1.pants. 1980.gada 21.maija Eiropas pamatkonvencija par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību (turpmāk — Konvencija), Konvencijas pielikums "Tipveida nolīgumi un paraugnolīgumi, paraugstatūti un parauglīgumi starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām" (turpmāk — Pielikums) un Konvencijas 1995.gada 9.novembra papildprotokols (turpmāk — Papildprotokols) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti.

2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināma Konvencija, Pielikums un Papildprotokols angļu valodā un to tulkojums latviešu valodā.

3.pants. Konvencijas 3.panta 5.punktā minētā institūcija, kas veic pašvaldību darbības likumības pārraudzību Latvijas Republikā, ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.2003. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

4.pants. Saskaņā ar Papildprotokola 8.pantu Latvijas Republika piemēro tā 4.panta noteikumus.

5.pants. Konvencija un Pielikums stājas spēkā Konvencijas 9.pantā paredzētajā laikā un kārtībā, Papildprotokols stājas spēkā tā 11.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

The member States of the Council of Europe, signatories to this Convention,

Considering that the aim of the Council of Europe is to achieve a greater unity between its members and to promote co-operation between them;

Considering that, as defined in Article 1 of the Council of Europe Statute, this aim will be pursued in particular by agreements in the administrative field;

Considering that the Council of Europe shall ensure the participation of the territorial communities or authorities of Europe in the achievement of its aim;

Considering the potential importance, for the pursuit of this objective, of co-operation between territorial communities or authorities at frontiers in such fields as regional, urban and rural development, environmental protection, the improvement of public facilities and services and mutual assistance in emergencies;

Having regard to past experience which shows that co-operation between local and regional authorities in Europe makes it easier for them to carry out their tasks effectively and contributes in particular to the improvement and development of frontier regions;

Being resolved to promote such co-operation as far as possible and to contribute in this way to the economic and social progress of frontier regions and to the spirit of fellowship which unites the peoples of Europe;

Have agreed as follows:

Each Contracting Party undertakes to facilitate and foster transfrontier co-operation between territorial communities or authorities within its jurisdiction and territorial communities or authorities within the jurisdiction of other Contracting Parties. It shall endeavour to promote the conclusion of any agreements and arrangements that may prove necessary for this purpose with due regard to the different constitutional provisions of each Party.

1. For the purpose of this Convention, transfrontier co-operation shall mean any concerted action designed to reinforce and foster neighbourly relations between territorial communities or authorities within the jurisdiction of two or more Contracting Parties and the conclusion of any agreement and arrangement necessary for this purpose. Transfrontier co-operation shall take place in the framework of territorial communities' or authorities' powers as defined in domestic law. The scope and nature of such powers shall not be altered by this Convention.

2. For the purpose of this Convention, the expression "territorial communities or authorities" shall mean communities, authorities or bodies exercising local and regional functions and regarded as such under the domestic law of each State. However, each Contracting Party may, at the time of signing this Convention or by subsequent notification to the Secretary General of the Council of Europe, name the communities, authorities or bodies, subjects and forms to which it intends to confine the scope of the Convention or which it intends to exclude from its scope.

1. For the purpose of this Convention the Contracting Parties shall, subject to the provisions of Article 2, paragraph 2, encourage any initiative by territorial communities and authorities inspired by the outline arrangements between territorial communities and authorities drawn up in the Council of Europe. If they judge necessary they may take into consideration the bilateral or multilateral inter-state model agreements drawn up in the Council of Europe and designed to facilitate co-operation between territorial communities and authorities.

The arrangements and agreements concluded may be based on the model and outline agreements, statutes and contracts appended to this Convention, numbered 1.1 to 1.5 and 2.1 to 2.61 with whatever changes are required by the particular situation of each Contracting Party. These model and outline agreements, statutes and contracts are intended for guidance only and have no treaty value.

2. If the Contracting Parties deem it necessary to conclude inter-state agreements, these may inter alia establish the context, forms and limits within which territorial communities and authorities concerned with transfrontier co-operation may act. Each agreement may also stipulate the authorities or bodies to which it applies.

3. The above provisions shall not prevent the Contracting Parties from having recourse, by common consent, to other forms of transfrontier co-operation. Similarly, the provisions of this Convention should not be interpreted as invalidating existing agreements on co-operation.

4. Agreements and arrangements shall be concluded with due regard to the jurisdiction provided for by the internal law of each Contracting Party in respect of international relations and general policy and to any rules of control or supervision to which territorial communities or authorities may be subject.

5. To that end, any Contracting Party may, when signing the present Convention or in a later communication to the Secretary General of the Council of Europe, specify the authorities competent under its domestic law to exercise control or supervision with regard to the territorial communities and authorities concerned.

Each Contracting Party shall endeavour to resolve any legal, administrative or technical difficulties liable to hamper the development and smooth running of transfrontier co-operation and shall consult with the other Contracting Party or Parties concerned to the extent required.

The Contracting Parties shall consider the advisability of granting to territorial communities or authorities engaging in transfrontier co-operation in accordance with the provisions of this Convention the same facilities as if they were co-operating at national level.

Each Contracting Party shall supply to the fullest possible extent any information requested by another Contracting Party in order to facilitate the performance by the latter of its obligations under this Convention.

Each Contracting Party shall see to it that the territorial communities or authorities concerned are informed of the means of action open to them under this Convention.

1. The Contracting Parties shall forward to the Secretary General of the Council of Europe all relevant information concerning the agreements and arrangements provided for in Article 3.

2. Any proposal made by one or more Contracting Parties with a view to adding to or extending this Convention or the model agreements and arrangements shall be communicated to the Secretary General of the Council of Europe. The Secretary General shall then submit it to the Committee of Ministers of the Council of Europe which shall decide on the action to be taken.

1. This Convention shall be open to signature by the member States of the Council of Europe. It shall be subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

2. The Convention shall enter into force three months after the date of the deposit of the fourth instrument of ratification, acceptance or approval, provided that at least two of the States having carried out this formality possess a common frontier.

3. In respect of a signatory State ratifying, accepting or approving subsequently, the Convention shall come into force three months after the date of the deposit of its instrument of ratification, acceptance or approval.

1. After the entry into force of this Convention, the Committee of Ministers of the Council of Europe may decide unanimously to invite any European non-member State to accede thereto. This invitation must receive the express agreement of each of the States which have ratified the Convention.

2. Such accession shall be effected by depositing with the Secretary General of the Council of Europe an instrument of accession which shall take effect three months after the date of its deposit.

1. Any Contracting Party may, in so far as it is concerned, denounce this Convention by means of notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2. Such denunciation shall take effect six months after the date of receipt by the Secretary General of such notification.

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe, and any State that has acceded to this Convention of:

a) any signature;

b) any deposit of an instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

c) any date of entry into force of this Convention in accordance with Article 9 thereof;

d) any declaration received in pursuance of the provisions of paragraph 2 of Article 2 or of paragraph 5 of Article 3;

e) any notification received in pursuance of the provisions of Article 11 and the date on which denunciation takes effect.

In witness whereof the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Convention.

Done at Madrid, the 21st day of May 1980 in English and in French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe.

The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe and to any State invited to accede to this Convention.

Appendix 2

This graduated system of model agreements was devised by distinguishing between two main categories defined according to the level at which the agreement is concluded:

— model inter-state agreements on transfrontier co-operation at local and regional level;

— outline agreements, contracts and statutes capable of providing a basis for transfrontier co-operation between territorial authorities or communities.

As shown in the table hereafter, only the two model inter-state agreements for the promotion of transfrontier co-operation and regional transfrontier liaison fall exclusively within the jurisdiction of States. The other inter-state agreements merely establish a legal framework for the conclusion of agreements or contracts between territorial authorities or communities, the outlines of which have been placed in the second category.

1. Model inter-state agreements

General clauses for model agreements

1.1. Model inter-state agreement for the promotion of transfrontier co-operation

1.2. Model inter-state agreement on regional transfrontier consultation

1.3. Model inter-state agreement on local transfrontier consultation

1.4. Model inter-state agreement on contractual transfrontier co-operation between local authorities

1.5. Model inter-state agreement on organs of transfrontier co-operation between local authorities

1.6. Model agreement in interregional and/or intermunicipal economic and social co-operation

1.7. Model agreement on inter-governmental co-operation in the field of spatial planning

1.8. Model agreement in interregional and/or intermunicipal transfrontier co-operation in the field of spatial planning

1.9. Model agreement on the creation and management of transfrontier parks

1.10. Model agreement on the creation and management of transfrontier rural parks

1.11. Model inter-state agreement on transfrontier co-operation in matters concerning lifelong training, information, employment and working conditions

1.12. Model inter-state agreement for the promotion of transfrontier or transnational school co-operation

1.13. Model agreement on transfrontier or interterritorial co-operation concerning land use along transfrontier rivers

2. Outline agreements, statutes and contracts between local authorities

2.1. Outline agreement on the setting up of a consultation group between local authorities

2.2. Outline agreement on co-ordination in the management of transfrontier local public affairs

2.3. Outline agreement on the setting up of private law transfrontier associations

2.4. Outline contract for the provision of supplies or services between local authorities in frontier areas (private-law type)

2.5. Outline contract for the provision of supplies or services between local authorities in frontier areas (public-law type)

2.6. Outline agreement on the setting up of organs of transfrontier co-operation between local authorities

2.7. Model agreement in interregional and/or intermunicipal economic and social co-operation (see para. 1.6)

2.8. Model agreement in interregional and/or intermunicipal transfrontier co-operation in the field of spatial planning (see para. 1.8)

2.9. Model agreement on the creation and management of transfrontier parks (see para. 1.9)

2.10. Model agreement on the creation and management of transfrontier rural parks (see para. 1.10)

2.11. Model agreement on the creation and management of transfrontier parks between private law associations

2.12. Model agreement between local and regional authorities on the development of transfrontier co-operation in civil protection and mutual aid in the event of disasters occuring in frontier areas

2.13. Model agreement on transnational co-operation between schools and local communities

2.14. Model agreement on the institution of a transfrontier school curriculum

2.15. Model agreement on transfrontier or interterritorial co-operation concerning land use along transfrontier rivers

Introductory note: The system of inter-state agreements aims above all to define precisely the context, forms and limits which States favour for territorial authority action, and to eliminate legal uncertainties likely to create problems (definition of the applicable law, judicial authorities, possible avenues of appeal, etc).

Further, the conclusion of inter-state agreements between the States concerned promoting transfrontier co-operation between local authorities would undoubtedly be advantageous in the following respects:

— official recognition of the legitimacy of such co-operation procedures and encouragement for local authorities to use them;

— purpose and conditions of intervention by supervisory or controlling authorities;

— exchange of information between States;

— links which may be established between such forms of co-operation and other procedures for concerted action in frontier areas;

— amendment of legal rules or interpretations thereof which hinder transfrontier co-operation etc.

The system of multiple choice model agreements enables governments to place frontier co-operation within whatever context is best suited to their needs by using the inter-state agreement for the promotion of transfrontier co-operation (1.1) as a foundation and supplementing it with any of the various options (model agreements 1.2 to 1.5). States could have recourse either to one option only or to more or even all of them, and they could do so either simultaneously or in stages. In the case of agreements between States which already have similar legal systems, such as the Scandinavian states, recourse to agreements of such a specific kind might prove unnecessary.

1. For the purposes of this agreement "local authorities" shall mean authorities, communities, or bodies exercising local functions under the domestic law of each State.

2. For the purposes of this agreement "regional authorities" shall mean authorities, communities or bodies exercising regional functions under the domestic law of each State.3

This agreement shall not prejudice various existing forms of transfrontier co-operation between the States parties, particularly those based on an international agreement.

The Parties shall inform regional and local authorities of the scope for action afforded to them and shall help them to avail themselves thereof.

"Higher authorities" shall in the present agreement mean such authorities as shall be designated by each Party.

The extent and nature of local authorities' power as defined in the domestic law of the States parties shall in no way be modified by this agreement.

Each State may at any time specify the areas of its territory, the objectives and forms of co-operation which are excluded from the application of this agreement.

Such a specification shall not, however, prejudice rights acquired in the context of existing co-operation.

The Parties shall keep the Secretary General of the Council of Europe informed of the activities of the commissions, committees and other bodies entrusted with a task under this agreement.

The Parties may make minor changes to this agreement in the light of experience, by simple exchange of notes.

1. Each Party shall notify the other of the completion of the procedures required under its domestic law for the implementation of this agreement, which shall take effect as from the date of the last notification.

2. This agreement is concluded for a period of five years from its entry into force. Unless six months' notice of termination be given prior to its expiry, it shall be tacitly renewed on the same terms for successive further periods of five years.

3. The Party giving notice of termination may signify that it applies only to specified articles, geographical regions or fields of activity. In such a case, the agreement shall remain in force for the remainder, unless terminated by the other Party or Parties within four months of receiving notice of partial termination.

4. The Parties may at any time suspend application of the present agreement for a specific period. They may similarly agree that the activity of a particular committee be suspended or discontinued.

Introductory note: This is a model inter-state agreement containing general basic provisions which could be concluded either on its own or in conjunction with one or more of the model inter-state agreements appearing below.

The governments of ......................................................................

and ................................................................................

aware of the advantages of transfrontier co-operation as defined in the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities, have agreed as follows:

The Parties shall undertake to seek and promote means for transfrontier co-operation at regional and local level.

By transfrontier co-operation they understand all concerted administrative, technical, economic, social or cultural measures to consolidate and enhance neighbourly co-operation between the areas situated on either side of the frontier, and the conclusion of appropriate agreements for the purpose of resolving such problems as may arise in this field.

These measures should seek, inter alia , to improve the conditions for regional and urban development, the protection of natural resources, mutual aid in case of a disaster or calamity and the improvement of public services.

The Parties shall endeavour, through mutual consultation, to secure to the regional authorities within their jurisdiction the resources needed to permit them to establish co-operation.

They also undertake to encourage local authority action aimed at establishing and developing transfrontier co-operation.

Local and regional authorities engaging in transfrontier co-operation in accordance with this agreement shall be entitled to the same facilities and protection as if they were co-operating at national level.

The competent authorities of each Party shall see to it that budget provision is made for the appropriations needed to cover the running expenditure of the bodies responsible for promoting the transfrontier co-operation covered by this agreement.

Each Party shall instruct such body, commission or institution as it shall designate to study current national legislation and regulations with a view to suggesting changes in any provisions liable to hinder the development of local transfrontier co-operation. Such bodies shall give particular consideration to improving fiscal and customs regulations, foreign exchange and capital transfer rules and procedures governing intervention by higher authorities, particularly as regards supervision or control.

Before taking the steps referred to in the above sub-paragraph, the Parties shall consult with each other as necessary and exchange any relevant information.

The Parties shall endeavour, by arbitration or other means, to resolve matters in dispute of local importance whose prior settlement would be necessary for the success of transfrontier co-operation projects.

Introductory note: This agreement may be concluded either individually or in conjunction with one or more of the model inter-state agreements (Texts 1.1 to 1.5)*.

In order to promote transfrontier consultation between the regions defined in the appendix to this text, the Parties shall establish a joint commission (hereinafter referred to as "the Commission"), and if necessary one or more regional committees (hereinafter referred to as "Committees") to deal with matters relating to transfrontier consultation.

1. The Commission and Committees comprise delegations whose members are chosen by each of the Parties.

2. Delegations to the Commission shall comprise not more than 8 members, of whom at least 3 shall represent the regional authorities. The chairman of delegations to the Committees, or their representatives, shall take part, in an advisory capacity, in the proceedings of the Commission.4

3. The Committees shall be composed of ... delegations, each comprising ... members, and shall be formed at the instigation of the Commission in agreement with the regional and local authorities of the frontier areas covered by this agreement. Delegations to the Committees shall be composed of representatives of those authorities or of regional or local bodies. One delegate shall be appointed by the central authorities. He shall, where appropriate, be chosen from among the bodies representing the central authorities in the frontier areas for which the Committees are responsible.

4. The Commission shall meet at least once per year. The Committees shall meet as required, but at least twice per year.

5. The Commission and the Committees shall draw up their own rules of procedure.

Each Party shall defray the expenditure of its own delegation to the Commission.

The expenditure of delegations to the Committees shall be defrayed by the authorities forming such delegations.

Purposes of co-ordination and continuity in the work of the Commission and the Committees, the Parties shall if need be establish a Secretariat whose composition, headquarters, manner of operation and financing shall be laid down in an ad hoc arrangement between them, as proposed by the Commission. Failing agreement between the Parties, the Commission itself may establish such a Secretariat.

The frontier areas covered by this agreement shall be specified in an Annex thereto, the content of which may be amended simply by an exchange of notes.

1. The matters dealt with under transfrontier consultations shall be those arising in the following fields5:

— urban and regional development;

— transport and communications (public transport, roads and motorways, joint airports, waterways, seaports, etc);

— energy (power stations, gas, electricity and water supplies);

— nature conservation (places requiring protection, recreation areas, natural parks, etc);

— water conservation (pollution control, treatment plants, etc);

— protection of the atmosphere (air pollution, noise abatement, noise-free zones, etc);

— education, training and research;

— public health (eg use of medical facilities in one of the areas by the inhabitants of another);

— culture, leisure and sport (theatres, orchestras, sports centres, holiday homes and camps, youth centres, etc);

— mutual assistance in disaster relief (fire, flood, epidemics, air crashes, earthquakes, mountain accidents, etc);

— tourism (joint projects for the promotion of tourism);

— problems relating to frontier workers (transport facilities, housing, social security, taxation, employment, unemployment, etc);

— economic projects (new industry, etc.);

— miscellaneous projects (refuse disposal plant, sewerage, etc);

— improvement of the agrarian system;

— social facilities.

2. The Parties may agree to amend this list by simply exchanging notes.

1. Unless otherwise provided, the Commission shall be responsible for dealing with general matters and matters of principle, such as drawing up programmes for the Committees, co-ordination and contact with the central administrations concerned and with joint Commissions established before the entry into force of this agreement.

2. The Commission shall in particular be responsible for referring to the respective governments, as appropriate, its own and the Committees' recommendations and any projects for the conclusion of international agreements.

3. The Commission may avail itself of the services of experts for the investigation of particular questions.

1. The primary function of the Committees shall be to investigate problems arising in the fields specified in Article 6 and to make proposals and recommendations accordingly. Such problems may be referred to them by the Commission, by the Parties' central, regional or local authorities and by institutions, associations or other public or private bodies. They may also take up matters on their own initiative.

2. The Committees may, for the purpose of studying these matters, set up working parties. They may also avail themselves of the services of experts, and request legal opninions or technical reports. The Committees shall, through the fullest possible consultation, seek to obtain results in keeping with the interests of the population concerned.

1. The Committees shall inform the Commission of matters referred to them and of the conclusions which they have reached.

2. Where their conclusions require decisions by the Commission or by the respective governments, the Committees shall make recommendations to the Commission.

1. Both the Commission and the Committees shall be empowered to settle matters of common interest which are referred to them with the members' agreement, provided that their members hold powers in respect thereof according to the legislation of the Parties.

2. The Commission and the Committees shall exchange information on the decisions reached in this respect.

1. The delegations to the Commission or the Committees shall exchange information on the action taken by the competent authorities on recommendations made or agreements drafted in accordance with Article 7.2 and Article 9.2.

2. The Commission and the Committees shall consider the action required on the measures taken by the competent authorities referred to in paragraph 1.

Introductory note: This agreement may be concluded either individually or in conjunction with one or more of the model inter-state agreements (Texts 1.1 to 1.5)*.

With a view to ensuring a fuller exchange of information and developing consultation between local authorities on either side of frontiers, the Parties call on such authorities to make a joint study of problems of common interest through consultation committees.

The rules of procedure of such committees shall be agreed by their members. Higher authorities shall be associated with their proceedings or kept informed of them.

The consultation committees shall be associated with the work of regional transfrontier consultation commissions on terms to be decided by the latter, should such commissions have been set up in the regions in question. Similarly, these commissions shall give their assistance to the work of the consultation committees.

They may also act as advisory bodies in connection with the implementation of special inter-state agreements concluded in the context of transfrontier co-operation.

The function of the consultation committees shall be to organise exchanges of information and consultations on both sides as well as to study matters of common interest and determine common aims.

Their activities shall be governed by respect for the responsibilities of their members and no transfer of powers shall be involved.

The members of these committees may, however, within the framework of co-operation agreements, decide together what measures or restrictions are to guide their respective activities or what preliminary consultation procedures they wish to see followed.

To assist these consultation committees in their work, the local authorities concerned may, within the limits of the powers conferred on them under domestic law, form associations to provide a legal framework for their co-operation.

Such associations shall be set up under the civil law or commercial law applicable to associations in one of the States concerned. For the application of the legal system chosen, should the occasion arise, the conditions, formalities and particular authorisations concerning the nationality of members of the associations should be disregarded.

The information provided to the higher authorities, conforming to Article 2, will include all information on the activities of the associations mentioned in the present article.

Introductory note: This agreement may be concluded either individually or in conjunction with one or more of the draft inter-state agreements (Texts 1.1 to 1.5)*.

Transfrontier co-operation between local authorities shall be conducted inter alia by means of administrative, economic or technical contracts.

Transfrontier co-operation contracts shall be concluded by local authorities within the limits of their powers under domestic law.

They shall inter alia relate to the provision of supplies or services, the taking of joint action, the creation of associations established on the basis of civil or commercial law of one of the States parties or the membership of such an association.6

The Parties to such a contract shall specify the law applicable thereto by reference to the law of contracts (both public and private) of one of the States parties to this agreement.

They shall also specify, as far as is necessary, those derogations that may be made from such provisions of that law as are not binding.

Failing any relevant stipulation in the contract, the law applicable shall be that of the State of whichever local authority is responsible thereunder for providing the principal service, or failing this, the local authority with the most important financial involvement.

Under all circumstances the persons subject to the local authorities parties to the contract shall retain any right to take action against or seek remedy from the said authorities which they would have enjoyed with regard to the authorities if the latter had retained their duty to provide the said persons with the supplies or services in question. The local authorities against which such action is taken or from which remedies are sought shall be entitled to institute proceedings against those local authorities which have assumed responsibility for providing the supplies or services.

Proposals for the conclusion or amendment of contracts shall be simultaneously subject in each State to the ordinary rules governing intervention by higher authorities. However, no approval shall be required from authorities parties to the contract. Any decision taken by a higher authority which may prevent the conclusion or application, or which may provoke the cancellation, of a transfrontier co-operation contract, should imply previous consultations with the corresponding higher authorities of the other States concerned.

In the event of a dispute, the competent judicial authority shall be determined by the applicable law. However, transfrontier co-operation contracts may include arbitration clauses. Notwithstanding any such clauses users and third parties shall retain any existing legal remedies against the local authorities of the State to which they belong, it lying with those authorities to seek redress against the defaulting co-contractor.

Higher authorities shall take all measures in their power to secure prompt execution of judicial decisions, whatever the nationality of the court from which they emanated.

Contracts concluded under this agreement shall remain in effect after its denunciation. However, the contracts will include a clause authorising the parties to terminate such contracts, subject to five years' notice, in the event of the denunciation of the present agreement. The States parties will have the power to bring about the application of this clause.

Introductory note: This agreement may be concluded either individually or in conjunction with one or more of the model inter-state agreements (Texts 1.1 to 1.5)*.

For the purposes which they are permitted under domestic law to pursue through an association or consortium, local authorities and other public-law bodies may take part in associations or consortia of local authorities formed in the territory of another Party in accordance with the latter's domestic law.

Within the limits of their members' powers, the associations or consortia referred to in Article 1 shall be entitled to pursue their activities arising out of their statutory purpose in the territory of each of the Parties concerned. In so doing, they shall be subject to the rules laid down by that State, unless exceptions are allowed by that State.

1. The instrument of establishment of the association or consortium, the articles of association and any alterations thereto shall be subject to approval by the higher authorities of all the local authorities participating. The same shall apply to admission to an already existing association or consortium.

2. The population concerned shall be notified of such instruments and the approval thereof, in accordance with each country's normal publicity arrangements. The same shall apply to any change in official headquarters and to any decisions regarding the persons authorised to act on behalf of the association or consortium and the limits of their powers.

3. The above instruments shall be drawn up in the official languages in use in each of the States where they are to have effect. Each such version of the text shall be authentic.

1. The articles of association shall specify rules governing the association's or consortium's relations in law. They shall include the subjects required by the relevant legislation, in accordance with Article 1 In every case, they shall designate its members, its name and its headquarters. They shall determine the purpose of the association or consortium and, where appropriate, the functions of its installations and the location thereof. They shall determine the manner of appointment of the managerial and administrative bodies, the extent of the members' obligations and their contribution to joint expenditure. The management bodies shall include at least one representative of the member local authorities of each country. The articles of association shall determine the composition and the mode of deliberation of the General Assembly, the form of minutes of sittings, the mode of dissolution or liquidation and the rules governing budgets and accounts.

2. The articles shall also include a provision whereby members may withdraw from the association on giving a period of notice which will be fixed by the articles, after settlement of any debts to the association and on payment to the association of compensation, as assessed by experts, in respect of investment effected or expenditure incurred by the association for or on behalf of the members concerned. They shall also specify rules governing members' dismissal or exclusion for failure to honour their undertakings.

The Parties undertake to give the authorisation necessary to the accomplishment within their territory by the association or consortium of its task, subject to the requirements of public policy and public safety.

Where, pursuant to domestic law, the association or consortium may not, on the territory of a State, exercise certain powers, rights or advantages necessary to the accomplishment of its task for the benefit of that State's member local authorities, the latter shall have the right and the duty to act for and on behalf of the association or consortium for the purpose of exercising or securing these powers, rights or advantages.

1. Powers of supervision or control over the association or consortium shall be exercised, in accordance with domestic law, by the responsible authorities of the State in which its headquarters are located. Such authorities shall also ensure that the interests of local authorities of other States are safeguarded.

2. The responsible authorities of the other States shall have a right to information on the activities and decisions of the association or consortium and on action taken in the exercise of supervision or control. They shall, in particular, be supplied on request with the adopted texts and minutes of meetings of the bodies of the association or consortium, the annual accounts and the draft budget, if any, insofar as domestic law requires that these be communicated to the authorities responsible for supervision or control. They may communicate directly with the bodies of the association or consortium and with the supervisory or controlling authorities, submit observations to them or ask to be directly consulted in specific instances and on specific matters.

3. The responsible authorities of the other States shall also have the right to notify the association or consortium that they object to those authorities falling under their jurisdiction continuing to take part in the association or consortium. Such notification, duly justified, shall be deemed to be grounds for exclusion and shall be specified as such in the association's articles. The authorities referred to in paragraphs 1 and 2 of this article shall also be entitled to be represented by a delegate to the management bodies of the association or consortium; such delegate shall be entitled to attend all the bodies' meetings and to receive their agendas and minutes.

The supplies or services with which the association or consortium is to be entrusted, in accordance with its articles, in the territory of its members shall be provided on its responsibility, thereby completely releasing its members from their obligations in respect thereof. The association or consortium shall also be responsible vis-a-vis users and third parties. The latter shall, however, retain, with regard to the local authorities for and on whose behalf the supplies or services are provided, all such rights of action and legal remedy as they would enjoy if the authorities themselves had retained the obligation to provide them with the supplies and services concerned. The authorities against whom such action or recourse is directed may themselves take action against the association.

1. Failing conciliation, disputes between the association and its members, or between several members, regarding its operation shall be referred to the administrative and judicial authorities of the State in which the headquarters of the association or consortium are located.

2. All disputes other than those referred to in paragraph 1 may be referred to the administrative and judicial authorities according to the ordinary rules applying in the territory of the State parties, unless those interested decide to refer such disputes to a tribunal which they may designate.

3. The State parties will take the necessary measures in order to ensure the execution on their territory of decisions and judgments, relating to the above provisions.

The associations or consortia created according to this agreement shall remain in effect after the denunciation of this agreement, though without prejucide to the provisions of Article 7, paragraph 3.

(Alternative 1)

Inter-State agreement

The Governments of ................................................................................

and of ................................................................................

(Alternative A)

— wishing to promote interregional economic and social co-operation in the interest of developing their respective frontier regions, have agreed as follows:

(Alternative B)

— wishing to promote economic and social co-operation between the regions of ........... and of .............. in the interests of the development of both regions, have agreed as follows:

(Alternative 2)

Interregional and/or intermunicipal agreement

The regional/local authorities of ............................................................................

and of ................................................................................

The states of ................................................................................

and of ................................................................................

— wishing to promote and facilitate interregional co-operation so as to afford opportunities for improving transfrontier economic relations;

— wishing to strengthen the socio-economic structure of the regions concerned with a view to improving their employment and revenue situation;

— believing that the regions' endogenous assets and potential can be used to better advantage from an economic and social standpoint to the benefit of both parties,

have agreed as follows:

The Parties agree to appoint a joint interregional Commission for economic and/or social co-operation.

The Commission is instructed.

(Alternative 1)

to explore the possibility of carrying through joint projects, drawing up a programme of joint action in the field of regional development and settling the details for its implementation.

(Alternative 2)

to consider the following project7:

................................................................................

................................................................................

and work out details for its implementation.

The Commission shall comprise ..... places, divided equally between the Contracting Parties, and each Party shall decide on the balanced distribution of places of its delegation, under its own national law, between the territorial authorities covered by this agreement (governments, cantons, Lender, regions and/or local authorities).

In accordance with its terms of reference, the Commission shall be made up as follows:

Party A:. [from the ...... side:]

[.... members designated by national authorities]

.... members designated by regional authorities

[.... members designated by local authorities];

Party B:. [from the ..... side:]

[.... members designated by national authorities]

.... members designated by regional authorities

[.... members designated by local authorities];

The Commission shall meet as often as necessary and shall hold at least .... meetings per year.

The chairmanship shall alternate between the two countries (... years).

The Commission may co-opt experts.

The Commission shall adopt its own rules of procedure and the rules governing the work and funding of its Secretariat.

Each Party shall defray the expenses of its own delegation.

The present agreement is concluded:

<— for the duration of the project identified under Article 2, alternative 2>;

<— for a period of ... years from its entry into force. It shall then be automatically renewed, for a further period of ... years, unless denounced by one of the Parties one year prior to expiry.>8

Each Party shall notify the other of the completion of the procedures required under its national law9 for the implementation of the present agreement, which shall take effect from the date of the later notification10.

Done at ........., this ..........day of ..........., in ......... copies in the ........ and ........ languages, each text being equally authentic.

[creation of intergovernmental commissions

on transfrontier spatial planning]

The Government of ................................................................................

and the Government of ................................................................................

— bearing in mind the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities (1980);

— bearing in mind the European Regional/Spatial Planning Charter (1983);

— anxious to promote and facilitate co-operation in spatial planning where it relates to common frontier regions,

have agreed as follows:

A joint spatial planning commission (hereinafter referred to as "the Commission") shall be appointed.

[In Article 2, the development projects to be undertaken and the exact objectives of the Commission are determining factors in choosing the most suitable representation.]

The Commission shall comprise .... members:

— ... members from the ......................... side and

— ... members from the ......................... side;

In accordance with its terms of reference, the Commission shall be made up as follows:

Party A: [from the ....... side:]

. ... members designated by national authorities

. ... members designated by regional authorities

[... members designated by local authorities];

Party B: [from the ....... side:]

. ... members designated by national authorities

. ... members designated by regional authorities

[... members designated by local authorities];

Within the framework of spatial planning activities undertaken by the parties, the Commission shall be responsible for ensuring co-operation between the frontier regions covered by these activities, for co-ordinating objectives in this field between those regions and for developing concerted action by all appropriate means within the scope of current legislation and regulation.

