1.pants. Šis likums reglamentē standartizācijas principus, uzdevumus, organizatorisko sistēmu un finansēšanas kārtību, kā arī standartu klasifikāciju.

2.pants. Standartizācija ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt vispārīgus un daudzkārt piemērojamus principus esošo vai perspektīvo uzdevumu risināšanai un tādējādi radīt nosacījumus optimālai sakārtotībai noteiktā jomā.

3.pants. Standartizācijas principi ir šādi:

1) atklātība, visu ieinteresēto pušu iesaistīšana standartizācijā un lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz kopēju vienošanos;

2) brīvprātīga piedalīšanās standartizācijā un brīvprātīga standartu piemērošana;

3) orientācija uz tehnikas sasniegumiem;

4) orientācija uz visas sabiedrības interesēm;

5) atbilstība starptautiskajām un Eiropas standartizācijas prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

4.pants. Standartizācijas uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt cilvēka dzīvības, veselības un vides aizsardzību;

2) veicināt preču un pakalpojumu brīvu kustību;

3) veicināt valstu sadarbību;

4) nodrošināt produktu un sistēmu saderību;

5) racionāli izmantot resursus;

6) nodrošināt patērētāju interešu aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2001. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2001.)

5.pants. Valsts politiku standartizācijas jomā realizē Ekonomikas ministrija.

8.pants. (1) Nacionālā standartizācijas institūcija atbilstoši starptautiskajiem standartizācijas principiem:

1) nosaka standartizācijas procedūras;

2) izveido standartizācijas tehniskās komitejas un darba grupas.

(2) Šā likuma izpratnē standartizācijas procedūra ir standartizācijas veikšanai nepieciešamo darbību secība.

(3) (Izslēgta ar 03.12.2020. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

9.pants. Nacionālās standartizācijas institūcijas galvenās funkcijas ir šādas:

1) organizēt Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu, pārskatīšanu un atcelšanu standartizācijas tehniskajās komitejās vai darba grupās;

2) reģistrēt kā Latvijas nacionālos standartus Eiropas standartizācijas organizāciju publicētos standartus un ieinteresēto pušu pieprasītos starptautiskos standartus;

3) izdot un publicēt Latvijas nacionālos standartus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

4) nodrošināt standartu un citu ar tiem saistīto dokumentu fondu veidošanu un informācijas izplatīšanu standartizācijas jomā;

5) nodrošināt Latvijas nacionālo standartu un citu ar tiem saistīto dokumentu fondu uzturēšanu, glabāšanu un papildināšanu;

6) piedalīties starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju darbā;

7) nodrošināt regulāru sadarbību ar Eiropas Savienības institūcijām starptautisko saistību izpildei saskaņā ar šā likuma 9.¹ pantu;

8) nodrošināt šā likuma 12. panta otrajā daļā minētajos standartos lietoto terminu uzkrāšanu un brīvu pieejamību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 03.12.2020 likumu, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

9.¹ pants. Nacionālā standartizācijas institūcija sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām:

1) paziņo Eiropas Komisijai un Eiropas standartizācijas institūcijām (Eiropas Standartizācijas komitejai, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejai, Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam un Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajām standartizācijas institūcijām) par standartizācijas plānā iekļautajiem objektiem, attiecībā uz kuriem ir paredzēts sagatavot vai grozīt nacionālos standartus, izņemot gadījumus, kad nacionālie standarti pārņem identiskus vai līdzvērtīgus Eiropas vai starptautiskos standartus;

2) pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma informē to un Eiropas standartizācijas institūcijas par standartizācijas plānu (standartizācijas institūcijas darbības programma, kurā minēti objekti, attiecībā uz kuriem tiek veikta standartizācija) vai tā atsevišķu daļu;

3) iesniedz Eiropas Komisijai un Eiropas standartizācijas institūcijām pēc to pieprasījuma visus standarta projektus (dokuments, kurš ietver noteikta objekta tehniskos parametrus un kuru paredzēts pieņemt saskaņā ar standartizācijas procedūru), kādi tiek izplatīti publiskai apspriešanai un komentēšanai.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2004.)

10.pants. (Izslēgts ar 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

11.pants. (Izslēgts ar 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

12.pants. (1) Standarts ir attiecīgas standartizācijas institūcijas apstiprināts dokuments, kurš izstrādāts, pamatojoties uz kopēju vienošanos, ietver vispārīgus un daudzkārt piemērojamus noteikumus, norādījumus vai dažādu veidu darbību vai to rezultātu raksturojumu un kura mērķis ir optimāli sakārtot noteiktu jomu.

(2) Standarti iedalāmi šādi:

1) Latvijas nacionālie standarti, kurus izstrādā un apstiprina standartizācijas tehniskās komitejas vai darba grupas;

2) Latvijas nacionālā standarta statusā reģistrēti starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju standarti;

3) (izslēgts ar 03.12.2020. likumu).

(3) Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma Eiropas standartizācijas komitejas, Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komitejas vai Eiropas Telekomunikāciju standartu institūta izstrādāts un pieņemts standarts, kurš reģistrēts Latvijas nacionālā standarta statusā, ir piemērojamais standarts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005., 19.06.2008. un 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

14.pants. (1) Starptautisko un Eiropas standartizācijas organizāciju standarti, kas reģistrēti Latvijas nacionālā standarta statusā, var būt noformēti arī attiecīgās standartizācijas organizācijas oficiālajā valodā.

(2) Obligāti piemērojamiem Latvijas nacionālajiem standartiem ir jābūt tulkotiem valsts valodā.

(3) Ar šā panta otrajā daļā minēto standartu tulkošanu valsts valodā saistītās izmaksas sedz no attiecīgās nozares ministrijas budžeta līdzekļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.11.2005., 18.02.2010. un 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

15. pants. (1) Lai ieviestu un pilnveidotu nozares politiku, attiecīgās nozares ministrija izstrādā standartizācijas pieprasījumu:

1) Latvijas nacionālo standartu izstrādei, pamatojoties uz attiecīgās nozares vajadzībām, ja nepastāv līdzvērtīgi Eiropas vai starptautiskie standarti;

2) šā likuma 12. panta trešajā daļā minēto piemērojamo standartu tulkošanai valsts valodā.

(2) Standartizācijas pieprasījumu, kurā norādīts veicamais uzdevums, tā izpildes termiņš un finansējuma apmērs, nozares ministrija iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai iekļaušanai standartu tulkošanas un izstrādes plānā.

(3) Šā likuma 12. panta trešajā daļā minēto piemērojamo standartu tulkošanu valsts valodā nodrošina, pamatojoties uz ministriju iesniegtajiem standartizācijas pieprasījumiem un atbilstoši valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.

(4) Nozares ministrija, izstrādājot standartizācijas pieprasījumu piemērojamo standartu tulkošanai valsts valodā, ievēro vienu no šādiem kritērijiem:

1) standarts izmantojams vairāku nozaru normatīvajos regulējumos;

2) standarta prasības attiecināmas uz plašu sabiedrības loku (īpaši uz patērētājiem);

3) standarta lietotāju grupas lielums (nosakāms pēc attiecīgā standarta vai tā iepriekšējo redakciju pieprasījuma nacionālajā standartizācijas institūcijā);

4) ieinteresēto pušu un konkrētās nozares pieprasījums pēc standartiem, kas sekmētu valsts tautsaimniecības attīstību un izaugsmi.

(03.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

16.pants. Standartizāciju finansē no valsts budžeta, juridisko un fizisko personu iemaksām un no ieņēmumiem, kas gūti par standartizācijas jomā sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

17.pants. (1) No Ekonomikas ministrijai valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem finansē:

1) nacionālās standartizācijas institūcijas uzturēšanas izdevumus;

2) standartu informatīvās bāzes aktualizāciju un papildināšanu;

3) Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu reglamentētajā sfērā;

4) Eiropas un starptautisko standartu reģistrēšanu Latvijas nacionālo standartu statusā;

5) dalības maksu starptautiskajās un Eiropas standartizācijas organizācijās;

6) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu).

(2) Latvijas nacionālo standartu izstrādāšanu nereglamentētajā sfērā finansē juridiskās un fiziskās personas, kas ir ieinteresētas šos standartus lietot.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008., 12.06.2009. un 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.281 "Standartizācijas noteikumi" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 18.nr.).

2. (Izslēgts ar 03.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

3. Šā likuma 14.panta trešā daļa stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(10.11.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.12.2005.)

4. Ministru kabinets līdz 2021. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai nacionālās standartizācijas institūcijas funkcijas veic sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts".

(03.12.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2020.)

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija direktīvas 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 20.jūlija direktīvas 98/48/EK, ar kuru groza direktīvu 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvas 2004/22/EK par mērinstrumentiem.