Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2005. gada 19. aprīļa noteikumus Nr. 272 "Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā".

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1998.gada 21.jūlijā Noteikumi Nr. 262

Rīgā (prot. Nr. 39, 9.§)

Noteikumi par tekstilšķiedru sastāva norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta

iekā rtas likuma 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. tekstilizstrādājums - neapstrādāts, daļēji apstrādāts, apstrādāts, pusgatavs vai gatavs izstrādājums (pusfabrikāts vai fabrikāts), kas ir veidots tikai no tekstilšķiedrām, neatkarīgi no maisīšanas vai saistīšanas paņēmieniem;

1.2. tekstilšķiedra - lokans un smalks vielisks veidojums, kura garums ir ievērojami lielāks nekā maksimālais šķērsgriezums un kuru var izmantot tekstilizstrādājumu ražošanai, kā arī lokanas strēmeles vai caurules, kuru acīmredzamais platums (strēmeles vai caurules platums, kad tā ir salocīta, saplacināta, saspiesta vai savīta) vai vidējais platums, ja strēmeles vai caurules platums nav viscaur vienāds) nav lielāks par 5 mm (arī no platākām strēm e lēm vai plēvēm nogrieztas strēmeles, kas ražotas ar ekstrūzijas paņēmienu no polimēriem, ko lieto šo noteikumu 1.pielikuma 19.-41.punktā minēto tekstilšķiedru izgatavošanai un kas ir derīgas lietojumam tekstilizstrādājumos);

1.3. pielaide - pieļaujamā novirze no marķējumā norādītā procentuālā daudzuma.

2. Šie noteikumi nosaka prasības tekstilšķiedru sastāva norādīšanai tekstilizstrādājumu marķējumā.

3. Šie noteikumi attiecas uz tekstilizstrādājumiem, kas tiek realizēti vai ir paredzēti realizēšanai Latvijā, kā arī uz:

3.1. izstrādājumiem, kuros ir vismaz 80 % tekstilšķiedras no kopējās izstrādājuma masas;

3.2. mēbelēm, lietussargiem un saulessargiem, kuros ir vismaz 80 % tekstilsastāvdaļu no kopējās izstrādājuma masas;

3.3. daudzslāņainiem grīdas pārklājiem, kā arī matračiem, tūrisma precēm, apavu siltajām oderēm, cimdiem un dūraiņiem, ja to daļās vai oderēs ir vismaz 80 % tekstilsastāvdaļu no kopējās izstrādājuma masas;

3.4. citos izstrādājumos iestrādātiem tekstilizstrādājumiem, ja tie ir attiecīgo izstrādājumu neatdalāma daļa un ja to tekstilšķiedru sastāvs ir norādīts.

4. Šie noteikumi neattiecas uz tekstilizstrādājumiem, kuri:

4.1. ir paredzēti izvešanai;

4.2. tiek ievesti muitas kontrolē tranzītam;

4.3. tiek ievesti pārstrādei;

4.4. tiek ievesti saskaņā ar uzņēmuma līgumu vai līgumu, kuru noslēdzis individuālā darba veicējs mājamatniecības jomā.

5. Šajos noteikumos noteikto informāciju var norādīt tikai pavaddokumentos šādos gadījumos:

5.1. ja tekstilizstrādājums tiek piegādāts pēc valsts pārvaldes iestāžu pasūtījuma;

5.2. ja tekstilizstrādājums nav paredzēts pārdošanai patērētājiem.

II. Informācija tekstilizstrādājumu marķējumā

6. Tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvam jābūt skaidri norādītam attiecīgajos pavaddokumentos. Līgumos, rēķinos un faktūrās nedrīkst lietot saīsinājumus, izņemot mehanizētās apstrādes šifru, ja tas ir paskaidrots tajā pašā dokumentā.

7. Ja tekstilizstrādājums ir paredzēts pārdošanai patērētājiem, tā tekstilšķiedru sastāvu skaidri salasāmā un vienotā drukā norāda marķējumā, kā arī katalogos un tirdzniecības literatūrā.

8. Informāciju par tekstilšķiedru sastāvu tekstilizstrādājuma marķējumā pilnīgi nodala no cita veida informācijas, izņemot preču zīmi vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu, kas var atrasties tieši pirms vai aiz norādes par tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu.

9. Ja pārdošanai patērētājiem paredzētā tekstilizstrādājuma marķējumā norādītās preču zīmes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumā ir kāds no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem tekstilšķiedru nosaukumiem vai attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukumu iespējams ar tiem sajaukt, pirms vai aiz preču zīmes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) nosaukuma skaidri salasāmā un vienotā drukā norāda tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru sastāvu.

10 . Informācijai par Latvijā ražoto tekstilizstrādājumu tekstilšķiedru sastāvu jābūt valsts valodā. Ievestajiem tekstilizstrādājumiem, kuru marķējumā sniegtā informācija ir svešvalodā, jāpievieno attiecīgās informācijas tulkojums valsts valodā. Ja tiek pārd o tas nelielas šūšanas, lāpīšanas vai izšūšanas diegu vienības (piemēram, spoles, vārpstas, šķeteres, kamoli), informācijas tulkojums valsts valodā nepieciešams tikai kopējam marķējumam uz ārējā iepakojuma vai tirdzniecības vietā.

III. Tekstilšķiedru sastāva norādīšana

tekstilizstrādājumu marķējumā

11. Tekstilizstrādājumu marķējumā tekstilšķiedru sastāva norādīšanai lieto šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos tekstilšķiedru nosaukumus.

12. Šo noteikumu 1.pielikumā noteiktos tekstilšķiedru nosaukumus nedrīkst lietot citu šķiedru apzīmēšanai ne nosaukuma, ne vārda saknes vai īpašības vārda veidā.

13. Nav atļauts lietot vārdu "zīds" ķīmisko tekstilšķiedru apzīmēšanai.

14. Tekstilizstrādājuma marķējumā nedrīkst lietot apzīmējumu "100 %", "tīrs", "vienīgi" vai līdzīgu apzīmējumu, ja tekstilizstrādājums nav veidots tikai no attiecīgās tekstilšķiedras. Tekstilizstrādājumā drīkst būt līdz 2 % citu tekstilšķiedru no kopējās izstrādājuma masas, ja tas ir nepieciešams ražošanā tehnisku iemeslu dēļ. Kārstajos (arī apa r ātdzijas) tekstilizstrādājumos drīkst būt līdz 5 % citu tekstilšķiedru no kopējās izstrādājuma masas, ja tas ir nepieciešams ražošanā tehnisku iemeslu dēļ.

15. Vilnas tekstilizstrādājumu marķējumā drīkst lietot apzīmējumu "pirmlietojuma vilna" vai "cirptā vilna", norādot pilnīgu tekstilizstrādājuma tekstilšķiedru procentuālo sastāvu, šādos gadījumos:

15.1. ja tekstilizstrādājums sastāv vienīgi no vilnas šķiedras, kura iepriekš nav bijusi iestrādāta gatavā izstrādājumā, nav tikusi pakļauta vērpšanas vai velšanas procesiem (izņemot tos, kas ir nepieciešami attiecīgā izstrādājuma ražošanā) un nav bojāta, to apstrādājot vai lietojot;

15.2. šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētā vilnas šķiedra tekstilšķiedru maisījumā ir vismaz 25 % no kopējās izstrādājuma masas;

15.3. mehāniski nesadalāmā maisījumā šo noteikumu 15.1.apakšpunktā minētajai vilnas šķiedrai ir piemaisīta tikai viena veida tekstilšķiedra.

16. Šo noteikumu 15.punktā minētajiem tekstilizstrādājumiem (arī kārstajiem (aparātdzijas) vilnas izstrādājumiem) ar ražošanu saistītā tehniski pamatotā pielaide nedrīkst būt lielāka par 0,3 %.

17. Tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no divām vai vairākām tekstilšķiedrām, no kurām viena veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda vienā no šādiem veidiem:

17.1. norāda tās tekstilšķiedras nosaukumu, kura veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, un tās procentuālo daudzumu;

17.2. norāda tās tekstilšķiedras nosaukumu, kura veido vismaz 85 % no kopējās izstrādājuma masas, un vārdus "vismaz 85 %";

17.3. norāda pilnīgu tekstilizstrādājuma procentuālo sastāvu.

18. Tekstilizstrādājumiem, kas sastāv no divām vai vairākām tekstilšķiedrām, no kurām neviena neveido 85 % no kopējās izstrādājuma masas, norāda vismaz divu galveno tekstilšķiedru nosaukumus un procentuālo masu, kā arī pārējo tekstilšķiedru nosaukumus dilstošā masas secībā (procentuālo masu var norādīt vai nenorādīt).

19. Tekstilšķiedras, kuras katra veido mazāk par 10 % no tekstilizstrādājuma kopējās masas, var apzīmēt ar vārdiem "citas tekstilšķiedras" un norādīt to kopējo procentuālo masu. Ja marķējumā ir minēta tekstilšķiedra, kuras ir mazāk par 10 % no tekstilizstrādājuma kopējās masas, norāda pilnīgu tekstilizstrādājuma procentuālo sastāvu.

20. Tīru kokvilnas šķēru un tīru linu audu tekstilizstrādājumus, kuros ir vismaz 40 % linu no nesmitēta auduma kopējās masas, var apzīmēt ar vārdiem "kokvilna un lins" un precizējumu "tīri kokvilnas šķēri - tīri linu audi".

