Ministru kabineta rīkojums Nr.286

Rīgā 1998.gada 2.jūnijā (prot. nr.28, 3.§)

Par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Satversmi.

 

Ministru prezidents G.Krasts

Izglītības un zinātnes ministrs J.Gaigals

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas
Satversme

Preambula

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola dibināta kā Rīgas Pedagoģiskā augstskola saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 10.maija rīkojumu nr.206-r "Par Rīgas Skolotāju institūta un Imantas Skolotāju institūta reorganizāciju" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 60.nr.). Saskaņā ar 1995.gada 16.februārī pieņemto Satversmi Rīgas Pedagoģiskā augstskola pārdēvēta par Rīgas Pedagoģijas un izglītība s vadības augstskolu (tālāk tekstā - "augstskola"). Šī Satversme atbilst augstskolas darbībai un attīstības perspektīvai.

Augstskola ir Latvijas Republikas valsts izglītības, zinātnes un kultūras iestāde, kas savas darbības mērķus sasniedz, īstenojot profesionālo un akadēmisko studiju programmas. Tā sekmē zinošas, tikumiskas un estētiski attīstītas personības veidošanos, kas savā profesionālajā darbībā spēj radoši izmantot iegūto pieredzi un piedalās sociālo attiecību un valsts ekonomisko pamatu stabilizācijā un stiprināšanā.

I. Vispārīgie jautājumi

1. Augstskola atbilstīgi Latvijas izglītības sistēmas pieprasījumam sagatavo un izglīto skolotājus un izglītības darba vadītājus. Augstskola darbojas saskaņā ar valsts izglītības pamatprasībām.

2. Augstskolas nosaukums citās valodās ir:

Riga Teacher Training and Educational Management Academy (angļu valodā);

Rigaer Hochschule fūr Pädagogik und Bildungsleitung (vācu valodā);

Рижская академия педагогики и управления образованием (krievu valodā);

Academie de Pedagogie et de Gestion Pedagogique de Riga (franču valodā).

Augstskolas juridiskā adrese ir Imantas 7. līnija 1, Rīga, Latvija.

3. Augstskola darbojas, lai saglabātu, izkoptu, pētītu un nodotu nākamajām paaudzēm ieguldījumu, ko zinātnei un kultūrai ir devusi un var dot latviešu tauta.

4. Lai sagatavotu tādus skolotājus un izglītības darba vadītājus, kuri spēj nodrošināt profesionālu pedagoģisku darbību noteiktos sabiedrības kultūrvēsturiskajos un sociālekonomiskajos apstākļos, augstskola studiju programmās izmanto pasaules un nacionālās kultūras pieredzi.

5. Augstskola ir autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām. Tās pašpārvalde pamatojas uz visa pastāvīgā personāla tiesībām piedalīties akadēmisko, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

6. Augstskola darbojas saskaņā ar šo Satversmi, starptautiskajām augstskolu darbības normām (ja tās atbilst Latvijas Republikā spēkā esošajām normām), Latvijas Republikas likumiem un citiem tiesību aktiem.

7. Augstskola ir juridiska persona. Tai ir savs zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un uzrakstu "Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola". Augstskolai ir savs karogs, ģerbonis, devīze un himna.

II. Darbības mērķis, uzdevumi un pamatprincipi

8. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir dot studentiem augstāko profesionālo un akadēmisko izglītību, attīstīt pedagoģiju un ar to saistītās zinātņu nozares, kā arī nodrošināt Latvijas garīgā potenciāla attīstību.

9. Augstskolas uzdevumi ir:

9.1. sagatavot profesionāli un akadēmiski izglītotus speciālistus patstāvīgam, augsti kvalificētam un radošam darbam;

9.2. veikt pētījumus pedagoģijā un ar to saistītajās zinātnēs;

9.3. organizēt speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalificēšanu.

10. Skolotāju un izglītības darba vadītāju profesionālajai sagatavošanai un tālākizglītībai augstskola izmanto profesionālo un akadēmisko studiju programmas, kas ieguvušas Latvijas un ārvalstu ekspertu pozitīvu vērtējumu.

11. Augstskolas pamatspecializācija ir pirmsskolas un pamatskolas skolotāju un izglītības darba vadītāju sagatavošana, pamatojoties uz Latvijas valsts izglītības darba pieredzi skolotāju sagatavošanā.

12. Īstenojot savus darbības mērķus un uzdevumus, augstskola ievēro šādus principus:

12.1. izziņas, profesionālo studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība augstskolas darbības mērķu ietvaros, studējošo līdzdalība studiju programmu pilnveidošanā un priekšmetu izvēlē, kā arī zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu publicēšana, ja tā nav pretrunā ar citu personu tiesībām un Latvija s Republikas likumiem;

12.2. teorētisko studiju un pedagoģiskās prakses vienotība;

12.3. sākot ar otro semestri sekmīgām studijām nepieciešama vismaz triju svešvalodu prasme.

13. Augstskola dod iespēju iegūt profesionālo un akadēmisko izglītību visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases, etniskās piederības, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un nodarbošanās. Saskaņā ar starpvalstu līgumiem un Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību akiem tiesības studēt augstskolā ir arī citu valstu iedzīvotājiem.

III. Kompetence un darbības formas

14. Augstskola atbilstīgi saviem mērķiem un uzdevumiem:

14.1. īsteno profesionālo un akadēmisko studiju saturu un formu, izstrādā un īsteno Augstskolu likumam atbilstīgus studējošo uzņemšanas noteikumus, imatrikulācijas kārtību;

14.2. veic zinātniskās pētniecības darbu, nosaka šī darba virzienus;

14.3. ievēlē augstskolas Goda biedrus un Goda doktorus, nodibina un piešķir augstskolas prēmijas un personālstipendijas no augstskolas līdzekļiem.

15. Saistībā ar studijām un zinātnisko darbību augstskolai ir tiesības:

15.1. organizēt publiskas lekcijas un kursus, rīkot kongresus, konferences un sanāksmes, dibināt biedrības un izmantot citas darbības formas;

15.2. darboties nacionālajos un starptautiskajos fondos, veidot savus fondus;

15.3. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām;

15.4. veikt saimniecisko darbību likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā;

15.5. izdot zinātniskus rakstus.

16. Augstskola patstāvīgi nosaka savu organizatorisko struktūru, veido personālsastāvu un nosaka darba samaksu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

17. Augstskolas satversmes sapulce nosaka augstskolas iekšējās kārtības noteikumus.

IV. Personāls

18. Augstskolas personālsastāvu veido:

18.1. akadēmiskais personāls, kuram augstskola ir pamatdarba vieta;

18.2. vispārīgais personāls, kuram augstskola ir pamatdarba vieta;

18.3. pilnā laika studējošie (arī maģistranti, doktoranti).

19. Augstskolas akadēmiskais personāls ir:

1) profesori asociētie profesori;;

2) docenti, vadošie pētnieki;

3) lektori, pētnieki;

4) asistenti.

20. Vispārējais personāls ir:

1) mācību palīgpersonāls;

2) administratīvais personāls;

3) tehniskais personāls;

4) saimnieciskais personāls.

21. Pilnā laika studējošie ir:

21.1. - bakalauru studiju programmu studenti;

- profesionālo studiju programmu studenti;

- maģistranti;

- doktoranti.

21.2. vakara un neklātienes studiju daļā studējošie:

- bakalauru studiju programmu studenti;

- profesionālo studiju programmu studenti;

- maģistranti;

- doktoranti.

22. Augstskolā studējošie ir tiesīgi:

22.1. izvēlēties augstskolu, fakultāti un nodaļu;

22.2. apgūt augstskolas piedāvātās profesionālo un akadēmisko studiju programmas;

22.3. izmantot augstskolas telpas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas un aparatūru;

22.4. noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

22.5. izvēlēties studiju kursus;

22.6. studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā augstskolā, fakultātē (nodaļā, institūtā);

22.7. klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās, institūtos);

22.8. sastādīt individuālo studiju papildprogrammu;

22.9. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

22.10. augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

22.11. vēlēt un tikt ievēlētam studējošo pašpārvaldē, darboties augstskolas visu līmeņu pārvaldes un vadības institūcijās;

22.12. veidot biedrības, klubus un citas organizācijas.

23. Augstskolā var studēt katrs, kas ieguvis:

23.1. vidējo vispārējo izglītību un nokārtojis iestājeksāmenus konkursa kārtībā;

23.2. bakalaura grādu vai tam pielīdzinātu akadēmisko grādu, lai pretendētu uz maģistra grādu;

23.3. maģistra grādu vai tam pielīdzinātu akadēmisko grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.

24. Augstskolas akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus, piedalās studējošo izglītošanā, kā arī kopīgi ar attiecīgo nozaru speciālistiem izstrādā studiju programmas un organizē to izpildi.

25. Profesoru, asociēto profesoru, docentu, vadošo pētnieku, lektoru, pētnieku un asistentu amatos personas var ievēlēt saskaņā ar Augstskolu likumu. Mākslas specialitātēs profesoru un docentu amatos var ievēlēt arī personas, kuru darbības rezultāti mākslas jaunradē atbilst augstskolas Senāta pieņemtajiem noteikumiem par akadēmiskajiem amatiem.

26. Ievēlētajiem profesoriem un docentiem piešķir atbilstīgu akadēmisko nosaukumu. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, augstskola var piešķirt goda nosaukumu - emeritus profesors.

27. Atkārtoti vēlējot akadēmiskos amatos, tiek ņemta vērā pretendenta mācību un zinātniskā darba kvalitāte.

28. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) augstskolā var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Vecumu, līdz kuram var ieņemt pārējos personāla amatus, nosaka atbilstoši LR tiesību aktos noteiktajam pensijas vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu var slēgt individuālus līgumus, arī līgumus par zinātnisko pētījumu veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai.

29. Akadēmiskajos un administratīvajos amatos personas var pieņemt darbā Latvijas Republikas likumos un citos tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

30.

30.1. Akadēmiskajam personālam pēc nostrādātiem sešiem darba gadiem ir tiesības saņemt sešus mēnešus ilgu radošo atvaļinājumu, kas izmantojams atbilstīgi katedras (laboratorijas) apstiprinātai darba programmai saskaņā ar likumdošanu;

30.2. akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas (trīs mēneši) vai habilitācijas disertācijas (seši mēneši) sagatavošanai;

30.3. profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

31. Augstskolas personāls ir tiesīgs piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu izstrādāšanā, vēlēt un tikt ievēlētam augstskolas vadības un pārvaldes institūcijās, kā arī noteiktā kārtībā izmantot augstskolas infrastruktūru.

32. Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu veikšanu.

33. Augstskolas vadība rūpējas par personāla darba un studiju apstākļiem, veselību un atpūtu, kā arī dod iespēju paaugstināt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

V. Augstskolas vadības institūcijas

34. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcija s ir:

1) Satversmes sapulce;

2) Senāts;

3) rektors;

4) revīzijas komisija;

5) šķīrējtiesa.

35. Satversmes sapulce ir augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija.

Satversmes sapulce:

35.1. pieņem un groza augstskolas Satversmi;

35.2. ievēlē un atceļ rektoru;

35.3. noklausās rektora pārskatu;

35.4. ievēlē Senātu;

35.5. ievēlē revīzijas komisiju un šķīrējtiesu;

35.6. apstiprina Senāta, revīzijas komisijas un šķīrējtiesas nolikumus;

35.7. izskata u n izlemj konceptuālus augstskolas darbības un attīstības jautājumus.

Satversmes sapulces sastāvu veido augstskolas struktūrvienību pārstāvji - visi augstskolas profesori un ievēlētā akadēmiskā personāla pārstāvji: 40 pārstāvji no akadēmiskā personāla, kas nav profesori, 10 pārstāvji no pilnā laika studējošiem, arī maģistranti, doktoranti, 10 no vispārējā palīgpersonāla.

Satversmes sapulci ne retāk kā reizi trijos gados sasauc rektors vai Senāts. Satversmes ārkārtas sapulci sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, ne mazāk kā viena trešdaļa no studējošo vai viena trešdaļa no fakultāšu un institūtu skaita.

Satversmes sapulce apstiprina Satversmes sapulces nolikumu, kurš nosaka Satversmes sapulces kompetenci, kā arī ievēlēšanas un balsošanas kārtību.

36. Senāts ir augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas augstskolas darbības sfēras.

Senāts:

36.1. ievēlē:

36.1.1. Senāta priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru;

36.1.2. neatkarīgo katedru vadītājus, kuriem šādu ievēlēšanas kārtību nosaka nolikums par katedru;

36.1.3. augstskolas Goda doktorus un Goda biedrus;

36.1.4. to struktūrvienību vadītājus un akadēmisko personālu, kurām nav pašām šo tiesību;

36.1.5. augstskolas padomniek u konventa locekļus;

36.2. apstiprina:

36.2.1. profesorus, izpilddirektoru, kā arī juridiskās personas statusu ieguvušo struktūrvienību direktorus - pēc rektora priekšlikuma;

36.2.2. dekānus, institūtu direktorus, katedru vadītājus pēc attiecīgās fakultāte s domes priekšlikuma;

36.2.3. funkcionālo un apkalpojošo augstskolas struktūrvienību vadītājus;

36.2.4. katedrās un fakultātēs ievēlētos docentus;

36.2.5. augstskolas struktūrvienību un padomju, kā arī augstskolas pārziņā esošo biedrību un citu institūciju statūtus un nolikumus;

36.2.6. augstskolas dibināto biedrību un uzņēmumu statūtus;

36.2.7. nolikumu par akadēmiskajiem amatiem;

36.2.8. studējošo pašpārvaldes nolikumu;

36.2.9. studentu, maģistrantu un doktorantu uzņemšanas noteikumus un imatrikulācijas kārtību;

36.2.10. nolikumus par studiju gaitu, pārbaužu kārtību, kā arī kvalifikācijas piešķiršanas un diplomu izsniegšanas kārtību;

36.2.11. augstskolas budžetu un tā līdzekļu izmantošanu; studiju maksu atbilstoši augstskolas budžeta komisijas nolikumā paredzētajai kārtībai;

36.2.12. Studiju padomes, Zinātnes padomes un Saimniecības padomes nolikumus;

36.2.13. studiju programmas;

36.2.14. paplašinātās habilitācijas padomes sastāvu;

36.2.15. augstskolas padomnieku konventa nolikumu;

36.3. lemj:

36.3.1. par fakultāšu, katedru, laboratoriju un citu augstskolas struktūrvienību (skolu, centru, dienestu un citu institūciju) izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

36.3.2. par ierosinājumu piešķirt juridiskās personas statusu atsevišķām augstskolas struktūrvienībām un to saistībām ar augstskolu;

36.3.3. par Satversmes sapulces sasaukšanu.

Senāta sastāvā ietilpst Satversmes sapulcē ievēlēti 30 pārstāvji no augstskolas akadēmiskā personāla (katedru vadītāji, dekāni un zinātnisko struktūrvienību vadītāji), trīs pārstāvji no vispārējā personāla, kā arī pilnā laika studējošo pārstāvji ne mazāk kā 10% no Senāta skaitliskā sastāva.

Akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un pilnā laika studējošo pārstāvjus Senātā vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla pārstāvji.

Studējošos pārstāvjus Senātā deleģē studējošo pašpārvalde.

Senāts atbilstīgi augstskolas darbības galvenajiem uzdevumiem veido pastāvīgas komisijas, kas savas kompetences ietvaros izstrādā priekšlikumus lēmumu projektiem.

Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs.

Senāta darbību reglamentē nolikums, ko apstiprina Satversmes sapulce.

37. Rektors:

37.1. rektors īsteno augstskolas vispārējo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas;

37.2. augstskolas ievēlēto rektoru pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets;

37.3. rektora atcelšanu var ierosināt Senāts vai padomnieku konvents. Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50% balsu no augstskolas Satversmes sapulces pārstāvju kopskaita. Jautājumu izlemj Minitru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra atzinuma noklausīšanās;

37.4. augstskolas rektors personiski atbild Latvijas valdībai par:

1) Augstskolu likuma un citu likumdošanas aktu izpildīšanu;

2) augstskolas finansiālo darbību;

3) augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību izglītības kvalitātei;

4) augstskolas darbības atbilstību augstskolas Satversmei.

Rektors iesniedz priekšlikumus par prorektoru kandidatūrām Senātam.

Izpilddirektora kompetenci nosaka rektors. Augstskolas darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai rektors var ierosināt izveidot padomnieku konventu. Tā sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts.

38. Studiju padome pārzina studiju organizācijas un koordinācijas jautājumus. Tā darbojas studiju prorektora vadībā, un tās sastāvā ietilpst fakultāšu dekāni vai personas, kas fakultātē kārto studiju jautājumus, kā arī citi ar šī darba organizāciju saistīti speciālisti un studējošo pārstāvji.

39. Zinātnes padome pārzina zinātnisko darbu, risina zinātnisko kadru sagatavošanas un kvalifikācijas jautājumus, kā arī saskaņo zinātnisko darbību ar Latvijas pedagoģijas zinātnes attīstības prioritātēm. Tā darbojas zinātņu prorektora vadībā, un tās sastāvā ietilpst fakultāšu dekāni, kā arī citi zinātnes darba organizēšanas speciālisti.

40. Augstskolas saimniecisko darbību pārzina Saimniecības padome, kuras sastāvā ietilpst izpilddirektors, fakultāšu pārvaldes un saimniecības vadošo darbinieku pārstāvji, Senāta pārstāvji un speciālisti - ekonomists un finansists. Saimniecības padomi vada prorektors administratīvi saimnieciskajā darbā.

41. Lemjot jautājumus par konkrētām struktūrvienībām vai studējošajiem, padomē piedalās attiecīgo struktūrvienību vadītāji vai viņu vietnieki, kā arī studējošo pašpārvaldes deleģēti pārstāvji, kuriem ir balsstiesības attiecīgo jautājumu izlemšanā.

42. Studiju padomes, Zinātnes padomes un Saimniecības padomes sastāvu un nolikumu apstiprina Senāts. Minēto padomju lēmumi, kas pieņemti ar balsu vairākumu, ir galīgi un nepārsūdzami, ja tie nepārkāpj attiecīgās padomes nolikumā noteiktās kompetences ietvarus. Viena ceturtdaļa no attiecīgā, padomes sēdē klātesošiem, kā arī attiecīgais prorektors i r tiesīgs pieprasīt jautājuma izskatīšanu un izlemšanu augstākā vadības institūcijā (arī Senātā).

43. Revīzijas komisijas sastāvā ir trīs cilvēki, kurus no augstskolas akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un pilnā laika studējošiem ievēlē Satversmes sapulce. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt visu augstskolas darbības sfēru atbilstību spēkā esošiem likumdošanas aktiem, augstskolas Satversmei un vadības institūciju lēmumiem, un tā ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Senātā. Revīzijas komisiju ievēlē augstskolas Satversmes sapulce, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvais personāls.

Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas skar augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību.

Revīzijas komisija revīziju veikšanai var pieaicināt arī attiecīgus speciālistus.

44. Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs cilvēki, kurus aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administrācijas pārstāvji.

Šķīrējtiesa izskata:

1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

2) strīdu starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu. Šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

VI. Studējošo pašpārvalde

45. Augstskolas studentiem, maģistrantiem un doktorantiem ir sava pašpārvalde. Studējošo pašpārvalde darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt nolikuma apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ.

46. Studējošo pašpārvalde:

46.1. reprezentē studējošos augstskolas iekšējā un starptautiskajā dzīvē;

46.2. aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, saimnieciskās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts un saimnieciskajās iestādēs;

46.3. nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē un Senātā.

47. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošiem.

48. Studējošiem, kas darbojas Senātā, ir veto tiesības visos jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru Senāts izveido, ievērojot paritātes principu. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

49. Augstskolā studējošo biedrību, klubu un citu organizāciju līdzdalību studējošo pašpārvaldē nosaka studējošo pašpārvaldes nolikums.

50. Augstskolas vadība atbalsta studējošo pašpārvaldes darbību.

51. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras augstskolas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

52. Satversme garantē studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem tiesības piedalīties visās augstskolas lēmējinstitūcijās.

VII. Augstskolas struktūrvienības

53. Fakultāte ir augstskolas organizatoriska struktūrvienība.

Fakultāte apvieno noteiktas zinātnes nozares vai apakšnozares katedras un laboratorijas, nosaka un koordinē profesionālās un akadēmiskās izglītības studiju programmas, kā arī zinātniskās pētniecības programmas un nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai.

Fakultāti var veidot, ja apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

Fakultātes darbību vada un pārzina fakultātes dome, dekāns un prodekāni.

Dekānu ievēlē fakultātes dome uz termiņu, kas nepārsniedz 5 gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

54. Katedra ir augstskolas studiju un pētniecības darba pamatvienība. Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes vai profesora priekšlikuma. Katedras darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts.

55. Laboratorija ir augstskolas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm.

Laboratorijas izveide un darbība notiek atbilstīgi zinātniskās laboratorijas nolikumam, ko apstiprina Senāts pēc Zinātnes padomes ierosinājuma.

VIII. Īpašums, finanses un saimnieciskā darbība

56. Augstskolas valdījumā var būt valsts īpašums (kustamais un nekustamais īpašums), intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Augstskola savu īpašumu pārvalda, izmanto un rīkojas ar to atbilstīgi Latvijas Republikā spēkā esošajiem tiesību aktiem un augstskolas Satversmei. Augstskolas valdījumā vai lietošanā nodotā valsts īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts institūcijas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu.

57. Augstskolas finansu resursus veido:

57.1. valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumi;

57.2. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem);

57.3. citi likumdošanas aktos paredzētie finansu līdzekļi.

58. Augstskolas budžeta izveidošanu, struktūru un izmantošanu nosaka Senāts saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību", bet tās budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Līdzekļus, kas piešķirti konkrētu mērķprogrammu un pasākumu finansēšanai, nodod tieši tai struktūrvienībai, juridiskajai vai fiziskajai personai, kura realizē šo programmu vai pasākumu.

Augstskolas atsevišķu struktūrvienību finansu resursi kā patstāvīga daļa ietilpst augstskolas budžetā.

Augstskolas personālam pieejamā veidā publicē augstskolas budžeta projektu (ne vēlāk kā divas nedēļas pirms tā apspriešanas Senātā), Senāta apstiprināto budžetu vai grozījumus tajā, kā arī pārskatu par tā izpildi. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam, izglītības un zinātnes ministram.

59. Augstskolai ir tiesības Latvijas Republikā un ārvalstīs:

59.1. atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības;

59.2. slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām, piedalīties asociatīvos, juridiskos formējumos, kā arī veikt citas juridiskas darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un ci tiem likumiem;

59.3. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot augstskolai piederošo kustamo un nekustamo īpašumu, mantu un vērtspapīrus saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem un atbilstoši augstskolas darbības mērķim;

59.4. saņemt un izmantot kredītiestāžu vai citu institūciju aizdevumus pēc saskaņošanas ar finansu ministru un izglītības un zinātnes ministru.

60. Augstskolai ir tiesības uz atvieglojumiem un priekšrocībām, kādas ar likumu noteiktas augstskolām un zinātniskajām iestādēm nodokļu maksājumos un citās jomās.

Augstskolai ir arī citas tiesības un privilēģijas, kas ar likumu piešķirtas augstskolām un zinātniskajām iestādēm.

IX. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība

61. Augstskolas Satversmi un grozījumus tajā izdara Satversmes sapulce.

62. Augstskolas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājis Ministru kabinets.