Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr.299

Rīgā 1998.gada 9.jūnijā (prot. nr.29, 3.§)

Par Rēzeknes Augstskolas Satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Rēzeknes Augstskolas Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1994.gada 23.augusta lēmumu nr.117 "Par Rēzeknes augstskolas Satversmi" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 111.nr.).

 

Ministru prezidenta vietā - Ministru prezidenta biedra pienākumu izpildītājs, finansu ministrs R.Zīle

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

 

Rēzeknes Augstskolas Satversme

I. Vispārīgie noteikumi

1. Rēzeknes Augstskola (turpmāk tekstā - "Augstskola") ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde, kas atrodas Latvijā un kalpo tās interesēm. Augstskolas saīsinātais nosaukums ir RA. Tās nosaukums citās valodās ir:

Rezekne Higher Education Institution (angļu valodā);

Resekner Hochshule (vācu valodā);

Резекненская Высшая Школа (krievu valodā);

L' Ecole Sup'erieu re de Rezekne (franču valodā);

Centro de ensenanza Superrior de Rezekne (spāņu valodā);

La Scuola Superiore di Rezekne (itāliešu valodā);

Rezeknes Aukštoji mokykla (lietuviešu valodā);

Rezekne Ulikool (igauņu valodā).

Rēzeknes Augstskolas adrese: Atbrīvošanas aleja 90, Rēzekne, Latvija.

2. Augstskola ir autonoma valsts iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvaldes pamatā ir visa personāla tiesības piedalīties Senāta un Satversmes sapulces vēlēšanās, kā arī piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

3. Augstskolas attiecības ar sabiedrības interesēm saskaņo tās Padomnieku konvents. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru Augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos. Tā sastāvā var būt Latgales reģiona pašvaldību pārstāvji, kā arī izglītības un zinātnes, tautsaimniecības un citu nozaru pārstāvji. Padomnieku konventu dibina pēc Augstskolas Senāta iniciatīvas vai izglītības un zinātnes ministra pieprasījuma. Tā nolikumu apstiprina un locekļus ievēlē Augstskola s Senāts.

4. Augstskolai ir tiesības patstāvīgi izvēlēties gan ceļus savu mērķu sasniegšanai, gan paņēmienus savu resursu izmantošanai. Tās kompetenci nosaka Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Augstskolu likums, likums "Par zinātnisko darbību", citi normatīvie akti un šī Satversme.

5. Augstskola ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu "Rēzeknes Augstskola * Latvijas Republika". Tās simboliku apstiprina Rēzeknes Augstskolas Senāts.

II. Darbības pamatvirzieni un uzdevumi

6. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir dot studentiem plašu augstāko akadēmisko izglītību un augstāko profesionālo izglītību, attīstīt kultūru, zinātni un izglītību Latgales reģionā un līdz ar to visā Latvijā.

7. Tās uzdevums ir gatavot akadēmiski un profesionāli izglītotus speciālistus tautsaimniecības, zinātnes, izglītības, kultūras, tiesībaizsardzības, valsts pārvaldes u.c. jomās, dodot jaunas zināšanas un prasmi tās pielietot sabiedrības interesēs, veikt zinātni s kus pētījumus humanitārajās, sociālajās, ekonomiskajās un tehniskajās zinātnēs, kā arī organizēt atbilstošu tālākizglītojošu programmu īstenošanu.

8. Augstskolas darbība pamatojas uz šādiem principiem:

1) studiju akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība;

2) studiju programmu, mācību metožu un zinātniskā darba tematikas un metodes brīva izvēle;

3) zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un Latvijas Republik as likumiem;

4) studiju un zinātniskā darba nedalāmība.

9. Akadēmiskās izglītības ieguve Augstskolā paredz atbilstošu studiju programmu realizāciju bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai, kā arī iespēju veikt zinātniskās pētniecības darbu un iegūt zinātnisko grādu. Profesionāla izglītība augstskolā paredz atbilstošas studiju programmas realizāciju augstākās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

10. Tiesības iegūt Augstskolas akadēmisko un (vai) profesionālo izglītību ir jebkuram Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam neatkarīgi no viņa dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Uz starpvalstu līguma pamata atbilstoši uzņemšanas noteikumiem, Augstskolā var studē t arī ārvalstnieki, ja viņu vidējās izglītības dokumenti atbilst Latvijas Republikas standartiem.

11. Zinātniskā pētniecība ir Augstskolas akadēmiskā personāla darbības obligāta sastāvdaļa. Tā tiek veikta saskaņā ar Senāta apstiprināto nolikumu par zinātnisko darbību Augstskolā.

12. Augstskola var noslēgt līgumus par savstarpējo sadarbību augstskolu mācību vai zinātniski pētnieciskajā darbā ar jebkuru citu augstskolu vai zinātniski pētniecisko iestādi kā Latvijas Republikā, tā arī ārpus Latvijas Republikas, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem un normatīvajiem aktiem.

13. Saskaņā ar saviem mērķiem un uzdevumiem Augstskola:

1) patstāvīgi nosaka studiju saturu un formas, Izglītības likumam atbilstošus uzņemšanas noteikumus, kā arī zinātniskā darb a pamatvirzienus;

2) piešķir akadēmiskos grādus, zinātniskos grādus un augstāko profesionālo kvalifikāciju, izsniedz diplomus;

3) patstāvīgi nosaka organizatorisko un pārvaldes struktūru;

4) saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem veido personālsastāvu, nosaka darba algas un darba samaksas likmes;

5) nosaka iekšējo kārtību.

III. Pamatstruktūras

14. Augstskolas pamatstruktūru veido katedras, fakultātes (nodaļas), zinātniskās laboratorijas, centri un institūti. To izveidošana un likvidēšana ir Senāta kompetencē. Katrai strukturvienībai ir nolikums, ko apstiprina Senāts.

15. Katedras veido, organizē un realizē studiju programmas vienā vai vairākās radniecīgās zinātnes apakšnozarēs un veic zinātniskos pētījumus. Katedras darbu reglamentē Senātā apstiprināts nolikums.

16. Fakultāte (nodaļa) ir organizatoriska struktūrvienība, kurā ir apvienotas attiecīgās zinātnes nozares katedras. Tā nosaka un koordinē studiju programmas, pētniecības darba programmu izpildi un nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai. Fakultātes (nodaļas) darbu reglamentē Senātā apstiprināts nolikums.

17. Zinātniskā laboratorija (centrs) ir zinātniskā darba struktūrvienība, kas izveidota pētniecības veikšanai. Zinātniskā laboratorija (centrs) ir pakļauta attiecīgā zinātniskā profila katedrai.

18. Institūts ir zinātniskā darba struktūrvienība, kas realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus, apvienojoties vienas vai vairāku zinātnes nozaru struktūrvienībām. Institūts var būt pakļauts attiecīgā zinātniskā profila fakultātei.

19. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību augstskolai ir tiesības dibināt biedrības un fondus, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, organizēt publiskus kursus un lekcijas, veikt izdevējdarbību un uzņēmējdarbību. Tās dibinātās biedrības un citas institūcijas darbojas saskaņā ar Senātā apstiprinātiem statūtiem.

20. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai augstskola ar Senāta lēmumu dibina arī citas struktūrvienības.

IV. Personāls

21. Augsts kolas personālu veido:

1) akadēmiskais personāls - profesori, asociētie profesori, docenti, lektori, asistenti, vadošie pētnieki un pētnieki, kuriem Augstskola ir pamatdarba vieta;

2) vispārējais augstskolas personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta;

3) pilna laika studējošie, t.sk., maģistranti un doktoranti.

22. Ja augstskolā ir brīva vai uz laiku brīva štata vieta, Senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).

Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.

23. Par profesoriem var būt personas, kurām ir habilitētā doktora grāds. Profesorus ievēlē paplašinātā habilitācijas padome uz atklāta konkursa pamata uz sešiem gadiem pēc katedras un fakultātes ieteikuma.

Profesorus mākslas specialitātē ievēlē saskaņā ar Senāta nolikumu par docētāju kvalifikācijas noteikšanu mākslas specialitātēs.

Profesoru štata vietu skaits Augstskolā atbilst pārstāvēto zinātnes apakšnozaru skaitam. Profesora štata vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs.

