Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Radio un televīzijas likumā

Izdarīt Radio un televīzijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.;1996, 22.nr.; 1997, 11., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

" 2.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1 ) apraide šā likuma izpratnē ir programmu veidošana (komplektēšana) un sākotnējā izplatīšana (nodošana izplatīšanai) publiskai uztveršanai. Par apraidi nav uzskatāma informācijas izplatīšana slēgtām, lokālām auditorijām viesnīcās, transportlīdzekļos un at s evišķās ēkās, kā arī programmu izplatīšana vairākās ēkās, ja patērētāju (kabeļu pieslēgumu) kopējais skaits nav lielāks par 25;

2) Eiropas audiovizuālie darbi ir radoša rakstura vienas valsts darbi vai kopražojumi, kuru veidošanu kontrolē Eiropas valstu fiziskās vai juridiskās personas;

3) elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi ir radio, televīzija, kabeļtelevīzija, kabeļradio (radiotranslācija), satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma un citas apraides sistēmas;

4) neatkarīgais producents attiecībā pret raidorganizāciju ir persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu. Neatkarīgajam producentam, kura ražojumus izplata raidorganizācija, ir atklāti finansē šanas avoti;

5) programma ir viens raidījums vai atsevišķu raidījumu kopums, kas veidots ar kopēju nosaukumu un tiek izplatīts ar tehniskiem līdzekļiem. Programmas sadalījums pa dažādiem laikiem un izplatīšanas tīkliem pieļaujams, ja izplatīšana dažādos tīklos nenotiek vienlaicīgi;

6) programmu izplatīšana ir signālu pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana;

7) raidījums ir ar tehniskiem līdzekļiem veidots informatīvs, analītisks vai cita veida noteikta nosaukuma un apjoma materiāls. Raidījumi var būt periodiski un neperiodiski, tajos var būt pārtraukumi;

8) raidīšana ir programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, izmantojot elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija). Šis termins neietver tos komunikāciju pakalpojumus, kas tiek sniegti pēc individuāla pieprasījuma;

9) raidītāja apkalpes zona ir teritorija, kurā droši uztverama tā raidītā programma;

10) raidorganizācija ir uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kura saņēmusi Nacionālajā radio un televīzijas padomē apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību;

11) reklāma ir apmaksāts, citādi atlīdzināts vai pašreklāmas nolūkos izdarīts publisks paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, firmām, personām, organizācijām, to darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem, lai veicinātu to popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem;

12) retranslācija ir Latvijā vai ārvalstīs izplatītu programmu tūlītēja vai ar tehnisku kavējumu veikta pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmās vai raidījuma saturā nekādus grozījumus. Par satura grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana, subtitrēšana vai reklāmas pauzes aizpildīšana, ja tā izdarīta ar programmas vai raidījuma veidotāja piekrišanu;

13) slēptā reklāma ir preču vai pakalpojumu, preču ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju vārda, firmas zīmes vai darbības veida iekļaušana raidījumā skaņas vai attēla veidā, ja raidījuma veidotājs to ievietojis reklāmas nolūkā;

14) speciālie reklāmas raidījumi ir raidījumi, kuros nepārprotami uztverams reklāmas raksturs un kuru būtiska daļa ir reklāma, to skaitā raidījumi, kuros tieši tiek piedāvāts pirkt un pārdot preces vai sniegt pakalpojumus [televīzijas (radio) veikals];

15) sponsorēšana ir fiziskās vai juridiskās personas veikta tieša vai netieša programmas vai raidījuma finansēšana ar mērķi popularizēt savu vārdu, firmas zīmi, darbības veidu vai tēlu."

2. Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā var darboties raidorganizācijas."

3. Aizstāt 9.pantā vārdus "Monopoldarbības uzraudzības komiteja" ar vārdiem "Konkurences padome".

4. Papildināt 10.panta piekto daļu pēc vārdiem "Komerciālām raidorganizācijām" ar vārdiem "izņemot kabeļtelevīziju un kabeļradio".

5. Izteikt 17.panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

"3) musinājumu uz nacionālo, rasu, dzimumu vai reliģisko naidu, uz nacionālā goda un cieņas pazemošanu;".

6. Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Latvijā veidotajās vizuālajās programmās visiem raidījumiem, izņemot reklāmu, raidlaika kopapjomam nedēļas laikā jāatbilst šādai proporcijai:

1) ne mazāk par 51 procentu - Eiropas audiovizuālajiem darbiem;

2) no tiem ne mazāk par 40 procentiem - latviešu valodā veidotiem raidījumiem."

7. 19.panta piektajā daļā:

aizstāt vārdus "Raidorganizācijas veidotajā programmā" ar vārdiem "Raidorganizācijas veidotajās programmās" un skaitli un vārdu "30 procentus" - ar skaitli un vārdu "25 procentus";

izslēgt vārdus "kā arī uz pārrobežu radio un televīziju".

8. Izteikt 20., 21., 22., 23., 24., 25.un 26.pantu šādā redakcijā:

" 20.pants. Reklāmas vispārīgie noteikumi

(1) Reklāmai jābūt patiesai un godīgai.

(2) Reklāma nedrīkst maldināt un apdraudēt patērētāju intereses, tai jāatbilst patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasībām.

(3) Reklāma nedrīkst:

1) aizskart cil vēka cieņu; 2) ietvert jebkuru rases, dzimuma vai nacionalitātes diskrimināciju; 3) aizskart reliģiskās jūtas vai politisko pārliecību; 4) mudināt uz darbību, kas bīstama cilvēka veselībai vai drošībai; 5) mudināt uz darbību, kas vērsta pret vides aizsardzību.

(4) Reklāma nedrīkst radīt fizisku vai morālu kaitējumu nepilngadīgajiem, un tai ir jāatbilst nepilngadīgo aizsardzību garantējošiem kritērijiem. Tā nedrīkst:

1) tiešā veidā, izmantojot nepilngadīgo pieredzes trūkumu vai pārmērīgu uzticēšanos, mudināt tos pirkt reklamēto preci vai izmantot reklamētos pakalpojumus; 2) tiešā veidā mudināt nepilngadīgos pierunāt vecākus vai citas personas pirkt reklamētās preces vai izmantot reklamētos pakalpojumus; 3) izmantot to īpašo uzticēšanos, kādu nepilngadīgie izjūt pret vecākiem, skolotājiem vai citām personām; 4) attēlot nepilngadīgos bīstamās situācijās, ja tam nav nopietna pamata.

(5) Bērniem paredzētā vai ar bērnu piedalīšanos veidotā reklāma nedrīkst apdraudēt bērnu intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērn u uztvere un psihe.

(6) Reklāmā nav pieļaujama vardarbība.

(7) Reklāmā jāievēro Konkurences likuma noteikumi.

(8) Reklāmas devējam nedrīkst būt redaktoriska ietekme uz programmas vai raidījuma saturu.

(9) Par reklāmas saturu atbild reklāmas devējs.

(10) Par likuma prasībām neatbilstošas vai aizliegtas reklāmas izplatīšanu atbild gan reklāmas devējs, gan raidorganizācija.

(11) Par reklāmas izvietošanu programmā vai raidījumā atbilstoši šā likuma noteikumiem atbild raidorganizācija.

21.pants. Reklāmas apjom s

(1) Reklāmai atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt 15 procentus no raidlaika kopapjoma diennaktī. Speciālo reklāmas raidījumu raidlaiks nav ieskaitāms reklāmas raidlaika kopapjomā.

(2) Reklāmai atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajās programmās un raidījumos reklāmai atvēlētais laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 10 procentus, ja Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķiem raidījumiem vai programmām (to daļām) nav n o teikusi vēl mazāku reklāmas apjomu.

(3) Speciālo reklāmas raidījumu kopējais raidlaiks nedrīkst pārsniegt trīs stundas diennaktī, izņemot kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju.

(4) Šā panta izpratnē par reklāmu netiek uzskatīti:

1) sludinājumi, kurus raidorganizācija izplata, informējot par savām programmām vai raidījumiem; 2) sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi piedalīties žēlsirdības kustībā, kuri tiek izplatīti bez maksas.

22.pants. Reklāmas forma un izmantošana

(1) Reklāmai jābūt skaidri atšķiramai, ar redzamiem vai dzirdamiem līdzekļiem norobežotai no pārējās programmas. Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt tādā valodā, kādā notiek raidījums, vai valsts valodā. Reklāma vizuālajās programmās izvietojama blokos.

(2) Reklāma, kas iedarbojas uz zemapziņu, nav pieļaujama.

(3) Nav pieļaujama slēptā reklāma.

(4) Reklāmā, izņemot pašreklāmu, nedrīkst izmantot personu tēlus un balss materiālu, ja šīs personas regulāri vada ziņu un sabiedriski aktuālu problēmu raidījumus.

23.pants. Reklāmu izvietošana

(1) Reklāma ir ievietojama starp programmām. Ja tiek ievēroti šā panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi, reklāmu var iekļaut arī programmās, bet tādā veidā, lai tā nemazinātu programmu viengabalainību un vērtību un neskartu autortiesību ī pašnieka intereses.

(2) Raidījumos un programmās, kuras sastāv no neatkarīgām daļām, sporta programmās un līdzīgu notikumu un pasākumu pārraidēs, kurās ir pauzes, reklāma izvietojama tikai starp šīm daļām vai pauzēs.

(3) Izplatot tādus audiovizuālos darbus kā mākslas un televīzijas filmas (izņemot sērijas, seriālus, izklaides un dokumentālās programmas), ja tās ir garākas par 45 minūtēm, reklāmu drīkst iekļaut tikai vienu reizi katrās 45 minūtēs. Atkārtota reklāmas iekļaušana pieļaujama vienīgi tad, ja dar b s par 20 minūtēm pārsniedz divus vai vairākus 45 minūšu posmus.

(4) Ja reklāma iekļauta programmās, uz kurām nav attiecināma šā panta otrā un trešā daļa, starp katru programmā iekļauto reklāmu ir jābūt vismaz 20 minūšu ilgam pārtraukumam.

(5) Reklāmu nedrīkst iekļaut reliģisko ceremoniju raidīšanas laikā. Reklāmu nedrīkst iekļaut arī ziņu, sabiedriski aktuālu problēmu, dokumentālajos un reliģiskajos raidījumos un bērnu programmās, ja šo raidījumu un programmu ilgums nepārsniedz 30 minūtes. Ja to ilgums ir 3 0 un vairāk minūšu, piemērojami šā panta ceturtās daļas noteikumi.

(6) Valsts svētku ceremoniju raidīšanas laikā reklāmas izplatīšana atļauta, tikai saskaņojot to ar šo ceremoniju organizētājiem.

24.pants. Atsevišķu preču vai pakalpojumu reklāma

(1) Aizlie gta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma.

(2) Ir atļauta alus un vīna reklāma, bet pārējā alkohola reklāma aizliegta. Alkoholisko dzērienu reklāmai ir jāatbilst šādiem noteikumiem:

1) to nedrīkst adresēt nepilngadīgajiem, un tajā nedrīkst piedalīties nepilngadīgie; 2) alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību un transportlīdzekļu vadīšanu; 3) tajā nedrīkst paust uzskatu, ka alkoholam piemīt ārstnieciskas īpašības un tam ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas; 4) tā nedrīkst mudināt uz pārmērīgu alkohola patēriņu vai negatīvi atspoguļot atturību vai mērenību alkohola lietošanā; 5) tā nedrīkst akcentēt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos; 6) tā nedrīkst radīt iespaidu, ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumi neattiecas uz tādu sporta un līdzīgu pasākumu translāciju, kuros reklāma atrodas notikumu fonā (reklāmas paneļi stadionos, firmu zīmes u.c.) un no tās nav iespējams izvairīties.

(4) Aizliegts reklamēt ārstnieciskos līdzekļus un ārstniecisko palīdzību, kas pieejama tikai pēc ārsta receptes vai ārsta norādījuma.

25.pants. Sponsorēšanas vispārīgie noteikumi

(1) Ja kāda programma vai raidījums tiek sponsorēts pilnīgi vai daļēji, tas skaidri jānorāda programmas vai raidījuma sākumā vai beigās.

(2) Sponsors nedrīkst ietekmēt sponsorētās programmas vai raidījuma saturu un izplatīšanas laika izvēli, tādējādi ierobežojot raidorganizācijas redaktorisko neatkarību.

(3) Sponsorētajā programmā vai raidījumā nedrīkst reklamēt sponsora vai citas personas preces vai pakalpojumus, iekļaujot tajā tiešus vai pamudinošus norādījumus attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem.

26.pants. Sponsorēšanas aizliegums

(1) Fiziskās vai juridiskās personas, kuru tiešā nodarbošanās ir saistīta ar tādu preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta, nedrīkst būt programmu un raidījumu sponsori.

(2) Aizliegts sponsorēt ziņu (izņemot šauri tematiskas ziņas) un sabiedriski aktuālu problēmu programmas un raidījumus."

9. 30.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Par to retranslējamo programmu satura atbilstību šā likuma prasībām, kuru sākotnējā izplatīšana nav veikta Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju vai Eiropas Savienības dalībvalstīs, atbildīga ir raidorganizācija, kas saņēmusi retranslācijas atļauju to izplatīšanai."

10. 34.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Latvijā raidīto" ar vārdu "sabiedrisko";

izslēgt otro daļu.

11. Izteikt 46.panta devītās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un nosūtīt to rajona (pilsētas) tiesai vai citai kompetentai institūcijai;".

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 29.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 11.novembrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 29.10.1998.Stājas spēkā: 25.11.1998.Zaudē spēku: 11.08.2010.Tēma:  Valsts simboli, valsts valoda; Mediji, reklāmaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 337/338, 11.11.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
50688
25.11.1998
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva