Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 2015. gada 26. maija noteikumus Nr. 248 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205-15 "Mūra būvkonstrukciju projektēšana"". Ministru kabineta noteikumi Nr.139
Rīgā 1998.gada 21.aprīlī (prot. nr.21 2.§) Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas"
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 22.pantu
1. Apstiprināt pievienoto Latvijas būvnormatīvu "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas" LBN 205-97. 2. Ar 1998.gada 1.maiju Latvijas Republikas teritorijā netiek piemērotas bijušās PSRS Celtniecības normas un noteikumi SNiP II-22-81 "Mūra un stiegrota mūra konstrukcijas. Projektēšanas normas", ko ar 1981.gada 31.decembra lēmumu nr.292 apstiprinājusi bijusī PSRS Celtniecības lietu valsts komiteja. 3. Būvprojektiem, kuru būvdarbi likumā noteiktajā kārtībā uzsākti līdz 1998.gada 1.maijam un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu pārstrāde atbilstoši Latvijas būvnormatīva LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas" prasībām nav obligāta. 4. Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 004 "Slodzes un iedarbības. Projektēšanas pamatprincipi" apstiprināšanai slodžu un iedarbību lielumi, drošuma un slodžu kombināciju koeficienti jāpieņem atbilstoši SNiP 2.01.07-85 prasībām. 4.1 Sniega un vēja slodžu normatīvās vērtības nosaka saskaņā ar normatīvo aktu par būvklimatoloģiju (turpmāk – LBN 003-01). (MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā) 4.2 Ekonomikas ministrija: 4.21. sadarbībā ar nozares standartizācijas tehniskajām komitejām koordinē šo noteikumu izpildei nepieciešamo Latvijas nacionālo standartu izstrādi un starptautisko standartizācijas organizāciju standartu adaptāciju Latvijas nacionālo standartu statusā un tulkojumu latviešu valodā; 4.22. iesniedz sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus var piemērot Latvijas būvnormatīva LBN 205-97 “Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas” izpildei. (MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā) 5. Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 204 "Tērauda konstrukciju projektēšanas normas" apstiprināšanai metāla ieliekamo detaļu aprēķini jāveic saskaņā ar SNiP II-23-81* "Tērauda konstrukcijas. Projektēšanas normas". Ministru prezidents G.Krasts
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs 1. Šis būvnormatīvs nosaka mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas jaunām un rekonstruējamām ēkām un būvēm. 2. Mūra un stiegrota mūra konstrukcijām lietojami šādi konstruktīvi risinājumi, izstrādājumi un materiāli: 2.1. ārsienas no dobiem keramiskiem vai betona akmeņiem un ķieģeļiem, no atvieglota ķieģeļu mūra ar plātņu siltumizolāciju vai porainu pildvielu aizbērumu starpkārtu, no vienlaidu akmeņiem un betona blokiem ar porainām pildvielām un no poraina betona un šūnbetona. Lietot ārsienām vienlaidu mūri no māla vai silikāta pilnķieģeļiem atļauts tikai sausa vai normāla mitruma režīma telpu ārsienām, lai nodrošinātu to stiprību; 2.2. sienas no paneļiem un liela izmēra blokiem, kas izgatavoti no dažādu veidu betoniem, kā arī no ķieģeļiem vai akmeņiem; 2.3. vietējie dabiskie akmens materiāli. 3. Telpās ar paaugstināta mitruma režīmu ārsienām atļauts lietot silikātķieģeļus, akmeņus un blokus, kā arī akmeņus un blokus no šūnbetona, dobķieģeļus un keramiskos akmeņus; pussausi presētos māla ķieģeļus atļauts lietot, ja uz sienu iekšējās virsmas tiek uzlikta tvaika izolācijas kārta. Minētos materiālus nav atļauts lietot ārsienām telpām ar slapju režīmu, kā arī pagrabu un cokolu ārsienām. Mitruma režīmu nosaka atbilstoši Latvijas būvnormatīviem. 4. Ja ir vērā ņemams pamatojums, izņēmuma gadījumos ir atļauts lietot konstruktīvus risinājumus, izstrādājumus un materiālus, kas nav minēti šī būvnormatīva 2.punktā. 4.1 Šī būvnormatīva izpildei piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. (MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā) 4.2 Ja mūra un stiegrota mūra konstrukcijas tiek projektētas atbilstoši šī būvnormatīva 4.1 punktā minēto piemērojamo standartu nosacījumiem, sniega un vēja slodžu vērtības nosaka saskaņā ar LBN 003-01 5.1 punktu kā būvēm, kas tiek projektētas atbilstoši piemērojamo standartu prasībām. (MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā) 4.3 Ja kādam šī būvnormatīva 4.1 punktā minētajam piemērojamajam standartam nav apstiprināts Latvijas nacionālais pielikums, tad piemēro attiecīgajā standartā ieteiktās nacionāli determinētās parametru vērtības. (MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā) 4.4 Sabiedriski nozīmīgu būvju mūra un stiegrota mūra konstrukciju seismisko noturību nodrošina atbilstoši Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajam Eirokodeksa standartam LVS EN 1998–1:2008 “8. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām. (MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2009., sk. 309. punktu) 5. Būvdarbu veikšanas laikā un ekspluatācijas apstākļos, kā arī saliekamo konstrukciju transportēšanas un montāžas laikā jānodrošina mūra konstrukciju un to elementu stiprība un noturība. 7. Mūra un stiegrota mūra konstrukcijās lietotajiem ķieģeļiem, akmeņiem un javām, kā arī betoniem, kas izmantoti akmeņu un lielbloku izgatavošanai, jāatbilst piemērojamo standartu prasībām vai tehniskajiem noteikumiem, to atbilstībai jābūt novērtētai likumā “Par atbilstības novērtēšanu” noteiktajā kārtībā, un tiem ir šādas markas un klases: 7.1. akmeņi ar spiedes robežstiprības (ķieģeļiem ņem vērā arī to lieces stiprību) marku 4, 7, 10, 15, 25, 35, 50 (akmeņi ar zemu stiprību, piemēram, vieglbetona un dabiskie akmeņi); 75, 100, 125, 150, 200 (akmeņi ar vidēju stiprību, piemēram, ķieģeļi, keramiskie, dabiskie un betona akmeņi); 250, 300, 400, 500, 600, 800, 1000 (akmeņi ar augstu stiprību, piemēram, ķieģeļi, dabiskie un betona akmeņi); 7.2. betoni ar spiedes stiprības klasi B3,5; B5; B7,5; B12,5; B15; B20; B25; B30 (smagais betons), B2; B2,5; B3,5; B5; B7,5; B12,5; B15; B20; B25; B30 (betons ar porainām pildvielām), B1; B2; B2,5; B3,5; B5; B7,5; B12,5 (šūnbetons), B1; B2; B2,5; B3,5; B5; B7,5 (lielporu jeb putubetons), B2,5; B3,5; B5; B7,5 (gāzbetons), B12,5; B15; B20; B25; B30 (silikāta betons); kā siltumizolāciju atļauts lietot betonus, kuru spiedes robežstiprība ir 0,7 MPa (7 kgf/cm2) un 1,0 MPa (10 kgf/cm2), bet iemūrējumiem un plātnēm – ne mazāka par 1,0 MPa (10 kgf/cm2); 7.3. javas ar spiedes robežstiprības marku 4, 10, 25, 50, 75, 100, 150, 200; 7.4. akmens materiāli ar salizturības marku F10, F15, F25, F35, F50, F75, F100, F150, F200, F300; salizturības markas betoniem ir tādas pašas, izņemot marku F10. (Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr. 588) 8. Akmens materiālu projektējamās salizturības markas siena ārējai daļai (12cm biezumā) un pamatiem (visā biezumā) jāņem atkarībā no paredzamā konstrukciju kalpošanas termiņa (ne mazāk kā 100, 50 un 25 gadi) saskaņā ar 1.tabulu. Projektējamās markas nosaka tikai tiem materiāliem, kurus paredzēts iemūrēt pamatu virsējā daļā (līdz grunts caursalšanas dziļuma pusei). 9. Stiegrojums mūra konstrukcijām jāņem saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas": 9.1. stiegrojumam ar sietiem A-I un Bp-I klases stiegras; 9.2. garenstiegrām un šķērsstiegrām, enkuriem un saitēm – A-I, A-II un Bp-I klases stiegras, ievērojot šo noteikumu 30.punkta nosacījumus. 10. Metāla ieliekamām detaļām un savienojošām detaļām jālieto tēraudi saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 204. 1.tabula
Piezīmes. 1. No visu veidu betoniem izgatavoto akmeņu, bloku un paneļu salizturības markas jālieto saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203. 2. Mūriem no plastiski presētiem māla ķieģeļiem 1.tabulā norādītās salizturības markas var būt samazinātas par vienu pakāpi, bet ne zemāk par F10 šādos gadījumos: 2.1. ārējām sienām telpām ar sausu un normālu mitruma režīmu (1.a pozīcija), kuras no ārpuses aizsargātas ar apdares kārtu, ne plānāku par 35 mm, kas atbilst 1.tabulā norādītajām salizturības prasībām, apdares ķieģeļu un keramisko akmeņu salizturībai jābūt ne zemākai kā F25 visos konstrukcijas kalpošanas termiņos; 2.2. ārējām sienām telpām ar slapju un mitru režīmu (1.b un 1.c pozīcija), kuras aizsargātas no iekšpuses ar hidroizolācijas vai tvaika izolācijas kārtām; 2.3. pamatiem un sienu daļām zem zemes, ja līdzās ir ietves vai apmales, - gruntīs, kur ir neliels mitruma daudzums un gruntsūdens līmenis salīdzinājumā ar zemes planējuma atzīmi ir zemāks par 3 m un vairāk (2.pozīcija). 3. Salizturības markas, kuras 1.pozīcijā dotas apmūrējumiem (apdares kārtām), kuri plānāki par 35 mm, tiek paaugstinātas par vienu pakāpi, bet ne augstāk kā F50. 4. Akmens materiālu salizturības markas (2.pozīcija), kuras lieto pamatiem un sienu daļām zem zemes, jāpaaugstina par vienu pakāpi, ja gruntsūdens līmenis ir zemāks par zemes planējuma atzīmi mazāk nekā 1 m. 5. Atklātu konstrukciju mūru, kā arī būvju konstrukciju mūru, kas tiek celti zonā ar mainīgu gruntsūdens līmeni (atbalsta sieniņu, rezervuāru, ūdens noteku, apmalu akmeņu u.tml.), akmeņu salizturības markas jāņem no speciālajām projektēšanas normām. 6. Pēc saskaņošanas ar pasūtītāju drīkst atteikties no salizturības pārbaudes prasībām dabiskiem akmens materiāliem, kuri, ņemot vērā iepriekšējās būvniecības pieredzi, analoģiskos ekspluatācijas apstākļos uzrādījuši pietiekošu salizturību. 11. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) visu veidu ķieģeļu, kā arī keramikas akmeņu (ar vertikāliem spraugveida dobumiem, ne platākiem par 12 mm) mūrim ar kārtu augstumu 50-150 mm, lietojot smagās javas, dota 3.tabulā. 12. Aprēķina spiedes pretestība Rk, MPa (kgf/cm2) vibrētam ķieģeļu mūrim, lietojot smagās javas, dota 2.tabulā. 2.tabula
Piezīmes. 1. Aprēķina spiedes pretestība vibrētam ķieģeļu mūrim, kas biezāks par 30 cm, jāņem pēc 2.tabulas ar koeficientu 0,85. 2. Tabulā norādītā aprēķina spiedes pretestība attiecas uz mūra joslām, kuru platums ir 40 cm un vairāk. 13. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no visu veidu betonu vienlaidu (pilniem) lielblokiem un no dabisko akmeņu blokiem (izzāģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu 500 - 1000 mm dota 4.tabulā. 3.tabula
Piezīme. Aprēķina spiedes pretestība mūrim, izmantojot no 4 līdz 50 markas javas, jāsamazina, lietojot šādus koeficientus: 0,85 - mūrim, kas mūrēts ar stingru cementa javu (bez kaļķu un māla piedevām) un vieglu kaļķu javu 3 mēnešu vecumā; 0,90 - mūrim, kas mūrēts ar cementa javu (bez kaļķu un māla pildvielām) ar organisku vielu plastifikatoriem. Augstas klases mūrim, kur javas šuves aizpilda, pēc rāmīša izlīdzinot un noblīvējot javu ar līsti, samazināt aprēķina spiedes pretestību nav nepieciešams. Projektā jānorāda javas marka parastam mūrim un arī paaugstinātas kvalitātes mūrim. 4.tabula
Piezīmes. 1. Aprēķina spiedes pretestību mūrim ar augstumu, lielāku par 1000 mm, ņem pēc 4.tabulas ar koeficientu 1,1. 2. Dabisko akmeņu bloku markas ņem atkarībā no spiedes robežpretestības MPa (kgf/cm2) etalona paraugam - kubiņam. 3. Aprēķina spiedes pretestību mūrim no betona lielblokiem un dabisko akmeņu blokiem, ja javas šuves aizpilda pēc rāmīša, izlīdzinot un noblīvējot ar līsti (to norādot projektā), atļauts ņemt pēc 4.tabulas ar koeficientu 1,2. 14. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) vienlaidu (pilniem) betona akmeņiem un dabiskiem akmeņiem (izzāģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu 200 - 300 mm dota 5.tabulā. 5.tabula
Piezīmes. 1. Aprēķina spiedes pretestība mūrim no pilniem (vienlaidu) izdedžu betona akmeņiem, kas iegūti, sadedzinot brūnās un jauktās ogles, jāņem pēc 5.tabulas ar koeficientu 0,8. 2. Ģipšbetona akmeņus atļauts lietot sienu mūrēšanai tikai tad, ja sienu kalpošanas termiņš ir 25 gadi; turklāt mūra aprēķina spiedes pretestība jāņem pēc 5.tabulas ar koeficientu 0,7 ārsienu mūrim un 0,8 iekšējām sienām. 3. Aprēķina spiedes pretestību mūrim no betona un dabiskiem akmeņiem ar marku 150 un augstāku, ar līdzenām virsmām un pielaidēm izmēros, kuras nepārsniedz ± 2 mm, ar javas šuvju biezumu, ne lielāku par 5 mm, kuras aizpildītas, izmantojot cementa pastas vai līmes sastāvus, atļauts ņemt pēc 5.tabulas ar koeficientu 1,3. 15. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no dobiem betona akmeņiem ar mūra kārtas augstumu 200 - 300 mm dota 6.tabulā. 6.tabula
Piezīme. Aprēķina spiedes pretestība mūrim no dobiem izdedžu betona akmeņiem, kas iegūti, sadedzinot brūnās un jauktās ogles, kā arī mūrim no ģipšbetona dobiem akmeņiem jāsamazina, ievērojot 5.tabulas 1. un 2.piezīmi. 16. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm2) mūrim no dabiskiem akmeņiem (izzāģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu līdz 150 mm dota 7.tabulā. 7.tabula
8.tabula
Piezīmes. 1. Tabulā norādītās aprēķina pretestības plēstu akmeņu mūrim, lietojot javas marku 4 un augstāku, dotas 3 mēnešu vecumam, bet javas marka noteikta 28 dienu vecumā. Mūrim 28 dienu vecumā aprēķina pretestība, kas norādīta tabulā, javām ar marku 4 un augstāku jāņem, reizinot ar koeficientu 0,8. 2. Pēc tabulas ņemtā aprēķina pretestība mūrim no piegulošiem plēstiem akmeņiem jāreizina ar koeficientu 1,5. 3. Aprēķina pretestību plēstu akmeņu pamatu mūrim, kas no visām pusēm aizbērts ar grunti, atļauts palielināt: mūrējot un aizberot būvbedrē pamatu žākles ar grunti - par 0,1 MPa (1kgf/cm2); mūrējot tranšejās bez veidņiem un mūrējot virsbūves - par 0,2 MPa (2kgf/cm2). 9.tabula
Piezīme. Aprēķina spiedes pretestība vibrētam pildbetonam jāņem ar koeficientu 1,15. 19. Aprēķina spiedes pretestību mūrim no dobiem silikāta ķieģeļiem (ar apaļiem dobumiem ne vairāk kā 35 mm diametrā, kopā ar tukšumiem līdz 25 %) ar biezumu 88 mm un akmeņiem ar biezumu 138 mm pieļaujams ņemt pēc 3.tabulas ar koeficientiem: javām ar nulles stiprību un stiprību 0,2 MPa (2kgf/cm2) - 0,8; javām ar marku 4, 10, 25 un augstāku - attiecīgi 0,85, 0,9 un 1,0. 20. Aprēķina spiedes pretestība mūriem ar kārtu augstuma starpvērtībām no 150 līdz 200 mm jānosaka kā vidējā aritmētiskā no vērtībām, kuras ņemtas pēc 3. un 5.tabulas; ja kārtu augstums ir no 300 līdz 500 mm - interpolējot starp vērtībām, kuras ņemtas pēc 4. un 5.tabulas. 21. Aprēķina spiedes pretestības mūrim, kuras dotas 2. - 8.tabulā, jāreizina ar darba apstākļu koeficientiem γc, kuru skaitliskā vērtība ir: 21.1. 0,8 - stabiem un starpailām ar šķērsgriezuma laukumu 0,3 m2 un mazāku; 21.2. 0,6 - elementiem ar apaļu šķērsgriezumu, kurus izveido no parastiem (neizliektiem) ķieģeļiem, nestiegrotiem ar stiegru sietiem; 21.3. 1,1 - lielblokiem un akmeņiem, kuri izgatavoti no smagā betona un dabiskiem akmeņiem (γ > 1800 kg/m3); 21.4. 0,9 - mūrim no blokiem un akmeņiem no autoklavēta šūnbetona un silikātbetona, kuru stiprības klase ir augstāka par B 25; 21.5. 0,8 - mūrim no blokiem un akmeņiem no lielporaina betona un neautoklavēta šūnbetona; 21.6. 1,15 - mūrim pēc ilga javas cietēšanas laika (ilgāk par gadu); 21.7. 0,85 - mūrim no silikātķieģeļiem, lietojot javu ar potaša piedevām; 21.8. mūrim, kurš mūrēts ziemā ar sasaldēšanas metodi, darba apstākļu koeficienti γc1 jāņem pēc 36.tabulas. 22. Aprēķina spiedes pretestība mūrim no dažādu veidu (tipu) dobiem betona lielblokiem jānosaka pēc eksperimentāliem datiem. Ja šādu datu trūkst, aprēķina pretestība jāņem pēc 4.tabulas ar koeficientiem: 22.1. ja tukšumi blokos ≤ 5 % - 0,9; 22.2. ja tukšumi blokos ≤ 25 % - 0,5; 22.3. ja tukšumi blokos ≤ 45 % - 0,25, kur dobumu procents tiek noteikts pēc vidējā horizontālā šķērsgriezuma. Pie dobumu procenta starpvērtībām norādītie koeficienti jānosaka interpolējot. 23. Aprēķina spiedes pretestības mūrim no dabiskiem akmeņiem, kas dotas 4., 5. un 7.tabulā, jāņem ar koeficientiem: 23.1. mūrim no pusgludi kaltiem akmeņiem (izvirzījumi līdz 10 mm) - 0,8; 23.2. mūrim no rupji kaltiem akmeņiem (izvirzījumi no 1 līdz 20 mm) - 0,7. 24. Aprēķina spiedes pretestība mūrim no neapdedzinātiem ķieģeļiem un smilšakmeņiem jāņem pēc 7.tabulas ar koeficientiem: 24.1. ārsienām - 0,5; 24.2. iekšējām sienām - 0,8. 25. Neapdedzinātus ķieģeļus un smilšakmeņus atļauts lietot tikai ēkām ar paredzamo ekspluatācijas laiku, kas nav ilgāks par 25 gadiem. 1.attēls. Mūra stiepe nepārsietā šķēlumā 2.attēls. Mūra stiepe pārsietā šķēlumā 3.attēls. Mūra stiepe liecē pārsietā šķēlumā 10.tabula
Piezīmes. 1. Aprēķina pretestības attiecināmas uz visu mūra stiepto vai cirpto šķēlumu perpendikulāri vai paralēli (pie cirpes) piepūļu virzienam. 2. 10.tabulā dotās aprēķina pretestības mūrim jāņem ar koeficientiem: 2.1. ķieģeļu mūrim, vibrētam uz vibrogaldiem, rēķinot uz speciālām iedarbībām, - 1,4; 2.2. vibrētam plastiski presētu māla ķieģeļu mūrim, kā arī parastam mūrim no ķieģeļiem ar caurumiem vai spraugām un dobiem betona akmeņiem - 1,25; 2.3. nevibrētam ķieģeļu mūrim smagā cementa javā bez māla vai kaļķu piedevām - 0,75; 2.4. mūrim no silikāta pilnķieģeļiem un dobiem silikāta ķieģeļiem - 0,7, bet silikātķieģeļiem, kuri izgatavoti, lietojot smalkas smiltis, pieņemot pēc eksperimentāliem datiem; 2.5. mūrim, kurš mūrēts ziemā ar sasaldēšanas metodi, ņem pēc 36.tabulas. 3. Rēķinot plaisu rašanos pēc formulas (33), aprēķina stiepes pretestība liecē Rtb visu veidu mūriem jāņem pēc 10.tabulas, neņemot vērā koeficientus, kas norādīti piezīmēs. 4. Ja regulāras formas ķieģeļu (akmeņu) pārsiešanās dziļuma attiecība pret mūra kārtas augstumu ir mazāka par 1, aprēķina centriskas stiepes pretestība mūrim un aprēķina stiepes pretestība mūrim pie lieces pa pārsietiem šķēlumiem jāņem vienāda ar lielumiem, kas doti 10.tabulā, reizinātiem ar pārsiešanās dziļuma pret kārtas augstumu attiecības skaitlisko lielumu. 26. mūrim no vienlaidu akmeņiem cementa-kaļķu, cementa-māla un kaļķu javās aprēķina centriskas stiepes pretestība Rt, stiepes liecē Rtb, galvenajiem stiepes spriegumiem liecē - Rtw, cirpes Rsq, aprēķinot mūra šķēlumus, kuri iet pa horizontālām un vertikālām šuvēm, dota 10.tabulā. 27. aprēķina centriskas stiepes pretestība Rt mūrim no ķieģeļiem un regulāras formas akmeņiem stiepes liecē Rtb, cirpes Rsq un galvenajiem stiepes spriegumiem liecē Rtw, aprēķinot mūri pa pārsietu šķēlumu, kuri iet pa ķieģeli vai akmeni, dota 11.tabulā. 11.tabula
Piezīmes. 1. aprēķina centriskas stiepes pretestība Rt, aprēķina stiepes pretestība liecē Rtb un aprēķina galveno stiepes spriegumu pretestība Rtw attiecas uz visu šķēlumu mūra pārrāvuma vietā. 2. aprēķina cirpes pretestība Rsq pārsietā šķēlumā attiecināta tikai uz ķieģeļa vai akmens šķērsgriezuma laukumu (laukumu neto), neieskaitot vertikālo šuvju laukumu. 28. Centriskas stiepes aprēķina pretestība pildbetonam Rt stiepes liecē Rtb un galvenajiem stiepes spriegumiem Rtw dota 12.tabulā. 12.tabula
29. Aprēķina pretestību mūrim no dabiskiem akmeņiem visu veidu spriegumstāvokļos atļauts precizēt pēc speciāliem norādījumiem, kuri saskaņoti noteiktā kārtībā. 30. Stiegrojuma aprēķina pretestība Rs, kas ņemta atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 203, jāreizina ar darba apstākļu koeficientu γcs atkarībā no 13.tabulā dotā konstrukcijas stiegrojuma veida. 13.tabula
Piezīmes. 1. Lietojot cita veida stiegru tēraudu, Latvijas būvnormatīvā LBN 203-97 dotās aprēķina pretestības jāņem ne augstākas kā stiegrojumam no A-II klases vai atbilstoši Bp-I klases tērauda. 2. Aprēķinot ziemas mūri, kurš tiks mūrēts ar sasaldēšanas metodi, stiegru aprēķina pretestība, stiegrojot ar sietiem, jāņem ar papildu darba apstākļu koeficientu γcs1, kas dots 36.tabulā. 3.1. Mūra elastības un deformāciju moduļi, darbojoties īslaicīgām un ilgstošām slodzēm, mūra elastības raksturojumi, rukuma deformācijas, lineārās izplešanās koeficienti un berzes koeficienti
31.1. nestiegrotam mūrim:
E0 = αRu (1) 31.2. mūrim ar garenstiegrojumu: E0 = αRsku (2) 33. Elastības modulis mūrim, kas stiegrots ar stiegru sietiem, jāņem tāds pats kā nestiegrotam mūrim. 35. Spiedes robežpretestība Ru (vidējā stiprības robeža) mūrim nosakāma pēc formulas: k – koeficients, kas jāņem pēc 14.tabulas; 14.tabula
37. Formulās (2) un (4) Rsku - spiedes robežpretestība (vidējā stiprības robeža) stiegrotam mūrim no ķieģeļiem vai akmeņiem ar kārtas augstumu, ne lielāku kā 150 mm, nosakāma pēc formulām: 37.1. mūrim ar garenstiegrām:
37.2. mūrim ar sietveida stiegrojumu:
μ - mūra stiegrojuma procents; 37.3. mūrim ar garenstiegrām:
As un Ak ir attiecīgi stiegrojuma un mūra šķērsgriezuma laukumi; 37.4. mūrim ar sietveida stiegrojumu μ nosaka saskaņā ar šo noteikumu 114. – 116.punktu. 38. Stiegrojuma normatīvā pretestība Rsn stiegrotā mūrī A-I un A-II klases tēraudam jāņem atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 203, bet Bp-I klases tēraudam – ar darba apstākļu koeficientu 0,6 pēc tā paša būvnormatīva. 15.tabula
Piezīmes. 1. Nosakot garenlieces (ļodzes) koeficientu elementiem ar slaidumu l0/i ≤ 28 vai attiecību l0/h ≤ 8, atļauts ņemt elastības raksturojumu mūrim no visu veidu ķieģeļiem kā no plastiski presētiem ķieģeļiem. 2. 15.tabulā norādītā elastības raksturojuma α lielums ķieģeļu mūrim attiecas arī uz vibrētiem paneļiem un blokiem. 3. Elastības raksturojums pildbetonam jāņem α = 2000. 4. Mūrim vieglās javās elastības raksturojums α jāņem pēc 15.tabulas ar koeficientu 0,7. 5. Elastības raksturojumu mūrim no dabiskiem akmeņiem atļauts precizēt pēc speciāliem norādījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz eksperimentāliem pētījumiem un saskaņoti noteiktā kārtībā. 41. Mūra deformāciju modulis jāņem šādi: 41.1. konstrukciju mūra stiprības aprēķinos, nosakot piepūles mūrī spiedes robežstāvoklī ar nosacījumu, ka mūra deformācijas ietekmē kopdarbība ar citu materiālu konstruktīvajiem elementiem (nosakot piepūles velvju savilcēs, daudzslāņu šķērsgriezuma spiestajos slāņos, piepūles, ko radījušas deformācijas temperatūras svārstību rezultātā, aprēķinot mūri virs nesošām vainagsijām vai sadalošām joslām), pēc formulas: E0 ir elastības modulis (sākuma deformāciju modulis) mūrim, ko nosaka pēc formulām (1) un (2); 41.2. nosakot mūra deformācijas no asspēkiem vai šķērsspēkiem, no piepūlēm statiski nenoteicamās rāmju sistēmās, kur konstrukciju mūra elementi darbojas kopā ar citādu materiālu elementiem, nosakot mūra konstrukciju svārstību periodu, konstrukcijas stingumu – pēc formulas:
σ – spriegums, pie kura nosaka ε; ν – koeficients, kurš izvērtē mūra šļūdes ietekmi: ν = 1,8 mūrim no keramiskiem akmeņiem ar vertikāliem spraugveida dobumiem (akmens augstums 138 mm); ν = 2,2 mūrim no ķieģeļiem, kas izgatavoti ar plastiskas vai pussausas presēšanas metodi; ν = 2,8 mūrim no lielizmēra blokiem vai akmeņiem, kas izgatavoti no smagā betona; ν = 3,0 mūrim no pilniem vai dobiem silikātķieģeļiem, kā arī no akmeņiem, kas izgatavoti no betona ar porainām pildvielām vai gāzbetona un lielizmēra silikāta blokiem; ν = 3,5 mūrim no lielizmēra autoklavētiem šūnbetona blokiem; ν = 4,0 mūrim no lielizmēra neautoklavētiem šūnbetona blokiem. 43. Mūra elastības modulis E0 pie pastāvīgas un ilgstošas slodzes, ņemot vērā šļūdi, jāsamazina, dalot ar šļūdes koeficientu ν. 44. Dabisko akmeņu mūrim elastības un deformāciju moduli atļauts pieņemt pēc speciāliem norādījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz eksperimentāliem pētījumiem, un saskaņoti noteiktā kārtībā. 46. Citādiem mūriem rukuma deformācijas jāņem šādi: 46.1. no ķieģeļiem, akmeņiem, maziem un lieliem blokiem, kas izgatavoti no silikāta vai cementa saistvielām, – 3 x 10-4; 46.2. no akmeņiem un lielizmēra blokiem, kas izgatavoti no autoklavēta šūnbetona, – 4 x 10-4; 46.3. no akmeņiem un lielizmēra blokiem no parasta neautoklavēta izdedžu šūnbetona – 6 x 10-4. 16.tabula
Piezīme. Lineārās izplešanās koeficientus mūrim no citiem materiāliem atļauts pieņemt pēc pieredzes datiem. 17.tabula
50. Nestiegrotu mūra konstrukciju elementu aprēķins centriskā spiedē jāveic pēc formulas: N – aprēķina asspēks; R – aprēķina spiedes pretestība mūrim, kas nosakāma pēc 2. – 9.tabulas; φ – garenlieces (ļodzes) koeficients, kas nosakāms saskaņā ar šo noteikumu 52.punktu; mg - koeficients, ar kuru ievēro ilgstošas slodzes ietekmi un kuru nosaka pēc formulas (16) pie eog = 0. 51. Ja elementu taisnstūrveida šķērsgriezuma mazākās malas izmērs h ≥ 30 cm (vai mazākais inerces rādiuss jebkura šķērsgriezuma elementiem i ≥ 8,7 cm), koeficients mg jāņem 1,0. 52. Elementiem ar nemainīgu šķērsgriezumu visā tā garumā garenlieces koeficients φ jāņem pēc 18.tabulas atkarībā no elementa lokanības: 53. Formulās (11) un (12): lo - elementa aprēķina augstums (garums) nosakāms saskaņā ar šo noteikumu 54.punktu; i – elementa šķērsgriezuma mazākais inerces rādiuss; h – taisnstūrveida šķērsgriezuma mazākais šķērsgriezuma izmērs. 54. Sienu un stabu aprēķina augstums lo, nosakot garenlieces koeficientu φ, jāņem atkarībā no to balstījuma veida uz horizontāliem balstiem: 54.1. pie nekustīgiem locīklveida balstiem lo = H (4.a attēls); 54.2. pie elastīga augšējā balsta un stinga iespīlējuma apakšējā balstā: vienlaiduma ēkām lo = 1,5H, daudzlaidumu ēkām lo = 1,25H (4.b attēls); 54.3. brīvi stāvošām konstrukcijām lo = 2H (4.c attēls); 54.4. konstrukcijām ar daļēji iespīlētiem balstu šķēlumiem – ņemot vērā faktisko iespīlējumu, bet ne mazāks kā lo = 0,8H, kur H ir attālums starp pārsegumiem vai citiem horizontāliem balstiem, dzelzsbetona horizontālu balstu gadījumā lo ir brīvais atstatums starp tiem. 18.tabula
Piezīmes. 1. Garenlieces koeficientu pie lokanības starpvērtībām nosaka interpolējot. 2. Koeficients φ attiecībai λh, kas pārsniedz robežvērtības (6.16. – 6.20.punkts), jāņem, nosakot φ kā ekscentriskas spiedes aprēķina gadījumā ar lielām ekscentricitātēm. 3. Mūrim, kas stiegrots ar sietiem, elastības raksturojumi, kas aprēķināti pēc formulas (4), var būt arī mazāki par 200. 55. Stingu balstu gadījumā un pie saliekamā dzelzsbetona pārsegumu iespīlējuma sienā ņem lo = 0,9 H, bet pie monolītiem dzelzsbetona pārsegumiem, kuri pa visām četrām malām balstās uz sienām, - lo = 0,8H. 56. Ja aprēķināmā posma robežās slodze ir tikai no elementa pašsvara, tad aprēķina augstums lo spiestiem elementiem, kas dots šo noteikumu 54.punktā, jāsamazina, reizinot ar koeficientu 0,75. 57. Koeficientu φ un mg vērtības sienām un stabiem, kas balstās uz nekustīgiem locīklveida balstiem ar aprēķina augstumu lo = H, aprēķinot šķēlumus, kas izveidojas augstuma vidējā trešdaļā, lo jāņem pastāvīgas un vienādas ar aprēķina vērtībām φ un mg, kas noteiktas dotajam elementam. Aprēķinot šķēlumus zonās, kas atrodas galējās lo trešdaļās, koeficienti φ un mg palielināmi pēc lineāra likuma līdz 1 uz balstiem (4.a attēls). 4.attēls. Koeficientu φ un mg sadalījums pa spiestu sienu un stabu augstumu: a) locīklveidā balstītu uz nekustīgiem balstiem; b) iespīlētu apakšā un ar elastīgu augšējo balstu; c) brīvi stāvošu 58. Sienām un stabiem, kam apakšējais balsts iespīlēts un augšējais elastīgs, rēķinot šķēlumu sienas vai staba augšējā daļā, φ un mg vērtības šiem šķēlumiem jāpalielina līdz 1 pēc lineāra likuma (4.b attēls). 59. Brīvi stāvošām sienām un stabiem, aprēķinot šķēlumus lejasdaļā (līdz augstumam 0,5H), φ un mg lielumi tiek aprēķināti, bet augšējā pusē palielināti līdz 1 pēc lineāra likuma (4.c attēls). 60. Vietās, kur garensienas krustojas ar šķērssienām, ja tās droši saistītas savā starpā, koeficientus φ un mg atļauts pieņemt 1,0. Attālumā H no sienu krustojuma koeficienti φ un mg jānosaka saskaņā ar šo noteikumu 50. – 55.punktu. Vertikālajos starpposmos starp šīm minētajām zonām koeficienti φ un mg tiek pieņemti interpolējot. 61. Sienās, kuras vājinātas ar ailām, aprēķinot ailstarpas, koeficientu φ ņem pēc sienas slaiduma. Šaurām ailstarpām, kuru platums mazāks par sienas biezumu, tiek veikts ailstarpas aprēķins arī sienas plaknē, pie tam ailstarpas aprēķina augstumu pieņem vienādu ar ailas augstumu. 62. Pakāpienveidīgām sienām un stabiem, kuru augšējai daļai ir mazāks šķērsgriezums, koeficientus φ un mg nosaka šādi: 62.1. sienām (stabiem) balstoties uz nekustīgiem locīklveida balstiem – ar augstumu lo = H (H - sienas vai staba augstums) un mazāko šķērsgriezumu, kāds atrodas augstuma H vidējā trešdaļā; 62.2. ja augšējais balsts ir padevīgs vai tā nav, φ un mg nosaka pēc aprēķina augstuma lo un šķēluma pie apakšējā balsta, bet, aprēķinot augšējo sienas (staba) daļu – pie augstuma H1 pēc aprēķina augstuma lo1 un šķērsgriezuma laukuma šajā daļā; lo1 nosaka tāpat kā lo , ar H = H1. N ≤ mgφ1RAcω, kur: (13) Ac - šķēluma spiestās daļas laukums ar taisnstūrveida spriegumu epīru (5.attēls), kuru nosaka ar pieņēmumu, ka tās smagumcentrs sakrīt ar aprēķina asspēka N pielikšanas punktu; laukuma Ac izvietojuma robežu nosaka atkarībā no tā statiskā momenta attiecībā pret Ac smagumcentru pielīdzinājuma nullei. 5.attēls. Ekscentriska spiede
R – mūra aprēķina spiedes pretestība; A – elementa šķērsgriezuma laukums; h – šķēluma augstums plaknē, kurā darbojas lieces moments; e0 – aprēķina spēka N ekscentricitāte attiecībā pret šķērsgriezuma smagumcentru; φ – garenlieces (ļodzes) koeficients visam šķērsgriezumam lieces momenta darbības plaknē, ko nosaka pēc elementa aprēķina augstuma lo; φc – garenlieces koeficients spiestajai šķērsgriezuma daļai, ko nosaka ar faktisko elementa augstumu H pēc 18.tabulas lieces momenta darbības plaknē, atkarībā no attiecības:
hc un ic ir augstums un inerces rādiuss šķērsgriezuma Ac spiestajai daļai lieces momenta darbības plaknē; taisnstūrveida šķēlumam hc = h - 2 e0. 66. T veida šķēlumam (ja e0 > 0,45y) atļauts aptuveni pieņemt Ac = 2(y - e0)b un hc = 2(y - e0), kur y – attālums no šķēluma smagumcentra līdz tā malai ekscentricitātes virzienā; b – spiestā plauktiņa platums vai dubultā T veida šķēluma sieniņas biezums atkarībā no ekscentricitātes virziena. 67. Ja lieces momentu epīras pa elementa augstumu ir ar mainīgām zīmēm (6.attēls), stiprības aprēķins jāveic šķēlumos ar dažādu zīmju atbilstošiem maksimāliem lieces momentiem. Garenlieces koeficients φc jānosaka pēc augstuma elementa daļā, kur lieces momentu epīra ir ar vienādām zīmēm, ar attiecību vai lokanību:
un
H1 un H2 – elementa daļu augstumi ar lieces momentu vienādu zīmju epīrām; hc1; ic1 un hc2; ic2 – augstumi un inerces rādiusi elementa šķēluma spiestajā daļā ar maksimāliem lieces momentiem; ω – koeficients, kuru nosaka pēc 19.tabulā dotajām formulām; mg– koeficients, kuru nosaka pēc formulas:
Ng – aprēķina asspēks no ilgstošām slodzēm; η – koeficients, kuru pieņem pēc 20.tabulas; e0g – ekscentricitāte no ilgstošo slodžu darbības. 6.attēls. Lieces momenta epīra ar mainīgām zīmēm ekscentriski spiestam elementam 68. Ja e0 > 0,7y, tad bez ekscentriski spiestu elementu aprēķina pēc formulas (13) jāveic arī plaisu atvēršanās aprēķins mūra šuvēs saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu. 69. Aprēķinot nesošās un pašnesošās sienas ar biezumu 25 cm un mazāk, jāņem vērā gadījuma ekscentricitāte. 70. Gadījuma ekscentricitātes lielums jāņem: 70.1. nesošām sienām 2 cm; 70.2. pašnesošām sienām, kā arī atsevišķiem slāņiem trīsslāņu nesošām sienām – 1 cm; 70.3. starpsienām un nenesošām sienām, kā arī pildkarkasa (fahverka) sienas aizpildījumam starp statiem gadījuma ekscentricitātes atļauts neņemt vērā. 19.tabula
Piezīme. Ja 2y < h, tad, nosakot koeficientu ω, jāpieņem 2y vietā h. Ja h ≥ 30 cm vai i ≥ 8,7 cm, koeficients mg jāņem 1,0. 71. Ekscentricitātes vislielākā vērtība (ņemot vērā gadījuma e0) ekscentriski spiestām konstrukcijām, kurās nav garenstiegrojuma stieptajā zonā, nedrīkst pārsniegt: 71.1. pie slodžu pamatsakārtojuma 0,9y, sevišķiem sakārtojumiem 0,95y; 71.2. 25 cm biezām un plānākām sienām pie slodžu pamatsakārtojuma 0,8y, sevišķiem sakārtojumiem – 0,85y, pie tam attālumam no spēka pielikšanas punkta līdz vairāk spiestai šķērsgriezuma malai nesošām sienām un stabiem jābūt ne mazākam kā 2 cm. 20.tabula
Piezīme. Nestiegrotam mūrim koeficienta η vērtības jāņem kā mūrim ar stiegrojumu 0,1 % un mazāku. Ja stiegrojuma procents ir lielāks nekā 0,1 % un mazāks nekā 0,3 %, koeficientu η nosaka interpolējot. 72. Elementi, kuri strādā ekscentriskā spiedē, jāpārbauda ar aprēķinu uz centrisku spiedi plaknē, kas perpendikulāra lieces momenta darbības plaknei tajos gadījumos, kad šķērsgriezuma platums b < h. 73. Elementu aprēķinu greizās ekscentriskās spiedes gadījumā veic pēc formulas (13) abos virzienos, ja ir taisnstūrveida spriegumu epīra. Šķērsgriezuma spiestās daļas laukumu Ac nosacīti pieņem kā taisnstūri, kura smagumcentrs sakrīt ar spēka pielikšanas punktu un divas pārējās puses ierobežotas ar elementa šķērsgriezuma kontūru (7.attēls), pie tam hc = 2ch; bc = 2cb un Ac = 4chcb, kur ch un cb – attālumi no spēka N pielikšanas punkta līdz tuvākajai šķērsgriezuma robežai. Ja šķērsgriezumam ir sarežģīta forma, aprēķina vienkāršošanai atļauts ņemt taisnstūrveida šķērsgriezuma daļu, neņemot vērā laukumus, kas sarežģī tā formu (8.attēls). 7.attēls. Aprēķina shēma taisnstūrveida šķērsgriezumam greizās ekscentriskās spiedes gadījumā 8.attēls. Sarežģīta šķērsgriezuma aprēķina shēma greizās ekscentriskās spiedes gadījumā; laukumi A1 un A2 aprēķinā netiek ņemti vērā 74. Lielumus ω, φ1 un mg nosaka divas reizes: 74.1. kad šķērsgriezuma augstums h vai inerces rādiuss ih un ekscentricitāte eh ir h virzienā; 74.2. kad šķērsgriezuma augstums b vai inerces rādiuss ib un ekscentricitāte eb ir b virzienā. 75. Par aprēķina nestspēju tiek pieņemta mazākā no divām vērtībām, kas aprēķinātas pēc formulas (13) pie divām ω, φ1 un mg vērtībām. 76. Ja eb > 0,7cb vai eh > 0,7ch, tad bez nestspējas aprēķina veic aprēķinu uz plaisu atvēršanos saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu. 77. Šķērsgriezuma aprēķins uz virsmas vietējo spiedi (saspiešanos), ja slodze sadalīta pa šķērsgriezuma laukuma daļām, jāveic pēc formulas: Nc – spiedes asspēks no vietējās slodzes; Rc – mūra aprēķina pretestība pie virsmas spiedes, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 79. un 80.punktu; Ac – šķērsgriezuma spiestās daļas laukums, uz kuru tiek nodota slodze; d = 1,5 - 0,5 ψ – ķieģeļu un vibrētu ķieģeļu mūrim, kā arī mūrim no pilnķieģeļiem vai blokiem, kas izgatavoti no smagā vai vieglā betona; d = 1 mūrim no dobiem betona akmeņiem vai pilniem akmeņiem un blokiem no lielporainā betona vai šūnbetona; ψ – vietējās slodzes spiediena epīras pilnuma koeficients; pie vienmērīgi izdalīta spiediena ψ = 1; ja ir trijstūrveida spiediena epīra – ψ = 0,5. 78. Ja zem liekto elementu balstiem nav prasīts ievietot sadalošas plātnes, tad atļauts pieņemt ψd = 0,75 – mūriem no materiāliem, kas norādīti 21.tabulas 1. un 2.pozīcijā, un ψd = 0,5 – mūriem no materiāliem, kas norādīti 21.tabulas 3.pozīcijā. Rc = ξR, kur: (18) ξ = ≤ ξ1. (19) 21.tabula
Piezīme. Visu veidu mūriem, lietojot nesacietējušu javu vai sasaldētu javu atkušanas periodā, ziemā mūrējot un izmantojot sasaldēšanas metodi, ξ1 vērtība tiek pieņemta pēc 3.pozīcijas. 80. Formulā (19): A – aprēķina šķērsgriezuma laukums, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 84.punktu; ξ1 – koeficients, kas atkarīgs no mūra materiāla un slodzes pielikšanas vietas un kuru nosaka pēc 21.tabulas. 81. Rēķinot uz virsmas vietējo spiedi, stūriem, kas stiegroti ar sietiem, mūra aprēķina pretestību spiedē Rc formulā (17) pieņem lielāko no divām vērtībām: Rc, kura noteikta pēc formulas (18) nestiegrotam mūrim, vai Rc = Rsk, kur Rsk - mūra aprēķina pretestība ar sietveida stiegrojumu ass spiedē, kuru nosaka pēc formulas (27) vai (28). 82. Vienlaikus darbojoties vietējai slodzei (balstreakcijas no sijām, garensijām, pārsegumiem u.tml.) un pamatslodzēm (augstāk esošā mūra svars un slodzes, kas tiek nodotas uz šo mūri), aprēķins tiek veikts dalīti, atsevišķi darbojoties vietējai slodzei un atsevišķi – vietējās un pamatslodzes summārās slodzes iedarbībai saskaņā ar 21.tabulu dažādām koeficienta ξ1 vērtībām. 83. Aprēķinot vietējās un pamatslodzes summāro iedarbību, pieļauts ņemt vērā tikai to daļu no vietējās slodzes, kas ir pielikta pirms virsmas spiedes laukuma noslogojuma ar pamatslodzi. Gadījumos, kad šķērsgriezuma laukuma pietiek tikai vienas, t.i., virsmas spiedes slodzes uzņemšanai, bet tas nav pietiekošs, lai uzņemtu summāro slodzi no vietējās un pamatslodzes, atļauts izveidot pamatslodzes pārnesumu uz citu virsmas laukumu, ierīkojot atstarpi vai mīkstu starpliku virs garensijas, sijas vai ailu pārsedzes gala atbalsta. 84. Aprēķina šķērsgriezuma laukums A nosakāms pēc sekojošiem pieņēmumiem: 84.1. pie virsmas spiedes laukuma visā sienas biezumā virsmas spiedes šķērsgriezuma aprēķina laukumā tiek ietvertas joslas, ne garākas par sienas biezumu uz katru pusi no virsmas spiedes robežas (9.a attēls); 84.2. pie virsmas spiedes laukuma, kas izveidojas sienas malā visā tās biezumā, aprēķina šķērsgriezuma laukums ir vienlīdzīgs ar virsmas spiedes laukumu, bet, aprēķinot pēc summārās slodzes un pamatslodzes, papildus tiek pieņemts laukums, kā ar pārtrauktu līniju norādīts 9.b attēlā; 84.3. ja siju gali balstās uz sienas virsmas, spiedes aprēķina laukuma robežās tiek ietverts sienas šķērsgriezuma laukums ar platumu, kas vienlīdzīgs siju balstīšanas dziļumam un platumam, kas nepārsniedz attālumu starp sijām divos blakus laidumos (9.c attēls); ja attālums starp sijām pārsniedz divkāršotu sienas biezumu, aprēķina šķērsgriezuma laukuma garumu nosaka kā sijas platuma bc un sienas nosacītā platuma h summu abos virzienos (9.c1 attēls); 84.4. pie virsmas spiedes, kur vietējā slodze pielikta sienai vienā galā sienas stūrī, aprēķina laukums ir vienlīdzīgs spiedes laukumam, bet, aprēķinot pie slodžu summas no vietējās spiedes un pamatslodzes, papildus tiek ņemts aplēses laukums, kas norādīts ar pārtrauktu līniju 9.d attēlā; 84.5. ja virsmas spiedes laukums izvietots kādā šķērsgriezuma platuma vai garuma daļā sienas šķērsgriezuma iekšpusē, aprēķina laukums tiek pieņemts pēc 9.e attēla. Ja spiedes laukums izvietots tuvu šķērsgriezuma malai, tad, aprēķinot pie slodžu summas no vietējās spiedes un pamatslodzes, aprēķina laukums tiek pieņemts ne mazāks, kāds nosakāms pēc 9.d attēla, pieliekot šo pašu slodzi sienas stūra daļai; 84.6. ja virsmas spiedes laukums izvietojas pilastra robežās, aprēķina laukums vienāds ar spiedes laukumu, bet, rēķinot slodžu summai no vietējās slodzes un pamatslodzes, aprēķina laukumu pieņem, ieskaitot arī laukumu, kas 9.f attēlā ierobežots ar pārtrauktu līniju; 84.7. ja virsmas spiedes laukums izvietojas pilastra robežās un sienas daļā vai ailstarpas daļā, aprēķina laukuma palielināšana, salīdzinot ar virsmas spiedes laukumu, jāņem vērā tikai tad, kad līdzsvarojošās slodzes iedarbības spēks pielikts plauktiņa daļā (sienā), vai ja tas darbojas ribas (pilastra) robežās ar ekscentricitāti eo > 1/6 L uz sienas pusi (L – virsmas spiedes laukuma garums, eo - ekscentricitāte attiecībā pret virsmas spiedes laukuma asi); šajos gadījumos aprēķina laukumā bez spiedes laukuma jāietver daļa no plauktiņa šķērsgriezuma laukuma ar platumu c1, kas vienlīdzīga ar atbalsta plātnes nostiprinājuma dziļumu sienas mūrī un garumā uz katru pusi no plātnes malas ne vairāk kā sienas biezumā (9.g attēls). 9.attēls. Šķērsgriezumu aprēķina laukumu noteikšana, darbojoties virsmas vietējai spiedei; a – h virsmas spiedes aplēses gadījumi; h) ja šķērsgriezumam ir sarežģīta forma, nosakot aprēķina laukumu, nav atļauts ņemt vērā laukuma daļas, kuru saistība ar noslogoto laukuma daļu nav pietiekoša, lai pārdalītu slodzi (9.h attēla 1. un 2.daļa)1. 1 Visos gadījumos, kas parādīti 9.attēlā, šķērsgriezuma aprēķina laukumā A tiek ietverts virsmas spiedes laukums Ac. 85. Liektiem elementiem (sijām, garensijām u.c.) balstoties uz mūri bez slodzes sadalošām plātnēm vai ar sadalošām plātnēm, kas varētu pagriezties kopā ar elementu galiem, elementa atbalsta daļas garums jānosaka ar aprēķinu. Plātne šajā gadījumā nodrošina slodzes pārdalīšanos tikai visā sijas platumā, virzienā, kas perpendikulārs liektam elementam. Minētais neattiecas uz balstu aprēķinu iekārtām sienām, kuras mūrē saskaņā ar šo noteikumu 77., 78. un 132.punktu. 86. Ja nepieciešams palielināt virsmas spiedes laukumu zem balsta plātnēm, tad uz tām jāizvieto metāla starplikas, kas fiksētu labāku balsta spiediena sadalījumu. 87. Konstruktīvās prasības mūra daļām, kas slogotas ar vietējo slodzi, dotas šo noteikumu 193. - 197.punktā. 88. Nestiegrotu liektu elementu aprēķinu veic pēc formulas: M – aprēķina lieces moments; W – mūra šķēluma pretestības moments elastīgā darba stadijā; Rtb – mūra aprēķina pretestība stiepē, pie lieces pa pārsietu šķēlumu (10., 11. un 12.tabula). 89. Nestiegrotu liektu elementu aprēķins, darbojoties šķērsspēkam, jāveic pēc formulas: Rtw – mūra aprēķina pretestība galvenajiem stiepes spriegumiem liecē (11. – 13.tabula); b – šķēluma platums; z – iekšējo spēku pāra plecs (taisnstūrveida šķērsgriezuma gadījumā z = 2/3 h). 91. Nestiegrotu elementu nestspējas aprēķins, darbojoties centriskai stiepei, jāveic pēc formulas: N – aprēķina ass spēks stiepē; Rt – mūra aprēķina pretestība stiepē pārsietā šķēlumā pēc 10. – 12.tabulas; An – šķērsgriezuma laukums neto (bez vertikālajām šuvēm). 92. Nav atļauts projektēt tādus mūra konstrukciju elementus, kas darbojas centriskā stiepē pa nepārsietu šķēlumu. 93. Nestiegrota mūra aprēķins cirpē pa horizontālām nepārsietām šuvēm un laukakmeņu mūra aprēķins cirpē pa pārsietām šuvēm jāveic pēc formulas: Rsq – aprēķina pretestība cirpei (10.tabula); μ - berzes koeficients pa mūra šuvi, kuru ņem mūrim no regulāras formas akmeņiem, – 0,7; σo – vidējais spiedes spriegums no mazākās aprēķina slodzes, kas noteikta ar slodzes drošuma koeficientu 0,9; n – koeficients, ko pieņem: 1,0 – mūrim no pilnķieģeļiem un akmeņiem; 0,5 – mūrim no dobiem ķieģeļiem un akmeņiem ar vertikāliem dobumiem, kā arī mūrim no plēstiem akmeņiem; A – šķērsgriezuma aprēķina laukums. 94. Aprēķinus mūrim cirpē pa pārsietu šķēlumu (pa ķieģeli vai akmeni) veic pēc formulas (23), neņemot vērā spiedes spriegumu (23.formulas 2.loceklis). 96. Ekscentriskā spiedē ar ekscentricitātēm, kas iziet ārpus šķēluma kodola (taisnstūrveida šķērsgriezumam eo > 0,17 h), šķērsgriezuma aprēķina laukumā tiek ietverts tikai šķēluma spiestās daļas laukums Ac. 97. Daudzslāņu sienu atsevišķiem slāņiem jābūt saistītiem savā starpā ar stingām vai padevīgām saitēm. Stingajām saitēm jānodrošina slodzes pārdalīšana starp konstruktīvajiem slāņiem. 98. Aprēķinot daudzslāņu sienu nestspēju, izšķir divus gadījumus: 98.1. slāņi saistīti stingi. Dažādu slāņu stiprības un elastības īpašības, kā arī nepilnīgu to stiprības izmantošanu kopdarbībā sienā vērtē, reducējot atsevišķo slāņu šķērsgriezuma laukumu uz galvenā nesošā slāņa materiālu. Visu piepūļu ekscentricitātes jānosaka attiecībā pret reducētā šķērsgriezuma asi; 98.2. slāņi saistīti padevīgi. Slodzes uzņemšanai katrs slānis jāaprēķina atsevišķi. Jumta un starpstāvu pārsegumu slodzes jānodod tikai uz iekšējo slāni. Slodze no siltumizolācijas pašsvara jāsadala uz nesošajiem slāņiem proporcionāli to šķērsgriezumiem. 99. Reducējot sienas šķērsgriezumu uz vienu materiālu, jāņem faktiskais slāņu biezums, bet slāņu platums (pa sienas garumu) jāizmaina proporcionāli aprēķina pretestību attiecībai un slāņu stiprības izmantošanas koeficientiem pēc formulas:
bred – reducētais slāņa platums; b – faktiskais slāņa platums; R; m – aprēķina pretestība un stiprības izmantošanas koeficients slānim, uz kuru reducē šķērsgriezumu; Ri; mi – aprēķina pretestība un stiprības izmantošanas koeficients jebkuram citam sienas slānim. 22.tabula
101. Daudzslāņu sienas ar stingo saisti jāaprēķina: 101.1. centriskas spiedes gadījumā pēc formulas (10); 101.2. ekscentriskas spiedes gadījumā pēc formulas (13). 102. Formulās (10) un (13) jāņem reducētais šķēluma laukums Ared, reducētā šķēluma spiestās daļas laukums Acred un aprēķina pretestība slānim, uz kuru šķēlumu reducē, ievērojot tā stiprības izmantošanas koeficientu mR. 103. Garenlieces koeficienti φ, φ1 un koeficients mg jāaprēķina saskaņā ar šo noteikumu 52. – 67.punktu slāņa materiālam, uz kuru reducē šķēlumu. 104. Pie ekscentricitātēm, kas pārsniedz 0,7y attiecībā pret reducētā šķēluma asi, tas jāpārbauda arī attiecībā uz plaisu atvēršanos saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu. 105. Aprēķinot daudzslāņu sienas ar padevīgu saisti (bez galenieku kārtu pārsiešanas), koeficienti φ, φ1 un mg jānosaka saskaņā ar šo noteikumu 52. – 67.punktu reducētam biezumam, vienādam ar divu konstruktīvo slāņu biezumu, kas reizināts ar koeficientu 0,7. 106. Pie dažāda slāņu materiāla ņem reducēto mūra elastības raksturojumu αred, ko nosaka pēc formulas:
α1 un α2 – slāņu elastības raksturojumi; h1 un h2 – slāņu biezumi. 107. Divslāņu sienās ar stingi saistītiem slāņiem garenspēka, kas vērsts uz siltumizolācijas kārtas pusi, ekscentricitāte attiecībā pret asi, kas iet caur reducētā šķēluma smagumcentru, nedrīkst pārsniegt 0,5y. 108. Daudzslāņu sienas ar siltumizolācijas plātnēm (minerālvates, polimēru u.tml.), aizbērumiem vai aizpildījumu ar betonu, kura spiedes pretestība ir 1,5 MPa (15 kgf/cm2) un zemāka, jāaprēķina pa mūra šķēlumu, neņemot vērā siltumizolācijas nestspēju. 109. Sienām ar apšuvumu, stingi saistītu ar sienas materiālu, ar vai bez nesošā siltumizolācijas slāņa, aprēķini jāveic pēc daudzslāņu sienu aprēķinu noteikumiem pa šķēluma laukumu, kas reducēts uz vienu materiālu pēc formulas (24). Sienām ar apšuvumu nesošā slāņa, uz kuru reducēts šķēlums, stiprības koeficients jāņem mazākais no 22. un 23.tabulā dotajiem. 111. Aprēķins uz apšuvuma šuvju atvēršanos stieptajā šķēluma pusē, kad ekscentricitāte uz mūra pusi pārsniedz 0,7y attiecībā pret reducētā šķēluma asi, jāveic saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu. 23.tabula
113. Aprēķinot sienas ar apšuvumu, ja slodzes ekscentricitāte ir apšuvuma pusē, tā nedrīkst pārsniegt 0,25y (y – attālums no reducētā šķēluma smagumcentra līdz šķēluma malai ekscentricitātes pusē). Ja ekscentricitāte vērsta uz sienas iekšējo malu, eo > y , bet ne mazāka kā 0,1y, aprēķinu pēc formulām (10 – 13) veic, neņemot vērā 22. un 23.tabulā dotos koeficientus m un mi kā vienslāņa šķēlumā pa sienas galvenā nesošā slāņa materiālu, šķēlumā ietverot visu elementa šķēluma laukumu. 114. Elementu ar sietveida stiegrojumu (10.attēls) aprēķins centriskas spiedes gadījumā jāveic pēc formulas: N ≤ mgφRskA, kur: (26) N – aprēķina garenspēks; Rsk ≤ 2R – aprēķina pretestība centriskai spiedei stiegrotam mūrim no visu veidu ķieģeļiem un keramiskiem akmeņiem ar vertikāliem spraugveida dobumiem, nosakāma pēc formulas:
bet, ja javas stiprība ir mazāka par 2,5 MPa (25 kgf/cm2), pārbaudot mūra nestspēju tā mūrēšanas laikā, – pēc formulas:
Ja javas stiprība ir lielāka par 2,5 MPa (25 kgf/cm2), attiecību R1/R25 pieņem 1,0. R1 – mūra aprēķina spiedes pretestība attiecīgā javas cietēšanas vecumā; R25 – mūra aprēķina pretestība, ja javas marka ir 25; μ = Vs/Vk ·100 – stiegrojuma tilpuma procents mūrī, to stiegrojot ar kvadrātveida rūtiņu sietiem, kuru stiegru šķērsgriezuma laukums ir Ast un rūtiņu izmērs c, bet attālums starp sietiem s; μ = 100; mg – koeficients, kuru nosaka pēc formulas (16); vs – un Vk – stiegru un mūra tilpumi; φ – garenlieces koeficients, kuru nosaka pēc 18.tabulas atkarībā no lokanuma λh vai λi, kur stiegrotā mūra elastības raksturojumu αsk nosaka pēc formulas (4). 10.attēls. Mūra konstrukciju šķērsstiegrojums: 1 – stiegru siets; 2 – sieta stiegru gali kontrolei
115. Stiegrojuma procents ar sietiem stiegrotā mūrī centriskas spiedes gadījumā nedrīkst pārsniegt noteikto pēc formulas: 116. Ar sietiem stiegrotus elementus mūrē ar javām, kuru marka nav zemāka par 50, ja kārtu biezums nav lielāks par 150 mm. 117. Ekscentriski spiestu ar sietiem stiegrotu elementu aprēķins mazo ekscentricitāšu gadījumā, kad tās neiziet ārpus šķēluma kodola (taisnstūrveida šķērsgriezumam eo ≤ 0,17h), jāveic pēc formulas: N ≤ mgφ1RskbAcω vai taisnstūrveida šķērsgriezumam: (29)
Rskb ≤ 2R - stiegrota mūra aprēķina pretestība ekscentriskai spiedei, kuru javām ar marku 50 un augstāku nosaka pēc formulas:
bet, ja javas marka ir zemāka par 25 (pārbaudot mūra stiprību tā mūrēšanas periodā), – pēc formulas:
118. Gadījumā, ja ekscentricitātes iziet ārpus šķērsgriezuma kodola (taisnstūrveida šķērsgriezumiem eo > 0,17h), kā arī ja λh > 15 vai λi > 53, sietveida stiegrojumu nedrīkst lietot. 119. Mūrim ar sietveida stiegrojumu ekscentriskas spiedes gadījumā stiegrojuma procents nedrīkst pārsniegt lielumu, kas noteikts, izmantojot šādu formulu:
(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr. 588) 5. Konstrukciju aprēķins otrās grupas robežstāvokļos (plaisu rašanās un atvēršanās un elementu deformāciju aprēķini)
120. Plaisu rašanās un atvēršanās (mūra šuvēs) iespējas un deformācijas jāaprēķina šādiem elementiem: 120.1. ekscentriski spiestiem nestiegrotiem elementiem, ja ekscentricitāte eo > 0,7y; 120.2. blakus esošiem dažādas deformējamības materiālu mūra konstruktīviem elementiem (ar dažādiem elastības moduļiem, šļūdi, rukumu), ja tie veic kopēju darbu vai ja šajos elementos parādās ievērojama spriegumu starpība; 120.3. pašnesošām sienām, kas saistītas ar karkasu un darbojas ar šķērslieci, ja sienu nestspēja ir nepietiekoša, lai patstāvīgi (bez karkasa) uzņemtu slodzes; 120.4. sienu aizpildījumam karkasa ēkās uz sašķobīšanos sienas plaknē; 120.5. garenvirzienā stiegrotiem liektiem, ekscentriski spiestiem un stieptiem elementiem, kas ekspluatējami stiegrojumam agresīvas vides apstākļos; 120.6. garenvirzienā stiegrotām tilpnēm, ja to apmetuma vai plātņu izolācijas virsmām noteiktas mitrumnecaurlaidības prasības; 120.7. citiem elementiem, kuros pēc ekspluatācijas noteikumiem plaisu rašanās nav pieļaujama vai plaisu atvēršanās platums jāierobežo. 121. Mūra un stiegrota mūra konstrukcijas otrās grupas robežstāvokļos aprēķina no normatīvo slodžu iedarbības pie to pamatsakārtojuma. 122. Aprēķinot ekscentriski spiestus nestiegrotus elementus uz plaisu atvēršanos, ja eo > 0,7y, aprēķins jāveic ar aprēķina slodzēm. 123. Ekscentriski spiestām nestiegrotām mūra konstrukcijām plaisu atvēršanās (mūra šuvēs) aprēķini jāveic, ja eo > 0,7y, vadoties no šādiem pieņēmumiem: aprēķinos pieņem lineāru ekscentriskās spiedes spriegumu epīru kā elastīgam ķermenim; aprēķinu veic pēc nosacītiem malējā slāņa stiepes spriegumiem, kuri raksturo plaisu atvēršanās lielumu stieptajā zonā. Aprēķinu veic pēc formulas: N ≤ , kur: (33) I – šķēluma inerces moments lieces momenta darbības plaknē; y – attālums no šķēluma smagumcentra līdz tā spiestajai malai; Rtb – mūra aprēķina stiepes pretestība pa nepārsietu šķēlumu (10.tabula); γr – mūra darba apstākļu koeficients pie plaisu atvēršanās (24.tabula). 24.tabula
Piezīme. Aprēķinot mūri ar garenstiegrojumu uz ekscentrisku spiedi, lieci, centrisku un ekscentrisku stiepi un galveniem stiepes spriegumiem, darba apstākļu koeficientu γr ņem no 24.tabulas ar koeficientiem: k = 1,25, ja μ ≥ 0,1 %; k = 1,0, ja μ ≤ 0,05 %. Pie stiegrojuma procenta starpvērtībām koeficientu iegūst, interpolējot pēc formulas: 124. Konstrukcijās, kurās pēc ekspluatācijas prasībām nedrīkst pieļaut plaisu rašanos apmetumā vai citā apdarē, jāpārbauda stieptās virsmas deformācijas. Šīs deformācijas nestiegrotam mūrim nosaka no normatīvajām slodzēm, kas būs pieliktas pēc apmetuma vai cita seguma uzklāšanas, pēc formulām (34) – (37). Tās nedrīkst pārsniegt relatīvo deformāciju robežlielumus εu, kas doti 25.tabulā. 125.1. ass stiepē: N ≤ EAεu ; (34) 125.2. liecē:
125.3. ekscentriskā spiedē: N ≤ ; (36) 125.4. ekscentriskā stiepē: N ≤ (37) N un M – ass spēks un lieces moments no normatīvajām slodzēm, kas darbosies pēc apmetuma vai plātņu apdares izveidošanas uz mūra virsmas; εu – mūra stiepes relatīvās robeždeformācijas (25.tabula); (h – y) – attālums no mūra šķēluma smagumcentra līdz visvairāk attālinātajai stieptajai seguma malai; I – šķēluma inerces moments; E – mūra deformāciju modulis, ko nosaka pēc formulas (8). 25.tabula
Piezīme. Garenvirzienā stiegrotām konstrukcijām, kā arī uz sieta apmestām nestiegrotām konstrukcijām relatīvo deformāciju robežvērtības εu atļauts palielināt par 25 %. 127. Pārbaudot sienu, stabu, dzegu un citu elementu stiprību un noturību ēkas būvniecības laikā, jāņem vērā, ka pārseguma elementus (sijas, plātnes u.c.) montē mūrēšanas gaitā un ka iespējama elementu balstīšana uz mūra ar nesacietējušu javu. 128. Liela izmēra konstrukciju elementi (paneļi, liela izmēra bloki u.tml.) jāpārbauda ar aprēķinu to izgatavošanas stadijā, kā arī transportēšanas un montāžas apstākļos. Konstrukciju pašsvars saliekamiem elementiem aprēķinos jāreizina ar dinamiskuma koeficientu, ko pieņem: 1,8 - transportējot; 1,5 - paceļot un montējot. Šajā gadījumā slodzes drošuma koeficients pie pašsvara slodzes nav jāņem. Atļauts samazināt dinamiskuma koeficientu, ja to apstiprina ilgstoša šādu elementu pielietošanas prakse, bet ne mazāk par 1,25. 129. Vienlaidu mūrim no regulāras formas akmeņiem, izņemot ķieģeļu paneļus, nepieciešams paredzēt šādas minimālās pārsiešanas prasības: 129.1. mūrim no 65 mm augstiem pilnķieģeļiem - viena galenieku kārta uz sešām mūra kārtām, bet no 88 mm augstiem ķieģeļiem un 65 mm bieziem dobiem ķieģeļiem - viena galenieku kārta uz četrām mūra kārtām; 129.2. mūrim no regulāras formas akmeņiem ar kārtas augstumu līdz 200 mm - viena galenieku kārta uz trim mūra kārtām. 130. Nepieciešams paredzēt sienu un stabu aizsardzību pret mitrumu no pamatu puses, kā arī no piegulošām ietvēm un apmalēm, ierīkojot hidroizolācijas kārtu augstāk par ietvi vai apmales augšējo daļu. Hidroizolācijas kārta jāierīko arī zemāk par pagraba grīdu. 131. Palodzēm, joslām, parapetiem un citām izvirzītām ēku sienu daļām, sevišķi apdraudētām no samirkšanas, jāparedz aizsargsegumi no cementa javas, jumta skārda u.c. Sienu izvirzītajām daļām jābūt ar slīpām, lai varētu notecēt atmosfēras nokrišņu ūdens. 132. Nestiegrotus akmens materiālu mūrus atkarībā no to veida un arī no akmeņu un javu stiprības iedala četrās grupās (26.tabula). Atkarībā no ēkas konstruktīvās shēmas mūra sienas iedala: 132.1. nesošās, kas uzņem ne tikai savu pašsvaru un vēja slodzes, bet arī slodzes no jumta pārseguma, starpstāvu pārsegumiem, celtņiem u.tml.; 132.2. pašnesošās, kas uzņem slodzi tikai no augstāko stāvu sienu pašsvara un vēja slodzi; 132.3. nenesošās (to skaitā piekārtās), kas uzņem slodzi tikai no pašsvara un vēja iedarbību viena stāva robežās, ja stāva augstums nav lielāks par 6 m; pie lielāka stāva augstuma šīs sienas ir pašnesošas; 132.4. starpsienas - tās ir iekšējās sienas, kas uzņem slodzi tikai no pašsvara un vēja (pie vaļējām logu ailām) viena stāva robežās, ja tā augstums nav lielāks par 6 m; pie lielāka stāva augstuma šīs sienas tiek nosacīti pieņemtas par pašnesošām. 26.tabula
133. Ēkās ar pašnesošām un nenesošām ārējām sienām slodzes no jumta un starpstāvu pārsegumiem u.tml. tiek nodotas uz karkasu vai ēkas šķērsvirziena konstrukcijām. Aprēķinot ēku mūra sienu un stabu horizontālās slodzes ekscentrisku vai centrisku spiedi, jāpieņem, ka tie balstīti horizontālā virzienā uz starpstāvu pārsegumiem, jumta pārsegumiem un nesošām šķērssienām. Šie balsti sadalās stingos ( nepārvietojamos) un elastīgos (padevīgos). 134. Par stingiem balstiem uzskata: 134.1. akmens materiālu un betona sienas, kuru biezums nav mazāks par 12 cm, dzelzsbetona sienas - ne plānākas par 6 cm, kontrforsus, šķērsrāmjus ar stingiem mezgliem, šķērssienu posmus un citas konstrukcijas, kas aprēķinātas horizontālo slodžu uzņemšanai; 134.2. jumta pārsegumus un starpstāvu pārsegumus, ja attālums starp stingām šķērskonstrukcijām nav lielāks, kā dots 27.tabulā; 134.3. kopnes, vēja vertikālās un horizontālās saites un dzelzsbetona aptverjoslas, kas aprēķinātas pēc stiprības un pēc deformācijām horizontālas slodzes uzņemšanai. 27.tabula
Piezīmes. 1. 27.tabulā norādītie robežattālumi jāsamazina šādos gadījumos: 1.1. pie vēja spiediena 7, 8,5 un 10 kPa (70, 85 un 100 kgf/m2) - attiecīgi par 15, 20 un 25 %; 1.2. ja ēkas augstums ir 22 - 32 m, - par 10 %; 33 - 48 m - par 20 %; lielāks par 48 m - par 25 %; 1.3. šaurām ēkām, kuru platums b mazāks par dubultotu stāva augstumu H, - proporcionāli attiecībai b/2H. 2. A veida saliekamā dzelzsbetona starpstāvu pārsegumos šuvēs starp plātnēm jābūt pastiprinājumiem, lai caur tiem varētu nodot stiepes piepūles (sametinot stiegru izlaidumus, ievietojot šuvēs papildu stiegrojumu un aizlejot šuves ar ne zemākas kā B 7,5 klases betonu, ja plātnes izgatavotas no smagā betona, un ne zemākas kā B 3,5 klases betonu, ja plātnes izgatavotas no vieglbetona, vai ar cita veida iemonolitēšanas risinājumu). 3. B veida pārsegumos šuvēm starp plātnēm vai akmeņiem, kā arī starp aizpildījuma elementiem un sijām jābūt akurāti aizpildītām ar javu, kuras marka ir vismaz 50. 4. C veida pārsegumiem jābūt dubultīgam koka klājam vai klājam ar apšuvumu. 135. Par elastīgiem balstiem pieņem jumta un starpstāvu pārsegumus, ja attālumi starp stingām konstrukcijām pārsniedz 27.tabulā dotos, ja nav šo noteikumu 134.3.apakšpunktā minēto vēja saišu. Sienas un stabi, kam nav saišu ar pārsegumiem (rullīšu u.tml.), jāaprēķina kā brīvi stāvoši. 136. Elastīgu balstu gadījumā jāveic rāmju sistēmas aprēķins, kur par statiem tiek uzskatītas sienas un stabi (dzelzsbetona, ķieģeļu u.c.), bet rīģeļi ir jumta un starpstāvu pārsegumi. Šajā gadījumā stabi jāpieņem kā stingi iespīlēti balstu šķēlumos. 137. Rāmju statiskajos aprēķinos ķieģeļu vai akmeņu mūra sienu vai stabu stingumus atļauts noteikt ar mūra elastības moduli E = 0,8Eo un šķēluma inerces momentu, neņemot vērā šuvju atvērumu, bet starpstāvu pārsegumi un jumta pārsegumi jāpieņem kā stingi rīģeļi (spriešļi), locīklveidīgi saistīti ar sienām. 138. Sienās ar pilastriem vai bez tiem sienu platums aprēķinos jāpieņem šādi: 138.1. ja jumta pārseguma konstrukcija nodrošina vienmērīgu spiediena nodošanu pa visu balstīšanās garumu uz sienas, sienas platums ir vienlīdzīgs platumam starp ailu asīm, bet sienās bez ailām - sienas daļas platumam starp rīģeļu asīm; 138.2. ja sānisks spiediens no sienas uz jumta pārsegumu tiek nodots kopņu vai siju balstījumu vietās, tad sienu ar pilastru aplūko kā rāmja statu ar vienādu šķērsgriezumu visā augstumā, un šajā gadījumā plauktiņa augstums tiek pieņemts vienāds ar 1/3 H uz katru pusi no pilastra malas, bet ne lielāks par 6 h un par sienas platumu starp ailām (H - sienas augstums no iespīlējuma līmeņa, h - sienas biezums). Ja pilastru nav, tad koncentrētas slodzes no kopnes uzņem sienas daļa platumā 1/3 H uz katru pusi no sadalošās plātnes, kas novietota balstos zem kopnēm vai sijām. 139. Sienas un stabi, kam starpstāvu pārsegumu līmenī ir balsti, kas saskaņā ar šo noteikumu 135.punktu uzskatāmi kā stingi, aprēķināmi kā vertikālas nepārtrauktas sijas ar ekscentrisku slodzi. Atļauts sienas vai stabus uzskatīt par sastāvošiem no pārtrauktām vienlaiduma sijām, kurām balstu locīklu izvietojums ir pārsegumu balstīšanās plaknē. Šajā gadījumā slodzi no augšējiem stāviem pieņem pieliktu aplūkojamā stāva sienas vai staba šķēluma smagumcentrā pārseguma līmenī; slodzi stāva robežās no pārseguma pieņem kā pieliktu ar faktiskām ekscentricitātēm attiecībā pret sienas vai staba šķēluma smagumcentru, ņemot vērā šķērsgriezuma izmaiņas stāva robežās un vājinājumus no horizontālām vai slīpām rievām. Ja nav speciālu paliktņu, kas fiksētu balstu spiedienu mūrī, atļauts pieņemt attālumu no sijas, garensijas vai pārseguma klāja balstreakcijas pielikšanas punkta līdz sienas iekšējai malai, vienlīdzīgu vienai trešdaļai iespīlējuma dziļuma, bet ne vairāk kā 7 cm. 140. Lieces moments no vēja slodzes jānosaka katra stāva robežās kā sijām ar iespīlētiem galiem, izņemot augšējo stāvu, kurā augšējo balstu pieņem par locīklu. 141. Aprēķinot sienas (vai to atsevišķas joslas) attiecībā uz vertikālām un horizontālām slodzēm, jāpārbauda: 141.1. horizontāli šķēlumi spiedē vai ekscentriskā spiedē; 141.2. slīpi šķēlumi uz galvenajiem stiepes spriegumiem, darbojoties liecei sienas plaknē; 141.3. plaisu atvēršanās no vertikālās slodzes dažādi noslogotām savā starpā saistītām sienām vai dažāda stinguma blakus esošām sienu daļām. 142. Ierēķinot garensienu un šķērssienu kopdarbību horizontālas slodzes uzņemšanā, savstarpējo saduru vietās jābūt nodrošinātai bīdes piepūļu uzņemšanai, kuras nosaka pēc formulas:
T - bīdes piepūle viena stāva robežās; Q - aprēķina šķērsspēks no horizontālās slodzes stāva augstuma vidū; y - attālums no sienas garenass līdz asij, kas iet caur sienas šķēluma smagumcentru plānā (11.attēls); A - plauktiņa šķērsgriezuma laukums (garensienas gabals, kas ņemams vērā aprēķinos); I - šķēluma inerces moments attiecībā pret asi, kas iet caur sienu šķēluma smagumcentru plānā; h - šķērssienas biezums; H - stāva augstums; Rsq - mūra aprēķina pretestība cirpei pa vertikālu pārsietu šķēlumu. 143. Nosakot plauktiņa šķērsgriezuma laukumu A un sienas šķēluma inerces momentu, jāievēro šo noteikumu 138.punkta prasības.
ja sienas šķēlumā ir stieptā daļa - pēc formulas:
Q - aprēķina šķērsspēks no horizontālās slodzes stāva augstuma vidū. Rtq = ; (41) Rtω - aprēķina pretestība galvenajiem stiepes spriegumiem pa mūra šuvēm (10.tabula); Rtq - mūra aprēķina pretestība skaldei mūrim, kas slogots ar ass spēku N, noteiktu ar slodzes drošuma koeficientu 0,9;
A - šķērssienas šķēluma laukums, ņemot vērā (vai neņemot vērā) garensienas posmus (11.attēls); Ac - sienas šķērsgriezuma spiestās daļas laukums, ja ir ekscentricitātes, kas iziet ārpus šķēluma kodola; h - šķērssienas biezums posmā, kur tas ir vismazākais, ar nosacījumu, ka šī posma garums pārsniedz ¼ stāva augstuma vai arī ¼ sienas garuma; ja sienā ir kanāli, to platums no sienas biezuma tiek izslēgts; l - šķērssienas garums plānā; ja šķēlumā ietilpst plauktiņi kā ārsienu daļas, tad l ir attālums starp šo plauktiņu asīm;
ν = 1,15 - dubultā T veida šķērsgriezumam; ν = 1,35 - T veida šķērsgriezumam; ν = 1,5 taisnstūrveida šķērsgriezumam (neņemot vērā garensienu darbību); so = šķēluma daļas, kas atrodas vienā pusē asij, kura iet caur šķēluma smagumcentru, statiskais moments; I - šķēluma inerces moments pret asi, kas iet caur šķēluma smagum-centru. 11.attēls. Šķērssienas un garensienu (ailstarpu) plāns: 1 - garensienu ailstarpas; 2 - šķērssiena 147. Pie nepietiekošas mūra pretestības cirpei, ko nosaka pēc formulām (39), (40), atļauts to stiegrot ar garenstiegrām horizontālajās šuvēs. Stiegrotā mūra aprēķina pretestība skaldei Rstq jānosaka pēc formulas: Rstq = , kur: (44) μ - stiegrojuma procents, ko nosaka pa sienas vertikālo šķēlumu. 148. Aprēķinot ēkas šķērssienas horizontālajai slodzei, kas darbojas to plaknē, pārsedzes, kas pārsedz ailas sienās, tiek uzskatītas par locīklveidīgiem ieliktņiem starp sienas vertikālajām daļām. 149. Ja šķērssienām ar ailām stiprība pie horizontālo slodžu darbības tiek nodrošināta tikai ar ailu pārsedžu stingumu, tad ailu pārsedzēm jāuzņem tajās radušies cirpes spēki, nosakāmi pēc formulas:
Q - aprēķina šķērsspēks no horizontālās slodzes, ko uzņem šķērssiena pārsegumu līmenī, kas pieguļ aprēķināmajām ailu pārsedzēm; H - stāva augstums; l - šķērssienas garums plānā; ν - pieņem saskaņā ar šo noteikumu 146.punktu. 150. Ailu pārsedžu aprēķinu no horizontālās slodzes cirpes spēka, kuru nosaka pēc formulas (45), cirpē un liecē veic pēc formulām (46) un (47), pieņemot mazāko no divām iegūtajām vērtībām.
h un l - ailu pārsedzes augstums un laidums (starp virsmām); T - formula (45); A - ailu pārsedzes šķērsgriezuma laukums; Rt ω un Rtb - pēc 10.tabulas. 151. Ja ailu pārsedžu stiprība nav pietiekoša, tad tās jāpastiprina ar garenstiegrojumu vai jāaizvieto ar dzelzsbetona sijām, kas aprēķinātas liecē un cirpē ar momentu:
un šķērsspēku, vienlīdzīgu ar T (45), saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203. Šādu siju (pārsedžu) galu iespīlējumu aprēķins jāveic saskaņā ar šo noteikumu 204.punktu. 152. Sienas vai staba augstuma attiecība pret to biezumu neatkarīgi no aprēķina rezultātiem nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 153. - 163.punktā dotos lielumus. 153. Attiecība β = H/h (H - stāva augstums, h - sienas biezums vai īsākā mala staba taisnstūrveida šķēlumam) bezailu sienām, kas nes slodzi no starpstāvu pārsegumiem vai jumta pārsegumiem, pie faktiskā sienas garuma l ≤ 2,5H nedrīkst pārsniegt lielumu, kas dots 28.tabulā (regulāras formas akmens materiālu mūrim). 154. Sienām ar pilastriem un stabiem ar sarežģītu šķērsgriezumu h vietā jāņem reducētais biezums hred = 3,5 i, kur i = . Stabiem ar apaļu un aplocē ietvertu daudzstūra šķēlumu: hred = 0,85d, kur d - staba šķērsgriezuma diametrs. Ja stāva augstums H lielāks kā sienas brīvais garums l, attiecība 1/h nedrīkst pārsniegt vērtību 1,2β (28.tabula). 28.tabula
155. Robežattiecība β sienām un starpsienām pie noteikumiem, kas atšķiras no šo noteikumu 152. un 153.punktā minētajiem, jāņem ar labojuma koeficientu, kas dots 29.tabulā. 29.tabula
30.tabula
Piezīme. Robežattiecība β šaurām nesošām ailstarpām, kuru platums ir mazāks par sienas biezumu, jāpieņem kā stabiem ar augstumu, kas vienāds ar ailas augstumu. 157. Sienām, uz kurām var attiecināt vairākus 29.tabulā minētos raksturojumus, kopējais robežattiecības β samazināšanas koeficients nosakāms, reizinot atsevišķus samazināšanas koeficientus k; tas tiek pieņemts ne mazāks kā atbilstošais samazināšanas koeficients kp, kas dots 30.tabulā stabiem. 158. Ja nesošo sienu un starpsienu biezums ir lielāks par 10 un mazāks par 25 cm, labojuma koeficienta k lielums nosakāms interpolējot. 160. Robežattiecības β, kas dotas 28.tabulā un reizinātas ar koeficientu k no 29.tabulas, sienām un starpsienām var būt palielinātas par 20 %, ja konstruktīvais garenstiegrojums mūrim (ar μ = 0,05 %) ir vienā virzienā (horizontālajās mūra šuvēs). 161. Ja attālums starp noturīgām šķērsvirziena konstrukcijām, kas saistītas ar sienām, l ≤ kβh, sienu augstums H nav ierobežots un nosakāms ar stiprības aprēķinu. 162. Ja sienas brīvais garums l ir lielāks vai vienāds ar H, bet ne lielāks par 2H (kur H - stāva augstums), jāievēro nosacījums: (Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr. 588) 163. Sienām, starpsienām un stabiem, kas nav nostiprināti augšējā šķēlumā, robežattiecībām β jābūt par 30 % mazākām, nekā norādīts šo noteikumu 153. - 162.punktā. 164. Ķieģeļu mūra paneļus projektē no māla vai silikāta ķieģeļiem, kuru marka nav zemāka par 75, javās ar marku ne zemāku par 50. 165. Projektējot paneļus, šuvju aizpildīšana ar javu jāparedz ar vai bez vibrēšanas. Vibrēta mūra aprēķina pretestība jāņem saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu. Pieļauj projektēt vienslāņa ārsienu paneļus no dobiem keramiskajiem akmeņiem, efektīgiem pēc siltumtehniskajām īpašībām viena, pusotra vai divu akmeņu biezumā, nelietojot vibrēšanu. Mūra aprēķina pretestību šajā gadījumā ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu. 166. Dobu keramisku akmeņu paneļos, kas izgatavoti bez vibrēšanas, jāievēro mūra vertikālo šuvju pārsiešanās prasības, kas jānorāda arī projektā. 167. Ārsienu ķieģeļu paneļi jāprojektē divslāņu vai trīsslāņu: 167.1. divslāņu paneļi jāizgatavo pusķieģeļa biezumā vai biezāki ar siltumizolāciju no cietām siltumizolācijas plātnēm, kas izvietotas paneļu ārējā vai iekšējā skaldnē un aizsargātas ar stiegrotu apdares slāni no javas ar marku, ne zemāku par 50, un ne plānāku kā 40 mm; 167.2. trīsslāņu paneļi jāizgatavo ar ceturtdaļķieģeļa vai pusķieģeļa bieziem ārējiem slāņiem un vidējo kārtu no cietām vai puscietām siltumizolācijas plātnēm. 168. Ārsienu paneļos stiegru karkasi jāizvieto ribās vai šuvēs, kas izvietotas pa paneļa perimetru un pa ailu kontūru, visā paneļa biezumā. Ribu platums, kurās ievieto stiegru karkasus, nedrīkst pārsniegt 30 mm. 169. Projektējot ārsienu paneļus, jāņem vērā, ka atkarībā no arhitektoniskajām prasībām ārējo paneļu slāni var veidot ar atklātu ķieģeļu faktūru un akmens faktūru vai ar apdares javu slāņiem. 170. Ķieģeļu paneļi iekšsienām un starpsienām jāprojektē: vienslāņa -ceturtdaļķieģeļa (8,5 cm - tikai starpsienām), pusķieģeļa (14 cm) un ķieģeļa (27 cm) biezumā, bet divslāņu - no diviem slāņiem, ceturtdaļķieģeļa biezumā katrs (18 cm). 172. Ķieģeļu un keramisko materiālu sienu paneļus aprēķina ekscentriskajā spiedē saskaņā ar šo noteikumu 63. - 68.punktu, iedarbojoties vertikālām un vēja slodzēm, kā arī uz piepūlēm, kas rodas, transportējot un montējot (128.punkts). 173. Ja nepieciešamā paneļu stiprība tiek nodrošināta bez stiegrojuma ievērtēšanas, tad šķērsgriezuma laukumi stiegru karkasu garenstiegrām jānosaka ar nosacījumu, lai tie būtu ne mazāki par 0,25 cm2 uz paneļa horizontālā un vertikālā šķēluma vienu metru. Ja, nosakot paneļa nestspēju, stiegrojums jāņem vērā, tad tā aprēķins jāveic kā stiegrota mūra konstrukcijai. Aprēķinot 27 cm biezus un plānākus paneļus, jāņem vērā vietējās ekscentricitātes, kuru lielums jāpieņem vienāds ar 1 cm nesošajiem vienslāņa paneļiem un 0,5 cm - pašnesošajiem paneļiem, kā arī atsevišķiem trīsslāņu nesošo paneļu slāņiem; nenesošajiem paneļiem un starpsienām vietējās ekscentricitātes netiek ņemtas vērā. 174. Paneļus ar stiegrotām ribām un dažādu nesošo slāņu materiālu aprēķina kā daudzslāņu sienas ar stingu slāņu saisti saskaņā ar šo noteikumu 98. - 104.punktu. 175. Ārsienu un iekšsienu paneļu savienojumi, kā arī ārsienu paneļu savienojumi ar starpstāvu pārsegumu paneļiem jāprojektē, paredzot tērauda saites, kas piemetinātas pie ieliekamajām detaļām vai pie stiegru karkasu plāksnītēm. Saitēm starp paneļiem jābūt ievietotām padziļinājumos, kas izvietoti paneļu stūros, un pārklātām ar javas kārtu, ne plānāku par 10 mm. 176. Veidojot savienojošās detaļas un stiegras no parastā tērauda, tām jābūt aizsargātām pret koroziju. Javas marku montāžas šuvēm starp sienu paneļiem pieņem pēc aprēķina, bet ne mazāku kā 50. 177. Liela izmēra blokus ārējām un iekšējām sienām projektē no smagajiem cementa un silikāta betoniem, betoniem ar porainām pildvielām, šūnbetoniem un dabīgiem akmeņiem, kā arī no ķieģeļu, keramisko, betona un dabīgo akmeņu mūra. Lielizmēra bloku mūra aprēķina pretestība jāņem saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu, bet blokiem, kas izgatavoti no ķieģeļiem vai akmeņiem bez vibrēšanas, - saskaņā ar 11., 14. un 67.punktu. 178. Javas marka ķieģeļu vai akmeņu bloku mūru montāžas šuvēm jāņem par vienu pakāpi augstāka par bloku javas marku. 179. Lielbloku ēkām ar augstumu līdz 5 stāviem (ieskaitot), ja stāva augstums ir līdz 3 m, saiste starp šķērssienām un garensienām jāveido šādi: 179.1. ārējos stūros pārsien mūri ar speciāliem stūra blokiem (ne mazāk kā vienu bloku kārtu katrā stāvā); 179.2. vietās, kur iekšējās šķērssienas pievienojas garensienām un vidējā garensiena pievienojas gala sienai, mūrējot jāievieto T veida enkuri no lokšņu tērauda vai stiegru sieti vienā horizontālā šuvē katrā stāvā pārseguma līmenī. 180. Lielbloku ēkās, kas augstākas par 5 stāviem un ar stāva augstumu lielāku par 3 m, jāparedz stingas saites starp sienām kā stūros, tā arī vietās, kur iekšējās sienas pievienojas ārējām. Saites jāprojektē bloku ieliekamo detaļu veidā, kuras savieno savā starpā ar piemetināmiem uzliktņiem. 181. Aprēķinot daudzslāņu sienas, saisti starp konstruktīvajiem slāņiem uzskata par stingu: 181.1. neatkarīgi no siltumizolācijas slāņa veida, ja attālumi starp mūra ķieģeļu vai akmeņu veidoto vertikālo diafragmu asīm nav lielāki par 10 h un 120 cm, kur h - visplānākā slāņa biezums; 181.2. ja siltumizolācijas slānis ir no monolītā betona un tā spiedes robežstiprība nav mazāka kā 0,7 MPa (7kgf/cm2) vai mūris veidots no akmeņiem ar marku, ne zemāku kā 10, ja galenieku horizontālās starpkārtas ir izvietotas tā, ka attālumi starp šo kārtu asīm pa augstumu nav lielāki par 5 h un 62 cm. 182. Elastīgās (padevīgās) saites projektē no korozijizturīgiem vai pret koroziju aizsargātiem tēraudiem, kā arī no polimērmateriāliem. Kopējam elastīgo tērauda saišu šķērsgriezuma laukumam jābūt ne mazākam kā 0,4 cm2 uz 1 m2 sienas virsmas. 183. Apdares slānim un pamatmūra materiālam, ja tie stingi saistīti viens ar otru, savstarpēji pārsienoties, jābūt ar apmēram vienādām deformatīvām īpašībām. Ieteic lietot apdares ķieģeļus vai akmeņus, kuru augstums ir vienāds ar pamatmūra kārtas augstumu. 184. Projektos jānorāda stingi pa galenieku kārtām ar nesošo mūra daļu saistītā apšuvuma pārsiešanas prasības, kas dotas šo noteikumu 129.punktā. 185. Izveidojot ierāvumus mūrī, kas stingi saistīts ar apdares slāni, sienas izvirzījuma robežās visā tās biezumā projektā jāparedz pie robežas ar ierāvumu mūrī iestrādāt stiegru sietus ne mazāk kā trīs šuvēs. 186. Mūra sienas un stabi jāpiestiprina pie starpstāvu un jumta pārsegumiem ar enkuriem, kuru šķērsgriezumam jābūt ne mazākam par 0,5 cm2. 187. Attālums starp siju, rīģeļu vai kopņu enkuriem, kā arī starp enkuriem starpstāvu pārsegumiem un saliekamiem klājiem vai plātnēm, kas balstās uz sienām, jābūt ne lielākiem par 6 m. Palielinot attālumu starp kopnēm līdz 12 m, jāparedz papildu enkuri, kas savieno sienas ar jumta pārsegumu. Siju galiem, kas novietojas uz pasijām (rīģeļiem), iekšējām sienām vai stabiem, jābūt ieenkurotiem un pie divpusēja balstījuma, savienotiem savā starpā. 188. Pašnesošās sienas karkasa ēkās jāsavieno ar kolonnām, izveidojot padevīgu saiti, kas pieļauj deformācijas sienai un kolonnai. Saitēm, ko izvieto pa kolonnas augstumu, jānodrošina sienu noturība, kā arī uz tām darbojošās vēja slodzes nodošana uz karkasa kolonnām. 189. Enkuru aprēķins jāveic: 189.1. ja attālums starp enkuriem ir lielāks par 3 m; 189.2. pie nesimetriskām sienas vai staba biezuma izmaiņām; 189.3. starpailu mūrim gadījumā, ja kopējais vertikālā spēka N lielums pārsniedz 1000 kN (100 tf).
M - lieces moments no aprēķina slodzēm starpstāvu pārseguma vai jumta pārseguma līmenī vietās, kur tie balstās uz sienu platumā, kas vienāds ar attālumu starp enkuriem (12.attēls); H - stāva augstums; N - aprēķina vertikālais spēks enkura ievietošanas līmenī platumā, kas vienāds attālumam starp enkuriem. 12.attēls. Piepūļu noteikšana enkurā no lieces momenta pārseguma līmenī 192. Ja sienu vai starpsienu biezums noteikts, ņemot vērā to balstījumu pa kontūru, nepieciešams paredzēt sienu vai starpsienu stiprinājumu pie tām piegulošajām sānu konstrukcijām un pie augšējā pārseguma. 193. Zem konstrukciju elementu balstījumu daļām, kas nodod vietējo slodzi uz mūri, jāparedz javas kārta, ne biezāka par 15 mm, kas jānorāda projektā. 194. Vietās, kur pielikta vietējā slodze, ja tas nepieciešams pēc aprēķina uz vietējo spiedi, jāizvieto sadalošās plātnes ar biezumu, kas atbilst ķieģeļu kārtas biezuma modulim, bet ne plānākas par 15 cm, kas stiegrotas pēc aprēķina ar diviem sietiem ar kopējo stiegrojuma daudzumu, ne mazāku par 0,5 % no betona tilpuma. 195. Atbalstot kopnes, jumta pārseguma sijas, celtņu ceļu sijas u.tml. uz pilastriem, jāparedz sadalošo plātņu saiste to balstījuma līmenī ar galveno sienu. Plātņu enkurojuma dziļumam sienā jābūt ne mazākam par 12 cm (13.attēls). Mūri virs plātnēm jāparedz izveidot tūlīt pēc plātņu uzstādīšanas projektētajā stāvoklī. Paredzēt plātņu montāžu sienās šim nolūkam izveidotā padziļinājumā jeb gropē nav pieļaujams. 13.attēls. Sadalošās dzelzsbetona plātnes 196. Ja uz sienas malu darbojas slodzes, kas pārsniedz 80 % no mūra aprēķina nestspējas vietējā spiedē, jāparedz mūra atbalsta daļas stiegrošana ar sietiem un stiegrām ar diametru ne mazāku par 3 mm un rūtiņu izmēriem ne lielākiem par 60 x 60 mm, ko izvieto ne mazāk kā trijās horizontālās šuvēs zem slodzes pielikšanas līmeņa. 197. Nododot vietējās slodzes uz pilastriem, mūra daļa, kas atrodas 1 m robežās zemāk par sadalošo slāni, jāstiegro ik pēc trim mūra kārtām ar sietiem, kas minēti šo noteikumu 196.punktā. Sietiem jāsavieno atbalsta laukumi ar pilastra galveno sienas daļu, un tiem jābūt noenkurotiem sienā vismaz 12 cm dziļumā. 198. Vietās, kur uz mūra sienām vai stabiem tiek balstītas dzelzsbetona sijas vai klāji, balstmezgli jāpārbauda ar aprēķinu gan ekscentriskā spiedē un virsmas spiedē mūra šķēlumā zem balstvietas, gan centriskā spiedē šķēlumā pa mūri un dzelzsbetona elementiem. N ≤ gpRA, kur: (51) A - summārais šķērsgriezuma laukums mūrim un dzelzsbetona elementiem balstmezglā sienas vai staba, uz kura atbalstīti elementi, kontūra robežās; R - mūra aprēķina pretestība spiedei; g - koeficients, kas atkarīgs no dzelzsbetona elementu balstījuma laukuma lieluma balstmezglā; p - koeficients, kas atkarīgs no dobumu veida dzelzsbetona elementā; koeficientu g visu veidu dzelzsbetona elementu (siju, ailu, pārsedžu, joslu, klāju u.c.) balstījumos pieņem: g = 1, ja Ab ≤ 0,1 A; g = 0,8, ja Ab ≥ 0,4A, kur Ab - dzelzsbetona elementu summārais balstījuma laukums mezglā. 200. Ja dzelzsbetona elementiem (sijām, klājiem u.c.), kas balstīti uz mūra no dažādām pusēm, ir vienāds augstums un to balsta laukums mezglā Ab > 0,8A, atļauts veikt aprēķinu, neņemot vērā koeficientu g formulā (51), pieņemot A = Ab. Koeficientu p pieņem: 1 - pilnsienīgiem elementiem un klājiem ar apaļiem dobumiem; 0,5 - ja klājs ir ar ovāliem dobumiem un aptverēm posmos pie balstiem. 201. Saliekamos dzelzsbetona klājos ar neaizpildītiem dobumiem jāveic nestspējas pārbaude ne tikai balstmezglā kopumā, bet arī horizontālā šķēlumā, kas šķērso klāja ribas, pēc formulas: Rb - betona aprēķina pretestība ass spiedei, kas jāņem saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97; An - klāja horizontālā šķērsgriezuma laukums, kas vājināts ar dobumiem, balstījuma posma uz mūri garumā (summārais ailu šķērsgriezuma laukums); R - mūra spiedes aprēķina pretestība; Ak - mūra šķēluma laukums balstmezgla robežās (bez tās šķēluma daļas, ko aizņem klāju posmi; n = 1,25 - smagajam betonam; n = 1,1 - betoniem ar porainām pildvielām. Q ≤ , kur: (53) Q - sijas pašsvara un tai pielikto slodžu aprēķina vērtība; Rc - mūra aprēķina pretestība virsmas spiedei; a - sijas iespīlējuma dziļums mūrī; b - sijas plauktu platums; eo - aprēķina spēka ekscentricitāte attiecībā pret iespīlējuma vidu (eo = c + a/2); c - attālums no sienas plaknes līdz spēkam Q. a = (54) 204. Ja sijas gala iespīlējuma pārbaude pēc formulas (53) neapmierina, tad jāpalielina iespīlējuma dziļums vai jāievieto sadalošie paliktņi zem un virs sijas. 205. Ja slodzes ekscentricitāte attiecībā pret iespīlējuma laukuma centru pārsniedz iespīlējuma dziļumu vairāk nekā divas reizes (eo > 2a), spriegumus no spiedes var neņemt vērā; šajā gadījumā aprēķinu veic pēc formulas:
206. Izmantojot sadalošos paliktņus šauru siju veidā, kuru platums nav lielāks par 1/3 iespīlējuma dziļuma, atļauts pieņemt taisnstūrveida spriegumu epīru zem tiem (14.b attēls). 14.attēls. Konsolsiju iespīlējuma aprēķinu shēmas 207. Ailas mūra sienās tiek pārsegtas ar līmeniskajām pārsedzēm (kārtu), ķīļveida, arkveida, monolītajām vai saliekamajām dzelzsbetona pārsedzēm (15.attēls). 15.attēls. Ailu pārsedžu veidi un aprēķina shēmas: 208. Pārsedzes konstrukciju izvēlas atkarībā no ailas platuma, mūra veida, sienu darba apstākļiem, kā arī pēc arhitektoniskiem un ekonomiskiem apsvērumiem. 209. Līmeniskās (kārtu), ķīļveida un arkveida pārsedzes atļauts lietot attiecīgiem ailu platumiem ēkās, kurās nav ievērojamu vibrāciju, trieciena slodžu vai nevienmērīgas sienu sēšanās. Arkveida pārsedzes darbu veikšanas grūtību dēļ parasti lieto tikai, vadoties no arhitektoniskiem vai ekonomiskiem apsvērumiem. 210. Saliekamās dzelzsbetona pārsedzes ir industriālākas, atvieglo celtniecības darbu veikšanas procesu, un tās mūsdienās lieto visplašāk. 211. Monolītās dzelzsbetona pārsedzes lieto virs ailām ar lieliem laidumiem, nestandarta laidumiem, kā arī ja paredzama nevienmērīga sienu sēšanās, ko parasti novērš, sienas saistot ar stingrības joslām. 212. Nestiegrotu akmens mūra ailu pārsedžu maksimālie laidumi, ja ķieģeļu vai akmeņu marka ir 75 un augstāka, doti 31.tabulā. 31.tabula
Piezīmes. 1. 35 - 50 markas ķieģeļu, betona un dabisko akmeņu pārsedžu maksimālie laidumi jāsamazina, reizinot ar koeficientu 0,8. 2. Arkveida pārsedzes ar laidumu, lielāku, nekā tas dots 31.tabulā, jākonstruē un jāaprēķina kā loki. 32.tabula
Piezīme. Pārsedzes konstruktīvais augstums ir: līmeniskajām (kārtu) pārsedzēm - mūra joslas augstums, lietojot palielinātas stiprības javu, ķīļveida un arkveida pārsedzēm - kantēto akmeņu mūra joslas augstums; līmeniskajām (kārtu) ķieģeļu pārsedzēm konstruktīvajam augstumam jābūt ne mazākam kā 4 ķieģeļu kārtas, bet akmeņu pārsedzēm - ne mazākam kā 3 akmeņu kārtas. 214. Līmeniskās (kārtu) pārsedzes izgatavo veidņos, kuros vispirms iestrādā 2 - 3 cm biezu javas kārtu, kuras marka ir vismaz 25; uz tās izvieto stiegras ar šķērsgriezuma laukumu vismaz 0,2 cm2 uz katriem 13 cm sienas biezuma. 215. Pārbaudot mūri balsta šķēlumos vietējā spiedē, pārsedzes aprēķina kā iespīlētas mūrī saskaņā ar šo noteikumu 202. un 203.punktā dotajām aprēķina formulām un ievērojot noteikumu: M - lieces moments pārsedzē balsta daļā; N - piepūle no mūra pašsvara un citām vertikālajām slodzēm pārsedzes iespīlējumā uz balsta, kura darbojas pa mūra saskares virsmu pārsedzes mūra daļā; a - pārsedzes iespīlējuma dziļums. 216. Nosakot piepūli N, atļauts ņemt vērā mūra pašsvaru un pārseguma slodzi ārpus pārsedzes balsta robežām (kontūra robežās, ko ierobežo 40° leņķis attiecībā pret vertikāli). 217. Dzelzsbetona pārsedžu iespīlējuma mūrī aprēķinu veic saskaņā ar šo noteikumu 202. un 203.punktu. 218. Slodzes pielikšanas vietas ekscentricitāti attiecībā pret iespīlējuma vidu aprēķina pēc formulas: Q - pārsedzes balstreakcija. 219. Ja nosacījums (56) netiek ievērots, tad pārsedzi aprēķina kā brīvi balstītu siju un mūra aprēķinu vietējā spiedē zem pārsedzes balsta veic saskaņā ar šo noteikumu 82. un 83.punktu. 220. Līmeniskās (kārtu), ķīļveida un arkveida pārsedzes aprēķina kā lokus. Lielums d raksturo spiediena līnijas stāvokli pārsedzē. Attālums d laiduma vidū no pārsedzes augšas un pie balsta no pārsedzes pēdas apakšas līdz spiediena līnijai (15.attēls) jāņem atkarībā no pārsedzes augstuma c saskaņā ar 33.tabulu. 221. Balstbīdes aprēķina lielumu H līmeniskām (kārtu), ķīļveida un arkveida pārsedzēm nosaka pēc šādām formulām: 221.1. pārsedzēm bez savilces:
221.2. pārsedzēm ar savilci:
M - vislielākais no aprēķina lieces momentiem pārsedzē, kuru nosaka kā uz diviem balstiem brīvi balstītas sijas lieces momentu no pārsedzes pašsvara un uz tās balstīto siju un pārseguma klāju slodzes; c - pārsedzes aprēķina augstums; ho - attālums no aprēķinā pieņemtā pārsedzes augšējā līmeņa līdz savilces asij; d - attālums no pārsedzes augšas laiduma vidū un pārsedzes pēdas apakšas balstā līdz spiediena līnijai nestiegrotā mūrī vai attāluma no pārsedzes stiegrojuma ass līdz tās pēdas apakšai stiegrotā mūrī. 33.tabula
Piezīmes. 1. Pārsedzes aprēķina augstums ir pārsedzes augstums no tās apakšas līdz pārseguma sijas vai klāja balstījuma līmenim. 2. Ja uz pārsedzi nedarbojas pārseguma vai citu konstrukciju slodzes, bet tikai mūra un pārsedzes pašsvara vienmērīgi izkliedētā slodze, pārsedzes aprēķina augstums jāpieņem vienāds ar 1/3 tās laiduma. 3. Arkveida pārsedžu aprēķina augstumu pieņem no pārsedzes pēdas līdz pārseguma siju vai klāja atbalstīšanas līmenim (ieskaitot pārsedzes pacēlumu). 222. Pārsedzes mūra stiprība jāpārbauda tās laiduma vidū un pie balsta uz pārsedzē izraisītā spiedes spēka (balstbīdes) iedarbību, kas jāaplūko kā ekscentriski pielikti horizontāli spēki ar ekscentricitāti
šajā gadījumā pārsedzes stieptās zonas plaisu atvēršanās aprēķins nav vajadzīgs. 223. Malējām pārsedzēm (pie ēkas stūriem) papildus jāpārbauda pārsedzes pēdas pretestība cirpei un sienas stūra stiprība balstbīdes H iedarbībā (15.g attēls). 225. Ja nav savilces, sienas stūra pretestību pārbauda ekscentriskajā spiedē sienas plaknē, darbojoties vertikālajam ass spēkam un balstbīdei. 226. Rezultējošā spēka ekscentricitātes lielums palodzes līmenī nedrīkst pārsniegt eu = 0,7y (kur y - attālums no elementa šķērsgriezuma laukuma smagumcentra ekscentricitātes virzienā līdz tā spiestajai malai). 227. Ja pēdas pretestība cirpei vai sienas stūra stiprība ekscentriskā spiedē nav pietiekoša, lai uzņemtu balstbīdes piepūli, jāparedz tērauda savilces, kuras jānoenkuro mūrī vismaz 50 cm dziļumā no ailas malas. 228. Savilces šķērsgriezums jāpārbauda pēc formulas: Rs - stiegru aprēķina pretestība stiepei; As - savilces šķērsgriezuma laukums. 229. Dzelzsbetona pārsedzes jāaprēķina uz slodzēm no starpstāvu pārsegumiem un no svaigi uzmūrēta mūra joslas svara nesacietējušā javā, pieņemot šīs joslas augstumu vasaras apstākļos mūrētam mūrim vienādu ar 1/3 no pārsedzes laiduma, bet ziemas apstākļos mūrētam - vienādu ar visu laidumu. 230. Veicot atbilstošus konstruktīvus risinājumus (izvirzījumi saliekamajās pārsedzēs, stiegru izlaidumi u.c.), pieļaujams ņemt vērā mūra un pārsedzes kopdarbību. 231. Slodzes uz pārsedzi no sijām un starpstāvu pārsegumu klājiem ņem vērā, ja tie izvietoti augstāk par mūra kvadrātu ar malu, kas vienlīdzīga ar pārsedzes laidumu, bet ar sasaldēšanas metodi mūrētam mūrim mūra atkušanas stadijā, - augstāk par mūra taisnstūri, kura augstums vienlīdzīgs divkāršam ailas platumam. 232. Mūra atkušanas stadijā pārsedzes atļauts pastiprināt, ievietojot zem tām pagaidu status uz ķīļiem, kas saglabājas visā mūra atkušanas periodā, kā arī mūra cietēšanas sākuma posmā, un regulējot paķīlējumu atbilstoši mūra sēšanās procesam. 233. Lai nodrošinātu vajadzīgo siltumvadāmības pretestību, vertikālajās šuvēs starp saliekamajām dzelzsbetona pārsedzēm jāparedz siltumizolācijas slānis. 234. Uz vainagsijām balstīta mūra siena jāpārbauda uz vietējo spiedi posmos virs vainagsiju balstiem. Jāpārbauda arī mūra stiprība vietējā spiedē zem šo siju balstiem. Spiediena sadalījuma epīras garums sienas un vainagsijas kontakta plaknē jānosaka atkarībā no mūra un šo siju stingumiem. Vainagsiju aizvieto ar nosacītu pēc stinguma ekvivalentu mūra joslu, kurai augstumu nosaka pēc formulas: Ho = 2, kur: (62) Eb - betona sākuma elastības modulis; Ired - sijas reducētā šķērsgriezuma inerces moments, kuru pieņem atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 203; E - mūra deformāciju modulis, ko nosaka pēc formulas (7); h - lokani balstītās sienas biezums. 235. Tērauda vainagsiju stingumu nosaka kā reizinājumu EsIs , kur Es un Is attiecīgi tērauda vainagsijas elastības modulis un šķērsgriezuma inerces moments. 236. Spiediena sadalījuma epīru mūrī uz daudzlaidumu nepārtrauktu vainagsiju starpbalstiem pieņem trijstūra veidā, ja a ≤ 2s (16.a attēls) un trapecveida, ja 3s ≥ a > 2s (16.b attēls) ar mazākās pamatnes garumu a - 2s. 237. Vietējās spiedes spriegumu maksimālo lielumu σc (trijstūra vai trapeces augstums) nosaka pēc spiediena epīras apjoma un balstreakciju vienlīdzības pēc formulas: 237.1. trijstūrveida spiediena epīrai (a ≤ 2s):
237.2. trapecveida spiediena epīrai (3s > a > 2s):
a - balsta garums (ailstarpas platums); N - vainagsijas balstreakcija no slodzes, kas izvietota sijas laiduma un balstu garuma robežās, neņemot vērā vainagsijas pašsvaru; s = 1,57 Ho - spiediena sadalījuma epīras posma garums uz katru pusi no balsta malas; h - sienas biezums. 238. Ja a > 3s, tad formulā (64) a vietā jāņem balsta aprēķina garums a = 3s, kas sastāv no diviem posmiem ar garumu 1,5s uz katru pusi no ailstarpas (16.c attēls). 16.attēls. Spriegumu sadalījums mūrī virs lokani balstītām sienām: a) uz nepārtraukto daudzlaidumu siju vidējiem balstiem, ja a ≤ 2s; b) tas pats, ja 3s ≥ a > 2s; c) tas pats, ja a > 3s; d) uz nepārtrauktu daudzlaidumu siju malējiem balstiem un uz vienlaiduma siju balstiem 239. Spiediena sadalījuma epīru uz malējiem vainagsiju balstiem, kā arī virs vienlaiduma vainagsiju balstiem pieņem trijstūrveida (16.d attēls) ar pamatni: s1 = 0,9 Ho - spiediena sadalījuma epīras daļas augstums aiz balsta malas (16.d attēls); a1 - vainagsijas balsta posma garums, bet ne lielāks par 1,5H (H - sijas augstums).
241. Lokani balstītu sienu mūra stiprība vietējās spiedes zonā, kas izvietota virs vainagsiju balstiem, jāpārbauda saskaņā ar šo noteikumu 74. - 84.punktu. 242. Aprēķinot mūri uz vietējo spiedi zem daudzlaidumu vainagsiju balstiem, tas jāveic posmā, kas atrodas balsta robežās un kura garums nav lielāks par 3H no šī balsta malas (H - sijas augstums), bet vienlaiduma vainagsijām un galu balstiem - ne lielāks par 1,5H. 243. Ja aprēķināmais šķēlums izvietots augstumā H1 virs vainagsijas augšējās skaldnes, tad, nosakot posmu s un s1 garumu, jāņem mūra joslas augstums Ho1 = Ho + H1. 244. Rēķinot lokani balstītas sienas vietējā spiedē, mūra šķēluma aprēķina laukums A jāpieņem šādi: zonā, kas atrodas virs nepārtrauktu vainagsiju starpbalstiem, - kā mūrim, kas slogots ar vietējo slodzi šķēluma vidējā daļā (9.a attēls); zonā virs vienlaiduma vainagsiju balstiem vai malējiem nepārtrauktu vainagsiju balstiem, kā arī mūrim zem vainagsiju balstiem, - kā mūrim, kas slogots šķēluma malā (9.b attēls). 245. Spiediena sadalījuma epīra mūrī lokani balstītām sienām, ja tajās ir ailas, jāņem trapecveida, pie tam trijstūra laukums, kas jānoņem no spiediena epīras ailas robežās, tiek aizvietots ar vienādliela laukuma paralelogramu, papildinot pārējo epīras daļu (17.attēls). 17.attēls. Spiediena sadalījuma epīra mūrī lokani balstītām sienām, ja tajās ir ailas 246. Izvietojot ailas mūrī augstumā H1 virs vainagsijas, epīras daļas garums s atbilstoši palielinās. 247. Vainagsiju aprēķins jāveic šādām slodzēm: 247.1. slodzei, kas darbojas sienu mūrēšanas laikā; mūrējot sienu no ķieģeļiem, keramiskiem akmeņiem vai parasta betona akmeņiem, pieņem nesacietējoša mūra pašsvara slodzi 1/3 augstumā no mūra laiduma vasaras apstākļos un visa laiduma lielumā ziemas apstākļos ar sasaldēšanas paņēmienu mūrētam mūrim atkušanas stadijā; mūrējot sienas no lielizmēra blokiem (betona vai ķieģeļu), slodzei, no kuras jāaprēķina vainagsijas, mūra joslu augstumu ņem 1/2 laiduma, bet ne mazāku kā vienas bloku kārtas augstums; ja ailas un mūra joslas augstums no vainagsijas līdz palodzēm ir mazāks par 1/3 laiduma, jāņem vērā arī mūra sienas svars līdz virsējai dzelzsbetona vai tērauda pārsedžu virsmai (18.attēls); 247.2. slodzēm, kas darbojas pabeigtā (uzbūvētā) ēkā; šīs slodzes jānosaka, ievērojot minētās spiediena epīras, uz vainagsiju no balstiem un uz šo siju atbalstītajām sienām. 18.attēls. Slodzes shēma uz vainagsiju, ja sienā ir aila; 1 - slodze uz siju; 2 - dzelzsbetona pārsedze 248. Stiegru izvietojumu un daudzumu sijās nosaka pēc lieces momenta un šķērsspēka maksimālajām vērtībām, kuras aprēķina šo noteikumu 247.punktā minētajām slodzēm. 249. Sienu augšdaļu aprēķins šķēlumā, kas atrodas tieši zem dzegām, jāveic divās ēkas gatavības stadijās: 249.1. nepabeigtai ēkai, kad vēl nav jumta un bēniņu pārseguma; 249.2. pabeigtai ēkai. 250. Aprēķinot sienu zem dzegas nepabeigtai ēkai, jāņem vērā šādas slodzes: 250. Aprēķinot sienu zem dzegas nepabeigtai ēkai, jāņem vērā šādas slodzes: 250.1. aprēķina slodze no dzegas pašsvara un veidņiem (monolīta dzelzsbetona un stiegrotu akmeņu mūru dzegās), ja tie atbalstīti ar konsolēm vai mūrī nostiprinātiem atgāžņiem; 250.2. īslaicīgā aprēķina slodze pa dzegas malu - 100 kg uz 1 m vai uz vienu saliekamās dzegas elementu, ja tā garums mazāks par 1 m; 250.3. normatīvā vēja slodze uz sienas iekšējo virsmu. 251. Ja pēc projekta vertikālo enkuru gali, kas nodrošina dzegas noturību, iestrādāti zem bēniņu pārseguma, tad aprēķinā jāņem vērā bēniņu pārseguma esamība (pilnībā vai daļēji). Ar aprēķinu jāpārbauda arī dzegas noturība nesacietējuša mūra stadijā. 252. Dzegas un sienu daļas zem dzegām pabeigtās (uzbūvētās) ēkās jāaprēķina šādām slodzēm: 252.1. visu ēkas elementu svars, gan to elementu, kuri rada gāzošo momentu attiecībā pret sienas ārējo malu, gan sienas noturību palielinošo elementu svars, pie tam jumta svars tiek pieņemts samazināts par vēja sūcošās darbības lielumu; 252.2. aprēķina slodze pa dzegas malu - 150 kg uz 1 m vai uz vienu saliekamās dzegas elementu, neņemot vērā sniega slodzi, ja dzegas elementa garums ir mazāks par 1 m; 252.3. puse no aprēķina vēja slodzes. 253. Kopējais dzegas izvirzījums, kas veidots no mūra kārtu pārkarēm jeb izvirzījumiem, nedrīkst pārsniegt pusi no sienas biezuma. Pie tam katras kārtas izvirzījums nedrīkst būt lielāks par 1/3 akmens vai ķieģeļa garuma. 254. Mūrējot dzegas ar izvirzījumu, kas ir mazāks par pusi no sienas biezuma un ir ne lielāks par 20 cm, lieto tās pašas javas, ar kādām mūrē augšējā stāva mūri. Lielākiem dzegas izvirzījumiem javas markai jābūt ne mazākai par 50. 255. Ja pēc aprēķiniem dzegu un parapetu noturība nav pietiekoša, tie jānostiprina ar mūra zemākajā daļā iestrādātiem vertikāliem enkuriem. Attālums starp enkuriem nedrīkst pārsniegt 2 m, ja enkuru gali nostiprināti ar atsevišķām balstplāksnēm. Nostiprinot enkuru galus pie sijas vai aiz pasiju galiem, attālums starp enkuriem var būt palielināts līdz 4 m. Enkuru iemūrējumam jābūt vismaz 15 cm zemāk par to šķēlumu, kur tie vajadzīgi pēc aprēķina. Ja bēniņu pārsegumi ir no dzelzsbetona, enkuru gali jāiestrādā zem šiem pārsegumu elementiem. 256. Dzegām no saliekamiem dzelzsbetona elementiem jānodrošina katra elementa noturība darbu veikšanas stadijā. 257. Enkurus ievieto mūrī 1/2 ķieģeļa attālumā no sienas iekšējās virsmas. Enkuriem, kurus izvieto ārpus sienas, jābūt aizsargātiem ar 3 cm biezu cementa apmetuma kārtu (skaitot no enkuru virsmas). Mūrējot zemdzegas mūri ar javām, kuru marka ir 10 un zemāka, enkuriem jābūt ieliktiem ligzdās, kur tos iebetonē.
M - lielākais lieces moments no aprēķina slodzēm; ho - attālums no sienas spiestās malas līdz enkura asij (šķēluma aprēķina augstums). 259. Sienas mūrī zem dzegām pārbauda ekscentriskā spiedē. Ja nav enkuru, kā arī ja šķēlumā enkuri ir to iestrādāšanas līmenī, ekscentricitāte, kas lielāka par 0,7y, nav pieļaujama. 260. Visos gadījumos ar aprēķinu jāpārbauda visi piepūļu pārnešanas mezgli (vietas, kur iemūrē enkurus, enkuru sijas u.c.). 261. Parapetus aprēķina apakšējā šķēlumā ekscentriskajā spiedē no pašsvara un aprēķina vēja slodzes, kas pieņemta ar aerodinamisko koeficientu 1,4. Ja enkuru nav, ekscentricitāte nav pieļaujama lielāka par 0,7y. 263. Projektējot pagraba sienas, pamatus un cokolus, jādod priekšroka lielu izmēru betona blokiem. Atļauts lietot arī mazu izmēru betona blokus un akmeņus, regulāras un neregulāras formas dabiskos akmeņus, monolītu betonu un pildbetonu, labi apdedzinātus un plastiski presētus māla ķieģeļus. 264. Aprēķina pretestības lentveida pamatu un pagraba sienu mūrim no lielizmēra betona blokiem ņem saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu. 265. Aprēķinot pagraba sienas vai pamatus gadījumos, kad to biezums ir mazāks par virs tiem izvietotās sienas biezumu, jāpieņem gadījuma ekscentricitāte ea = 4 cm. Šis ekscentricitātes lielums jāsummē ar rezultējošā garenspēka ekscentricitātes lielumu. 266. Pirmā stāva sienas biezums nedrīkst pārsniegt pagraba sienas biezumu vairāk kā par 20 cm. Šai stāva sienas daļai, kas izvietojas tieši virs sašaurinājuma, jābūt stiegrotai ar sietiem. 267. Pāreja no viena pamatu iedziļinājuma līmeņa uz otru jāveido pakāpienveidīgi. Blīvās gruntīs pakāpiena augstuma attiecībai pret tā garumu jābūt ne lielākai par 1:1 un pakāpiena augstums nedrīkst būt lielāks par 1 m. Neblīvās gruntīs pakāpiena augstuma attiecībai pret tā garumu jābūt ne lielākai par 1:2 un pakāpiena augstumam - ne lielākam par 0,5 m. 268. Pildbetona un laukakmeņu mūra pamatu paplašināšana pārejā uz pēdu jāveic pakāpienveidīgi. Pakāpiena augstums pildbetonam - ne mazāks par 30 cm, bet laukakmeņu mūrim - ne mazāks kā divas mūra kārtas (35 - 60 cm). Minimālajai pakāpiena augstuma attiecībai pret tā platumu laukakmeņu un pildbetona pamatiem jābūt ne mazākai, kā dots 34.tabulā. 34.tabula
Piezīme. Pakāpienu pārbaude liecē un cirpē nav vajadzīga. 269. Pagrabu sienām un pamatiem, kas veidoti no: 269.1. pildbetona - sienu biezumu ņem ne mazāku par 35 cm un stabu šķērsgriezuma izmērus - ne mazākus par 40 cm; 269.2. laukakmeņu mūra - sienu biezumu ņem ne mazāku par 50 cm un stabu šķērsgriezuma izmērus - ne mazākus par 60 cm. 270. Aprēķinot pagrabu ārsienas, jāņem vērā grunts spiediens no sāniem un slodze, kas atrodas uz zemes virsmas, pieņemot to 1000 kgf/m2, ja nav zināma cita slodze. Pagrabu sienas aprēķina kā sijas uz diviem nekustīgiem locīklveida balstiem. 272. Divvirzienu liekuma velvju mūrim jālieto: 272.1. māla ķieģeļi (pilnķieģeļi un dobie ķieģeļi) vai silikātķieģeļi ar marku, ne zemāku par 75, ja velves laidums ir līdz 18 m, bet lielākiem laidu-miem - ne zemāku par 100; 272.2. smagā betona akmeņi, akmeņi no betona ar porainām pildvielām, A tipa akmeņi no autoklavēta cementa šūnbetona, kā arī dabiskie akmeņi ar marku, ne zemāku par 50. 273. Velvēm ar laidumu līdz 12 m atļauts lietot dabiskos akmeņus ar marku, ne zemāku par 25, pie tam velves biezumam jābūt ne mazākam par 9 cm. 274. Divvirzienu liekuma velvju mūrim, ieskaitot tā pēdas, kā arī sienas daļu 6 - 7 mūra kārtu robežās zemāk par velves pieslēgšanās līmeni, jāņem javas ar marku, ne zemāku par 50. 275. Divvirzienu liekuma velvju aprēķins jāveic, pārbaudot tās ekscentriskā spiedē pēc nosacītas aprēķina shēmas kā plakanus divlocīklu lokus. Aprēķina vienu velves veida pārseguma vilni šķēlumos ar maksimālajiem lieces momentiem. ¼ ķieģeļa biezas velves mūra aprēķina pretestība saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu jāņem ar koeficientu 1,25. 276. Normālspēka ekscentricitātes lielums velvju šķērsgriezumos un sienu augšējās daļās slodžu pamatsakārtojuma gadījumā nedrīkst pārsniegt 0,7y, kur y - attālums no velves šķērsgriezuma vai sienas ass līdz šķēluma malai ekscentricitātes virzienā. 277. Velvēm ar savilcēm, lai samazinātu aprēķina lieces momentu no savilču ekscentriskā izvietojuma, jāierīko izvirzītas balstu pēdas no sienas iekšpuses. 278. Aprēķina lieces momenti, kurus izraisa savilču pagarināšanās, velves spiede un pēdu novirzes, jāņem vērā tikai no slodzēm, kuras darbojas uz velvi pēc tās atveidošanas (siltumizolācijas, jumta seguma un virsgaismu svars, sniega slodze u.tml.). 280. Horizontālas šuves stiegrot ar stiegru sietiem atļauts tikai tajos gadījumos, kad ķieģeļu, akmeņu un javas markas paaugstināšana nenodrošina vajadzīgo mūra stiprību, bet šķērsgriezuma laukumu elementam nevar palielināt. Sietveida stiegrojuma daudzums, ko ņem vērā stabu un ailstarpu aprēķinā, nedrīkst būt mazāks par 0,1 % no mūra kubatūras. 281. Stiegru sieti jāizvieto ne retāk kā pēc piecām parasto ķieģeļu kārtām, pēc četrām pabiezināto ķieģeļu kārtām vai pēc trim kārtām, ja mūris mūrēts no keramiskajiem akmeņiem. 282. Sietu stiegru diametrs nedrīkst būt mazāks par 3 mm. Stiegru diametram jābūt ne lielākam par: 282.1. 6 mm, stiegrām šuvēs krustojoties; 282.2. 8 mm, stiegrām šuvēs nekrustojoties. 283. Attālumam starp stiegrām sietos jābūt ne lielākam par 12 cm, bet ne mazākam par 3 cm. Stiegrotu konstrukciju mūra šuves biezumam jāpārsniedz stiegru diametrs ne mazāk kā par 4 mm. 284. Temperatūras un sēšanās šuves mūra ēku sienās jāizveido vietās, kur iespējama temperatūru un sēšanās deformāciju koncentrēšanās, kas var radīt ekspluatācijas apstākļiem nepieļaujamus mūra pārrāvumus, plaisas, mūra sašķiebšanos un nobīdes pa šuvēm (garenisku stiegrotu un tērauda ieslēgumu galos, kā arī vietās, kur mūris ievērojami vājināts ar caurumiem vai ailām). Attālumi starp temperatūras un sēšanās šuvēm jānosaka ar aprēķinu. 285. Lielākie attālumi starp temperatūras un sēšanās šuvēm, kādus nestiegrotām ārsienām atļauts pieņemt bez aprēķina: 285.1. apkurināmu ēku mūra un lielu izmēru bloku virszemes sienā, ja stiegrota betona un tērauda ieslēgumu (ailu, pārsedžu, siju u.tml.) garums nav lielāks par 3,5 m un ailstarpu platums nav mazāks par 0,8 m, - saskaņā ar 35.tabulu; ja ieslēguma garums ir lielāks par 3,5 m, mūra posmi ieslēgumu galos jāpārbauda, aprēķinot to stiprību un plaisu atvērumus; 285.2. tas pats, sienām no pildbetona - saskaņā ar 35.tabulu, kā mūrim no betona akmeņiem ar javas marku 50 ar koeficientu 0,5; 285.3. tas pats, daudzslāņu sienām - saskaņā ar 35.tabulu sienu konstrukcijas pamatslāņa materiālam; 285.4. neapkurināmu ēku un būvju mūra sienām pēc nosacījumiem, kas norādīti šo noteikumu 285.1.apakšpunktā - saskaņā ar 35.tabulu, reizinot ar koeficientu: 285.4.1. slēgtām ēkām un būvēm - 0,7; 285.4.2. nesegtām būvēm - 0,6; 285.5. pazemes būvju mūra un lielu izmēru bloku sienām un ēku pamatiem, kas izvietoti zonā ar grunts sezonveida sasalumu - saskaņā ar 35.tabulu, palielinot tabulā dotos attālumus divas reizes. Sienām, kas izvietotas zemāk par grunts sezonveida sasaluma dziļumu, - bez attāluma ierobežojumiem. 35.tabula
Piezīmes. 1. Aprēķina temperatūru starpvērtībām attālumu starp temperatūras un sēšanās šuvēm atļauts pieņemt interpolējot. 2. Attālumu starp temperatūras un sēšanās šuvēm no ķieģeļu paneļiem būvētās lielpaneļu ēkās nosaka atbilstoši instrukcijai par lielpaneļu dzīvojamo ēku konstrukciju projektēšanu. 286. Deformāciju šuvēm sienās, kas saistītas ar dzelzsbetona vai tērauda konstrukcijām, jāsakrīt ar šuvēm šajās konstrukcijās. Ja nepieciešams, atkarībā no ēkas konstruktīvās shēmas sienu mūrī jāparedz papildu temperatūras šuves, atdalot šajās vietās dzelzsbetona vai tērauda konstrukcijas. 287. Sēšanās šuves sienās jāparedz visos gadījumos, kur iespējama nevienmērīga ēkas vai būves pamatnes sēšanās. 288. Deformāciju un sēšanās šuves jāprojektē ar sienas vidusdaļas izvirzījumu vai ceturtdaļas pārlaidumu, aizpildot tās ar elastīgām starplikām tā, lai caur šuvēm nevarētu pūst vējš. 289. Ēku un būvju mūrēšanas metode ziemas apstākļiem negatīvā temperatūrā ir jāpamato ar tehniski ekonomiskiem aprēķiniem, kuriem jānodrošina optimāli rādītāji izmaksām, darbietilpībai, cementa, elektroenerģijas, kurināmā patēriņam u.tml. Ziemas apstākļiem izvēlētajai mūrēšanas metodei ir jānodrošina konstrukciju stiprība un noturība gan to celtniecības laikā, gan visā ekspluatācijas laikā. No ķieģeļiem, regulāras formas akmeņiem un lieliem blokiem veidotu mūru mūrēšanai ziemas apstākļos ir jāparedz viena no šādām metodēm: 289.1. mūrēšana ar javu, kuras marka nav zemāka par 50, ar pretsala ķīmiskajām piedevām, kuras neizraisa mūra materiālu koroziju (potašs, nātrija nitrīts, jauktas piedevas, kompleksas piedevas) un sacietē salā bez apsildīšanas; 289.2. mūrēšana ar sasaldēšanas metodi, lietojot parastās javas, kuru marka nav zemāka par 10, bez ķīmiskajām piedevām. Šajā gadījumā konstrukciju elementiem ir jābūt pietiekoši stipriem un noturīgiem gan to pirmās atkušanas periodā (pie viszemākās stiprības svaigi atkusušai javai), gan arī turpmākajā ēkas ekspluatācijas laikā. Ar sasaldēšanas metodi mūrēta mūra konstrukciju augstumu nosaka ar aprēķinu, bet tas nedrīkst pārsniegt 15 m un 4 stāvus. Ir atļauts ar sasaldēšanas metodi izveidot pamatus ēkām ar nelielu stāvu skaitu (līdz trim stāviem ieskaitot) no tranšejās guldītiem akmeņiem, lietojot javu ar marku, ne zemāku par 25; 289.3. ar sasaldēšanas metodi, lietojot parastās javas, kuru marka nav zemāka par 50, bez ķīmiskām piedevām, bet ar mūrējamo konstrukciju apsildīšanu celtniecības laikā, kurā mūris sasniedz pietiekošu nestspēju, lai uzņemtu slodzi no augstāk izvietotām ēkas konstrukcijām. 290. Aprēķina spiedes pretestību mūrim, kas mūrēts, lietojot javas ar ķīmiskajām pretsala piedevām, ņem vienādu ar aprēķina pretestību vasaras mūrim, kas dota 2. - 8.tabulā, ja akmens mūris tiks mūrēts ārgaisa vidējā diennakts temperatūrā līdz mīnus 15 °C, un ar samazinošo koeficientu 0,9, ja mūri mūrē temperatūrā, kas zemāka par mīnus 15 °C. 291. Aprēķina spiedes pretestība mūrim, mūrētam ar sasaldēšanas metodi, kā arī reizē ar to apsildot būvējamās konstrukcijas, ja un lieto javas bez pretsala ķīmiskajām piedevām, pabeigtā ēkā pēc javas atkušanas un cietēšanas pie t° > 0°, ņem no 2. - 8.tabulas ar šādiem samazinošiem koeficientiem: mūrējot ķieģeļu un akmens mūri pie vidējās ārgaisa diennakts temperatūras līdz mīnus 15 °C - 0,9 un līdz mīnus 30 °C - 0,8; mūrim no lielizmēra blokiem aprēķina pretestību nesamazina. 292. Pasākumiem, kas nodrošina ziemā mūrēta mūra vajadzīgo galīgo pretestību (paaugstinot javas marku, lietojot ķieģeļus un akmeņus ar lielāku pretestību vai atsevišķos gadījumos lietojot sietveida stiegrojumu), jābūt norādītiem darba rasējumos. 293. Mūrim, kas mūrēts, lietojot javas ar ķīmiskajām piedevām, minētie pasākumi jāparedz tiem mūra elementiem, kuru nestspēja tiek izmantota vairāk nekā par 90 %. Ar sasaldēšanas metodi mūrētiem mūriem minētie pasākumi jāparedz elementiem, kuru nestspēja tiek izmantota vairāk nekā par 70 %. 294. Lietojot javas ar ķīmiskajām pretsala piedevām, kas nerada stiegru koroziju, darba apstākļu koeficienti γc1 un γcs1, kas doti 36.tabulā, netiek ņemti vērā. 295. Mūrējot ar sasaldēšanas metodi vai reizē ar to mākslīgi apsildot mūrējamās konstrukcijas, jāņem vērā ietekme no javas pazeminātās saistes ar akmeņiem un stiegrām, ievietojot aprēķina formulās darba apstākļu koeficientus γc1 un γcs1. 296. Projekta rasējumos ēkām ar palielinātu stāvu skaitu (9 stāvi un vairāk), kas uzceltas ziemā, lietojot javas ar ķīmiskajām pretsala piedevām, jānorāda nepieciešamās javu stiprības starpvērtības pa stāviem dažādām ēkas gatavības stadijām. 297. Konstrukcijām, kas mūrētas ar sasaldēšanas metodi, lietojot parastās javas (bez ķīmiskajām pretsala piedevām), nestspējas aprēķins jāveic: atkušanas stadijā ar aprēķina stiprību atkūstošajai javai 0,2 MPa (2 kgf/cm2), ja ir portlandcementa java un sienu un stabu biezums 38 cm un lielāks; ar nulles stiprību atkūstošajai javai un izdedžu portlandcementa vai portlandcementa ar hidrauliskām piedevām javām neatkarīgi no sienu un stabu biezuma, kā arī portlandcementa javām, ja sienu un stabu biezums ir mazāks par 38 cm. 298. Rēķinot atkušanas stadijā, jāņem vērā ietekme no javas pazeminātās saistes ar akmeni un stiegrām, ņemot vērā aprēķina formulā papildu darba apstākļu koeficientus γc1 un γcs1, kas doti 36.tabulā. 36.tabula
299. Mūrim, kas mūrēts ziemā ar sasaldēšanas metodi, sākumā apsildot, stiprība jānosaka ar aprēķinu, ņemot vērā javas sākotnējo stiprību, ko tā sasniegusi apsildīšanas laikā visā vai daļējā mūra šķērsgriezumā. Konstrukciju apsildīšanas atjaunošana pieļaujama tikai pēc tam, kad pārbaudīts, vai mūra nestspēja būs pietiekoša mākslīgās atkausēšanas periodā. 300. Ar sasaldēšanas metodi mūrētie mūra posmi (stabi, ailstarpas), kuros ar aprēķinu noteiktie spriegumi atkušanas stadijā pārsniedz pieļaujamos, jāpastiprina, ierīkojot pagaidu status uz ķīļiem visam mūra atkušanas un tai sekojošās cietēšanas periodam. 301. Mūrēt mūri, lietojot parastās javās, ar sasaldēšanas paņēmienu nav atļauts šādām konstrukcijām: 301.1. no pildbetona un plēstiem akmeņiem; 301.2. kas atkušanas stadijā pakļautas vibrācijām vai ievērojamām dinamiskām slodzēm; 301.3. kas atkušanas stadijā pakļautas šķērsvirziena slodzēm, kuru lielums pārsniedz 10 % no slodzes garenvirzienā; 301.4. kam ekscentricitātes atkušanas stadijā ir lielākas par 0,25y, ja konstrukcijām nav augšējā balsta, un lielākas par 0,7y, ja tām ir augšgala nostiprinājums (balsts); 301.5. kam sienu (stabu) augstuma attiecība pret to platumu atkušanas stadijā pārsniedz β vērtību, kas noteikta IV mūru grupai. 302. Konstrukcijām, kurām nav augšējā nostiprinājuma (balsta), robežattiecība β jāsamazina divas reizes un jāņem ne lielāka kā β = 6. 303. Gadījumos, kad tiek pārsniegta konstrukciju slaiduma robežvērtība, mūrēšanas procesā jāparedz pagaidu stiprinājumi, kas nodrošina to noturību atkušanas periodā. 304. Par pretsala piedevu javām atļauts lietot tikai nātrija nitrītu šādos apstākļos: 304.1. būvējot cehus, pirtis, veļas mazgātavas un citas telpas ar paaugstinātu gaisa mitrumu, kas nosakāms saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu prasībām, kā arī telpas, kurās gaisa temperatūra paredzēta augstāka par 40 °C; 304.2. mūrējot konstrukcijas, kuras izvietojas mainīga gruntsūdens līmeņa zonā un zem ūdens un kurām nav hidroizolācijas. 305. Nav pieļaujams, ka javas, kurās ir nātrija nitrīts, potašs vai kompleksās piedevas, tieši saskaras ar cinkotām un alumīnija ieliekamo detaļu virsmām, kuras iepriekš nav aizsargātas ar aizsargpārklājumiem. 306. Sienām no silikātķieģeļiem ar marku, zemāku par 100, un salizturību, zemāku par F25, nedrīkst lietot javas ar potaša piedevām. 307. Projektējot sienas ar apšuvumu no plātnēm, kas tiek iestrādātas vienlaikus ar mūrēšanu ziemas apstākļos, nepieciešams ievērot atšķirīgās deformatīvās īpašības apšuvuma plātnēm un sienu mūrim. Projektā jānorāda pasākumi, kuri novērš plaisu rašanās iespēju un apšuvuma atdalīšanos no mūra sienas. 308. Ēku un būvju darba rasējumos mūra konstrukcijām, kuras paredz mūrēt ar sasaldēšanas metodi, nepieciešams papildus norādīt: 308.1. sienu robežaugstumus, kādi pieļaujami javas atkušanas periodā; 308.2. nepieciešamības gadījumos konstrukciju papildu stiprinājumus, kuri jāuzstāda pirms augstāk esošo stāvu mūrēšanas un jāsaglabā pa visu atkušanas un cietēšanas laiku. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
Projekta rasējumos jābūt norādītam: 1. Ķieģeļu, akmeņu, apšuvuma materiālu un betona veidam, mūru, kā arī paneļu un lielizmēra bloku izgatavošanai atbilstoši attiecīgajiem standartiem un tehniskajiem noteikumiem, un to projektētajām stiprības un sala izturības markām; betoniem ar porainu pildmateriālu, šūnbetoniem un porainajiem betoniem jānorāda arī blīvums. 2. Projektētajām javu markām un saistvielu veidam montāžas šuvju aizpildīšanai, kā arī paneļu un lielizmēra bloku izgatavošanai gan vasaras, gan ziemas apstākļos. 3. Stiegru, lokšņu un profilētā tērauda klasēm un markām. 4. Sienu konstrukcijai, šuvju pārsiešanās sistēmai, bet atvieglotam mūrim - siltumizolācijas materiāla veidam un biezumam. 5. Mūrim, ko mūrē negatīvā gaisa temperatūrā, - mūra veids un speciālie pasākumi, kas nodrošina ziemas mūra stiprību un noturību būvēšanas un turpmākās ekspluatācijas laikā; uz rasējumiem, pēc kuriem varētu notikt mūrēšanas darbi negatīvā gaisa temperatūrā, ir jābūt norādei, ka ir veikta konstrukciju stiprības pārbaude un būvdarbus atļauts veikt ziemas apstākļos. 6. Prasībām sistemātiski pārbaudīt ķieģeļu (akmeņu) un javas stiprību konstrukcijām būvdarbu veikšanas laikā, ja to aprēķina nestspēja tiek izmantota vairāk nekā par 80 %. Šīs konstrukcijas jānorāda darba rasējumos. 7. Ja nepieciešams, - darbu veikšanas secībai, pagaidu stiprinājumu ierīkošanai un citiem pasākumiem, kas nodrošina konstrukciju stiprību un noturību to būvēšanas laikā; javas stiprībai procentos no projektētās markas, pie kādas mūri drīkst noslogot. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205-97 "Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas ..
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|