Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2001. gada 14. augusta noteikumus Nr. 374 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 187

Rīgā 1998.gada 19.maijā (prot. nr.25, 28.§)

Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 5.panta pirmo daļu

 

1. Šie noteikumi nosaka likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (turpmāk - likums) ietverto normu piemērošanas kārtību.

2. Likumā lietotais termins "prece" attiecināms arī uz elektroenerģiju, gāzi, siltumu, apkuri un tvaiku.

3. Likumā lietotais termins "pakalpojums" piemērojams likuma 1.panta 3.punktā minētajos gadījumos, kad nav piemērojams termins "prece".

4. Priekšnodoklis - šo noteikumu izpratnē - ir dokumentāri apliecināts pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk - nodoklis), ko ar nodokli apliekamā persona (turpmāk - apliekamā persona) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ir samaksājusi:

4.1. citai ar nodokli apliekamajai personai par iepirktajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu (turpmāk - apliekamie darījumi) nodrošināšanai;

4.2. par importētām precēm;

4.3. kā pakalpojumu saņēmēja saskaņā ar likuma 3.panta vienpadsmito daļu un 4.panta septīto daļu;

4.4. kā kompensāciju zemnieku saimniecībai saskaņā ar likuma 13.1 panta pirmo daļu.

5. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas tirgus vērtība nosakāma, piemērojot (secīgi izmantojot vai kombinējot) šādas metodes:

5.1. pēc uzņēmuma iekšējās cenas - cenas, par kādu apliekamā persona pārdod pašu ražoto preci vai sniedz pakalpojumus citiem patērētājiem tajā pašā taksācijas periodā (ieskaitot vidējās atlaides);

5.2. pēc ārējās tirgus cenas - cenas, par kādu citas apliekamās personas vienādos apstākļos pārdod analogu preci vai sniedz analogus pakalpojumus;

5.3. izmaksu pieskaitīšanas metode -, aprēķinot saražotās un piegādātās preces vai sniegtā pakalpojuma pašizmaksu un apliekamās personas vai līdzīgu personu vidējo peļņas normu;

5.4. tālākpārdošanas cenu metode -, izmantojot preces iegādes cenu, kas palielināta par apliekamās personas vai līdzīgu personu vidējo peļņas normu;

5.5. izmantojot muitas vērtību;

5.6. izmantojot preces vai pakalpojuma vidējo statistisko vērtību valstī;

5.7. izmantojot ekspertu novērtējumu;

5.8. ja radušās domstarpības, - izmantojot Darījumu novērtējuma komisijas atzinumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

6. Ja preces tiek piegādātas vai ievestas vai pakalpojumi tiek sniegti par vērtību, kas noteikta saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu", minētā vērtība uzskatāma par tirgus vērtību.

7. Ja preces tiek piegādātas, piemērojot vienotajā kontu plānā iekļautās ieņēmumus samazinošās atlaides (skonto, bonusu un rabatu atlaides), preces tirgus vērtība nosakāma, ievērojot atlaides apmēru.

8. Par maiņas darījumiem saskaņā ar likuma 1.panta 14.punktu uzskatāmi arī tādi preču vai pakalpojumu apmaiņas darījumi, ko apliekamās personas veic saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem rakstiskiem līgumiem, kuros paredzēta daļēja samaksa naudā.

9. Likuma 1.panta 16.punkta b) apakšpunktā minētās ēkas vai būves uzskatāmas par nelietotu nekustamo īpašumu arī gadījumos, ja jaunuzceltā ēka vai būve vai tās daļa tiek iznomāta vai citādi izmantota līdz celtniecības darbu beigām vai ne ilgāk kā gadu pēc nodošanas ekspluatācijā tā tiek īrēta, nomāta vai izmantota citām vajadzībām.

10. Likuma 1.panta 16.punkta c) apakšpunktā minētie termini "renovācija", "rekonstrukcija" un "restaurācija" lietojami Vispārīgo būvnoteikumu izpratnē.

11. Likuma izpratnē par nekustamo īpašumu nav uzskatāms dzelzceļa ritošais sastāvs, arī vagoni, lokomotīves un cisternas.

12. Likuma 1.panta 19.punktā minētais jēdziens "lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi" nav attiecināms uz sabiedriskās ēdināšanas vai tirdzniecības uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

13. Likuma 2.panta pirmajā daļā noteiktā visu darījumu vērtība ir apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība, kas apliekama ar nodokļa 18 procentu vai 0 procentu likmi.

14. Apliekamo darījumu vērtībā netiek iekļauta likuma 6.panta pirmajā daļā minēto darījumu vērtība.

15. Darījumi, kas nav minēti likuma 2.panta trešajā daļā un kurus veic budžeta institūcija, ir uzskatāmi par apliekamajiem darījumiem un ir apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

16. Likuma 2.panta astotā daļa nav piemērojama:

16.1. dzīvokļu pārvaldēm, namu pārvaldēm, namīpašniekiem un citām apliekamajām personām, kuras iekasē maksu par komunālajiem pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas snieguši komunālos pakalpojumus. Šādos gadījumos minētās personas ar nodokli apliek tikai maksu par kasiera funkciju veikšanu;

16.2. tūrisma (ceļojumu) firmām, kuras iekasē no tūristiem maksu un nodokli par tūrisma ceļazīmes kopējo vērtību, kurā iekļauta arī maksa par citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), piemēram, viesnīcu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sniegtajiem pakalpojumiem. Šo maksu kopā ar iekasēto nodokli tūrisma (ceļojumu) firmas pārskaita attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Tūrisma (ceļojumu) firmas nodokli aprēķina un iemaksā valsts budžetā tikai par pašu sniegtajiem pakalpojumiem (piemēram, ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana);

16.3. kuģu aģentēšanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sniegtajiem kuģu aģentēšanas pakalpojumiem;

16.4. uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri sniedz Latvijas starptautisko autopārvadātāju firmām šādus pakalpojumus:

16.4.1. noformē lielgabarīta un virsnormas svara kravu atļaujas pārvadājumiem uz ārvalstīm;

16.4.2. noformē vīzas autopārvadātājiem;

16.4.3. izplata ārvalstu degvielas kredītkartes.

17. Likuma 2.panta desmitā daļa piemērojama neatkarīgi no tā, vai ekspedīcijas pakalpojumu sniedzējs saņem no pasūtītāja pilnu samaksu vai tikai atlīdzību par kravas transportēšanu.

18. Piemērojot likuma 2.panta vienpadsmito daļu, kredīta procenti saskaņā ar likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta a) apakšpunktu ar nodokli netiek aplikti.

19. Ja par kādu no likuma 2.panta divpadsmitajā daļā minētajiem pakalpojumiem preču saņēmējs maksā atsevišķi, šī pakalpojuma vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

20. Likuma 2.panta trīspadsmitā daļa piemērojama tarai (piemēram, kastēm, konteineriem), ja samaksa par to netiek ņemta vai ir paredzēts līgumsods, ja taru nenogādā atpakaļ.

21. Likuma 2.panta piecpadsmitā daļa nav piemērojama preču izvešanai garantijas remontam. Minētajos gadījumos, ievedot atpakaļ izremontētu preci vai bojātās preces vietā saņemtu citu (analogu) preci, nodoklis uz valsts robežas nav jāmaksā.

22. Piemērojot likuma 3.panta otro daļu, budžeta institūcijām, kas tiek finansētas no valsts budžeta un kas veic apliekamos darījumus, ir tiesības reģistrēties kā apliekamajām personām, ja samaksa par minētajiem darījumiem pilnā apmērā tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā.

23. Likuma 3.panta trešajā daļā minētie 12 mēneši nav saistīti ar kalendāra gadu. Ja personas jebkurā 12 mēnešu periodā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība sasniedz vai pārsniedz 10000 latu, tā reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona un, sākot ar reģistrācijas dienu, kā apliekamā persona apliek savas preču piegādes un sniegtos pakalpojumus ar nodokli un likumā noteiktajā kārtībā ieskaita iekasēto nodokli valsts budžetā.

24. Piemērojot likuma 3.panta ceturto daļu, zemnieku saimniecības reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, ja ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir:

24.1. 30000 latu vai vairāk;

24.2. 10000 latu vai vairāk un pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas piegāžu un pašpatēriņa vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir mazāka par 90 procentiem no zemnieku saimniecības kopējo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtības.

25. Ja persona, kas veic saimniecisko darbību, uzskata par nepieciešamu kļūt par apliekamo personu, tai ir tiesības reģistrēties kā apliekamajai personai neatkarīgi no iepriekšējo 12 mēnešu laikā veikto darījumu apjoma.

26. Piemērojot likuma 3.panta septīto daļu, persona uzskatāma par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā (turpmāk - nodokļa maksātāju reģistrs), sākot ar dienu, kad tai ir izsniegta apliekamās personas reģistrācijas apliecība.

27. Ja persona sākusi iekasēt nodokli pirms tās reģistrācijas nodokļa maksātāju reģistrā, iekasētais nodoklis iemaksājams valsts budžetā pilnā apmērā, neveicot priekšnodokļa atskaitījumus.

28. Atbilstoši likuma 3.panta astotajai daļai apliekamā persona, kura vēlas izstāties no nodokļa maksātāju reģistra, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgu iesniegumu, kā arī sniedz informāciju par tiem pamatlīdzekļiem un preču materiālajām vērtībām, par kurām samaksātais nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis. Aprēķinot pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, normas nedrīkst būt augstākas kā likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktās. Par pamatlīdzekļu atlikušo vērtību aprēķinātais nodoklis iemaksājams budžetā. Aprēķinot budžetā maksājamā nodokļa apmēru par preču materiālajām vērtībām, atsevišķi nodalāmas tās preču materiālās vērtības, kuras persona iegādājusies laikposmā no reģistrācijas dienas nodokļa maksātāju reģistrā līdz dienai, kad tā iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā iesniegumu par izstāšanos no nodokļa maksātāju reģistra. Ja minētā darbība nav iespējama, budžetā iemaksājams nodoklis par visām atlikumā esošajām preču materiālajām vērtībām.

29. Likuma 3.panta astotajā daļā minētais jēdziens "reorganizācija" attiecināms uz uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla samazināšanu, kas atspoguļota Uzņēmumu reģistrā, vai uz uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) sadalīšanos vairākos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās). Šādos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests izvērtē katra uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) apliekamo darījumu paredzamo apjomu un lemj par uzņēmuma izslēgšanu no apliekamo personu reģistra.

30. Likuma 4.panta otrā daļa nav attiecināma uz preču piegādēm, kas sākas un beidzas ārvalstīs, nešķērsojot Latvijas Republikas muitas teritoriju, un minētajām preču piegādēm nodoklis nav piemērojams.

31. Ja pakalpojuma sniegšanas vieta tiek noteikta pēc juridiskās adreses, pakalpojumi, kurus iekšzemē reģistrētās apliekamās personas sniedz arī ārvalstīs un Latvijas teritorijā, kas nav iekšzeme, apliekami ar nodokļa 18 procentu likmi.

32. Likuma 4.panta trešā daļa piemērojama arī pasta un sakaru pakalpojumiem. Piemēram, par starptautiskajām telefonsarunām nodoklis maksājams par visu sarunu vērtību, ja abonents atrodas Latvijā un zvana uz ārvalstīm. Ja abonents atrodas ārvalstīs un zvana uz Latviju, nodoklis sarunai nav piemērojams. Savstarpējie norēķini ar sakaru uzņēmumiem ārvalstīs vai ārvalstu pasta administrācijām ar nodokli nav apliekami.

33. Likuma 4.panta ceturtās daļas 2.punktā minētajiem pakalpojumiem piemērojama tāda pati nodokļa likme kā transporta pakalpojumiem. Šis nosacījums piemērojams arī trešo personu (piemēram, subekspeditori, noliktavu īpašnieki, jūras ostas, lidostas) sniegtajiem pakalpojumiem, ja minētās personas noslēgušas ar ekspeditoriem vai kravu pārvadātājiem attiecīgus līgumus par kravu apkalpošanu. Visos šajā punktā minētajos gadījumos apliekamās personas pienākums ir dokumentāri pamatot nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu.

34. Ar regulārās satiksmes autobusiem veikto starptautisko pasažieru pārvadājumu daļa, kas veikta ārvalstīs, apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi, bet iekšzemē veikto pārvadājumu daļa - ar 18 procentu likmi. Ar nodokli apliekamo pārvadājumu vērtību nosaka no kopējā maršruta garuma proporcionāli maršruta garumam iekšzemes teritorijā. Ja ir nodrošināta attiecīgā pārvadājuma vērtības faktiskā uzskaite par iekšzemē un ārvalstīs sniegto transporta pakalpojumu vērtību, tad minētā proporcija nav jārēķina.

35. Ja starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar neregulārās satiksmes vai pasūtījuma autobusiem veic apliekamās personas, maksa par sniegto transporta pakalpojumu daļu iekšzemē, tas ir, par autobusu nogādāšanu klientam un citiem pakalpojumiem, kā arī pasažieru pārvadājumu vērtība maršruta daļā līdz valsts robežai un no robežas līdz atpakaļceļa galapunktam tiek aplikta ar nodokļa 18 procentu likmi šādi:

35.1. ja pārvadājumu vērtība tiek noteikta atkarībā no nobrauktā attāluma, ar nodokļa 18 procentu likmi apliekamo pārvadājumu vērtību nosaka proporcionāli iekšzemē nobrauktajam attālumam no kopējā maršruta garuma;

35.2. ja pārvadājumu vērtība tiek noteikta atkarībā no ceļā pavadītā laika, ar nodokļa 18 procentu likmi apliekamo pakalpojuma vērtību nosaka proporcionāli iekšzemē ceļā pavadītajam laikam no kopējā ceļā pavadītā laika, pieņemot, ka vidējais kustības ātrums Latvijas teritorijā ir 50 kilometru stundā.

36. Kravu pārvadājumiem, kas saistīti ar tiešām preču piegādēm ārpus Latvijas (preču eksports), nodokļa 0 procentu likmi piemēro transporta pakalpojuma kopējai vērtībai (arī par tukšgaitā veikto ceļu līdz kravas iekraušanas punktam).

37. Kravu pārvadājumiem, kas saistīti ar importa preču piegādēm, nodokļa 18 procentu likmi piemēro visa pakalpojuma vērtībai (arī par tukšgaitā veikto ceļu līdz kravas iekraušanas punktam), izņemot to transporta pakalpojuma vērtības daļu, kas saskaņā ar Muitas likumu iekļauta preču muitas vērtībā.

38. Nodokļa 0 procentu likme piemērojama transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar tranzīta kravu pārvadājumiem cauri Latvijas teritorijai un ko sniedz apliekamās personas neatkarīgi no tā, kur atrodas vai ir reģistrēts kravas nosūtītājs un saņēmējs, arī ja tranzīta kravas saņēmējs ir Latvijas transporta un ekspedīcijas uzņēmums, kas pēc kravas uzglabāšanas muitas noliktavā organizē kravas tālāku piegādi ārpus Latvijas teritorijas (pārtrauktais tranzīts).

39. Tranzīta kravu pārvadājumos transportlīdzekļu maiņa vai kravas pārkraušana veicama tikai muitas kontrolē. Tranzīta kravas ievešana muitas noliktavā un izvešana no tās noformējama ar muitas deklarāciju. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu apstiprina starptautiskie kravas transporta pavaddokumenti (piemēram, pavadzīme CMR, konosaments, dzelzceļa kravas pavadzīme, gaisa pārvadājumu pavadzīme vai muitas deklarācija ar atzīmi par kravas izvešanu no muitas zonas tranzīta pārvadājuma turpināšanai).

40. Uzņēmumu reģistrā nereģistrētu un ar nodokli neapliekamu personu sniegtie pakalpojumi, kas saistīti ar tranzīta kravu pārvadājumiem (ar kravas pārkraušanu vai transportlīdzekļa nomaiņu vai bez tās) vai tranzīta pasažieru pārvadājumiem (pasažieru pārvadājumi, kuros pasažieri Latvijas teritorijā netiek ne uzņemti attiecīgajā transportlīdzeklī, ne izlaisti no tā), ar nodokli netiek aplikti.

41. Ja ar nodokli neapliekama ārvalstu persona sniedz likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus (iekšzemē vai ārvalstīs), nodokli maksā pakalpojuma saņēmējs, ja tā ir apliekamā persona.

42. Ja likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus ar nodokli neapliekama persona saņem no ārvalsts ar nodokli neapliekamas personas, nodoklis nav jāaprēķina.

43. Ja apliekamā persona sniedz kādu no likuma 4.panta septītajā daļā minētajiem pakalpojumiem personai, kuras juridiskā adrese likuma izpratnē nav iekšzemē, tiek piemērota nodokļa 0 procentu likme.

44. Likuma 4.panta septītās daļas 6.punkts piemērojams, ja personāls tiek komplektēts saskaņā ar līgumā noteiktajām prasībām, piemēram, veidojot kuģu komandas.

45. Piemērojot likuma 4.panta septītās daļas 7.punktu, nodoklis tiek noteikts:

45.1. iznomājot nekustamo īpašumu, - saskaņā ar likuma 4.panta piekto daļu;

45.2. iznomājot transportlīdzekļus, - saskaņā ar likuma 4.panta trešo daļu.

46. Likuma 4.panta septītās daļas 7.punkts piemērojams arī nomai ar izpirkumu. Ja ārvalsts persona, kas nav apliekamā persona, nodod nomā ar izpirkumu savu īpašumu (nomas objektu) apliekamajai personai, kuras juridiskā adrese likuma izpratnē ir iekšzemē, minētā persona, maksājot n omas maksu saskaņā ar līgumu, aprēķina un samaksā budžetā arī nodokli.

47. Ja likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktā minētās iestādes nodarbojas ar saimniecisko darbību, piemēram, iznomā telpas, nodarbojas ar tirdzniecību, darījumi apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā pēc iestādes reģistrēšanas nodokļa maksātāju reģistrā.

48. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 2.punktu, ar nodokli netiek aplikta tikai kopējā maksa par bērnu uzturēšanos mazbērnu novietnēs vai bērnudārzos. Ja mazbērnu novietne vai bērnudārzs veic apliekamos darījumus, piemēram, iznomā savas telpas, tas reģistrējas kā apliekamā persona likumā noteiktajā kārtībā un iekasē nodokli par sniegtajiem pakalpojumiem.

49. Likuma 6.panta pirmās daļas 3.punkts nav piemērojams brīvības atņemšanas iestāžu apsardzes un citu darbinieku ēdināšanas pakalpojumiem.

50. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī maksai par mācību pulciņiem, sagatavošanas kursiem un privātstundām, ko sniedz vispārizglītojošās skolas, arodskolas, vidējās speciālās skolas vai augstskolas valsts, pašvaldību vai valsts akreditēto privāto mācību iestāžu skolēniem, audzēkņiem vai studentiem.

51. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts nav piemērojams tiem izglītības iestāžu pakalpojumiem, kuri nav tieši saistīti ar izglītības procesu, piemēram, maksas kursiem personām, kuras nav skolēni, audzēkņi vai studenti, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Ja ēdināšana ir iekļauta izglītības iestādes sniegto pakalpojumu kopējā vērtībā, piemēram, maksā par bērnu uzturēšanos un mācīšanos internātskolā, maksu par ēdināšanu atsevišķi nenodala un ar nodokli neapliek.

52. Izglītības iestādes darbību, kas saistīta ar mācību līdzekļu vai citu izglītības iestādes vajadzībām nepieciešamu priekšmetu izgatavošanu, neuzskaita kā apliekamos darījumus un tā nevar būt par pamatu prasībai personai reģistrēties kā apliekamajai personai.

53. Izglītības iestāde reģistrējas kā apliekamā persona saskaņā ar likuma 3.pantu, ja skolēnu ražotie izstrādājumi tiek pārdoti vai tiek sniegti maksas pakalpojumi, piemēram, iznomātas telpas, izgatavotas pasūtītāja dokumentu kopijas.

54. Ar nodokli nav apliekami arī sporta skolu sniegtie mācību un sporta pakalpojumi sporta skolu audzēkņiem.

55. Likuma 6.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī Valsts administrācijas skolas sniegtajiem apmācības pakalpojumiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem.

56. Likuma 6.panta pirmās daļas 6.punkts piemērojams arī kopiju izgatavošanai no bibliotēkas fondā esošajām grāmatām un citiem dokumentiem, tematiskajiem pasākumiem, bibliogrāfiskajiem, informatīvajiem un citiem līdzīgiem pakalpojumiem.

57. Ja bibliotēka veic citus pakalpojumus, piemēram, kopē pasūtītāja dokumentus, bibliotēkas pienākums ir uzskaitīt apliekamo darījumu apjomu un reģistrēties nodokļa maksātāju reģistrā likumā noteiktajā kārtībā.

58. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts piemērojams teātra, kino un cirka izrāžu un citu likuma 6.panta 8.punktā minēto kultūras pasākumu ieejas biļetēm.

59. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punktā minētais termins "sarīkojumi kultūras iestādēs" nav attiecināms uz kultūras iestāžu telpu nomu, komercizstāžu, gadatirgu un tamlīdzīgu pasākumu organizēšanu, kā arī uz sabiedriskās ēdināšanas un citiem pakalpojumiem.

60. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punktā minētais jēdziens "sporta sarīkojumi" attiecināms uz sporta sacensību vai sporta svētku apmeklējumiem.

61. Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts piemērojams arī maksai par speciāli organizētām treniņnodarbībām personām līdz 18 gadu vecumam (piemēram, peldēšanas apmācības grupām). Maksa par pieaugušo treniņu nodarbībām (piemēram, peldēšana, vingrošana) apliekama ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

62. Likuma 6.panta pirmās daļas 9.punkts piemērojams arī tām zāļu izejvielām, kuras neražo Latvijā un ko ieved konkrēti zāļu ražotāji saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprinātiem un ar Finansu ministriju saskaņotiem sarakstiem. Izejvielas, materiāli un citas preces, ko zāļu ražotāji iepērk Latvijā, apliekamas ar nodokli, izņemot likuma 6.panta pirmajā daļā minētās preces.

63. Likuma 6.pa nta pirmās daļas 9.punktā minētais jēdziens "medicīnas pakalpojumi" attiecināms arī uz ēdināšanas pakalpojumiem slimnīcā vai sociālās un medicīniskās rehabilitācijas institūcijā, ja tie iekļauti kopējā maksā par slimnieka uzturēšanos slimnīcā vai sociālās un medicīniskās rehabilitācijas institūcijā.

64. Ar nodokli neapliek arī maksu par sociālās un medicīniskās rehabilitācijas institūciju uzturzīmēm. Ja papildus uzturzīmes vērtībā iekļautajiem pakalpojumiem minētās iestādes sniedz arī citus pakalpojumus, kuri nav iekļauti Labklājības ministrijas apstiprinātā un ar Finansu ministriju saskaņotā medicīnas pakalpojumu, medikamentu un medicīnas preču sarakstā, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas, viesnīcu, automašīnu maksas stāvvietu pakalpojumi, minētie pakalpoju mi ir apliekami ar nodokli.

65. Likuma 6.panta pirmās daļas 10.punkts nav piemērojams juvelierizstrādājumu piegādēm Latvijas Bankai.

66. Likuma 6.panta pirmās daļas 11.punkts nav piemērojams:

66.1. azartspēļu namos ar azartspēļu organizēšanu nesaistītiem pakalpojumiem (piemēram, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi) vai preču piegādēm;

66.2. spēļu automātu iegādei, remontam un tamlīdzīgiem pakalpojumiem;

66.3. pakalpojumiem, kas saistīti ar bērnu spēļu automātu iegādi, uzturēšanu un lietošanu.

67. Uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kuriem ir tiesības nodarboties ar azartspēļu namu izveidošanu un azartspēļu organizēšanu, ar nodokli netiek aplikti laimesti, loterijas biļetes, maksa par ieeju spēļu namos un tiesībām spēlēt un derībās noteikto likmju vērtība.

68. Pie mērojot likuma 6.panta pirmās daļas 11.punktu, mantu loterijas ar nodokli neapliek. Nodoklis, kas samaksāts, mantas iegādājoties, nav atskaitāms kā priekšnodoklis, tas iekļaujams mantas kopējā vērtībā. Ja minētās loterijas organizē apliekamā persona, ar nodokli neapliekamo darījumu apjoms uzskaitāms un atskaitāmā priekšnodokļa apmērs aprēķināms saskaņā ar likuma 10.pantu.

69. Likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts piemērojams ar apbedīšanu saistītajiem pakalpojumiem (piemēram, zārku izgatavošana, izvadītāju pakalpojumi, kapu rakšana).

70. Likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts nav piemērojams kapu kopšanai, kapu pieminekļu izgatavošanai un uzstādīšanai, bēru viesiem sniegtajiem transporta vai ēdināšanas pakalpojumiem un ar apbedīšanu saistīto preču piegādēm.

7 1. Likuma 6.panta pirmās daļas 12.punktā minētais jēdziens "reliģiskie un rituālie pakalpojumi" piemērojams reliģiska rakstura ceremonijām (piemēram, laulības, laulību jubilejas, kristības, bēres). Par precēm, kas iegādātas reliģisko un rituālo pakalpojumu nodrošināšanai, samaksātais nodoklis iekļaujams sniegtā pakalpojuma kopējā cenā.

72. Likuma 6.panta pirmās daļas 12.punkts nav piemērojams, ja reliģiskās organizācijas veic saimniecisko darbību (piemēram, iznomā telpas, sniedz maksas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, nodarbojas ar tirdzniecību vai veic citus apliekamos darījumus).

73. Likuma 6.panta pirmās daļas 13.punkts piemērojams arī apdrošināšanas brokeru sniegtajiem apdrošināšanas pakalpojumiem.

74. Likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkts piemērojams arī maksai par mācību iestāžu dienesta viesnīcu īri. Minētais punkts piemērojams tikai attiecīgo mācību iestāžu audzēkņu vai studentu īres maksājumiem.

75. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumi, kurus valsts vai pašvaldības institūcija sniedz privatizēto dzīvokļu īpašniekiem līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav apliekami ar nodokli saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju" 73.9 panta sesto daļu. Pēc dzīvojamās mājas privatizācijas minētie pakalpojumi apliekami ar nodokļa 18 procentu likmi.

76. Iegādātās vai importētās preces un saņemtie pakalpojumi, kas nepieciešami, lai veiktu likuma 6.panta pirmās daļas 16.punktā minētos zinātniskos pētījumus, nav atbrīvoti no nodokļa samaksas. Samaksātā nodokļa summa iekļaujama zinātniskā pētījuma kopējā vērtībā.

77. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta a) apakšpunkts piemērojams tikai paša kredīta devēja sniegtajiem pakalpojumiem.

78. Ja kredīta devējs noslēdzis līgumu ar trešo personu par likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta a) apakšpunktā minēto pakalpojumu saņemšanu, minētie pakalpojumi apliekami ar nodokli likumā noteiktajā kārtībā.

79. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.panta a) apakšpunkts piemērojams arī procentiem par kredītu izmantošanu.

80. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta b) apakšpunkts piemērojams arī tiem kredītiestāžu pakalpojumiem, kas saistīti ar klientu konsultēšanu finansu jautājumos (piemēram, par kredītu ņemšanu un došanu, vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu), kā arī visiem pasta n o rēķinu sistēmas pakalpojumiem, ko sniedz Latvijas pasts.

81. Kredītiestāžu sniegtais pakalpojums - parakstu parauggrāmatiņu apstiprināšana, kas tiek veikta bankas vārdā, - uzskatāms par kredītiestāžu pakalpojumu un atbrīvojams no pievienotās vērtības nodokļa.

82. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta c) apakšpunktu, jāievēro, ka monētas, banknotes un vērtspapīri, kam ir vēsturiska un numismātiska vērtība un kas tiek iegādāti kolekcionēšanas nolūkos, kā arī no dārgmetāla izgatavotas monētas, kuras neizmanto norēķinos, tiek uzskatītas par precēm un apliktas ar nodokli. Ja monētas tiek pārdotas par cenu, kas neatbilst to nominālvērtībai, piemēram, jubilejas monētas, par tām nodoklis iekasējams pilnā apmērā likumā noteiktajā kārtībā.

83. Likuma 6.pant a pirmās daļas 17.punkta c) apakšpunkts piemērojams arī valsts un pašvaldību mērķdotācijām un mērķsubsīdijām.

84. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta d) apakšpunktā lietotais termins "vērtspapīri" piemērojams akcijām, obligācijām, vekseļiem, ķīlu zīmēm, privatizācijas sertifikātiem un citiem vērtspapīriem, ko likumos noteiktajā kārtībā izlaiž valsts, pašvaldības, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai fiziskās personas un kas to turētājam dod tiesības uz ienākumu.

85. Likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta d) apakšpunktā lietotais termins "ieguldījumi kapitālā" attiecināms uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību daļām, kooperatīvo un paju sabiedrību pajām, ieguldījumiem akciju sabiedrību pamatkapitālā, ieguldījumiem līgumsabiedrību kapitālā, kā arī tiesībā m uz ārvalstu uzņēmumu kapitāla daļām vai ienākumu sadali, ja tās nav fiksētas akciju vai obligāciju veidā.

86. Likuma 6.panta pirmās daļas 19.punkts piemērojams neatkarīgi no tā, vai konsulāros pakalpojumus sniedz Latvijas vai ārvalstu konsulārās iestādes.

87. Likuma 6.panta pirmās daļas 20.punkts nav piemērojams preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar likumā minētās literatūras un izdevumu ražošanu, izņemot tipogrāfiju pakalpojumus.

88. Pārdodot mazumtirdzniecībā likuma 6.panta pirmās daļas 9., 15., 18., un 20.punktā minētās preces, kas netiek apliktas ar nodokli, ar nodokli neapliek arī tirdzniecības piecenojumu. Ar nodokli neapliek arī loterijas biļešu, teātra, kino un citu ar nodokli neapliekamo biļešu izplatīšanu.

89. Piemērojot likumu, par nekustamo īpašumu uzskatāma zeme un celtnes uz tās, kā arī citas lietas, kas atrodas ilgstošā saistībā ar zemi (piemēram, sliedes, tilti, ceļi, komunikācijas, cisternas, kuras ir iebūvētas zemē un nav pārvietojamas), kā arī laukumi kempingiem, autostāvvietām un sporta laukumi, kas saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem" grāmatvedības dokumentos iegrāmatoti pamatlīdzekļu 1.grupā "Ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi".

90. Likuma 6.panta pirmās daļas 25.punkts nav piemērojams celtniecības un montāžas darbiem, kas saistīti ar ugunsdrošības iekārtu uzstādīšanu, kā arī minēto iekārtu un citu ar ugunsdrošības pasākumiem saistītu preču piegādēm. Ar nodokli neapliek ugunsdrošības iekārtu uzturēšanas un apkopes pakalpojumus, celtniecības un citu materiālu uguns b īstamības pakāpes noteikšanas pakalpojumus, ugunsdrošības apmācības pakalpojumus, ko veic likuma 6.panta pirmās daļas 25.punktā minētās organizācijas.

91. Likuma 6.panta pirmās daļas 26.punkts piemērojams arī attiecībā uz pastmarkām, aploksnēm ar iespiestu pastmarkas attēlu, pastkartēm ar iespiestu pastmarkas attēlu un starptautiskajiem atbildes kuponiem, ko saskaņā ar Pasta likumu izdod un realizē Latvijas pasts.

92. Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 26.punktu, no nodokļa atbrīvojama arī ar nodokli neapliekamo masu informācijas līdzekļu abonēšana un piegāde abonentiem, ko veic Latvijas pasts un abonēšanas centri.

93. Piemērojot likuma 6.panta trešo daļu, ar nodokli netiek apliktas tikai to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ievestās preces, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmuši muitas atļaujas konkrēto muitas procedūru veikšanai.

94. Preču eksporta gadījumos nodokļa 0 procentu likmi piemēro tikai apliekamajām personām. Ja preces eksportē ar nodokli neapliekama persona, iekšzemē samaksātais nodoklis netiek atmaksāts kā priekšnodoklis.

95. Likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts piemērojams arī trešo personu (piemēram, subekspeditoru, noliktavu īpašnieku, jūras ostu, lidostu) sniegtajiem pakalpojumiem, ja par attiecīgo eksporta vai tranzīta kravu apkalpošanu ir noslēgts līgums ar kravas pārvadātāju vai ekspeditoru.

96. Likuma 7.panta pirmās daļas 4.punkts piemērojams arī administratīvajiem dokumentiem, to skaitā TIR grāmatiņām (TIR karnetēm), starptautisko pārvadājumu atļaujām un preču izcelsmes sertifikātiem, kas, pamatojoties uz Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, tiek izmantoti starptautiskajos kravu pārvadājumos ar autotransportu.

97. Nodokļa 0 procentu likme piemērojama arī ostu nodevām un kuģošanas nodevām, kuras tiek iekasētas par pakalpojumiem, kas sniegti likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktā minētajam starptautiskajam transportam un tā kuģošanas drošības nodrošināšanai.

98. Likuma 7.panta piektajā daļā minētie eksportu apliecinošie dokumenti ir līgumi, kas noslēgti ar ārvalstu personām, preču transporta pavadzīmes un preču specifikācijas, muitas deklarācijas (vai to kopijas) ar atzīmi, ka preces izvestas ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas, un apliecinājumu, ka preces ievestas citā valstī, kā arī preču eksporta darījumu samaksu apliecinoši dokumenti (bankas maksājumu kvītis).

99. Bez šo noteikumu 98.punktā minētajiem dokumentiem par eksportu apliecinošajiem dokumentiem katrā konkrētajā gadījumā var izmantot atšķirīgus dokumentus, piemēram, kokmateriālu eksporta gadījumā arī fitosanitārās kontroles sertifikātu, kas izdots citā valstī.

100. Eksportu apliecinošie dokumenti, kurus apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, noformējami uz tās apliekamās personas vārda, kura eksportē preces. Minētie dokumenti var tikt noformēti arī uz ekspeditora vai starpnieka (eksportētāja) vārda, taču šajā gadījumā tos var izmantot kā eksportu apliecinošos dokumentus tikai tad, ja ir iespējams izsekot eksportējamo preču virzībai.

101. Piemērojot likuma 8.panta pirmo daļu, jāievēro, ka, saņemot atlīdzību par preču piegādi avansā, nodoklis par šo darījumu maksājams tajā taksācijas periodā, kad saņemts avanss.

102. Likuma 8.panta otrā daļa piemērojama celtniecības pakalpojumiem ar brīdi, kad tiek parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts par būvdarbu izpildi vai saņemts avanss materiālu iegādei vai citām vajadzībām, kas saistītas ar celtniecības pakalpojumu sniegšanu.

103. Piemērojot likuma 8.panta otro daļu, jāievēro, ka magnētisko telekaršu, kā arī braukšanas biļešu (talonu) un mēnešbiļešu cenā nodoklis ir iekļauts, tādēļ, veicot magnētisko telekaršu, biļešu (talonu) vai mēnešbiļešu piegādes, nodokļa rēķins izrakstāms un nodoklis maksājams kā par pakalpojumiem, par kuriem atlīdzība saņemta avansā. Izmantojot magnētiskās telekartes, nodoklis tiek aprēķināts reizē ar maksu par telefona sarunu un sarunas laikā atskaitīts no magnētiskās kartes cenas. Piemēram, piegādājot magnētisko telekarti, kas maksā piecus latus, izrakstāms rēķins, pēc kura telekartes cenā iekļautā maksa par pakalpojumu ir 4,24 lati, bet nodoklis ir 0,76 lati. Nodoklis ieskaitāms valsts budžetā likumā noteiktajā kārtībā tajā taksācijas periodā, kad karte pārdota.

104. Piemērojot likuma 8.panta trešo daļu, gadījumos, ja apliekamajai personai ir filiāles, kuras nav reģistrētas kā patstāvīgas apliekamās personas, par vienas filiāles preču piegādēm otrai filiālei, kā arī par vienas filiāles sniegtajiem pakalpojumiem otrai filiālei nodokļa rēķins nav jāizraksta un nodokļa aprēķins nav jāveic.

105. Zemnieku saimniecības - apliekamās personas - pastāvīgi uzskaita pašu ražoto preču pašpatēriņu un taksācijas perioda beigās izraksta nodokļa rēķinu, veic nodokļa aprēķinu un atspoguļo to nodokļa deklarācijā. Pašu ražotās produkcijas izlietojums ražošanas procesa tālākai nodrošināšanai attiecīgajā zemnieku saimniecībā, piemēram, pašu ražotās lopbarības izlietojums, par pašpatēriņu nav uzskatāms un ar nodokli nav apliekams.

106. Piemērojot likuma 8.panta ceturto daļu, gadījumos, ja nodokļa rēķinā ietverti gan apliekamie darījumi, gan ar nodokli neapliekami darījumi, to vērtība jānorāda atsevišķi.

107. Piemērojot likuma 8.panta piekto daļu, likvidators vai administrators izraksta nodokļa rēķinu, ja tiek izpārdots tāda uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašums, kas savas darbības laikā bija apliekamā persona.

108. Ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) - apliekamās personas - īpašumu pārdod tiesu izpildītājs pēc tiesas nolēmuma, viņš izraksta nodokļa rēķinu attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vārdā neatkarīgi no tā, vai tiesu izpildītājs ir reģistrējies kā apliekamā persona vai ne.

109. Ja netiek ievērotas likuma 8.panta piektajā daļā noteiktās prasības un nodokļa summa tiek iekasēta, bet netiek iemaksāta budžetā pilnā apmērā, vai netiek ievērotas šo noteikumu 107. un 108.punktā noteiktās prasības, piemērojamas likuma 15.panta ceturtajā daļā noteiktās sankcijas.

110. Jebkurai personai, iegādājoties preces vai saņemot pakalpojumus, ir tiesības pieprasīt no apliekamās personas:

110.1. nodokļa rēķinu, kurā ir likuma 8.panta sestajā daļā noteiktā informācija;

110.2. uzrādīt apliecinājumu (apliekamās personas reģistrācijas apliecību vai tās kopiju), ka persona reģistrējusies kā apliekamā persona.

111. Lai atbilstoši likuma 8.panta septītajai daļai tirdzniecības uzņēmumā saņemto čeku kopā ar darījumu apliecinošu kvīti varētu izmantot par nodokļa rēķinu, šiem dokumentiem jābūt identificējamiem, tas ir, uz kvīts jābūt norādītam čeka numuram, turklāt kvīts jāizraksta divos eksemplāros, no kuriem pirmo eksemplāru saņem preces pircējs, bet otrais paliek pie preču piegādātāja.

112. Mazumtirdzniecības uzņēmumi darījumu apliecinošas kvītis, kas izrakstītas saskaņā ar šo noteikumu 111.punktu, izsniedz pēc pircēja pieprasījuma.

113. Likuma 9.panta otrajā daļā minētā summa (1800 latu) ir summa, kas pirmstaksācijas gadā ir iemaksāta budžetā kā nodoklis (pēc priekšnodokļa atskaitīšanas).

114. Piemērojot likuma 9.panta otro daļu, apliekamajai personai var mainīt taksācijas periodu taksācijas gadam, ja tā līdz taksācijas gada 31.janvārim iesniegusi Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļā iesniegumu par taksācijas perioda maiņu un norādījusi pirmstaksācijas gadā samaksātā nodokļa summu.

115. Ja apliekamās personas saimnieciskajai darbībai ir sezonas raksturs vai tā organizēta, ievērojot noteiktu periodiskumu, lai mainītu deklarācijas iesniegšanas termiņu (taksācijas periodu), tai jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā rakstisks iesniegums. Valsts ieņēmumu dienests šādos gadījumos nosaka citu taksācijas periodu.

116. Piemērojot likuma 10.panta pirmās daļas 1.punktu, arī administratīvie izdevumi (piemēram, par biroja tehniku, kancelejas precēm un mēbelēm) ir saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu.

117. Samaksātais nodoklis par precēm un pakalpojumiem, kurus persona iegādājusies vai saņēmusi savu darbinieku atpūtai, ēdināšanai, veselības uzlabošanai un izklaides pasākumiem, ja šie pakalpojumi nav tieši saistīti ar attiecīgās apliekamās personas saimniecisko darbību, nav atskaitāms kā priekšnodoklis, bet iekļaujams iegādāto preču vai saņemto pakalpojumu kopējā vērtībā.

118. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, kases čekam kā nodokļa rēķina samaksu apliecinošam dokumentam pielīdzināmi arī kases orderi un darījumu apliecinošās kvītis.

119. Piemērojot likuma 10.panta otro daļu, ja norēķini tiek veikti elektroniskā veidā ar bankas starpniecību, nodokļa rēķina samaksa apliecināma ar uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksājuma uzdevumu, kas nosūtīts bankai ar datoru, un bankas konta izrakstu, kas apliecināts ar elektronisko parakstu.

120. Piemērojot likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamā persona Valsts ieņēmumu dienestā reģistrē uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu, par kura iegādi vai celtniecības darbiem samaksātais nodoklis pilnīgi vai daļēji atskaitīts kā priekšnodoklis.

121. Lai nodrošinātu likuma 10.panta ceturtās daļas 2.punkta izpildi, apliekamā persona, sākot ar taksācijas gadu, kurā ir iegādāts vai nodots ekspluatācijā nekustamais īpašums, un turpmākajos desmit gados, iesniedzot nodokļa gada deklarāciju, pievieno tai pielikumu ar pārskatu par nekustamā īpašuma izmantošanu attiecīgajā taksācijas gadā. Pārskata veidlapu apstiprina Valsts ieņēmumu dienests.

122. Ja nekustamais īpašums tiek pārdots vai izmantots neapliekamu darījumu veikšanai lielākā apmērā, nekā norādīts, reģistrējot minēto darījumu saskaņā ar šo noteikumu 120.punktu, budžetā atmaksājama atskaitītā priekšnodokļa summa par neamortizēto īpašuma vērtību vai īpašuma daļas vērtību un vienlaikus informējams Valsts ieņēmumu dienests, iesniedzot nodokļa deklarāciju p ar attiecīgo taksācijas periodu. Ja nekustamais īpašums tiek pārdots, budžetā atmaksātais priekšnodoklis iekļaujams pārdošanas vērtībā.

123. Piemērojot likuma 10.panta sesto daļu, ja apliekamā persona iegulda pamatlīdzekļus ar nodokli neapliekamas personas kapitālā, valsts budžetā iemaksājama nodokļa summa par pamatlīdzekļu neamortizēto vērtību. Ja apliekamā persona veic mantisko ieguldījumu apliekamās personas kapitālā, ieguldītājs nezaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem.

124. Piemērojot likuma 10.panta astoto daļu, kā priekšnodoklis nav atskaitāmas tās nodokļa summas, kas uzrēķinātas par importētajām precēm saskaņā ar pēcimporta pārbaudēm.

125. Piemērojot likuma 10.panta desmito daļu, veikto apliekamo darījumu vērtība ir apliekamās personas preču piegāžu, sniegto pakalpojumu un pašpatēriņa vērtību summa. Veikto apliekamo darījumu vērtībā netiek ieskaitīta importēto preču vērtība un to pakalpojumu vērtība, par kuriem apliekamā persona samaksājusi nodokli kā pakalpojumu saņēmēja.

126. Persona, kas sa ņēmusi mērķdotācijas vai mērķsubsīdijas, var atskaitīt priekšnodokli tikai par tām precēm un pakalpojumiem, kas izmantoti apliekamo darījumu veikšanai. Ja nav nodrošināta atsevišķa preču un pakalpojumu uzskaite apliekamo un ar nodokli neapliekamo darījumu veikšanai, priekšnodoklis aprēķināms, piemērojot likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju.

127. Likuma 10.panta desmitajā daļā minētā proporcija nav piemērojama, ja darījumi tiek veikti, izmantojot likuma 6.panta pirmās daļas 17.punkta e) apakšpunktā minētās valsts dotācijas vai mērķsubsīdijas.

128. Piemērojot likuma 11.panta pirmo daļu, ja nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, par iesniegšanas termiņa pēdējo dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc sestdienas, svētdienas vai svētku dienas.

129. Piemērojot likuma 11.panta pirmo daļu, Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt no apliekamās personas dokumentus, kas apliecina nodokļa deklarācijā norādīto priekšnodokļa summu samaksu taksācijas periodā, kā arī atskaitāmā priekšnodokļa summas aprēķinu, ja nodokļa deklarāciju iesniedz persona, kas veic gan apliekamos darījumus, gan ar nodokli neapliekamus darījumus.

130. Piemērojot likuma 11.panta sesto daļu, ja apliekamā persona gada laikā ir veikusi gan apliekamos darījumus, gan ar nodokli neapliekamus darījumus, pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķināma darījumu proporcija (atbilstoši likuma 10.panta devītajai, desmitajai un vienpadsmitajai daļai) kopumā par gadu un, ja nepieciešams, koriģējams atskaitāmā priekšnodokļa apmērs un veicami nodokļa maksājumi budžetā.

131. Piemērojot likuma 12.panta pirmo daļu, saskaņā ar šo noteikumu 130.punktu aprēķinātie nodokļa maksājumi par taksācijas gadu veicami līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim.

132. Piemērojot likuma 12.panta otro daļu, jebkura persona, kas ieved preces iekšzemē, maksā pievienotās vērtības nodokli par pilnu preces muitas vērtību kopā ar ievedmuitas tarifu, akcīzes nodokli (ja attiecīgā prece tiek aplikta arī ar akcīzes nodokli) un dabas resursu nodokli (ja to paredz likums "Par dabas resursu nodokli").

133. Piemērojot likuma 12.panta septīto daļu, ja tiek norakstīti pamatlīdzekļi, par kuriem samaksātais nodoklis, pamatlīdzekļus iegādājoties, ir atskaitīts kā priekšnodoklis vai dzēsts, tos importējot, budžetā atmaksājama priekšnodokļa summa, kas aprēķināta no pamatlīdzekļu atlikušās (neamortizētās) vērtības.

134. Piemērojot likuma 12.panta septīto daļu, priekšnodokli no pamatlīdzekļu atlikušās (neamortizētās) vērtības neaprēķina, ja:

134.1. tiek norakstīti pamatlīdzekļi, kurus iegādājoties nodoklis nav maksāts (tos piegādājusi ar nodokli neapliekamā persona);

134.2. tiek norakstīti pamatlīdzekļi, par kuriem samaksātais nodoklis nav atskaitīts kā priekšnodoklis (iegādāts laikā, kad persona nav bijusi reģistrēta kā apliekamā persona).

135. Piemērojot likuma 12.panta astoto daļu, saimniecisko darījumu uzskaite veicama par katru maiņas vai ieskaita darījumu (operāciju) atsevišķi. Ja apliekamā persona vienā taksācijas periodā veic maiņas darījumus bez norēķiniem naudā, nodokļa rēķinā norādītais nodoklis iegrāmatojams kā aprēķinātais nodoklis, kurš iemaksājams budžetā, bet pēc preču saņemšanas - kā priekšnodoklis, par kura summu samazināms budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs. Minētajā gadījumā nodokļa rēķinā uzrādītās nodokļa summas samaksa nav nepieciešama.

136. Ja maiņas vai ieskaita darījums tiek veikts, veicot daļēju samaksu naudā, šo noteikumu 135.punktā noteiktā priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība piemērojama tikai par to darījuma daļu, kas veikta bez norēķiniem naudā. Priekšnodoklis par to darījuma daļu, kas veikta naudā, atskaitāms tikai pēc līgumā un nodokļa rēķinā norādītās summas samaksas.

137. Piemērojot likuma 12.panta devīto daļu, apliekamās personas, kas noslēgušas ieskaita līgumu par periodu, kas ir garāks par vienu gadu, reģistrē darījumu tajā Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā tās ir reģistrējušās kā apliekamās personas.

138. Par šo noteikumu 137.punktā minēto Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē reģistrēto darījumu izpildes gaitu apliekamās personas savstarpēji izraksta nodokļa rēķinus par periodu līdz katra taksācijas gada 30.jūnijam un 31.decembrim, kā arī pēc tam, kad beidzies noslēgtā līguma darbības laiks.

139. Šo noteikumu 138.punktā noteiktajā kārtībā izrakstītie nodokļa rēķini iekļaujami attiecīgā taksācijas mēneša nodokļa deklarācijā. Nodoklis par šo taksācijas periodu samazināms par priekšnodokļa summu, kas norādīta no ieskaita līguma partnera saņemtajā nodokļa rēķinā. Minētajos gadījumos nodokļa rēķinam nav jābūt samaksātam.

140. Piemērojot likuma 12.panta desmito daļu, pārmaksātais nodoklis pēc apliekamās personas pieprasījuma var tikt novirzīts citu nodokļu samaksai vai citu obligāto maksājumu veikšanai, ievērojot šādu maksājumu kārtību:

140.1. nodokļu un nodevu maksājumi valsts budžetā;

140.2. obligātie sociālās apdrošināšanas maksājumi;

140.3. nodokļu, nodevu un citi obligātie maksājumi pašvaldību budžetos.

141. Ja apliekamā persona veic preču importu, pēc tās pieprasījuma Valsts ieņēmumu dienests izsniedz izziņu muitas iestādei par attiecīgo nodokļa pārmaksu muitas maksājumu veikšanai.

142. Piemērojot likuma 12.panta divpadsmitās daļas 1.punktu, nodokļu un citu obligāto maksājumu parādi sedzami, ievērojot šo noteikumu 140.punktā noteikto maksājumu veikšanas kārtību.

143. Piemērojot likuma 12.panta trīspadsmito daļu, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības piedzīt tās nodokļa summas, kuras nav iemaksātas valsts budžetā likuma 12.pantā noteiktajos termiņos.

144. Piemērojot likuma 12.panta trīspadsmito daļu, visi taksācijas periodā veiktie apliekamie darījumi iekļaujami nodokļa deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu un tos nedrīkst pārcelt uz pēctaksācijas periodiem.

145. Piemērojot likuma 13.1 panta pirmo daļu, kompensācija izmaksājama tikai par zemnieku saimniecību pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju, piemēram, par pienu (nevis par biezpienu vai krējumu), lopiem (dzīviem vai kautķermeņiem), graudiem (nevis miltiem).

146. Likuma 13.1 panta pirmā daļa nav piemērojama zemnieku saimniecību nodotajai savāktajai savvaļā augošajai produkcijai (piemēram, ogām, augiem, sēnēm).

147. Par nelikumīgu nodokļa kompensācijas saņemšanu zemnieku saimniecībām piemērojamas likuma 15.panta ceturtajā daļā minētās soda sankcijas.

148. Piemērojot likuma 14.panta pirmo daļu, ja uzņēmuma īpašums tiek pārdots vairākām personām, ar nodokli neapliek to īpašuma daļu, kura tiek ieguldīta tajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kas ir privatizētā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tiesību un saistību pārņēmēja. Par atsevišķi pārdotām precēm, pamatlīdzekļiem vai materiāliem iekasējams nodoklis.

149. Piemērojot likuma 14.panta trešo daļu, ja līgums par nomu ar izpirkumu tiek lauzts, nodoklis iemaksājams budžetā par visu periodu, kurā nekustamais īpašums ir ticis iznomāts. Minētajā gadījumā no nodokļa maksātāja tiek piedzīta arī aprēķinātā palielinājuma nauda un nokavējuma nauda likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā.

150. Likuma 14.panta trešā daļa nav piemērojama, ja tiek iznomāta uzņēmuma daļa.

151. Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) reorganizējot tiek sadalīts vai tiek atdalīta tā daļa un reorganizācijas rezultātā izveidotie uzņēmumi 30 dienu laikā pēc to reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēti kā apliekamās personas, nodokli par nodalīto mantu neaprēķina.

152. Likuma 1 5.panta ceturtā daļa piemērojama arī personām, kuras nav apliekamās personas, bet ir izsniegušas nodokļa rēķinu un iekasējušas nodokli (izņemot likumā un šajos noteikumos minētos gadījumus) vai citādi izmantojušas apliekamās personas tiesības.

153. Kārtība, kādā izskatāmi strīdi nodokļu jautājumos, reglamentēta likuma "Par nodokļiem un nodevām" septītajā nodaļā.

154. Atzīt par spēku zaudējušiem:

154.1. Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumus nr.331 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 178.nr.; 1996, 70., 107.nr.; 1997, 48.nr.);

154.2. Ministru kabineta 1996.gada 9.aprīļa noteikumus nr.112 "Grozījums Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumos nr.331 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 70.nr.);

154.3. Ministru kabineta 1996.gada 11.jūnija noteikumus nr.208 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumos nr.331 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 107.nr.);

154.4. Ministru kabineta 1997.gada 11.februāra noteikumus nr.65 "Grozījums Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra noteikumos nr.331 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas noteikumi"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 48., 65.nr.);

154.5. Ministru kabineta 1996.gada 12.jūnija rīkojumu nr.219 "Par kārtību, kādā samaksājams pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis, kas nav maksāts, ievedot masu informācijas līdzekļu veidošanai un izplatīšanai nepieciešamās preces" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 103.nr.). 

Ministru prezidents G.Krasts

Finansu ministrs R.Zīle

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 187Pieņemts: 19.05.1998.Stājas spēkā: 23.05.1998.Zaudē spēku: 01.05.2001.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 147/149, 22.05.1998.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
48238
23.05.1998
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"