24. Par asociētajiem profesoriem studiju programmu akadēmiskās daļas realizēšanai uz vienu termiņu var būt ievēlētas personas ar doktora grādu. Studiju programmu profesionālās daļas realizēšanai asociētā profesora amatu uz vairākiem termiņiem var ieņemt personas ar doktora grādu un ne mazāk kā 5 gadu praktiskā darba pieredzi savā nozarē. Asociētos profesorus uz sešiem gadiem ievēlē atklātā konkursā paplašinātā habilitācijas padome. Asociētos profesorus mākslas specialitātēs ievēlē saskaņā ar Senāta nolikumu par docētāju kvalifikācijas noteikšanu mākslas specialitātēs.

25. Par docentiem var būt personas, kurām ir vismaz doktora grāds. Mākslas specialitātēs docentus ievēlē saskaņā ar Senāta nolikumu par docētāju kvalifikācijas noteikšanu mākslas specialitātēs. Profesionālo studiju programmas daļas realizēšanai par docentu var tikt ievēlēta persona ar augstāko izglītību bez zinātniska grāda ar vismaz 10 gadu prakstiskā darba stāžu. Docentus uz sešiem gadiem pēc katedras ieteikuma ievēlē fakultātes Dome. Docentu štata vietu skaitu nosaka Senāts.

26. Par lektoriem vai asistentiem var būt personas, kurām ir vismaz maģistra grāds. Par profesionālo priekšmetu lektoriem vai asistentiem uz vienu termiņu var būt arī personas ar augstāko profesionālo izglītību, kuru kvalifikācija atbilst Rēzeknes Augstskolas Senātā apstiprinātajiem nolikumiem par lektora vai asistenta amatu.

Lektoru un asistentu amatā mākslas specialitātēs uzņemšanas kārtību nosaka Senāta nolikums par docētāju kvalifikācijas noteikšanu mākslas specialitātēs. Lektorus un asistentus uz sešiem gadiem ievēlē fakultātes Dome. Asistentu, ja viņam nav doktora grāda, ievēlē ne vairāk kā 2 reizes pēc kārtas.

27. Vadošos pētniekus un pētniekus uz 6 gadiem ievēlē attiecīgi institūta padome vai Senāts pēc laboratorijas vai centra ieteikuma saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību" un Senātā apstiprināto Nolikumu par zinātniskās pētniecības darbību.

28. Rektoram ir tiesības iecelt akadēmiskajos un administratīvajos amatos uz vienu gadu personas ar atbilstošu akadēmisko vai zinātnisko grādu un noslēgt ar tām līgumu saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu.

29. Doktora grāda un habilitētā doktora grāda piešķiršanai Augstskola var izveidot promocijas un habilitācijas padomes. To darbība notiek saskaņā ar likumu "Par zinātnisko darbību".

30. Viss akadēmiskais personāls veic pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no pamatdarbības veidiem nosaka struktūrvienības nolikums un nolikumi par akadēmiskajiem amatiem. Personālam savi pienākumi jāveic saskaņā ar struktūrvienību nolikumu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

31. Ievēlētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, par īpašiem nopelniem var piešķirt goda nosaukumu - "Emeritus profesors".

Augstskola var piešķirt goda nosaukumus: "Honoris profesors", "Honoris dekāns", "Rēzeknes Augstskolas personāla goda loceklis". Tie tiek piešķirti kā Latvijā, tā ārzemēs strādājošiem augstākās izglītības speciālistiem par ievērojamu ieguldījumu Rēzeknes Augstskolas attīstībā.

Augstskola var dibināt un piešķirt Rēzeknes Augstskolas prēmijas saskaņā ar Senāta nolikumu.

32. Personāla locekļi ir tiesīgi piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, noteiktajā kārtībā izmantot visas Augstskolas institūcijas, vēlēt un tikt ievēlētiem Augstskolas vadības un pārvaldes institūcijās.

V. Augstskola un tās struktūrvienību pārvalde

33. Augstskolas pilnvarotā koleģiālā un vadības institūcija un lēmējinstitūcija ir Satversmes sapulce, kas apstiprina Satversmes sapulces nolikumu un saskaņā ar to maina vai atceļ Satversmi, ievēlē Senātu, apstiprina vai maina Senāta nolikumu, ievēlē un atceļ rektoru, kā arī izskata Augstskolas darbības jautājumus. Satversmes sapulce sastāv no 80 cilvēkiem: 50 akadēmiskā personāla pārstāvjiem, 20 vispārējā Augstskolas personāla pārstāvjiem un 10 studējošo pārstāvjiem. Tos ievēlē uz trim gadiem atsevišķās struktūrvienībās saskaņā ar vēlēšanu nolikumu. Ja pārstāvji pārtrauc darba attiecības (studijas) ar Augstskolu, tad trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas Satversmes sapulcē tiek ievēlēts cits pārstāvis. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi gadā. Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Ārkārtas Satversmes sapulci sasauc, ja to pieprasa rektors vai ne mazāk kā 1/3 no Satversmes sapulces pārstāvjiem.

34. Satversmes sapulces darbības starplaikos Augstskolas personāla koleģiālā vadības institūcija un lēmējinstitūcija ir Senāts 20 cilvēku sastāvā, kas veic studiju un zinātniskā darba stratēģisko vadību, apstiprina kārtību un noteikumus, kas regulē visas Augstskolas darbības sfēras.

Senāta sastāvā ir 15 akadēmiskā personāla pārstāvji (tai skaitā rektors, prorektori, fakultāšu dekāni), 4 studējošo pārstāvji un viens pārstāvis no vispārējā Augstskolas personāla.

Senātu ievēlē uz trim gadiem saskaņā ar Satversmes sapulces apstiprinātu nolikumu. Studējošo pārstāvju sastāvs tiek atjaunots reizi gadā. Senātu vada priekšsēdētājs, vietnieks un sekretārs.

35. Rektors:

35.1. Rektors īsteno augstskolas vispārējo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

35.2. Augstskolas ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets.

35.3. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai Padomnieku konvents. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50% balsu no Augstskolas Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita. Jautājumu izlemj Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra atzinuma noklausīšanās.

35.4. Augstskolas rektors personiski atbild Latvijas valdībai par:

1) Augstskolu likuma un citu likumdošanas aktu izpildi;

2) Augstskolas finansiālo darbību;

3) Augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

4) Augstskolas darbības atbilstību Augstskolas Satversmei.

Rektors iesniedz priekšlikumus par prorektoru kandidatūrām Senātam. Augstskolas vispārējo administratīvo vadību īsteno rektors un pēc viņa ieteikuma Senāta apstiprinātie prorektori mācību, zinātniskajā un saimnieciskajā darbā un viņiem pakļautās struktūrvienības.

36. Studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus pārzina Mācību padome. Tā darbojas mācību prorektora vadībā, un tās sastāvā ir fakultāšu dekāni, katedru vadītāji un studējošo pārstāvji. Tās darbības nolikumu apstiprina Senāts.

37. Zinātnes organizācijas un koordinācijas jautājumus pārzina Zinātnes padome. Tā darbojas prorektora vadībā, un tās sastāvā ir zinātnisko laboratoriju, institūtu, zinātniski pētniecisko centru vadītāji un personas, kas atbild par zinātnes darba jautājumiem fakultātēs un katedrās. Tās darbības nolikumu apstiprina Senāts.

38. Fakultātes darbību vada un pārzina fakultātes Dome. Domes sastāvu, ievēlēšanas kārtību un darbību nosaka nolikums. Dome no sava sastāva ievēlē dekānu un nepieciešamības gadījumā arī prodekānus mācību metodiskajā un zinātniskajā darbā. Par dekānu var būt p r ofesors vai docents. Fakultātes dekānu ievēlē uz pieciem gadiem (ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas) un apstiprina Senāts. Fakultātes dekāns ir šīs struktūrvienības oficiāls pārstāvis, viņš atbild par Domes sēžu sagatavošanu, tās lēmumu izpildi, par stu d iju un zinātniskā darba organizāciju, akadēmisko grādu piešķiršanu, struktūrvienību saimniecisko un finansiālo darbību. Fakultātes Domes nolikumu apstiprina Senāts.

39. Senāts ar savu lēmumu var izveidot arī citas padomes un komisijas, pilnvarot tās Senāta kompetencē ietilpstošo jautājumu izlemšanai.

40. Katedras (zinātniskās laboratorijas, centra) darbību saskaņā ar nolikumu nosaka un vada vadītājs. Katedras (laboratorijas, centra) vadītāju izvirza personāla kopsapulcē, viņu uz pieciem gadiem ievēlē fakultātes Dome un apstiprina amatā Senāts. Par katedras (laboratorijas, centra) vadītāju var būt profesors vai docents.

41. Satversmes sapulce no profesoru, docentu un darbinieku vidus uz trim gadiem ievēlē revīzijas komisiju piecu cilvēku sastāvā. Tās sastāvā nedrīkst būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisija revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus. Revīzijas komisija pārbauda visu augstskolas darbības sfēru atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Augstsk o las Satversmei un vadības institūciju lēmumiem, revidē finansiālo un saimniecisko stāvokli un ne retāk kā reizi gadā ziņo par to Satversmes sapulcei. Revīzijas komisijas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

42. Satversmes sapulce aizklātā balsošanā no akadēmiskā personāla vidus uz trim gadiem ievēlē Šķīrējtiesu piecu cilvēku sastāvā. Tās sastāvā nevar būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Šķīrējtiesa izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par akadēmisko brīvību un tiesību ie r obežojumiem vai pārkāpumiem, strīdus starp amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

Šķīrējtiesas locekļus no darba var atbrīvot tikai ar Satversme s sapulces piekrišanu.

43. Visas koleģiālās institūcijas lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu (vairāk par 50 procentiem no tiem, kas piedalās sēdē), ja attiecīgajos dokumentos nav norādīta cita balsu attiecība. Sēde ir pilnvarota pieņemt lēmumus, ja tās darbā piedalās vismaz puse no attiecīgās institūcijas sastāva.

VI. Studējošo pašpārvalde

44. Augstskolā studējošie ir klātienes un neklātienes bakalaura un profesionālo studiju programmu studenti, maģistranti un doktoranti. Imatrikulācija augstskolā notiek konkursa kārtībā saskaņā ar uzņemšanas papildu noteikumiem, kurus apstiprina Senāts ne vēlāk kā 5 mēnešus pirms attiecīgo studiju sākuma.

Personas izslēgšana no augstskolas notiek saskaņā ar Senāta apstiprināto nolikumu par augstskolas studentu darbī bu.

45. Studējošajiem (studentiem, maģistrantiem, doktorantiem) ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināt šo nolikumu tikai tad, ja ir juridiski pamatoti iebildumi.

46. Studējošo pašpārvalde:

1) reprezentē studējošos valsts un starptautiskajā dzīvē;

2) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jomās augstskolā un citās iestādēs;

3) nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē, Senātā un pārējās koleģiālajās institūcijās.

47. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem Augstskolā studējošajiem.

48. Studējošo pārstāvjiem Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar viņu intereses. Pēc veto tiesību piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts, pamatojoties uz paritātes principu. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

49. Studējošo organizāciju darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

50. Augstskolas vadība atbalsta studējošo pašpārvaldes darbību.

51. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras Augstskolas struktūrvienības vadības par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

52. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības uz līdzdalību visu līmeņu Augstskolas lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības būt par novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

Studējošo pašpārvaldei var būt juridiskās personas tiesības, ja tā tiek reģistrēta kā sabiedriska organizācija vai kā bezpeļņas organizācija.

VII. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

53. Augstskolas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

54. Rēzeknes Augstskolas finansu resursus veido:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumi;

2) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem);

3) citi normatīvajos aktos paredzētie finansu līdzekļi.

55. Augstskolas finansu resursu struktūru nosaka Rēzeknes Augstskolas Senāts, bet tā izpildi kontrolē Rēzeknes Augstskolas revīzijas komisija. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam un citām Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajām institūcijām.

56. Augstskolai ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

1) atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

2) slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem;

3) izsludināt konkursu, pirkt kustamo, nekustamo īpašumu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši augstskolas darbības mērķim;

4) veikt Augstskolas profilam atbilstošu uzņēmējdarbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi Augstskolas budžetā tās attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos atbilstoši Augstskolas mērķim;

5) saņemt un izmantot banku, citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un dāvinājumus. Augstskolai ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru un finansu ministru.

VIII. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

57. Satversmi pieņem un maina Augstskolas Satversmes sapulce. Augstskolas Satversmi apstiprina Ministru kabinets.

58. Satversmes grozījumi stājas spēkā tikai pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 299Pieņemts: 09.06.1998.Stājas spēkā: 09.06.1998.Zaudē spēku: 30.05.2007.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 172/173, 11.06.1998.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
48636
09.06.1998
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva