Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par Rēzeknes augstskolas Satversmi

Lēmums Nr. 117 (prot. Nr. 42 10. §)

Apstiprināt pievienoto 1993. gada 4. oktobrī pieņemto Rēzeknes augstskolas Satversmi.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Izglītības un zinātnes ministrs J. VA1VADS

Rīgā 1994. gada 23. augustā

APSTIPRINĀTA
ar Ministru kabineta
1994. gada 23. augusta lēmumu Nr. 117

RĒZEKNES AUGSTSKOLAS SATVERSME

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Rēzeknes augstskola (turpmāk tekstā - «augstskola») ir Latvijas Republikas valsts akadēmiskās izglītības, zinātnes un kultūras iestāde, kas atrodas Latvijā un kalpo tās interesēm. Tās nosaukums citās valodās ir:

The Institution of Higher Education of Rezekne (angļu valodā);

Resekner Hochschule (vācu valodā);

Резекненская Высшая Школа (krievu valodā);

Lec'ole Supe'rieure de Rēzekne (franču valodā);

Centro de ensenanza Superrior del Rezekne (spāņu valodā);

la Scuola Superiore di Rēzekne (itāliešu valodā);

Rēzeknes Aukštoji mokvkla (lietuviešu valodā);

Rēzekne Ulikool (igauņu valodā).

1.2. Augstskola ir autonoma valsts iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvaldes pamatā ir visa personāla tiesības piedalīties Senāta un Satversmes sapulces vēlēšanās, kā arī piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

1.3. Augstskolas darbību ar sabiedrības interesēm saskaņo tās Aizbildņu padome. Tās sastāvā ir Valdības un Latgales reģiona pašvaldības pārstāvji, kā arī izglītības, zinātnes, tautsaimniecības un citu nozaru pārstāvji. Aizbildņu padomes nolikumu un sastāvu pēc augstskolas priekšlikuma apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija.

1.4. Augstskolai ir tiesības patstāvīgi izvēlēties gan ceļus savu mērķu sasniegšanai, gan paņēmienus savu resursu izmantošanai. Tās kompetenci nosaka šī Satversme un likumi.

1.5. Augstskola ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar ģerboni un uzrakstu «Rēzeknes augstskola - Latvijas Republika». Tās simboliku apstiprina Senāts.

2. DARBĪBAS PAMATVIRZIENI UN UZDEVUMI

2.1. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir kultūras, zinātnes un izglītības attīstīšana Latgales reģionā un līdz ar to visā Latvijā.

2.2. Tas uzdevums ir gatavot akadēmiski un profesionāli izglītotus speciālistus tautsaimniecības, zinātnes, izglītības, kultūras, tiesībaizsardzības un valsts pārvaldes jomās, dodot jaunas zināšanas un prasmi tās lietot sabiedrības interesēs, veikt zinātniskus pētījumus humanitārajās, sociālajās, ekonomiskajās un tehniskajās zinātnēs, kā ari organizēt speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanos.

2.3. Akadēmiskās izglītības ieguve augstskolā paredz atbilstošu studiju programmu realizāciju bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai, kā arī iespēju veikt zinātniskās pētniecības darbu un iegūt zinātnisko grādu.

Augstskolas darbība pamatojas uz šādiem principiem:

studiju akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība;

studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle;

zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu tiesībām un likumu;

studiju un zinātniskā darba nedalāmība.

2.4. Tiesības iegūt augstskolas akadēmisko izglītību ir jebkuram Latvijas Republikas pastāvīgajam iedzīvotājam neatkarīgi no viņa dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Uz starpvalstu līguma pamata tajā studēt var ari citu valstu iedzīvotāji. Par personāla locekli var kļūt jebkura persona, kurai ir atbilstoša izglītība, zināšanas, darbaspējas un prasmes.

2.5. Augstskola saskaņā ar saviem mērķiem un uzdevumiem: patstāvīgi nosaka studiju saturu un veidus, Izglītības likumam atbilstošus uzņemšanas noteikumus, kā ari zinātniskā darba pamatvirzienus;

piešķir kvalifikāciju, izsniedz diplomus, kas ir atzīti Latvijas Republikā;

patstāvīgi nosaka organizatorisko un pārvaldes struktūru; veido personālsastāvu, nosaka darba algas un darba samaksas likmes saskaņā ar likumdošanas aktiem; nosaka iekšējo kārtību.

3. PAMATSTRUKTŪRAS

3.1. Augstskolas pamatstruktūrā ir katedras, fakultātes, zinātniskās laboratorijas un zinātniskie centri. To izveidošana un likvidēšana ir Senāta kompetencē. Katrai struktūrvienībai ir nolikums, ko apstiprina Senāts.

3.2. Katedras veido, organizē un realizē studiju programmas vienā vai vairākās radniecīgās zinātnes apakšnozarēs un veic zinātniskos pētījumus.

3.3. Fakultāte ir organizatoriska struktūrvienība, kurā ir apvienotas attiecīgās zinātnes nozares katedras. Tā nosaka un koordinē studiju programmas, pētniecības darba programmu izpildi un nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai.

3.4. Zinātniskais centrs ir zinātniskā darba struktūrvienība, kura izveidota pētniecības darba veikšanai. Zinātniskais centrs ir pakļauts attiecīgā zinātniskā profila katedrai.

3.5. Zinātniskā laboratorija ir zinātniskā darba struktūrvienība, kas realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kāda no zinātnes apakšnozarēm. Zinātniskā laboratorija ir pakļauta attiecīgā zinātniskā profila fakultātei.

3.6. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību augstskolai ir tiesības dibināt biedrības un fondus, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes, organizēt publiskus kursus un lekcijas, veikt izdevējdarbību un uzņēmējdarbību. Tās dibinātās biedrības un citas institūcijas darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātiem statūtiem.

4. PERSONĀLS

4.1. Augstskolā ir pastāvīgais personāls un pagaidu personāls.

4.2. Pastāvīgā personāla sastāvā ir:

akadēmiskais personāls - profesori, docenti, lektori, asistenti, vadošie pētnieki un pētnieki -, kam augstskola ir pamatdarba vieta; apkalpojošais personāls, kam augstskola ir pamatdarba vieta; klātienē studējošie.

4.3. Pagaidu personāla sastāvā ir:

akadēmiskais un apkalpojošais personāls, kam augstskola nav pamatdarba vieta;

pensionētais akadēmiskais personāls; vakara un neklātienes nodaļā studējošie.

4.4. Akadēmiskie amati ir:

mācībspēku amati - profesors, docents, lektors un asistents; zinātnieku amati - profesors, vadošais pētnieks, pētnieks un asistents.

4.5. Par profesoriem var būt personas, kuram ir doktora grāds. Profesorus ievēlē Senāts uz atklāta, presē izziņota konkursa pamata uz sešiem gadiem pēc katedras vai fakultātes ieteikuma.

4.6. Par docentiem, vadošajiem pētniekiem un pētniekiem var būt personas, kurām ir doktora grāds. Viņus ievēlē fakultātes Dome pēc katedraj3 (laboratorijas) ieteikuma uz sešiem gadiem.

4.7. Ievēlētajiem profesoriem, docentiem un vadošajiem pētniekiem Senāts akadēmisko nosaukumu var piešķirt uz mūžu.

4.8. Par lektoriem un asistentiem var būt personas, kurām ir vismaz maģistra grāds. Lektorus un asistentus ievēlē fakultātes Dome (pirmo reizi - uz trim gadiem, bet turpmāk - uz sešiem gadiem).

4.9. Rektoram ir tiesības iecelt par mācībspēkiem uz vienu gadu personas ar atbilstošu zinātnisko grādu un noslēgt ar tām līgumu saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu. Līgumus ar zinātniekiem noslēdz attiecīgās struktūrvienības vadība.

4:10. Viss akadēmiskais personāls veic pētījumus un piedalās studējošo mācīšanā. Uzdevumu apjomu katrā no pamatdarbības veidiem nosaka struktūrvienības nolikums. Personālam savi pienākumi jāveic saskaņā ar struktūrvienību nolikumu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

4.11. Personāla locekļi ir tiesīgi piedalīties vadības un pārvaldes lēmumu izstrādāšanā, noteiktajā kārtībā izmantot visas augstskolas institūcijas, ievēlēt un tikt ievēlētiem augstskolas vadības un pārvaldes institūcijās.

5. AUGSTSKOLA UN TĀS STRUKTŪRVIENĪBU PĀRVALDE

5.1. Augstskolas augstākā koleģiālā institūcija ir Satversmes sapulce 65 cilvēku sastāva, kas apstiprina nolikumu un saskaņā ar šo nolikumu groza vai atceļ Satversmi, ievēlē Senātu, apstiprina vai groza Senāta nolikumu, ievēlē un atsauc rektoru, kā arī izskata citus augstskolas darbības jautājumus. Satversmes sapulci veido visi augstskolas pastāvīgie profesori un pastāvīgā personāla pārstāvji to ievēlē uz trim gadiem saskaņā ar vēlēšanu nolikumu, kuru izstrādā augstskolas kolektīva pilnvaroto sapulce. Ja ievēlētie pārstāvji pārtrauc darba attiecības (studijas) ar augstskolu, tad trīs mēnešu laikā no attiecīgās personāla grupas tiek ievēlēts cits pārstāvis Satversmes sapulcē. Ar padomdevēja balsstiesībām Satversmes sapulcē piedalās rektors un prorektori. Satversmes sapulci ne retāk ka reizi gada sasauc Senāts vai Aizbildņu padome. Ārkārtas Satversmes sapulce jāsasauc, ja to pieprasa rektors vai ne mazāk par vienu trešdaļu no Satversmes sapulcē pārstāvētajiem fakultāšu pārstāvjiem vai studējošajiem.

5.2. Satversmes sapulces darbības starplaikos augstākā pašpārvaldes institūcija ir Senāts20 cilvēku sastāvā, kas veic 2.3. punktā minēto studiju un zinātniskā darba stratēģisko vadību.

Senāta sastāvā ir:

vadības pārstāvji - rektors, prorektori un fakultāšu dekāni;

fakultātēs ievēlētie astoņi pārstāvji - profesori (ne mazāk par 3) un docenti;

studējošo ievēlēti pieci pārstāvji;

trīs pārstāvji no pārvaldes un apkalpojošā personāla.

Senātu ievēlē uz pieciem gadiem saskaņā ar Satversmes sapulces apstiprinātu nolikumu. Studējošo pārstāvju sastāvs tiek atjaunots reizi gadā. Senātu vada ievēlēts priekšsēdētājs, vietnieks un sekretārs.

5.3. Augstskolas darbību pārzina un vada rektors un pēc viņa ieteikuma Senāta apstiprināti prorektori mācību un saimnieciskajā darbā, un rektorāts.

Rektors ir atbildīgs par augstskolas darbību, īstenojot šīs Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus, kā arī likumdošanas aktus. Rektors ir oficiālais pārstāvis visās augstskolas lietās un darbojas tās vārdā bez īpaša Satversmes sapulces pilnvarojuma.

Savas kompetences ietvaros rektors izdod obligātus rīkojuma dokumentus (pavēles, rīkojumus u. c.), apstiprina iekšējās kārtības noteikumus, slēdz līgumus (ari darba līgumus), nosaka prorektoru, pārvaldes, struktūrvienību personāla kompetenci un pienākumus, veic finansu rīkotāja funkcijas. Rektoru ievēlē no profesoru un docentu vidus Satversmes sapulce uz pieciem gadiem un apstiprina amatā Ministru kabinets. Augstskolas darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai rektors var izveidot koordinācijas padomi. Tās sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts.

5.4. Studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus pārzina Mācību padome. Tā darbojas mācību prorektora vadībā, un tās sastāvā ir fakultāšu dekāni vai personas, kas fakultātē atbild par mācību jautājumiem, kā arī citi ar studiju darba organizāciju saistīti speciālisti un studējošo pārstāvji. Tās darbības nolikumu un sastāvu apstiprina Senāts.

5.5. Zinātnes organizācijas un koordinācijas jautājumus pārzina Zinātnes padome. Tā darbojas prorektora vadībā, un tās sastāvā ir fakultāšu dekāni vai personas, kas atbild par zinātnes darba jautājumiem, zinātnisko iestāžu vadītāji, kā arī citi zinātnes darba organizēšanas speciālisti. Tas darbības nolikumu un sastāvu apstiprina Senāts.

5.6. Fakultātes Dome vada un pārzina fakultātes darbību. Domes sastāvu, ievēlēšanas kārtību un darbību nosaka nolikums. Fakultātes dekāns ir šīs struktūrvienības oficiālais pārstāvis, viņš atbild par Domes sēžu sagatavošanu, tās lēmumu izpildi, par studiju un zinātniskā darba organizāciju, akadēmisko grādu piešķiršanu, struktūrvienību saimniecisko un finansiālo darbību. Fakultātes Domes nolikumu apstiprina Senāts.

5.7. Katedras (laboratorijas) darbību saskaņā ar nolikumu nosaka un vada katedras (laboratorijas) vadītājs. Katedras (laboratorijas) vadītāju izvirza katedras akadēmiskā personāla kopsapulcē, viņu ievēlē uz pieciem gadiem fakultātes Dome un apstiprina amatā Senāts. Par katedras (laboratorijas) vadītāju var būt profesors vai docents (izņēmuma gadījumā - lektors ar mācību darba pieredzi, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas).

5.8. Senāts no profesoru un docentu vidus uz trim gadiem ievēlē revīzijas komisiju piecu cilvēku sastāvā. Revīzijas komisija revīziju veikšanai var pieaicināt attiecīgus speciālistus. Revīzijas komisija revidē augstskolas finansiālo un saimniecisko stāvokli un ziņo par to Senātam. Revīzijas komisijas nolikumu apstiprina Senāts.

5.9. Senāts uz trim gadiem ievēlē Šķīrējtiesu piecu cilvēku sastāvā. Šķīrējtiesa izskata strīdus starp amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Senāts.

5.10. Visas koleģiālās institūcijas lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, ja sēdē piedalās vismaz puse no attiecīgās institūcijas sastāva.

6. STUDĒJOŠO PAŠPĀRVALDE

6.1. Studējošajiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināt šo nolikumu tikai tad, ja ir juridiski pamatoti iebildumi.

6.2. Studējošo pašpārvalde:

reprezentē studējošos valsts un starptautiskajā dzīvē;

aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jomās augstskolā un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs;

nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē un Senātā.

6.3. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem augstskolā studējošajiem.

6.4. Studējošajiem Senātā ir veto tiesības jautājumos, kas skar viņu intereses. Pēc veco tiesību piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts, pamatojoties uz paritātes principu. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar divām trešdaļām balsu vairākuma.

6.5. Studējošo organizāciju, biedrību, klubu u. tml. darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

6.6. Vadība atbalsta studējošo pašpārvaldes darbību.

6.7. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras augstskolas struktūrvienības vadības par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

6.8. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības uz līdzdalību visu līmeņu augstskolas lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības būt par novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

7. ĪPAŠUMS, FINANSES UN SAIMNIECISKĀ DARBĪBA

7.1. Augstskolas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs.

7.2. Augstskolas budžeta līdzekļus veido: valsts pamatbudžeta līdzekļi; speciālā budžeta līdzekļi.

7.3. Augstskolas budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Centralizētu materiālo vērtību un naudas līdzekļu sadales un izmantošanas iekšējo kārtību ar vienkāršu balsu vairākumu nosaka un apstiprina Senāts. Budžeta līdzekļi, ko Valdība iedala atsevišķu mērķprogrammu finansēšanai, tiek novirzīti tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kas realizē attiecīgo programmu vai pasākumu.

7.4. Augstskolai ir tiesības savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:

atvērt nodaļas un filiāles;

slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, kā ari veikt citas juridiskas darbības;

izsludināt konkursus, pirkt kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus, kā arī pārdot savu kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus;

veikt augstskolas profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ieņēmumi un izdevumi atspoguļojami speciālā budžeta kontā;

saņemt un izmantot juridisko un fizisko personu kredītus, ziedojumus un dāvinājumus.

7.5. Augstskolai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu ir noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

8. SATVERSMES PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

Augstskolas Satversmi apstiprina Ministru kabinets. Satversmi un tās nosaukumu var grozīt vai atcelt tikai Satversmes sapulce, kuras lēmumus apstiprina Ministru kabinets.

Izglītības un zinātnes ministrs J. VAIVADS

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: lēmums Numurs: 117Pieņemts: 23.08.1994.Stājas spēkā: 23.09.1994.Zaudē spēku: 09.06.1998.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 111, 22.09.1994.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
57543
23.09.1994
136
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva