Ministru kabineta noteikumi Nr. 232

Rīgā 1998.gada 16.jūnijā (prot. nr.31, 24.§)

Valstij piekritīgās tabakas un tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu un spirta iznīcināšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta 3.punktu

1. Šie noteikumi nosaka valstij piekritīgās tabakas un tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu un spirta iznīcināšanas kārtību.

2. Pēc tam, kad attiecīgā valsts institūcija pieņēmusi lēmumu par tabakas vai tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu vai spirta piekritību valstij, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju sastāda minētās mantas aprakstes un novērtējuma aktu, kā arī nodrošina tās glabāšanas kontroli un organizē iznīcināšanu 30 dienu laikā.

3. Valstij piekritīgās tabakas un tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu un spirta (turpmāk - manta) iznīcināšanā piedalās mantas novērtēšanas (iznīcināšanas) komisija (turpmāk - Komisija), kas izveidota saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktora rīkojumu.

4. Komisijā iekļaujams Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis, tās institūcijas pārstāvis, kura mantu ir izņēmusi, tās institūcijas pārstāvis, kura ir pieņēmusi lēmumu par mantas piekritību valstij, un par mantas glabāšanu atbildīgā persona. Ja nepieciešams, pieaicināmi attiecīgās pašvaldības, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Iekšlietu ministrijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji, kā arī tā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstāvis, kura teritorijā notiek mantas iznīcināšana.

5. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pārstāvji Komisijas klātbūtnē pārbauda mantas glabāšanas vietās (noliktavās) uzskaitītās mantas atbilstību mantas aprakstes un novērtējuma aktā minētajām ziņām.

6. Mantu iznīcina tās glabāšanas vietā vai reģionālās vides pārvaldes vai pašvaldības norādītajā vietā Komisijas klātbūtnē.

7. Ja nepieciešams, iznīcināmās mantas transportēšanu līdz iznīcināšanas vietai, kā arī iznīcināšanas procesu nodrošina ar apsardzi. Transportējot mantu uz iznīcināšanas vietu, pavaddokuments ir mantas aprakstes un novērtējuma akts.

8. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde saskaņo ar reģionālo vides pārvaldi vai attiecīgo pašvaldību mantas iznīcināšanas procedūras vietu un laiku.

9. Par mantas iznīcināšanu sastāda attiecīgu iznīcināšanas aktu, kurā norāda iznīcināto mantu, tās daudzumu, vērtību un iznīcināšanas veidu. Šo informāciju norāda arī mantas aprakstes un novērtējuma aktā. Minētos aktus paraksta Komisijas locekļi un apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors.

10. Valstij piekritīgo alkoholisko dzērienu un spirta tukšā tara nododama uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai, un par to sastāda mantas aprakstes un novērtējuma aktu. Ieņēmumus no taras realizācijas (no kuriem atskaita dokumentāri apliecinātos izdevumus) ieskaita valsts budžeta ieņēmumos (kods 12.0.8.0 "Valsts un pašvaldības mantas realizācijas ieņēmumi").

11. Dokumentāri apliecinātos izdevumus par mantas iznīcināšanu (arī par tās glabāšanu, transportēšanu un citiem ar iznīcināšanu saistītiem pakalpojumiem) sedz no valsts budžeta ieņēmumiem (kods 12.0.8.0 "Valsts un pašvaldības mantas realizācijas ieņēmumi").

12. Valstij piekritīgās tabakas un tabakas izstrādājumu iznīcināšana ir minētās mantas izņemšana no aprites, to likvidējot. Valstij piekritīgo tabaku un tabakas izstrādājumus iznīcina, sadedzinot putekļveida kurināmā kurtuvēs vai katlumājās, kurās par kurināmo izmanto cieto kurināmo un kuras aprīkotas ar dūmgāzu cieto daļiņu uztveršanas iekārtām.

13. Valstij piekritīgo alkoholisko dzērienu un spirta iznīcināšana ir minētās mantas izņemšana no aprites:

13.1. to likvidējot;

13.2. iezīmējot spirtu un realizējot to kā kurināmo.

14. Valstij piekritīgo alkoholisko dzērienu un spirta iznīcināšanas veidu izvēlas Komisija.

15. Valstij piekritīgos alkoholiskos dzērienus un spirtu likvidē Komisijas klātbūtnē:

15.1. ja alkoholisko dzērienu vai spirta ir mazāk nekā 1000 litru, tos atbilstoši vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām izlej kanalizācijā (alkoholiskos dzērienus, kas satur vairāk nekā 40 % spirta, kā arī spirtu atšķaida ar ūdeni līdz minētajai koncentrācijai);

15.2. ja alkoholisko dzērienu vai spirta ir vairāk nekā 1000 litru, tos atbilstoši vides aizsardzības un ugunsdrošības prasībām izlej attiecīgās reģionālās vides pārvaldes un pašvaldības norādītajās vietās (alkoholiskos dzērienus, kas satur vairāk nekā 40 % spirta, kā arī spirtu atšķaida ar ūdeni līdz minētajai koncentrācijai);

15.3. taru, kurā atrodas alkoholiskie dzērieni vai spirts, sasmalcina speciāli aprīkotās iekārtās, kuru izmantošana saskaņota ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vai tās pakļautībā esošajām iestādēm.

16. Valstij piekritīgo spirtu iezīmē un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā realizē kā kurināmo vietējiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

17. Valstij piekritīgo spirtu iezīmē tā konfiskācijas vai glabāšanas vietā Komisijas klātbūtnē tā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) speciālisti, kuram ir līgums ar Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi par iezīmētā spirta iegādi apkures vajadzībām.

18. Valstij piekritīgo spirtu iezīmē, sajaucot to ar degvielu saskaņā ar šo noteikumu 16.punktā minēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pasūtījumu.

19. Iezīmētā spirta realizācijas cena ir 0,05 lati par vienu litru spirta, kas tiek iezīmēts.

20. Apkurei lietojamā spirta novērtējumu ieraksta mantas aprakstes un novērtējuma aktā, ko paraksta Komisijas locekļi un uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārstāvis, kas pieņem iezīmēto spirtu, un apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors.

21. Norēķinu kārtību, termiņus, saistības un garantijas nosaka līgumā, ko Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde slēdz ar uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību). No mantas pieņemšanas brīža attiecīgos izdevumus (arī transportēšanas un glabāšanas izdevumus) sedz uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas pieņēmis mantu.

22. Par šo noteikumu neievērošanu valsts amatpersonas tiek sauktas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.  

Ministru prezidents G.Krasts

Finansu ministrs R.Zīle