noteikta veida apģērbu;

8) nēsāt īsi apgrieztus matus;

9) dienas kārtībā paredzētajā laikā patstāvīgi apmeklēt cietuma ambulanci, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku;

10) piedalīties sporta, kultūras un reliģiskos pasākumos.";

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošas satikšanās - no astoņām līdz sešpadsmit stundām un sešas īslaicīgas satikšanās - no vienas stundas līdz divām stundām;

2) saņemt četrus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas noteiktas šā panta septītās daļas 5. - 10.punktā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā trīs ilgstošas satikšanās - no sešām līdz divpadsmit stundām un četras īslaicīgas satikšanās - no vienas stundas līdz divām stundām;

2) saņemt trīs sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) ar cietuma darbinieku starpniecību iepirkties cietuma veikalā četras reizes mēnesī par kopējo naudas summu, kas nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot vienu telefonsarunu mēnesī;

5) izmantot pastaigas vai piedalīties sporta spēlēs svaigā gaisā ne mazāk kā vienu stundu dienā;

6) ar cietuma darbinieku starpniecību saņemt (apmainīt) grāmatas cietuma bibliotēkā;

7) dienas kārtībā paredzētajā laikā skatīties televīzijas pārraides ārpus kameras iekārtotā telpā cietuma darbinieku klātbūtnē;

8) apmeklēt cietuma kapelā dievkalpojumus un tikties ar garīdznieku vienatnē;

9) ar administrācijas atļauju valkāt personisko apģērbu."

 

26. Izteikt 50.5 panta tekstu šādā redakcijā:

"Daļēji slēgtos cietumos sodu izcieš:

1) notiesātās sievietes, kuras sodītas par tīšu noziegumu izdarīšanu;

2) notiesātie vīrieši, kuriem par tīšu noziegumu izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem;

3) notiesātie, kuri pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

4) notiesātie, kuri pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

5) notiesātie, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no nepilngadīgo audzināšanas iestādēm.

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ne mazāk kā viena piektdaļa - soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī soda daļa - soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Notiesātos, kuri izcieš sodu soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, var ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu pārcelt uz atklāto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā nosacīti pirms termiņa atbrīvot.

Notiesātos no slēgtajiem cietumiem pārvieto uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējo pakāpi, bet no atklātajiem cietumiem un nepilngadīgo audzināšanas iestādēm - uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā astoņas ilgstošas satikšanās - no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) saņemt astoņus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

4) izmantot četras telefonsarunas mēnesī;

5) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta septītās daļas 5.-10.punktā;

6) ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ārpus cietuma pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā sešas ilgstošas satikšanās - no divdesmit četrām līdz trīsdesmit sešām stundām un sešas īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) saņemt sešus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā panta sestās daļas 4.-6.punktā.

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

1) izmantot gadā četras ilgstošas satikšanās - no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās - no pusotras stundas līdz divām stundām;

2) saņemt četrus sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz pusi no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta devītās daļas 4.-9.punktā."

 

27. Izteikt 50.6 panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"Atklātajos cietumos sodu izcieš notiesātie:

1) kuri sodīti par kriminālpārkāpumu izdarīšanu;

2) kuri sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības;

3) kuriem par tīšu noziegumu izdarīšanu piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem;

4) kuri pārvietoti no daļēji slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātie tiek uzraudzīti. Ar cietuma priekšnieka atļauju viņi var dzīvot personiskās mājās vai privātos (īrētos) dzīvokļos kopā ar ģimeni teritorijā, kuru nosaka cietuma priekšnieks pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi; viņi nedrīkst patvaļīgi, bez administrācijas atļaujas atstāt noteikto teritoriju un izvairīties no reģistrācijas cietuma dežūrdaļā. Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, ietvertas Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram patstāvīgi pārvietoties šā panta trešajā daļā noteiktajā teritorijā;

2) valkāt personisko apģērbu, uzglabāt pie sevis naudu un vērtslietas, izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

3) nodarboties privātā saimniecībā ar dārzkopību, mājputnu un mājdzīvnieku audzēšanu;

4) uzņemt pie sevis viesus, saņemt sūtījumus vai pienesumus bez ierobežojumiem."

 

28. 50.7 pantā:

papildināt otro daļu ar šādu tekstu:

"ja notiesātā uzvedība izslēdz iespēju atstāt viņu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem vai pirms termiņa atbrīvot no soda izciešanas. Brīvības atņemšanas iestādes veidu un turpmākā soda izciešanas režīma pakāpi notiesātajam nosaka brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija pirms notiesātā pārvietošanas uz cietumu.";

izteikt piektās daļas 2. un 3.punktu šādā redakcijā:

"2) saņemt 12 paku sūtījumus vai pienesumus gadā vai par šā kodeksa 47.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā saņemto naudu iepirkties audzināšanas iestādes veikalā;

3) ik mēnesi izlietot iepirkumiem naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;";

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"Mācību process audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem tuvināts vispārējās izglītības iestādes prasībām, un to regulē tieslietu ministra apstiprināta instrukcija, kas saskaņota ar izglītības un zinātnes ministru."

 

29. Izslēgt 50.8 pantu.

 

30. Papildināt kodeksu ar septīto "A" nodaļu šādā redakcijā:

"Septītā "A" nodaļa

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija

 

50.9 pants. Administratīvās komisijas izveidošanas kārtība un sastāvs

Katrā brīvības atņemšanas iestādē pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes ierosinājuma ar tieslietu ministra rīkojumu izveido administratīvo komisiju.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas priekšsēdētājs ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona, priekšsēdētāja vietnieks - šīs iestādes priekšnieks, komisijas locekļi - šīs iestādes darbinieki, kā arī valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrisko organizāciju pilnvaroti pārstāvji.

50.10 pants. Administratīvās komisijas uzdevumi

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas uzdevums ir sekmēt soda progresīvās izpildes sistēmas nostiprināšanu un notiesāto pareizu izvietošanu brīvības atņemšanas iestādēs saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem notiesāto klasifikācijas principiem.

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija šajā kodeksā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumus par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu notiesātajiem viena konkrēta veida cietumā vai viņu pārvietošanu uz cita veida brīvības atņemšanas iestādi, iesniedz tiesai priekšlikumus par notiesāto nosacītu atbrīvošanu pirms termiņa un arī par papildsoda - policijas kontroles - termiņa samazināšanu vai atbrīvošanu no tā.

50.11 pants. Administratīvās komisijas lēmumi

Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma uz atklāto cietumu;

3) ierosināt tiesai atbrīvot notiesāto, kurš sodu izcieš režīma augstākajā vai vidējā pakāpē, no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

5) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

6) ierosināt tiesas noteiktā papildsoda - policijas kontroles - termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

3) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

Lemjot par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

50.12 pants. Administratīvās komisijas sēdes

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas sēdes var notikt, ja tajās piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu un prokurors.

Sēdes vada administratīvās komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks; nav pieļaujams sēdes vadīšanu uzdot kādam no komisijas locekļiem.

Sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties arī citi brīvības atņemšanas iestādes darbinieki, kas nav administratīvās komisijas locekļi.

Lietas izskata un izlemj notiesātā un, ja viņš to vēlas, viņa aizstāvja klātbūtnē, uzklausot iebildes un paskaidrojumus. Nepilngadīgo audzināšanas iestādē administratīvās komisijas sēdēs var piedalīties arī vecāki.

Sēdes gaitu protokolē. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs.

Lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu, un protokolā norāda balsošanas rezultātus. Ja balsis sadalās vienādi, tiek pieņemts lēmums, par kuru balsojis sēdes vadītājs.

Lēmumu sēdes laikā paziņo notiesātajam un izskaidro viņa tiesības šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Lēmumu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs, to apstiprina ar iestādes ģerboņa zīmogu un pievieno notiesātā personas lietai.

Lietvedību kārto administratīvās komisijas sekretārs.

Atkārtota lietas izskatīšana pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no lēmuma pieņemšanas dienas.

50.13 pants. Administratīvās komisijas lēmumu pārsūdzēšana

Notiesātais var iesniegt sūdzību, bet prokurors - protestu par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

Sūdzības vai protestus par brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumiem izskata tā rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā."

 

31. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

" 51.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto iesaistīšana darbā

Notiesātos iesaista darbā brīvības atņemšanas iestāžu uzņēmumos, ja brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir iespējams notiesātos nodrošināt ar darbu. Pensijas vecumu sasniegušos notiesātos, kā arī notiesātos pirmās vai otrās grupas invalīdus darbā iesaista pēc viņu vēlēšanās.

Notiesātie, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, strādā izolētos iecirkņos. Valsts un citu īpašuma veidu uzņēmumos notiesāto darbu organizē speciāli iekārtotos ražošanas objektos, ievērojot apsardzes un izolācijas noteikumus. Notiesātie var nodarboties ar amatniecību.

Darbus un amatus, kuros aizliegts izmantot notiesāto darbu, reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

Notiesātajiem par padarīto darbu maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, var izmantot nodokļu likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus."

 

32. 52.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem noteikta astoņu stundu darbadiena sešu darbdienu nedēļā. Darba (maiņas) sākums un beigas noteiktas brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā. Notiesātajiem piešķirama viena atpūtas diena nedēļā, tie atbrīvojami no darba svētku dienās.";

 

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Strādājošiem notiesātajiem, kuri izcieš sodu cietumos, piešķir sešu darbadienu ilgu apmaksātu atvaļinājumu, bet strādājošiem nepilngadīgajiem notiesātajiem - 12 darbadienu ilgu apmaksātu atvaļinājumu. Notiesātie, kuri izcieš sodu atklātajos cietumos, ja viņi nav disciplināri sodīti pēdējo 30 dienu laikā, ar cietuma priekšnieka atļauju atvaļinājumu drīkst pavadīt ārpus noteiktās teritorijas.

Notiesātajiem, kuri pārsniedz izstrādes normas vai priekšzīmīgi veic uzticētos pienākumus, vai strādā smagu un veselībai kaitīgu darbu, kā arī notiesātajiem pirmās vai otrās grupas invalīdiem un notiesātajiem, kuri sasnieguši pensijas vecumu, ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu pagarina par sešām darbadienām, nepārsniedzot 12 darbadienas pilngadīgajiem un 18 darbadienas nepilngadīgajiem notiesātajiem.";

izslēgt septīto daļu;

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"Notiesāto darbu organizē, ievērojot darba aizsardzības un drošības tehnikas noteikumus saskaņā ar likumu."

 

33. Izslēgt 53. un 54.pantu.

 

34. Izteikt 55.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām no aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem atskaita 25 procentus daļējai to izdevumu segšanai, kuri saistīti ar brīvības atņemšanas iestāžu uzturēšanu.

No atlikušās summas izdara ieturējumus pēc izpildrakstiem un citiem izpildu dokumentiem Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā tādā apmērā, lai pēc visu ieturējumu izdarīšanas notiesātā personiskajā kontā varētu ieskaitīt vismaz 20 procentus no aprēķinātās izpeļņas, bet pensijas vecumu sasniegušo notiesāto, notiesāto pirmās un otrās grupas invalīdu, nepilngadīgo, grūtnieču un to notiesāto, kurām ir bērni cietuma bērnunamā, personiskajā kontā - vismaz 40 procentus no aprēķinātās izpeļņas un citiem ienākumiem.

Darba devēji, kas nodarbina notiesātos, veic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju, kā arī iemaksā budžetā no darba ņēmēja atalgojuma (izpeļņas) ieturētās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas daļu un ieturēto iedzīvotāju ienākuma nodokli."

 

35. Papildināt 56.panta otro daļu ar šādu teikumu:

"Pēc notiesāto vēlēšanās minētajos darbos var nodarbināt ilgāk."

 

36. Izteikt devītās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādēs veicamais audzināšanas darbs".

 

 

37. Izteikt 57.pantu šādā redakcijā:

" 57.pants. Brīvības atņemšanas iestādēs veicamā audzināšanas darba uzdevumi

Brīvības atņemšanas iestādēs veicamā audzināšanas darba uzdevumi ir šādi:

1) panākt, lai notiesātajiem veidotos pozitīva attieksme pret likumos noteikto kārtību un vēlēšanās respektēt to;

2) sadarbojoties ar notiesātajiem, nodrošināt brīvības atņemšanas iestādē normālu psiholoģisko atmosfēru;

3) pilnveidot notiesāto zināšanas un celt viņu kultūras līmeni, kā arī attīstīt lietderīgu iniciatīvu;

4) sagatavot notiesātos atbrīvošanai.

Notiesāto piedalīšanās audzināšanas pasākumos ir stimulējama un pozitīvi novērtējama."

 

38. Izteikt 58.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem administrācija izveido mācību un audzināšanas padomi. Padomes sastāvā ietilpst iestādes administrācijas pārstāvji, audzinātāji, skolotāji, citi darbinieki un sabiedrības pārstāvji. Mācību un audzināšanas padome ir padomdevēja institūcija. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina iestādes administrācija."

 

39. 59.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "un tajā noteiktajam režīmam" ar vārdiem "un noteiktajam soda izciešanas režīmam";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Ar notiesātajiem, kuri sodu izcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē slēgtā kamerā, galvenokārt tiek organizēts individuālais audzināšanas darbs."

 

40. Izteikt desmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārējā, profesionāli tehniskā izglītība un profesionālā apmācība".

 

41. Izteikt 62.pantu šādā redakcijā:

" 62.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto vispārējā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādēs tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie jaunieši varētu iegūt vispārējo izglītību.

Brīvības atņemšanas iestādēs turēto notiesāto vispārizglītojošās mācības ir veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu labošanās un pāraugšanas pakāpi."

 

42. 64.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādēs tiek organizēta notiesāto arodapmācība profesijās, kurās notiesātie var strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas, kā arī tiek dota iespēja apgūt profesionāli tehnisko izglītību.";

papildināt trešo daļu ar vārdiem "vai pēc viņu vēlēšanās citā laikā";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Profesionāli tehniskā izglītošana un profesionālā apmācība ražošanā notiek kārtībā, kuru nosaka tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru."

 

43. Papildināt 65.panta pirmo daļu ar vārdiem "un var būt noderīgas pēc soda izciešanas".

 

44. Izteikt 66. un 67.pantu šādā redakcijā:

" 66.pants. Notiesāto atbrīvošana no darba brīvības atņemšanas iestādēs sakarā ar gatavošanos eksāmeniem un to kārtošanu

Notiesātos atbrīvo no darba brīvības atņemšanas iestādēs eksāmenu kārtošanai uz laiku, kāds paredzēts darba likumdošanas aktos.

Darba algu viņiem par šo laiku neaprēķina, uzturu izsniedz bez maksas.

Notiesātajiem, kuri atrodas atklātajā cietumā, eksāmenu kārtošanas nolūkā ir atļauts izbraukt no brīvības atņemšanas iestādes.

67.pants. Kārtība, kādā notiesātajiem organizējamas mācības vispārējās izglītības, profesionāli tehniskās izglītības iegūšanai un profesionālā apmācība

Notiesātajiem mācības vispārējās izglītības, profesionāli tehniskās izglītības iegūšanai un profesionālo apmācību organizē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā."

 

45. Izteikt vienpadsmitās nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie

pamudinājumi un sodi".

 

46. 68.pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

" 68.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi

Par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu un mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

2) atļaut saņemt papildu sūtījumu vai pienesumu, bet ne vairāk kā sešus papildu sūtījumus vai pienesumus gadā;

3) papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā sešas papildu satikšanās gadā;

4) audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem - atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;

5) pirms noteiktā laika dzēst agrāk uzlikto disciplinārsodu.";

izslēgt otrajā daļā vārdus "vai neizciestās soda daļas aizstāšanai ar vieglāku sodu".

 

47. Papildināt 70.pantu ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Ievietot soda izolatorā var tikai notiesātos, kuri izdarījuši rupjus vai sistemātiskus soda izciešanas režīma pārkāpumus.

Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

1) fiziska pretošanās brīvības atņemšanas iestādes darbiniekam;

2) citu notiesāto fiziska ietekmēšana vai citāda viņu cieņas pazemošana;

3) alkoholisko dzērienu, narkotiku vai neatļautu psihotropo medikamentu lietošana, glabāšana vai izplatīšana;

4) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā spēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

5) atteikšanās izpildīt brīvības atņemšanas iestādes darbinieka likumīgu prasību.

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes, ja par iepriekšējo pārkāpumu pēdējā pusgada laikā uzlikts disciplinārsods.

Par soda izciešanas režīma pārkāpumiem atklātajos cietumos notiesātajiem var piemērot šādus sodus:

1) izteikt rājienu;

2) aizliegt atstāt cietuma administrācijas norādīto teritoriju uz laiku līdz trim mēnešiem;

3) ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm;

4) pārcelt uz daļēji slēgto cietumu."

 

48. 71.pantā:

papildināt piektās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "augstākai amatpersonai";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"Šā likuma 70.panta pirmajā un sestajā daļā paredzētos sodus uzliek ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas rakstveida lēmumu, izņemot brīdinājumu, ko var paziņot mutvārdos."

 

 

49. Izteikt 72.pantu šādā redakcijā:

" 72.pants. Amatpersonas, kuras piemēro notiesātajiem pamudinājumus un uzliek disciplinārsodus

To amatpersonu sarakstu, kurām ir tiesības piemērot pamudinājumus un uzlikt disciplinārsodus notiesātajiem, kā arī viņu pilnvaru apjomu reglamentē Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi."

 

50. Izteikt divpadsmito nodaļu šādā redakcijā:

" Divpadsmitā nodaļa

Ar brīvības atņemšanu notiesāto civiltiesiskā atbildība

 

75.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto atbildība par nodarītajiem zaudējumiem

Ja notiesātais, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, ar savām prettiesiskajām darbībām nodarījis zaudējumus citai personai, viņš ir atbildīgs par tiem saskaņā ar Civillikumu.

76.pants. Zaudējumu piedziņas kārtība

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais labprātīgi piekrīt atlīdzināt zaudējumus, ko soda izciešanas laikā nodarījis citai personai, viņš uzraksta par to attiecīgu saistības rakstu, kuru iesniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam, un zaudējumi cietušā labā tiek ieturēti no vainīgā algas vai no līdzekļiem, kas ir viņa personiskajā kontā, saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātais soda izciešanas laikā nodarītos zaudējumus labprātīgi neatlīdzina, tos piedzen vispārējā civiltiesāšanās kārtībā."

 

51. Aizstāt trīspadsmitās nodaļas nosaukumā vārdus "medicīniski sanitārā nodrošināšana" ar vārdiem "medicīniskās palīdzības sniegšana".

 

52. 77.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstoši sadzīves apstākļi. Dzīvojamās platības norma cietumos kopmītņu tipa telpās vienam notiesātajam nevar būt mazāka par 2,5 kvadrātmetriem vīriešiem un 3 kvadrātmetriem sievietēm un nepilngadīgajiem, bet vienieslodzījuma kamerās - ne mazāka par 9 kvadrātmetriem.";

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Notiesātie apgādājami ar sezonai atbilstošu veļu.";

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Uztura normas diferencē atkarībā no notiesāto veicamā darba rakstura.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"Notiesātie, kuri sodu izcieš slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, apgādājami ar Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētā veida apģērbu un apaviem."

 

53. Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

" 78.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem nodrošināmā medicīniskā palīdzība

Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem un apcietinātajiem brīvības atņemšanas iestāžu medicīniskie dienesti valsts garantēto medicīnisko palīdzību sniedz Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā. Pārējo medicīnisko palīdzību ar brīvības atņemšanu notiesātie un apcietinātie saņem Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajiem nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, kuru brīvības atņemšanas ārstniecības iestādē nav iespējams sniegt, šādu palīdzību viņiem sniedz citā ārstniecības iestādē. Brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā apsardzi.

Ja ar brīvības atņemšanu notiesātajai soda izciešanas laikā piedzimst bērns, brīvības atņemšanas iestādes administrācijai ir pienākums rakstveidā informēt par šo faktu dzimtsarakstu nodaļu, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, lai varētu reģistrēt bērna dzimšanu.

Brīvības atņemšanas iestādēs piemēro notiesāto piespiedu barošanu atbilstoši medicīniskiem kritērijiem, ja notiesātā ilgstoša badošanās apdraud viņa dzīvību."

 

54. Papildināt kodeksu ar 79.pantu šādā redakcijā:

" 79.pants. To notiesāto ārstēšanas nodrošināšana, kuri slimo ar bīstamām infekcijas slimībām

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina iestādē nepieciešamo pasākumu veikšanu infekcijas slimību profilaksei un to apkarošanai gadījumos, kad draud šo slimību izplatīšanās.

Notiesātos, kuri ir saslimuši ar tuberkulozi aktīvā formā vai inficējušies ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, ārstē speciāli ierīkotās brīvības atņemšanas iestāžu slimnīcās vai slimnīcu nodaļās, kur nodrošināta pastiprināta ārējā apsardze un iekšējā uzraudzība. Šo slimnieku ārstēšanai, ja nepieciešams, var pieaicināt ārstniecības personas no citām ārstniecības iestādēm."

 

55. Izslēgt četrpadsmito nodaļu.

 

56. 84.pantā:

papildināt pirmās daļas 5.punktu ar vārdiem "vai citam" un pirmo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) pārtraukt notiesāto bēgšanas mēģinājumu.";

izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Par visiem speciālo līdzekļu lietošanas gadījumiem, izņemot roku dzelžu lietošanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nekavējoties ziņo prokuroram un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam.";

izslēgt sestajā daļā vārdus "pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Labklājības ministriju".

 

57. Aizstāt 84.1 pantā vārdus "Iekšlietu ministrijas Cietumu administrācijas priekšniekam" ar vārdiem "Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam" un vārdus "par noziegumiem" - ar vārdiem "par noziedzīgiem nodarījumiem".

 

58. Aizstāt 84.2 pantā vārdus "Iekšlietu ministrijas Cietumu administrācija" ar vārdiem "Ieslodzījuma vietu pārvalde".

 

59. 85.pantā:

aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdu "apcietinātais" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "ieslodzītais" (attiecīgā locījumā) un ceturtajā daļā vārdu "apcietinājuma" - ar vārdiem "ieslodzījuma vietas";

papildināt pirmās daļas 4.punktu pēc vārda "smaga" ar vārdiem "vai sevišķi smaga";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Šaujamieroci drīkst pielietot pēc tieslietu ministra, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka norādījuma arī gadījumos, kad notiek ar grautiņiem, dedzināšanu vai ķīlnieku sagrābšanu saistītas masu nekārtības vai masveida pretošanās brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, ja ar citiem līdzekļiem pārtraukt šīs darbības nav iespējams. Masu nekārtību un bēgšanas gadījumu novēršanā iesaistās Iekšlietu ministrija.";

papildināt sestās daļas otro teikumu ar vārdiem "un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam".

 

60. Izslēgt ceturto sadaļu.

 

61. Izteikt 111.panta tekstu šādā redakcijā:

"Pamats notiesāto atbrīvošanai no soda izciešanas ir:

1) tiesas spriedumā noteiktā soda izciešana;

2) amnestijas piemērošana;

3) apžēlošana;

4) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

5) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar to, ka notiesātajam ir psihiski traucējumi vai kāda cita smaga slimība, kas liedz tālāku soda izciešanu."

 

62. 112.pantā:

aizstāt panta nosaukumā un pirmajā daļā vārdu "vietām" ar vārdu "iestādēm";

aizstāt trešajā daļā vārdus "augstākam priekšniekam" ar vārdiem "Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam";

izteikt ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks vai persona, kas viņu aizstāj, izskaidro atbrīvojamai personai tās pienākumus un tiesības pēc atbrīvošanas, kā arī informē to par attiecīgā probācijas dienesta atrašanās vietu, kur atbrīvotā persona, ja nepieciešams, varētu lūgt palīdzību pagaidu mājvietas atrašanai un saņemt konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar atgriešanos sabiedrībā.

Ar atbrīvojamo pilnīgi norēķinās, izsniedz viņa personiskajā kontā esošo naudu, viņam piederošās vērtslietas un mantas, personas dokumentus un dokumentus par brīvības atņemšanas iestādē iegūto izglītību un kvalifikāciju, kā arī noteikta parauga izziņu, kurā norāda atbrīvošanas pamatu un faktiski izciesto brīvības atņemšanas soda laiku. Pēc atbrīvojamā lūguma viņam izsniedz raksturojumu.

No nepilngadīgo audzināšanas iestādēm atbrīvotos, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, nosūta pie vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj. Ja tas nav iespējams tāpēc, ka vecāki miruši vai nav zināmi vai viņiem ir atņemta vecāku vara, vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē par to attiecīgo probācijas dienestu, kurš sadarbībā ar nepilngadīgā agrākās dzīvesvietas bāriņtiesu (pagasttiesu) veic pasākumus, lai iekārtotu nepilngadīgo konkrētā dzīvesvietā un risinātu viņa nodarbinātības jautājumu."

 

63. Izslēgt 113.pantu.

 

64. Izteikt 115.pantu šādā redakcijā:

" 115.pants. Ierosinājums atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa

Ja notiesātajam saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem var piemērot nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, iestāde, kas izpilda sodu, pēc attiecīga administratīvās komisijas lēmuma, kā arī pēc notiesātā vai viņa aizstāvja rakstveida lūguma saņemšanas iesniedz pilsētas (rajona) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, iesniegumu par notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda. Notiesātā vai viņa aizstāvja rakstveida lūgumu vispirms izskata administratīvā komisija.

Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, viņa attieksmi pret darbu un mācībām visā soda izciešanas laikā, kā arī informācijai par notiesātā gatavību iekļauties dzīvē, esot brīvībā, par iespējamo dzīvesvietu un nodarbošanos pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Vienlaikus ar iesniegumu tiesai nosūta attiecīgo personas lietu. Notiesātais piedalās tiesas sēdē.

Ja tiesa atsakās notiesāto atbrīvot nosacīti pirms termiņa, atkārtotu ierosinājumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikumu."

 

65. Izteikt 116.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt izciest piespriesto sodu, soda izpildes iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta tiespsihiatriskā vai tiesmedicīniskā ekspertīze. Atkarībā no ārstu komisijas atzinuma un saskaņā ar Krimināllikumu soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot šo personu no turpmākas soda izciešanas.

Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākas soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un personas lietu, kurā jābūt informācijai par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, informācijai, kas bijusi par pamatu ierosinājumam atbrīvot notiesāto no turpmākas soda izciešanas, kā arī informācijai par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu, nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde."

 

66. Izteikt divdesmito nodaļu šādā redakcijā:

" Divdesmitā nodaļa

Palīdzība personām, kuras atbrīvotas

no brīvības atņemšanas iestādēm

 

117.pants. Brīvības atņemšanas iestāžu sadarbība ar probācijas dienestu

Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms soda termiņa beigām brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē attiecīgo probācijas dienestu par gaidāmo notiesātā atbrīvošanu un ar šā dienesta starpniecību noskaidro iespējas atbrīvojamā nodarbināšanai un, ja nepieciešams, arī iespējas atrast viņam pagaidu mājvietu.

Atbrīvošanas dienā, izsniedzot personas dokumentus, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona informē atbrīvojamo par tā probācijas dienesta atrašanās vietu, kur atbrīvotais var meklēt nepieciešamo palīdzību, uzsākot dzīvi brīvībā.

118.pants. Materiālā palīdzība personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm

Personām, kuras atbrīvo no brīvības atņemšanas iestādēm, Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā sedz braukšanas maksu līdz dzīvesvietai vai darbavietai, izmaksā vienreizēju materiālo pabalstu un nodrošina ar sezonai atbilstošu apģērbu un apaviem.

119.pants. No brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvoto personu iekārtošana darbā un nodrošināšana ar dzīvojamo platību

Personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā reģistrēties Nodarbinātības valsts dienestā bezdarbnieka statusa iegūšanai.

Ja nepieciešams, personas, kas atbrīvotas no soda izciešanas, pašvaldību domes (padomes) nodrošina ar dzīvojamo platību.

Invalīdus un pensijas vecuma personas pēc viņu lūguma ievieto sociālās aprūpes iestādēs.

Nepilngadīgajiem, kuru vecāki miruši vai nav zināmi vai kuru vecākiem atņemta vecāku vara, iepriekšējās dzīvesvietas bāriņtiesa (pagasttiesa) ieceļ aizbildni vai pieņem lēmumu par viņu ievietošanu bērnu bāreņu audzināšanas iestādē vai audžuģimenē."

 

67. Izteikt divdesmit pirmo nodaļu šādā redakcijā:

" Divdesmit pirmā nodaļa

Probācijas dienesta izveidošana un uzdevumi

 

120.pants. Probācijas dienests, tā izveidošana un mērķis

Probācijas dienestu izveido Ministru kabinets kā Tieslietu ministrijas pakļautībā esošu patstāvīgu valsts iestādi.

Probācijas dienesta izveidošanas mērķis ir mazināt brīvības atņemšanas soda kaitīgo ietekmi un palīdzēt personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm, iekļauties dzīvē, brīvībā esot.

121.pants. Probācijas dienesta uzdevumi

Probācijas dienesta uzdevums ir:

1) uzturēt pastāvīgu saikni ar brīvības atņemšanas iestādēm, lai regulāri gūtu informāciju par personām, kuras tiks atbrīvotas no šīm iestādēm;

2) palīdzēt brīvības atņemšanas sodu izcietušajām personām atrast sabiedriski derīgu nodarbošanos;

3) gādāt par to atbrīvoto personu uzņemšanu patversmē, kurām nav mājvietas, līdz tām tiek ierādīta pastāvīga dzīvojamā platība;

4) informēt attiecīgo bāriņtiesu (pagasttiesu) par atbrīvoto nepilngadīgo personu, kurai nav vecāku vai aizbildņu;

5) sadarbībā ar policijas iestādēm noskaidrot to personu sadzīviskās problēmas, kuras tiks atbrīvotas pēc kriminālsoda - aresta - izciešanas un kurām noteikta policijas kontrole pēc pamatsoda izciešanas, lai sniegtu padomu attiecīgo problēmu risināšanai;

6) sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādes administrāciju un citām valsts un pašvaldību institūcijām pēc iespējas palīdzēt notiesātajiem, kuriem nav personu apliecinošu dokumentu, līdz atbrīvošanai tos pieprasīt vai iegūt;

7) konsultēt no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas par to problēmu risināšanu, kuras saistītas ar dzīves uzsākšanu brīvībā.

Šo uzdevumu risināšanā probācijas dienests sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām un sabiedriskajām organizācijām. Šo institūciju un organizāciju pienākums ir pēc iespējas veicināt vispusīgu sadarbību un savas kompetences ietvaros sniegt nepieciešamo informāciju un palīdzību."

 

68. Papildināt divdesmit otro nodaļu ar 125. un 126.pantu šādā redakcijā:

" 125.pants. Policijas kontroles aizstāšana ar brīvības atņemšanu

Ja persona, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontroles piemērošana, ļaunprātīgi pārkāpj tās noteikumus, rajona (pilsētas) tiesa, kuras darbības teritorijā šī persona dzīvo, pēc kontrolējošās policijas iestādes iesnieguma neizciesto papildsodu saskaņā ar Krimināllikumu un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā var aizstāt ar brīvības atņemšanu.

126.pants. Policijas kontroles termiņa samazināšana vai tās atcelšana

Ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, brīvības atņemšanas iestādē ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, šīs iestādes administratīvā komisija var ierosināt notiesātā nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas vai arī šā papildsoda termiņa samazināšanu vai atcelšanu. Iesniegums iesniedzams tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

Ja notiesātais, kuram kā papildsods noteikta policijas kontrole, šā soda izciešanas laikā ar priekšzīmīgu uzvedību pierāda, ka viņš ir labojies, kontrolējošās policijas iestādes priekšnieks var ierosināt tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā notiesātā persona dzīvo, samazināt papildsoda termiņu vai atcelt papildsodu."

 

69. Izteikt sesto sadaļu šādā redakcijā:

" Sestā sadaļa

Arests

Divdesmit trešā nodaļa

Aresta izpildes kārtība

 

127.pants. Aresta izpildes vietas, notiesāto šķirta turēšana

Ar arestu notiesātie tiek turēti kopieslodzījumā valsts policijas iestādēs arestam iekārtotās izolētās un apsargājamās telpās. Pamatojoties uz notiesātā lūgumu, ja ir brīvas telpas, notiesāto var turēt vienieslodzījumā.

Personas, kuras notiesātas ar arestu, tur šķirti no citu kategoriju ieslodzītajiem. Šķirti izvietojami vīrieši, sievietes, nepilngadīgie, kā arī personas, kuras agrāk izcietušas brīvības atņemšanas sodu.

Ar arestu notiesātās militārpersonas tiek turētas virssardzē. Šķirti izvietojami virsnieki, instruktori un kareivji, kā arī ar arestu notiesātie - atsevišķi no disciplināri sodītām militārpersonām.

128.pants. Ar arestu notiesātā tiesiskais stāvoklis, nosūtīšana uz soda izpildes iestādi un uzņemšana tajā

Ar arestu notiesātajam ir šā kodeksa 9.pantā noteiktais notiesātā tiesiskais stāvoklis ar šajā sadaļā paredzētajiem izņēmumiem un papildinājumiem.

Nosūtot uz soda izpildes iestādi ar arestu notiesāto, jāievēro šā kodeksa 15.pantā paredzētie noteikumi.

Uzņemot ar arestu notiesāto soda izpildes iestādē, viņu reģistrē, atzīmē soda izciešanas sākuma un beigu termiņu, iekārto personas lietu, ja notiesātais nav atradies izmeklēšanas cietumā un personas lietas nav, un iepazīstina ar šā soda izpildes iestāžu iekšējās kārtības noteikumiem, kurus apstiprina Ministru kabinets.

129.pants. Ar arestu notiesāto tiesības un tiesību ierobežojumi

Ar arestu notiesātajam ir tiesības:

1) iesniegt lūgumus vai sūdzības;

2) neierobežotā skaitā nosūtīt un saņemt vēstules un telegrammas, kas pakļautas pārbaudei;

3) satikties ar advokātu, kā arī, ja ar arestu notiesātais ir ārvalstnieks, - ar savas valsts diplomātiskā vai konsulārā dienesta amatpersonu;

4) izmantot pastaigas svaigā gaisā vai piedalīties sporta spēlēs - pilngadīgajiem ne mazāk par pusotru stundu, nepilngadīgajiem - ne mazāk par divām stundām dienā.

Ar arestu notiesātajam nepilngadīgajam reizi mēnesī atļauta satikšanās uz laiku līdz pusotrai stundai ar vecākiem vai personām, kuras viņus aizstāj.

Ar arestu notiesātajai pilngadīgajai personai soda izciešanas laikā nav atļauta satikšanās ar radiniekiem vai citām personām, izņemot šā panta pirmās daļas 3.punktā minētās personas.

Telefonsaruna tiek atļauta tikai ārkārtējas nepieciešamības un izņēmuma gadījumā.

Ar arestu notiesātajiem nav atļauts iegādāties pārtikas produktus, saņemt pienesumus, naudas pārvedumus, pasta sūtījumus (pakas un sīkpakas), izņemot personīgās higiēnas priekšmetus, tabakas izstrādājumus, medikamentus, kurus ieteicis ārsts, un sezonai atbilstošu apģērbu, ko var saņemt viena sūtījuma vai pienesuma veidā vienu reizi mēnesī vai iegādāties ar pārskaitījumu, izmantojot administrācijai nodotos naudas līdzekļus, ja tādi ir notiesātā personiskajā kontā.

Sūtījumu un pienesumu saturs tiek pārbaudīts.

Ar arestu notiesātajiem ir atļauts lasīt grāmatas, laikrakstus, klausīties radio, bet vispārizglītojošās vai profesionālās apmācības pasākumi nav paredzēti.

Naudu un vērtslietas ar arestu notiesātais pie sevis nedrīkst uzglabāt. Soda izpildes iestādes administrācija nodrošina izņemto mantu un naudas līdzekļu uzglabāšanu.

130.pants. Sadzīves apstākļu un medicīniskās palīdzības nodrošināšana

Ar arestu notiesātajiem atbilstošus sadzīves apstākļus, uzturu un valsts garantēto medicīnisko palīdzību nodrošina soda izpildes iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām normām un kārtībai.

Soda izpildes iestāde apgādā šādus notiesātos ar sezonai atbilstošu apģērbu un veļu, bet pēc savas vēlēšanās viņi var lietot arī personisko apģērbu.

Katram ar arestu notiesātajam tiek iekārtota atsevišķa gulta ar gultas piederumiem.

131.pants. Ar arestu notiesāto iesaistīšana darbā

Soda izpildes iestādei ir tiesības ar arestu notiesātos iesaistīt bez atalgojuma to telpu un komunālo objektu uzturēšanas un uzkopšanas darbos, kuri nodoti viņu lietošanā.

Ar arestu notiesātos citos darbos parasti neiesaista, bet, ja viņi tiek iesaistīti citos darbos, par to maksājama alga Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

132.pants. Ar arestu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi un disciplinārsodi

Notiesātajam aresta izciešanas laikā par labu uzvedību var piemērot šādus pamudinājumus:

1) noņemt agrāk uzlikto disciplinārsodu;

2) izteikt pateicību;

3) atļaut vienu telefonsarunu mēnesī.

Par soda izciešanas noteikumu pārkāpumiem ar arestu notiesātajam var izteikt brīdinājumu vai rājienu vai ievietot viņu soda izolatorā uz šā kodeksa 70.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā norādīto laiku un ievērojot minētā panta otrās daļas nosacījumus."

 

70. Papildināt kodeksu ar septīto sadaļu šādā redakcijā:

" Septītā sadaļa

Ar brīvības atņemšanu nesaistītu kriminālsodu izpilde

Divdesmit ceturtā nodaļa

Piespiedu darba izpildes kārtība

 

133.pants. Notiesātā pienākums pieteikties pašvaldībā soda izciešanai

Notiesātajam, kuram piespriests piespiedu darbs, ir pienākums piecu dienu laikā pēc tam, kad saņemts noraksts no sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā, pieteikties pašvaldībā, kuras teritorijā notiesātais dzīvo, piespriestā soda izciešanai.

Ja notiesātais neizpilda šo pienākumu un nolūkā izvairīties no soda izciešanas noteiktā termiņā nepiesakās pašvaldībā, viņu brīdina par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu.

Transporta izdevumus, kas notiesātajam radušies, ierodoties pašvaldībā, lai pieteiktos soda izciešanai un pēc tam ierastos norīkotajā piespiedu darbā, sedz pašvaldība.

134.pants. Pašvaldības dienests, kas pārzina piespiedu darba izpildīšanu

Piespiedu darba izpildīšanu pārzina pilsētas domes, pagasta padomes vai vairāku pagastu padomju kopīgi izveidots Piespiedu darba uzraudzības dienests.

Piespiedu darba uzraudzības dienestam pēc tiesneša vai tiesas priekšsēdētāja rīkojuma un tiesas sprieduma noraksta saņemšanas ir pienākums:

1) kontrolēt, kad notiesātais ierodas pieteikties soda izciešanai;

2) reģistrēt soda izciešanai pieteikušos notiesāto;

3) izskaidrot notiesātajam soda izciešanas nosacījumus un kārtību;

4) izsniegt notiesātajam norīkojumu pie darba devēja vai konkrēta darba veikšanai;

5) noslēgt līgumu ar darba devēju par notiesātā iesaistīšanu piespiedu darbā;

6) kontrolēt, kā notiesātais veic darbu, un katru dienu saņemt informāciju par to no konkrētā darba devēja;

7) uzskaitīt nostrādātās stundas par katru iepriekšējo dienu;

8) ja notiesātais izvairās no soda izciešanas vai objektīvu iemeslu dēļ nav spējīgs turpināt šā soda izciešanu, sagatavot un iesniegt rajona (pilsētas) tiesai pieteikumu par nepieciešamību aizstāt notiesātajam piemēroto sodu - piespiedu darbu - ar cita veida sodu;

9) pēc sprieduma izpildīšanas paziņot par to tiesai, kas taisījusi spriedumu.

135.pants. Nosacījumi, kas jāievēro notiesātajiem, kuriem piespriests piespiedu darbs

Soda izciešanas laikā piespiedu darbā iesaistītajiem jāievēro darbavietā pieņemtie iekšējās kārtības noteikumi, darba disciplīna, darba drošības un darba aizsardzības noteikumi, godprātīgi jāveic uzdotais darbs, jāizpilda darba devēja norādījumi, katru dienu jānostrādā noteiktais stundu skaits.

Ja notiesātais slimības vai citu viņam svarīgu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt darbu, viņš par to paziņo Piespiedu darba uzraudzības dienestam, kas, atzīstot notiesātā darbā neierašanās iemeslus par attaisnojošiem, var soda izpildīšanu apturēt uz laiku, ne ilgāku par vienu nedēļu, vai uz slimošanas laiku, izdarot par to attiecīgu ierakstu personas lietā. Notiesātā atvaļinājums pamatdarba vietā vai mācību atvaļinājums nav pamats soda izpildes apturēšanai.

136.pants. Piespiedu darba izciešanas laiks

Piespiedu darba izciešanas laikā ieskaita tās stundas, kuras notiesātais nostrādājis Piespiedu darba uzraudzības dienesta norīkotajā darbā.

Piespiedu darbā notiesāto drīkst nodarbināt darbadienās ne vairāk par divām stundām, bet ar notiesātā piekrišanu - ne vairāk par četrām stundām pēc darba pastāvīgajā darbavietā vai mācībām un ne vairāk par četrām stundām izejamās dienās.

Notiesātajiem, kuri iesaistīti piespiedu darbā, nedēļā jānostrādā ne mazāk par 12 stundām, bet, ja pašvaldība nevar regulāri nodrošināt notiesātos ar darbu, viņus piespiedu darbā drīkst nodarbināt mazāk par 12 stundām nedēļā.

137.pants. Darba devēju pienākumi, nodarbinot ar piespiedu darbu notiesātos

Darba devējs, kas noslēdzis līgumu ar pašvaldības domi (padomi) par notiesāto nodarbināšanu vai nodarbina notiesātos pašvaldības interesēs bez līguma, ierāda notiesātajiem konkrētu darbu, kuru viņi var veikt pēc darba pastāvīgajā darbavietā vai pēc mācībām, un:

1) rada notiesātajiem darba drošības prasībām atbilstošus darba apstākļus, iepazīstina viņus ar darba aizsardzības un iekšējās darba kārtības noteikumiem;

2) apgādā notiesātos ar darba veikšanai nepieciešamajiem darbarīkiem un instrumentiem;

3) uzrauga, kā notiesātie veic ierādīto darbu.

Darba devējs ik dienu informē pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienestu par katra notiesātā nostrādāto stundu skaitu vai par izvairīšanos no soda izciešanas un ik mēnesi pārskaita pašvaldībai, ar kuru noslēgts līgums par notiesāto nodarbināšanu, naudu par paveikto darbu līgumā paredzētajā apmērā.

138.pants. Ar piespiedu darbu notiesāto atbildība

Ja notiesātais soda izciešanas laikā bez attaisnojuma neievēro soda izciešanas nosacījumus un kārtību, ar kuru viņš tika iepazīstināts, pašvaldības Piespiedu darba uzraudzības dienests pēc šādas rīcības iemeslu noskaidrošanas rakstveidā brīdina notiesāto par iespējamām sekām un par piespiedu darba aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

Ja notiesātais neņem vērā izteikto brīdinājumu un atkārtoti bez attaisnojuma pārkāpj soda izciešanas nosacījumus un kārtību, šāda rīcība uzskatāma par ļaunprātīgu izvairīšanos no soda izciešanas, un Piespiedu darba uzraudzības dienests iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pieteikumu par šā soda aizstāšanu ar arestu saskaņā ar Krimināllikumu.

Divdesmit piektā nodaļa

Naudas soda izpildes kārtība

 

139.pants. Izpildu dokumenti par naudas sodu

Naudas sodu krimināllietās neatkarīgi no tā, vai tas ir pamatsods vai papildsods, piedzen, pamatojoties uz tiesas izpildrakstu, kas izdots saskaņā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu notiesātās personas krimināllietā.

Izpildrakstu izdod tā pirmās instances tiesa, kura notiesātajam piespriedusi naudas sodu.

Izpildrakstu kopā ar tiesas sprieduma norakstu nosūta izpildīšanai tiesu izpildītāju kantorim pēc notiesātā dzīvesvietas vai viņa mantas atrašanās vietas.

140.pants. Naudas soda piedziņas kārtība

Pēc izpildraksta un tiesas sprieduma saņemšanas tiesu izpildītājs rakstveidā uzaicina notiesāto ierasties tiesu izpildītāju kantorī, kur uzdod notiesātajam 10 dienu laikā samaksāt tiesas izpildrakstā norādīto naudas summu vai izdarīt pirmo iemaksu līdz tiesas noteiktajam termiņam, ja tiesa sadalījusi sprieduma izpildīšanu termiņos.

Pēc naudas soda samaksāšanas notiesātais iesniedz tiesu izpildītājam attiecīgu kvīti vai citu bankas norēķinu dokumentu. Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildīšanu nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu, un izbeidz lietvedību izpildu lietā.

Ja notiesātais noteiktajā 10 dienu termiņā naudas sodu nesamaksā, kā arī nav iesniedzis lūgumu tiesai sadalīt sprieduma izpildīšanu termiņos vai atlikt naudas soda izpildi, tiesu izpildītājs rakstveidā ierosina tiesai, kas piespriedusi naudas sodu, izlemt jautājumu par naudas soda aizstāšanu ar arestu vai brīvības atņemšanu Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

141.pants. Naudas soda kā papildsoda piedziņas kārtība

Ja piedzenams naudas sods, kas kā papildsods uzlikts notiesātajam ar brīvības atņemšanu, tiesas izpildrakstu par naudas soda piedziņu nosūta brīvības atņemšanas iestādes administrācijai, kas katru mēnesi no notiesātā darba algas ieturēto summu pārskaita tā tiesu izpildītāju kantora depozīta kontā, kura darbības iecirknī atrodas brīvības atņemšanas iestāde.

Divdesmit sestā nodaļa

Mantas konfiskācijas izpildes kārtība

 

142.pants. Sprieduma par mantas konfiskāciju nodošana izpildei

Tiesa, kas piespriedusi notiesātajam kā papildsodu mantas konfiskāciju, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā nosūta tiesas izpildrakstu, mantas aprakstes akta kopiju un tiesas sprieduma norakstu tiesu izpildītāju kantorim pēc mantas atrašanās vietas un vienlaikus informē par to finansu institūcijas.

Mantas konfiskāciju izdara tā iecirkņa tiesu izpildītāji, kura teritorijā atrodas konfiscējamā manta.

143.pants. Tiesu izpildītāja darbības, izdarot mantas konfiskāciju

Saņēmis tiesas izpildrakstu, mantas aprakstes akta kopiju un tiesas sprieduma norakstu par notiesātā mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nekavējoties pārbauda mantas aprakstes aktā norādītās mantas un tiesas spriedumā norādītās konfiscējamās mantas esamību, kā arī sastāda mantas aprakstes aktu par to mantu, kura pārbaudes laikā atrasta pie notiesātā vai citām personām un ir pakļaujama konfiskācijai, bet nav vēl aprakstīta, un nosaka šīs mantas glabāšanas kārtību.

Ja nepieciešams, tiesu izpildītājs iesniedz sava rajona (pilsētas) tiesai priekšlikumu civilprocesuālā kārtībā noteikt notiesātajam piederošo aprakstītās mantas daļu.

144.pants. Konfiscējamā manta

Konfiscējama ir tā manta, kas norādīta tiesas spriedumā un iekļauta mantas aprakstes aktā kā notiesātajam piederošā manta.

Personas, kuras apstrīd mantas aprakstes aktā norādītās mantas piederību notiesātajam, var iesniegt prasību tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Nav konfiscējami notiesātajam un viņa apgādībā esošajām personām piederošie pirmās nepieciešamības priekšmeti un uzturlīdzekļi.

145.pants. Konfiscētās mantas nodošana realizēšanai

Izdarot mantas konfiskāciju, tiesu izpildītājs nodod realizēšanai notiesātā mantu, kas palikusi pēc to visu prasījumu apmierināšanas, kuri radušies, pirms notiesātā mantai arestu uzlikušas pirmstiesas izmeklēšanas iestādes vai tiesa.

Konfiscēto mantu nodod realizēšanai finansu iestādēm likumā noteiktajā kārtībā.

Divdesmit septītā nodaļa

Kārtība, kādā izpildāma izraidīšana no Latvijas Republikas

 

146.pants. Institūcijas, kas izpilda izraidīšanu no Latvijas Republikas

Izraidīšanu no Latvijas Republikas savas kompetences ietvaros izpilda valsts policijas iestādes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts robežsardze saskaņā ar likumu.

147.pants. Kārtība, kādā izpildāms spriedums par izraidīšanu no Latvijas Republikas

Ja saskaņā ar tiesas spriedumu krimināllietā persona pēc pamatsoda izciešanas ir izraidāma no Latvijas Republikas, tiesas priekšsēdētājs, tiklīdz saņēmis paziņojumu par to, ka tiesas piespriestais pamatsods ir izpildīts, nekavējoties dod rīkojumu izpildīt spriedumā noteikto papildsodu - izraidīt personu, kas ir citas valsts pilsonis, no Latvijas Republikas un vienlaikus nosūta tiesas sprieduma norakstu attiecīgai valsts policijas iestādei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai tās teritoriālajai nodaļai, kuras darbības teritorijā persona izcieš pamatsodu.

Ja izraidāmā persona izcieš brīvības atņemšanas sodu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija savlaicīgi pirms notiesātā atbrīvošanas informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un tās teritoriālo nodaļu par to, ka atbrīvojamai personai, kas ir citas valsts pilsonis, piespriesta izraidīšana no Latvijas Republikas, kā arī norāda konkrētu datumu, kad persona tiks atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes.

Personas izraidīšanas procedūra notiek saskaņā ar likumā noteikto kārtību."

 

71. Papildināt kodeksu ar divdesmit astoto nodaļu šādā redakcijā:

" Divdesmit astotā nodaļa

Tiesību ierobežošanas izpildes kārtība

 

148.pants. Sprieduma par tiesību ierobežošanu nodošana izpildei

Tiesa, kas piespriedusi tiesību ierobežošanu, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā izdod tiesas izpildrakstu par notiesātajam noteiktajiem tiesību ierobežojumiem un kopā ar sprieduma norakstu nosūta to izpildīšanai tiesu izpildītāju kantorim:

1) pēc notiesātā darbavietas, ja tiesību ierobežošana izpaužas kā aizliegums veikt noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, aizliegums uz noteiktu nodarbošanos, aizliegums ieņemt noteiktus amatus valsts, pašvaldību, privātajās vai sabiedriskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai iestādēs;

2) pēc notiesātā dzīvesvietas, ja tiesību ierobežošana saistīta ar aizliegumu izmantot speciālā likumā paredzēto atļauju vai valsts, pašvaldības vai citas tam pilnvarotas institūcijas piešķirtas tiesības veikt noteiktas darbības;

3) pēc tās brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietas, kurā notiesātais izcieš pamatsodu, ja viņam piespriestais pamatsods ir brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, vai uz laiku, kas pārsniedz piespriestā papildsoda termiņu.

149.pants. Papildsoda - tiesību ierobežošanas - izpildes kārtība

Saņēmis tiesas izpildrakstu un tiesas sprieduma norakstu par notiesātā tiesību ierobežošanu, tiesu izpildītājs noskaidro, kurai institūcijai jāveic konkrētās darbības, lai izpildītu spriedumu, un kopā ar attiecīgu priekšlikumu par sprieduma izpildi nekavējoties nosūta izpildrakstu un sprieduma norakstu attiecīgajai institūcijai spriedumā noteikto ierobežojumu realizēšanai.

Tiesas izpildītājs kontrolē, vai tiesas spriedums tiek izpildīts visā soda termiņa laikā.

Par tiesas noteikto ierobežojumu izpildi institūcija, kas to veikusi, izdara atzīmi izpildrakstā un nosūta to atpakaļ tiesu izpildītājam, kas kontrolē sprieduma izpildi, kā arī paziņo tiesai, kas izdevusi izpildrakstu par tiesību ierobežošanu."

 

72. Papildināt kodeksu ar astoto sadaļu šādā redakcijā:

" Astotā sadaļa

Nāves sods

Divdesmit devītā nodaļa

Nāves soda izpilde

 

150.pants. Nāves soda izpildes vispārīgā kārtība

Notiesātais, kuram tiesa piespriedusi nāves sodu, tiek turēts vienieslodzījuma kamerā pastiprinātas apsardzes un uzraudzības apstākļos.

Ja notiesātais, kuram piespriests nāves sods, izmanto savas tiesības iesniegt Valsts prezidentam apžēlošanas lūgumu, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz Valsts prezidenta lēmuma saņemšanai.

Ja notiesātais atsakās iesniegt apžēlošanas lūgumu Valsts prezidentam, par to prokurora klātbūtnē tiek sastādīts attiecīgs akts. Šo aktu triju dienu laikā nosūta Valsts prezidentam. Akts par notiesātā atteikšanos iesniegt apžēlošanas lūgumu aptur sprieduma izpildi līdz Valsts prezidenta lēmuma pieņemšanas brīdim.

Nāves soda izpildes pamats ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un ģenerālprokurora atzinumi par to, ka nav pamata iesniegt protestu par tiesas spriedumu, kā arī paziņojums par apžēlošanas lūguma noraidīšanu.

151.pants. Ar nāves sodu notiesātā tiesiskais statuss

Ar nāves sodu notiesātajam ir tiesības:

1) saņemt valsts garantēto nepieciešamo medicīnisko palīdzību;

2) saņemt un nosūtīt vēstules bez ierobežojuma;

3) tikties ar garīdznieku;

4) saņemt juridiskas konsultācijas un tikties ar advokātiem. Šo tikšanos skaits un ilgums netiek ierobežots;

5) likumā noteiktajā kārtībā noformēt civiltiesiskos un ģimenes stāvokļa aktus;

6) vienreiz mēnesī īslaicīgi tikties ar tuviem radiniekiem;

7) ik mēnesi iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības preces par naudas summu, kāda ir paredzēta notiesātajiem, kuri izcieš sodu slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.

152.pants. Nāves soda izpildes noteikumi

Nāves sods tiek izpildīts, notiesāto nošaujot, bet to nedrīkst izpildīt publiski.

Nāves sodu izpilda tieslietu ministra pilnvarotas personas. Soda izpildi uzrauga prokurors, tās brīvības atņemšanas iestādes pārstāvis, kura izdevusi notiesāto soda izpildei, un ārsts.

Notiesātā nāves iestāšanos konstatē ārsts. Par tiesas sprieduma izpildi tiek sastādīts protokols, kuru paraksta šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas.

Nāves soda izpildes procedūra ir valsts noslēpums, un ziņas par tā izpildītājiem un personām, kas uzrauga soda izpildi, nav izpaužamas.

Par nāves soda izpildi brīvības atņemšanas iestādes administrācija, kura izdevusi notiesāto soda izpildei, rakstveidā paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu, un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas šī brīvības atņemšanas iestāde, kā arī vienam no notiesātā tuviem radiniekiem.

Notiesātā apbedīšanas vieta vai kremācijas fakts netiek izpausts."

Pārejas noteikumi

 

1. Ministru kabinets nodrošina, lai tiktu izveidotas un 1999.gada 1.aprīlī darbu uzsāktu šādas institūcijas:

1) attiecīgie dienesti valsts policijas iestādēs, lai nodrošinātu aresta izpildi;

2) piespiedu darba uzraudzības dienesti vietējās pašvaldībās, lai nodrošinātu piespiedu darba izpildi;

3) probācijas dienesti Tieslietu ministrijas pakļautībā, lai nodrošinātu palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm.

 

2. Šo pārejas noteikumu 1.punkta 1. un 3.apakšpunktā paredzēto institūciju izveidošanu un darbību finansē no valsts budžeta; 2.apakšpunktā paredzēto vietējo pašvaldību piespiedu darba uzraudzības dienestu izveidošana un darbība 1999.gadā tiek finansēta no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, bet turpmākajos gados to darbību finansē no pašvaldību budžetiem.

 

3. Līdz šajā likumā paredzēto Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu izdošanai brīvības atņemšanas iestādēs ir spēkā iekšlietu ministra apstiprinātie Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi.

 

4. Ministru kabinets izstrādā šādus normatīvos aktus:

1) projektus grozījumiem likumā "Par pašvaldībām", "Par policiju", "Par nodokļiem un nodevām", "Par nekustamā īpašuma nodokli" un "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā";

2) noteikumus par medicīnisko palīdzību ar brīvības atņemšanu un arestu notiesātajiem;

3) noteikumus par uztura un apģērba normām ar brīvības atņemšanu un arestu notiesātajiem;

4) noteikumus par to personu nodarbināšanu un darba samaksu, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu;

5) noteikumus par materiālo palīdzību personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

6) Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumus.

 

Šis likums stājas spēkā vienlaikus ar Krimināllikumu.

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī.

 

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 30.oktobrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 14.10.1998.Stājas spēkā: 01.04.1999.Tēma:  Krimināltiesības; KriminālprocessPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 322/325, 30.10.1998.
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
51519
01.04.1999
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva