Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi  Latvijas Republikas valsts robežas likumā

Izdarīt Latvijas Republikas valsts robežas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1995, 24.nr.; 1997, 2.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus "likumdošanas akti" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "normatīvie akti" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 1.panta tekstu šādā redakcijā:

"Latvijas Republikas valsts robeža (turpmāk - valsts robeža) ir nepārtraukta un noslēgta līnija un ar šo līniju sakrītoša vertikāla virsma, kas norobežo Latvijas Republikas sauszemes un ūdeņu teritoriju, tās zemes dzīles un gaisa telpu no kaimiņvalstīm un no Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā."

3. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts robežu nosaka līdz 1940.gada 16.jūnijam Latvijas Republikas noslēgtie līgumi, kā arī vēlāk noslēgtie starpvalstu līgumi par robežas atjaunošanu vai noteikšanu (turpmāk - starpvalstu līgumi)."

4. Izteikt 3.panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"3.pants. Valsts robežas atrašanās dabā

(1) Valsts robeža, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēts citādi, ir noteikta:

1) uz sauszemes, kā arī upēs, ezeros un citās ūdenstilpēs, ko šķērso robeža, - pa taisni no vienas robežzīmes centra līdz otras robežzīmes centram;

2) Baltijas jūrā - pa Latvijas Republikas teritoriālās jūras ārējo malu;

3) Irbes šaurumā un Rīgas jūras līcī - saskaņā ar Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas līgumu par jūras robežas noteikšanu Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā;

4) kuģojamās upēs - pa galvenā kuģuceļa vidu; nekuģojamās upēs (strautos) - pa to vidu vai upes galvenā atzara vidu. Valsts robeža, kas iet pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm, nepārvietojas, ja mainās šo ūdeņu krastu konfigurācija vai novirzās ūdensteces gultne;

5) uz tiltiem un citām būvēm, kas iet pāri robežposmiem, kuri noteikti pa upēm, ezeriem un citām ūdenstilpēm, - pa šo tiltu un būvju vidu vai pa to tehnoloģisko asi."

5. Izteikt 4. un 5.pantu šādā redakcijā:

"4.pants. Latvijas Republikas teritoriālā jūra un bāzes līnija

(1) Latvijas Republikas teritoriālā jūra, ja starpvalstu līgumos nav noteikts citādi, ir ūdeņi 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no bāzes līnijas.

(2) Bāzes līniju Baltijas jūrā un Irbes šaurumā veido maksimālā bēguma līnija un taisnas līnijas, kas savieno konkrētās ostas pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko būvju vai citu būvju punktus, kuri atrodas vistālāk uz jūras pusi. Bāzes līniju Rīgas jūras līcī veido maksimālā bēguma līnija un taisnas līnijas, kas savieno punktus, kuru koordinātes nosaka Ministru kabinets.

5.pants. Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi

Latvijas Republikas iekšējie ūdeņi ir:

1) jebkuri ūdeņi, kas atrodas uz sauszemes pusi no šā likuma 4.pantā minētās bāzes līnijas;

2) upju, ezeru un citu ūdenstilpju ūdeņi līdz Latvijas Republikas valsts robežai."

6. Aizstāt 8.pantā vārdus "starpvalstu līgumiem" ar vārdiem "starptautiskajiem līgumiem".

7. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Valsts robežas šķērsošana, kravu un mantu pārvietošana pāri valsts robežai

(1) Valsts robežsardze (turpmāk - Robežsardze) atļauj personām un transportlīdzekļiem šķērsot valsts robežu, kā arī pārvietot pāri valsts robežai kravas un mantas, ja ir pareizi noformēti dokumenti, kas dod tiesības šķērsot valsts robežu, un ir pabeigtas robežsargu, muitas un citu valsts dienestu veiktās kontroles operācijas.

(2) Preču un citu priekšmetu pārvietošanu pāri valsts robežai reglamentē muitas jomā pieņemtie normatīvie akti."

8. Izslēgt 14.pantu.

9. Aizstāt 17.pantā vārdus "starpvalstu līgumus" ar vārdiem "starptautiskos līgumus".

10. Izslēgt 24., 25., 26., 27., 30. un 31.pantu.

11. Izslēgt V nodaļu "Dienests Robežsardzē".

Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 14.oktobrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1998.gada 28.oktobrī