Eiropas konvencija par pārrobežu televīziju

X NODAĻA

CITI STARPTAUTISKIE LĪGUMI

UN DALĪBVALSTU IEKŠĒJĀ LIKUMDOŠANA

27. pants

Citi starptautiskie līgumi vai vienošanās

1. Konvencijas dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomiskās Kopienas dalībvalstis, savstarpējās attiecībās jāvadās pēc Kopienas likumiem, un šīs konvencijas noteikumus ļauts piemērot tikai tajā gadījumā, ja attiecīga kādu jomu regulējoša Kopienas likuma nav.

2. Šīs konvencijas noteikumi nav par šķērsli konvencijas dalībvalstu starptautisko līgumu slēgšanai, kuri papildinātu vai attīstītu konvencijas nosacījumus vai paplašinātu šo nosacījumu pielietošanas jomu.

3. Div pusējo līgumu gadījumā šī konvencija neievieš izmaiņas konvencijas dalībvalstu tiesībās un pienākumos, kurus nosaka līgumi un kuri neietekmē citu dalībvalstu tiesības vai to pienākumus šīs konvenciju sakarā.

28. pants

Konvencija un tās dalībvalstu iekšējā likumdošana

Šīs konvencijas noteikumi nav par šķērsli tam, lai konvencijas dalībvalstis attiecībā uz programmu pakalpojumiem, kurus izplata to jurisdikcijas pārziņā esošās organizācijas vai tehniskie līdzekļi 3. panta izpratnē, pielietotu stingrākus un daudz detalizētākus noteikumus nekā šajā konvencijā izvirzītie noteikumi.

XI NODAĻA

NOSLĒGUMA NOSACĪJUMI

29. pants

Parakstīšana un stāšanās spēkā

1. Konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes dalībvalstis, citas - Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstis un Eiropas Ekonomiskās Kopienas dalībvalstis. Tā ir jāratificē, jāakceptē vai jāapstiprina. Dokumenti par konvencijas ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2. Konvencija stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad septiņas valstis, no kurām vismaz piecas ir Eiropas Padomes dalībvalstis, saskaņā ar iepriekšējā punkta noteikumiem ir izteikušas savu piekrišanu atzīt par saistošiem šīs konvencijas noteikumus.

3. Parakstīšanas brīdī vai arī vēlāk, vēl pirms konvencijas stāšanās spēkā tās teritorijā, valsts drīkst nosacīt konvencijas pagaidu piemērošanu savā teritorijā.

4. Attiecībā uz jebkuru 1.punktā minēto valsti vai Eiropas Ekonomisko Kopienu, kura izteikusi savu piekrišanu atzīt par saistošiem konvencijas noteikumus, konvencija stājas spēkā pēc tam, kad ir iesniegti dokumenti par tās ratifikāciju, akceptēšanu vai apstiprināšanu.

30. pants

Valstu, kas nav Eiropas Padomes dalībvalstis, pievienošanās konvencijai

1. Kad konvencija ir stājusies spēkā, Eiropas Padomes Ministru Komiteja, konsultējoties ar līgumslēdzējām valstīm, var uzaicināt jebkuru citu valsti pievienoties šai konvencijai. Šāds lēmums tiek pieņemts ar Eiropas Padomes Statūtu 20. d) pantā noteikto balsu vairākumu un vienbalsīgu to līgumslēdzēju valstu pārstāvju balsojumu, kuras ir tiesīgas būt pārstāvētas Komitejā.

2. Valstīs, kuras pievienojas konvencijai, tā stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ir iesniegti dokumenti p ar pievienošanos šai konvencijai.

31. pants

Konvencijas darbības aptvertā teritorija

1. Jebkura valsts parakstīšanas brīdī, vai iesniedzot dokumentus par konvencijas ratifikāciju, akceptēšanu, piekrišanu vai pievienošanos tai, var noteikt teritoriju vai teritorijas, kurās konvencija ir piemērojama.

2. Jebkura valsts vēlāk un jebkurā laikā, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram savu deklarāciju, var paplašināt konvencijas piemērošanas mērogu attiecībā uz jebkuru citu teritoriju, kas norādīta deklarācijā. Konvencija šajā teritorijā stājas spēkā ceturtā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad šādu deklarāciju ir saņēmis ģenerālsekretārs.

3. Jebkuru deklarāciju attiecībā uz tajā noteikto teritoriju, kas ir noteikta saskaņā ar divu iepriekšējo punktu noteikumiem, var atsaukt, nosūtot paziņojumu par to ģenerālsekretāram. Atsaukums stājas spēkā septītā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu atsaukumu.

32. pants

Atrunas

1. Parakstīšanas brīdī vai iesniedzot dokumentu par konvencijas ratifikāciju, akceptēšanu, piekrišanu vai pievienošanos tai:

a) jebkura valsts var paziņot, ka tā patur tiesības ierobežot savā teritorijā tādu programmu retranslāciju, kuras satur alkoholisko dzērienu reklāmas, saskaņā ar konvencijas 15. panta 2. punkta noteikumiem, taču tikai tiktāl, cik šīs programmas neatbilst valsts iekšējai likumdošanai;

b) Apvienotā Karaliste var paziņot, ka tā saglabā sev tiesības nepildīt 15. panta

1. punktā minēto tabakas izstrādājumu reklāmu aizliegumu attiecībā uz tām cigāru un pīpes tabakas reklāmām, kuras ar zemes līniju palīdzību valsts teritorijā pārraida Neatkarīgā Raidīšanas Asociācija/IBA/.

Nekādas citas atrunas nevar tikt noteiktas.

2. Atrunas, kuru formulējums noteikts saskaņā ar iepriekšējā punkta nosacījumu, nevar būt par pamatu iebildēm.

3. Jebkura no līgumslēdzējām valstīm, kura ir formulējusi atrunas saskaņā ar 1. punkta noteikumiem, var tās pilnībā vai daļēji atsaukt, nosūtot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram paziņojumu. Atsaukums stājas spēkā dienā, kad ģenerālsekretārs šādu paziņojumu ir saņēmis.

4. Konvencijas dalībvalsts, kura formulējusi konvencijas noteikumu atrunas, nevar pieprasīt, lai šo nosacījumu piemērotu kāda cita konvencijas dalībvalsts; un tomēr, ja atrunas ir daļējas vai saistītas ar pagaidu nosacījumiem, dalībvalsts var pieprasīt šīs atrunas pielietot tādā mērā, kā šī valsts to ir akceptējusi .

33. pants

Denonsēšana

1. Jebkura konvencijas dalībvalsts jebkurā laikā var šo konvenciju denonsēt, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā septītā mēneša pirmajā dienā, skaitot no dienas, kad ģenerālsekretārs šādu paziņojumu saņēmis.

34. pants

Ziņojumi

Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ir jāsniedz Eiropas Padomes dalībvalstīm, citām - Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstīm, Eiropas Ekonomiskajai Kopienai un jebkurai valstij, kura pievienojusies vai ir uzaicināta pievienoties konvencijai, ziņojumi par:

a) jebkuru konvencijas parakstīšanas aktu;

b) jebkuru konvencijas ratificēšanas, akceptēšanas, piekrišanas vai pievienošanās dokumentu iesniegšanu;

c) jebkuru konvencijas spēkā stāšanās dienu saskaņā ar 29.. 30. un 31. panta noteikumiem;

d) jebkuru paziņojumu, kas ir iesniegts saskaņā ar 22. panta noteikumiem;

e) jebkuru citu darbību, paziņojumu vai informāciju, kas saistīta ar šo konvenciju.

To apliecinot zemāk parakstījušies, tam attiecīgi pilnvaroti, parakstīja šo Konvenciju.

Sagatavots Strasbūrā, 1989. gada 5. maijā angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas tiek nodots Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs izsūta apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes dalībvalstij un citām - Eiropas Kultūras konvencijas dalībvalstīm, Eiropas Ekonomiskajai Kopienai un jebkurai vals t ij, kas tiek aicināta pievienoties šai konvencijai.

Pielikums

ARBITRĀŽA

1. Lūgums izskatīt lietu arbitrāžā jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Tajā jāietver otras strīdā iesaistītās puses vārds un jāizklāsta strīda būtība. Ģenerālsekretāram šī saņemtā informācija jānosūta visām konvencijas dalībvalstīm.

2. Gadījumā, ja viena no divām strīdā iesaistītajām konvencijas dalībvalstīm ir Eiropas Ekonomiskās Kopienas dalībvalsts, tad lūgums izskatīt lietu arbitrāžā jāadresē gan Kopienas dalībvalstij, gan Kopienai, kas viena mēneša laikā pēc lūguma saņemšanas kopīgā paziņojumā informēs ģenerālsekretāru par to, vai Kopiena, vai Kopienas dalībvalsts atsevišķi, vai Kopienas dalībvalsts un Kopiena vienoti iesaistīsies šīs lietas izskatīšanā kā vien a puse. Ja šāds paziņojums nav iesniegts minētajā laika posmā, tad Kopienas dalībvalsts un Kopiena tiks uzskatītas par vienu strīdā iesaistīto pusi un tiks noteikti ar artitrāžas tribunāla izveidošanu un tā darbības procedūru saistītie nosacījumi. Tāds nos a cījums ir spēkā arī tad, ja Kopienas dalībvalsts un Kopiena kopīgi paziņo, ka ir viena strīdā iesaistītā puse. Šajā punktā paredzētajos gadījumos 4. punkta pirmajā teikumā minētais termiņš pagarināms uz diviem mēnešiem.

3. Arbitrāžas tribunālu veido trīs locekļi. Katrai no strīdā iesaistītajām pusēm ir jāizvēlas viens arbitrs; tādā veidā izvēlētajiem arbitriem, kopīgi vienojoties, jāizvēlas trešais arbitrs, kam jākļūst par tribunāla priekšsēdētāju. Pēdējais nedrīkst būt strīdā iesaistīto pušu valstu pilsonis, viņa pastāvīgā dzīves un darba vieta nedrīkst būt kādā no strīdā iesaistītajām valstīm un viņš nedrīkst būt saistīts ar izskatāmo lietu.

4. Ja viena no pusēm nav izvēlējusies arbitru viena mēneša laikā pēc tam, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs ir izteicis savu lūgumu to darīt, tad šo arbitru mēneša laikā pēc otras puses lūguma var izvēlēties Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents. Ja tiesas prezidents to nevar izdarīt vai arī ja viņš ir vienas strīdā iesaistītās valsts pilsonis, arbitru izvēlas tie s as vice-prezidents vai arī visvecākais tobrīd tiesnesis, ja viņš nav vienas no strīdā iesaistīto pušu valsts pilsonis. Šāda procedūra jāievēro arī tādā gadījumā, ja mēneša laikā pēc otrā arbitra izvirzīšanas nav izvēlēts arbitrāžas tribunāla priekšsēdētāj s.

5. 3. un 4. punkta noteikumi izmantojami tajos gadījumos, ja iepriekšminētie amati ir brīvi.

6. Divas vai vairākas puses, kuras nolemj, ka tām ir kopīgas intereses, arbitru izvēlas kopīgi.

7. Strīdā iesaistītajām pusēm un Pastāvīgajai komitejai jānodrošina viss arbitrāžas tribunāla efektīvam darbam nepieciešamais.

8. Arbitrāžas tribunālam jāizveido savi procesuālie noteikumi. Tribunāla lēmumi jāpieņem ar tā locekļu balsu vairākumu. Lēmumi ir galīgi un saistoši.

9. Par arbitrāžas tribunāla lēmumu jāziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kuram par to jāinformē visas šīs konvencijas dalībvalstis.

10. Katrai no strīdā iesaistītajām pusēm ir jāsedz tās izvēlētā arbitra izdevumi. Abām pusēm vienlīdzīgās daļās jāsedz trešā arbitra izdevumi kā arī visi pārējie izdevumi, kas saistīti ar šīs arbitrāžas lietas izskatīšanu.