For this purpose, it shall:

— make proposals and recommendations on spatial planning in the said regions and present them to the competent bodies:

— promote co-ordination and harmonisation of the following measures:

The Commission may set up committees and/or working parties with the task of dealing with specific questions relating to a given region or a particular problem.

The Commission shall meet as often as necessary and shall hold at least ... meetings per year.

The chairmanship shall alternate between the two countries (every two years).

The Commission may co-opt experts.

The Commission shall adopt its own rules of procedure and the rules governing the working and funding of its Secretariat.

Each party shall defray the expenses of its own delegation.

The present agreement is concluded for a period of ... years from its entry into force. It shall then be automatically renewed, for a further period of ... years, unless denounced by one of the Parties one year prior to expiry11.

Each Party shall notify the other of the completion of the procedures required under its national law12 for the implementation of the present agreement, which shall take effect from the date of the later notification13.

Done at ............., this .......... day of ............., in ........ copies, in the ......... and .......... languages, each text being equally authentic.

(Alternative 1)

Inter-State agreement

[The Governments of ................................................................................

and of ................................................................................

wishing to promote transfrontier co-operation in the field of spatial planning, have agreed that co-operation machinery shall be set up

between the regional/local authority of .........................

and the regional/local authority of ................................]

(Alternative 2)

Interregional and/or intermunicipal agreement

The regional/local authorities of ...............................................................................

and of ................................................................................

The states of ................................................................................

and of ................................................................................

— bearing in mind the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities (1980;

— bearing in mind the European Regional/Spatial Planning Charter (1983);

— wishing to promote and facilitate co-operation in the field of spatial planning, in particular in their common frontier regions;

— convinced of the need to promote co-ordination and harmonisation of spatial planning measures in their common frontier regions;

— bearing in mind the existing national and regional plans and programmes on spatial planning,

have agreed as follows:

a) Within the framework of current laws and regulations, the Parties undertake to institute and develop a procedure for mutual consultation to precede the stage of planning preparation in the field of spatial development and, where appropriate, of regional development.

b) They shall endeavour to co-ordinate objectives and to work out joint policies in the field of spatial planning with regard to the development of their respective territories.

c) The Parties undertake to put in hand the measures necessary for implementing the projects co-ordinated by the competent [national] [regional] [local] authorities.

(Alternative 1):

In order to implement Article 1, the Parties shall set up a Joint Commission [a group of experts] on spatial planning.

The Commission [group of experts] shall comprise ... representatives, ...... members from the ............. side and ... members from the ......... side.

In accordance with its terms of reference, the Commission [group of experts] shall be made up as follows:

Party A:. [from the ...... side:]

([.... members designated by national authorities])

.... members designated by regional authorities

[.... members designated by local authorities];

Party B:. [from the ..... side:]

([.... members designated by national authorities])

.... members designated by regional authorities

[.... members designated by local authorities];

The terms of reference of the Commission [group of experts] shall be:

— to organise and conduct information exchange on all aspects of spatial planning in the region under review;

— to devise a procedure for consultation prior at the planning stage;

— to harmonise, within their own competence, spatial development plans;

— to confer together on the co-ordinated implementation of spatial development plans and projects.

The Commission shall be served by a permanent Secretariat.]

The Commission shall meet as often as necessary, and shall hold at least ... meetings per year.

The chairmanship shall alternate between the two countries (every two years).

The Commission may co-opt experts.

The Commission shall adopt its own rules of procedure and the rules governing the working and funding of its Secretariat.

Each party shall defray the expenses of its own delegation.

The present agreement is concluded for a period of ... years from its entry into force. It shall then be automatically renewed, for a further period of ... years, unless denounced by one of the Parties one year prior to expiry14.

Each Party shall notify the other of the completion of the procedures required under its national law15 for the implementation of the present agreement, which shall take effect from the date of the later notification16.

Done at ............., this .......... day of ............., in ........ copies, in the ......... and .......... languages, each text being equally authentic.

(Alternative 2)

The Parties shall instruct their competent spatial and regional planning services to take whatever measures are necessary for implementing Articles 1a, b and c.

The Parties' competent services shall defray the expenses incurred in connection with Article 2.

The present agreement is concluded for a period of ... years from its entry into force. It shall then be automatically renewed, for a further period of ... years, unless denounced by one of the Parties one year prior to expiry17.

Each Party shall notify the other of the completion of the procedures required under its national law18 for the implementation of the present agreement, which shall take effect from the date of the later notification19.

Done at ............., this .......... day of ............., in ........ copies, in the . . . ......... and . .......... languages, each text being equally authentic.

The Governments of ................................................................................

and of ................................................................................

[and of ................................................................................ ]

and/or the competent territorial authorities of ........................................................

and of ................................................................................

— aware of the need to work together in protecting nature, landscapes and the environment and developing the natural areas which are necessary to the quality of human life;

— wishing to harmonise their decisions affecting the management of an area of outstanding value overlapping their common frontiers;

— intent on preserving the area's natural assets and landscape features and providing the public with exceptional facilities for learning about nature and the environment,

have agreed as follows:

1. The Parties agree that this area shall be designated

"....................................... TRANSFRONTIER PARK".

2. The park shall comprise:

. on the ............. side, the area situated ................

. on the ............. side, the area situated ................

[. on the ............. side, the area situated ................]

3. The precise boundaries of the park are shown on the map which is attached to this agreement and is an integral part thereof.

1. The Parties undertake, each in accordance with its own laws:

— to maintain and improve the natural landscape and its specific character;

— to protect and enrich its natural heritage (fauna, flora, habitats);

— to take the necessary steps to preserve the factors likely to influence the above-mentioned ecological and physical assets of the transfrontier park and the environment;

— to protect and enhance the cultural heritage (whether architectural, archaeological, rural or historical);

— to promote information, education and reception facilities as part of a general policy for environmental appreciation and the interpretation of the natural and cultural heritage;

— to supervise and guide the economic, social and cultural activities in the park which further the aims stated above without transforming its character.

2. To this end, the Parties undertake to harmonise their methods of management and to co-ordinate all development projects or improvements by means of a comprehensive action programme leading ultimately to joint management of the park based on a joint management plan. The Parties will promote the exchange of information and experience.

1. A Joint Committee20 of ... members shall be set up, comprising: [representatives of the State as well as regional authorities]

— ... members from the .... side

— ... members from the .... side

— [... members from the .... side]

2. The Joint Committee shall establish a local Committee, whose membership shall include representatives of the States and the regional and local authorities concerned, to take charge of implementing this agreement.

Are also included representatives of recognised private nature conservation organisations and organisations which contribute to the safeguarding of the landscape and the environment.

At least once a year the local Committee shall submit a progress report to the Joint Committee with any proposals relevant to management and development of the park.

3. The Joint Committee may set up any other committee or working party.

4. The Joint Committee's terms of reference shall be:

— to ensure transfrontier co-operation through co-ordinated implementation of the objectives listed in Article 2 of this agreement;

— to deal with all other matters relating to management of the park.

5. The Joint Committee shall hold ... meetings each year. It may call in experts at these meetings.

— It adopts its own rules of procedure.

— The Chairmanship of the Joint Committee shall be held alternately by a member of each national delegation; the length of the chairman's term of office will be laid down in the rules of procedure.

Each party shall defray the expenditure of its own delegation to the Joint Committee.

This agreement is concluded for a period of ... years as from its entry into force. It shall then be automatically renewed, for a further period of ... years, unless denounced by one of the Parties one year prior to expiry21.

Each Party shall notify the other of the completion of the procedures required under its national law22 for the implementation of the present agreement, which shall take effect from the date of the later notification23.

Done at ............., this .......... day of ............., in ........ copies, in the ......... and .......... languages, each text being equally authentic.

The Governments of ................................................................................ and/or

the regional authorities of ......................................................................... and/or

the local authorities of ................................................................................

— aware of the need to co-operate in protecting the environment and developing the areas of particular scenic beauty and natural value which are necessary to the quality of life;

— acknowledging the need of the local population to continue and develop economic and socio-cultural activities which do not damage the above mentioned values;

— wishing to establish and extend facilities for natural education and outdoor recreation for the public and the population of these areas;

have agreed as follows:

1. The Parties agree that this area shall be designated

"............................ TRANSFRONTIER RURAL PARK".

2. The park shall comprise:

. on the ................ side, the area situated ..............

. on the ................ side, the area situated ..............

[. on the ................ side, the area situated ..............]

3. The precise boundaries of the nature park are shown on a map which is attached to this agreement and is an integral part thereof.

1. The Parties undertake, each in accordance with its own laws:

— to maintain and improve the natural landscape and its specific character;

— to protect and enrich its natural heritage (fauna, flora, habitats);

— to protect and enhance the cultural heritage (whether architectural, archaeological, rural or historical);

— to help educate people towards a better appreciation and wider knowledge of other area's natural and cultural heritage;

— to take the necessary steps to preserve the factors likely to influence the above-mentioned ecological and physical assets of the transfrontier park and the environment;

— to promote and guide economic and socio-cultural activities through integrated development capable of contributing to the well-being of the population in the area concerned, conservation of the qualities of its natural and cultural heritage and enhancement of its recreational value.

2. To this end, the Parties undertake to harmonise their methods of management and to co-ordinate all development projects or improvements by means of a comprehensive action programme leading ultimately to joint management of the park based on a joint management plan. The Parties will promote the exchange of information and experience.

1. A Joint Committee of ... members shall be set up, comprising:

— ... members from the .... side

— ... members from the .... side

[— ... members from the .... side]

2. The Joint Committee may set up24 a local Committee, whose membership shall include representatives of the States and the territorial authorities concerned, to take charge of implementing the present agreement.

A least once a year the local committee shall submit a progress report to the Joint Committee together with any proposals relevant to management and development of the park.

3. The Joint Committee may set up any other committee or working party.

4. The Joint Committee's terms of reference shall be:

— to ensure transfrontier co-operation through co-ordinated implementation of the objectives listed in Article 2 of this Agreement;

— to deal with all other matters relating to management of the park.

5. The Joint Committee shall hold ... meetings each year. It may call in experts at these meetings.

— It adopts its own rules of procedure.

— The Chairmanship of the Joint Committee shall be held alternately by a member of each national delegation; the length of the chairman's term of office will be laid down in the rules of procedure.

Each party shall defray the expenditure of its own delegation to the Joint Committee.

This agreement is concluded for a periodf of ... years as from its entry into force. It shall then be automatically renewed, for a further period of ... years, unless denounced by one of the Parties one year prior to expiry25.

Each Party shall notify the other of the completion of the procedures required under its national law26 for the implementation of the present agreement, which shall take effect from the date of the later notification27.

Done at ............., this .......... day of ............., in ........ copies, in the ......... and .......... languages, each text being equally authentic.

Introductory note: This agreement may be concluded either individually or in conjunction with one or more of the model inter-state agreements (Texts 1.1 to 1.5)*.

The governments of ....... and ......., aware of the need to ensure that populations living in the areas lying on either side of frontiers enjoy equivalent conditions with regard to lifelong training, employment and work, and information, have agreed as follows:

All nationals of a state which is party to this agreement who reside in the area defined as the "frontier area" have right of access to the labour market of the other party(ies) on an equal footing with nationals of the said party(ies).

The regional authorities or, subsidiarily, government authorities have defined the territory to be regarded as the "frontier area" as follows: .............. (definition).

Frontier workers shall enjoy the same conditions of employment and work as national workers of the employing state.

Frontier workers shall enjoy the same occupational mobility — at least within the limits of the frontier area — as workers who are nationals of the employing state.

Depending on the competence of the authorities concerned, jobless workers shall qualify for all job creation schemes.

All institutions providing general and occupational training and all agencies providing lifelong occupational training, retraining, resettlement, etc. should be accessible to frontier populations and workers under the same conditions as for national populations and workers.

A system will be set up for the recognition of occupational qualifications and certificates issued by institutions within the frontier area, in order to guarantee equality of treatment for people living in the frontier area of one party who wish to work or undergo further training or study in the other or one of the other party(ies).

In order to ensure equal conditions, steps should be taken to promote knowledge of the language and culture of the neighbouring border region.

Each party shall acknowledge the capacity of the other party(ies) to issue certificates and other documents whose legal validity it shall undertake to recognise.

The competent administrative authorities of frontier regions shall enter into agreements to update the provisions of the present inter-state agreement.

The Contracting Parties undertake to promote and implement co-operation among public employment bodies in frontier regions in order to ensure or, where applicable, improve the exchange and joint management of information concerning the employment and working conditions of frontier workers.

They shall promote the establishment of joint information centres for frontier workers, enabling the latter to obtain detailed and accurate information on all questions concerning them.

This model agreement is not concluded between local authorities, but between states. It provides, in the form of a simplified technical agreement concluded at the level of the relevant ministerial authorities, for participation by local authorities in transfrontier or transnational school co-operation schemes..

Such an agreement is not indispensable for the intervention of local authorities in such forms of co-operation, but it may constitute a very useful support for such intervention.

The main objective of this type of agreement is to provide for and constitute the general framework for specific local agreements.

This agreement forms an extension of the relations of co-operation established between the administrative authorities of the contracting parties that are responsible for education and the objectives set out in the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

Its purpose is to define an appropriate framework for participation by territorial communities or authorities in the development of school exchanges between the states concerned.

The school co-operation forming the subject of this agreement shall be aimed at promoting knowledge of the language (or languages) and culture (or cultures) of the partner country and developing, on that basis, personal relations and exchanges of experience and information.

Such co-operation shall be aimed in particular at implementing forms of early bilingualism in the school system.

It shall especially be aimed at the introduction of an international approach to teaching.

Participation by territorial communities or authorities in the co-operation schemes defined in Article 2 is a factor for the effectiveness of that co-operation and shall be encouraged by the authorities of the signatory states with responsibility for school activities.

In order to establish consistent schemes of school co-operation, as referred to in Article 2, co-operation projects may be defined by agreements concluded between the administrations and the territorial communities or authorities concerned.

These agreements shall define:

— the general and specific objectives of the co-operation, as well as the methods considered appropriate for achieving them;

— the resources in terms of staff, equipment and funds allocated to the implementation of the co-operation project, as well as the authorities providing them;

— the schemes of which the co-operation consists;

— practical arrangements for the settlement of concrete matters connected with co-operation schemes (accommodation, staffing, insurance, etc.);

— the monitoring of the co-operation scheme by a steering committee made up of representatives of the school authorities and the territorial communities or authorities concerned, as well as representatives of the parents and pupils and qualified individuals;

— the manner in which periodic assessments of the results of the co-operation are drawn up.

On the basis of these agreements, the school authorities concerned may undertake to ensure the implementation of the co-operation schemes provided for in the agreements and, in particular, the implementation of bilingual teaching programmes and timetables.

To the extent required by the co-operation schemes, exceptions to the standard programmes and timetables may be agreed upon.

The school authorities shall be authorised to arrange exchanges of teaching staff, in order to implement the co-operation schemes. In this context, the teachers shall continue to be remunerated by the administration of origin, but shall be placed under the authority of the host administration. The agreements mentioned in Article 4 shall define conditions concerning the defrayal of specific expenses (travel, subsistence, etc.).

In the context of the co-operation agreements provided for in Article 4, specific tuition, particularly of or in the language of the partner country, may be dispensed by outside teachers, whatever their nationality.

These teachers shall be approved by the education authorities or by the committee provided for in Article 2. The agreements referred to in Article 4 shall specify the terms on which their expenses shall be covered.

A bilateral council on school co-operation shall be set up, for the purpose of monitoring the execution of this agreement. It shall be composed of representatives of the authorities signing this agreement, representatives of the territorial communities and authorities and qualified individuals chosen by the signatories. It shall meet at least once a year and shall submit a public report on the action taken in pursuance of this agreement.

In the event of damage being sustained by pupils or teachers during international school co-operation activities, the state in whose territory the damage arose shall be liable, but may take action against any liable third party, if appropriate..

This agreement has been concluded for an indefinite duration. It may be terminated by either party subject to six months' prior notice.

The [states / regional authorities / local authorities]28 of ......................................., ( hereinafter: Contracting Parties) each traversed by the river ...........,

Recalling the role and achievements of the Council of Europe in fostering transfrontier co-operation between territorial communities or authorities in Europe,

Having regard to the European Outline Convention on Transfrontier Coperation between Territorial Communities or Authorities of 1980, the European Water Charter of 1968 and the European Regional/Spatial Planning Charter of 1983,

Determined to coordinate their use and management of the river ....... for the purpose of reducing negative effects on the territories traversed by the river,

Have agreed as follows:

1. The Contracting Parties shall institute a joint committee (hereinafter: Joint Committee), which shall consist of one representative of each Contracting Party and hold regular meetings.

2. The Joint Committee shall decide on its terms of reference, its duration, its rules of procedure, the dates and the agenda of its meetings and any other matters deemed relevant by the Contracting Parties.

3. Decisions of the Joint Committee shall be binding upon the Joint Committee members. They shall be taken by simple majority vote of the Contracting Parties' representatives present at a meeting, each representative having one vote.

4. The Joint Committee shall be represented vis-a-vis any third party by the Contracting Parties jointly.29

5. Each Contracting Party shall cover the costs for the participation of its representative in the Joint Committee. Common costs of the Joint Committee shall be borne equally between the Contracting Parties.

1. The Contracting Parties shall have regular meetings (hereinafter: Consultative Meetings) for the purpose of implementing this agreement and consulting each other on matters relevant to the use or non-use of the river .....

2. The dates, the agenda and other relevant matters of the Consultative Meetings shall be decided by simple majority vote, each Contracting Party having one vote. The same applies to other decisions taken during the Consultative Meetings.

3. Each Contracting Party shall cover the costs for its participation. Common costs arising from the activities decided upon at the Consultative Meetings shall be borne equally.

1. The Contracting Parties shall regularly measure the water level, speed and quality of the river .....; they shall produce regularly land maps of the river, its linked waters and the surrounding area of up to ..... kilometres from the river banks30; such maps indicating the land use, the use of the river and linked waters, and the water and land quality.

2. The Contracting Parties shall provide [the Joint Committee / each other at the Consultative Meetings] with any information relevant to the use and management of the river ......., and especially the following:

a. up-dated land maps of the territories specified in paragraph (1) of this Article;

b. major planned or undertaken construction work (or such work which is in progress at the time of entry into force of this agreement), or changes in the land use, which might affect the flow of the river or linked waters, its traffic, its usability (in particular its navigability) or its water quality;

c. the average introduction of substances into the river emanating from their territory according to direct or implied permissions granted by an authority as well as any known but unauthorised introductions;

d. major diversions of river water.

3. The [Joint Committee / Contracting Parties at their Consultative Meetings] shall formulate guidelines for the use or non-use of the river ....... and the territories specified in paragraph (1) of this Article, as far as such use or non-use might affect the flow of the river or linked waters, its traffic, its usability (in particular its navigability) or its water quality. Such guidelines shall not be legally binding, but shall be taken into account by the Contracting Parties when exercising their discretion.

4. The [Joint Committee / Contracting Parties at their Consultative Meetings] may, after having agreed on the financial terms by unanimous vote, commission studies or undertake positive action concerning the flow of the river ......., its traffic, its usability (in particular its navigability) or its water quality. If a unanimous vote on the financial terms cannot be reached, individual Contracting Parties can agree to realize the activity in question.

The Contracting Parties shall endeavour to support the goals of this agreement and, in particular, to comply with the following objectives31:

a. (Anti-Flood Measures)

— the natural flow of the river ..... and its linked waters should not be altered;

— the speed of the water flow should not be increased, directly or indirectly;

— meanders, natural river banks, river branches, marshlands and flood plains should be preserved or recreated;

— commercial or private land use close to the river, possibly aggravating flood situations, should be avoided;

— backwater installations, sluices and floodgates should be maintained or installed, where appropriate;

— the natural seepage of rain water should be fostered;

— mountain areas bordering the river or its linked waters should receive special attention with respect to the aforementioned objectives.

b. (Anti-Pollution Measures)

— the introduction of toxic substances into the river ..... and its linked waters as well as the ground water should be avoided;

— the use, especially agricultural use, of land traversed by the river or its linked waters which has negative consequences on the water quality should be avoided;

— the transportation of dangerous cargo on the river ..... should be limited and relief measures should be set up for accidents.

1. The Contracting Parties shall immediately inform each other of any significant change or likelihood of a significant change in the flow of the river ......., its level or its water quality, if such a change is likely to threaten the inhabitants or the environment of the area referred to in Article 2, paragraph 1, or the users of the river and linked waters. For this purpose, each Contracting Party shall name a contact address to be provided with such information.

2. If the case referred to in paragraph 1 of this Article arises, the Contracting Parties shall convene an ad hoc meeting in order to decide on appropriate emergency relief measures.

3. Each Contracting Party shall refrain from any measures aggravating the negative effects of the above-mentioned change during the emergency.

1. Each Contracting Party can withdraw from this agreement by written notice to the [Joint Committee / other Contracting Parties], notwithstanding the validity of any prior financial commitments. New Contracting Parties can be admitted with the consent of the existing Contracting Parties32.

2. Any dispute concerning or arising from this agreement shall be settled among the Contracting Parties themselves in good faith. The rights of third parties to legal recourse against individual Contracting Parties before competent courts shall not be limited.

3. The Contracting Parties shall inform the Secretary General of the Council of Europe of this agreement.

4. This agreement shall be concluded [indefinitely / for a period of ... years, renewable for subsequent terms of ... years unless cancelled by unanimous vote of the Contracting Parties before the end of a term].

Done at ......., this ....... day of ......., in ....... and ....... (languages), each text being equally authentic.

Introductory note:

Outline agreements, contracts and statutes intended for local authorities

Like States, local authorities could be offered a choice of agreements and contracts. In fact, such a choice already exists in a number of countries, as is shown by the appreciable volume of documentation on agreements concluded that has already been assembled.

The proposed system comprises six outline agreements, contracts and statutes corresponding to different degrees and formulae of local transfrontier co-operation. According to the scope and state of national legislation, these outlines may either be put to immediate use or may be subordinated to the adoption of an inter-state agreement governing their use.

In general, the conclusion of inter-state agreements, even when it does not seem absolutely essential, could help to clarify the conditions on which these agreements may be used by the local authorities. In any event, the conclusion of an inter-state agreement would seem to be a prerequisite for recourse to the agreement numbered 2.6 (transfrontier co-operation organs).

This system of outline agreements intended for local authorities corresponds to the model inter-state agreements. Reference is made to the inter-state agreements in the introductory note to each outline.

It is then possible to integrate the agreements and organs set up at local level, into the structures of transfrontier consultation to be set up at regional or national level. For example, the local liaison committees (outline 2.1) could be integrated into the structure of the Commissions, Committees and working parties stipulated in the model inter-state agreement on regional transfrontier consultation (1.2).

Also, these models have been designed on a schematic basis, as it was not possible to take a global view of all the problems that could arise in each particular case. The outlines are a valuable guide, but may be amended according to the needs encountered by the local authorities using them.

Likewise, local authorities must determine means of encouraging citizen participation in transfrontier consultation in the socio-cultural sphere. Such participation would certainly overcome the psychological obstacles sometimes seriously impeding transfrontier co-operation. Consultation, supported by public interest, would also benefit from a solid foundation. One way of encouraging public participation would be to have recourse to an association. Thus, one of the outlines (2.3) concerns the setting up of a private law association.

Introductory note: Normally, the creation of such a group is possible without the need for inter-state agreements. There are numerous examples of such a possibility. However, if legal or other uncertainties exist, an inter-state agreement would provide the conditions under which such consultation could be used (see model agreement 1.3).

The local authorities Parties to this Agreement undertake to co-ordinate their efforts in the following fields within their powers (specify the field(s) of responsibility or refer to local problems"). this purpose, they hereby establish a Consultation Group, hereinafter referred to as "the Group", with headquarters at .............

The Group's function shall be to ensure the exchange of information, co-ordination and consultation between its members in the fields specified in the preceding sub-paragraph. The member authorities undertake to supply it with all information necessary for the discharge of its function and to consult each other, via the Group, prior to the adoption of decisions or measures affecting the fields specified above.

Each participating local authority shall be represented in the Group by a delegation of ... members appointed by it. Each delegation may, with the Group's agreement, be accompanied by representatives of private socio-economic bodies and by experts (this alternative excludes entities other than local authorities from membership, which distinguishes this arrangement from the private law association dealt with under 2.3).

Possible variant: The number of members in each delegation may vary. Membership shall be open to local and regional authorities, socio-economic groups and private persons subscribing to this agreement. The Group shall decide on the admission of new members. Each delegation may, with the Group's agreement, be accompanied by representatives of private bodies and by experts.

The Group may deliberate on all matters specified in Article 1. All questions on which a consensus is reached, and recommendations which the Group decides to make to the relevant authorities or groups, shall be recorded in the minutes.

The Group shall be authorised to commission studies and investigations on matters within its competence.

The members of the Group may agree to entrust the Group with the execution of certain well-defined practical duties. The Group may also carry out any tasks entrusted to it by other agencies.

The Group shall draw up its own rules of procedure.

The Group shall, as a general rule, be convened twice a year, or at the request of one-third of its members proposing the entry of an item on its agenda.

Notice of the meeting must be given and the agenda circulated at least 15 days in advance, in order that the deliberations may be prepared by each of the institutions represented.

The Group shall appoint from among its members a permanent Bureau whose membership and powers it shall determine.

The Chair shall be taken in accordance with the rules of procedure or, where they do not apply, by the oldest member present.

In relations with outside persons, the Group shall be represented by its Chairman, except as otherwise provided for in the rules of procedure. Higher authorities, to which members of the Group belong, may obtain from the Group such information as they may request on the Group's work and shall be authorised to send an observer to its meetings.

Secretarial services shall be provided by one of the member institutions (with or without a system of annual replacement).

Each authority shall be required to contribute to the cost of secretarial services as specified hereunder: ...

Information and documentation shall normally be circulated in the language of the State from which it originates.

Membership of the Group shall be open to such additional local and regional authorities as may subscribe to this agreement. The Group shall decide on the admission of new members.

Any member may withdraw from the Group by notifying the Chairman to that effect. The withdrawal of a member from the Group shall not affect its operation unless otherwise decided upon by the Group.

The Parties shall inform the Secretary General of the Council of Europe of the conclusion of this agreement and supply him with the text.

Introductory note: In several States this type of transfrontier co-operation agreement is already possible. Where this is not the case, the conditions under which such an agreement could be used should be defined within the framework of an inter-state agreement (see model agreement 1.3).

Article 1 specifies the purpose of the agreement (eg harmonious development of frontier regions) and the fields concerned.

Article 2 should specify the territories covered by the agreement on either side (or on all three sides) of the frontier.

Article 3 should define the means of achieving the aims of the agreement (Article 1). According to the material purpose of the agreement, the following undertakings may be specified:

— the Parties undertake to comply with a prior consultation procedure before reaching decisions on a number of measures they have to take within the limits of their powers and of the territory administered by them;

— the Parties undertake, within their territory and within the limits of their powers, to take the measures necessary to the achievement of the agreement's objectives;

— the Parties undertake to do nothing detrimental to the objectives of this agreement.

Article 4 should specify, in accordance with the particular circumstances and requirements of each agreement, the arrangements for co-ordination:

— either by designating for co-ordination purposes the general purpose group referred to in Outline Agreement 2.1;

— or by providing for the establishment of a specific consultation group for the purpose of this agreement;

— or simply by means of direct bilateral contracts between the authorities concerned.

Each member of the Group (each Party, if there is no Group) may raise with the Group (the other Party, if there is no Group) any case in which it considers that the agreement has not been observed in that:

— either there has been no prior consultation;

— or the measures taken are not in keeping with the agreement;

— or the measures necessary to the achievement of the aims of the agreement have not been taken.

If the Parties fail to reach agreement, the dispute may be referred to a Conciliation Board entrusted with ensuring compliance with the undertakings entered into.

The Parties may agree to set up a specific Controlling Body to ensure compliance with the undertakings entered into, composed of an equal number of experts appointed by each Party and a neutral expert whose appointment or the mode of such appointment shall be provided for in advance.

The Controlling Body shall give an opinion, which it shall have the authority to make public, as to whether the agreement has been observed.

The Parties shall inform the Secretary General of the conclusion of this agreement and supply him with the text.

Introductory note: It is assumed that the local authority of one State may belong to a private law association of another State in accordance with the same rules and conditions as apply to that local authority's membership of a private law association in its own State. If such is not the case at present, the possibility should be expressly provided for by means of an inter-state agreement between the States concerned (see inter-state model agreements 1.3 and 1.4).

Private associations are normally required to comply with rules laid down in the law of the country where they have their headquarters. The following list shows the provisions which should be included in their articles, where this is not specified by law. The provisions governing consultation groups (see outline agreement 2.1) may also apply, mutatis mutandis, to associations of this type.

The association's Articles should specify:

1. its founder members and the conditions for the admission of new members;

2. its name, headquarters and legal form (with reference to the relevant national legislation);

3. its object, the manner of achieving this object and the resources at the association's disposal;

4. its bodies and in particular the functions and mode of operation of its General Assembly (representation and voting);

5. appointment of administrators or executive officers and their powers;

6. the extent of members' liabilities vis-a-vis third parties;

7. conditions for modification of the articles and for winding-up the association;

8. an undertaking by the Parties to inform the Secretary General of the Council of Europe of the formation of a transfrontier association and to supply him with its articles.

Introductory note: It is assumed that local authorities have the right to conclude such a contract with local authorities of other countries. Where this is not the case, this possibility should be expressly provided for within the framework of an inter-state agreement (see model agreement 1.4).

This is a type of contract which may be used by local authorities for sales, leases, works contracts, the supply of goods or services, the granting of operating concessions, etc. Local authorities' use of "private law" contracts is permitted to varying degrees in national legislation and practice and it is difficult to draw the line between "public-law" and "private-law" contracts. Nevertheless it may be assumed that this type of contract may be used wherever, according to the prevailing interpretation in each particular country, the agreement concerns an operation of a commercial or economic type for which a private person or corporate body could also have contracted. In the case of operations which involve action by local authorities in the exercise of functions reserved to public authority, the supplementary rules specified in the "public-law" outline contract (see 2.5) must be borne in mind, in addition to the provisions set out below.

Article 1 specifies the Parties (and whether the agreement is open to other local authorities).

Article 2 specifies the problems connected with general contractual powers and, in particular, beneficiaries and terms and conditions. It may also, where appropriate, specify the necessary reservations regarding authorisation by higher authorities, where this affects the applicability of the contract.

Article 3 specifies the object of the contract by reference to:

— specific matters;

— geographical areas;

— corporate bodies (municipalities, national bodies with local powers, etc.);

— specific legal forms.

Article 4 specifies the duration of the contract, the conditions for renewal and any completion dates.

Article 5 indicates the place of signature and performance of the contract and specifies the legal regime by which it is governed (private international law) and the law which applies.

Article 6 deals, where appropriate, with financial questions (currency in which payment is to be made and the mode of price adjustment in the case of long-term services) and insurance.

Article 7 provides, if necessary, for a conciliation procedure and provides for an arbitration procedure.

In the event of arbitration, the arbitration board shall be made up as follows:

— each Party with opposing interests (Variant: the presidents of the administrative courts with jurisdiction over each of the parties) shall designate a member of the arbitration board and the Parties shall jointly appoint one or two independent members so that there may be an odd number of members;

— where there is an even number of members of the arbitration board and the votes are tied, the independent member shall have a casting vote.

Article 8 specifies the rules to apply in the event of alteration or termination of the contract.

Article 9. The Parties shall inform the Secretary General of the Council of Europe of the conclusion of this agreement and supply him with the text.

Introductory note: This type of contract is similar to that dealt with under 2.4 ("private-law" contracts) in that it relates to specific purposes. This type is more particularly concerned with concessions or contracts for public services or public works (or services or works which are regarded as "public" by one of the countries concerned), or the provision of contributory finance33, from one authority to another on the other side of the frontier. Such public concessions entail special risks and responsibilities related to the public services provided which require the inclusion in the contract of other provisions in addition to those specified in the model "private-law" contract.

"Transfrontier" contracts of this type are not necessarily permitted in all countries. Consequently, the possibility of such arrangements and the conditions for their use would often first have to be provided for in an inter-state agreement (see model agreement 1.4).

The use of such a contract, which is simple enough to devise and implement, could in some cases obviate the need for a joint agency of the "Transfrontier Syndicate of Local Authorities" type (see 2.6), which raises other legal problems.

Where the contract involves the establishment or administration of public property, a public service or facility belonging to a local authority in at least one of the countries, contractual guarantees must be specified in accordance with the rules which apply in the country or countries concerned.

The contract will also, where necessary, make reference to the following specific conditions:

1. the regulations governing the establishment or operation of the facility or service concerned (eg timetable, charges, conditions of use, etc);

2. special conditions governing the setting up of the facility or service (eg permits required, procedure, etc);

3. the conditions of contract for the facility or service;

4. the procedure for adjusting the contract for reasons of public interest and resulting financial compensation;

5. ensuing relations between users of the facility or service and the operator (eg conditions of access, charges, etc);

6. withdrawal from, surrender or termination of the contract.

In addition to these special requirements, the provisions specified in the specimen "private-law" contract 2.4 will also apply.

Introductory note: It is assumed that several local authorities may get together and form a legally based organisation with a view to providing and operating some public utility, service or facility body.

The creation and functioning of such an association or syndicate will mainly depend on the applicable legislation and the provisions of any previous inter-state agreement authorising this form of co-operation (see model agreement 1.5).

There follows a list of the provisions that the articles of association should include, insofar as they are not embodied in the applicable legislation.

The articles of association should specify inter alia :

1. the names of the founding members of the association and the conditions on which new members may join;

2. the name, headquarters, duration and legal status of the association (with references to the law conferring legal status upon it);

3. the object of the association, the way in which it is to be pursued and the resources at the association's disposal;

4. the way in which the registered capital is constituted;

5. the scope and limits of members' liabilities;

6. the procedure for appointing and dismissing administrators or managers of the association, as well as their powers;

7. the associations' relations with its members, third parties and higher authorities, especially as regards the communication of budgets, balance sheets and accounts;

8. the people with responsibility for financial and technical control over the activity of the association and the reports arising out of such control;

9. the conditions for altering the articles of association and for the dissolution of the association;

10. the rules applying to personnel;

11. the rules applying to languages.

(see para. 1.6)

(see para. 1.8)

(see para. 1.9)

(see para. 1.10)

The association ........................................................

the association ........................................................

[and the association ................................................],34

— aware of the need to work together in protecting the environment and developing the natural areas which are necessary to the quality of human life;

— wishing to co-ordinate their activities with a view to preserving the area's natural assets and landscape features;

— gathered at a constituent General Assembly held in ............ on ...............

— have agreed as follows:

There shall be established a private law transfrontier association:

1. — the association's founder members shall comprise:

a.. ........................... represented by .................

b.. ........................... represented by .................

c.. ........................... represented by .................

— the admission of new members shall be subject to the following conditions:

a.. ...........................

b.. ...........................

c.. ...........................

2. — This association shall take the name .....................

It will be referred to hereafter as the ASSOCIATION.

— Its headquarters shall be situated in ............. in the territory of .............

— Only the legislation and regulations of the country in which the headquarters are situated shall be applicable, save as otherwise expressly provided in an appendix hereto.

3. The object of the ASSOCIATION shall be .................... and in general any activity related directly or indirectly, wholly or partly, to any of the ASSOCIATION's objects.

4. The ASSOCIATION shall be managed by a Management Committee which will appoint:

a. a chairman

b. a vice-chairman

c. a treasurer

d. a secretary

e. one or more assistants.

The members of the Bureau shall be appointed by the General Assembly (meeting in ordinary session).

Their term of office shall not exceed ............. years and may be renewed for a period of .............

The General Assembly shall meet at least once a year. Its proceedings shall not be valid unless two-thirds of its members are present.

The decisions shall be taken by a [relative] [absolute] majority of the members.

Any member unable to attend may authorise another member [of the same nationality] to vote on his behalf. No member may hold more than .... votes.

5. The ASSOCIATION's Articles shall be revised at an extraordinary meeting of the General Assembly, by a majority of (two-thirds of) the votes of the members present. The Extraordinary General Assembly shall meet on the proposal of the Management Committee or at least of two of its members.

The ASSOCIATION may be dissolved by virtue of an amicable agreement between the parties or a decision taken by a majority of the members present at a meeting of the General Assembly convened in the proper way.

6. The Parties undertake to inform the Secretary General of the Council of Europe of the setting up of the ASSOCIATION and to communicate its Articles to him. The decision to dissolve the ASSOCIATION shall likewise be communicated for information.

1. They also undertake, each in accordance with its own law, to take all appropriate action . with a view to co-ordinate management of the transfrontier park.

This co-ordination will involve in particular:

— maintenance and improvement of the natural landscape and its specific character;

— protection and enrichment of the specific heritage (fauna, flora, habitats);

— the taking of the necessary steps to preserve the factors likely to influence the above mentioned ecological and physical assets of the transfrontier park and the environment;

— information, education and reception facilities as part of a general policy for environmental appreciation and the interpretation of the natural and cultural heritage;

— supervision and guidance of economic, social and cultural activities in the park to ensure that they are consistent with the aims stated above and that the character of the transfrontier park is preserved35.

2. To this end, the Contracting Parties shall adopt joint action programmes of mutual interest, which might deal in particular with the following subjects:

— information;

— protection and development of plant and animal species;

— prevention and control of fires, epidemics, etc.;

— protection of waterways and of shores and banks on both sides of the frontier;

— tourism;

— accommodations;

— footpaths.

The above mentioned joint action programmes of mutual interest shall be adopted by mutual agreement between the associations responsible for management of the nature parks concerned, within the deliberative and decision-making body referred to as the General Assembly.

The joint action programmes of mutual interest shall determine the time-limits, aims and means of financing of the activities undertaken, as well as the material questions relating to management. They shall also specify the procedure for calculating each Contracting Party's financial contribution.

Furthermore, provision shall be made for an adjustment to bring the contributions into line with new circumstances arising during the course of the programme.

The Parties undertake to implement the provisions of this agreement [and those of any joint action programmes of mutual interest signed in accordance with it].

This agreement is concluded for a period of ... years as from its entry into force. It shall be automatically renewed for further successive periods of ... years unless denounced by one of the Parties one year prior to expiry.

Each Party shall notify the other of the completion of the procedures required by its domestic law for the enry into force of this agreement, which shall take effect on the date of the last notification.

(Outline)

The local authorities (or regions) of ............................................... and ............................................... within the juridiction of the states of ............................................... and of .........................................

* which are Parties to the Inter-State Agreement on the Promotion of Transfrontier Co-operation36

* which have acceded to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities

Resolved to assist each other in the event of disasters occurring in either of their territories;

Convinced of the need for joint pursuit of all action to prevent such disasters and for assistance to be made as effective as possible in order to cope with the effects of such occurrences,

Have agreed as follows

The Contracting Parties undertake to afford each other, as far as they are competent and able, the assistance provided for in this agreement in the event of disasters37 occurring in any of their territories.

1. Assistance shall be provided upon a request being make by the competent authority of one of the Contracting Parties to the competent authority of the other. Such request shall specify the nature and extent of the assistance required, bearing in mind the provisions of Article 3.

2. The authority requested for assistance shall notify the requesting authority of the nature and extent of the assistance it is able to provide.

1. The assistance referred to in Article 1 of this agreement may be provided in one or more of the following forms:

a. the provision of suitable equipment to meet the immediate needs of the population affected by the disaster, such as blankets, tents, clothing, food and medical supplies;

b. the provision of suitable equipment for first aid, medical assistance and rescue;

c. the dispatch of operational and administrative personnel;

d. the dispatch of technical, medical and first aid, and other units;

e. ...

f. ...

In dispatching the supplies referred to in sub-paragraphs (a) and (b) above, the supplying authority shall inform the authority to whom they are sent whether they are supplied on loan or as gifts.

2. In order to facilitate the implementation of this provision, the Contracting Parties shall regularly exchange information concerning the nature and extent of the assistance they would be able to provide immediately in the event of a disaster.

1. The Contracting Parties shall take all appropriate measures to ensure that the transport of the persons and equipment referred to in the preceding article may be effected as smoothly as possible, whatever the mode of transport employed.

2. In a case of transport by air, they shall take such special safety measures as may be necessary.

1. Unless the Contracting Parties agree otherwise, responsibility for directing relief operations shall lie within the competent authorities of the Contracting Party requesting assistance.

2. The competent authority providing assistance shall notify the requesting authority of the names of the persons in charge of forwarding instructions to the foreign relief personnel.

1. The cost of providing assistance shall be borne either by funds established by industries38 liable to be the cause of disasters or accidents (chemical, nuclear industries, etc.) or by the Contracting Party which receives the assistance, the latter's actual expenditure being possibly refunded by the central authorities.

2. However, each Contracting Party undertakes not to ask the other Parties concerned to reimburse the customary cost of the assistance provided, nor compensation for the losses or damage to vehicles or machinery used in the mutual aid or relief operations.

3. The authority providing the assistance must, when supplying the information referred to in paragraph 2 of Article 2, give notice which costs will not be included as customary ones arising out of the operation, other than those mentioned in paragraph 2 of Article 7.

.............................................................

As an alternative to Article 6, the text set out below, based on bilateral conventions concluded by the Federal Republic of Germany with France and Luxembourg on mutual aid in the event of disasters or serious accidents, might be used:

1. The costs resulting from the assistance provided by the rescue teams of the Contracting Party providing assistance in accordance with Article 1 and 3, including any expenditure incurred through the loss or complete or partial destruction of any accompanying equipment, shall not be met by the authorities of the Contracting Party which receives the assistance. In the case of assistance provided by aircraft, the Contracting Party providing assistance may demand payment from the Contracting Party which receives the assistance of half of the costs resulting from the use of aircraft.

2. The rescue teams of the Contracting Party providing the assistance, shall however, for the duration of the operation receive food and accommodation and all necessary supplies, at the expense of the requesting Contracting Party, insofar as accompanying stocks have been used up. They shall also receive all necessary medical assistance.

.............................................................

1. Any damage caused to persons in connection with assistance provided under this agreement shall, for the purpose of compensation, be charged to the Contracting Party which requested assistance under this agreement.

2. However, the provisions of paragraph 1 shall not apply to damage to persons or property made available to the Contracting Party which requested assistance under this agreement.

.............................................................

As an alternative to Article 7, the text set out below based on the bilateral conventions concluded by the Federal Republic of Germany with France and Luxembourg on mutual aid in the event of disasters or serious accidents, might be used:

1. Each Contracting Party shall renounce any claims for compensation against the other Contracting Party for damage to property belonging to it, where the damage has been caused by a member of a rescue team of the other Contracting Party in the performance of duties connected with the execution of this agreement.

2. Each Contracting Party shall renounce any claims for compensation against the other Contracting Party in respect of any member of a rescue team who has suffered injury or death in the performance of duties connected with the execution of this agreement.

3. If any injury is caused to a third party by a member of a rescue team of the Contracting Party providing assistance in the performance of duties in the territory of the Contracting Party shall assume responsibility for the injury in accordance with the provisions applicable in the event of injury being caused by one of its own rescue teams.

4. The authorities of the Contracting Parties shall co-operate closely in order to expedite the settlement of claims for compensation. In particular, they shall exchange all the information at their disposal on cases of injury as defined in this article.

5. This article shall also apply to jointly organised exercices by rescue teams.

.............................................................

N.B. The Parties' attention is drawn to the fact that if they do not retain in the agreements to be concluded both Articles 6 and 7 proposed above as an alternative, but only one of them, they should ensure that the article retained is compatible with the other relevant articles; accordingly, responsibility for the cost of assistance or responsibility for damage to property and injuries.

The assistance operations effected by virtue of this agreement shall cease when the autority which asked for assistance so request.

In order to facilitate the application of this agreement, the Contracting Parties shall endeavour regularly to organise staff exchanges and joint training exercises for the relevant relief personnel.

The Contracting Parties undertake to inform the Secretary General of the Council of Europe of the conclusion of this agreement and to forward the text thereof to him.

Done at ........................... this .................. day of ................. in ................................. and .................. in two copies, both texts being equally authentic.

For the local authority For the local authority

(region) of (region) of

This model agreement concerns co-operation in the form of a partnership between two schools belonging to different countries.

It provides for a fairly loose, general form of transnational co-operation, but with relatively ambitious objectives, in so far as the aim is lasting and fairly intensive co-operation based on firm educational and linguistic concepts.

The role of local authorities is to provide a general framework for the co-operation between the local communities in which the schools are located, and to provide cultural advice as well as material, financial and human support. As such, they are full-scale participants in this type of co-operation.

The purpose of this agreement is to organise joint action between school W and community X, on the one hand, and school Y and community Z, on the other, in order to enable the pupils of both schools to benefit from in-depth transnational school co-operation.

The objectives of this co-operation shall be:

— to improve knowledge of the language of the partner country and to develop bilingualism; .

— to introduce an intercultural approach to teaching through experimentation and the enhancement of the partner country's culture in the implementation of joint projects;

— to develop personal contacts between teachers and pupils within the school communities concerned.

The means used for the purposes of this co-operation shall be:

— exchanges of teachers;

— pupils' attendance at the partner school with the support of their families and the local communities or authorities concerned;

— carrying out of joint projects by pupils from the two partner schools (especially in the form of "heritage classes");.

— emphasis on the cultures of the partner countries during the teaching of history, geography, literature, etc., in the schools concerned;.

— exchanges of teaching materials such as maps, books, magazines, cassettes, and audiovisual equipment;

— development of a programme of intensive, early learning of the language of the partner country;

— organisation of sports activities and competitions open to the pupils of the schools concerned;

— organisation of para-school activities open to the pupils of the schools concerned.

The signatory school authorities shall ensure that the co-operation covered by this agreement is integrated into the organisation of their schools, in particular with regard to curricula, teaching methods, para-school activities and options.

They shall ensure that teachers of the schools in their country have the necessary resources and time to establish contacts, exchange information, co-ordinate their action and organise the co-operation activities.

They shall seek to train teachers to use an intercultural approach to teaching so as to enhance the impact of the co-operation provided for in this agreement.

They shall take measures to give the language of the partner country a functional and symbolic role in the organisation and functioning of the schools concerned.

The local authorities and communities signing this agreement shall undertake to provide material support and advice for the school co-operation programmes covered by the agreement.

They shall ensure that co-operation between the schools concerned by the agreement is included in their overall co-operation and partnership programme..

They shall provide the school cooperation schemes concerned with their experience in the cultural field.

For the purpose of implementing the co-operation covered by this agreement, each of the parties shall contribute the resources specified in the appendix hereto.

( Remarks: for local communities, the contributions to such a co-operation agreement could comprise:.

— financing (defrayal of the cost of travel, renumeration of outside teachers, etc..);.

— the provision of equipment;

— the provision of personnel;

— the provision of premises for school and para-school activities or accommodation for teachers and pupils participating in exchanges;

— defrayal of secretarial services;

— etc.).

In the case of the school authorities and the schools themselves, these contributions might consist of the provision of personnel, the adaptation of curricula and courses, the provision of services, financing, coverage of the expenses of pupils of the partner school, etc.

An activity programme for each year shall be approved by the parties to this agreement. It shall indicate the action to be taken, the resources to be used and the contributions of each signatory.

A committee composed of representatives of the school authorities and the local authorities or communities who have signed the agreement, as well as representatives of the pupils' parents, shall monitor the implementation of this co-operation agreement.

The exact composition of this committee is defined in the appendix hereto.

This committee shall prepare the annual activity programmes provided for in Article 6; it shall examine issues relating to the practical organisation and the execution of the programmes; it shall maintain co-ordination between the outside contributors; and it shall make an assessment of the action taken.

It may set up sub-committees and working groups.

In the context of this agreement, teachers of a given school may be seconded to the partner school. In this case, they shall be placed under the authority of the host school. The secondment agreement shall specify the conditions for the defrayal of the related costs.

In the event of damage being sustained by suffered by pupils or teachers during co-operation programmes organised in pursuance of this agreement, the school responsible for the activity during which the damage arose shall compensate the victim, while taking action against any liable third party, if appropriate.

The appendices to this agreement may be revised annually in order to take account of the development of the co-operation.

This agreement has been concluded for a six-year period renewable tacitly for further three-year periods. It may be terminated by any of the parties subject to one year's prior notice.

The purpose of this highly original model agreement is to institute intensive co-operation between the school authorities on each side of a frontier, in order to set up, with the assistance of the territorial communities or authorities, transfrontier classes in which children originating from either side of the frontier attend school together. These classes will take place at the existing schools, without any new school being created, through a simple redistribution of resources and an exchange of staff. The local communities and authorities will participate directly in this form of co-operation as a driving force, contributing additional assistance (for instance, funding for school transport or specific indemnities), and as a partner in the intercultural and bilingual approach to teaching programmes.

This type of agreement will therefore be concluded between school authorities and the competent local authorities on each side of a frontier.

The purpose of this agreement is to define the conditions for the operation of a school curriculum common to children and pupils from area X (on one side of the frontier) and from area Y (on the other side of the frontier).

(Optional stipulation: It shall come within the context of the co-operation agreement concluded between state X and state Y, for the purpose of promoting transfrontier school exchanges as an extension to the co-operation agreement between local communities A and B.)

The objective is to enable the children concerned to become highly proficient in the language and culture of each country concerned, and to acquire academic knowledge specific to each country's education system, so as to be able to study in each of these education systems without any major difficulty.

To this end, children from the two frontier areas participating in the curriculum shall attend school together and receive the same education, provided partly on one side of the frontier and partly on the other side by teachers from the two school authorities concerned.

The school authorities and the local communities shall undertake to facilitate the development of this curriculum, according to their powers and resources.

Children following the transfrontier curriculum shall, from an administrative point of view, be enrolled as pupils of each country's respective school systems and shall be authorised to receive only part of the teaching provided in each country.

A committee composed of representatives of the school authorities of the two states and of the local communities concerned, as well as representatives of pupils' parents and, possibly, qualified individuals, shall manage the curriculum.

Such management shall cover:

— the selection of children authorised to follow the curriculum,

— the stages of development of the curriculum,

— approval of teachers and outside contributors involved in the curriculum,

— definition of the content of the teaching and the other school activities,

— appointment of the persons administratively and educationally responsible for the curriculum,

— co-ordination and harmonisation of the different outside contributors,

— the practical organisation of the curriculum,

— monitorial and assessment,

— arbitration in the event of a dispute.

The committee's duties shall include selecting, in accordance with the undertakings given in the context of Articles 4 and 5, the school activities for which each authority is to be responsible as well as the premises to be used.

The exact composition of the committee is specified in the appendix hereto. To enable the committee to monitor the above-mentioned aspects, it may set up sub-committees and working groups. It shall adopt rules of procedure defining the conditions of its functioning.

The committee shall take decisions by a 2/3 majority of its members. However, decisions involving the provision of resources additional to those specified in the appendices mentioned in Articles 4 and 5, shall be subject to the agreement of the authority or community required to provide the resources..

The committee's decisions shall be implemented by a teacher and an administrator in charge, as well as by their deputies, who shall ensure that the curriculum is correctly managed. Their appointments shall be subject to the approval of the school authorities of the two states. They shall jointly draw up an annual progress report..

In accordance with the content of the curriculum as defined by the committee provided for in Article 3, each school authority shall be responsible for part of the teaching by implementing its own school curricula and teaching methods and, for that purpose, making teachers, teaching materials and premises available for the transfrontier curriculum..

In the context of this curriculum, teachers from one country may be seconded to the school administration of the other country. In that case, they shall be placed under the authority of the host administration. The secondment agreement shall specify the conditions of defrayal of the related costs.

Each of the school authorities of the two states shall make an equivalent contribution to the development of the curriculum, whatever the number of children from each state.

An appendix hereto shows the scope of the commitments in terms of staff, equipment and premises for each school authority.

Remark: This appendix may provide for the staggered provision of resources, according to the development of the curriculum.

The local communities who have signed this agreement undertake to provide material, financial, and, if appropriate, human support for the implementation of the transfrontier curriculum.

An appendix specifies the contributions of each authority.

Remark: This assistance may relate to premises, teaching materials, school transport, accommodation for teachers, financing, secondment of staff, etc..

The teachers of the school authorities of the two states and the outside contributors provided by the local authorities concerned shall form a single teaching team, which shall ensure that its contributions are co-ordinated and complementary under the guidance of the representatives appointed by the committee, as specified in Article 3.

The curriculum shall be designed so as to guarantee purity between the languages, cultures and educational traditions of the two countries.

School activities and the subjects taught shall be allocated between the two languages. All the pupils following the curriculum shall receive the same tuition, except in the case of specified coaching needed by certain pupils and as well as elective subjects.

The first stages of development are described in the appendices and shall subsequently be specified by the committee provided for in Article 3.

Remark: Children will as a rule join the curriculum at the pre-primary school stage. The first classes to be set up will therefore be nursery classes, with new classes being provided as the children progress to higher levels of the school system. However, depending on local circumstances and, in particular, the presence of older bilingual children, the curriculum could begin at a higher level).

Additional para-school and out-of-school activities shall be organised with the assistance of the school authorities, local communities and pupils' parents in order to improve access to the language and culture of the two countries concerned for the pupils following the curriculum and strengthen relations between the children.

The school authorities shall, at all levels of teaching, help pupils who have followed the transfrontier curriculum to reform the usual school curriculum of either country if their parents so wish or if they leave the frontier region.

On completion of the pupils' secondary education, the school authorities and the persons in charge of the curriculum shall endeavour to help the pupils prepare for each country's school-leaving examination.

In the event of damage being sustained by pupils or teachers during activities relating to the transfrontier curriculum, the school responsible for the activity during which the damage arose shall compensate the victim while taking action against any liable third party, if appropriate.

The appendices hereto specifying the composition of the committee provided for in Article 3, the stages of development of the curriculum and the contributions of the authorities of the signatory communities shall be reviewed annually, no later than three months before the beginning of each school year, in order to take account of the progress of the project.

This agreement has been concluded for a six-year period and is renewable tacitly for further three-year periods. It may be terminated by any of the parties subject to one year's prior notice.

(See para. 1.13)

* See footnote 1.

1 Additional model and outline agreements have been authorized for publication; they are appended to this Convention and numbered 1.6 to 1.13 and 2.7 to 2.15.

2 As stated in Article 3, first paragraph, second sub-paragraph, of the Convention, the model and outline agreements, statutes and contracts are intended for guidance only and have no treaty value.

3 Paragraph 2 will not be included in draft agreements 1.3, 1.4 and 1.5.

4 The figures given for the number of members of the Commission are intended for guidance only and should be adapted to individual situations, as indeed should all the provisions in this model agreement. By giving figures the authors of the model agreements intended to highlight the need for efficient commissions with relatively few members. They also wanted to give an indication of the ratio to be maintained between representatives of central authorities on the one hand and of regional authorities on the other.

5 This list is given merely for guidance and should be adapted to each co-operation project. It is not to be interpreted as modifying the powers vested in territorial authorities by domestic law. Both central and regional authorities are, after all, represented on the Commission.

6 The coherence of this agreement remains the same whether or not this paragraph is included.

7 In this connection, see the list of subject areas contained in Article 6 of the Model Inter-State Agreement on Transfrontier Regional Consultation which appears as Model Agreement No. 1.2 in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation.

8 Additional protocols may be concluded, in particular on the models appearing in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

9 The agreement shall specify, providing details, where appropriate:

a. the procedures required by the national law of Parties to the agreement which may apply to the following questions:

— name and address of the Commission;

— precise definition of the powers assigned to the Commission;

— regulations governing decision-making methods;

— reference to the public nature of deliberations;

— definition of the relevant rules with regard to budget and estimates;

— definition of the methods of funding projects;

— definition of the methods of amending the rules (ie the terms of the agreement);

— definition of the methods of admission to and withdrawal from membership;

— etc.

b. specifications required by Community directives and regulations for access to the structural Funds.

10 For other wordings, the parties may refer to the general clauses for Model Inter-State Agreements 1.1 to 1.5 (see footnote 1, page 3) suggested in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

11 Additional protocols may be concluded, in particular on the models appearing in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

12 The agreement shall specify, providing details, where appropriate:

a. the procedures required by the national law of Parties to the agreement which may apply to the following questions:

— name and address of the Commission;

— precise definition of the powers assigned to the Commission;

— regulations governing decision-making methods;

— reference to the public nature of deliberations;

— definition of the relevant rules with regard to budget and estimates;

— definition of the methods of funding projects;

— definition of the methods of amending the rules (ie the terms of the agreement);

— definition of the methods of admission to and withdrawal from membership;

— etc.

b. specifications required by Community directives and regulations for access to the structural Funds.

13 For other wordings, the parties may refer to the general clauses for Model Inter-State Agreements 1.1 to 1.5 (see footnote 1, page 3) suggested in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

14 Additional protocols may be concluded, in particular on the models appearing in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

15 The agreement shall specify, providing details, where appropriate:

a. the procedures required by the national law of Parties to the agreement which may apply to the following questions:

— name and address of the Commission;

— precise definition of the powers assigned to the Commission;

— regulations governing decision-making methods;

— reference to the public nature of deliberations;

— definition of the relevant rules with regard to budget and estimates;

— definition of the methods of funding projects;

— definition of the methods of amending the rules (ie the terms of the agreement);

— definition of the methods of admission to and withdrawal from membership;

— etc.

b. specifications required by Community directives and regulations for access to the structural Funds.

16 For other wordings, the parties may refer to the general clauses for Model Inter-State Agreements 1.1 to 1.5 (see footnote 1, page 3) suggested in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

17 Additional protocols may be concluded, in particular on the models appearing in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

18 The agreement shall specify, providing details, where appropriate:

a. the procedures required by the national law of Parties to the agreement which may apply to the following questions:

— name and address of the Commission;

— precise definition of the powers assigned to the Commission;

— regulations governing decision-making methods;

— reference to the public nature of deliberations;

— definition of the relevant rules with regard to budget and estimates;

— definition of the methods of funding projects;

— definition of the methods of amending the rules (ie the terms of the agreement);

— definition of the methods of admission to and withdrawal from membership;

— etc.

b. specifications required by Community directives and regulations for access to the structural Funds.

19 For other wordings, the parties may refer to the general clauses for Model Inter-State Agreements 1.1 to 1.5 (see footnote 1, page 3) suggested in the Appendix to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

20 In establishing a Joint Committee, one can take into account the existing institutions for transfrontier co-operation.

21 Protocols may be added, notably on the lines of the models appended to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

22 The agreement shall specify, providing details, where appropriate:

a. the procedures required by the national law of Parties to the agreement which may apply to the following questions:

— name and address of the Commission;

— precise definition of the powers assigned to the Commission;

— regulations governing decision-making methods;

— reference to the public nature of deliberations;

— definition of the relevant rules with regard to budget and estimates;

— definition of the methods of funding projects;

— definition of the methods of amending the rules (ie the terms of the agreement);

— definition of the methods of admission to and withdrawal from membership;

— etc.

b. specifications required by Community directives and regulations for access to the structural Funds.

23 For all other arrangements the Parties may refer to the general clauses for model inter-State agreements appended to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

24 The need for local committee to be set up will depend on the composition of the Joint Committee and the status of the Signatories to this model agreement.

25 Protocols may be added, notably on the lines of the models appended to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

26 The agreement shall specify, providing details, where appropriate:

a. the procedures required by the national law of Parties to the agreement which may apply to the following questions:

— name and address of the Commission;

— precise definition of the powers assigned to the Commission;

— regulations governing decision-making methods;

— reference to the public nature of deliberations;

— definition of the relevant rules with regard to budget and estimates;

— definition of the methods of funding projects;

— definition of the methods of amending the rules (ie the terms of the agreement);

— definition of the methods of admission to and withdrawal from membership;

— etc.

b. specifications required by Community directives and regulations for access to the structural Funds.

27 For all other arrangements the Parties may refer to the general clauses for model inter-State agreements appended to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

28 For the purpose of this agreement, it is advisable to have the authorities participate, which have competencies in the field of regional/spatial planning, land use planning, shipping and navigation, forestry, tourism and environment concerning the territories traversed by the river in question. In accordance with the respective national laws, it can thus be necessary to have local, regional and/or central authorities of one state sign this agreement or to have higher authorities delegate the powers necessary for the participation to authorities on a lower tier of administration.

29 The Contracting Parties may wish to create a co-operation body which has legal personality. In such a case, the Additional Protocol of 1995 to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation can be taken as a reference.

30 The Contracting Parties may wish to adapt the range of the territory in question to their particular situation.

31 These objectives are not exhaustive and the Contracting Parties may wish to amend them according to their particular situation and competencies.

32 Special requirements will apply, if the Contracting Parties choose to create a Joint Committee with legal personality under Article 1.

33 This arrangement might be particularly useful to frontier authorities, eg in the case of pollution: one authority might offer another contributory finance to enable it to carry out work within its competence but of value to the first.

34 Whose Articles of Association are appended hereto.

35 This last clause applies only to rural parks in which such economic and socio-cultural activities are organised.

36 This inter-state agreement could be based on Model Agreement 1.1, appended to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities.

37 E.g.: earthquakes volcanic eruptions, floods, fires, etc.

38 The authorities concerned on each side of the border could themselves jointly set up and manage contingency funds for disasters occurring in their territory. In the agreement itself, they might agree to attempt to set up such a fund, which could be financed by contributions from the industries concerned.

The Council of Europe member States signatory to this Protocol to the European Outline Convention on Transfrontier Co-operation between Territorial Communities or Authorities (hereinafter referred to as "the Outline Convention"),

Affirming the importance of transfrontier co-operation between territorial communities or authorities in border areas;

Being resolved to take further measures to secure transfrontier co-operation between territorial communities or authorities;

Wishing to facilitate and develop transfrontier co-operation between territorial communities or authorities situated in border areas;

Acknowledging the need to adapt the Outline Convention to the actual situation in Europe;

Considering that it would be appropriate to supplement the Outline Convention with a view to reinforcing transfrontier co-operation between territorial communities or authorities;

Having regard to the European Charter of Local Self-Government;

Bearing in mind the Declaration on transfrontier co-operation in Europe which the Committee of Ministers made on the occasion of the 40th anniversary of the Council of Europe and which, among other things, called for continued action in order to gradually remove barriers of any kind administrative, legal, political or psychological to curb the development of transfrontier projects,

Have agreed the following additional provisions:

1.Each Contracting Party shall recognise and respect the right of territorial communities or authorities under its jurisdiction and referred to in Articles 1 and 2 of the Outline Convention to conclude transfrontier co-operation agreements with territorial communities or authorities of other States in equivalent fields of responsibility, in accordance with the procedures laid down in their statutes, in conformity with national law and in so far as such agreements are in keeping with the Party's international commitments.

2.A transfrontier co-operation agreement shall entail only the responsibilities of the territorial communities or authorities which have concluded it.

Decisions taken jointly under a transfrontier co-operation agreement shall be implemented by territorial communities or authorities within their national legal system, in conformity with their national law. Decisions thus implemented shall be regarded as having the same legal force and effects as measures taken by those communities or authorities under their national legal system.

A transfrontier co-operation agreement concluded by territorial communities or authorities may set up a transfrontier co-operation body, which may or may not have legal personality. The agreement shall specify whether the body, regard being had to the responsibilities assigned to it and to the provisions of national law, is to be considered a public or private law entity within the national legal systems to which the territorial communities or authorities concluding the agreement belong.

1.Where the transfrontier co-operation body has legal personality, such personality shall be as defined in the law of the Contracting Party in which its headquarters are located. The legal personality of the body is recognised by the other Contracting Parties which have territorial communities or authorities party to the transfrontier agreement in conformity with their own national law.

2.The transfrontier co-operation body shall perform the responsibilities assigned to it by the territorial communities or authorities in accordance with its purpose and in the manner provided for in the national law by which it is governed.

Thus:

a) action by the transfrontier co-operation body shall be governed by its statute and by the law of the headquarters State;

b) the transfrontier co-operation body shall not, however, be empowered to take measures which apply generally or which might affect the rights and freedoms of individuals;

c) the transfrontier co-operation body shall be financed from the budgets of the territorial communities or authorities. It shall not be empowered to impose levies of a fiscal nature. It may, where appropriate, receive revenue in respect of services provided by it to territorial communities or authorities, users or third parties;

d) the transfrontier co-operation body shall have an annual estimated budget and shall draw up a balance-account which shall be approved by auditors independent of the territorial communities or authorities party to the agreement.

1.The Contracting Parties may, if their national law allows it, decide that the transfrontier co-operation body is to be a public law entity and that, for the purposes of each Contracting Party's legal system, any measures which it takes are to have the same legal force and effects as if they had been taken by the territorial communities or authorities which concluded the agreement.

2.However, the agreement may stipulate that it is for the territorial communities or authorities which concluded the agreement to execute such measures, especially where the measures may affect the rights, freedoms and interests of individuals. Moreover, each Contracting Party may provide that general responsibilities cannot be attributed to the transfrontier co-operation body and that such a body shall not be empowered to take measures which apply generally.

1.Measures taken by territorial communities or authorities under a transfrontier co-operation agreement shall be subject to the same supervision as the law of each Contracting Party prescribes in respect of any measure taken by the territorial communities or authorities concluding the agreement.

2.Measures taken by a transfrontier co-operation body set up under an agreement shall be subject to the supervision provided for in the law of the State in which the body's headquarters are located, keeping in mind, in addition, the interests of territorial communities or authorities of other States. The transfrontier co-operation body shall comply with information requests made by the authorities of the States to which the territorial communities or authorities belong. The supervisory authorities of the Contracting Parties shall endeavour to establish means of appropriate co-ordination and information.

3.Measures taken by a body as referred to in paragraph 1 of Article 5 shall be subject to the same supervision as the law of each Contracting Party prescribes in respect of any measure taken by the territorial communities or authorities concluding the agreement.

Any disputes arising from a transfrontier co-operation body's activities shall be referred to the courts which are competent under internal law or under an international agreement.

1.Each Contracting Party shall declare, when signing this Protocol, or when depositing the instrument of ratification, acceptance or approval, whether it will apply the provisions of Articles 4 and 5 or of one of those articles only.

2.Such a declaration can be modified at any subsequent time.

No reservations to the provisions of this Protocol shall be allowed.

1.This Protocol shall be open for signature by the States which have signed the Outline Convention, which may express their consent to be bound by either:

a) signature without reservation as to ratification, acceptance or approval; or

b) signature subject to ratification, acceptance or approval, followed by ratification, acceptance or approval.

2.A member State of the Council of Europe may not sign this Protocol without reservation as to ratification, acceptance or approval, or deposit an instrument of ratification, acceptance or approval, unless it has already deposited or simultaneously deposits an instrument of ratification, acceptance or approval of the Outline Convention.

3.The instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary General of the Council of Europe.

1.This Protocol shall come into force three months after the date on which four member States of the Council of Europe have expressed their consent to be bound by the Protocol, in accordance with the provisions of Article 10.

2.In respect of any member State which subsequently expresses its consent to be bound by it, the Protocol shall come into force three months after the date of its signature or deposit of instrument of its ratification, acceptance or approval.

1.After the entry into force of this Protocol, any State which has acceded to the Outline Convention may also accede to the Protocol.

2.Accession shall be effected by the deposit with the Secretary General of the Council of Europe of an instrument of accession which shall take effect three months after the date of its deposit.

1.Any Contracting Party may, at any time, denounce this Protocol by means of notification addressed to the Secretary General of the Council of Europe.

2.Such denunciation shall become effective six months after the date of receipt of the notification by the Secretary General.

The Secretary General of the Council of Europe shall notify the member States of the Council of Europe and any State which has acceded to this Protocol of:

a) any declarations submitted by the Contracting Parties in conformity with Article 8;

b) any signature;

c) the deposit of any instrument of ratification, acceptance, approval or accession;

d) any date of entry into force of this Protocol, in accordance with Articles 11 and 12;

e) any other measure, notification or communication relating to this Protocol.

In witness whereof, the undersigned, being duly authorised thereto, have signed this Protocol.

Done at Strasbourg, this 9th day of November 1995, in English and French, both texts being equally authentic, in a single copy which shall be deposited in the archives of the Council of Europe. The Secretary General of the Council of Europe shall transmit certified copies to each member State of the Council of Europe and to any State invited to accede to this Protocol.

Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju,

Ņemot vērā, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp tās dalībvalstīm un veicināt to sadarbību;

Ņemot vērā, ka, saskaņā ar Eiropas Padomes Statūtu 1.pantu šis mērķis sasniedzams, noslēdzot vienošanās valsts pārvaldes jomā;

Ņemot vērā, ka Eiropas Padomei ir jānodrošina Eiropas teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju līdzdalība tās mērķa sasniegšanā;

Ņemot vērā, ka šī mērķa sasniegšanai potenciāla nozīme ir sadarbībai starp pierobežas teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām tādās jomās kā reģionu, pilsētu un lauku attīstība, vides aizsardzība, komunālo un sabiedrisko pakalpojumu uzlabošana, kā arī savstarpēja palīdzība krīzes situācijās;

Atsaucoties uz pagātnes pieredzi, kas apliecina, ka sadarbība starp Eiropas vietējiem un reģionālajiem pārvaldes institūcijām palīdz tiem daudz efektīvāk veikt savus uzdevumus un veicina jo īpaši pierobežu reģionu attīstību;

Būdamas apņēmības pilnas veicināt šādu sadarbību cik vien iespējams un tādējādi dot ieguldījumu pierobežas reģionu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, kā arī stiprināt brālības garu, kas vieno Eiropas tautas,

Vienojas par sekojošo:

Katra Līgumslēdzēja Puse apņemas sekmēt un veicināt pārrobežu sadarbību starp tās jurisdikcijā esošām teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām un citu Līgumslēdzēju Pušu jurisdikcijā esošajām teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām. Tai ir jācenšas veicināt jebkādu šim nolūkam nepieciešamo vienošanos un norunu panākšanu saskaņā ar katras Puses atšķirīgo konstitucionālo kārtību.

1. Šīs Konvencijas nolūkos "pārrobežu sadarbība" nozīmē jebkādu saskaņotu rīcību, lai nostiprinātu un veicinātu kaimiņu attiecības starp divu vai vairāku Pušu jurisdikcijā atrodošamies teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām, kā arī jebkuras šim nolūkam nepieciešamās vienošanās vai norunas panākšanu. Pārrobežu sadarbība veicama teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pilnvaru robežās, kā to nosaka attiecīgās Puses likumdošana. Šī Konvencija nemaina šādu pilnvaru plašumu un raksturu.

2. Šīs Konvencijas nolūkos termins "teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas" nozīmē kopienas, pārvaldes institūcijas vai struktūras, kuras veic vietējās un reģionālās funkcijas un kuras par tādām tiek uzskatītas saskaņā ar katras valsts likumdošanu. Tomēr katra Līgumslēdzēja Puse šīs Konvencijas parakstīšanas laikā vai vēlākā paziņojumā Eiropas Padomes ģenerālsekretāram var nosaukt teritoriālās kopienas, pārvaldes institūcijas vai struktūras, jomas un formas, uz kurām tā vēlas attiecināt šo Konvenciju vai kuras tā vēlas izslēgt no šīs Konvencijas iedarbības.

1. Šīs Konvencijas nolūkos Līgumslēdzējām Pusēm, saskaņā ar 2. panta 2. daļu, ir jārosina jebkuras teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju iniciatīvas, kuras balstītas uz Eiropas Padomes izstrādāto pamatvienošanos starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām. Ja Puses uzskata par nepieciešamu, tās var izmantot arī divpusējās vai daudzpusējās starpvalstu paraugvienošanās, kuras ir izstrādājusi Eiropas Padome, lai veicinātu sadarbību starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām.

Noslēgtās vienošanās un norunas var balstīties uz parauga un pamatvienošanās, statūtiem un līgumiem, kuri ir klātpievienoti kā pielikumi šai Konvencijai (pielikumi 1.1. līdz 1.5. un 2.1. līdz 2.6.) ar visām izmaiņām, kuras var būt nepieciešamas saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses īpašajiem apstākļiem. Šīs parauga un pamatvienošanās, statūti un līgumi kalpo tikai kā vadlīnijas, un Konvencijas pieņemšana neuzliek par pienākumu to izpildi.

2. Gadījumā, ja Līgumslēdzējas Puses uzskata par nepieciešamu noslēgt starpvalstu vienošanās, tās var cita starpā noteikt darbības kontekstu, formas un ierobežojumus teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbībai. Katrā vienošanās var arī norādīt konkrētas pārvaldes institūcijas vai struktūras, uz kurā m tā ir attiecināma.

3. Augstākminētie nosacījumi nekavē Līgumslēdzējas Puses, savstarpēji vienojoties, īstenot arī citas pārrobežu sadarbības formas. Turklāt šīs Konvencijas noteikumi nevar atņemt likumīgo spēku agrāk noslēgtajiem sadarbības līgumiem.

4. Vienošanās un norunas ir noslēdzamas saskaņā ar katras valsts iekšējo likumdošanu attiecībā uz starptautiskajām attiecībām un vispārējo politiku, kā arī ar noteikumiem par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju kontroli vai pārraudzību.

5. Šim nolūkam katra Līgumslēdzēja Puse, šīs Konvencijas parakstīšanas brīdī vai arī vēlāk sazinoties ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru, norāda kompetentās iestādes, kuras saskaņā ar tās likumdošanu veic kontroli vai pārraudzību pār attiecīgajām teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām.

Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jācenšas atrisināt jebkuras juridiska, administratīva vai tehniska rakstura grūtības, kas traucē pārrobežu sadarbības attīstību un netraucētu norisi, un tai ir jāsaskaņo sava rīcība ar citām valstīm, kuras ir parakstījušas šo Konvenciju.

Līgumslēdzējām Pusēm ir jāņem vērā ieteikums radīt tām teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām, kas ir iesaistījušās pārrobežu sadarbībā saskaņā ar šīs Konvencijas nosacījumiem, tādus pašus apstākļus kā tad, ja tās sadarbotos savas valsts iekšienē.

Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāsniedz pēc iespējas pilnīgāka informācija, kuru pieprasa cita Līgumslēdzēja Puse, lai palīdzētu tai izpildīt šīs Konvencijas nosacījumus.

Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jānodrošina, lai attiecīgās teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas būtu informēti par reālajām darbības iespējām, kuras tiem paver šī Konvencija.

1. Līgumslēdzējām Pusēm ir jāsniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram visa nepieciešamā informācija par 3. pantā minētajām vienošanās un norunām.

2. Jebkurš priekšlikums, kuru ir izstrādājusi viena vai vairākas Līgumslēdzējas Puses ar nolūku papildināt vai paplašināt šo Konvenciju vai parauga vienošanās un norunas, ir jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, kurš to nodod tālāk Eiropas Padomes Ministru Komitejai lēmuma pieņemšanai.

1. Šī Konvencija ir atvērta visām valstīm, kuras ir Eiropas Padomes dalībvalstis. Tai ir jātiek ratificētai, pieņemtai vai apstiprinātai attiecīgajās valstīs. Konvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenti ir jāiesniedz Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

2. Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc ceturtā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta iesniegšanas ar nosacījumu, ka vismaz divām valstīm, kuras ir izpildījušas šo formalitāti, ir kopēja robeža.

3. Attiecībā uz dalībvalsti, kura ir vēlāk ratificējusi, pieņēmusi vai apstiprinājusi šo Konvenciju, tā stājas spēkā trīs mēnešus pēc tās ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta iesniegšanas.

1. Pēc šīs Konvencijas stāšanās spēkā Eiropas Padomes Ministru Komiteja var vienbalsīgi nolemt par kādas valsts, kas nav Eiropas Padomes dalībvalsts, uzaicināšanu pievienoties šai Konvencijai. Šādam uzaicinājumam ir jāsaņem skaidri izteikts atbalsts no visu to valstu puses, kuras ir ratificējušas šo Konvenciju.

2. Šāda pievienošanās tiek īstenota, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram pievienošanās instrumentu, kas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas datuma.

1. Jebkura Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Konvenciju tādā mērā, cik tas attiecas uz šo Pusi, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc dienas, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis, kā arī citas šai Konvencijai pievienojušās valstis par:

(a) jebkuru jaunu pievienošanās f aktu;

(b) ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta saņemšanu;

(c) datumiem, kad stājas spēkā šī Konvencija saskaņā ar tās 9. pantu;

(d) jebkuru saņemto iesniegumu saskaņā ar 2.panta 2.punktu vai 3.panta 5.punktu;

(e) jebkuru saņemtu paziņojumu saskaņā ar 11.panta prasībām un datumu, kad šāda denonsēšana stājas spēkā.

Apliecinot augstākminēto, apakšā parakstījušies, būdami attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Konvenciju.

Sastādīts Madridē, 1980.gada 21.maijā, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kurš tiks nodots Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātus eksemplārus visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un katrai valstij, kas ir uzaicināta pievienoties šai Konvencijai.

Pielikums 1

Šī secīgā tipveida nolīgumu sistēma radīta, ņemot vērā atšķirības starp divām galvenajām, nolīguma noslēgšanas līmenim atbilstošajām nolīgumu kategorijām:

— starpvalstu tipveida nolīgumi par pārrobežu sadarbību vietējā un reģionālā līmenī;

— paraugnolīgumi, parauglīgumi un paraugstatūti, kas var kalpot par pamatu pārrobežu sadarbībai starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām.

Kā redzams no turpmāk dotā saraksta, tikai divi starpvalstu nolīgumi par pārrobežu sadarbību un reģionāliem pārrobežu sakariem ir pakļauti valsts jurisdikcijai. Pārējie starpvalstu nolīgumi vienīgi nosaka tiesisko struktūru nolīgumu vai līgumu noslēgšanai starp teritoriālajām pārvaldes institūcijām vai teritoriālajām kopienām, kuru vadlīnijas ir iekļautas otrajā kategorijā.

1. STARPVALSTU TIPVEIDA NOLĪGUMI

Tipveida nolīgumu vispārīgie punkti

1.1. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbības veicināšanu;

1.2. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu konsultācijām starp reģioniem;

1.3. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu konsultācijām starp pašvaldībām;

1.4. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību uz līguma pamata;

1.5. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbības institūcijām;

1.6. Tipveida nolīgums par ekonomisko un sociālo sadarbību starp reģioniem un/vai pašvaldībā m;

1.7. Tipveida nolīgums par starpvalstu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā;

1.8. Tipveida nolīgums starp reģioniem un/vai starp pašvaldībām par pārrobežu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā;

1.9. Tipveida nolīgums par pierobežas parku izveid ošanu un to apsaimniekošanu;

1.10. Tipveida nolīgums par pierobežu lauku parku izveidošanu un apsaimniekošanu;

1.11. Starpvalstu tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību apmācības, informācijas, nodarbinātības un darba apstākļu jomā;

1.12. Starpvalstu tipveida nolīgums par pierobežu teritorijās esošo skolu sadarbību;

1.13. Tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību vai pierobežu teritoriju sadarbību abpus robežupēm esošās zemes izmantošanā.

2. PĀRVALDES INSTITŪCIJU PARAUGNOLĪGUMI, PARAUGSTATŪTI UN PARAUGLĪGUMI

2.1. Pārvaldes institūciju paraugnolīgums par konsultatīvās grupas izveidošanu;

2.2. Paraugnolīgums par pārvaldes koordināciju, risinot ar pārrobežu sadarbību saistītos vietējos sabiedriskos jautājumus;

2.3. Paraugnolīgums par pārrobežu privāttiesību subjektu dibināšanu;

2.4. Tipveida līgums (privāttiesību jomā) par preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu starp pierobežas vietējām pārvaldes institūcijām;

2.5. Parauglīgums (publisko tiesību jomā) par preču piegādē m vai pakalpojumu sniegšanu starp pierobežas vietējās pārvaldes institūcijām;

2.6. Paraugnolīgums par pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbības institūciju izveidošanu;

2.7. Tipveida nolīgums par ekonomisko un sociālo sadarbību starp reģioniem un/vai pašvaldībām;

2.8. Tipveida nolīgums starp reģioniem un/vai starp pašvaldībām par pārrobežu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā;

2.9. Tipveida nolīgums par pierobežas parku izveidošanu un to apsaimniekošanu;

2.10. Tipveida nolīgums par pārrobežas lauku parku izveidošanu un apsaimniekošanu;

2.11. Tipveida nolīgums starp privāttiesību subjektiem par pierobežas parku izveidošanu un apsaimniekošanu;

2.12. Paraugnolīgums starp vietējām un reģionālajām iestādēm par pārrobežu sadarbību civilajā aizsardzībā un savstarpēju palīdzību katastrofu gadījumos, kas notiek pierobežas teritorijās;

2.13. Tipveida nolīgums par skolu un vietējo teritoriju starpvalstu sadarbību;

2.14. Tipveida nolīgums par pierobežas skolu mācību programmas izveidi ;

2.15. Tipveida nolīgums par pārrobežu sadarbību vai pierobežas teritoriju sadarbību abpus robežupēm esošās zemes izmantošanā.

Ievadpiezīme: Starpvalstu nolīgumu noslēgšanas mērķis ir pirmām kārtām precīzi formulēt teritoriālo institūciju darbības noteikumus, veidu un ietvarus, ko nosaka valstis, un likvidēt tiesisko nenoteiktību, kuras dēļ var rasties problēmas (noteikt piemērojamās tiesību normas, tiesu iestādes, pārsūdzēšanas iespēju utt.)

Turklāt starpvalstu nolīgumu noslēgšana starp ieinteresētajām valstīm par vietējo institūciju pārrobežu sadarbības veicināšanu neapšaubāmi būs izdevīga šādā ziņā:

— tiks oficiāli atzīts šāda veida sadarbības likumīgums un vietējās institūcijas tiks stimulētas sadarbību izmantot;

— tiks definēts uzraudzības un kontroles institūciju iejaukšanās mērķis un noteikumi;

— notiks informācijas apmaiņa starp valstīm;

— tiks noteikta saikne, kādu var iedibināt starp šādām sadarbības formām un cita veida kopīgiem pasākumiem pierobežas rajonos;

— tiks grozītas tiesību normas, kas traucē pārrobežu sadarbību, vai to skaidrojums utt.

Iepriekšminēto tipveida nolīgumu plašās izvēles sistēma paver valdībām iespēju radīt pārrobežu sadarbībai jebkurus, to vajadzībām visvairāk piemērotos apstākļus, šim nolūkam izmantojot pārrobežu sadarbību veicinošo nolīgumu (1.1.) kā pamatu un to papildinot ar jebkuru no dažādajiem variantiem (tipveida nolīgumi 1.2.-1.5.). Valstīm ir tiesības izvēlēties vai nu tikai vienu variantu, vai vairākus variantus, vai pat visus variantus un darīt to vienlaicīgi vai pa posmiem. Ja nolīgumi tiek slēgti starp valstīm ar līdzīgām tiesiskajām sistēmām — tādām kā Skandināvijas valstis, var izrādīties, ka nav obligāti izraudzīties šādus speciāla tipa nolīgumus.

1. Šā nolīgumā izpratnē "vietējās pārvaldes institūcijas" nozīmē pārvaldes iestādes, institūcijas vai pašvaldības, kuras veic vietējās pārvaldes funkcijas saskaņā ar katras valsts iekšējiem likumdošanas aktiem.

2. Šā nolīgumā izpratnē "reģionālās pašvaldības" nozīmē pārvaldes iestādes, institūcijas vai pašvaldības, kuras veic reģionālās pārvaldes funkcijas saskaņā ar katras valsts iekšējiem likumdošanas aktiem.2

Šis nolīgums neietekmē dažādās spēkā esošās dalībvalstu pārrobežu sadarbības formas, īpaši tās, kuras pamatojas uz starptautiskiem nolīgumiem.

Nolīguma dalībvalstis informē reģionālās un vietējās pārvaldes institūcijas par tām piešķiramo pilnvaru apjomu un palīdz šīs pilnvaras izmantot.

"Augstākas pārvaldes institūcijas" šajā nolīgumā nozīmē tādas uzraudzības institūcijas, kuras ieceļ katra nolīguma puse.

Šis nolīgums nekādā ziņā negrozīs nolīguma dalībvalstu iekšējos likumdošanas aktos noteikto vietējo pārvaldes institūciju pilnvaru apjomu un raksturu.

Katra valsts var jebkurā laikā norādīt tos savas teritorijas rajonus, sadarbības mērķus un formas, uz kuriem šis nolīgums neattiecas.

Taču šāds norādījums nedrīkst kaitēt tiesībām, kas iegūtas sakarā ar jau esošo sadarbību.

Dalībvalstu pienākums ir pastāvīgi informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par to komisiju, komiteju un citu institūciju darbību, kuras saņēmušas uzdevumus, pamatojoties uz šo nolīgumu.

Dalībvalstīm ir tiesības atbilstoši iegūtajai pieredzei izdarīt nelielus grozījumus šajā nolīgumā, vienkārši apmainoties ar notām.

1. Katra puse paziņo otrai pusei, ka tā ir izpildījusi procedūras, kas noteiktas tā iekšējos likumdošanas aktos šā nolīguma īstenošanai, kurš stājas spēkā ar pēdējā paziņojuma iesniegšanas dienu.

2. Šis nolīgums tiek noslēgts uz pieciem gadiem, skaitot no dienas, kad tas stājas spēkā. Ja sešus mēnešus iepriekš netiek sniegts paziņojums par nolīguma izbeigšanu, tas automātiski ar tādiem pašiem noteikumiem tiek pagarināts katru reizi uz pieciem gadiem.

3. Puse, kas sniedz paziņojumu par nolīguma izbeigšanu, var norādīt, ka tā attiecas tikai uz noteiktiem pantiem, reģioniem vai darbības sfērām. Šādā gadījumā nolīgums atlikušajā posmā paliek spēkā, ja to neizbeidz cita puse vai puses četru mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par nolīguma daļēju izbeigšanu.

4. Puses var jebkurā laikā apturēt šā nolīguma darbību uz noteiktu laiku. Tie arī var vienoties par konkrētas komitejas darbības apturēšanu vai izbeigšanu.

Ievadpiezīme: Šis ir starpvalstu tipveida nolīgums, kurā ietverti vispārīgi noteikumi un kuru var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem turpmāk dotajiem starpvalstu tipveida nolīgumiem,

un valdības,

apzinoties priekšrocības, kādas sniedz pārrobežu sadarbība, kas paredzēta Eiropas pamatkonvencijā par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību, vienojas šādi:

Puses apņemas meklēt iespējas pārrobežu sadarbībai reģionālā un vietējā līmenī un veicināt šādu sadarbību.

Ar pārrobežu sadarbību puses saprot visus kopīgos administratīvos, tehniskos, ekonomiskos, sabiedriskos un kultūras pasākumus, kas tiek veikti, lai nostiprinātu un attīstītu draudzīgu sadarbību starp rajoniem robežas abās pusēs, un attiecīgu nolīgumu noslēgšanu, kuru nolūks ir atrisināt problēmas, kas varētu rasties šajā sfērā.

Šiem pasākumiem cita starpā vajadzētu būt vērstiem uz to, lai uzlabotu reģionu un pilsētu attīstības apstākļus, dabas resursu aizsardzību, sniegtu savstarpēju palīdzību dabas un citādu katastrofu gadījumā un uzlabotu iedzīvotāju apkalpošanu.

Pusēm, izmantojot savstarpējas konsultācijas, ir jānodrošina to jurisdikcijai pakļautās reģionālās pašvaldības ar šādai sadarbībai nepieciešamajiem resursiem.

Puses arī apņemas atbalstīt vietējo pārvaldes institūciju darbību, kuras mērķis ir nodibināt un attīstīt pārrobežu sadarbību.

Vietējām un reģionālajām pārvaldes institūcijām, kuras saskaņā ar šo nolīgumu ir iesaistījušās pārrobežu sadarbībā, ir tiesības izmantot tos pašus līdzekļus un to pašu aizsardzību, kādu tās izmantotu, ja sadarbotos visas valsts līmenī.

Katras puses kompetentām iestādēm ir jāseko, lai no budžeta tiktu piešķirti nepieciešamie līdzekļi par šajā nolīgumā paredzētās pārrobežu sadarbības attīstību atbildīgo institūciju kārtējo izdevumu segšanai.

Katra puse dod norādījumus institūcijai, komisijai vai iestādei, kura izveidota, lai pētītu valsts likumdošanas aktus un lēmumus nolūkā ieteikt grozījumus jebkuros noteikumos, kas var traucēt vietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbības attīstību. Īpaša uzmanība jāpievērš finansu un muitas noteikumu, ārvalstu valūtas un kapitālu kustības noteikumu pilnveidošanai un kārtībai, kādā notiek augstāku iestāžu iejaukšanās, it īpaši attiecībā uz uzraudzību un kontroli.

Iekams spert iepriekšējā daļā minētos soļus, pusēm, ja nepieciešams, ir savstarpēji jākonsultējas un jāapmainās ar attiecīgo informāciju.

Pusēm ir jācenšas ar arbitrāžas vai citu līdzekļu palīdzību atrisināt vietējās nozīmes strīdīgos jautājumus, kurus ir svarīgi noregulēt, lai sekmīgi īstenotu pārrobežu sadarbības projektus.

Ievadpiezīme: Š onolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (1.1.-1.5.).

Lai veicinātu pārrobežu konsultācijas starp reģioniem, kas definēti šā teksta pielikumā, puses izveido kopīgu komisiju (turpmāk — Komisija) un, ja nepieciešams, vienu vai vairākas reģionālās komitejas (turpmāk — Komitejas), kas izskata jautājumus par pārrobežu konsultācijām.

1. Komisija un Komitejas izveido delegācijas, kuru locekļus izraugās katra puse.

2. Komisijai izvirzāmo delegāciju sastāvā jābūt ne vairāk par 8 locekļiem, no kuriem vismaz 3 pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas. Komitejās ietilpstošo delegāciju vadītāji vai to pārstāvji piedalās kā konsultanti Komisijas darbā3.

3. Komitejas sastāv no ... delegācijām, no kurām katrā ir ... locekļi, un tiek izveidotas pēc Komisijas iniciatīvas, vienojoties ar reģionālajām un vietējām pārvaldes institūcijām pierobežas rajonos, uz kuriem attiecas šis nolīgums. Komitejās ietilpstošo delegāciju sastāvā ir attiecīgo pašvaldību vai reģionālo vai vietējo iestāžu pārstāvji. Vienu delegātu ieceļ centrālās valdības institūcijas. Kur tas iespējams, šo delegātu izraugās no tām iestādēm, kas pierobežas rajonos, par kuriem atbild Komitejas, pārstāv centrālās institūcijas.

4. Ko misija pulcējas uz sēdēm ne retāk kā reizi gadā. Komiteju sēdes tiek rīkotas atbilstoši nepieciešamībai, taču ne retāk kā divas reizes gadā.

5. Komisija un Komitejas pieņem savus procedūras noteikumus.

Katra puse sedz savas Komisijā ietilpstošās delegācijas izdevumus. Komitejās ietilpstošo delegāciju izdevumus sedz pašvaldības, kas izveidojušas attiecīgās delegācijas.

Komisijas un Komiteju darba koordinācijas un pēctecības nodrošināšanai puses, ja nepieciešams, izveido sekretariātu, kura sastāvu, galveno mītni, darba un finansēšanas kārtību nosaka speciālā nolīgumā, ko tie noslēdz pēc Komisijas priekšlikuma. Ja šāda pušu nolīguma nav, sekretariātu izveido pati Komisija.

Pierobežas rajoni, uz kuriem attiecas šis nolīgums, minēti nolīguma pielikumā, kuru var grozīt, vienkārši apmainoties ar notām.

1. Jautājumi, kas tiek risināti pārrobežu konsultācijās, attiecas uz šādām sfērām4:

— pilsētu un reģionu attīstība;

— transports un komunikācijas (sabiedriskais transports, ceļi un autostrādes, kopīgās lidostas, ūdens ceļi, jūras ostas utt.);

— energoapgāde (elektrostacijas, gāzes apgāde, elektroapgāde un ūdens apgāde);

— dabas aizsardzība (aizsargājamās vietas, atpūtas zonas, dabas parki utt.);

— ūdens resursu saglabāšana (kontrole pār piesārņojumu, attīrīšanas iekārtas utt.);

— atmosfēras aizsardzība (gaisa piesārņošana, cīņa pret troksni, no trokšņa brīvas zonas utt.);

— izglītība, apmācība un zinātniskā pētniecība;

— veselības aizsardzība (piemēram, viena rajona medicīnas iestādes izmanto cita rajona iedzīvotāji);

— kultūra, brīvā laika pavadīšana un sports ( teātri, orķestri, sporta centri, atpūtas nami un nometnes, jaunatnes centri utt.);

— savstarpēja palīdzība katastrofu gadījumos (ugunsgrēki, plūdi, epidēmijas, aviokatastrofas, zemestrīces, nelaimes gadījumi kalnos utt);

— tūrisms (kopīgi tūrisma attīstības projekti);

— strādnieku problēmas pierobežas rajonos (transportlīdzekļi, dzīvokļi, sociālā nodrošināšana, nodokļi, nodarbinātība, bezdarbs utt.);

— ekonomiskie projekti (jaunas rūpniecības nozares utt.);

— dažādi projekti (atkritumu likvidācijas iekārtas, kanalizācija utt.);

— lauksaimniecības pilnveidošana;

— sabiedriskās iestādes.

2. Puses, savstarpēji vienojoties, var izdarīt grozījumus šajā sarakstā, vienkārši apmainoties ar notām.

1. Ja nav paredzēts citādi, Komisija atbild par to, lai tiktu izlemti vispārīga un principiāla rakstura jautājumi — tādi kā Komiteju darba programmu izstrāde, darba koordinācija un kontakti ar attiecīgām centrālās pārvaldes institūcijām un kopīgām komisijām, kuras izveidotas pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

2. Komisija, piemēram, atbild par to, lai nepieciešamos gadījumos attiecīgajām valdībām tiktu iesniegtas Komisijas rekomendācijas un Komiteju rekomendācijas un jebkuri projekti starptautisku nolīgumu noslēgšanai.

3. Komisija noteiktu jautājumu izpētē var izmantot ekspertu pakalpojumus.

1. Komiteju galvenais pienākums ir izpētīt problēmas, kas rodas 6.pantā minētajās sfērās, un iesniegt attiecīgus priekšlikumus un rekomendācijas. Šādas problēmas tām var norādīt Komisija, pušu centrālās pārvaldes institūcijas, reģionālās un vietējās pārvaldes institūcijas un iestādes, asociācijas vai citas sabiedriskās vai privātās organizācijas. Komitejas var risināt jautājumus arī pēc sava s iniciatīvas.

2. Komitejas var izveidot darba grupas šo jautājumu izpētei. Tās var arī izmantot ekspertu pakalpojumus un pieprasīt juriskonsultu vai tehnisko ekspertu atzinumus. Ar iespējami pilnīgu konsultāciju palīdzību Komitejām jāpanāk rezultāti, kas atbilst pierobežas rajonu iedzīvotāju interesēm.

1. Komitejas informē Komisiju par tām iesniegtajiem jautājumiem un to izdarītajiem slēdzieniem.

2. Ja slēdzienos ir prasīts, lai Komisija vai attiecīgās valdības pieņem lēmumus, Komitejas par to iesniedz rekomendācijas Komisijai.

1. Gan Komisija, gan Komitejas tiek pilnvarotas izlemt jautājumus, kuri izraisa kopīgu interesi un kuri tām tiek iesniegti ar to locekļu piekrišanu, ievērojot noteikumu, ka viņiem uz to ir tiesības saskaņā ar pušu likumdošanas aktiem.

2. Komisija un Komitejas apmainās ar informāciju par attiecīgiem lēmumiem, ko tās pieņēmušas.

1. Komisijā ietilpstošās delegācijas vai Komitejas apmainās ar informāciju par pasākumiem, kurus veikušas kompetentas pārvaldes institūcijas saskaņā ar rekomendācijām vai nolīgumiem, kas izstrādāti saskaņā ar 7.2. un 9.2.pantu.

2. Komisija un Komitejas izskata darbības, kas veicamas sakarā ar pasākumiem, ko īstenojušas pirmajā daļā minētās kompetentās pārvaldes institūcijas.

par pārrobežu konsultācijām starp pašvaldībām

Ievadpiezīme: Šo nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (1.1.-1.5.).

Lai nodrošinātu pilnīgāku informācijas apmaiņu un attīstītu konsultācijas starp vietējām pārvaldes institūcijām abās robežas pusēs, līgumslēdzējas puses aicina pašvaldības ar konsultatīvo komiteju palīdzību kopīgi pētīt problēmas, kas rada savstarpēju interesi.

Šādu komiteju procedūras noteikumus pieņem to locekļi. Augstākstāvošām institūcijām jāpiedalās komiteju darbā vai pastāvīgi jāsaņem no tām informāciju.

Konsultatīvās komitejas piedalās pārrobežu reģionālo konsultatīvo komisiju darbā ar komisiju izvirzītajiem noteikumiem, ja attiecīgajos rajonos šādas komisijas tiek izveidotas. Tieši tāpat šīs komisijas sniedz palīdzību konsultatīvajām komitejām to darbā.

Komitejas var darboties arī kā konsultantes pārrobežu sadarbības jautājumos noslēgto speciālo starpvalstu līgumu īstenošanā.

Konsultatīvo komiteju pienākums ir organizēt divu pušu informācijas apmaiņu un konsultācijas, kā arī izpētīt jautājumus, kas rada savstarpēju interesi, un noteikt kopīgus mērķus.

Savā darbībā tās pamatojas uz cieņu pret savu locekļu pienākumiem, locekļu pilnvaras nevar nodot citam.

Taču šo komiteju locekļi var sadarbības nolīgumu ietvaros kopīgi izlemt, kādus pasākumus vai ierobežojumus viņi ievēro savā darbībā vai no kādas konsultāciju procedūras jāvadās.

Lai sniegtu palīdzību šīm konsultatīvajām komitejām to darbā, ieinteresētās vietējās pārvaldes institūcijas atbilstoši savām iekšējos likumdošanas aktos noteiktajām pilnvarām var izveidot asociācijas, kas nodrošina juridiskos ietvarus konsultatīvo komiteju darbībai.

Šādas asociācijas tiek izveidotas atbilstoši civiltiesību vai komerctiesību normām, kas tiek piemērotas asociācijām vienā no ieinteresētajām valstīm. Piemērojot izraudzīto tiesību sistēmu, ja nepieciešams, netiek ņemti vērā noteikumi, formalitātes un konkrēti lēmumi, kas a t tiecas uz asociāciju locekļu pilsonību.

Informācija, kas tiek sniegta augstākām pārvaldes institūcijām saskaņā ar 2.pantu, ietver visas ziņas par šajā pantā minēto asociāciju darbību.

Ievadpiezīme: Šo nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (1.1.-1.5.).

Vietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbība tiek īstenota, inter alia, pamatojoties uz administratīvajiem, ekonomiskajiem vai tehniskajiem līgumiem.

Pārrobežu sadarības līgumus slēdz vietējās pārvaldes institūcijas atbilstoši savām iekšējos likumdošanas aktos noteiktajām pilnvarām.

Šie līgumi inter alia attiecas uz preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu, kopīgiem pasākumiem, asociāciju izveidošanu atbilstoši vienas nolīguma dalībvalsts civiltiesību vai komerctiesību normām vai šādu asociāciju locekļu sastāvu5.

Šāda līguma puses norāda, kuras tiesību normas tam tiek piemērotas, izdarot atsauci uz vienas šā nolīguma dalībvalsts līgumtiesībām (gan publiskajām tiesībām, gan privāttiesībām).

Puses arī norāda tajā pakāpē, kādā tas nepieciešams, kuras šo tiesību normas var izslēgt, jo tās nav saistošas.

Ja līgumā attiecīga noteikuma nav, piemērojamas tās valsts tiesību normas, kuras konkrētā pašvaldība saskaņā ar šīm normām ir atbildīga par galvenā pakalpojuma sniegšanu, vai, ja tas attiecīgi nav norādīts, tad tā vietējā pārvaldes institūcija, kuras sniegto pakalpojumu apjoms finansiālajā izteiksmē ir vislielākais.

Jebkurā gadījumā personas, kuras ir pakļautas līguma pušu vietējām pārvaldes institūcijām, saglabā tiesības iesniegt prasību pret tām vai meklēt pret tām aizsardzības līdzekļus, uz ko šīm personām būtu tiesības, ja saglabātos minēto pašvaldību pienākums nodrošināt minētās personas ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem. Vietējām pārvaldes institūcijām, pret kurām iesniegta šāda prasība vai pret kurām tiek izmantoti aizsardzības līdzekļi, ir tiesības ierosināt tiesā lietu pret tām vietējām pārvaldes institūcijām, kuras uzņēmušās pienākumu nodrošināt ar konkrētām precēm vai pakalpojumiem.

Priekšlikumus attiecībā uz līgumu noslēgšanu vai to grozīšanu vienlaikus regulē katrā valstī parastās tiesību normas, kuras paredz augstāku pārvaldes institūciju iejaukšanos. Taču tam nav vajadzīga šā līguma dalībvalstu institūciju piekrišana. Jebkurš augstākas pārvaldes institūcijas lēmums, kas var aizkavēt pārrobežu sadarbības līguma noslēgšanu un piemērošanu vai v ar kļūt par tā atcelšanas iemeslu, jāpieņem pēc konsultācijām ar citu ieinteresēto valstu attiecīgām augstākām pārvaldes institūcijām.

Ja rodas strīds, kompetentas tiesu iestādes izvēli nosaka piemērojamo tiesību normas, taču pārrobežu sadarbības līgumā var ietvert arbitrāžas atrunas. Neatkarīgi no jebkurām šādām atrunām patērētāji un trešās personas var izmantot pret savas valsts vietējām pārvaldes institūcijām jebkurus aizsardzības līdzekļus, jo tieši pašvaldību pienākums ir prasīt atlīdzību no tās puses, kura līgumu ir pārkāpusi.

Augstākas pārvaldes institūcijas veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu tiesas lēmumu drīzu izpildi neatkarīgi no tā, pie kuras valsts pieder tiesa, kas lēmumu pieņēmusi.

Līgumi, kas noslēgti, pamatojoties uz šo nolīgumu, paliek spēkā pēc tā denonsēšanas. Taču līgumos tiek iekļauta atruna, kas pusēm atļauj tos izbeigt ar noteikumu, ka šā nolīguma denonsēšanas gadījumā par to tiek paziņots piecus gadus pirms šādas izbeigšanas. Dalībvalstīm ir tiesības izmantot šo atrunu.

Ievadpiezīme: Šo nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (1.1.-1.5. ).

Atbilstoši mērķiem, kuru sasniegšanu ar asociāciju vai konsorciju palīdzību atļauj iekšējie valsts likumdošanas akti, vietējās pārvaldes institūcijas un citas publisko tiesību institūcijas var iestāties asociācijās vai konsorcijos, kas tiek izveidoti cita nolīguma pušu teritorijā saskaņā ar tā iekšējiem valsts likumdošanas aktiem.

Savu locekļu pilnvaru ietvaros 1.pantā minētās asociācijas vai konsorciji ir tiesīgi veikt darbību atbilstoši likumdošanas aktos noteiktajiem mērķiem katras ieinteresētās puses teritorijā. Turklāt asociācijas un konsorciji ievēro šīs valsts noteikumus, izņemot gadījumus, kurus pieļāvusi šī valsts.

1. Asociācijas vai konsorcija dibināšanas dokumenti, statūti un grozījumi tajos ir jāapstiprina augstākām pārvaldes institūcijām, kurām ir pakļautas asociācijā vai konsorcijā ietilpstošās vietējās pārvaldes institūcijas. Tādi paši noteikumi ir spēkā arī attiecībā uz uzņemšanu jau esošās asociācijās un konsorcijos.

2. Ieinteresētie iedzīvotāji tiek informēti par šādiem dibināšanas dokumentiem un to apstiprināšanu katrā valstī parastajā informācijas izplatīšanas kārtībā. Tādi paši noteikumi ir spēkā arī attiecībā uz oficiālās galvenās mītnes atrašanās vietas maiņu un jebkuriem lēmumiem, kas skar personas, kuras ir pilnvarotas rīkoties asociācijas vai konsorcija vārdā, un šo personu pilnvaru ietvariem.

3. Minētie dibināšanas dokumenti tiek sastādīti katras tās valsts oficiālajā valodā, kurā tie stājas spēkā. Katrs teksts ir autentisks.

1. Statūtos tiek ietverti noteikumi, kas regulē asociācijas vai konsorcija tiesisko statusu. Tie atbilst attiecīgo likumdošanas aktu prasībām saskaņā ar 1.pantu. Visos gadījumos tajos norāda asociācijas vai konsorcija locekļus, nosaukumu un galveno mītni. Tajos nosaka asociācijas vai konsorcija mērķi un, ja nepieciešams, asociācijas vai konsorcija uzņēmumu funkcijas un atrašanās vietu. Statūtos tiek regulēta pārvaldes un administratīvā aparāta iecelšanas kārtība, locekļu pienākumu apjoms un iemaksa kopīgajos izdevumos. Pārvaldes aparātā ietilpst ne mazāk kā viens pārstāvis no katras valsts vietējām pārvaldes institūcijām — asociācijas vai konsorcija pusēm. Statūtos tiek noteikts ģenerālās asamblejas sastāvs un darbības kārtība, tiek reglamentēta sēžu protokolēšana, izformēšanas v a i likvidācijas kārtība un noteikumi, kas regulē budžetu un finansu pārskatus.

2. Statūtos tiek ietverts arī noteikums par kārtību, kādā locekļi izstājas no asociācijas, paziņojot par to zināmu, statūtos noteiktu laiku iepriekš pēc tam, kad dzēsuši visus savus parādus asociācijā un atbilstoši ekspertu novērtējumam izmaksājuši tai kompensāciju par kapitālieguldījumiem vai izdevumiem, kas radušies vai veikti šo locekļu vārdā. Statūtos ir iekļauti arī noteikumi par locekļu izslēgšanu no asociācijas saistību nepildīšanas gadījumā.

Puses apņemas atļaut asociācijas vai konsorcija uzdevumu izpildi savā teritorijā, ņemot vērā sabiedriskās kārtības un drošības normas.

Ja atbilstoši iekšējo likumdošanas aktu normām asociācija vai konsorcijs nevar kādas valsts teritorijā īstenot noteiktas pilnvaras, tiesības vai privilēģijas, kas nepieciešamas, lai savas locekles — vietējās pārvaldes institūcijas interesēs pildītu savus uzdevumus šajā valstī, šai pašvaldībai ir tiesības un pienākums rīkoties asociācijas vai konsorcija vietā vai vārdā, lai īstenotu vai nodrošinātu šīs pilnvaras, tiesības vai privilēģijas.

1. Tiesības uzraudzīt vai kontrolēt asociāciju vai konsorciju saskaņā ar iekšējiem likumdošanas aktiem īsteno tās valsts kompetenta pārvaldes institūcija, kurā atrodas asociācijas vai konsorcija galvenā mītne. Šāda institūcija nodrošina arī citu valstu vietējo pārvaldes institūciju interešu aizsardzību.

2. Citu valstu kompetentām institūcijām ir tiesības saņemt informāciju par asociācijas vai konsorcija darbību vai lēmumiem un par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu uzraudzību vai kontroli. Šīm institūcijām pēc to pieprasījuma tiek izsniegti asociācijas vai konsorcija dibināšanas dokumenti, asociācijas vai konsorcija institūciju sēžu protokoli, gada pārskati un budžeta projekts, ja tādi ir, tādā apjomā, kādā saskaņā ar iekšējiem likumdošanas aktiem tie jāiesniedz iestādēm, kas ir atbildīgas par uzraudzību un kontroli. Šīs institūcijas var nodibināt tiešu kontaktu ar asociācijas vai konsorcija institūcijām vai ar uzraudzības un kontroles iestādēm, iesniegt tām savas piezīmes un noteiktos gadījumos vai noteiktos jautājumos pieprasīt tiešu konsultāciju.

3. Citu valstu kompetentām institūcijām ir arī tiesības paziņot asociācijai vai konsorcijam, ka tās iebilst pret to jurisdikcijā esošo vietējo pārvaldes institūciju turpmāku piedalīšanos asociācijā vai konsorcijā. Šāds paziņojums, ja ir pietiekams iemesls, uzskatāms par pamatu to izslēgšanai un kā tāds tas tiek iekļauts asociācijas statūtos. Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajām institūcijām ir arī tiesības sūtīt savu pārstāvi uz asociācijas vai konsorcija institūciju; šādam pārstāvim ir tiesības piedalīties visu šo institūciju sēdēs un saņemt visas to pavēstes un protokolus.

Par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kas uzticēta asociācijai vai konsorcijam saskaņā ar to statūtiem savu locekļu teritorijā, ir atbildīga asociācija vai konsorcijs, tāpēc locekļi ir pilnībā atbrīvoti no jebkādām saistībām šai ziņā. Asociācija vai konsorcijs ir atbildīgi arī patērētāju un trešo personu priekšā. Taču patērētāji un trešās personas saglabā attiecībā uz vietējām pārvaldes institūcijām, kurām un kuru vārdā tiek veiktas preču piegādes un tiek sniegti pakalpojumi, visas tiesības iesniegt prasības un izmantot aizsardzības līdzekļus, kādi tiem būtu, ja pašas pašvaldības būtu uzņēmušās saistības piegādāt šīs preces un sniegt šos pakalpojumus. Pašvaldībām, pret kurām tiek īstenotas prasījuma tiesības vai tiek iesniegta regresa prasība, pašām ir tiesības celt prasības pret asociāciju.

1. Ja izlīgums nav iespējams, ar asociācijas darbību saistītie strīdi starp asociāciju un tās locekļiem vai starp vairākiem tās locekļiem, tiek iesniegti izskatīšanai administratīvajām vai tiesu iestādēm tajā valstī, kurā atrodas asociācijas vai konsorcija galvenā mītne.

2. Visus strīdus, izņemot pirmajā daļā minētos, var iesniegt izskatīšanai administratīvajām vai tiesu iestādēm saskaņā ar parastajiem noteikumiem, kuri ir spēkā dalībvalstu teritorijā, ja ieinteresētās puses nenolemj šādus strīdus nodot izskatīšanai citā tiesu iestādē, kuru tās ir izraudzījušās.

3. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai savā teritorijā izpildītu administratīvos un tiesu lēmumus, kas attiecas uz iepriekšminētajiem noteikumiem.

Asociācijas vai konsorciji, kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu, turpina pastāvēt pēc šā nolīguma denonsēšanas, tomēr nekaitējot 7.panta trešās daļas noteikumiem.

(1.variants)

Starpvalstu nolīgums

..................(valsts).........................un

..................(valsts).........................valdības

(A variants)

— vēlēdamās veicināt sadarbību starp reģioniem ekonomiskajā un sociālajā jomā, lai attīstītu savus attiecīgos pierobežas rajonus,

vienojas šādi:

(B variants)

— vēlēdamās veicināt ekonomisko un sociālo sadarbību starp .......... reģionu un ................ reģionu, lai panāktu abu minēto reģionu tālāku attīstību,

vienojas šādi:

(2.variants)

No līgums starp reģioniem un/vai pašvaldībām

.......................valsts un ....................................valsts

....................... un.............................reģionālās/vietējās pārvaldes institūcijas,

— vēlēdamās atbalstīt un veicināt reģionālo sadarbību, lai radītu iespējas uzlabot pierobežas teritoriju ekonomiskās attiecības;

— vēlēdamās stiprināt to reģionu sociālekonomisko struktūru, kuri cenšas uzlabot situāciju attiecībā uz nodarbinātību un ieņēmumiem;

— uzskatīdamas, ka minēto reģionu iekšējos līdzekļus un potenciālu var izmantot, lai gūtu iespējami lielāku labumu gan ekonomiskajā, gan sociālajā jomā,

vienojas šādi:

Puses vienojas izveidot kopīgu starpreģionālo komisiju ekonomiskās un/vai sociālās sadarbības veikšanai.

Komisijai tiek uzdots:

(1.variants)

izvērtēt iespējas īstenot kopīgus projektus, izstrādājot kopīgas rīcības programmu reģionālās attīstības jomā un paredzot visu nepieciešamo šādas programmas īstenošanai.

(2.variants)

izskatīt projektu par:6

................................................................................

................................................................................

un detalizēti izstrādāt tā īstenošanas plānu.

Komisijas sastāvā iekļaut .... personas, vietas sadalot vienādi starp līgumslēdzējām pusēm un atļaujot katrai līgumslēdzējai pusei, ņemot vērā tās vietējos likumus, sadalīt vietas savā delegācijā tā, lai būtu aptvertas visas teritoriālās institūcijas (centrālā valdība, kantonu, zemju, reģionālās un/vai vietējās pārvaldes institūcijas), uz kurām attiecas šis līgums.

Atbilstoši veicamajam uzdevumam komisija izveidojama šādi:

"A" puse [no.................. valsts]

[.. ...... locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas]

......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas

[........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];

"B" puse [no.................. valsts]

[........ locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas]

......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas

[........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];

Komisijas apspriedes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Komisiju vadība rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts pārstāvis ...... gadus.

Komisija var pieaicināt ekspertus.

Komisija pati pieņem savus kārtības un darbības noteikumus un nosaka finansējumu sekretariāta darbam.

Katra puse sedz savas delegācijas izdevumus.

Šis nolīgums tiek noslēgts:

< — uz 2.panta 2.variantā minētā projekta īstenošanas laiku>;

< — uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms līguma termiņa izbeigšanās.>7

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem8 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai. 9

Nolīgums sastādīts ........... gada ................... mēneša ........... dienā ......eksemplāros ............un ............. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

[par starpvalstu komisiju izveidošanu pārrobežu teritoriālajai plānošanai]

Starpvalstu nolīgums

..................(valsts).........................un

..................(valsts).........................valdības

— ņemot vērā Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību (1980.g.);

— ņemot vērā Eiropas reģionālās /teritoriālās plānošanas hartu (1983.g.);

— vēlēdamās attīstīt un veicināt sadarbību teritoriālajā plānošanā kopīgajos pierobežas rajonos,

vienojas šādi:

Izveidot kopēju teritoriālās plānošanas komisiju (turpmāk — komisiju).

[Izstrādājot 2.pantu, jāņem vērā, ka paredzēto projektu sagatavošana un komisijas konkrētie mērķi ir galvenie pārstāvības noteikšanas faktori.]

Komisija sastāv no ....... locekļiem:

— ...... locekļi no ........................... valsts un

— ...... locekļi no ............................ valsts.

Atbilstoši projekta uzdevumam komisija tiek izveidota šādi:

"A" puse [no.................. valsts]

......... locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas

......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas

[........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];

"B" puse [no.................. valsts]

......... locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas

......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas

[........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];

Abu līgumslēdzēju pušu veikto teritoriālās plānošanas pasākumu ietvaros komisija ir atbildīga par pierobežas rajonu sadarbības nodrošināšanu, par mērķu koordināciju un par kopīgas rīcības veicināšanu, izmantojot iespējamos līdzekļus, kādus paredz spēkā esošie likumi un noteikumi.

Šajā nolūkā komisija:

— sagatavo priekšlikumus un ieteikumus par teritoriālo plānošanu attiecīgajos rajonos un iesniedz tos kompetentām institūcijām;

— veic šādu pasākumu koordināciju un saskaņošanu:

................................................................................

Komisija var izveidot komitejas un/vai darba grupas, kuru uzdevums ir izvirzīt konkrētus ar attiecīgo rajonu vai īpašo problēmu saistītus jautājumus.

Komisijas apspriedes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Komisiju vada rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts pārstāvis (mainoties ik pa 2 gadiem).

Komisija var pieaicināt ekspertus.

Komisija pati pieņem savus kārtības un darbības noteikumus un nosaka finansējumu sekretariāta darbam.

Katra puse sedz savas delegācijas izdevumus.

Šis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms līguma termiņa izbeigšanās.10

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem11 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.12

Nolīgums sastādīts .......... gada ................... mēneša ...... dienā ......eksemplāros ............un ............. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

(1.variants)

Starpvalstu nolīgums

[..................(valsts).........................un

...................(valsts).........................valdības,

vēlēdamās veicināt pārrobežu sadarbību teritoriālās plānošanas jomā, ir nolēmušas izveidot .................. reģionālās/vietējās pašvaldības un ...................... reģionālās/vietējās pašvaldības sadarbības mehānismus.

(2.variants)

Nolīgums starp reģioniem un/vai pašvaldībām

................... valsts un ....................................valsts

.................... reģionālās/pašvaldības ...................... reģionālās/pašvaldības pārvaldes institūcijas

— ņemot vērā Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību (1980.g.);

— ņemot vērā Eiropas reģionālās /teritoriālās plānošanas hartu (1983.g.);

— vēlēdamās attīstīt un veicināt sadarbību teritoriālajā plānošanā kopīgajos pierobežas rajonos;

— būdamas pārliecinātas par nepieciešamību veicināt teritoriālās plānošanas pasākumu koordināšanu un saskaņošanu kopīgajos pierobežas rajonos;

— ņemot vērā esošos valsts un reģionālos plānus un programmas teritoriālās plānošanas jomā,

vienojas šādi:

a. Spēkā esošo likumu un noteikumu ietvaros līgumslēdzējas puses apņemas izveidot un tālāk attīstīt kārtību, kādā rīkojamas savstarpējas konsultācijas, pirms tiek uzsākta teritoriālās attīstības plānošana un, ja nepieciešams, arī pirms tiek uzsākta reģionālās attīstības plānošana.

b. Puses centīsies saskaņot mērķus un izstrādāt kopīgu teritoriālās plānošanas politiku, lai veicinātu savu attiecīgo teritoriju attīstību.

c. Līgumslēdzējas puses apņemas veikt pasākumus, kādi nepieciešami kompetentās [valsts], [reģionālās], [pašvaldību] iestādēs saskaņoto projektu īstenošanai.

(1.variants)

Lai īstenotu šā nolīguma 1.panta noteikumus, puses vienojas izveidot kopīgu komisiju [ekspertu grupu] teritoriālas plānošanas īstenošanai.

Komisija [ekspertu grupa] sastāv no ........ locekļiem, ................ pārstāvji no .............. puses un ........... pārstāvji no ............ puses.

Atbilstoši veicamajam uzdevumam komisija izveidojama šādi:

"A" puse [no.................. valsts]

([........ locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas])

......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas

[........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];

"B" puse [no.................. valsts]

([........ locekļi, kuri pārstāv valsts institūcijas])

......... locekļi, kuri pārstāv reģionālās pārvaldes institūcijas

[........ locekļi, kuri pārstāv vietējās pārvaldes institūcijas];

Komisijas [ekspertu grupas] uzdevums ir:

— organizēt un īstenot informācijas apmaiņu par visiem teritoriālās plānošanas darba aspektiem konkrētajā rajonā;

— izstrādāt kārtību, kādā rīkojamas konsultācijas pirmsplānošanas periodā;

— savas kompetences ietvaros saskaņot teritoriālās attīstības plānus;

— rīkot kopīgas apspriedes par teritoriālās attīstības plānu un projektu saskaņotu īstenošanu.

[

Komisijai palīdzību darba veikšanā sniedz pastāvīgs sekretariāts.]

Komisijas apspriedes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi gadā.

Komisiju vada rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts pārstāvis (mainoties ik pa 2 gadiem).

Komisija var pieaicināt ekspertus.

Komisija pati pieņem savus kārtības un darbības noteikumus un nosaka finansējumu sekretariāta darbam.

Katra puse sedz savas delegācijas izdevumus.

Šis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.13

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem14 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.15

Nolīgums sastādīts ......... gada ................... mēneša ...... dienā ...... eksemplāros ...................un .................. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

(2.variants)

Līgumslēdzējas puses uzdod saviem kompetentajiem teritoriālās un reģionālās plānošanas dienestiem veikt jebkurus pasākumus, kādi nepieciešami šā nolīguma 1.panta "a", "b" un "c" punkta noteikumu īstenošanai.

Līgumslēdzēju pušu kompetentie dienesti sedz visus izdevumus sakarā ar 2.pantā minēto pasākumu veikšanu.

Šis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.16

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem17 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.18

Nolīgums sastādīts ......... gada ................... mēneša ...... dienā ...... eksemplāros ............... un ............. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

......................................valsts un

......................................valsts,

[kā arī] ...........................valsts valdības

un/vai ..................................................

un ........................................................ kompetentās teritoriālās institūcijas,

— apzinādamās, ka ir nepieciešams sadarboties dabas, ainavas un vides aizsardzībā un izveidot tādas dabas teritorijas, kuras ir vitāli svarīgas cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā;

— vēlēdamās saskaņot savus lēmumus, kas ietekmē to teritoriju apsaimniekošanu, kurām ir īpaša vērtība un kuras atrodas abpus kopīgajai robežai;

— apliecinādamas ciešu apņēmību saglabāt šo teritoriju dabas objektus un ainavas īpatnības, lai nodrošinātu sabiedrībai vienreizējas iespējas iepazīt dabu un vidi,

vienojas šādi:

1. Puses vienojas, ka attiecīgā teritorija nosaucama par "...............pierobežas parku".

2. Parks aptver:

No.................. puses teritoriju, kas atrodas .....................,

no .................. puses teritoriju, kas atrodas .....................,

[no ................. puses teritoriju, kas atrodas .....................].

3. Parka precīzās robežas ir redzamas kartē, kas pievienota šim nolīgumam un ir neatņemama tā sastāvdaļa.

1. Puses atbilstoši savas valsts likumiem apņemas:

— saglabāt un uzlabot dabas ainavu un tās īpatnības;

— aizsargāt un bagātināt dabas mantojumu (augus un dzīvniekus, kā arī to dabīgo vidi);

— veikt nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu tos faktorus, kuri labvēlīgi ietekmē pierobežas parka un vides ekoloģiju un dabas objektus;

— aizsargāt un vairot kultūras mantojumu (piem., arhitektūras, arheoloģisko, lauku, vēsturisko);

— vides novērtēšanas un dabas un kultūras mantojuma popularizēšanas politikas ietvaros veicināt informēšanas un izglītošanas iespējas un pulcēšanās vietu izveidi;

— organizēt un pārraudzīt tos saimnieciskos, sabiedriskos un kultūras pasākumus parkā, kuri vērsti uz iepriekšminēto mērķu sasniegšanu, nepārveidojot parka raksturu.

2. Šajā nolūkā puses apņemas saskaņot parka apsaimniekošanas metodes un tā tālākās attīstības projektus, izstrādājot visaptverošu rīcības programmu, kuras mērķis ir nodrošināt parka kopīgu apsaimniekošanu pēc kopīga plāna. Puses veicinās informācijas un pieredzes apmaiņu.

Izveidot [valsts un reģionālo institūciju pārstāvju] apvienoto komiteju19 šādā sastāvā:

— .......................... locekļi no .................... puses,

— .. ........................ locekļi no .................... puses,

— [......................... locekļi no .................... puses].

2. Apvienotā komiteja izveido vietējo komiteju, kuras sastāvā ir valsts, reģionālo un vietējo pārvaldes institūciju pārstāvji un kura ir atbildīga par šā nolīguma īstenošanu.

Komitejā iekļaujami arī pazīstamu privāto vides saglabāšanas organizāciju un citu ainavas un vides aizsardzības organizāciju pārstāvji.

Vismaz reizi gadā vietēja komiteja iesniedz darba ziņojumu apvienotajai komitejai, izsakot attiecīgus priekšlikumus par parka apsaimniekošanu un attīstību.

3. Apvienotā komiteja var izveidot jebkuru citu komiteju vai darba grupu.

4. Apvienotās komitejas uzdevums ir:

— nodrošināt pārrobežu sadarbību, saskaņojot šā nolīguma 2.pantā minēto mērķu īstenošanu;

— nodarboties ar citiem jautājumiem, kas saistīti ar parka apsaimniekošanu.

5. Apvienotā komiteja rīko ............ sēdes katru gadu. Uz sēdēm var uzaicināt ekspertus.

Apvienotā komiteja:

— izstrādā savus kārtības noteikumus;

— komiteju vada rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts delegācijas pārstāvis atbilstoši termiņam, kāds noteikts komitejas kārtības noteikumos.

Katra puse sedz savas apvienotajā komitejā ietilpstošās delegācijas izdevumus.

Šis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.20

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem21 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.22

Nolīgums sastādīts .......... gada ................... mēneša ...... dienā ......eksemplāros .................... un ................. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

......................................[valsts] un .......................................... valsts valdības,

un/vai .............................................................. reģionālās pārvaldes institūcijas

un/vai .............................................................. pašvaldības,

— apzinādamās, ka sadarbība vides aizsardzībā, attīstot teritorijas ar īpaši skaistām dabas ainavām un vērtīgiem dabas objektiem, ir nepieciešams dzīves kvalitātes nodrošināšanas priekšnoteikums;

— atzīstot, ka vietējiem iedzīvotājiem jāturpina un tālāk jāattīsta tādi saimnieciskie, sabiedriskie un kultūras pasākumi, kuri nekaitē iepriekšminētajām vērtībām;

— vēlēdamās radīt un paplašināt iespējas sabiedrības un attiecīgo teritoriju iedzīvotāju izglītošanai un atpūtai brīvā dabā,

vienojas šādi:

1. Puses vienojas, ka attiecīgā teritorija nosaucama par "........................ pierobežas lauku parku".

2. Parks aptver:

No.................. puses teritoriju, kas atrodas ....................,

no .................. puses teritoriju, kas atrodas ....................,

[no ................. puses teritoriju, kas atrodas .....................].

3. Parka precīzās robežas ir redzamas kartē, kas pievienota šim nolīgumam un ir neatņemama tā sastāvdaļa.

1. Puses atbilstoši savas valsts likumiem apņemas:

— saglabāt un uzlabot dabas ainavu un tās īpatnības;

— aizsargāt un bagātināt dabas mantojumu (augus, dzīvniekus, kā arī to dabīgo vidi);

— aizsargāt un vairot kultūras mantojumu (piem., arhitektūras, arheoloģisko, lauku, vēsturisko);

— sniegt palīdzību cilvēku izglītošanā, lai viņi iegūtu plašākas zināšanas un labāk novērtētu citu teritoriju dabas un kultūras mantojumu;

— veikt nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu faktorus, kuri labvēlīgi ietekmē pierobežas parka un vides ekoloģiju un dabas objektus;

— organizēt un pārraudzīt saimnieciskos, sabiedriskos un kultūras pasākumus, veicināt integrētu attīstību, lai paaugstinātu attiecīgās teritorijas iedzīvotāju labklājību, saglabātu tās dabas un kultūras mantojumu un palielinātu iespējas izmantot šo teritoriju atpūtas vajadzībām.

2. Šajā nolūkā puses apņemas saskaņot parka apsaimniekošanas metodes un tā tālākās attīstības projektus, izstrādājot visaptverošu rīcības programmu, kuras mērķis ir nodrošināt parka kopīgu apsaimniekošanu pēc kopīga plāna. Puses veicinās informācijas un pieredzes apmaiņu.

Izveidot apvienoto komiteju ............ locekļu sastāvā, kurā puses būtu pārstāvētas šādi:

— .......................... locekļi no .................... puses,

— .......................... locekļi no .................... puses,

— [......................... locekļi no .................... puses].

2. Apvienotā komiteja var izveidot23 vietējo komiteju, kuras sastāvā iekļaujami valsts un attiecīgo teritoriālo institūciju pārstāvji un kuras uzdevums ir rūpēties par šā nolīguma īstenošanu.

Vismaz reizi gadā vietējā komiteja iesniedz apvienotajai komitejai darba ziņojumu kopā ar priekšlikumiem par parka apsaimniekošanu un attīstību.

3. Apvienotā komiteja var izveidot jebkuru citu komiteju vai darba grupu.

4. Apvienotās komitejas uzdevums ir:

— nodrošināt pārrobežu sadarbību, saskaņojot šā nolīguma 2.pantā minēto mērķu īstenošanu;

— nodarboties ar citiem jautājumiem, kas saistīti ar parka apsaimniekošanu.

5. Apvienotā komiteja rīko ............... sēdes katru gadu. Uz sēdēm var uzaicināt ekspertus.

Apvienotā komiteja —

— izstrādā savus kārtības noteikumus;

— komiteju vada rotācijas kārtībā vienas vai otras valsts delegācijas pārstāvis atbilstoši termiņam, kāds noteikts komitejas kārtības noteikumos.

Katra puse sedz savas apvienotajā komitejā ietilpstošās delegācijas izdevumus.

Šis nolīgums tiek noslēgts uz ...... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Pēc tam nolīgumu var automātiski atjaunot uz ...... gadiem, ja viena no pusēm to nav denonsējusi gadu pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.24

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad viena līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei par to, ka pabeigtas visas procedūras, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem25 nepieciešamas šā nolīguma īstenošanai.26

Nolīgums sastādīts ......... gada ................... mēneša ....... dienā ......eksemplāros ................... un .................. valodā, visiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

Ievadpiezīme: Šo nolīgumu var noslēgt vai nu atsevišķi, vai kopā ar vienu vai vairākiem citiem starpvalstu tipveida nolīgumiem (sk. tipveida nolīgumus1.1-1.5.)

............................................. valsts un .................................... valsts valdības, apzinādamās, ka abu valstu pierobežas teritoriju iedzīvotājiem jānodrošina vienādi apstākļi attiecībā uz nepārtraukto izglītību, nodarbinātību, darba apstākļiem un informācijas saņemšanu, vienojas šādi:

Visiem šā nolīguma parakstītājas valsts pilsoņiem, kuri dzīvo teritorijā, kas uzskatāma par pierobežas teritoriju, ir tiesības piedalīties otras līgumslēdzējas puses darbaspēka tirgū atbilstoši tādiem pašiem noteikumiem, kādi tiek piedāvāti šīs otras valsts pilsoņiem.

Reģionālās pārvaldes vai centrālās valdības institūcijas par pierobežas teritoriju uzskata: ................................................................................ .. ( definējums ).

Pierobežas teritoriju strādniekiem ir tiesības uz tādiem pašiem darba noteikumiem un apstākļiem, kādi ir darba devējas valsts pilsoņiem.

Pierobežas teritoriju strādniekiem ir tādas pašas tiesības pārvietoties nodarbinātības nolūkā — vismaz pierobežas teritorijas ietvaros —, kādas ir darba devējas valsts pilsoņiem.

Bezdarbnieku skaits jāņem vērā attiecīgajām pārvaldes institūcijām, kuras atbilstoši savai kompetencei izstrādā visus darba vietu radīšanas projektus.

Pie robežas teritoriju iedzīvotājiem un strādniekiem jānodrošina tādas pašas iespējas izmantot visas vispārējās apmācības un arodapmācības iestādes, kā arī aģentūras, kas nodrošina nepārtraukto izglītību, pārkvalificēšanu, pārvietošanu uz citu dzīvesvietu utt., kādas ir attiecīgās valsts pamatiedzīvotājiem un strādniekiem.

Jānosaka tāda kārtība, ka tiek atzītas pierobežas teritorijās esošo institūciju izdotās kvalifikācijas vai citas apliecības, tādējādi garantējot vienādu attieksmi pret visām pierobežas teritorijās dzīvojošām personām, kuras vēlas turpināt apmācību vai izglītību otrā valstī vai kādā citā līgumslēdzējā valstī.

Lai nodrošinātu vienādus apstākļus, jāorganizē pasākumi, kas veicina kaimiņu robežas rajona kultūras un tajā lietotās valodas apgūšanu.

Katra puse atzīst otras līgumslēdzējas puses kompetenci izdot apliecības un citus dokumentus, kurus tā apņemas uzskatīt par derīgiem.

Pierobežas rajonu kompetentas administratīvās iestādes slēgs līgumus nolūkā aktualizēt šā starpvalstu nolīguma noteikumus.

Līgumslēdzējas puses apņemas veicināt un īstenot sadarbību starp pierobežas rajonu nodarbinātības institūcijām, lai nodrošinātu vai, ja nepieciešams, uzlabotu informācijas kopēju pārvaldi un apmaiņu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar nodarbinātību un pierobežas strādnieku darba apstākļiem.

Līgumslēdzējas puses veicinās informācijas centru izveidošanu, kuros pierobežas teritoriju strādnieki varētu saņemt sīku un precīzu informāciju visos viņus interesējošos jautājumos.

Šo tipveida nolīgumu noslēdz valdības, nevis vietējās pārvaldes institūcijas. Tas ir vienkāršots īpašs nolīgums, kas noslēgts attiecīgo ministriju institūciju līmenī, lai nodrošinātu vietējo pārvaldes institūciju piedalīšanos pierobežas teritorijās esošo skolu sadarbības projektu īstenošanā.

Lai panāktu vietējo pārvaldes institūciju starpniecību šādā sadarbībā, nolīgums nav obligāti nepieciešams, taču tas var kalpot par pamatu šādai starpniecībai.

Šāda veida nolīguma galvenais mērķis ir noteikt vispārējo struktūru, kādā būtu slēdzami konkrētie vietējie nolīgumi.

Šā nolīguma mērķis ir paplašināt tās sadarbības attiecības, kas nodibinātas starp līgumslēdzēju pušu administratīvajām institūcijām izglītības jomā, kā arī realizēt uzdevumus, ko nosaka Eiropas pamatkonvencija par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību.

Tā mērķis ir noteikt attiecīgu struktūru, kādā attiecīgo valstu teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas var piedalīties skolu apmaiņas programmu izstrādāšanā.

Skolu sadarbībai, kas ir šā nolīguma priekšmets, jābūt vērstai uz to, lai veicinātu partnervalsts valodas (vai valodu) un kultūras (vai kultūru) apgūšanu un uz šā pamata rosinātu iedzīvotāju personisko attiecību tālāku izveidošanu un pieredzes un informācijas apmaiņu.

Šādas sadarbības īpašs mērķis ir ieviest pierobežas skolu apmācības sistēmā divvalodību.

Tās mērķis ir arī ieviest apmācībā starptautisku pie eju.

Teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju piedalīšanās 2.pantā minētajos sadarbības projektos ir faktors, kas veicinātu šādas sadarbības efektivitāti, un par skolām atbildīgajām līgumslēdzēju valstu institūcijām vajadzētu šādu piedalīšanos īpaši veicināt.

Lai izveidotu konsekventu skolu sadarbības sistēmu, kas minēta 2.pantā, sadarbības projektus var noteikt nolīgumos, ko paraksta attiecīgās skolas vadība un teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas.

Šajos nolīgumos jānosaka:

— sadarbības vispārīgie un konkrētie mērķi, kā arī metodes, kas tiek uzskatītas par pareizām šo mērķu sasniegšanai;

— iespējamie personāla, iekārtu un naudas līdzekļu resursi, kas atvēlēti sadarbības projektu īstenošanai, kā arī institūcijas, kas šos resursus nodrošina;

— projekti, kuri ir sadarbības pamatā;

— praktiski pasākumi konkrētu ar sadarbības projektu īstenošanu saistītu jautājumu nokārtošanai (personāla izraudzīšana, tā apgādāšana ar nepieciešamajām ērtībām, apdrošināšana utt.);

— sadarbības projektu pārraudzīšana, izveidojot šim nolūkam uzraudzības komiteju, kuras sastāvā būtu skolu pārvaldes institūciju un teritoriālo kopienu un vietējo pārvaldes institūciju, kā arī vecāku, skolēnu un kvalificētu ekspertu pārstāvji;

— veids, kādā tiek sastādīti periodiski pārskati par sadarbības rezultātiem.

Balstoties uz šo nolīgumu noteikumiem, attiecīgās skolu pārvaldes institūcijas var uzsākt sadarbības projektu īstenošanu. Īpaši tas attiecas uz stundu saraksta sastādīšanu divvalodu mācību programmas īstenošanai.

Tiktāl, ciktāl tas nepieciešams sadarbības projektu īstenošanai, nepieciešams panākt vienošanos par izņēmumiem stundu sarakstā un standarta programmās.

Lai īstenotu sadarbības projektus, skolu pārvaldes institūcijas ir pilnvarotas organizēt skolotāju apmaiņu. Šajā gadījumā skolotāja darbu apmaksā tās skolas administrācija, no kuras skolotājs nāk, bet viņa darbu pārrauga tās skolas administrācija, kurā viņš ir viesskolotājs. 4.pantā minētajos nolīgumos jāparedz noteikumi par konkrētu izdevumu (ceļa naudas, iztikas līdzekļu u.tml.) segšanu.

Saskaņā ar 4.pantā minētajiem sadarbības nolīgumiem otras līgumslēdzējas valsts valodas mācīšanu vai īpašu apmācību šajā valodā var veikt pieaicināti skolotāji neatkarīgi no tā, kuras valsts pilsoņi viņi ir.

Šos skolotājus apstiprina izglītības darbu pārraugošās institūcijas vai 3.pantā minētās uzraudzības komitejas. 4.pantā minētajos nolīgumos jākonkretizē noteikumi par šo skolotāju darba apmaksu.

Jāizveido divpusēja skolu sadarbības padome, kuras nolūks būtu pārraudzīt šā nolīguma izpildi. Padomes sastāvā jāiekļauj nolīguma parakstītāju institūciju pārstāvji, teritoriālo kopienu un vietējo pārvaldes institūciju pārstāvji, kā arī līgumslēdzēju pušu izraudzīti eksperti. Padomei jāsanāk kopā vismaz reizi gadā un jāsniedz publisks ziņojums par pasākumiem, kas veikti šā nolīguma izpildei.

Ja skolu starpvalstu sadarbības rezultātā skolēniem tiek nodarīts kaitējums, atbildību uzņemas tā puse, kurā kaitējums nodarīts, taču, ja nepieciešams, šī puse var ierosināt kaitējuma piedziņu no jebkuras trešās puses, ja tā ir atbildīga par kaitējuma nodarīšanu.

Šis nolīgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku. Jebkura līgumslēdzēja puse var izbeigt nolīgumu, iesniedzot otrai pusei attiecīgu paziņojumu 6 mēnešus pirms nolīguma izbeigšanas.

...................... valstis, reģionālās/vietējās institūcijas27 (turpmāk — līgumslēdzējas puses), kuru teritoriju šķērso ..................... upe,

atsaucoties uz Eiropas Padomes lomu un sasniegumiem pārrobežu sadarbības veicināšanā starp teritoriālajām kopienām vai pašvaldībām Eiropā,

ņemot vērā 1980.gada Eiropas Pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību, 1968.gada Eiropas ūdeņu hartu un 1983.gada Eiropas reģionālās/teritoriālās plānošanas hartu,

paužot apņēmību saskaņot .................... upes izmantošanu un apsaimniekošanu, lai samazinātu negatīvās sekas teritorijās, kuras šķērso minētā upe,

vienojās šādi:

1. Līgumslēdzējas puses izveido kopīgu komiteju (turpmāk — apvienotā komiteja), kurā katru līgumslēdzēju pusi pārstāv viens pārstāvis un kura rīko regulāras sēdes.

2. Apvienotā komiteja lemj par savas darbības uzdevumiem, darbības termiņiem, kārtības noteikumiem, sēžu datumiem un darba kārtību, kā arī citiem jautājumiem, kurus līgumslēdzējas puses uzskatīs par būtiskiem.

3. Apvienotās komitejas lēmumi tās locekļiem ir saistoši. To pieņemšanai nepieciešams klātesošo komitejas locekļu vienkāršs balsu vairākums, turklāt katram apvienotās komitejas loceklim ir viena balss.

4. Attiecībās ar jebkuru trešo pusi apvienotā komiteja pārstāv visas līgumslēdzējas puses kopīgi.28

5. Katra līgumslēdzēja puse sedz izdevumus, kas saistīti ar sava pārstāvja piedalīšanos apvienotās komitejas darbā. Kopīgos izdevumus līgumslēdzējas puses dala līdzīgās daļās.

1. Līgumslēdzējas puses rīko regulāras sanāksmes (turpmāk — konsultatīvās sanāksmes), lai īstenotu šo nolīgumu un konsultētos jautājumos, kas saistīti ar ...................... upes izmantošanu vai neizmantošanu.

2. Lēmumi par sanāksmes datumiem, darba kārtību un citiem būtiskiem jautājumiem tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, turklāt katrai līgumslēdzējai pusei ir viena balss. Šis noteikums attiecas uz jebkuru lēmumu, kas tiek pieņemts konsultatīvās sanāksmes laikā.

3. Katra līgumslēdzēja puse sedz izdevumus par savu piedalīšanos konsultatīvajās sanāksmēs. Kopīgos izdevumus, kas saistīti ar sanāksmēs akceptēto pasākumu īstenošanu, puses dala līdzīgās daļās.

1. Līgumslēdzējas puses regulāri mēra ........................ upes ūdens līmeni, straumes ātrumu un vērtē upes kvalitāti. Tās regulāri sagatavo zemes plānus saistībā ar upi, tās satekūdeņiem un apkārtējām teritorijām .......km radiusā no upes.29

Šajos plānos jāuzrāda zemes izmantošana, upes un tās satekūdeņu izmantošana, kā arī ūdens un zemes kvalitāte.

2. Līgumslēdzējas puses sniedz [apvienotajai komitejai, konsultatīvajai sanāksmei] šādu būtisku informāciju par ............... upes izmantošanu un apsaimniekošanu:

a) šā panta pirmajā daļā minētās teritorijas aktualizētu zemes plānu ;

b) informāciju par lielākajiem plānotajiem vai uzsāktajiem celtniecības darbiem (arī tiem objektiem, kuru celtniecība jau bija uzsākta pirms šā nolīguma parakstīšanas), arī par pārmaiņām zemes izmantošanā, ja tās var ietekmēt upes un tās satekūdeņu tecējumu, satiksmi pa upi, tās izmantošanu (īpaši kuģošanai) un ūdens kvalitāti;

c) informāciju par attiecīgajā teritorijā radušos vielu caurmēra ievadīšanu upē — gan par tādu ievadīšanu, kas notiek ar attiecīgas institūcijas tiešu vai netiešu atļauju, gan arī par jebkuru citu zināmu, bet neatļautu ievadīšanu;

d) informāciju par upes ūdeņu novirzīšanu.

3. [Apvienotā komiteja/konsultatīvā sanāksme] izstrādā norādījumus par ................ upes un šā panta pirmajā daļā minētās teritorijas izmantošanu vai neizmantošanu, ja šāda izmantošana vai neizmantošana var ietekmēt upes un tās satekūdeņu tecējumu, satiksmi pa upi, tās izmantošanu (īpaši kuģošanai) vai ūdens kvalitāti. Šādi norādījumi nav juridiski saistoši, bet tie ņemami vērā gadījumos, kad puses rīkojas pēc saviem ieskatiem.

4. [Apvienotā komiteja/konsultatīvā sanāksme], vienbalsīgi pieņemot lēmumu par finansu noteikumiem, var uzdot veikt izpēti vai uzsākt kādu pozitīvu projektu saistībā ar ................ upes tecējumu, satiksmi pa upi, tās izmantošanu (īpaši kuģošanai) vai ūdens kvalitāti. Ja lēmumu par finansu noteikumiem nevar pieņemt vienbalsīgi, līgumslēdzējas puses var vienoties par to, ka iepriekšminēto izpēti vai projektus uzsāks individuālā kārtā.

Līgumslēdzējas puses pieliek visas pūles, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, īpaši tas attiecas uz šādiem mērķiem:30

a. (plūdu novēršanas pasākumi)

— .................. upes un tās satekūdeņu dabīgo tecējumu nedrīkst mainīt;

— ūdens tecējuma ātrumu nedrīkst palielināt nedz tieši, nedz netieši;

— upes līkumi, tās dabīgie krasti, upes atzarojumi, dumbrāji un applūstošie līdzenumi ir jāsaglabā vai jāatjauno;

— jāizvairās no upes tuvumā esošās zemes izmantošanas komerciālos vai privātos nolūkos, īpaši tad, ja tas var izraisīt plūdus;

— aizdambēšanas iekārtas un slūžas ir jāsaglabā un, ja nepieciešams, jāierīko;

— ņemot vērā iepriekšminētos mērķus, īpaša uzmanība jāpievērš kalnu apvidiem, kas robežojas ar upi un tās satekūdeņiem.

b. (pasākumi piesārņošanas novēršanai)

— jānovērš indīgu vielu ievadīšana .................. upē un tās satekūdeņos, kā arī gruntsūdeņos;

— jāizvairās izmantot zemi, īpaši lauksaimnieciskiem mērķiem, kuru šķērso upe un tās satekūdeņi, ja šāda izmantošana negatīvi ietekmē ūdens kvalitāti;

— bīstamu kravu transportēšana pa .................. upi ir jāierobežo un jāparedz palīdzības pasākumi avāriju gadījumos.

1. Līgumslēdzējas puses nekavējoties informē cita citu par jebkurām nozīmīgām pārmaiņām vai nozīmīgu pārmaiņu iespēju .................. upes tecējumā, tās ūdens līmenī un ūdens kvalitātē, ja šādas pārmaiņas var apdraudēt 1.panta pirmajā daļā minētās teritorijas iedzīvotājus vai vidi, vai arī upes un tās satekūdeņu izmantotājus. Šajā nolūkā katra līgumslēdzēja puse norād a kontaktadresi, uz kuru šāda informācija piegādājama.

2. Ja rodas šā panta pirmajā daļā minētā situācija, līgumslēdzējas puses sasauc īpašu sanāksmi, lai lemtu par palīdzības pasākumiem kritiska stāvokļa gadījumā.

3. Līgumslēdzējas puses atturas no jebkādiem pasākumiem, kas var pasliktināt iepriekšminēto pārmaiņu rezultātā izraisītās sekas kritiska stāvokļa gadījumā.

1. Katra līgumslēdzēja puse var atteikties no šā nolīguma, iesniedzot rakstveida paziņojumu [apvienotajai komitejai/citām līgumslēdzējām pusēm] , neatkarīgi no jebkādām iepriekšējām finansu saistībām. Ar esošo līgumslēdzēju pušu piekrišanu šim nolīgumam var pievienoties jaunas līgumslēdzējas puses.31

2. Jebkurus strīdus, kuri attiecas uz šo nolīgumu vai kuri rodas tā izpildes gaitā, līgumslēdzējas puses atrisina miermīlīgā ceļā. Trešo pušu tiesības iesūdzēt jebkuru atsevišķo līgumslēdzēju pusi kompetentā tiesā nav ierobežotas.

3. Līgumslēdzējas puses par šo nolīgumu informē Eiropas Padomes ģenerālsekretāru.

4. Šis nolīgums tik noslēgts uz nenoteiktu laiku, tiek noslēgts uz ... gadiem, ir atjaunojams uz ... turpmākajiem gadiem, ja līgumslēdzējas puses ar vienbalsīgu lēmumu nav to atcēlušas pirms nolīguma termiņa izbeigšanās.

Sastādīts ....... gada ... datumā, .................. un .................. valodā, katram tekstam ir vienāds likumīgs spēks.

Ievadpiezīme:

Vietējām pārvaldes institūcijām paredzētie paraugnolīgumi, parauglīgumi un paraugstatūti

Tāpat kā valstīm, arī vietējām pārvaldes institūcijām var piedāvāt nolīgumus un līgumus izvēlei. Šāda izvēles iespēja vairākās valstīs faktiski jau pastāv, kā tas redzams no apjomīgās dokumentācijas, kas savākta par jau noslēgtajiem līgumiem.

Piedāvājamajā sistēmā ietilpst seši paraugnolīgumi, parauglīgumi un paraugstatūti, kas atbilst dažādiem vietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbības līmeņiem un veidiem. Atkarībā no attiecīgās valsts likumdošanas aktu apjoma un stāvokļa tos var izmantot tūlīt vai pēc tam, kad būs pieņemts starpvalstu nolīgums, kas regulē to izmantošanu.

Starpvalstu nolīgumu noslēgšana pat tad, ja tas nav absolūti nepieciešams, vispār var dot skaidrību par noteikumiem, ar kādiem šos nolīgumus var īstenot vietējās pārvaldes institūcijas. Jebkurā gadījumā starpvalstu nolīguma noslēgšana kalpo par nolīguma 2.6. (pārrobežu sadarbības institūcijas) izmantošanas priekšnosacījumu.

Šī vietējām pārvaldes institūcijām paredzēto paraugnolīgumu sistēma atbilst starpvalstu tipveida nolīgumiem. Katra paraugnolīguma ievadpiezīmē ir atsauce uz starpvalstu nolīgumiem.

Nolīgumus un vietējā līmenī izveidotās institūcijas pēc tam var integrēt pārrobežu konsultatīvajās struktūrās reģionālajā vai visas valsts līmenī. Piemēram, vietējās sakaru komitejas (paraugnolīgums 2.1.) var integrēt to Komisiju, Komiteju un darba grupu struktūrā, kuras ir paredzētas starpvalstu tipveida nolīgumos par reģionu pārrobežu konsultācijām (1.2.).

Turklāt šie tipveida nolīgumi ir sastādīti shematiski, tāpēc globāls ieskats par problēmām, kuras var rasties katrā konkrētajā gadījumā, nav iespējams. Paraugnolīgumi ir vērtīgs padomdevējs, bet tajos var izdarīt grozījumus atbilstoši vajadzībām, kādām tos izmanto vietējās pārvaldes institūcijas.

Vietējām pārvaldes institūcijām līdzīgā veidā ir jānosaka līdzekļi, ar kuru palīdzību stimulēt savu pilsoņu piedalīšanos pārrobežu konsultācijās sociālajā un kultūras sfērā. Šāda piedalīšanās noteikti likvidēs psiholoģiskās barjeras, kas dažkārt kļūst par nopietnu šķērsli pārrobežu sadarbībai. Konsultācijas, kuras atbalsta sabiedrības interese, iegūst solīdu bāzi. Viens no sabiedrības līdzdalības stimulēšanas paņēmieniem būs asociāciju izmantošana. Tāpēc viens nolīgums (2.3.) attiecas uz privāttiesību subjekta izveidošanu.

Ievadpiezīme: Parasti šādu grupu var izveidot, starpvalstu nolīgumus nenoslēdzot. Ir daudz šādu piemēru. Taču, ja rodas juridiskas vai cita veida neskaidrības, starpvalstu nolīgums regulē šādu konsultāciju sarīkošanu (sk. tipveida nolīgumu 1.3.).

Vietējās pārvaldes institūcijas — nolīguma puses savu pilnvaru ietvaros apņemas koordinēt pūliņus šādās sfērās (norādīt darbības sfēru(as) vai minēt "vietējos uzdevumus"). Šai nolūkā tās izveido konsultatīvo grupu, turpmāk sauktu "Grupa", kuras galvenā mītne atrodas..................

Grupas uzdevums ir nodrošināt informācijas apmaiņu, koordināciju un konsultācijas starp tās locekļiem iepriekšējā daļā minētajās darbības sfērās. Grupā ietilpstošās pašvaldības apņemas sniegt visu Grupas darbībai nepieciešamo informāciju un ar grupas palīdzību konsultēt cita citu pirms tādu lēmumu pieņemšanas vai pasākumu veikšanas, kas var ietekmēt nolīgumā minētās sfēras.

Katru vietējo pārvaldes institūciju — nolīguma pusi Grupā pārstāv tās iecelta delegācija, kurā ir ...... locekļi. Katru delegāciju ar Grupas piekrišanu var pavadīt privāto sociālekonomisko organizāciju pārstāvji un eksperti (šis variants izslēdz no Grupas sastāva jebkuras iestādes, kuras nav vietējās pārvaldes institūcijas, un ar to tā atšķiras no 2.3.pantā paredzētā privāttiesību subjekta).

Iespējamais variants: Locekļu skaits katrā delegācijā var būt atšķirīgs. Grupas sastāvā var būt vietējās un reģionālās pārvaldes institūcijas, sociālekonomiskās grupas un privātpersonas, kas parakstījušas šo nolīgumu. Grupa pieņem lēmumus par jaunu locekļu uzņemšanu savā sastāvā. Katru delegāciju ar Grupas piekrišanu var pavadīt privāto organizāciju pārstāvji un eksperti.

Grupai ir tiesības apspriest visus 1.pantā minētos jautājumus. Visi jautājumi, kuros panākts konsensuss, un rekomendācijas, kuras Grupa nolems dot attiecīgajām institūcijām vai grupām, tiek iekļautas protokolā.

Grupa ir pilnvarota veikt pētījumus un studēt jautājumus, kas ietilpst tās kompetencē.

Grupas locekļi var vienoties, ka Grupai tiek uzdots izpildīt noteiktus, strikti formulētus praktiskus pienākumus. Grupa var arī pildīt uzdevumus, kurus tai uzdevušās citas iestādes.

Grupa pieņem pati savus kārtības noteikumus.

Grupas sēdes parasti tiek rīkotas divas reizes gadā vai tad, ja to pieprasa viena trešdaļa Grupas locekļu, kuri prasa kādu konkrētu jautājumu iekļaut sēdes darba kārtībā.

Ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš ir jāpaziņo par sēdi un jāizsūta darba kārtība, lai visas Grupā pārstāvētās iestādes varētu sagatavoties apspriešanai.

Grupa no savu locekļu vidus ieceļ pastāvīgo biroju un nosaka tā sastāvu un pilnvaras.

Priekšsēdētājs tiek ievēlēts saskaņā ar kārtības noteikumiem vai arī, ja tie netiek izmantoti, par priekšsēdētāju kļūst gados vecākais no klātesošajiem Grupas locekļiem.

Attiecībās ar personām, kuras nav Grupas locekles, Grupu pārstāv priekšsēdētājs, izņemot kārtības noteikumos paredzētos gadījumus. Augstākas pārvaldes institūcijas, kuras pārstāv Grupas locekļi, var saņemt no Grupas šo institūciju pieprasīto informāciju par Grupas darbu un ir tiesīgas sūtīt uz sēdēm novērotāju.

Sekretariāta darbu nodrošina viena no Grupas locekļu iestādēm (ar ikgadēju nomaiņu vai bez tās).

Katrai pašvaldībai ir jāizdara iemaksa sekretariāta izdevumu segšanai šādā apjomā: ..........

Informācija un dokumentācija parasti tiek piegādāta tās valsts valodā, no kuras tā tiek izsūtīta.

Par Grupas locekļiem papildus var kļūt vietējās un reģionālās pārvaldes institūcijas, kuras var parakstīt šo nolīgumu. Lēmumu par jaunu locekļu uzņemšanu pieņem Grupa.

Jebkurš Grupas loceklis var izstāties no tās sastāva, paziņojot par to priekšsēdētājam. Locekļa izstāšanās no Grupas sastāva neietekmē tās darbu, ja Grupa nenolemj citādi.

Šā nolīguma puses paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par nolīguma noslēgšanu un nosūta viņam nolīguma tekstu.

Ievadpiezīme: Šāds pārrobežu sadarbības nolīgums vairākās valstīs jau ir iespējams. Ja nav iespējams, tad šāda nolīguma izmantošanas noteikumi ir jānosaka starpvalstu nolīguma ietvaros (sk. tipveida nolīgumu 1.3.).

1.pants nosaka nolīguma mērķi (piemēram, pierobežas reģionu attīstības saskaņošana) un tā darbības sfēras.

2.pantā ir jānosaka teritorija, kura ietilpst nolīguma darbības sfērā robežas abās pusēs (vai trijās pusēs).

3.pantā ir jānosaka nolīguma mērķu (1.pants) sasniegšanas līdzekļi. Atbilstoši nolīguma galvenajam mērķim var noteikt šādas saistības:

— puses apņemas rīkot iepriekšējas konsultācijas, pirms tiek pieņemti lēmumi attiecībā uz vairākiem pasākumiem, kuri tiem ir jāveic savu pilnvaru ietvaros un to pārvaldītajā teritorijā;

— puses apņemas savās teritorijās un savu pilnvaru ietvaros veikt pasākumus, kas nepieciešami nolīguma mērķu sasniegšanai;

— puses apņemas neveikt pasākumus, kas kaitētu šā nolīguma mērķiem.

4.pantā jānosaka atbilstoši konkrētajiem apstākļiem un katra nolīguma prasībām pasākumi, kas nodrošinātu koordināciju:

— vai nu koordinācijas nolūkā izveidojot vispārīgas darbības grupu, kas minēta paraugnolīgumā 2.1.;

— vai izveidojot speciālu konsultatīvu grupu atbilstoši šā nolīguma mērķim;

— vai gluži vienkārši nodibinot divpusējus kontaktus starp ieinteresētajām pašvaldībām.

Ikviens Grupas loceklis (ikviena puse, ja Grupas nav) var izvirzīt Grupai (citai pusei, ja Grupas nav) jautājumu par tādu gadījumu, kad nolīgums nav ievērots, proti:

— vai nu nav rīkotas iepriekšējas konsultācijas;

— vai veiktie pasākumi neatbilst nolīgumam;

— vai nav veikti pasākumi, kas nepieciešami nolīguma mērķu sasniegšanai.

Ja puses nespēj vienoties, strīdu var nodot izskatīšanai izlīguma padomei, kas nodrošina pieņemto saistību izpildi.

Puses var vienoties, ka izveidojama speciāla kontroles institūcija, kura nodrošina pieņemto saistību izpildi un kuras sastāvā katra puse ieceļ vienādu ekspertu skaitu un kurā vēl ir neitrāls eksperts. Tā iecelšana vai iecelšanas kārtība ir jāparedz iepriekš.

Kontroles institūcija dod atzinumu par to, vai nolīgums tiek pildīts, un tai ir tiesības šo atzinumu publicēt.

Nolīguma puses informē ģenerālsekretāru par nolīguma noslēgšanu un nosūta viņam nolīguma tekstu.

Ievadpiezīme: Tiek paredzēts, ka vienas valsts vietējās pārvaldes institūcijas var ietilpt citas valsts privāttiesību subjektā ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kādi tiek izvirzīti pašvaldības uzņemšanai savas valsts privāttiesību subjektā. Ja šobrīd tas nav iespējams, šāda iespēja skaidri jāparedz, ieinteresētajām valstīm noslēdzot starpvalstu nolīgumu (sk. starpvalstu tipveida nolīgumus 1.3. un 1.4.).

Privāttiesību subjektiem ir jādarbojas saskaņā ar tās valsts tiesību normām, kurā atrodas to galvenā mītne. Turpmāk minēti noteikumi, kas jāietver šādu subjektu statūtos, ja nav attiecīgu likumdošanas aktu. Uz šāda tipa asociācijām var arī attiecināt, ar atbilstošiem grozījumiem, noteikumus par konsultatīvajām grupām (sk. paraugnolīgumu 2.1.).

Asociācijas statūtos ir jāmin:

1. asociācijas locekļi — dibinātāji un jaunu locekļu uzņemšanas noteikumi;

2. tās nosaukums, galvenā mītne un tiesiskais statuss (norādot attiecīgo valsts likumdošanas aktu);

3. tās mērķis, šā mērķa sasniegšanas kārtība un asociācijas rīcībā esošie resursi;

4. tās institūcijas un, konkrēti, tās ģenerālās asamblejas funkcijas un darbības kārtība (pārstāvības un balsošanas kārtība);

5. administratoru vai izpilddirektoru iecelšana un to pilnvaras;

6. asociācijas locekļu saistību apjoms attiecībā uz trešajām personām;

7 . noteikumi attiecībā uz grozījumu izdarīšanu statūtos un asociācijas likvidēšanu;

8. līgumslēdzēju pušu pienākums paziņot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par pārrobežu asociācijas izveidošanu un nosūtīt viņam statūtu tekstu.

Ievadpiezīme: Tiek paredzēts, ka vietējām pārvaldes institūcijām ir tiesības noslēgt šādu līgumu ar citu valstu vietējām pārvaldes institūcijām. Ja attiecīgu tiesību nav, šāda iespēja skaidri jāparedz starpvalstu nolīgumā (sk. tipveida nolīgumu 1.4.).

Šo līguma tipu vietējās pārvaldes institūcijas var izmantot pirkuma—pārdevuma un nomas vajadzībām, darbu izpildes līgumu slēgšanai, preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, koncesiju izsniegšanai utt. Atbilstoši dažādu valstu likumdošanas aktiem un praksei vietējām pārvaldes institūcijām atšķirīgā līmenī ir atļauts izmantot civiltiesiskos līgumus, tāpēc ir grūti publisko tiesību līgumus strikti nošķirt no civiltiesiskajiem līgumiem. Tomēr var uzskatīt, ka šādu līguma tipu izmanto tajos gadījumos, kad saskaņā ar katrā konkrētajā valstī dominējošo skaidrojumu šāds līgums paredz komerciāla vai ekonomiska rakstura operācijas, kuru veikšanai var arī noslēgt kontraktu ar fiziskajām vai juridiskajām personām. Attiecībā uz operācijām, kurās jāiesaistās vietējām pārvaldes institūcijām, veicot pienākumus, kas uzlikti valsts institūcijai, papildus turpmāk minētajiem noteikumiem ir jāņem vērā papildu prasības, kādas ietvertas publisko tiesību paraugnolīgumā (sk 2.5.).

1.pants nosaka puses (kā arī to, vai līgumam var pievienoties citas vietējās pārvaldes institūcijas).

2.pants regulē jautājumus, kas attiecas uz līguma vispārīgajām tiesībām, arī nosaka labumguvējus un līguma noteikumus. Ja nepieciešams, šajā pantā var arī ietvert atrunas attiecībā uz augtāku pārvaldes institūciju atļauju izsniegšanu, ja tas skar līguma izmantošanu.

3.pants nosaka līguma mērķi, atsaucoties uz:

— konkrētiem jautājumiem;

— ģeogrāfiskajiem rajoniem;

— juridiskajām personām (municipalitātes, attiecīgās valsts institūcijas ar vietējās pārvaldes pilnvarām utt.);

— konkrētu tiesisko statusu.

4.pants nosaka līguma darbības termiņu, tā pagarināšanas noteikumus un visus tā izpildes termiņus.

5.pants norāda līguma parakstīšanas un izpildes vietu un nosaka tiesisko režīmu, kuram tas ir pakļauts (starptautiskās privāttiesības), un piemērojamās tiesību normas.

6.pants reglamentē, kad tas ir nepieciešams, finansu jautājumus (valūta, kurā izdarāmi maksājumi, un cenu regulēšanas kārtība, sniedzot ilgtermiņa pakalpojumus) un apdrošināšanu.

7.pants paredz, ja nepieciešams, izlīguma procedūru, kā arī paredz arbitrāžas procedūru.

Arbitrāžas gadījumā arbitrāžas tiesa tiek izveidota šādi:

— katra no pusēm, kuriem ir pretējas intereses, (Variants: to administratīvo tiesu priekšsēdētāji, kuriem ir piekritīgs katra no pusēm) ieceļ pa vienam arbitrāžas tiesas loceklim, un puses kopīgi ieceļ vienu vai divus neatkarīgus locekļus ar tādu aprēķinu, lai locekļu skaits veidotu nepāra skaitli;

— ja arbitrāžas tiesā locekļu skaits veido pāra skaitli un balsis sadalās līdzīgi, neatkarīgajam loceklim ir izšķirošā balss.

8.pantā ir ietverti noteikumi, kas regulē līguma grozīšanu vai tā izbeigšanu.

9.pants. Līguma puses paziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram par līguma noslēgšanu un nosūta viņam līguma tekstu.

Ievadpiezīme: Šāda tipa līgums ir analoģisks līgumam 2.4. (privāttiesību līgumi) tajā ziņā, ka tam ir noteikts mērķis. Šis līgums skar konkrētāk koncesijas attiecībā uz komunālajiem pakalpojumiem vai sabiedrisko komunikāciju struktūrām (tiem pakalpojumiem vai struktūrām, kuras tiek uzskatītas par sabiedriskām vienā no ieinteresētajām valstīm) vai papildu finansējumu32, ko viena pašvaldība sniedz otrai pašvaldībai otrā robežas pusē. No šādām koncesijām izriet īpaši riski un ar komunālajiem pakalpojumiem saistīti pienākumi, tāpēc līgumā ir jāietver tādi noteikumi, kādu nav publisko tiesību tipa līgumā.

Šāda tipa pārrobežu līgumi netiek pieļauti visās valstīs. Tātad šādu līgumu noslēgšanas iespēja un to izmantošanas noteikumi vispirms jāparedz starpvalstu nolīgumā (sk. tipveida nolīgumu 1.4.).

Šāds līgums, kuru ir samērā vienkārši sastādīt un īstenot, dažos gadījumos var izslēgt nepieciešamību izveidot kopīgu organizāciju "Vietējo pārvaldes institūciju pārrobežu sindikāts" (sk. 2.6.), kas izvirza citas juridiska rakstura problēmas.

Ja līgumā ir paredzēts nodibināt vai pārvaldīt sabiedrisko īpašumu, komunālo dienestu vai komunikāciju struktūru, kas pieder vietējai pārvaldes institūcijai vismaz vienā no valstīm, līgumā ir jānosaka garantijas atbilstoši tiesību normām, kas ir spēkā ieinteresētajā valstī vai ieinteresētajās valstīs.

Līgumā, ja nepieciešams, ir vajadzīga atsauce arī uz šādiem konkrētiem apstākļiem:

1. noteikumi, kas regulē attiecīgā komunālā dienesta vai komunikāciju struktūras izveidošanu vai darbību (piemēram, grafiks, maksa, izmantošanas noteikumi utt.);

2. komunālā dienesta vai komunikāciju struktūras izveidošanas īpašie noteikumi (piemēram, nepieciešamās atļaujas, procedūras utt.);

3. līguma noteikumi attiecībā uz komunālajiem dienestiem vai komunikāciju struktūrām;

4. kārtība, kādā noris līguma pieskaņošana sabiedrības interesēm, un attiecīgā finansu kompensācija;

5. attiecības starp komunālo pakalpojumu un komunikāciju lietotājiem un attiecīgo dienestu īpašniekiem (piemēram, izmantošanas noteikumi, maksa utt.);

6. izstāšanās no līguma, atteikšanās no tā vai tā izbeigšana. Papildus šiem īpašajiem noteikumiem ir spēkā arī prasības, kas minētas privāttiesību līgumā 2.4.

Ievadpiezīme: Tiek paredzēts, ka vairākas vietējās pārvaldes institūcijas var apvienoties un uz likumīga pamata nodibināt organizāciju, lai izveidotu komunālo pakalpojumu vai komunikāciju dienestu un nodrošinātu tā darbību.

Šādas asociācijas vai sindikāta nodibināšana un darbība galvenokārt būs atkarīgs no piemērojamajām tiesību normām un noteikumiem, kas ietverti agrāk noslēgtajā starpvalstu nolīgumā, kurš paredz šādu sadarbības formu (sk. tipveida nolīgumu 1.5.).

Tālāk minēti noteikumi, kas ir jāparedz šādas organizācijas statūtos, ja tie jau nav ietverti piemērojamajās tiesību normās.

Organizācijas statūtos cita starpā ir jāmin:

1. organizācijas locekļu — dibinātāju nosaukums un jaunu locekļu uzņemšanas noteikumi;

2. organizācijas nosaukums, galvenā mītne, organizācijas pastāvēšanas termiņš un tiesiskais statuss (norādot tiesību aktus, kas tai šādu statusu piešķir);

3. organizācijas mērķis, tā sasniegšanas veids un organizācijas resursi;

4. statūtu kapitāla veidošanas kārtība;

5. organizācijas locekļu saistību apjoms un ietvari;

6. organizācijas administratoru un pārvaldnieku iecelšanas un atlaišanas kārtība, kā arī pilnvaras;

7 . organizācijas attiecības ar saviem locekļiem, trešajām personām un augstākām pārvaldes institūcijām, it īpaši nepieciešamība tās informēt par budžetu, bilanci un pārskatiem;

8. personas, kas ir atbildīgas par organizācijas darbības finansiālo un tehniskos kontroli, un pārskati par šādu kontroli;

9. kārtība, kādā izdarāmi grozījumi organizācijas statūtos, un organizācijas likvidēšana;

10. noteikumi, kas regulē personāla darbu;

11. noteikumi par organizācijas darba valodām.

(skat. 1.6.)

(skat. 1.8.)

(skat. 1.9.)

(skat. 1.10.)

Organizācija......... ...........................................

organizācija ....................................................

[un organizācija .............................................]33,

— apzinoties nepieciešamību sadarboties vides aizsardzībā un tādu dabas zonu izveidošanā, kas nepieciešamas dzīves kvalitātes nodrošināšanai;

— vēloties saskaņot savu darbību, lai saglabātu teritorijas dabas bagātības un dabas objektus;

— pulcējušās dibināšanas kopsapulcē ........... (laiks) .............(vieta);

— ir vienojušās šā di:

Tiek nodibināta pārrobežu privāttiesību subjekts:

1. Subjekta dibinātāji ir:

a ....................................., ko pārstāv .......................................,

b ....................................., ko pārstāv ...................... .................,

c ....................................., ko pārstāv ....................................... .

Jaunu biedru uzņemšana notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a ........................................

b ........................................

c ........................................

2. Organizācijas nosaukums ir .........................., turpmāk — "organizācija".

— Organizācijas centrs atrodas .................. (adrese) ................ teritorijā.

— Organizācija darbojas vienīgi saskaņā ar tās valsts likumiem un noteikumiem, kuras teritorijā atrodas centrs, izņemot gadījumus, kad šim dokumentam pievienotajā pielikumā skaidri noteikts citādi.

3. Organizācijas mērķis ir ........................... un jebkāda cita darbība, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir saistīta ar kādu no organizācijas mērķiem.

4. Organizāciju vada vadības komiteja, kura ieceļ:

a priekšsēdētāju,

b priekšsēdētāja vietnieku,

c kasieri,

d sekretāru,

e vienu vai vairākus palīgus.

Biroja locekļus ieceļ kopsapulce (sanākot parastā kārtībā).

Biroja locekļu pilnvaru laiks nav garāks par ........ gadiem, bet to var par jaunu pagarināt uz ......... periodu.

Kopsapulce tiek rīkota ne retāk kā reizi gadā. Kopsapulce ir tiesīga lemt, ja tajā piedalās vismaz divas trešdaļa s biedru.

Lēmumus pieņem ar [vienkāršu] [absolūto] balsu vairākumu.

Ja biedrs nevar kopsapulcē piedalīties, viņš var pilnvarot citu [tās pašas pilsonības] biedru, kurš var balsot viņa vietā. Vienam biedram nevar piešķirt vairāk par ............. balsīm.

5. Organizācijas statūtus groza kopsapulce ārkārtas sēdē, ja par to balso vairākums (divas trešdaļas) klātesošo biedru.

Kopsapulces ārkārtas sēde tiek sasaukta, ja to ierosina vadības komiteja vai vismaz divi tās locekļi.

Organizācija var likvidēties, ja dalīborganizācijas par to labprātīgi vienojas vai lēmumu par likvidēšanos pieņem biedru vairākums pareizi sasauktas kopsapulces laikā.

6. Dalīborganizācijas apņemas informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par organizācijas nodibināšanu un nosūtīt viņam organizācijas statūtus. Informācija tiek sniegta arī par organizācijas pašlikvidēšanās lēmumu.

1. Dalīborganizācijas arī apņemas saskaņā ar katras valsts likumiem veikt visus attiecīgos pasākumus, lai koordinētu pierobežas parka apsaimniekošanu.

Šī koordinēšana konkrēti ietver:

— dabiskās ainavas un tās īpatnību saglabāšanu un uzturēšanu;

— īpašo resursu (faunas, floras un dabiskās vides) aizsardzību un papildināšanu;

— nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai saglabātu tos faktorus, no kuriem var būt atkarīgi minētie ekoloģiskie un fiziskie resursi pierobežas parkā un vidē;

— informācijas, izglītības un cilvēku pulcēšanās iespēju nodrošināšanu, kas dod ieguldījumu vispārējā vides, dabas un kultūras mantojuma novērtēšanas un izskaidrošanas politikā;

— parkā notiekošo saimniecisko, sabiedrisko un kultūras pasākumu uzraudzību un vadību, nodrošinot to atbilstību iepriekš minētajiem mērķiem un saglabājot pierobežas parka raksturu.34

2. Lai šos mērķus sasniegtu, dalīborganizācijas pieņem kopīgas abpusēji izdevīgas rīcības programmas, kuras var ietvert šādus risināmos uzdevumus:

— informāciju;

— augu un dzīvnieku sugu aizsardzību un darbu ar tām;

— ugunsgrēku, epidēmiju u.c. profilaksi un apkarošanu;

— ūdensceļu un krastu aizsardzību robežas abās pusēs;

— tūrismu;

— tūristu mītnes;

— kājnieku takas.

Minētā kopīgas abpusēji izdevīgas rīcības programma tiek pieņemta, savstarpēji vienojoties organizācijām, kuras ir atbildīgas par attiecīgo dabas parku apsaimniekošanu, un lēmumu pieņem kopsapulce, kura izskata jautājumus un pieņem lēmumus.

Abpusēji izdevīgas kopīgas rīcības programmas nosaka laika ierobežojumus, izplānoto pasākumu mērķus un finansēšanas veidus, kā arī būtiskos vadības jautājumus. Programmās arī jānorāda kārtība, kā aprēķināms katras līgumslēdzējas puses finansiālais ieguldījums.

Ir jāparedz arī noteikumi, kā ieguldījumi saskaņojami ar jauniem apstākļiem, kas rodas programmas realizācijas gaitā.

Puses apņemas izpildīt šā nolīguma noteikumus [un jebkādu kopīgas abpusēji izdevīgas rīcības programmu noteikumus, ja programmas parakstītas sakarā ar šo nolīgumu].

Šis nolīgums ir noslēgts uz ......... gadiem, skaitot no tā spēkā stāšanās brīža. Nolīgums automātiski atjaunojas uz turpmākajiem ....... gadiem, ja viena puse to nav denonsējusi vienu gadu pirms tā izbeigšanās.

Katra puse paziņo otrai pusei par vietējos likumos noteiktās kārtības izpildi, lai šis nolīgums stātos spēkā, un spēkā stāšanās diena ir tā diena, kad saņemts pēdējais no šādiem paziņojumiem.

(Izklāsts)

Vietējās pārvaldes institūcijas (vai reģioni) ..................... un ................., kas atrodas attiecīgi .................... valsts, kā arī ......................... valsts jurisdikcijā, un

* kas noslēgušas starpvalstu nolīgumu par pārrobežu sadarbības veicināšanu35

* kas pievienojušās Eiropas pamatkonvencijai par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību,

apņemoties savstarpēji palīdzēt katastrofas gadījumā, kas notiktu kādā no to teritorijām, būdamas pārliecinātas, ka nepieciešams jebkuru rīcību realizēt kopīgi, lai novērstu šādas katastrofas un lai palīdzība būtu maksimāli sekmīga, likvidējot šādu atgadījumu sekas, ir vienojušās šādi:

Līgumslēdzējas puses apņemas sniegt cita citai savas kompetences un spēju ietvaros palīdzību, kā paredz šis nolīgums, katastrofu36 gadījumos, kas notiek kādā no to teritorijām.

1. Palīdzība tiek sniegta, ja lūgumu izsaka vienas līgumslēdzējas puses atbildīgā iestāde otras puses atbildīgajai iestādei. Šādā līgumā jānorāda nepieciešamās palīdzības veids un apjoms, ievērojot 3.pantu.

2. Iestāde, kura saņem lūgumu palīdzēt, paziņo lūguma izteicējai iestādei, kādu un cik lielu palīdzību tā spēj sniegt.

1. Šā nolīguma 1.pantā minētā palīdzība var tikt sniegta vienā veidā vai dažādos veidos:

a. attiecīgu materiālu, piemēram, segu, telšu, apģērbu, pārtikas un medikamentu piegāde katastrofā cietušo iedzīvotāju neatliekamo vajadzību apmierināšanai;

b. attiecīgu pirmās palīdzības, medicīniskās palīdzības un glābšanas materiālu piegāde;

c. operatīvā un administratīvā personāla nosūtīšana;

d. tehnisko, medicīnas un pirmās palīdzības u.c. brigāžu nosūtīšana;

e.

f.

Nosūtot "a" un "b" apakšpunktā minētos materiālus, piegādātājs paziņo saņēmējai iestādei, vai materiāli tiek aizdoti vai dāvināti.

2. Lai atvieglotu šā noteikuma izpildi, līgumslēdzējas puses regulāri apmainās ar informāciju par palīdzības veidu un apjomu, ko tās spētu nekavējoties nodrošināt katastrofas gadījumā.

1. Līgumslēdzējām pusēm ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai personu un iepriekšējā pantā minēto materiālu transportēšana notiktu bez sastrēgumiem neatkarīgi no izmantotā transporta veida.

2. Ja tiek izmantots aviotransports, ir jāveic nepieciešamie īpašie drošības pasākumi.

1. Ja vien līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi par palīdzības darba vadību atbildību uzņemas tās puses atbildīgās iestādes, kura lūgusi palīdzību.

2. Atbildīgā iestāde, kura sniedz palīdzību, paziņo iestādei, kura lūgusi palīdzību, to personu vārdus, kuras ir atbildīgas par instrukciju nodošanu ārvalsts palīdzības personālam.

1. Palīdzības sniegšanas izmaksas sedz no to uzņēmumu izveidotiem fondiem37, kuru dēļ var rasties katastrofas vai nelaimes gadījumi (ķīmiskās rūpniecības, atomenerģijas uzņēmumi u.c.), vai tā līgumslēdzēja puse, kura saņem palīdzību, bet kuras faktiskos izdevumus var atmaksāt centrālās iestādes.

2. Tomēr katra līgumslēdzēja puse apņemas nelūgt citām pusēm atlīdzināt sniegtās palīdzības parastās izmaksas un neprasīt kompensāciju par zaudētiem vai bojātiem transportlīdzekļiem vai iekārtām, kas izmantotas savstarpējai palīdzībai vai palīdzības operācijās.

3. Palīdzības sniedzējai iestādei, sniedzot 2.panta otrajā daļā minētās ziņas, jāprecizē, kuras izmaksas sakarā ar operācijām netiks ieskaitītas parastajās izmaksās, neskaitot 7.panta otrajā daļā minētās.

Kā 6.panta variantu varētu izmantot tālāk minēto tekstu, kas pamatojas uz Vācijas Federatīvās Republikas divpusējo konvenciju, ko tā noslēgusi ar Franciju un Luksemburgu par savstarpēju palīdzību katastrofu vai smagu avāriju gadījumos :

1. Izmaksas, kas saistītas ar palīdzību, kuru sniedz līgumslēdzējas puses glābšanas brigādes saskaņā ar 1. un 3.panta noteikumiem, tajā skaitā izdevumus, kas radušies līdzvesto iekārtu zaudēšanas, kā arī pilnīgas vai daļējas sabojāšanas gadījumā, nesedz palīdzību saņēmušās puses iestāde. Ja palīdzības sniegšanā piedalās aviācija, palīdzības sniedzēja puse var prasīt samaksu no palīdzības saņēmējas puses piecdesmit procentu apmērā no aviācijas izmantošanas izmaksām.

2. Palīdzības sniedzējas puses glābšanas brigādes tomēr operāciju laikā saņem pārtiku un mītnes, kā arī nepieciešamos materiālus par palīdzības pieprasītājas puses līdzekļiem, kad ir izbeigušies līdzpaņemtie krājumi. Glābšanas brigādes saņem arī nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

1. Kompensāciju par jebkuru kaitējumu, kas nodarīts personām sakarā ar palīdzības sniegšanu šā nolīguma ietvaros, sedz tā līgumslēdzēja puse, kura lūgusi palīdzību uz šā nolīguma pamata.

2. Pirmās daļas noteikumi tomēr neattiecas uz kaitējumu, kas nodarīts personai vai mantai, ja persona vai manta ir nodota līgumslēdzējai pusei, kura lūgusi palīdzību uz šā nolīguma pamata.

Kā 7.panta variantu varētu izmantot turpmāk minēto tekstu, kas pamatojas uz Vācijas Federatīvās Republikas divpusējo konvenciju, ko tā noslēgusi ar Franciju un Luksemburgu par savstarpēju palīdzību katastrofu vai smagu avāriju gadījumos:

1. Līgumslēdzēja puse atsakās no pretenzijām uz kompensāciju no otras līgumslēdzējas puses par kaitējumu, kas nodarīts tās mantai, ja kaitējumu radījis otras līgumslēdzējas puses glābšanas brigādes loceklis, veica savus pienākumus sakarā ar šā nolīguma izpildi.

2. Līgumslēdzēja puse atsakās no pretenzijām uz kompensāciju no otras līgumslēdzējas puses attiecībā uz jebkuru glābšanas brigādes locekli, kurš guvis veselības bojājumu vai miris, izpildot savus pienākumus sakarā ar šā nolīguma izpildi.

3. Ja trešajai pusei veselības bojājumu radījis līgumslēdzējas puses glābšanas brigādes loceklis, kas sniedz palīdzību, izpildot savus pienākumus līgumslēdzējas puses teritorijā, šī līgumslēdzēja puse uzņemas atbildību par veselības bojājumu ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi piemērojami tad, ja šādu kaitējumu būtu nodarījis kāds šīs pašas valsts glābšanas brigādes loceklis.

4. Līgumslēdzēju pušu iestādes cieši sadarbojas, lai paātrinātu kompensācijas prasību apmierināšanu. Īpaši jānodrošina informācijas apmaiņa par kaitējuma gadījumiem, kas minēti šajā pantā.

5. Šā panta noteikumi atteicas arī uz glābšanas brigāžu kopīgi organizētu darbu.

Piezīme. Līgumslēdzējām pusēm ir jāsaprot: ja tās, noslēdzot līgumus, nesaglabā 6. un 7.pantu, kā piedāvāts otrā variantā, bet tikai vienu no šiem pantiem, pusēm ir jāseko, lai saglabātais nolīguma pants atbilstu attiecīgajiem citiem pantiem, t.i., attiecībā uz atbildību ar palīdzības sniegšanas izmaksām vai atbildību par mantas vai veselības bojājumiem.

Palīdzības darbi, kas tiek veikti saskaņā ar šo nolīgumu, tiek izbeigti, kad to pieprasa palīdzību prasījusi iestāde.

Lai atvieglotu šā līguma izpildi, līgumslēdzējas puses cenšas regulāri organizēt iestāžu personāla apmaiņas pasākumus un attiecīgā palīdzības personāla kopīgas mācības.

Līgumslēdzējas puses apņemas informēt Eiropas Padomes ģenerālsekretāru par šā nolīguma noslēgšanu un nosūtīt viņam nolīguma tekstu.

Parakstīts .................................... (datums) un sastādīts divos eksemplāros ................... valodā un ................. valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds likumīgs spēks.

Vietējās (reģionālās) iestādes Vietējās (reģionālās) iestādes
vārdā vārdā

Šis tipveida nolīgums attiecas uz divu dažādām valstīm piederošu skolu partnerattiecībām.

Šāds nolīgums ietver diezgan brīvu starpvalstu sadarbības modeli vispārīgā formā ar relatīvi plašiem mērķiem, jo sadarbības nolūks ir ilgstoša un diezgan intensīva sadarbība, kas balstās uz stingriem izglītības un valodas principiem.

Vietējo pārvaldes institūciju uzdevums ir radīt vispārīgu shēmu tām teritorijām, kur atrodas skolas, kā arī sniegt padomus kultūras jautājumos un materiālu, finansiālu un humānu atbalstu. Šādā nozīmē vietējās iestādes ir šī veida sadarbības pilntiesīgas puses.

Šā nolīguma mērķis ir organizēt skolas A un teritorijas B, no vienas puses, un skolas C un teritorijas D, no otras puses, kopīgus pasākumus, lai abu skolu skolēni gūtu labumu no skolu plašās starpvalstu sadarbības.

Šīs sadarbības mērķis ir:

— uzlabot partnervalstī valodas zināšanas un veidot divvalodību;

— ieviest starpnacionālu pieeju mācību procesā, izmantojot eksperimentu metodi un kopīgu projektu realizēšanā atbalstot partnervalsts kultūru;

— veidot skolotāju un skolēnu personīgus kontaktus attiecīgo skolu kolektīvu ietvaros.

Sadarbības metodes ir šādas:

— skolotāju apmaiņas pasākumi;

— skolēnu apmeklējumi partnerskolā ar ģimenes un vietējās sabiedrības vai attiecīgo iestāžu atbalstu;

— divu partnerskolu skolēnu kopīgu projektu realizēšana (īpaši — "mantojuma apgūšanas" nodarbību veidā);

— partnervalsts kultūras uzsvēršana, attiecīgo skolu vēstures, ģeogrāfijas, literatūras un citās mācībstundās;

— mācību materiālu — karšu, grāmatu, žurnālu, kasešu, kā arī audiovizuālo iekārtu apmaiņa;

— programmas izveidošana intensīvai un agrīnai partnervalsts valodas apgūšanai;

— sporta nodarbību un sacensību organizēšana ar attiecīgo skolu skolēnu piedalīšanos;

— ārpusskolas pasākumu organizēšana attiecīgo skolu skolēniem.

Nolīgumu parakstījušās skolu iestādes nodrošina, lai šajā nolīgumā ietvertā sadarbība tiktu iestrādāta savu skolu darbībā, īpaši mācību programmās, mācīšanas metodikā, ārpusskolas un izvēles nodarbībās.

Iestādes nodrošina savas valsts skolu skolotājiem līdzekļus un laiku, kas nepieciešams kontaktu nodibināšanai, informācijas apmaiņai, rīcības koordinēšanai un sadarbības pasākumu organizēšanai.

Iestādes cenšas apmācīt pedagogus, kā izmantot starpnacionālu pieeju mācību procesā, lai sasniegtu šajā nolīgumā paredzētās sadarbības efektu.

Iestādes veic pasākumus, kas piešķir partnervalsts valodai funkcionālu un simbolisku nozīmi attiecīgo skolu sistēmā un darbībā.

Vietējās iestādes un teritorijas, kas paraksta šo nolīgumu, apņemas sniegt materiālu atbalstu un konsultācijas šā līguma ietvaros paredzētajām skolu sadarbības programmām.

Tās arī nodrošina, lai šajā nolīgumā paredzētā skolu sadarbība tiktu ietverta vispārējā sadarbības un partnerattiecības programmā.

Tās arī nodrošina attiecīgo skolu sadarbības vajadzībām savu kultūras darba pieredzi.

Lai varētu īstenot šajā nolīgumā paredzēto sadarbību, katra puse iegulda nolīguma pielikumā minētos līdzekļus.

Vietējo teritoriju kopienu ieguldījumi šādā sadarbībā varētu būt:

— finansējums (ceļa izdevumu segšana, pieaicinātu pasniedzēju atalgošana u.c.);

— iekārtu sagāde;

— personāla nodrošināšana;

— telpu piedāvāšana skolas un ārpusskolas pasākumiem vai mītņu ierādīšana skolotājiem un skolēniem, kuri piedalās apmaiņas pasākumos;

— bezmaksas sekretariāta pakalpojumi;

— utt.

Izglītības pārvaldes iestādes un skolas varētu ieguldīt personāla darbu, mācību plānu un kursu pārveidošanu, pakalpojumus un finansējumu, skolēnu izdevumu segšanu partnerskolā u.c.

Pasākumu plānu katru gadu apstiprina puses, kas parakstījušas šo nolīgumu. Programmā ir jānorāda pasākuma nosaukums, izmantojamie līdzekļi un katras puses ieguldījums.

Komiteja, kuru veido šo nolīgumu parakstījušie izglītības pārvaldes iestāžu un vietējo iestāžu vai teritoriju pārstāvji, kā arī skolēnu vecāku pārstāvji, uzrauga sadarbības nolīguma izpildi.

Komitejas sastāvs ir precizēts šim nolīgumam pievienotajā pielikumā.

Komiteja sagatavo ikgada pasākumu plānu, kā noteikts 6.pantā; tā arī izskata praktiskos organizatoriskos jautājumus un plāna izpildi; koordinē pieaicināto pušu darbību un novērtē veiktos pasākumus.

Komiteja var izveidot apakškomitejas un darba grupas.

Saskaņā ar šo nolīgumu konkrētās skolas skolotājus var uz laiku norīkot darbā uz partnerskolu. Tādā gadījumā tie pakļaujas otras skolas vadībai. Ar to saistīto izmaksu segšana tiek noteikta norīkojuma nolīgumā.

Ja veselības bojājums radīts skolēniem vai skolotājiem, izpildot šajā nolīgumā paredzēto sadarbības programmu, tā skola, kura ir atbildīga par konkrēto pasākumu, kura laikā radīts bojājums, sedz kompensāciju cietušajam un, ja nepieciešams, iesniedz prasību pret vainīgo trešo pusi.

Šā nolīguma pielikumi katru gadu tiek pārskatīti, ņemot vērā sadarbības gaitu.

Šis nolīgums ir noslēgts uz sešiem gadiem, un to var bez īpašas vienošanās pagarināt uz turpmākajiem trim gadiem. Ikviena puse var nolīgumu izbeigt, ja par to paziņo gadu iepriekš.

Šā ļoti oriģinālā tipveida nolīguma mērķis ir iedibināt intensīvu sadarbību starp skolu pārvaldes iestādēm abās robežas pusēs, lai ar pierobežas teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju palīdzību izveidotu nodarbības, kurās kopā piedalītos bērni no robežas abām pusēm. Šīs nodarbības notiek jau pastāvošajās skolās, neradot nevienu jaunu skolu, bet vienkārši pārdalot līdzekļus un apmainoties ar skolu darbiniekiem. Teritoriālās kopienas un pārvaldes institūcijas šajā sadarbības formā piedalās tieši kā virzošs spēks, kurš sniedz papildu palīdzību (piemēram, skolas transporta apmaksāšanu vai īpašas kompensācijas) un arī atbalsta starpnacionālu pieeju un divvalodības metodes izmantošanu mācību procesā.

Tādēļ šādu nolīgumu noslēdz skolu pārvaldes iestādes un kompetentās vietējās iestādes robežas abās pusēs.

Šā nolīguma mērķis ir noteikt, kā darbosies kopīga skolas mācību programma bērniem un skolēniem, kas dzīvo teritorijā x (robežas vienā pusē) un teritorijā y (robežas otrā pusē).

(Izvēles noteikums: Sadarbības nolīguma ietvaros, kas noslēgts starp valsti x un valsti y, lai veicinātu pierobežas skolu apmaiņas pasākumus, šis nolīgums papildina sadarbības līgumu starp teritoriju A un teritoriju B.)

Mērķis ir dot iespēju konkrētajiem bērniem labi apgūt katras attiecīgās valsts valodu un kultūru, kā arī iegūt akadēmiskas zināšanas, kas raksturīgas katras valsts izglītības sistēmai, lai bez lielām grūtībām varētu mācīties abu valstu mācību iestādēs.

Lai sasniegtu šo mērķi, bērni no abām pierobežas teritorijām, kuri piedalās mācību programmas apgūšanā, apmeklē vienu un to pašu skolu un iegūst to pašu izglītību, kuru daļēji robežas vienā pusē un daļēji otrā pusē nodrošina abu mācību iestāžu skolotāji.

Skolu pārvaldes iestādes un vietējās pārvaldes institūcijas savu iespēju un līdzekļu ietvaros apņemas palīdzēt izstrādāt šādu mācību programmu.

Bērni, kuri apgūst vielu pēc īpašās pārrobežu mācību programmas, no administratīvā viedokļa raugoties, ir jāieskaita katras attiecīgās valsts izglītības sistēmā un viņiem jāatļauj katrā valstī saņemt tikai daļu no izglītības.

Mācību programmas īstenošanu vada komiteja, kura sastāv no abu valstu attiecīgo skolu pārvaldes iestāžu un vietējās pārvaldes institūcijas pārstāvjiem, kā arī skolēnu vecāku pārstāvjiem, varbūt piesaistot arī speciālistus.

Šādas vadības komitejas uzdevumi ir šādi:

— bērnu atlase mācībām pēc šīs programmas ;

— mācību programmas pakāpeniska izveide;

— mācību programmā iesaistīto skolotāju un pieaicināto darbinieku apstiprināšana;

— mācību satura un citu skolas pasākumu satura noteikšana;

— par mācību programmu atbildīgo administratīvo un izglītības vadītāju iecelšana;

— pieaicināto pušu darbības koordinācija un harmonizācija;

— mācību programmas praktiskā organizēšana;

— uzraudzība un vērtēšana;

— iespējamo strīdu izšķiršana.

Komitejas pienākums ir noteikt, par kuriem no 4. un 5.pantā minētajiem pasākumiem katra iestāde ir atbildīga, kā arī izvēlēties šim nolūkam izmantojamās telpas.

Komitejas sastāvs ir precizēts šim nolīgumam pievienotajā pielikumā. Lai komitejai būtu iespējams uzraudzīt minētos aspektus, tā var veidot apakškomitejas un darba grupas. Komiteja pieņem savus kārtības noteikumus.

Komiteja pieņem lēmumus ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu. Lai pieņemtu lēmumus, kas saistīti ar līdzekļu nodrošināšanu papildus tiem, kas norādīti 4. un 5.pantā minētajos pielikumos, ir nepieciešama līdzekļu devējas iestādes vai vietējās pārvaldes institūcijas piekrišana.

Komitejas lēmumus izpilda skolotājs un atbildīgais administrators, kā arī viņa vietnieki, kuri nodrošina, lai mācību programmas īstenošana tiktu pareizi vadīta. Šos darbiniekus ieceļ ar abu valstu izglītības iestāžu piekrišanu, un viņi kopīgi sastāda gada darba pārskatu.

Saskaņā ar mācību programmas saturu, ko nosaka 3.pantā paredzētā komiteja, katras skolas vadība ir atbildīga par to mācību procesa daļu, kas tiek realizēts tās skolā, un par mācību metodēm un šajā nolūkā piedāvā skolotājus, mācību materiālus un telpas pārrobežu mācību programmas īstenošanai.

Šīs mācību programmas kontekstā vienas valsts skolotājus var nosūtīt darbā uz otras valsts skolu. Tādā gadījumā viņi nonāk viesskolas vadības pakļautībā. Ar nosūtīšanu saistīto izdevumu atmaksāšanas noteikumi sīkāk ietverti nosūtīšanas nolīgumā.

Abu valstu skolu vadība dod vienādu ieguldījumu mācību programmas izveidē neatkarīgi no tā, cik bērnu piedalās no katras valsts.

Pievienotajā pielikumā ir atspoguļota katras skolas piedalīšanās ar darbiniekiem, iekārtām un telpām.

Piezīme: Šajā pielikumā var paredzēt pakāpenisku nodrošināšanu ar līdzekļiem, kā to prasa mācību programmas izveide.

Vietējās pārvaldes institūcijas, kuras ir parakstījušas šo nolīgumu, apņemas nodrošināt materiālu un finansiālu palīdzību un, ja nepieciešams, darbiniekus pārrobežu mācību programmas īstenošanai. Pielikumā minēts katras iestādes ieguldījums.

Piezīme: Palīdzība var attiekties uz telpu nodrošināšanu, mācību materiāliem, skolas transportu, skolotāju mītnēm, finansējumu, darbinieku nosūtīšanu utt.

Abu valstu skolu skolotāji un pieaicinātās puses, kurus nodrošina attiecīgās pašvaldību iestādes, veido vienotu pedagogu grupu, kura savu darbu koordinē un veic konsekventi komitejas ieceltu pārstāvju vadībā, kā norādīts 3.pantā.

Mācību programma jāveido tā, lai garantētu abu valstu valodas tīrību un kultūras un izglītības tradīciju ievērošanu.

Skolas pasākumi un mācību priekšmeti ir jāsadala starp abām valodām. Visi skolēni, kuri apgūst šo mācību programmu, jāmāca vienādi, izņemot gadījumus, kad atsevišķiem skolēniem ir nepieciešama īpaša pieeja.

Mācību programmas pirmie posmi ir aprakstīti pielikumā, bet vēlāk tos sīkāk noteiks 3.pantā minētā komiteja.

Piezīme: Bērni jāiesaista mācību programmā jau pirmsskolas laikā. Pirmās klases jāveido kā bērnudārza klases, tālāk veidojot jaunas, kad bērni pāriet uz skolas sistēmas nākamo klasi. Tomēr atkarībā no vietējiem apstākļiem un īpaši no vecāko divvalodīgo bērnu klātbūtnes mācību programmas apguve varētu sākties augstākā līmenī.

Ir jāorganizē papildu ārpusklases un ārpusskolas pasākumi, kurus palīdz organizēt skolu vadība, pašvaldības un skolēnu vecāki, lai atvieglotu saskari ar otras valsts valodu un kultūru tiem skolēniem, kuri mācās pēc īpašās mācību programmas, un nostiprinātu bērnu attiecības.

Skolu vadība visos mācību procesa līmeņos palīdz skolēniem, kuri ir mācījušies pēc pārrobežu mācību programmas, atsākt mācības pēc savas valsts parastās skolu mācību programmas, ja to vēlas viņu vecāki vai arī ja viņi atstāj pierobežas teritoriju. Kad skolēni iegūst vidējo izglītību, skolas vadība un personas, kas ir atbildīgas par mācību programmu, gādā, lai skolēni varētu sagatavoties skolas beigšanas eksāmenam katrā valstī.

Ja skolēniem vai skolotājiem nodarīts kaitējums tādu pasākumu laikā, kas saistīti ar pārrobežu mācību programmas apguvi, tad skola, kas ir atbildīga par pasākumu, kura laikā kaitējums radies, kompensē to cietušajam un, ja nepieciešams, iesniedz prasību pret trešo pusi.

Pievienotie pielikumi, kuros atspoguļots 3.pantā minētās komitejas sastāvs, mācību programmas izveidošanās posmi, kā arī nolīgumam pievienojušos vietējo pārvaldes institūciju ieguldījumi, ir pārskatāmi katru gadu un ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms katra skolas gada sākuma, lai tiktu ņemts vērā projektā paveiktais.

Šis nolīgums parakstīts uz sešiem gadiem un ir atjaunojams bez īpašas vienošanās uz nākamajiem trim gadiem. To var izbeigt jebkura puse, ja par to paziņo vienu gadu iepriekš.

(Skat. 1.13.)

* Ja nav vajadzīgs, var svītrot.

1 Kā noteikts Eiropas pamatkonvencijas par teritoriālo kopienu un pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību 3.panta pirmās daļas otrajā rindkopā, "šīs parauga un pamata vienošanās, statūti un līgumi kalpo tikai kā vadlīnijas, un tām nav līgumiem piemītošā spēka".

2 Šā panta otrā daļa nav iekļauta nolīgumu 1.3., 1.4. un 1.5. projektos.

3 Delegāciju skaitlisko sastāvu var mainīt atkarībā no katras konkrētās situācijas, tāpat kā var mainīt šā nolīguma citus noteikumus. Minot konkrētos skaitļus, tipveida nolīguma autori gribēja uzsvērt nepieciešamību izveidot darboties spējīgas komitejas ar relatīvi nelielu locekļu skaitu. Viņi arī gribēja norādīt proporciju, kāda jāsaglabā starp centrālās valdības institūciju pārstāvjiem, no vienas puses, un reģionālajām institūcijām, no otras puses.

4 Šis uzskaitījums ir dots vienīgi kā ieteikums, un to var pielāgot katram sadarbības projektam. To nevajag interpretēt kā tādu, kas groza pilnvaras, kādas valsts iekšējos likumos noteiktas vietējām pārvaldes institūcijām, jo gan centrālās valdības, gan reģionālās pārvaldes institūcijas ir pārstāvētas Komisijā.

5 Šā nolīguma kopējais saturs nemainās atkarībā no tā, vai šī rindkopa ir nolīgumā ietverta vai nav.

6 Šajā sakarībā skatīt to jomu sarakstu, kuras minētas Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotā starpvalstu nolīguma par pārrobežu reģionālajām konsultācijām 6.pantā (sk.tipveida nolīgumu 1.2.).

7 Pašvaldības vai to institūcijas var parakstīt papildprotokolus, īpaši attiecībā uz tipveida nolīgumiem, kas minēti Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā.

8 Ja iespējams, nolīgumā jākonkretizē:

a) līgumslēdzēju valstu likumos noteiktā kārtība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā:

— komisijas nosaukums un adrese;

— precīzs komisijas kompetences definējums;

— noteikumi par lēmumu pieņemšanas metodēm;

— norādījumi par apspriežu atklātumu;

— noteikumi attiecībā uz budžetu un tāmēm;

— noteikumi par projektu finansēšanas metodēm;

— noteikumi par nolīguma nosacījumu grozīšanu;

— noteikumi par to, kā kļūt par nolīguma dalībnieku un izstāties no tā;

— utt.

b) noteikumi, kas paredzēti Kopienas direktīvās un regulē Strukturālo fondu izmantošanu.

9 Līgumslēdzējas puses var izmantot arī Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā minēto starpvalstu tipveida nolīgumu 1.1.-1.5.redakciju.

10 Pašvaldības vai to institūcijas var parakstīt papildprotokolus, īpaši attiecībā uz tipveida nolīgumiem, kas minēti Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā.

11 Ja iespējams, nolīgumā jākonkretizē:

a) līgumslēdzēju valstu likumos noteiktā kārtība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā:

— komisijas nosaukums un adrese;

— precīzs komisijas kompetences definējums;

— noteikumi par lēmumu pieņemšanas metodēm;

— norādījumi par apspriežu atklātumu;

— noteikumi attiecībā uz budžetu un tāmēm;

— noteikumi par projektu finansēšanas metodēm;

— noteikumi par nolīguma nosacījumu grozīšanu;

— noteikumi par to, kā kļūt par nolīguma dalībnieku un izstāties no tā;

— utt.

b) noteikumi, kas paredzēti Kopienas direktīvās un regulē Strukturālo fondu izmantošanu.

12 Līgumslēdzējas puses var izmantot arī Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā minēto starpvalstu tipveida nolīgumu 1.1. — 1.5.redakciju.

13 Pašvaldības vai to institūcijas var parakstīt papildprotokolus, īpaši attiecībā uz tipveida nolīgumiem, kas minēti Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā.

14 Ja iespējams, nolīgumā jākonkretizē:

a) līgumslēdzēju valstu likumos noteiktā kārtība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā:

— komisijas nosaukums un adrese;

— precīzs komisijas kompetences definējums;

— noteikumi par lēmumu pieņemšanas metodēm;

— norādījumi par apspriežu atklātumu;

— noteikumi attiecībā uz budžetu un tāmēm;

— noteikumi par projektu finansēšanas metodēm;

— noteikumi par nolīguma nosacījumu grozīšanu;

— noteikumi par to, kā kļūt par nolīguma dalībnieku un izstāties no tā;

— utt.

b) noteikumi, kas paredzēti Kopienas direktīvās un regulē Strukturālo fondu izmantošanu.

15 Līgumslēdzējas puses var izmantot arī Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā minēto starpvalstu tipveida nolīgumu 1.1. — 1.5.redakciju.

16 Pašvaldības vai to institūcijas var parakstīt papildprotokolus, īpaši attiecībā uz tipveida nolīgumiem, kas minēti Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā.

17 Ja iespējams, nolīgumā jākonkretizē:

a) līgumslēdzēju valstu likumos noteiktā kārtība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā:

— komisijas nosaukums un adrese;

— precīzs komisijas kompetences definējums;

— noteikumi par lēmumu pieņemšanas metodēm;

— norādījumi par apspriežu atklātumu;

— noteikumi attiecībā uz budžetu un tāmēm;

— noteikumi par projektu finansēšanas metodēm;

— noteikumi par nolīguma nosacījumu grozīšanu;

— noteikumi par to, kā kļūt par nolīguma dalībnieku un izstāties no tā;

— utt.

b) noteikumi, kas paredzēti Kopienas direktīvās un regulē Strukturālo fondu izmantošanu.

18 Līgumslēdzējas puses var izmantot arī Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā minēto starpvalstu tipveida nolīgumu 1.1. — 1.5.redakciju.

19 Izveidojot apvienoto komiteju, var ņemt vērā jau esošās pārrobežu sadarbības institūcijas.

20 Pašvaldības vai to institūcijas var parakstīt papildprotokolus, īpaši attiecībā uz tipveida nolīgumiem, kas minēti Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā.

21 Ja iespējams, nolīgumā jākonkretizē:

a) līgumslēdzēju valstu likumos noteiktā kārtība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā:

— komisijas nosaukums un adrese;

— precīzs komisijas kompetences definējums;

— noteikumi par lēmumu pieņemšanas metodēm;

— norādījumi par apspriežu atklātumu;

— noteikumi attiecībā uz budžetu un tāmēm;

— noteikumi par projektu finansēšanas metodēm;

— noteikumi par nolīguma nosacījumu grozīšanu;

— noteikumi par to, kā kļūt par nolīguma dalībnieku un izstāties no tā;

— utt.

b) noteikumi, kas paredzēti Kopienas direktīvās un regulē Strukturālo fondu izmantošanu.

22 Līgumslēdzējas puses var izmantot arī Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā minēto starpvalstu tipveida nolīgumu 1.1. — 1.5.redakciju.

23 Vietējās komitejas izveidošana ir atkarīga no apvienotās komitejas sastāva un šā tipveida līguma parakstītāju status a.

24 Pašvaldības vai to institūcijas var parakstīt papildprotokolus, īpaši attiecībā uz tipveida nolīgumiem, kas minēti Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā.

25 Ja iespējams, nolīgumā jākonkretizē:

a) līgumslēdzēju valstu likumos noteiktā kārtība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā:

— komisijas nosaukums un adrese;

— precīzs komisijas kompetences definējums;

— noteikumi par lēmumu pieņemšanas metodēm;

— norādījumi par apspriežu atklātumu;

— noteikumi attiecībā uz budžetu un tāmēm;

— noteikumi par projektu finansēšanas metodēm;

— noteikumi par nolīguma nosacījumu grozīšanu;

— noteikumi par to, kā kļūt par nolīguma dalībnieku un izstāties no tā;

— utt.

b) noteikumi, kas paredzēti Kopienas direktīvās un regulē Strukturālo fondu izmantošanu.

26 Līgumslēdzējas puses var izmantot arī Eiropas pamatkonvencijai par pārrobežu sadarbību pievienotajā pielikumā minēto starpvalstu tipveida nolīgumu 1.1. — 1.5.redakciju.

27 Šā nolīguma izpratnē ieteicams, lai līguma slēgšanā piedalītos institūcijas, kuru kompetencē ietilpst reģionālā/teritoriālā plānošana, zemes izmantošanas plānošana, kā arī kuģošanas, navigācijas, mežkopības, tūrisma un vides aizsardzības jautājumi attiecībā uz teritorijām, ko šķērso minētā upe. Atbilstoši attiecīgās valsts likumiem līgumu var slēgt vai nu vietējās, reģionālās, vai centrālās valdības institūcijas, vai arī augstākas pārvaldes institūcijas var deleģēt nepieciešamās pilnvaras attiecīgi zemāka līmeņa pārvaldes institūcijām.

28 Līgumslēdzējas puses var izveidot sadarbības institūciju, kurai ir juridiskās personas statuss. Šādos gadījumos var atsaukties uz Eiropas Pamatkonvenciju par teritoriālo administratīvo vienību vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību.

29 Līgumslēdzējas puses var lemt par attiecīgās teritorijas lielumu atbilstoši savai konkrētajai situācijai.

30 Šis mērķu uzskaitījums nav pilnīgs, un līgumslēdzējas puses var tos grozīt atbilstoši savai situācijai un kompetencei.

31 Ja līgumslēdzējas puses atbilstoši 1.pantam izveidojušas apvienoto komiteju, kurai ir juridiskās personas statuss, tad attiecībā uz pievienošanos tiek izvirzītas īpašas prasības.

32 Šāds risinājums var būt īpaši noderīgs pierobežas pašvaldībām, piemēram, gaisa piesārņojuma gadījumos. Viena pašvaldība var piedāvāt otrai pašvaldībai papildu finansējumu, lai tai radītu iespēju savas kompetences ietvaros veikt nepieciešamos pasākumus, kuri dotu labumu arī finansējuma sniedzējai.

33 Jāpievieno organizācijas statūti.

34 Pēdējais punkts attiecas tikai uz dabas parkiem. kuros tiek organizēta šāda saimnieciska darbība vai sabiedriski kultūras pasākumi.

35 Šim starpvalstu nolīgumam par pamatu varētu būt tipveida nolīgums 1.1., kas pievienots Eiropas pamatkonvencijai par teritoriālo administratīvo vienību vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību.

36 Piemēram, zemestrīču, vulkāna izvirdumu, plūdu, ugunsgrēku u.c.

37 Attiecīgās abpus robežai esošās iestādes varētu pašas kopīgi izveidot un apsaimniekot rezerves fondus, ko izmanto katastrofas gadījumā to teritorijā. Šāda fonda izveidošanu varētu arī paredzēt nolīgumā un finansēt to no attiecīgo uzņēmumu iemaksām.

Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras ir parakstījušas Eiropas Pamatkonvencijas par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību (tālāk tekstā — "Pamatkonvencijas") Protokolu;

Apstiprinot pārrobežu sadarbības starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām pierobežu reģionos nozīmīgumu;

Nākotnē apņemoties spert soļus, lai nodrošinātu drošu pārrobežu sadarbību starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām;

Atzīstot nepieciešamību piemērot Pamatkonvenciju atbilstoši reālajai situācijai Eiropā;

Ņemot vērā, ka būtu derīgi papildināt Pamatkonvenciju ar mērķi pastiprināt pārrobežu sadarbību starp teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām;

Atsaucoties uz Eiropas Hartu par Vietējām Pašvaldībām;

Paturot prātā pārrobežu sadarbības Eiropā Deklarāciju, kuru Ministru Komiteja izstrādāja par godu Eiropas Padomes 40. gadskārtai, un kura, cita starpā, aicināja uz ilgstošu sadarbību ar mērķi pakāpeniski likvidēt jebkāda veida — administratīvas, juridiskas, politiskas vai psiholoģiskas barjeras, kas var apdraudēt pārrobežu projektu attīstību;

Vienojas par sekojošiem papildus noteikumiem:

1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jāatzīst un jārespektē tās jurisdikcijā esošo un Pamatkonvencijas 1. un 2. pantā minēto teritoriālo kopienu un pārvaldes institūciju tiesības veikt pārrobežu sadarbības līgumu slēgšanu ar citu valstu teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām atbilstošās atbildības jomās saskaņā ar to statūtos noteikto procedūru, atbilstoši valsts nacionālajai likumdošanai un tādā mērā, ciktāl šādi līgumi atbilst Līgumslēdzējas Puses starptautiskajām saistībām.

2. Līgumā par sadarbību starp teritorijām tiek noteiktas tikai to teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pienākumi, kuras noslēdz šo līgumu.

Kopējie lēmumi, kas pieņemti pārrobežu sadarbības līgumā, teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām jārealizē savas valsts juridiskās sistēmas ietvaros un atbilstoši nacionālajai likumdošanai. Šādiem lēmumiem tiek piešķirts tāds pat juridisks spēks un vara kā lēmumiem, ko teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas pieņem atbilstoši to nacionālajai likumdošanas sistēmai.

Pārrobežu sadarbības līguma ietvaros, ko parakstījušas teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas, var tikt izveidota pārrobežu sadarbības institūcija, kura var būt, vai arī var nebūt juridiska persona. Līgumā jābūt norādītam, vai šī institūcija, ņemot vērā tai piešķirtās tiesības, kā arī nacionālās likumdošanas nosacījumus, tiek uzskatīta par valsts jeb privātu juridisku personu tās nacionālās likumdošanas ietvaros, pie kuras pieder teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas, kas parakstījušas šo līgumu.

1. Ja pārrobežu sadarbības institūcija ir juridiska persona, tās pilnvarām jābūt noteiktām tās Līgumslēdzējas Puses valsts likumdošanā, kurā atrodas šīs institūcijas centrs. Pārējās Līgumslēdzējas Puses, kuru teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas piedalās pārrobežu līgumā, atzīst šīs institūcijas juridisko personu atbilstoši šo Līgumslēdzēju Pušu attiecīgajām nacionālajām likumdošanas sistēmām.

2. Pārrobežu sadarbības institūcijai jāpilda tai teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju uzliktie pienākumi, saskaņā ar tās mērķi un atbilstoši tās valsts likumdošanai, kuras pakļautībā tā atrodas. Tādējādi:

a) jebkuru pārrobežu sadarbības institūcijas darbību nosaka tās statūti un tās valsts likumdošana, kurā atrodas šīs institūcijas centrs;

b) pārrobežu sadarbības institūcijai tomēr nav tiesību pieņemt vispārējus lēmumus, vai arī tādus lēmumus, kas var ietekmēt iedzīvotāju tiesības un brīvības;

c) pārrobežu sadarbības institūcija tiek finansēta no teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju budžetiem. Tai nav tiesību ievākt finansiāla rakstura nodokļus. Tā var, konkrētos gadījumos, saņemt ienākumus par pakalpojumiem, kas sniegti teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām, patērētājiem un citiem;

d) pārrobežu sadarbības institūcijai jābūt noteiktam gada budžetam un tai jāveic bilances aprēķini, kuru pārbaudi veic no līgumā iesaistītajām teritoriālajām kopienām vai pārvaldes institūcijām neatkarīgas auditorfirmas.

1. Līgumslēdzējas Puses, ja to nacionālā likumdošana atļauj, var nolemt, ka pārrobežu sadarbības institūcija ir juridiska valsts persona, un ka, saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Puses likumdošanas sistēmu, jebkurām darbībām, ko veic šī pārrobežu sadarbības institūcija, piešķirams tāds pats juridisks spēks un izpildvara kā tad, ja šīs darbības veiktu teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas, kas parakstījušas līgumu.

2. Tomēr līgumā var arī tikt norādīts, ka šādu darbību izpilde, it īpaši, ja šīs darbības skar iedzīvotāju tiesības, brīvības vai intereses, ir to teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārziņā, kas parakstījušas līgumu. Turklāt katra Līgumslēdzēja Puse var norādīt, ka vispārējo pienākumu pildīšana neattiecas uz pārrobežu sadarbības institūciju, un ka šādai struktūrai netiek piešķirtas tiesības pieņemt vispārēja rakstura lēmumus.

1. Darbības, ko teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas veic pārrobežu sadarbības līguma ietvaros, tiek pakļautas tādai pašai pārraudzībai, kā to paredz katras Līgumslēdzējas Puses likumdošana attiecībā uz jebkuru darbību, ko veic teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas, kas parakstījušas līgumu.

2. Darbības, ko veic pārrobežu sadarbības institūcija, kas nodibināta līguma ietvaros, tiek pakļautas pārraudzībai, ko nosaka tās valsts likumdošana, kurā atrodas šīs institūcijas centrs, papildus ņemot vērā pārējo valstu teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju intereses. Pārrobežu sadarbība s institūcijai jāsniedz visa informācija, kuru pieprasa to valstu institūcijas, kurās atrodas teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas, kas parakstījušas līgumu. Līgumslēdzēju Pušu pārraudzības institūcijām jācenšas izveidot atbilstošus sazināšanās un informācijas apmaiņas līdzekļus.

3. Darbības, ko veic institūcija, kā norādīts 5.panta 1.punktā pakļaujas tādai pašai pārraudzībai, kādu katras Līgumslēdzējas Puses likumdošana nosaka jebkurā citā gadījumā, kas attiecas uz darbībām, ko veic teritoriālās kopienas vai pārvaldes institūcijas, kas parakstījušas līgumu.

Jebkuras nesaskaņas, kas radušās pārrobežu sadarbības institūcijas darbības rezultātā, tiek izskatītas tiesā atbilstoši katras valsts likumiem vai starptautiskā līguma ietvaros.

1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei, parakstot šo Protokolu vai iesniedzot tā ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, ir jāpaziņo, vai tā pielietos Protokola 4. un 5. panta nosacījumus vai arī tikai viena no šiem minētajiem pantiem nosacījumus.

2. Šādu paziņojumu var vēlāk izmainīt jebkurā laikā.

Attiecībā uz šī Protokola noteikumiem nedrīkst veikt nekādas atrunas.

1. Šis Protokols ir nodots parakstīšanai valstīm, kas ir parakstījušas Pamatkonvenciju un ir izteikušas piekrišanu uzņemties saistības vienā no minētajiem veidiem:

a) parakstīšana bez tiesību saglabāšanas attiecībā uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu;

b) parakstīšana, kas ir pakļauta ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai, kam seko ratifikācija, pieņemšana vai apstiprināšana.

2. Eiropas Padomes dalībvalsts nevar parakstīt šo Protokolu bez tiesību saglabāšanas attiecībā uz ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu, nedz arī iesniegt ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu, ja tā nav iesniegusi vai vienlaicīgi neiesniedz Pamatkonvencijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentu.

3. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti ir iesniedzami Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

1. Šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc datuma, kad četras Eiropas Padomes dalībvalstis ir izteikušas savu piekrišanu uzņemties saistības, ko nosaka šis Protokols saskaņā ar 10. panta nosacījumiem.

2. Attiecībā uz jebkuru citu dalībvalsti, kura vēlāk izsaka savu piekrišanu uzņemties saistības, ko nosaka šis Protokols, tas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā parakstīšanas datuma vai ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta iesniegšanas datuma.

1. Pēc šī Protokola stāšanās spēkā jebkura valsts, kura ir pievienojusies Pamatkonvencijai, var pievienoties arī šim Protokolam.

2. Pievienošanās Protokolam tiek īstenota, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram pievienošanās dokumentu, kas stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā iesniegšanas datuma.

1. Jebkura Līgumslēdzēja Puse var jebkurā laikā denonsēt šo Protokolu, iesniedzot Eiropas Padomes ģenerālsekretāram adresētu paziņojumu.

2. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc datuma, kad Eiropas Padomes ģenerālsekretārs ir saņēmis šādu paziņojumu.

Eiropas Padomes ģenerālsekretārs informē Eiropas Padomes dalībvalstis, kā arī citas šim Protokolam pievienojušās valstis par:

(a) jebkuriem Līgumslēdzēju Pušu iesniegtiem paziņojumiem saskaņā ar 8. pantu;

(b) jebkuru jaunu pievienošanās faktu;

(c) jebkura ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta saņemšanu;

(d) datumiem, kad stājas spēkā šis Protokols saskaņā ar tā 11. un 12. pantu;

(e) jebkuru citu pasākumu, paziņojumu vai sazināšanos saistībā ar šo Protokolu.

Apliecinot augstākminēto, apakšā parakstījušies, būdami attiecīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo protokolu.

Sastādīts Strasbūrā 1995.gada 9.novembrī, angļu un franču valodā, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, vienā eksemplārā, kas nodots Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes ģenerālsekretārs nosūta apstiprinātus eksemplārus visām Eiropas Padomes dalībvalstīm un katrai valstij, kura ir pievienojusies šim Protokolam.