21. Apzīmējumus "dažādas tekstilšķiedras" vai "neprecizēts tekstilšķiedru sastāvs" lieto tekstilizstrādājumiem, kuru sastāvu ražošanas procesā ir grūti noteikt.

22. Ja tekstilizstrādājums ir paredzēts pārdošanai patērētājam, šo noteikumu 17.-21.punktā minētajos gadījumos tajā var būt šādas pielaides:

22.1. neieder īgās tekstilšķiedras - līdz 2 % (kārstajiem tekstilizstrādājumiem - līdz 5 %) no tekstilizstrādājuma kopējās masas, ja tas ir tehniski nepieciešams;

22.2. līdz 3 % - ražošanas pielaide starp marķējumā norādītajiem šķiedru procentuālajiem daudzumiem un analīzēs iegūtajiem procentuālajiem daudzumiem attiecībā pret kopējo marķējumā norādīto šķiedru masu. Minētais nosacījums attiecas arī uz šķiedrām, kuras saskaņā ar šo noteikumu 18. un 19. punktu norādītas dilstošā masas secībā, nenorādot to procentuālo daudz u mu, un uz šo noteikumu 15.2.apakšpunktā minētajām šķiedrām.

23. Analīzēs pielaides aprēķina atsevišķi. Kopējā masa, ko ņem vērā, aprēķinot šo noteikumu 22.2.apakšpunktā minēto pielaidi, ir gatavā izstrādājuma tekstilšķiedru masa, izņemot nepiederošo šķiedru masu, kura noteikta, ievērojot šo noteikumu 22.1.apakšpunktā minēto pielaidi.

24. Šo noteikumu 22.1. un 22.2.apakšpunktā minēto pielaižu paaugstināšana ir atļauta tikai tad, ja ir pierādīts, ka jebkurai no neiederīgajām tekstilšķiedrām, kas atrasta analīzēs, ņemot vērā 22.1.apakšpunktā minēto pielaidi, ir tāds pats ķīmiskais sastāvs kā vienai vai vairākām marķējumā norādītajām tekstilšķiedrām.

25. Izņēmuma gadījumos, ja tas nepieciešams ražošanas procesā un ja izstrādājuma atbilstība ir pārbaudīta saskaņā ar šo noteikumu 43.punktu un ražotājs sniedz atbilstošu pamatojumu, tekstilizstrādājumam var būt augstākas pielaides, nekā tas noteikts šo noteikumu 22.1. un 22.2.apakšpunktā.

26. Šo noteikumu 14., 16., 22., 23., 24. un 25.punktā noteiktās pielaides neattiecas uz dekoratīvām redzamām izolētām tekstilšķiedrām, kuru nav vairāk par 7 % no gatavā izstrādājuma masas, kā arī uz tekstilšķiedrām (piemēram, metāliskajām tekstilšķiedrām), kuras ir iestrādātas, lai panāktu antistatisku efektu, un kuru nav vairāk pa r 2 % no gatavā izstrādājuma masas. Minētās tekstilšķiedras marķējumā nav jānorāda. Šo noteikumu 20.punktā minētajos gadījumos procentuālo daudzumu aprēķina, izmantojot nevis auduma masu, bet šķēru masu un audu masu atsevišķi.

27. Ja tekstilizstrādājums sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem, kuriem ir atšķirīgs tekstilšķiedru sastāvs, marķējumā norāda katra komponenta tekstilšķiedru sastāvu. To var nenorādīt komponentiem (izņemot pamatoderes), kuru masa ir mazāka par 30 % no kopējās izstrādājuma masa s.

28. Ja diviem vai vairākiem tekstilizstrādājuma komponentiem ir vienāds tekstilšķiedru sastāvs un tie parasti veido vienu veselu priekšmetu, tiem nepieciešams tikai viens marķējums.

29. Korsešizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda vai nu visam izstrādājumam kopumā, vai atsevišķi šādām izstrādājuma sastāvdaļām:

29.1. krūšturos: bļodiņu un mugurdaļu oderdrānām un ārdrānām;

29.2. korsetēs: stingrojuma priekšslejām, mugurslejām un sānslejām;

29.3. krūškorsetēs (grācijās): bļodiņu oderdrānām un ārdrānām, priekšslejām, mugurslejām un sānslejām;

29.4. citos korsešizstrādājumos - tām sastāvdaļām, kuru masa ir lielāka par 10 % no kopējās izstrādājuma masas.

30. Atsevišķām korsešizstrādājuma sastāvdaļām tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tā, lai patērētājs varētu skaidri saprast, uz kuru izstrādājuma sastāvdaļu informācija attiecas.

31. Izkodinātiem tekstilizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda izstrādājumam kopumā un var norādīt atsevišķi pamatnes drānai un izkodinātajām daļām, norādot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.

32. Izšūtiem tekstilizstrādājumiem tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tekstilizstrādājumam kopumā un var norādīt atsevišķi pamatnes drānai un izšūšanas diegiem, norādot attiecīgo daļu nosaukumus. Ja izšūtā daļa ir mazāka par 10 % no tekstilizstrādājuma virsmas, norāda tikai pamatnes drānas tekstilšķiedru sastāvu.

33. Stiegrotajiem pavedieniem, kas sastāv no atšķirīgu tekstilšķiedru serdeņa un tinuma un tiek piedāvātas pārdošanai patērētājam, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda izstrādājumam kopumā vai var norādīt atsevišķi serdenim un tinumam, norādot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.

34. Samta un plīša tekstilizstrādājumiem vai tekstilizstrādājumiem, kas līdzīgi samtam vai plīšam, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā norāda tekstilizstrādājumam kopumā. Ja tekstilizstrādājuma pamatnei un virsmai ir atšķirīgs šķiedru sastāvs, to var norādīt atsevišķi katrai sastāvdaļai, norādot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.

35. Grīdas pārklājiem un paklājiem, kuriem ir atšķirīgs pamatnes un virsmas tekstilšķiedru sastāvs, tekstilšķiedru sastāvu marķējumā var norādīt tikai virsmai, norādot attiecīgo sastāvdaļu nosaukumus.

36. Šo noteikumu 2.pielikumā minēto tekstilizstrādājumu marķējumā tekstilšķiedru sastāvu var nenorādīt, izņemot šo noteikumu 9.punktā minēto gadījumu.

37. Šo noteikumu 3.pielikumā minēto viena veida un vienāda sastāva tekstilizstrādājumu marķējumā, ja tie ir paredzēti pārdošanai patērētājiem, norāda tikai kopējo tekstilšķiedru sastāvu.

38. Tekstilizstrādājumiem, kuri tiek pārdoti metros, tekstilšķiedru sastāvu norāda atgriezumam vai rullim (baķim).

39. Šo noteikumu 37. un 38.punktā minēto tekstilizstrādājumu tekstilšķiedru sastāvu norāda tā, lai patērētājs var pilnībā iepazīties ar attiecīgo informāciju.

IV. Te kstilšķiedru sastāva noteikšana

40. Nosakot tekstilšķiedru procentuālo sastāvu, neņem vērā šādas tekstilizstrādājuma sastāvdaļas:

40.1. visiem tekstilizstrādājumiem:

40.1.1. netekstila daļas, eģes, etiķetes, zīmotnes, emblēmas, apmales un rotājumu, kas nav tekstilizstrādājuma neatdalāma sastāvdaļa;

40.1.2. ar tekstilmateriāliem apvilktas pogas un sprādzes;

40.1.3. aksesuārus, rotājumus, neelastīgās lentes, elastīgos pavedienus un saites, kas pievienotas īpašās tekstilizstrādājuma vietās;

40.1.4. dekoratīvas redzamas izolētas tekstilšķiedras;

40.1.5. tekstilšķiedras, kurām ir antistatiskās iedarbības efekts;

40.2. grīdas pārklājiem un paklājiem: visas daļas, izņemot virsmu;

40.3. mēbeļdrānām: saistošos pildšķērus, saistošos un piepildošos audus, kuri neveido virsmas daļu;

40.4. portjerām un aizkariem: saistošos pildšķērus, saistošos un piepildošos audus, kuri neveido auduma labās puses daļu;

40.5. citiem tekstilizstrādājumiem:

40.5.1. pamatnes drānu, kā arī stingrojumus un pastiprinājumus (pavedienus vai materiālus, kas pievienoti īpašās tekstilizstrādājuma vietās, lai piešķirtu tam stingrumu vai biezumu);

40.5.2. starplikas un to pamatnes;

40.5.3. šujamos diegus, ja tie neaizvieto auduma šķērus vai audus;

40.5.4. pildījumus, kuriem nav siltumizolācijas fun kciju;

40.5.5. oderes (ievērojot šo noteikumu 27.punktā minēto nosacījumu);

40.6. eļļotājus, saistvielas, smadzinātājus, smites, apretes, impregnējošās vielas, krāsvielas, apdrukas vielas un citas tekstila apstrādes vielas. Minētās vielas tekstilizstrādājumos nedrīkst būt tādā daudzumā, ka varētu maldināt patērētāju.

41. Tekstildrānu apakšslāņu materiāli, ko izmanto divslāņu vai daudzslāņu drānās, samta vai plīša drānu pamatnes un līdzīgi materiāli nav uzskatāmi par pamatnes drānu, kura pirms šķiedru sastāva noteikšanas jāatdala.

V. Tekstilpreču marķējuma kontrole

42. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

43. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārbauda tekstilizstrādājuma sastāva atbilstību marķējumā norādītajai informācijai, izmantojot Nacionālā standartizācijas un metroloģijas centra standartos noteiktās analīžu metodes.

44. Pēc šo noteikumu 40.punktā minēto sastāvdaļu atdalīšanas tekstilšķiedru procentuālo sastāvu tekstilizstrādājumā nosaka, lietojot katras tekstilšķiedras dehidratētai masai atbilstošu pielaidi, kas norādīta šo noteikumu 4.pielikumā.

45. Ja marķējumā sniegtā informācija neatbilst attiecīgajās analīzēs noteiktajam tekstilšķiedru sastāvam, izdevumus par analīzes veikšanu sedz ražotājs vai pārdevējs.

V I. Noslēguma jautājumi

46. Noteikumi stājas spēkā ar 1999.gada 1.janvāri.

 

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs

 

1.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr. 262

Tekstilizstrādājumu marķējumā lietojam ie

tekstilšķiedru nosaukumi

Nr.

Tekstilšķiedras nosaukums

p.k.

(vārdu "tekstilšķiedra"

Tekstilšķiedras apraksts

 

marķējumā var nenorādīt)

 

1

2

3

1.

Vilna*

šķiedra no aitu vai jēru (Ovis aries) cirpņa

2.

Alpakas, angoras, bebra,

šādu dzīvnieku mati: alpakas, angoras kazas,

 

gvanako, jaka, kamieļa,

angoras truša, bebra, gvanako, jaka, kamieļa,

 

kašgoras, kašmira, lamas,

kašgoras kazas, kašmira kazas, lamas, vikuņas,

 

mohēras, ūdra, vikuņas vilna

ū dra mati

 

vai mati (vārdus "vilna" vai

 
 

"mati" marķējumā var nenorādīt)*

 

3.

Zirgu vai citu dzīvnieku

zirgu un citu dzīvnieku mati, kas nav minēti šī

 

mati (dzīvnieka sugu

pielikuma 1. vai 2.punktā

 

marķējumā var nenorādīt)

 

4.

Zīds

šķiedra, kas iegūta no zīdkāpura kokona

5.

Kokvilna

šķiedra, kas iegūta no kokvilnas (Gossypium) pogaļas

6.

Kapoks

šķiedra, kas iegūta no kapoka (Ceiba pentandra)

7.

Lins

šķiedra, kas iegūta no linu (Linum usitatissimum)

   

lūksnes

8.

Kaņepāj i

šķiedra, kas iegūta no kaņepju (Cannabis sativa)

   

lūksnes

9.

Dţuta

šķiedra, kas iegūta no Corchorus olitorius un

   

Corchorus capsularis lūksnes, kā arī no Hibiscus

   

cannabinus, Hibiscus sabdariffa, Abutilon

   

avcennae, Urena lobata, Urena sinuata

10.

Abaka

šķiedra, kas iegūta no Musa textilis lapām

11.

Alfa

šķiedra, kas iegūta no Stipa tenacissima lapām

12.

Koira

šķiedra, kas iegūta no Cocos nucifera augļu

 

(Kokoss)

apvalka

13.

Irbulene

šķiedra, kas iegūta no Cytisus scoparius vai

   

Spartium junceum lūksnes

14.

Rāmija

šķiedra, kas iegūta no Boehmeria nivea un

   

Boehmeria tenacissima lūksnes

15.

Sizals

šķiedra, kas iegūta no Agave sisalana lapām

16.

Sunna

šķiedra, kas iegūta no Crotalaria juncea lūksnes

17.

Henekens

šķiedra, kas iegūta no Agave fourcroydes lapām

18.

Magejs

šķiedra, kas iegūta no Agave cantala lapām

19.

Acetāts

celulozes acetātšķiedra, kurā 74-92 %

   

hidroksilgrupu ir acetilētas

20.

Alginā ts

šķiedra, kas iegūta no algīnskābes metālu sāļiem

21.

Kupro

reģenerēta celulozes šķiedra, kas iegūta ar vara-

   

amonjaka reaģenta paņēmienu

22.

Modālviskoze

reģenerētas celulozes šķiedra, kas iegūta

   

modificētā viskozes procesā un kurai ir augsts

   

trūkšanas spēks un modulis mitrā stāvoklī.

   

Trūkšanas spēks kondicionētā stāvoklī (Bc) un

   

spēks, kas nepieciešams, lai iegūtu pagarinājumu

   

5 % mitrā stāvoklī (Bm), ir:

   

Bc (CN) 1,3 ÷ T + 2T;

   

Bm (CN) 0,5 ÷ T, kur

   

T - vidējais lineārais blīvums (deciteks)

23.

Proteīns

šķiedra, kas iegūta no dabiskām olbaltumvielām,

   

kuras reģenerētas un stabilizētas, iedarbojoties

   

uz tām ar ķīmiskajām vielām

24.

Triacetāts

celulozes acetātšķiedra, kurā vismaz 92 %

   

hidroks ilgrupu ir acetilētas

25.

Viskoze

reģenerēta celulozes šķiedra, kas veidota viskozes

   

procesā filamentšķiedru un štāpeļšķiedru ieguvei

26.

Akrils

šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām,

   

kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir akrilnitrila

   

elementārvienību

27.

Hloršķiedra

šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām,

   

kuru ķēdēs vairāk nekā 50 % masas ir vinilhlorīda

   

vai vinilidēnhlorīda elementārvienību

28.

Fluoršķiedra

šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām,

   

kuru ķēdes sastāv no tetrafluoretilēna

   

elementārvienībām

29.

Modakrils

šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām,

   

kuru ķēdēs 50-85 % masas ir akrilnitrila

   

elementārvienību

30.

Poliamīds vai neilons

šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām

   

makromolekulām, kuru ķēdēs atkārtojas amīdu

   

saites, no kurām vismaz 85 % ir saistītas ar

   

alifātiskajām vai cikloalifātiskajām vienībām

31.

Aramīds

šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām

   

makromolekulām, kuras sastāv no aromātiskām

   

grupām, kas savienotas ar amīda vai imīda saitēm,

   

no kurām vismaz 85 % ir tieši saistītas ar diviem

   

aromātiskajiem gredzeniem un ar vairākām imīdu

   

saitēm, ja to nav vairāk par amīda saišu skaitu

32.

Poliimīds

šķiedra, kas veidota no sintētiskām lineārām

   

makromolekulām, kuru ķēdēs periodiski atkārtojas

   

imīdu funkcionālās grupas

33.

Liosels

reģenerēta celulozes šķiedra, kas iegūta ar slapjās

   

formēšanas paņēmienu no šķīduma organiskos

   

šķīdinātājo s

34.

Poliesters

šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām,

   

kuru ķēdēs vismaz 85 % masas ir diola un

   

tereftālskābes estera elementārvienību

35.

Polietilēns

šķiedra, kas veidota no neaizvietota alifātiskā

   

piesātinātā ogļūdeņraža lineārajām makromolekulām

36.

Polipropilēns

šķiedra, kas veidota no alifātiskā piesātinātā

   

ogļūdeņraža lineārajām makromolekulām, kur

   

vienam no diviem oglekļa atomiem pievienota

   

metilgrupa izotaktiskā sakārtojumā

37.

Polikarbamīds

šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām,

   

kuru ķēdēs atkārtojas karbamīda atlikuma

   

funkcionālās grupas (NH-CO-NH)

38.

Poliuretāns

šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām,

   

kuru ķēdēs atkārtojas uretāna funkcionālās grupas

39.

Vinilāls

šķiedra, kas veidota no lineārām makromolekulām,

   

kuru ķēdes ir veidotas no polivinilspirta, kuram

   

ir dažādas acetilēšanas pakāpes

40.

Trivinils

šķiedra, kas veidota no akrilnitrila kopolimēra,

   

kurā ir hlorēts vinilmonomērs un tre šais vinilmo-

   

nomērs, no kuriem neviena nav vairāk par 50 %

   

no kopējās masas

41.

Elastodiēns

elastošķiedra, kas iegūta no dabiskā vai sintētiskā

   

poliizoprēna vai no viena vai vairākiem diēniem,

   

kas polimerizēti bez vai ar vienu vai vairākiem

   

vinilmonomēriem un kas pēc trīskāršas

   

izstiepšanas tūlīt pamatā atgūst sākotnējo garumu

42.

Elastāns

elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85 % masas

   

segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas

   

izstiepšanas tūlīt pamatā atgūst sākotnējo garumu

43.

Stikla šķiedra

šķiedra, kas veidota no stikla

44.

Nosaukums, kas atbilst

šķiedras, kas iegūtas no materiāliem, kas nav

 

materiālam, no kura veidotas

minēti iepriekš

 

attiecīgās šķiedras, piemēram,

 
 

metāla (metāliska, metalizēta),

 
 

azbesta, papīra vai cita

 
 

materiāla, kuram seko vai neseko

 
 

vārds "šķiedra" vai "pavediens "

 

* Vārds "vilna" attiecas arī uz šķiedru maisījumu no aitas vilnas vai jēra vilnas un šī pielikuma 2.punkta 3.ailē minēto dzīvnieku matiem, kā arī uz šo noteikumu 14.-25.punktā minētajiem tekstilizstrādājumiem, ja tie daļēji ir veidoti no šī pielikuma 1. un 2.punktā minētajām šķiedrām.

 

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs

2.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlija noteikum iem Nr.262

Tekstilizstrādājumi, kam nav jānorāda šķiedru sastāvs

1. Piedurkņu garuma turētāji.

2. Pulksteņsiksnas.

3. Etiķetes, zīmotnes un emblēmas.

4. Polsterēti trauku tveramie.

5. Kafijas sildāmie pārklāji.

6. Tējas sildāmie pārklāji.

7. Pie durkņu uzroči.

8. Neplūksnoto drānu uzmavas.

9. Mākslīgie ziedi.

10. Adatu spilventiņi.

11. Apgleznoti audekli.

12. Tekstilizstrādājumi, kas lietojami kā stingrojumi vai kā pamatnes vai apakšslāņa drānas.

13. Filcs un tūba.

14. Lietoti šūtie izstrādājumi, ja tas ir skaidri norādīts.

15. Getras.

16. Iepakojumi, kas nav jauni un tiek pārdoti kā iepakojumi, kas nav jauni.

17. Filca cepures.

18. Somas un zirglietas no tekstilmateriāliem.

19. Ceļojuma piederumi.

20. Ar rokām izšūti gobelēni (pabeigti vai nepabeigti) un materiāli to ražošanai, arī izšūšanas diegi, ko pārdod atsevišķi no audekla un kas paredzēti lietošanai attiecīgajos gobelēnos.

21. Rāvējslēdzēji.

22. Pogas un sprādzes, kas apvilktas ar tekstilmateriāliem.

23. Grāmatu vāki.

24. Rotaļlietas.

25. Apavu daļas no tekstilmateriāliem, izņemot siltās oderes.

26. Dažādkomponentu galda sedziņas, kurām virsma nav lielāka par 500 cm2.

27. Krāšņu aizsargcimdi un lupatas.

28. Olu sildītāji.

29. Kosmētikas somiņas.

30. Tabakmaki.

31. Briļļu, ķemmju, cigarešu, cigāru un šķiltavu futrāļi un etvijas.

32. Aizsargpiederumi sportam (izņemot cimdus).

33. Tualetes maciņi.

34. Kurpju tīrāmo futrāļi.

35. Apbedīšanas piederumi.

36. Vienreizējā lietojuma preces, izņemot vati (tekstilizstrādājumi, kas veidoti tā, lai tiktu izmantoti vienu reizi vai ierobežotu laika brīdi, un kuru normāla lietošana nepieļauj atjaunošanu turpmākai lietošanai tai pašā vai līdzīgā nolūkā).

37. Tekstilpreces, uz kurām attiecas Eiropas Farmakopejas noteikumi un atsauces uz tiem, vairākkārtējas lietošanas medicīniskie un ortopēdiskie pārsēji un ortopēdiskās tekstilpreces kopumā.

38. Tekstilpreces (arī virves, tauvas un auklas), kas paredzētas:

38.1. lietošanai kā iekārtu sastāvdaļas preču ražošanā vai apstrādē;

38.2. iestrādāšanai mašīnās, instalācijās (piemēram, karsēšanai, gaisa kondicionēšanai vai apgaismošanai), sadzīves un citās ierīcēs, satiksmes līdzekļos vai to darbībai, uzturēšanai vai ierīkošanai, izņemot brezenta pārklājus un vieglo automašīnu tekstila piederumus, kas tiek pār d oti atsevišķi no automašīnas.

39. Tekstilpreces drošībai un aizsardzībai: drošības jostas, izpletņi, glāb-šanas vestes, avārijas izeju celiņi, ugunsdzēsības piederumi, pretložu vestes un speciāli aizsargģērbi (piemēram, aizsardzībai pret uguni, ķīmiskajām vielām vai citiem drošības riskiem).

40. Ar gaisu pildītas iekārtas (piemēram, sporta zāles, izstāžu stendi vai noliktavas), ja to izpildījuma un tehniskās specifikācijas ir norādītas.

41. Buras.

42. Dzīvnieku apģērbi.

43. Karogi un vimpeļi.

 

Ekonomikas m inistrs L. Strujevičs

3.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr. 262

Tekstilizstrādājumi, kuriem nepieciešams

tikai kopējs tekstilšķiedru sastāva marķējums

1. Grīdas lupatas.

2. Tīrīšanas lupatas.

3. Apmales u n rotājumi.

4. Pozamenti.

5. Jostas.

6. Bikšturi.

7. Ģērbturi un zeķturi.

8. Kurpju un zābaku saites.

9. Lentes.

10. Ieveramās gumijas.

11. Jauni iepakojumi, kas tiek pārdoti kā jauni iepakojumi.

12. Saiņošanas un lauksaimniecības auklas, alpīnismā un ūdenssportā lietojamās auklas un virves, kā arī virves, tauvas un auklas, kurām nav piemērojams šo noteikumu 2.pielikuma 38.punkts. Minētajiem tekstilizstrādājumiem, ja tie tiek pārdoti metros, kopējam marķējumam jābūt uz spoles.

13. Galda sedziņas.

14. Kabatlakati.

15. Mezgloti tīkli un matu tīkliņi.

16. Kaklasaites un tauriņi bērniem.

17. Krūšautiņi (lacītes), mazgāšanas cimdi un flaneļa salvetes sejai.

18. Šūšanas, lāpīšanas un izšūšanas diegi, kuriem neto masa, pārdodot mazumtirdzniecībā, ir 1†g vai mazāk.

19. Lentes aizkariem, aizlaidnēm un žalūzijām.

 

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs

4.pielikums

Ministru kabineta

1998.gada 21.jūlija noteikumiem Nr. 262

Tekstilizstrādājumu tekstilšķiedru masas aprēķināšanai lietojamās saskaņotās pielaides

Nr. (atbilstoši

Tekstilšķiedras nosaukums

Procenti

1.pielikumam)

   

1

2

3

1.-2.

Vilna un dzīvnieku mati:

 
 

ķemmētās (ķemmdzijas) šķiedras

18,25

 

kārstās (arī aparātdzijas) šķiedras (arī tādā gadījumā, ja

 
 

nav iespējams noteikt, vai tekstilizstrādājums, kura sastāvā

 
 

ir vilna un/vai dzīvnieku mati, ir kārsts vai ķemmēts)

17,00

3.

Dzīvnieku mati:

 

3.1.

ķemmētās (ķemmdzijas) šķiedras

18,25

3.2.

kārstās (arī aparātdzijas) šķiedras (arī tādā gadījumā, ja

 
 

nav iespējams noteikt, vai tekstilizstrādājums, kura sastāvā

 
 

ir vilna un/vai dzīvnieku mati, ir kārsts vai ķemmēts)

17,00

3.3.

zirgu mati:

 

3.3.1.

ķemmētās (ķemmdzijas) šķiedras

16,00

3.3.2.

kārstās (arī aparātdzijas) šķiedras

15,00

4.

Z īds

11,00

5.

Kokvilna:

 

5.1.

parastās šķiedras

8,50

5.2.

merserizētās šķiedras

10,50

6.

Kapoks

10,90

7.

Lins

12,00

8.

Kaņepāji

12,00

9.

Dţuta

17,00

10.

Abaka

14,00

11.

Alfa

14,00

12.

Koira (kokoss)

13,00

13.

Irbulene

14,00

14.

Rāmija

8,50

15.

Sizals

14,00

16.

Sunna

12,00

17.

Henekens

14,00

18.

Magejs

14,00

19.

Acetāts

19,00

20.

Algināts

20,00

21.

Kupro

13,00

22.

Modālviskoze

13,00

23.

Proteīns

17,00

24.

Triacetāts

7,00

25.

Viskoze

13,00

26.

Akrils

2,00

27.

Hloršķiedra

2,00

28.

Fluoršķiedra

0,00

29.

Modakrils

2,00

30.

Poliamīds (neilons):

 

30.1.

štāpeļšķiedra

6,25

30.2.

filaments

5,75

31.

Aramīds

8,00

32.

Poliimīds

3,50

33.

Liosels

13,00

34.

Poliesters:

 

34.1.

štāpeļšķiedra

1,50

34.2.

filaments

1,50

35.

Polietilēns

1,50

36.

Polipropilēns

2,00

37.

Polikarbamīds

2,00

38.

Poliuretāns:

 

38.1.

štāpeļšķiedra

3,50

38.2.

filaments

3,00

39.

Vinilā ls

5,00

40.

Trivinils

3,00

41.

Elastodiēns

1,00

42.

Elastāns

1,50

43.

Stikla šķiedra:

 

43.1.

ar diametru, lielāku nekā 5 mm

2,00

43.2.

ar diametru 5 mm un mazāk

3,00

44.

Citu materiālu šķiedras:

 

44.1.

metāliskās šķiedras

2,00

44.2.

metalizētās šķiedras

2,00

44.3.

azbests

2,00

44.4.

papīra pavedieni

13,75

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 262Pieņemts: 21.07.1998.Stājas spēkā: 01.01.1999.Zaudē spēku: 27.04.2005.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 217/218, 24.07.1998.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Izdoti saskaņā ar
49242
01.01.1999
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva