1. Šis būvnormatīvs nosaka mūra un stiegrota mūra konstrukciju projek­tēša­nas normas jaunām un rekonstruējamām ēkām un būvēm.

2. Mūra un stiegrota mūra konstrukcijām lietojami šādi konstruktīvi risi­nājumi, izstrādājumi un materiāli:

2.1. ārsienas no dobiem keramiskiem vai betona akmeņiem un ķieģeļiem, no atvieglota ķieģeļu mūra ar plātņu siltumizolāciju vai porainu pildvielu aiz­bērumu starpkārtu, no vienlaidu akmeņiem un betona blokiem ar porainām pildvielām un no poraina betona un šūnbetona. Lietot ārsienām vienlaidu mūri no māla vai silikāta pilnķieģeļiem atļauts tikai sausa vai normāla mitruma režīma telpu ārsienām, lai nodrošinātu to stiprību;

2.2. sienas no paneļiem un liela izmēra blokiem, kas izgatavoti no dažādu veidu betoniem, kā arī no ķieģeļiem vai akmeņiem;

2.3. vietējie dabiskie akmens materiāli.

3. Telpās ar paaugstināta mitruma režīmu ārsienām atļauts lietot silikāt­ķieģeļus, akmeņus un blokus, kā arī akmeņus un blokus no šūnbetona, dob­ķieģeļus un keramiskos akmeņus; pussausi presētos māla ķieģeļus atļauts lietot, ja uz sienu iekšējās virsmas tiek uzlikta tvaika izolācijas kārta. Minētos mate­riālus nav atļauts lietot ārsienām telpām ar slapju režīmu, kā arī pagrabu un co­kolu ārsienām. Mitruma režīmu nosaka atbilstoši Latvijas būvnormatīviem.

4.¹ Šī būvnormatīva izpildei piemēro to Latvijas nacionālo standartu prasības, kuru sarakstu pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” ir publicējusi laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā)

4.² Ja mūra un stiegrota mūra konstrukcijas tiek projektētas atbilstoši šī būvnormatīva 4.¹ punktā minēto piemērojamo standartu nosacījumiem, sniega un vēja slodžu vērtības nosaka saskaņā ar LBN 003-01 5.¹ punktu kā būvēm, kas tiek projektētas atbilstoši piemērojamo standartu prasībām.

(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā)

4.³ Ja kādam šī būvnormatīva 4.¹ punktā minētajam piemērojamajam standartam nav apstiprināts Latvijas nacionālais pielikums, tad piemēro attiecīgajā standartā ieteiktās nacionāli determinētās parametru vērtības.

(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā)

4.⁴ Sabiedriski nozīmīgu būvju mūra un stiegrota mūra konstrukciju seismisko noturību nodrošina atbilstoši Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētajam Eirokodeksa standartam LVS EN 1998–1:2008 “8. Eirokodekss – Seismiski izturīgu konstrukciju projektēšana – 1.daļa: Vispārīgie noteikumi – Seismiskās iedarbes un noteikumi ēkām.

(MK 28.07.2008. noteikumu Nr.588 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.01.2009., sk. 309. punktu)

5. Būvdarbu veikšanas laikā un ekspluatācijas apstākļos, kā arī saliekamo konstrukciju transportēšanas un montāžas laikā jānodrošina mūra konstrukciju un to elementu stiprība un noturība.

6. Projektējot ēkas un būves, jāparedz pasākumi, kas nodrošinātu to būvē­šanu arī ziemas apstākļos.

7. Mūra un stiegrota mūra konstrukcijās lietotajiem ķieģeļiem, akmeņiem un javām, kā arī betoniem, kas izmantoti akmeņu un lielbloku izgatavošanai, jāatbilst piemērojamo standartu prasībām vai tehniskajiem noteikumiem, to atbilstībai jābūt novērtētai likumā “Par atbilstības novērtēšanu” noteiktajā kārtībā, un tiem ir šādas markas un klases:

7.1. akmeņi ar spiedes robežstiprības (ķieģeļiem ņem vērā arī to lieces stiprību) marku 4, 7, 10, 15, 25, 35, 50 (akmeņi ar zemu stiprību, piemēram, vieglbetona un dabiskie akmeņi); 75, 100, 125, 150, 200 (akmeņi ar vidēju stiprību, piemēram, ķieģeļi, keramiskie, dabiskie un betona akmeņi); 250, 300, 400, 500, 600, 800, 1000 (akmeņi ar augstu stiprību, piemēram, ķieģeļi, dabis­kie un betona akmeņi);

7.2. betoni ar spiedes stiprības klasi B3,5; B5; B7,5; B12,5; B15; B20; B25; B30 (smagais betons), B2; B2,5; B3,5; B5; B7,5; B12,5; B15; B20; B25; B30 (betons ar porainām pildvielām), B1; B2; B2,5; B3,5; B5; B7,5; B12,5 (šūnbetons), B1; B2; B2,5; B3,5; B5; B7,5 (lielporu jeb putubetons), B2,5; B3,5; B5; B7,5 (gāzbetons), B12,5; B15; B20; B25; B30 (silikāta betons); kā siltumizolāciju atļauts lietot betonus, kuru spiedes robežstiprība ir 0,7 MPa (7 kgf/cm²) un 1,0 MPa (10 kgf/cm²), bet iemūrējumiem un plātnēm – ne mazāka par 1,0 MPa (10 kgf/cm²);

7.3. javas ar spiedes robežstiprības marku 4, 10, 25, 50, 75, 100, 150, 200;

7.4. akmens materiāli ar salizturības marku F10, F15, F25, F35, F50, F75, F100, F150, F200, F300; salizturības markas betoniem ir tādas pašas, izņemot marku F10.

(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr. 588)

8. Akmens materiālu projektējamās salizturības markas siena ārējai daļai (12cm biezumā) un pamatiem (visā biezumā) jāņem atkarībā no paredzamā konstrukciju kalpošanas termiņa (ne mazāk kā 100, 50 un 25 gadi) saskaņā ar 1.tabulu. Projektējamās markas nosaka tikai tiem materiāliem, kurus paredzēts iemūrēt pamatu virsējā daļā (līdz grunts caursalšanas dziļuma pusei).

9. Stiegrojums mūra konstrukcijām jāņem saskaņā ar Latvijas būvnor­matīvu LBN 203-97 "Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas nor­mas":

9.1. stiegrojumam ar sietiem A-I un Bp-I klases stiegras;

9.2. garenstiegrām un šķērsstiegrām, enkuriem un saitēm – A-I, A-II un Bp-I klases stiegras, ievērojot šo noteikumu 30.punkta nosacījumus.

10. Metāla ieliekamām detaļām un savienojošām detaļām jālieto tēraudi saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 204.

1.tabula

Piezīmes.

1. No visu veidu betoniem izgatavoto akmeņu, bloku un paneļu saliztu­rības markas jālieto saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203.

2. Mūriem no plastiski presētiem māla ķieģeļiem 1.tabulā norādītās saliz­turības markas var būt samazinātas par vienu pakāpi, bet ne zemāk par F10 šādos gadījumos:

2.1. ārējām sienām telpām ar sausu un normālu mitruma režīmu (1.a pozīcija), kuras no ārpuses aizsargātas ar apdares kārtu, ne plānāku par 35 mm, kas atbilst 1.tabulā norādītajām salizturības prasībām, apdares ķieģeļu un keramisko akmeņu salizturībai jābūt ne zemākai kā F25 visos konstrukcijas kalpošanas termiņos;

2.2. ārējām sienām telpām ar slapju un mitru režīmu (1.b un 1.c pozīcija), kuras aizsargātas no iekšpuses ar hidroizolācijas vai tvaika izolācijas kārtām;

2.3. pamatiem un sienu daļām zem zemes, ja līdzās ir ietves vai apmales, - gruntīs, kur ir neliels mitruma daudzums un gruntsūdens līmenis salī­dzinājumā ar zemes planējuma atzīmi ir zemāks par 3 m un vairāk (2.pozīcija).

3. Salizturības markas, kuras 1.pozīcijā dotas apmūrējumiem (apdares kārtām), kuri plānāki par 35 mm, tiek paaugstinātas par vienu pakāpi, bet ne augstāk kā F50.

4. Akmens materiālu salizturības markas (2.pozīcija), kuras lieto pama­tiem un sienu daļām zem zemes, jāpaaugstina par vienu pakāpi, ja gruntsūdens līmenis ir zemāks par zemes planējuma atzīmi mazāk nekā 1 m.

5. Atklātu konstrukciju mūru, kā arī būvju konstrukciju mūru, kas tiek celti zonā ar mainīgu gruntsūdens līmeni (atbalsta sieniņu, rezervuāru, ūdens noteku, apmalu akmeņu u.tml.), akmeņu salizturības markas jāņem no speciāla­jām projektēšanas normām.

6. Pēc saskaņošanas ar pasūtītāju drīkst atteikties no salizturības pārbau­des prasībām dabiskiem akmens materiāliem, kuri, ņemot vērā iepriekšējās būvniecības pieredzi, analoģiskos ekspluatācijas apstākļos uzrādījuši pietiekošu salizturību.

11. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm²) visu veidu ķieģeļu, kā arī keramikas akmeņu (ar vertikāliem spraugveida dobumiem, ne platākiem par 12 mm) mūrim ar kārtu augstumu 50-150 mm, lietojot smagās javas, dota 3.tabulā.

12. Aprēķina spiedes pretestība Rk, MPa (kgf/cm²) vibrētam ķieģeļu mū­rim, lietojot smagās javas, dota 2.tabulā.

2.tabula

Piezīmes.

1. Aprēķina spiedes pretestība vibrētam ķieģeļu mūrim, kas biezāks par 30 cm, jāņem pēc 2.tabulas ar koeficientu 0,85.

2. Tabulā norādītā aprēķina spiedes pretestība attiecas uz mūra joslām, kuru platums ir 40 cm un vairāk.

13. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm²) mūrim no visu veidu betonu vienlaidu (pilniem) lielblokiem un no dabisko akmeņu blokiem (izzā­ģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu 500 - 1000 mm dota 4.ta­bulā.

3.tabula

Piezīme.

Aprēķina spiedes pretestība mūrim, izmantojot no 4 līdz 50 markas javas, jāsamazina, lietojot šādus koeficientus:

0,85 - mūrim, kas mūrēts ar stingru cementa javu (bez kaļķu un māla piedevām) un vieglu kaļķu javu 3 mēnešu vecumā;

0,90 - mūrim, kas mūrēts ar cementa javu (bez kaļķu un māla pildvielām) ar organisku vielu plastifikatoriem.

Augstas klases mūrim, kur javas šuves aizpilda, pēc rāmīša izlīdzinot un noblīvējot javu ar līsti, samazināt aprēķina spiedes pretestību nav nepieciešams. Projektā jānorāda javas marka parastam mūrim un arī paaugstinātas kvalitātes mūrim.

4.tabula

Piezīmes.

1. Aprēķina spiedes pretestību mūrim ar augstumu, lielāku par 1000 mm, ņem pēc 4.tabulas ar koeficientu 1,1.

2. Dabisko akmeņu bloku markas ņem atkarībā no spiedes robežpretestības MPa (kgf/cm²) etalona paraugam - kubiņam.

3. Aprēķina spiedes pretestību mūrim no betona lielblokiem un dabisko akmeņu blokiem, ja javas šuves aizpilda pēc rāmīša, izlīdzinot un noblīvējot ar līsti (to norādot projektā), atļauts ņemt pēc 4.tabulas ar koeficientu 1,2.

14. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm²) vienlaidu (pilniem) be­tona akmeņiem un dabiskiem akmeņiem (izzāģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu 200 - 300 mm dota 5.tabulā.

5.tabula

Piezīmes.

1. Aprēķina spiedes pretestība mūrim no pilniem (vienlaidu) izdedžu betona akmeņiem, kas iegūti, sadedzinot brūnās un jauktās ogles, jāņem pēc 5.tabulas ar koeficientu 0,8.

2. Ģipšbetona akmeņus atļauts lietot sienu mūrēšanai tikai tad, ja sienu kalpošanas termiņš ir 25 gadi; turklāt mūra aprēķina spiedes pretestība jāņem pēc 5.tabulas ar koeficientu 0,7 ārsienu mūrim un 0,8 iekšējām sienām.

3. Aprēķina spiedes pretestību mūrim no betona un dabiskiem akmeņiem ar marku 150 un augstāku, ar līdzenām virsmām un pielaidēm izmēros, kuras nepārsniedz ± 2 mm, ar javas šuvju biezumu, ne lielāku par 5 mm, kuras aizpildītas, izmantojot cementa pastas vai līmes sastāvus, atļauts ņemt pēc 5.tabulas ar koeficientu 1,3.

15. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm²) mūrim no dobiem beto­na akmeņiem ar mūra kārtas augstumu 200 - 300 mm dota 6.tabulā.

6.tabula

Piezīme.

Aprēķina spiedes pretestība mūrim no dobiem izdedžu betona akmeņiem, kas iegūti, sadedzinot brūnās un jauktās ogles, kā arī mūrim no ģipšbetona dobiem ak­meņiem jāsamazina, ievērojot 5.tabulas 1. un 2.piezīmi.

16. Aprēķina spiedes pretestība R, MPa (kgf/cm²) mūrim no dabiskiem akmeņiem (izzāģētiem vai gludi tēstiem) ar mūra kārtas augstumu līdz 150 mm dota 7.tabulā.

7.tabula

17. Aprēķina spiedes pretestība R mūrim no plēstiem akmeņiem dota 8.tabulā.

8.tabula

Piezīmes.

1. Tabulā norādītās aprēķina pretestības plēstu akmeņu mūrim, lietojot javas marku 4 un augstāku, dotas 3 mēnešu ve­cumam, bet javas marka noteikta 28 dienu vecumā. Mūrim 28 dienu vecumā aprēķina pretestība, kas norādīta tabulā, javām ar marku 4 un augstāku jāņem, reizinot ar koeficientu 0,8.

2. Pēc tabulas ņemtā aprēķina pretestība mūrim no piegulošiem plēstiem akmeņiem jāreizina ar koeficientu 1,5.

3. Aprēķina pretestību plēstu akmeņu pamatu mūrim, kas no visām pusēm aizbērts ar grunti, atļauts palielināt: mūrējot un aizberot būvbedrē pamatu žākles ar grunti - par 0,1 MPa (1kgf/cm²); mūrējot tranšejās bez veidņiem un mūrējot virs­būves - par 0,2 MPa (2kgf/cm²).

18. Aprēķina spiedes pretestība pildbetona (nevibrētam) mūrim dota 9.ta­bulā.

9.tabula

Piezīme.

Aprēķina spiedes pretestība vibrētam pildbetonam jāņem ar koeficientu 1,15.

19. Aprēķina spiedes pretestību mūrim no dobiem silikāta ķieģeļiem (ar apaļiem dobumiem ne vairāk kā 35 mm diametrā, kopā ar tukšumiem līdz 25 %) ar biezumu 88 mm un akmeņiem ar biezumu 138 mm pieļaujams ņemt pēc 3.tabulas ar koeficientiem: javām ar nulles stiprību un stiprību 0,2 MPa (2kgf/cm²) - 0,8; javām ar marku 4, 10, 25 un augstāku - attiecīgi 0,85, 0,9 un 1,0.

20. Aprēķina spiedes pretestība mūriem ar kārtu augstuma starpvērtībām no 150 līdz 200 mm jānosaka kā vidējā aritmētiskā no vērtībām, kuras ņemtas pēc 3. un 5.tabulas; ja kārtu augstums ir no 300 līdz 500 mm - interpolējot starp vērtībām, kuras ņemtas pēc 4. un 5.tabulas.

21. Aprēķina spiedes pretestības mūrim, kuras dotas 2. - 8.tabulā, jārei­zina ar darba apstākļu koeficientiem γ_c, kuru skaitliskā vērtība ir:

21.1. 0,8 - stabiem un starpailām ar šķērsgriezuma laukumu 0,3 m² un mazāku;

21.2. 0,6 - elementiem ar apaļu šķērsgriezumu, kurus izveido no parastiem (neizliektiem) ķieģeļiem, nestiegrotiem ar stiegru sietiem;

21.3. 1,1 - lielblokiem un akmeņiem, kuri izgatavoti no smagā betona un dabiskiem akmeņiem (γ > 1800 kg/m³);

21.4. 0,9 - mūrim no blokiem un akmeņiem no autoklavēta šūnbetona un silikātbetona, kuru stiprības klase ir augstāka par B 25;

21.5. 0,8 - mūrim no blokiem un akmeņiem no lielporaina betona un neautoklavēta šūnbetona;

21.6. 1,15 - mūrim pēc ilga javas cietēšanas laika (ilgāk par gadu);

21.7. 0,85 - mūrim no silikātķieģeļiem, lietojot javu ar potaša piedevām;

21.8. mūrim, kurš mūrēts ziemā ar sasaldēšanas metodi, darba apstākļu koeficienti γ_c1 jāņem pēc 36.tabulas.

22. Aprēķina spiedes pretestība mūrim no dažādu veidu (tipu) dobiem betona lielblokiem jānosaka pēc eksperimentāliem datiem. Ja šādu datu trūkst, aprēķina pretestība jāņem pēc 4.tabulas ar koeficientiem:

22.1. ja tukšumi blokos ≤ 5 % - 0,9;

22.2. ja tukšumi blokos ≤ 25 % - 0,5;

22.3. ja tukšumi blokos ≤ 45 % - 0,25,

kur dobumu procents tiek noteikts pēc vidējā horizontālā šķērsgriezuma. Pie dobumu procenta starpvērtībām norādītie koeficienti jānosaka interpolējot.

23. Aprēķina spiedes pretestības mūrim no dabiskiem akmeņiem, kas do­tas 4., 5. un 7.tabulā, jāņem ar koeficientiem:

23.1. mūrim no pusgludi kaltiem akmeņiem (izvirzījumi līdz 10 mm) - 0,8;

23.2. mūrim no rupji kaltiem akmeņiem (izvirzījumi no 1 līdz 20 mm) - 0,7.

24. Aprēķina spiedes pretestība mūrim no neapdedzinātiem ķieģeļiem un smilšakmeņiem jāņem pēc 7.tabulas ar koeficientiem:

24.1. ārsienām - 0,5;

24.2. iekšējām sienām - 0,8.

25. Neapdedzinātus ķieģeļus un smilšakmeņus atļauts lietot tikai ēkām ar paredzamo ekspluatācijas laiku, kas nav ilgāks par 25 gadiem.

1.attēls.

Mūra stiepe nepārsietā šķēlumā

2.attēls.

Mūra stiepe pārsietā šķēlumā

3.attēls.

Mūra stiepe liecē pārsietā šķēlumā

10.tabula

Piezīmes.

1. Aprēķina pretestības attiecināmas uz visu mūra stiepto vai cirpto šķē­lumu perpendikulāri vai paralēli (pie cirpes) piepūļu virzienam.

2. 10.tabulā dotās aprēķina pretestības mūrim jāņem ar koeficientiem:

2.1. ķieģeļu mūrim, vibrētam uz vibrogaldiem, rēķinot uz speciālām ie­darbībām, - 1,4;

2.2. vibrētam plastiski presētu māla ķieģeļu mūrim, kā arī parastam mū­rim no ķieģeļiem ar caurumiem vai spraugām un dobiem betona akmeņiem - 1,25;

2.3. nevibrētam ķieģeļu mūrim smagā cementa javā bez māla vai kaļķu piedevām - 0,75;

2.4. mūrim no silikāta pilnķieģeļiem un dobiem silikāta ķieģeļiem - 0,7, bet silikātķieģeļiem, kuri izgatavoti, lietojot smalkas smiltis, pieņemot pēc eksperimentāliem datiem;

2.5. mūrim, kurš mūrēts ziemā ar sasaldēšanas metodi, ņem pēc 36.ta­bulas.

3. Rēķinot plaisu rašanos pēc formulas (33), aprēķina stiepes pretestība liecē R_tb visu veidu mūriem jāņem pēc 10.tabulas, neņemot vērā koeficientus, kas norādīti piezīmēs.

4. Ja regulāras formas ķieģeļu (akmeņu) pārsiešanās dziļuma attiecība pret mūra kārtas augstumu ir mazāka par 1, aprēķina centriskas stiepes pretestība mūrim un aprēķina stiepes pretestība mūrim pie lieces pa pārsietiem šķēlumiem jāņem vienāda ar lielumiem, kas doti 10.tabulā, reizinātiem ar pārsiešanās dziļuma pret kārtas augstumu attiecības skaitlisko lielumu.

26. mūrim no vienlaidu akmeņiem cementa-kaļķu, cementa-māla un kaļķu javās aprēķina centriskas stiepes pretestība R_t, stiepes liecē R_tb, galvenajiem stiepes spriegumiem liecē - R_tw, cirpes R_sq, aprēķinot mūra šķēlumus, kuri iet pa horizontālām un vertikālām šuvēm, dota 10.tabulā.

27. aprēķina centriskas stiepes pretestība R_t mūrim no ķieģeļiem un regulāras formas akmeņiem stiepes liecē R_tb, cirpes R_sq un galvenajiem stiepes spriegumiem liecē R_tw, aprēķinot mūri pa pārsietu šķēlumu, kuri iet pa ķieģeli vai akmeni, dota 11.tabulā.

11.tabula

Piezīmes.

1. aprēķina centriskas stiepes pretestība R_t, aprēķina stiepes pretestība liecē R_tb un aprēķina galveno stiepes spriegumu pretestība R_tw attiecas uz visu šķēlumu mūra pārrāvuma vietā.

2. aprēķina cirpes pretestība R_sq pārsietā šķēlumā attiecināta tikai uz ķieģeļa vai akmens šķērsgriezuma laukumu (laukumu neto), neieskaitot vertikālo šuvju laukumu.

28. Centriskas stiepes aprēķina pretestība pildbetonam R_t stiepes liecē R_tb un galvenajiem stiepes spriegumiem R_tw dota 12.tabulā.

12.tabula

29. Aprēķina pretestību mūrim no dabiskiem akmeņiem visu veidu sprie­gumstāvokļos atļauts precizēt pēc speciāliem norādījumiem, kuri saskaņoti noteiktā kārtībā.

30. Stiegrojuma aprēķina pretestība R_s, kas ņemta atbilstoši Latvijas būv­normatīvam LBN 203, jāreizina ar darba apstākļu koeficientu γ_cs atkarībā no 13.tabulā dotā konstrukcijas stiegrojuma veida.

13.tabula

Piezīmes.

1. Lietojot cita veida stiegru tēraudu, Latvijas būvnormatīvā LBN 203-97 dotās aprēķina pretestības jāņem ne augstākas kā stiegrojumam no A-II klases vai atbilstoši Bp-I klases tērauda.

2. Aprēķinot ziemas mūri, kurš tiks mūrēts ar sasaldēšanas metodi, stieg­ru aprēķina pretestība, stiegrojot ar sietiem, jāņem ar papildu darba apstākļu koeficientu γ_cs1, kas dots 36.tabulā.

31. Mūra elastības modulis (sākuma deformāciju modulis), darbojoties īslaicīgai slodzei, jāņem:

E₀ = αR_u (1)

31.2. mūrim ar garenstiegrojumu:

E₀ = αR_sku (2)

32. Formulās (1) un (2) α – mūra elastības raksturojums - jāņem saskaņā ar šo noteikumu 40.punktu.

33. Elastības modulis mūrim, kas stiegrots ar stiegru sietiem, jāņem tāds pats kā nestiegrotam mūrim.

34. Mūrim ar garenstiegrojumu elastības raksturojums jāpieņem tāds pats kā nestiegrotam mūrim.

35. Spiedes robežpretestība R_u (vidējā stiprības robeža) mūrim nosakāma pēc formulas:

k – koeficients, kas jāņem pēc 14.tabulas;
R - mūra aprēķina spiedes pretestība, kas jāņem pēc 2. – 9.tabulas, ievērojot koeficientus, kas norādīti minēto tabulu piezīmēs, kā arī saskaņā ar šo noteikumu 19. – 25.punktu.

14.tabula

36. Elastības raksturojums ar sietiem stiegrotam mūrim jānosaka pēc formulas:

37. Formulās (2) un (4) R_sku - spiedes robežpretestība (vidējā stiprības robeža) stiegrotam mūrim no ķieģeļiem vai akmeņiem ar kārtas augstumu, ne lielāku kā 150 mm, nosakāma pēc formulām:

37.2. mūrim ar sietveida stiegrojumu:

μ - mūra stiegrojuma procents;

37.3. mūrim ar garenstiegrām:

A_s un A_k ir attiecīgi stiegrojuma un mūra šķērsgriezuma laukumi;

37.4. mūrim ar sietveida stiegrojumu μ nosaka saskaņā ar šo noteikumu 114. – 116.punktu.

38. Stiegrojuma normatīvā pretestība Rsn stiegrotā mūrī A-I un A-II kla­ses tēraudam jāņem atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 203, bet Bp-I klases tēraudam – ar darba apstākļu koeficientu 0,6 pēc tā paša būvnormatīva.

39. Mūrim ar sietveida stiegrojumu μ nosaka saskaņā ar šo noteikumu 114. – 116.punktu.

40. Elastības raksturojumu α vērtības nestiegrotam mūrim jāņem pēc 15.tabulas.

15.tabula

Piezīmes.

1. Nosakot garenlieces (ļodzes) koeficientu elementiem ar slaidumu l₀/i ≤ 28 vai attiecību l₀/h ≤ 8, atļauts ņemt elastības raksturojumu mūrim no visu veidu ķieģeļiem kā no plastiski presētiem ķieģeļiem.

2. 15.tabulā norādītā elastības raksturojuma α lielums ķieģeļu mūrim attiecas arī uz vibrētiem paneļiem un blokiem.

3. Elastības raksturojums pildbetonam jāņem α = 2000.

4. Mūrim vieglās javās elastības raksturojums α jāņem pēc 15.tabulas ar koeficientu 0,7.

5. Elastības raksturojumu mūrim no dabiskiem akmeņiem atļauts precizēt pēc speciāliem norādījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz eksperimentāliem pētījumiem un saskaņoti noteiktā kārtībā.

41. Mūra deformāciju modulis jāņem šādi:

41.1. konstrukciju mūra stiprības aprēķinos, nosakot piepūles mūrī spiedes robežstāvoklī ar nosacījumu, ka mūra deformācijas ietekmē kopdarbība ar citu materiālu konstruktīvajiem elementiem (nosakot piepūles velvju savil­cēs, daudzslāņu šķērsgriezuma spiestajos slāņos, piepūles, ko radījušas defor­mācijas temperatūras svārstību rezultātā, aprēķinot mūri virs nesošām vainag­sijām vai sadalošām joslām), pēc formulas:

E₀ ir elastības modulis (sākuma deformāciju modulis) mūrim, ko nosaka pēc formulām (1) un (2);

41.2. nosakot mūra deformācijas no asspēkiem vai šķērsspēkiem, no piepūlēm statiski nenoteicamās rāmju sistēmās, kur konstrukciju mūra elementi darbojas kopā ar citādu materiālu elementiem, nosakot mūra konstrukciju svārstību periodu, konstrukcijas stingumu – pēc formulas:

42. Mūra relatīvo deformāciju, ievērojot šļūdi, nosaka pēc formulas:

σ – spriegums, pie kura nosaka ε;

ν – koeficients, kurš izvērtē mūra šļūdes ietekmi:

ν = 1,8 mūrim no keramiskiem akmeņiem ar vertikāliem spraugveida dobumiem (akmens augstums 138 mm);

ν = 2,2 mūrim no ķieģeļiem, kas izgatavoti ar plastiskas vai pussausas presēšanas metodi;

ν = 2,8 mūrim no lielizmēra blokiem vai akmeņiem, kas izgatavoti no smagā betona;

ν = 3,0 mūrim no pilniem vai dobiem silikātķieģeļiem, kā arī no akmeņiem, kas izgatavoti no betona ar porainām pildvielām vai gāzbetona un lielizmēra silikāta blokiem;

ν = 3,5 mūrim no lielizmēra autoklavētiem šūnbetona blokiem;

ν = 4,0 mūrim no lielizmēra neautoklavētiem šūnbetona blokiem.

43. Mūra elastības modulis E₀ pie pastāvīgas un ilgstošas slodzes, ņemot vērā šļūdi, jāsamazina, dalot ar šļūdes koeficientu ν.

44. Dabisko akmeņu mūrim elastības un deformāciju moduli atļauts pieņemt pēc speciāliem norādījumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz eksperi­mentāliem pētījumiem, un saskaņoti noteiktā kārtībā.

45. Rukuma deformācijas māla ķieģeļu un keramisko akmeņu mūrī ne­ņem vērā.

46. Citādiem mūriem rukuma deformācijas jāņem šādi:

46.1. no ķieģeļiem, akmeņiem, maziem un lieliem blokiem, kas izgatavoti no silikāta vai cementa saistvielām, – 3 x 10^-4;

46.2. no akmeņiem un lielizmēra blokiem, kas izgatavoti no autoklavēta šūnbetona, – 4 x 10^-4;

46.3. no akmeņiem un lielizmēra blokiem no parasta neautoklavēta iz­dedžu šūnbetona – 6 x 10^-4.

47. Mūra bīdes modulis jāņem G = 0,4 E₀ , kur E₀ – spiedes elastības modulis.

48. Lineārās izplešanās koeficienti mūrim jāņem pēc 16.tabulas.

16.tabula

Piezīme.

Lineārās izplešanās koeficientus mūrim no citiem materiāliem atļauts pieņemt pēc pieredzes datiem.

49. Berzes koeficienti jāņem pēc 17.tabulas.

17.tabula

50. Nestiegrotu mūra konstrukciju elementu aprēķins centriskā spiedē jāveic pēc formulas:

N – aprēķina asspēks;

R – aprēķina spiedes pretestība mūrim, kas nosakāma pēc 2. – 9.tabulas;

φ – garenlieces (ļodzes) koeficients, kas nosakāms saskaņā ar šo notei­kumu 52.punktu;

m_g - koeficients, ar kuru ievēro ilgstošas slodzes ietekmi un kuru nosaka pēc formulas (16) pie e_og = 0.

51. Ja elementu taisnstūrveida šķērsgriezuma mazākās malas izmērs h ≥ 30 cm (vai mazākais inerces rādiuss jebkura šķērsgriezuma elementiem i ≥ 8,7 cm), koeficients m_g jāņem 1,0.

52. Elementiem ar nemainīgu šķērsgriezumu visā tā garumā garenlieces koeficients φ jāņem pēc 18.tabulas atkarībā no elementa lokanības:

53. Formulās (11) un (12):

l_o - elementa aprēķina augstums (garums) nosakāms saskaņā ar šo notei­kumu 54.punktu;

i – elementa šķērsgriezuma mazākais inerces rādiuss;

h – taisnstūrveida šķērsgriezuma mazākais šķērsgriezuma izmērs.

54. Sienu un stabu aprēķina augstums l_o, nosakot garenlieces koeficientu φ, jāņem atkarībā no to balstījuma veida uz horizontāliem balstiem:

54.1. pie nekustīgiem locīklveida balstiem l_o = H (4.a attēls);

54.2. pie elastīga augšējā balsta un stinga iespīlējuma apakšējā balstā: vienlaiduma ēkām l_o = 1,5H, daudzlaidumu ēkām l_o = 1,25H (4.b attēls);

54.3. brīvi stāvošām konstrukcijām l_o = 2H (4.c attēls);

54.4. konstrukcijām ar daļēji iespīlētiem balstu šķēlumiem – ņemot vērā faktisko iespīlējumu, bet ne mazāks kā l_o = 0,8H, kur H ir attālums starp pārsegumiem vai citiem horizontāliem balstiem, dzelzsbetona horizontālu bal­stu gadījumā l_o ir brīvais atstatums starp tiem.

18.tabula

Piezīmes.

1. Garenlieces koeficientu pie lokanības starpvērtībām nosaka interpo­lējot.

2. Koeficients φ attiecībai λ_h, kas pārsniedz robežvērtības (6.16. – 6.20.punkts), jāņem, nosakot φ kā ekscentriskas spiedes aprēķina gadījumā ar lielām ekscentricitātēm.

3. Mūrim, kas stiegrots ar sietiem, elastības raksturojumi, kas aprēķināti pēc formulas (4), var būt arī mazāki par 200.

55. Stingu balstu gadījumā un pie saliekamā dzelzsbetona pārsegumu ie­spīlējuma sienā ņem l_o = 0,9 H, bet pie monolītiem dzelzsbetona pārsegumiem, kuri pa visām četrām malām balstās uz sienām, - l_o = 0,8H.

56. Ja aprēķināmā posma robežās slodze ir tikai no elementa pašsvara, tad aprēķina augstums l_o spiestiem elementiem, kas dots šo noteikumu 54.punktā, jāsamazina, reizinot ar koeficientu 0,75.

57. Koeficientu φ un m_g vērtības sienām un stabiem, kas balstās uz nekustīgiem locīklveida balstiem ar aprēķina augstumu l_o = H, aprēķinot šķēlumus, kas izveidojas augstuma vidējā trešdaļā, l_o jāņem pastāvīgas un vienādas ar aprēķina vērtībām φ un m_g, kas noteiktas dotajam elementam. Aprēķinot šķēlumus zonās, kas atrodas galējās l_o trešdaļās, koeficienti φ un m_g palielināmi pēc lineāra likuma līdz 1 uz balstiem (4.a attēls).

4.attēls.

Koeficientu φ un m_g sadalījums pa spiestu sienu un stabu augstumu: a) locīklveidā balstītu uz nekustīgiem balstiem; b) iespīlētu apakšā un ar elastīgu augšējo balstu; c) brīvi stāvošu

58. Sienām un stabiem, kam apakšējais balsts iespīlēts un augšējais elas­tīgs, rēķinot šķēlumu sienas vai staba augšējā daļā, φ un m_g vērtības šiem šķēlumiem jāpalielina līdz 1 pēc lineāra likuma (4.b attēls).

59. Brīvi stāvošām sienām un stabiem, aprēķinot šķēlumus lejasdaļā (līdz augstumam 0,5H), φ un m_g lielumi tiek aprēķināti, bet augšējā pusē palielināti līdz 1 pēc lineāra likuma (4.c attēls).

60. Vietās, kur garensienas krustojas ar šķērssienām, ja tās droši saistītas savā starpā, koeficientus φ un m_g atļauts pieņemt 1,0. Attālumā H no sienu krustojuma koeficienti φ un m_g jānosaka saskaņā ar šo noteikumu 50. – 55.punktu. Vertikālajos starpposmos starp šīm minētajām zonām koeficienti φ un m_g tiek pieņemti interpolējot.

61. Sienās, kuras vājinātas ar ailām, aprēķinot ailstarpas, koeficientu φ ņem pēc sienas slaiduma. Šaurām ailstarpām, kuru platums mazāks par sienas biezumu, tiek veikts ailstarpas aprēķins arī sienas plaknē, pie tam ailstarpas aprēķina augstumu pieņem vienādu ar ailas augstumu.

62. Pakāpienveidīgām sienām un stabiem, kuru augšējai daļai ir mazāks šķērsgriezums, koeficientus φ un m_g nosaka šādi:

62.1. sienām (stabiem) balstoties uz nekustīgiem locīklveida balstiem – ar augstumu l_o = H (H - sienas vai staba augstums) un mazāko šķērsgriezumu, kāds atrodas augstuma H vidējā trešdaļā;

62.2. ja augšējais balsts ir padevīgs vai tā nav, φ un m_g nosaka pēc aprēķina augstuma l_o un šķēluma pie apakšējā balsta, bet, aprēķinot augšējo sienas (staba) daļu – pie augstuma H₁ pēc aprēķina augstuma l_o1 un šķērs­griezuma laukuma šajā daļā; l_o1 nosaka tāpat kā l_o , ar H = H₁.

63. Ekscentriski spiestus nestiegrotu mūra konstrukciju elementus aprēķina pēc formulas:

N ≤ m_gφ₁RA_cω, kur: (13)

A_c - šķēluma spiestās daļas laukums ar taisnstūrveida spriegumu epīru (5.attēls), kuru nosaka ar pieņēmumu, ka tās smagumcentrs sakrīt ar aprēķina asspēka N pielikšanas punktu; laukuma A_c izvietojuma robežu nosaka atkarībā no tā statiskā momenta attiecībā pret A_c smagumcentru pielīdzinājuma nullei.

5.attēls.

Ekscentriska spiede

64. Taisnstūrveida šķēlumā:

65. Formulās (13), (14) un (15):

R – mūra aprēķina spiedes pretestība;

A – elementa šķērsgriezuma laukums;

h – šķēluma augstums plaknē, kurā darbojas lieces moments;

e₀ – aprēķina spēka N ekscentricitāte attiecībā pret šķērsgriezuma smagum­centru;

φ – garenlieces (ļodzes) koeficients visam šķērsgriezumam lieces momenta darbības plaknē, ko nosaka pēc elementa aprēķina augstuma l_o;

φ_c – garenlieces koeficients spiestajai šķērsgriezuma daļai, ko nosaka ar faktisko elementa augstumu H pēc 18.tabulas lieces momenta darbības plaknē, atkarībā no attiecības:

h_c un i_c ir augstums un inerces rādiuss šķērsgriezuma A_c spiestajai daļai lieces momenta darbības plaknē; taisnstūrveida šķēlumam h_c = h - 2 e₀.

66. T veida šķēlumam (ja e₀ > 0,45y) atļauts aptuveni pieņemt A_c = 2(y - e₀)b un h_c = 2(y - e₀), kur y – attālums no šķēluma smagumcentra līdz tā malai ekscentricitātes virzienā; b – spiestā plauktiņa platums vai dubultā T veida šķēluma sieniņas biezums atkarībā no ekscentricitātes virziena.

67. Ja lieces momentu epīras pa elementa augstumu ir ar mainīgām zīmēm (6.attēls), stiprības aprēķins jāveic šķēlumos ar dažādu zīmju atbilstošiem maksimāliem lieces momentiem. Garenlieces koeficients φ_c jānosaka pēc augstuma elementa daļā, kur lieces momentu epīra ir ar vienādām zīmēm, ar attiecību vai lokanību:

un

H₁ un H₂ – elementa daļu augstumi ar lieces momentu vienādu zīmju epīrām;

h_c1; i_c1 un h_c2; i_c2 – augstumi un inerces rādiusi elementa šķēluma spiestajā daļā ar maksimāliem lieces momentiem;

ω – koeficients, kuru nosaka pēc 19.tabulā dotajām formulām;

m_g– koeficients, kuru nosaka pēc formulas:

N_g – aprēķina asspēks no ilgstošām slodzēm;

η – koeficients, kuru pieņem pēc 20.tabulas;

e_0g – ekscentricitāte no ilgstošo slodžu darbības.

6.attēls.

Lieces momenta epīra ar mainīgām zīmēm ekscentriski spiestam elementam

68. Ja e₀ > 0,7y, tad bez ekscentriski spiestu elementu aprēķina pēc formulas (13) jāveic arī plaisu atvēršanās aprēķins mūra šuvēs saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu.

69. Aprēķinot nesošās un pašnesošās sienas ar biezumu 25 cm un mazāk, jāņem vērā gadījuma ekscentricitāte.

70. Gadījuma ekscentricitātes lielums jāņem:

70.1. nesošām sienām 2 cm;

70.2. pašnesošām sienām, kā arī atsevišķiem slāņiem trīsslāņu nesošām sienām – 1 cm;

70.3. starpsienām un nenesošām sienām, kā arī pildkarkasa (fahverka) sienas aizpildījumam starp statiem gadījuma ekscentricitātes atļauts neņemt vērā.

19.tabula

Piezīme.

Ja 2y < h, tad, nosakot koeficientu ω, jāpieņem 2y vietā h. Ja h ≥ 30 cm vai i ≥ 8,7 cm, koeficients m_g jāņem 1,0.

71. Ekscentricitātes vislielākā vērtība (ņemot vērā gadījuma e₀) ekscen­triski spiestām konstrukcijām, kurās nav garenstiegrojuma stieptajā zonā, nedrīkst pārsniegt:

71.1. pie slodžu pamatsakārtojuma 0,9y, sevišķiem sakārtojumiem 0,95y;

71.2. 25 cm biezām un plānākām sienām pie slodžu pamatsakārtojuma 0,8y, sevišķiem sakārtojumiem – 0,85y, pie tam attālumam no spēka pielikšanas punkta līdz vairāk spiestai šķērsgriezuma malai nesošām sienām un stabiem jābūt ne mazākam kā 2 cm.

20.tabula

Piezīme.

Nestiegrotam mūrim koeficienta η vērtības jāņem kā mūrim ar stiegrojumu 0,1 % un mazāku. Ja stiegrojuma procents ir lielāks nekā 0,1 % un mazāks nekā 0,3 %, koeficientu η nosaka interpolējot.

72. Elementi, kuri strādā ekscentriskā spiedē, jāpārbauda ar aprēķinu uz centrisku spiedi plaknē, kas perpendikulāra lieces momenta darbības plaknei tajos gadījumos, kad šķērsgriezuma platums b < h.

73. Elementu aprēķinu greizās ekscentriskās spiedes gadījumā veic pēc formulas (13) abos virzienos, ja ir taisnstūrveida spriegumu epīra. Šķērs­griezuma spiestās daļas laukumu A_c nosacīti pieņem kā taisnstūri, kura smagumcentrs sakrīt ar spēka pielikšanas punktu un divas pārējās puses ierobežotas ar elementa šķērsgriezuma kontūru (7.attēls), pie tam h_c = 2c_h; b_c = 2c_b un A_c = 4c_hc_b, kur c_h un c_b – attālumi no spēka N pielikšanas punkta līdz tuvākajai šķērsgriezuma robežai. Ja šķērsgriezumam ir sarežģīta forma, aprēķina vienkāršošanai atļauts ņemt taisnstūrveida šķērsgriezuma daļu, neņemot vērā laukumus, kas sarežģī tā formu (8.attēls).

7.attēls.

Aprēķina shēma taisnstūrveida šķērsgriezumam greizās eks­centriskās spiedes gadījumā

8.attēls.

Sarežģīta šķērsgriezuma aprēķina shēma greizās ekscentriskās spiedes gadījumā;

laukumi A1 un A2 aprēķinā netiek ņemti vērā

74. Lielumus ω, φ₁ un m_g nosaka divas reizes:

74.1. kad šķērsgriezuma augstums h vai inerces rādiuss i_h un eks­centricitāte e_h ir h virzienā;

74.2. kad šķērsgriezuma augstums b vai inerces rādiuss i_b un eks­centricitāte e_b ir b virzienā.

75. Par aprēķina nestspēju tiek pieņemta mazākā no divām vērtībām, kas aprēķinātas pēc formulas (13) pie divām ω, φ₁ un m_g vērtībām.

76. Ja e_b > 0,7c_b vai e_h > 0,7c_h, tad bez nestspējas aprēķina veic aprēķinu uz plaisu atvēršanos saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu.

77. Šķērsgriezuma aprēķins uz virsmas vietējo spiedi (saspiešanos), ja slodze sadalīta pa šķērsgriezuma laukuma daļām, jāveic pēc formulas:

N_c – spiedes asspēks no vietējās slodzes;

R_c – mūra aprēķina pretestība pie virsmas spiedes, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 79. un 80.punktu;

A_c – šķērsgriezuma spiestās daļas laukums, uz kuru tiek nodota slodze;

d = 1,5 - 0,5 ψ – ķieģeļu un vibrētu ķieģeļu mūrim, kā arī mūrim no pilnķieģeļiem vai blokiem, kas izgatavoti no smagā vai vieglā betona;

d = 1 mūrim no dobiem betona akmeņiem vai pilniem akmeņiem un blokiem no lielporainā betona vai šūnbetona;

ψ – vietējās slodzes spiediena epīras pilnuma koeficients; pie vienmērīgi izdalīta spiediena ψ = 1; ja ir trijstūrveida spiediena epīra – ψ = 0,5.

78. Ja zem liekto elementu balstiem nav prasīts ievietot sadalošas plātnes, tad atļauts pieņemt ψd = 0,75 – mūriem no materiāliem, kas norādīti 21.tabulas 1. un 2.pozīcijā, un ψd = 0,5 – mūriem no materiāliem, kas norādīti 21.tabulas 3.pozīcijā.

79. Mūra aprēķina pretestību virsmas vietējā spiedē nosaka pēc formulas:

R_c = ξR, kur: (18)

ξ = ≤ ξ₁. (19)

21.tabula

Piezīme.

Visu veidu mūriem, lietojot nesacietējušu javu vai sasaldētu javu atku­šanas periodā, ziemā mūrējot un izmantojot sasaldēšanas metodi, ξ₁ vērtība tiek pieņemta pēc 3.pozīcijas.

80. Formulā (19):

A – aprēķina šķērsgriezuma laukums, kuru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 84.punktu;

ξ₁ – koeficients, kas atkarīgs no mūra materiāla un slodzes pielikšanas vietas un kuru nosaka pēc 21.tabulas.

81. Rēķinot uz virsmas vietējo spiedi, stūriem, kas stiegroti ar sietiem, mūra aprēķina pretestību spiedē R_c formulā (17) pieņem lielāko no divām vērtībām: R_c, kura noteikta pēc formulas (18) nestiegrotam mūrim, vai R_c = R_sk, kur R_sk - mūra aprēķina pretestība ar sietveida stiegrojumu ass spiedē, kuru nosaka pēc formulas (27) vai (28).

82. Vienlaikus darbojoties vietējai slodzei (balstreakcijas no sijām, garen­sijām, pārsegumiem u.tml.) un pamatslodzēm (augstāk esošā mūra svars un slodzes, kas tiek nodotas uz šo mūri), aprēķins tiek veikts dalīti, atsevišķi darbojoties vietējai slodzei un atsevišķi – vietējās un pamatslodzes summārās slodzes iedarbībai saskaņā ar 21.tabulu dažādām koeficienta ξ₁ vērtībām.

83. Aprēķinot vietējās un pamatslodzes summāro iedarbību, pieļauts ņemt vērā tikai to daļu no vietējās slodzes, kas ir pielikta pirms virsmas spiedes laukuma noslogojuma ar pamatslodzi. Gadījumos, kad šķērsgriezuma laukuma pietiek tikai vienas, t.i., virsmas spiedes slodzes uzņemšanai, bet tas nav pietiekošs, lai uzņemtu summāro slodzi no vietējās un pamatslodzes, atļauts izveidot pamatslodzes pārnesumu uz citu virsmas laukumu, ierīkojot atstarpi vai mīkstu starpliku virs garensijas, sijas vai ailu pārsedzes gala atbalsta.

84. Aprēķina šķērsgriezuma laukums A nosakāms pēc sekojošiem pieņē­mumiem:

84.1. pie virsmas spiedes laukuma visā sienas biezumā virsmas spiedes šķērsgriezuma aprēķina laukumā tiek ietvertas joslas, ne garākas par sienas biezumu uz katru pusi no virsmas spiedes robežas (9.a attēls);

84.2. pie virsmas spiedes laukuma, kas izveidojas sienas malā visā tās biezumā, aprēķina šķērsgriezuma laukums ir vienlīdzīgs ar virsmas spiedes laukumu, bet, aprēķinot pēc summārās slodzes un pamatslodzes, papildus tiek pieņemts laukums, kā ar pārtrauktu līniju norādīts 9.b attēlā;

84.3. ja siju gali balstās uz sienas virsmas, spiedes aprēķina laukuma robežās tiek ietverts sienas šķērsgriezuma laukums ar platumu, kas vienlīdzīgs siju balstīšanas dziļumam un platumam, kas nepārsniedz attālumu starp sijām divos blakus laidumos (9.c attēls); ja attālums starp sijām pārsniedz divkāršotu sienas biezumu, aprēķina šķērsgriezuma laukuma garumu nosaka kā sijas platuma b_c un sienas nosacītā platuma h summu abos virzienos (9.c₁ attēls);

84.4. pie virsmas spiedes, kur vietējā slodze pielikta sienai vienā galā sienas stūrī, aprēķina laukums ir vienlīdzīgs spiedes laukumam, bet, aprēķinot pie slodžu summas no vietējās spiedes un pamatslodzes, papildus tiek ņemts aplēses laukums, kas norādīts ar pārtrauktu līniju 9.d attēlā;

84.5. ja virsmas spiedes laukums izvietots kādā šķērsgriezuma platuma vai garuma daļā sienas šķērsgriezuma iekšpusē, aprēķina laukums tiek pieņemts pēc 9.e attēla. Ja spiedes laukums izvietots tuvu šķērsgriezuma malai, tad, aprēķinot pie slodžu summas no vietējās spiedes un pamatslodzes, aprēķina laukums tiek pieņemts ne mazāks, kāds nosakāms pēc 9.d attēla, pieliekot šo pašu slodzi sienas stūra daļai;

84.6. ja virsmas spiedes laukums izvietojas pilastra robežās, aprēķina lau­kums vienāds ar spiedes laukumu, bet, rēķinot slodžu summai no vietējās slodzes un pamatslodzes, aprēķina laukumu pieņem, ieskaitot arī laukumu, kas 9.f attēlā ierobežots ar pārtrauktu līniju;

84.7. ja virsmas spiedes laukums izvietojas pilastra robežās un sienas daļā vai ailstarpas daļā, aprēķina laukuma palielināšana, salīdzinot ar virsmas spiedes laukumu, jāņem vērā tikai tad, kad līdzsvarojošās slodzes iedarbības spēks pielikts plauktiņa daļā (sienā), vai ja tas darbojas ribas (pilastra) robežās ar ekscentricitāti e_o > 1/6 L uz sienas pusi (L – virsmas spiedes laukuma garums, e_o - ekscentricitāte attiecībā pret virsmas spiedes laukuma asi); šajos gadījumos aprēķina laukumā bez spiedes laukuma jāietver daļa no plauktiņa šķērsgriezuma laukuma ar platumu c₁, kas vienlīdzīga ar atbalsta plātnes nostiprinājuma dziļumu sienas mūrī un garumā uz katru pusi no plātnes malas ne vairāk kā sienas biezumā (9.g attēls).

9.attēls.

Šķērsgriezumu aprēķina laukumu noteikšana, darbojoties virsmas vietējai spiedei;

a – h virsmas spiedes aplēses gadījumi; h) ja šķērsgriezumam ir sarežģīta forma, nosakot aprēķina laukumu, nav atļauts ņemt vērā laukuma daļas, kuru saistība ar noslogoto laukuma daļu nav pietiekoša, lai pārdalītu slodzi (9.h attēla 1. un 2.daļa)¹.

¹ Visos gadījumos, kas parādīti 9.attēlā, šķērsgriezuma aprēķina laukumā A tiek ietverts virsmas spiedes laukums A_c.

85. Liektiem elementiem (sijām, garensijām u.c.) balstoties uz mūri bez slodzes sadalošām plātnēm vai ar sadalošām plātnēm, kas varētu pagriezties kopā ar elementu galiem, elementa atbalsta daļas garums jānosaka ar aprēķinu. Plātne šajā gadījumā nodrošina slodzes pārdalīšanos tikai visā sijas platumā, virzienā, kas perpendikulārs liektam elementam. Minētais neattiecas uz balstu aprēķinu iekārtām sienām, kuras mūrē saskaņā ar šo noteikumu 77., 78. un 132.punktu.

86. Ja nepieciešams palielināt virsmas spiedes laukumu zem balsta plātnēm, tad uz tām jāizvieto metāla starplikas, kas fiksētu labāku balsta spiediena sadalījumu.

87. Konstruktīvās prasības mūra daļām, kas slogotas ar vietējo slodzi, dotas šo noteikumu 193. - 197.punktā.

88. Nestiegrotu liektu elementu aprēķinu veic pēc formulas:

M – aprēķina lieces moments;

W – mūra šķēluma pretestības moments elastīgā darba stadijā;

R_tb – mūra aprēķina pretestība stiepē, pie lieces pa pārsietu šķēlumu (10., 11. un 12.tabula).

89. Nestiegrotu liektu elementu aprēķins, darbojoties šķērsspēkam, jāveic pēc formulas:

R_tw – mūra aprēķina pretestība galvenajiem stiepes spriegumiem liecē (11. – 13.tabula);

b – šķēluma platums;

z – iekšējo spēku pāra plecs (taisnstūrveida šķērsgriezuma gadījumā z = 2/3 h).

90. Mūra konstrukcijas elementu projektēšana liecē pa nepārsietu šķēlu­mu nav pieļaujama.

91. Nestiegrotu elementu nestspējas aprēķins, darbojoties centriskai stie­pei, jāveic pēc formulas:

N – aprēķina ass spēks stiepē;

R_t – mūra aprēķina pretestība stiepē pārsietā šķēlumā pēc 10. – 12.tabulas;

A_n – šķērsgriezuma laukums neto (bez vertikālajām šuvēm).

92. Nav atļauts projektēt tādus mūra konstrukciju elementus, kas darbojas centriskā stiepē pa nepārsietu šķēlumu.

93. Nestiegrota mūra aprēķins cirpē pa horizontālām nepārsietām šuvēm un laukakmeņu mūra aprēķins cirpē pa pārsietām šuvēm jāveic pēc formulas:

R_sq – aprēķina pretestība cirpei (10.tabula);

μ - berzes koeficients pa mūra šuvi, kuru ņem mūrim no regulāras formas akmeņiem, – 0,7;

σ_o – vidējais spiedes spriegums no mazākās aprēķina slodzes, kas noteikta ar slodzes drošuma koeficientu 0,9;

n – koeficients, ko pieņem: 1,0 – mūrim no pilnķieģeļiem un akmeņiem; 0,5 – mūrim no dobiem ķieģeļiem un akmeņiem ar vertikāliem dobumiem, kā arī mūrim no plēstiem akmeņiem;

A – šķērsgriezuma aprēķina laukums.

94. Aprēķinus mūrim cirpē pa pārsietu šķēlumu (pa ķieģeli vai akmeni) veic pēc formulas (23), neņemot vērā spiedes spriegumu (23.formulas 2.loceklis).

95. Mūra aprēķina pretestība jāņem pēc 11.tabulas.

96. Ekscentriskā spiedē ar ekscentricitātēm, kas iziet ārpus šķēluma kodola (taisnstūrveida šķērsgriezumam e_o > 0,17 h), šķērsgriezuma aprēķina laukumā tiek ietverts tikai šķēluma spiestās daļas laukums A_c.

97. Daudzslāņu sienu atsevišķiem slāņiem jābūt saistītiem savā starpā ar stingām vai padevīgām saitēm. Stingajām saitēm jānodrošina slodzes pārdalī­šana starp konstruktīvajiem slāņiem.

98. Aprēķinot daudzslāņu sienu nestspēju, izšķir divus gadījumus:

98.1. slāņi saistīti stingi. Dažādu slāņu stiprības un elastības īpašības, kā arī nepilnīgu to stiprības izmantošanu kopdarbībā sienā vērtē, reducējot atsevišķo slāņu šķērsgriezuma laukumu uz galvenā nesošā slāņa materiālu. Visu piepūļu ekscentricitātes jānosaka attiecībā pret reducētā šķērsgriezuma asi;

98.2. slāņi saistīti padevīgi. Slodzes uzņemšanai katrs slānis jāaprēķina atsevišķi. Jumta un starpstāvu pārsegumu slodzes jānodod tikai uz iekšējo slāni. Slodze no siltumizolācijas pašsvara jāsadala uz nesošajiem slāņiem proporcio­nāli to šķērsgriezumiem.

99. Reducējot sienas šķērsgriezumu uz vienu materiālu, jāņem faktiskais slāņu biezums, bet slāņu platums (pa sienas garumu) jāizmaina proporcionāli aprēķina pretestību attiecībai un slāņu stiprības izmantošanas koeficientiem pēc formulas:

b_red – reducētais slāņa platums;

b – faktiskais slāņa platums;

R; m – aprēķina pretestība un stiprības izmantošanas koeficients slānim, uz kuru reducē šķērsgriezumu;

R_i; m_i – aprēķina pretestība un stiprības izmantošanas koeficients jebku­ram citam sienas slānim.

100. Daudzslāņu sienu slāņu stiprības izmantošanas koeficienti m un m_i doti 22.tabulā.

22.tabula

101. Daudzslāņu sienas ar stingo saisti jāaprēķina:

101.1. centriskas spiedes gadījumā pēc formulas (10);

101.2. ekscentriskas spiedes gadījumā pēc formulas (13).

102. Formulās (10) un (13) jāņem reducētais šķēluma laukums A_red, reducētā šķēluma spiestās daļas laukums A_cred un aprēķina pretestība slānim, uz kuru šķēlumu reducē, ievērojot tā stiprības izmantošanas koeficientu mR.

103. Garenlieces koeficienti φ, φ₁ un koeficients m_g jāaprēķina saskaņā ar šo noteikumu 52. – 67.punktu slāņa materiālam, uz kuru reducē šķēlumu.

104. Pie ekscentricitātēm, kas pārsniedz 0,7y attiecībā pret reducētā šķēlu­ma asi, tas jāpārbauda arī attiecībā uz plaisu atvēršanos saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu.

105. Aprēķinot daudzslāņu sienas ar padevīgu saisti (bez galenieku kārtu pārsiešanas), koeficienti φ, φ₁ un m_g jānosaka saskaņā ar šo noteikumu 52. – 67.punktu reducētam biezumam, vienādam ar divu konstruktīvo slāņu biezumu, kas reizināts ar koeficientu 0,7.

106. Pie dažāda slāņu materiāla ņem reducēto mūra elastības rakstu­rojumu α_red, ko nosaka pēc formulas:

α₁ un α₂ – slāņu elastības raksturojumi;

h₁ un h₂ – slāņu biezumi.

107. Divslāņu sienās ar stingi saistītiem slāņiem garenspēka, kas vērsts uz siltumizolācijas kārtas pusi, ekscentricitāte attiecībā pret asi, kas iet caur reducētā šķēluma smagumcentru, nedrīkst pārsniegt 0,5y.

108. Daudzslāņu sienas ar siltumizolācijas plātnēm (minerālvates, poli­mēru u.tml.), aizbērumiem vai aizpildījumu ar betonu, kura spiedes pretestība ir 1,5 MPa (15 kgf/cm²) un zemāka, jāaprēķina pa mūra šķēlumu, neņemot vērā siltumizolācijas nestspēju.

109. Sienām ar apšuvumu, stingi saistītu ar sienas materiālu, ar vai bez nesošā siltumizolācijas slāņa, aprēķini jāveic pēc daudzslāņu sienu aprēķinu noteikumiem pa šķēluma laukumu, kas reducēts uz vienu materiālu pēc formulas (24). Sienām ar apšuvumu nesošā slāņa, uz kuru reducēts šķēlums, stiprības koeficients jāņem mazākais no 22. un 23.tabulā dotajiem.

110. Ja ekscentricitāte ir uz apšuvuma pusi, koeficients ω formulā (13) jāņem 1,0.

111. Aprēķins uz apšuvuma šuvju atvēršanos stieptajā šķēluma pusē, kad ekscentricitāte uz mūra pusi pārsniedz 0,7y attiecībā pret reducētā šķēluma asi, jāveic saskaņā ar šo noteikumu 123.punktu.

112. Sienām ar apšuvumu slāņu stiprības izmantošanas koeficienti m un m_i doti 23.tabulā.

23.tabula

113. Aprēķinot sienas ar apšuvumu, ja slodzes ekscentricitāte ir apšuvuma pusē, tā nedrīkst pārsniegt 0,25y (y – attālums no reducētā šķēluma smagumcen­tra līdz šķēluma malai ekscentricitātes pusē). Ja ekscentricitāte vērsta uz sienas iekšējo malu, e_o > y , bet ne mazāka kā 0,1y, aprēķinu pēc formulām (10 – 13) veic, neņemot vērā 22. un 23.tabulā dotos koeficientus m un m_i kā vienslāņa šķēlumā pa sienas galvenā nesošā slāņa materiālu, šķēlumā ietverot visu elementa šķēluma laukumu.

114. Elementu ar sietveida stiegrojumu (10.attēls) aprēķins centriskas spiedes gadījumā jāveic pēc formulas:

N ≤ m_gφR_skA, kur: (26)

N – aprēķina garenspēks;

R_sk ≤ 2R – aprēķina pretestība centriskai spiedei stiegrotam mūrim no visu veidu ķieģeļiem un keramiskiem akmeņiem ar vertikāliem spraugveida dobumiem, nosakāma pēc formulas:

bet, ja javas stiprība ir mazāka par 2,5 MPa (25 kgf/cm²), pārbaudot mūra nestspēju tā mūrēšanas laikā, – pēc formulas:

Ja javas stiprība ir lielāka par 2,5 MPa (25 kgf/cm²), attiecību R₁/R₂₅ pie­ņem 1,0.

R₁ – mūra aprēķina spiedes pretestība attiecīgā javas cietēšanas vecumā;

R₂₅ – mūra aprēķina pretestība, ja javas marka ir 25;

μ = Vs/V_k ·100 – stiegrojuma tilpuma procents mūrī, to stiegrojot ar kvadrātveida rūtiņu sietiem, kuru stiegru šķērsgriezuma laukums ir A_st un rūtiņu izmērs c, bet attālums starp sietiem s; μ = 100;

m_g – koeficients, kuru nosaka pēc formulas (16);

v_s – un V_k – stiegru un mūra tilpumi;

φ – garenlieces koeficients, kuru nosaka pēc 18.tabulas atkarībā no lokanuma λ_h vai λ_i, kur stiegrotā mūra elastības raksturojumu α_sk nosaka pēc formulas (4).

10.attēls.

Mūra konstrukciju šķērsstiegrojums: 1 – stiegru siets; 2 – sieta stiegru gali kontrolei

(Grozīts ar MK MK 28.07.2008. noteikumiem Nr. 588)

115. Stiegrojuma procents ar sietiem stiegrotā mūrī centriskas spiedes gadījumā nedrīkst pārsniegt noteikto pēc formulas:

116. Ar sietiem stiegrotus elementus mūrē ar javām, kuru marka nav zemāka par 50, ja kārtu biezums nav lielāks par 150 mm.

117. Ekscentriski spiestu ar sietiem stiegrotu elementu aprēķins mazo ekscentricitāšu gadījumā, kad tās neiziet ārpus šķēluma kodola (taisnstūrveida šķērsgriezumam e_o ≤ 0,17h), jāveic pēc formulas:

N ≤ m_gφ₁R_skbA_cω vai taisnstūrveida šķērsgriezumam: (29)

R_skb ≤ 2R - stiegrota mūra aprēķina pretestība ekscentriskai spiedei, kuru javām ar marku 50 un augstāku nosaka pēc formulas:

bet, ja javas marka ir zemāka par 25 (pārbaudot mūra stiprību tā mūrēšanas periodā), – pēc formulas:

118. Gadījumā, ja ekscentricitātes iziet ārpus šķērsgriezuma kodola (taisnstūrveida šķērsgriezumiem e_o > 0,17h), kā arī ja λ_h > 15 vai λ_i > 53, sietveida stiegrojumu nedrīkst lietot.

119. Mūrim ar sietveida stiegrojumu ekscentriskas spiedes gadījumā stiegrojuma procents nedrīkst pārsniegt lielumu, kas noteikts, izmantojot šādu formulu:

(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr. 588)

120. Plaisu rašanās un atvēršanās (mūra šuvēs) iespējas un deformācijas jāaprēķina šādiem elementiem:

120.1. ekscentriski spiestiem nestiegrotiem elementiem, ja ekscentricitāte e_o > 0,7y;

120.2. blakus esošiem dažādas deformējamības materiālu mūra konstruktīviem elementiem (ar dažādiem elastības moduļiem, šļūdi, rukumu), ja tie veic kopēju darbu vai ja šajos elementos parādās ievērojama spriegumu starpība;

120.3. pašnesošām sienām, kas saistītas ar karkasu un darbojas ar šķērs­lieci, ja sienu nestspēja ir nepietiekoša, lai patstāvīgi (bez karkasa) uzņemtu slo­dzes;

120.4. sienu aizpildījumam karkasa ēkās uz sašķobīšanos sienas plaknē;

120.5. garenvirzienā stiegrotiem liektiem, ekscentriski spiestiem un stiep­tiem elementiem, kas ekspluatējami stiegrojumam agresīvas vides apstākļos;

120.6. garenvirzienā stiegrotām tilpnēm, ja to apmetuma vai plātņu izolācijas virsmām noteiktas mitrumnecaurlaidības prasības;

120.7. citiem elementiem, kuros pēc ekspluatācijas noteikumiem plaisu rašanās nav pieļaujama vai plaisu atvēršanās platums jāierobežo.

121. Mūra un stiegrota mūra konstrukcijas otrās grupas robežstāvokļos aprēķina no normatīvo slodžu iedarbības pie to pamatsakārtojuma.

122. Aprēķinot ekscentriski spiestus nestiegrotus elementus uz plaisu atvēršanos, ja e_o > 0,7y, aprēķins jāveic ar aprēķina slodzēm.

123. Ekscentriski spiestām nestiegrotām mūra konstrukcijām plaisu atvēr­šanās (mūra šuvēs) aprēķini jāveic, ja e_o > 0,7y, vadoties no šādiem pieņē­mumiem: aprēķinos pieņem lineāru ekscentriskās spiedes spriegumu epīru kā elastīgam ķermenim; aprēķinu veic pēc nosacītiem malējā slāņa stiepes sprie­gumiem, kuri raksturo plaisu atvēršanās lielumu stieptajā zonā. Aprēķinu veic pēc formulas:

N ≤ , kur: (33)

I – šķēluma inerces moments lieces momenta darbības plaknē;

y – attālums no šķēluma smagumcentra līdz tā spiestajai malai;

R_tb – mūra aprēķina stiepes pretestība pa nepārsietu šķēlumu (10.tabula);

γ_r – mūra darba apstākļu koeficients pie plaisu atvēršanās (24.tabula).

24.tabula

Piezīme.

Aprēķinot mūri ar garenstiegrojumu uz ekscentrisku spiedi, lieci, centris­ku un ekscentrisku stiepi un galveniem stiepes spriegumiem, darba apstākļu koeficientu γ_r ņem no 24.tabulas ar koeficientiem: k = 1,25, ja μ ≥ 0,1 %; k = 1,0, ja μ ≤ 0,05 %. Pie stiegrojuma procenta starpvērtībām koeficientu iegūst, interpolējot pēc formulas:

124. Konstrukcijās, kurās pēc ekspluatācijas prasībām nedrīkst pieļaut plaisu rašanos apmetumā vai citā apdarē, jāpārbauda stieptās virsmas deformācijas. Šīs deformācijas nestiegrotam mūrim nosaka no normatīvajām slodzēm, kas būs pieliktas pēc apmetuma vai cita seguma uzklāšanas, pēc formulām (34) – (37). Tās nedrīkst pārsniegt relatīvo deformāciju robežlielumus ε_u, kas doti 25.tabulā.

125.1. ass stiepē:

N ≤ EAεu ; (34)

125.2. liecē:

125.3. ekscentriskā spiedē:

N ≤ ; (36)

125.4. ekscentriskā stiepē:

N ≤ (37)

126. Formulās (34) – (37):

N un M – ass spēks un lieces moments no normatīvajām slodzēm, kas darbosies pēc apmetuma vai plātņu apdares izveidošanas uz mūra virsmas;

ε_u – mūra stiepes relatīvās robeždeformācijas (25.tabula);

(h – y) – attālums no mūra šķēluma smagumcentra līdz visvairāk attālinātajai stieptajai seguma malai;

I – šķēluma inerces moments;

E – mūra deformāciju modulis, ko nosaka pēc formulas (8).

25.tabula

Piezīme.

Garenvirzienā stiegrotām konstrukcijām, kā arī uz sieta apmestām nestieg­rotām konstrukcijām relatīvo deformāciju robežvērtības ε_u atļauts palielināt par 25 %.

127. Pārbaudot sienu, stabu, dzegu un citu elementu stiprību un noturību ēkas būvniecības laikā, jāņem vērā, ka pārseguma elementus (sijas, plātnes u.c.) montē mūrēšanas gaitā un ka iespējama elementu balstīšana uz mūra ar nesacietējušu javu.

128. Liela izmēra konstrukciju elementi (paneļi, liela izmēra bloki u.tml.) jāpārbauda ar aprēķinu to izgatavošanas stadijā, kā arī transportēšanas un montāžas apstākļos. Konstrukciju pašsvars saliekamiem elementiem aprēķinos jāreizina ar dinamiskuma koeficientu, ko pieņem: 1,8 - transportējot; 1,5 - paceļot un montējot. Šajā gadījumā slodzes drošuma koeficients pie pašsvara slodzes nav jāņem. Atļauts samazināt dinamiskuma koeficientu, ja to apstiprina ilgstoša šādu elementu pielietošanas prakse, bet ne mazāk par 1,25.

129. Vienlaidu mūrim no regulāras formas akmeņiem, izņemot ķieģeļu paneļus, nepieciešams paredzēt šādas minimālās pārsiešanas prasības:

129.1. mūrim no 65 mm augstiem pilnķieģeļiem - viena galenieku kārta uz sešām mūra kārtām, bet no 88 mm augstiem ķieģeļiem un 65 mm bieziem dobiem ķieģeļiem - viena galenieku kārta uz četrām mūra kārtām;

129.2. mūrim no regulāras formas akmeņiem ar kārtas augstumu līdz 200 mm - viena galenieku kārta uz trim mūra kārtām.

130. Nepieciešams paredzēt sienu un stabu aizsardzību pret mitrumu no pamatu puses, kā arī no piegulošām ietvēm un apmalēm, ierīkojot hidro­izolācijas kārtu augstāk par ietvi vai apmales augšējo daļu. Hidroizolācijas kārta jāierīko arī zemāk par pagraba grīdu.

131. Palodzēm, joslām, parapetiem un citām izvirzītām ēku sienu daļām, sevišķi apdraudētām no samirkšanas, jāparedz aizsargsegumi no cementa javas, jumta skārda u.c. Sienu izvirzītajām daļām jābūt ar slīpām, lai varētu notecēt atmosfēras nokrišņu ūdens.

132. Nestiegrotus akmens materiālu mūrus atkarībā no to veida un arī no akmeņu un javu stiprības iedala četrās grupās (26.tabula). Atkarībā no ēkas konstruktīvās shēmas mūra sienas iedala:

132.1. nesošās, kas uzņem ne tikai savu pašsvaru un vēja slodzes, bet arī slodzes no jumta pārseguma, starpstāvu pārsegumiem, celtņiem u.tml.;

132.2. pašnesošās, kas uzņem slodzi tikai no augstāko stāvu sienu paš­svara un vēja slodzi;

132.3. nenesošās (to skaitā piekārtās), kas uzņem slodzi tikai no pašsvara un vēja iedarbību viena stāva robežās, ja stāva augstums nav lielāks par 6 m; pie lielāka stāva augstuma šīs sienas ir pašnesošas;

132.4. starpsienas - tās ir iekšējās sienas, kas uzņem slodzi tikai no pašsvara un vēja (pie vaļējām logu ailām) viena stāva robežās, ja tā augstums nav lielāks par 6 m; pie lielāka stāva augstuma šīs sienas tiek nosacīti pieņemtas par pašnesošām.

26.tabula

133. Ēkās ar pašnesošām un nenesošām ārējām sienām slodzes no jumta un starpstāvu pārsegumiem u.tml. tiek nodotas uz karkasu vai ēkas šķērsvirziena konstrukcijām. Aprēķinot ēku mūra sienu un stabu horizontālās slodzes ekscentrisku vai centrisku spiedi, jāpieņem, ka tie balstīti horizontālā virzienā uz starpstāvu pārsegumiem, jumta pārsegumiem un nesošām šķērs­sienām. Šie balsti sadalās stingos ( nepārvietojamos) un elastīgos (padevīgos).

134. Par stingiem balstiem uzskata:

134.1. akmens materiālu un betona sienas, kuru biezums nav mazāks par 12 cm, dzelzsbetona sienas - ne plānākas par 6 cm, kontrforsus, šķērsrāmjus ar stingiem mezgliem, šķērssienu posmus un citas konstrukcijas, kas aprēķinātas horizontālo slodžu uzņemšanai;

134.2. jumta pārsegumus un starpstāvu pārsegumus, ja attālums starp stingām šķērskonstrukcijām nav lielāks, kā dots 27.tabulā;

134.3. kopnes, vēja vertikālās un horizontālās saites un dzelzsbetona ap­tverjoslas, kas aprēķinātas pēc stiprības un pēc deformācijām horizontālas slodzes uzņemšanai.

27.tabula

Piezīmes.

1. 27.tabulā norādītie robežattālumi jāsamazina šādos gadījumos:

1.1. pie vēja spiediena 7, 8,5 un 10 kPa (70, 85 un 100 kgf/m²) - attiecīgi par 15, 20 un 25 %;

1.2. ja ēkas augstums ir 22 - 32 m, - par 10 %; 33 - 48 m - par 20 %; lie­lāks par 48 m - par 25 %;

1.3. šaurām ēkām, kuru platums b mazāks par dubultotu stāva augstumu H, - proporcionāli attiecībai b/2H.

2. A veida saliekamā dzelzsbetona starpstāvu pārsegumos šuvēs starp plātnēm jābūt pastiprinājumiem, lai caur tiem varētu nodot stiepes piepūles (sametinot stiegru izlaidumus, ievietojot šuvēs papildu stiegrojumu un aizlejot šuves ar ne zemākas kā B 7,5 klases betonu, ja plātnes izgatavotas no smagā betona, un ne zemākas kā B 3,5 klases betonu, ja plātnes izgatavotas no vieglbetona, vai ar cita veida iemonolitēšanas risinājumu).

3. B veida pārsegumos šuvēm starp plātnēm vai akmeņiem, kā arī starp aizpildījuma elementiem un sijām jābūt akurāti aizpildītām ar javu, kuras marka ir vismaz 50.

4. C veida pārsegumiem jābūt dubultīgam koka klājam vai klājam ar apšuvumu.

135. Par elastīgiem balstiem pieņem jumta un starpstāvu pārsegumus, ja attālumi starp stingām konstrukcijām pārsniedz 27.tabulā dotos, ja nav šo noteikumu 134.3.apakšpunktā minēto vēja saišu. Sienas un stabi, kam nav saišu ar pārsegumiem (rullīšu u.tml.), jāaprēķina kā brīvi stāvoši.

136. Elastīgu balstu gadījumā jāveic rāmju sistēmas aprēķins, kur par statiem tiek uzskatītas sienas un stabi (dzelzsbetona, ķieģeļu u.c.), bet rīģeļi ir jumta un starpstāvu pārsegumi. Šajā gadījumā stabi jāpieņem kā stingi iespīlēti balstu šķēlumos.

137. Rāmju statiskajos aprēķinos ķieģeļu vai akmeņu mūra sienu vai stabu stingumus atļauts noteikt ar mūra elastības moduli E = 0,8E_o un šķēluma inerces momentu, neņemot vērā šuvju atvērumu, bet starpstāvu pārsegumi un jumta pārsegumi jāpieņem kā stingi rīģeļi (spriešļi), locīklveidīgi saistīti ar sienām.

138. Sienās ar pilastriem vai bez tiem sienu platums aprēķinos jāpieņem šādi:

138.1. ja jumta pārseguma konstrukcija nodrošina vienmērīgu spiediena nodošanu pa visu balstīšanās garumu uz sienas, sienas platums ir vienlīdzīgs platumam starp ailu asīm, bet sienās bez ailām - sienas daļas platumam starp rīģeļu asīm;

138.2. ja sānisks spiediens no sienas uz jumta pārsegumu tiek nodots kopņu vai siju balstījumu vietās, tad sienu ar pilastru aplūko kā rāmja statu ar vienādu šķērsgriezumu visā augstumā, un šajā gadījumā plauktiņa augstums tiek pieņemts vienāds ar 1/3 H uz katru pusi no pilastra malas, bet ne lielāks par 6 h un par sienas platumu starp ailām (H - sienas augstums no iespīlējuma līmeņa, h - sienas biezums). Ja pilastru nav, tad koncentrētas slodzes no kopnes uzņem sienas daļa platumā 1/3 H uz katru pusi no sadalošās plātnes, kas novietota balstos zem kopnēm vai sijām.

139. Sienas un stabi, kam starpstāvu pārsegumu līmenī ir balsti, kas saskaņā ar šo noteikumu 135.punktu uzskatāmi kā stingi, aprēķināmi kā verti­kālas nepārtrauktas sijas ar ekscentrisku slodzi. Atļauts sienas vai stabus uzska­tīt par sastāvošiem no pārtrauktām vienlaiduma sijām, kurām balstu locīklu izvietojums ir pārsegumu balstīšanās plaknē. Šajā gadījumā slodzi no augšējiem stāviem pieņem pieliktu aplūkojamā stāva sienas vai staba šķēluma smagum­centrā pārseguma līmenī; slodzi stāva robežās no pārseguma pieņem kā pieliktu ar faktiskām ekscentricitātēm attiecībā pret sienas vai staba šķēluma smagum­centru, ņemot vērā šķērsgriezuma izmaiņas stāva robežās un vājinājumus no horizontālām vai slīpām rievām. Ja nav speciālu paliktņu, kas fiksētu balstu spiedienu mūrī, atļauts pieņemt attālumu no sijas, garensijas vai pārseguma klāja balstreakcijas pielikšanas punkta līdz sienas iekšējai malai, vienlīdzīgu vienai trešdaļai iespīlējuma dziļuma, bet ne vairāk kā 7 cm.

140. Lieces moments no vēja slodzes jānosaka katra stāva robežās kā sijām ar iespīlētiem galiem, izņemot augšējo stāvu, kurā augšējo balstu pieņem par locīklu.

141. Aprēķinot sienas (vai to atsevišķas joslas) attiecībā uz vertikālām un horizontālām slodzēm, jāpārbauda:

141.1. horizontāli šķēlumi spiedē vai ekscentriskā spiedē;

141.2. slīpi šķēlumi uz galvenajiem stiepes spriegumiem, darbojoties liecei sienas plaknē;

141.3. plaisu atvēršanās no vertikālās slodzes dažādi noslogotām savā starpā saistītām sienām vai dažāda stinguma blakus esošām sienu daļām.

142. Ierēķinot garensienu un šķērssienu kopdarbību horizontālas slodzes uzņemšanā, savstarpējo saduru vietās jābūt nodrošinātai bīdes piepūļu uzņemšanai, kuras nosaka pēc formulas:

T - bīdes piepūle viena stāva robežās;

Q - aprēķina šķērsspēks no horizontālās slodzes stāva augstuma vidū;

y - attālums no sienas garenass līdz asij, kas iet caur sienas šķēluma smagumcentru plānā (11.attēls);

A - plauktiņa šķērsgriezuma laukums (garensienas gabals, kas ņemams vērā aprēķinos);

I - šķēluma inerces moments attiecībā pret asi, kas iet caur sienu šķēluma smagumcentru plānā;

h - šķērssienas biezums;

H - stāva augstums;

R_sq - mūra aprēķina pretestība cirpei pa vertikālu pārsietu šķēlumu.

143. Nosakot plauktiņa šķērsgriezuma laukumu A un sienas šķēluma inerces momentu, jāievēro šo noteikumu 138.punkta prasības.

144. Šķērssienu aprēķins uz galvenajiem stiepes spriegumiem jāveic pēc formulas:

ja sienas šķēlumā ir stieptā daļa - pēc formulas:

145. Formulās (39) un (40):

Q - aprēķina šķērsspēks no horizontālās slodzes stāva augstuma vidū.

R_tq = ; (41)

R_tω - aprēķina pretestība galvenajiem stiepes spriegumiem pa mūra šuvēm (10.tabula);

R_tq - mūra aprēķina pretestība skaldei mūrim, kas slogots ar ass spēku N, noteiktu ar slodzes drošuma koeficientu 0,9;

146. Ja sienas šķēlumā ir stieptā daļa, pieņem:

A - šķērssienas šķēluma laukums, ņemot vērā (vai neņemot vērā) garensienas posmus (11.attēls);

A_c - sienas šķērsgriezuma spiestās daļas laukums, ja ir ekscentricitātes, kas iziet ārpus šķēluma kodola;

h - šķērssienas biezums posmā, kur tas ir vismazākais, ar nosacījumu, ka šī posma garums pārsniedz ¼ stāva augstuma vai arī ¼ sienas garuma; ja sienā ir kanāli, to platums no sienas biezuma tiek izslēgts;

l - šķērssienas garums plānā; ja šķēlumā ietilpst plauktiņi kā ārsienu daļas, tad l ir attālums starp šo plauktiņu asīm;

ν = 1,15 - dubultā T veida šķērsgriezumam;

ν = 1,35 - T veida šķērsgriezumam;

ν = 1,5 taisnstūrveida šķērsgriezumam (neņemot vērā garensienu darbību);

s_o = šķēluma daļas, kas atrodas vienā pusē asij, kura iet caur šķēluma smagumcentru, statiskais moments;

I - šķēluma inerces moments pret asi, kas iet caur šķēluma smagum-centru.

11.attēls.

Šķērssienas un garensienu (ailstarpu) plāns: 1 - garensienu ailstarpas; 2 - šķērssiena

147. Pie nepietiekošas mūra pretestības cirpei, ko nosaka pēc formulām (39), (40), atļauts to stiegrot ar garenstiegrām horizontālajās šuvēs. Stiegrotā mūra aprēķina pretestība skaldei R_stq jānosaka pēc formulas:

R_stq = , kur: (44)

μ - stiegrojuma procents, ko nosaka pa sienas vertikālo šķēlumu.

148. Aprēķinot ēkas šķērssienas horizontālajai slodzei, kas darbojas to plaknē, pārsedzes, kas pārsedz ailas sienās, tiek uzskatītas par locīklveidīgiem ieliktņiem starp sienas vertikālajām daļām.

149. Ja šķērssienām ar ailām stiprība pie horizontālo slodžu darbības tiek nodrošināta tikai ar ailu pārsedžu stingumu, tad ailu pārsedzēm jāuzņem tajās radušies cirpes spēki, nosakāmi pēc formulas:

Q - aprēķina šķērsspēks no horizontālās slodzes, ko uzņem šķērssiena pārsegumu līmenī, kas pieguļ aprēķināmajām ailu pārsedzēm;

H - stāva augstums;

l - šķērssienas garums plānā;

ν - pieņem saskaņā ar šo noteikumu 146.punktu.

150. Ailu pārsedžu aprēķinu no horizontālās slodzes cirpes spēka, kuru nosaka pēc formulas (45), cirpē un liecē veic pēc formulām (46) un (47), pieņemot mazāko no divām iegūtajām vērtībām.

h un l - ailu pārsedzes augstums un laidums (starp virsmām);

T - formula (45);

A - ailu pārsedzes šķērsgriezuma laukums;

R_{t ω} un R_tb - pēc 10.tabulas.

151. Ja ailu pārsedžu stiprība nav pietiekoša, tad tās jāpastiprina ar garenstiegrojumu vai jāaizvieto ar dzelzsbetona sijām, kas aprēķinātas liecē un cirpē ar momentu:

un šķērsspēku, vienlīdzīgu ar T (45), saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203. Šādu siju (pārsedžu) galu iespīlējumu aprēķins jāveic saskaņā ar šo noteikumu 204.punktu.

152. Sienas vai staba augstuma attiecība pret to biezumu neatkarīgi no aprēķina rezultātiem nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 153. - 163.punktā dotos lielumus.

153. Attiecība β = H/h (H - stāva augstums, h - sienas biezums vai īsākā mala staba taisnstūrveida šķēlumam) bezailu sienām, kas nes slodzi no starpstāvu pārsegumiem vai jumta pārsegumiem, pie faktiskā sienas garuma l ≤ 2,5H nedrīkst pārsniegt lielumu, kas dots 28.tabulā (regulāras formas akmens materiālu mūrim).

154. Sienām ar pilastriem un stabiem ar sarežģītu šķērsgriezumu h vietā jāņem reducētais biezums h_red = 3,5 i, kur i = . Stabiem ar apaļu un aplocē ietvertu daudzstūra šķēlumu: h_red = 0,85d, kur d - staba šķērsgriezuma diametrs. Ja stāva augstums H lielāks kā sienas brīvais garums l, attiecība 1/h nedrīkst pārsniegt vērtību 1,2β (28.tabula).

28.tabula

155. Robežattiecība β sienām un starpsienām pie noteikumiem, kas atšķiras no šo noteikumu 152. un 153.punktā minētajiem, jāņem ar labojuma koeficientu, kas dots 29.tabulā.

29.tabula

156. Stabiem robežattiecību β ņem no 28.tabulas ar koeficientiem, kas doti 30.tabulā.

30.tabula

Piezīme.

Robežattiecība β šaurām nesošām ailstarpām, kuru platums ir mazāks par sienas biezumu, jāpieņem kā stabiem ar augstumu, kas vienāds ar ailas augstumu.

157. Sienām, uz kurām var attiecināt vairākus 29.tabulā minētos rakstu­rojumus, kopējais robežattiecības β samazināšanas koeficients nosakāms, reizi­not atsevišķus samazināšanas koeficientus k; tas tiek pieņemts ne mazāks kā atbilstošais samazināšanas koeficients k_p, kas dots 30.tabulā stabiem.

158. Ja nesošo sienu un starpsienu biezums ir lielāks par 10 un mazāks par 25 cm, labojuma koeficienta k lielums nosakāms interpolējot.

159. 29.tabulā A_n - neto laukums un A_b - bruto laukums, ko nosaka sienas horizontālajam šķēlumam.

160. Robežattiecības β, kas dotas 28.tabulā un reizinātas ar koeficientu k no 29.tabulas, sienām un starpsienām var būt palielinātas par 20 %, ja konstruk­tīvais garenstiegrojums mūrim (ar μ = 0,05 %) ir vienā virzienā (horizontālajās mūra šuvēs).

161. Ja attālums starp noturīgām šķērsvirziena konstrukcijām, kas sais­tītas ar sienām, l ≤ k_βh, sienu augstums H nav ierobežots un nosakāms ar stiprības aprēķinu.

162. Ja sienas brīvais garums l ir lielāks vai vienāds ar H, bet ne lielāks par 2H (kur H - stāva augstums), jāievēro nosacījums:

(Grozīts ar MK 28.07.2008. noteikumiem Nr. 588)

163. Sienām, starpsienām un stabiem, kas nav nostiprināti augšējā šķē­lumā, robežattiecībām β jābūt par 30 % mazākām, nekā norādīts šo noteikumu 153. - 162.punktā.

164. Ķieģeļu mūra paneļus projektē no māla vai silikāta ķieģeļiem, kuru marka nav zemāka par 75, javās ar marku ne zemāku par 50.

165. Projektējot paneļus, šuvju aizpildīšana ar javu jāparedz ar vai bez vibrēšanas. Vibrēta mūra aprēķina pretestība jāņem saskaņā ar šo noteikumu 12.punktu. Pieļauj projektēt vienslāņa ārsienu paneļus no dobiem keramis­kajiem akmeņiem, efektīgiem pēc siltumtehniskajām īpašībām viena, pusotra vai divu akmeņu biezumā, nelietojot vibrēšanu. Mūra aprēķina pretestību šajā gadījumā ņem saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.

166. Dobu keramisku akmeņu paneļos, kas izgatavoti bez vibrēšanas, jāievēro mūra vertikālo šuvju pārsiešanās prasības, kas jānorāda arī projektā.

167. Ārsienu ķieģeļu paneļi jāprojektē divslāņu vai trīsslāņu:

167.1. divslāņu paneļi jāizgatavo pusķieģeļa biezumā vai biezāki ar siltumizolāciju no cietām siltumizolācijas plātnēm, kas izvietotas paneļu ārējā vai iekšējā skaldnē un aizsargātas ar stiegrotu apdares slāni no javas ar marku, ne zemāku par 50, un ne plānāku kā 40 mm;

167.2. trīsslāņu paneļi jāizgatavo ar ceturtdaļķieģeļa vai pusķieģeļa bie­ziem ārējiem slāņiem un vidējo kārtu no cietām vai puscietām siltumizolācijas plātnēm.

168. Ārsienu paneļos stiegru karkasi jāizvieto ribās vai šuvēs, kas izvietotas pa paneļa perimetru un pa ailu kontūru, visā paneļa biezumā. Ribu platums, kurās ievieto stiegru karkasus, nedrīkst pārsniegt 30 mm.

169. Projektējot ārsienu paneļus, jāņem vērā, ka atkarībā no arhitektonis­kajām prasībām ārējo paneļu slāni var veidot ar atklātu ķieģeļu faktūru un akmens faktūru vai ar apdares javu slāņiem.

170. Ķieģeļu paneļi iekšsienām un starpsienām jāprojektē: vienslāņa -ceturtdaļķieģeļa (8,5 cm - tikai starpsienām), pusķieģeļa (14 cm) un ķieģeļa (27 cm) biezumā, bet divslāņu - no diviem slāņiem, ceturtdaļķieģeļa biezumā katrs (18 cm).

171. Iekšsienu paneļos stiegru karkasiem jābūt izvietotiem pa paneļa peri­metru un pa ailu kontūru.

172. Ķieģeļu un keramisko materiālu sienu paneļus aprēķina ekscen­triskajā spiedē saskaņā ar šo noteikumu 63. - 68.punktu, iedarbojoties vertikā­lām un vēja slodzēm, kā arī uz piepūlēm, kas rodas, transportējot un montējot (128.punkts).

173. Ja nepieciešamā paneļu stiprība tiek nodrošināta bez stiegrojuma ie­vērtēšanas, tad šķērsgriezuma laukumi stiegru karkasu garenstiegrām jānosaka ar nosacījumu, lai tie būtu ne mazāki par 0,25 cm² uz paneļa horizontālā un vertikālā šķēluma vienu metru. Ja, nosakot paneļa nestspēju, stiegrojums jāņem vērā, tad tā aprēķins jāveic kā stiegrota mūra konstrukcijai. Aprēķinot 27 cm biezus un plānākus paneļus, jāņem vērā vietējās ekscentricitātes, kuru lielums jāpieņem vienāds ar 1 cm nesošajiem vienslāņa paneļiem un 0,5 cm - pašneso­šajiem paneļiem, kā arī atsevišķiem trīsslāņu nesošo paneļu slāņiem; neneso­šajiem paneļiem un starpsienām vietējās ekscentricitātes netiek ņemtas vērā.

174. Paneļus ar stiegrotām ribām un dažādu nesošo slāņu materiālu ap­rēķina kā daudzslāņu sienas ar stingu slāņu saisti saskaņā ar šo noteikumu 98. - 104.punktu.

175. Ārsienu un iekšsienu paneļu savienojumi, kā arī ārsienu paneļu savienojumi ar starpstāvu pārsegumu paneļiem jāprojektē, paredzot tērauda saites, kas piemetinātas pie ieliekamajām detaļām vai pie stiegru karkasu plāk­snītēm. Saitēm starp paneļiem jābūt ievietotām padziļinājumos, kas izvietoti paneļu stūros, un pārklātām ar javas kārtu, ne plānāku par 10 mm.

176. Veidojot savienojošās detaļas un stiegras no parastā tērauda, tām jābūt aizsargātām pret koroziju. Javas marku montāžas šuvēm starp sienu paneļiem pieņem pēc aprēķina, bet ne mazāku kā 50.

177. Liela izmēra blokus ārējām un iekšējām sienām projektē no sma­gajiem cementa un silikāta betoniem, betoniem ar porainām pildvielām, šūnbe­toniem un dabīgiem akmeņiem, kā arī no ķieģeļu, keramisko, betona un dabīgo akmeņu mūra. Lielizmēra bloku mūra aprēķina pretestība jāņem saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu, bet blokiem, kas izgatavoti no ķieģeļiem vai akmeņiem bez vibrēšanas, - saskaņā ar 11., 14. un 67.punktu.

178. Javas marka ķieģeļu vai akmeņu bloku mūru montāžas šuvēm jāņem par vienu pakāpi augstāka par bloku javas marku.

179. Lielbloku ēkām ar augstumu līdz 5 stāviem (ieskaitot), ja stāva augstums ir līdz 3 m, saiste starp šķērssienām un garensienām jāveido šādi:

179.1. ārējos stūros pārsien mūri ar speciāliem stūra blokiem (ne mazāk kā vienu bloku kārtu katrā stāvā);

179.2. vietās, kur iekšējās šķērssienas pievienojas garensienām un vidējā garensiena pievienojas gala sienai, mūrējot jāievieto T veida enkuri no lokšņu tērauda vai stiegru sieti vienā horizontālā šuvē katrā stāvā pārseguma līmenī.

180. Lielbloku ēkās, kas augstākas par 5 stāviem un ar stāva augstumu lielāku par 3 m, jāparedz stingas saites starp sienām kā stūros, tā arī vietās, kur iekšējās sienas pievienojas ārējām. Saites jāprojektē bloku ieliekamo detaļu veidā, kuras savieno savā starpā ar piemetināmiem uzliktņiem.

181. Aprēķinot daudzslāņu sienas, saisti starp konstruktīvajiem slāņiem uzskata par stingu:

181.1. neatkarīgi no siltumizolācijas slāņa veida, ja attālumi starp mūra ķieģeļu vai akmeņu veidoto vertikālo diafragmu asīm nav lielāki par 10 h un 120 cm, kur h - visplānākā slāņa biezums;

181.2. ja siltumizolācijas slānis ir no monolītā betona un tā spiedes robežstiprība nav mazāka kā 0,7 MPa (7kgf/cm²) vai mūris veidots no akmeņiem ar marku, ne zemāku kā 10, ja galenieku horizontālās starpkārtas ir izvietotas tā, ka attālumi starp šo kārtu asīm pa augstumu nav lielāki par 5 h un 62 cm.

182. Elastīgās (padevīgās) saites projektē no korozijizturīgiem vai pret koroziju aizsargātiem tēraudiem, kā arī no polimērmateriāliem. Kopējam elastīgo tērauda saišu šķērsgriezuma laukumam jābūt ne mazākam kā 0,4 cm² uz 1 m² sienas virsmas.

183. Apdares slānim un pamatmūra materiālam, ja tie stingi saistīti viens ar otru, savstarpēji pārsienoties, jābūt ar apmēram vienādām deformatīvām īpa­šībām. Ieteic lietot apdares ķieģeļus vai akmeņus, kuru augstums ir vienāds ar pamatmūra kārtas augstumu.

184. Projektos jānorāda stingi pa galenieku kārtām ar nesošo mūra daļu saistītā apšuvuma pārsiešanas prasības, kas dotas šo noteikumu 129.punktā.

185. Izveidojot ierāvumus mūrī, kas stingi saistīts ar apdares slāni, sienas izvirzījuma robežās visā tās biezumā projektā jāparedz pie robežas ar ierāvumu mūrī iestrādāt stiegru sietus ne mazāk kā trīs šuvēs.

186. Mūra sienas un stabi jāpiestiprina pie starpstāvu un jumta pārsegu­miem ar enkuriem, kuru šķērsgriezumam jābūt ne mazākam par 0,5 cm².

187. Attālums starp siju, rīģeļu vai kopņu enkuriem, kā arī starp enkuriem starpstāvu pārsegumiem un saliekamiem klājiem vai plātnēm, kas balstās uz sienām, jābūt ne lielākiem par 6 m. Palielinot attālumu starp kopnēm līdz 12 m, jāparedz papildu enkuri, kas savieno sienas ar jumta pārsegumu. Siju galiem, kas novietojas uz pasijām (rīģeļiem), iekšējām sienām vai stabiem, jābūt ieenkurotiem un pie divpusēja balstījuma, savienotiem savā starpā.

188. Pašnesošās sienas karkasa ēkās jāsavieno ar kolonnām, izveidojot padevīgu saiti, kas pieļauj deformācijas sienai un kolonnai. Saitēm, ko izvieto pa kolonnas augstumu, jānodrošina sienu noturība, kā arī uz tām darbojošās vēja slodzes nodošana uz karkasa kolonnām.

189. Enkuru aprēķins jāveic:

189.1. ja attālums starp enkuriem ir lielāks par 3 m;

189.2. pie nesimetriskām sienas vai staba biezuma izmaiņām;

189.3. starpailu mūrim gadījumā, ja kopējais vertikālā spēka N lielums pārsniedz 1000 kN (100 tf).

190. Aprēķina piepūli enkuros nosaka pēc formulas:

M - lieces moments no aprēķina slodzēm starpstāvu pārseguma vai jumta pārseguma līmenī vietās, kur tie balstās uz sienu platumā, kas vienāds ar attālumu starp enkuriem (12.attēls);

H - stāva augstums;

N - aprēķina vertikālais spēks enkura ievietošanas līmenī platumā, kas vienāds attālumam starp enkuriem.

12.attēls.

Piepūļu noteikšana enkurā no lieces momenta pārseguma līmenī

191. Šo noteikumu 189. un 190.punkta prasības neattiecas uz sienām no vibropaneļiem.

192. Ja sienu vai starpsienu biezums noteikts, ņemot vērā to balstījumu pa kontūru, nepieciešams paredzēt sienu vai starpsienu stiprinājumu pie tām piegulošajām sānu konstrukcijām un pie augšējā pārseguma.

193. Zem konstrukciju elementu balstījumu daļām, kas nodod vietējo slodzi uz mūri, jāparedz javas kārta, ne biezāka par 15 mm, kas jānorāda projektā.

194. Vietās, kur pielikta vietējā slodze, ja tas nepieciešams pēc aprēķina uz vietējo spiedi, jāizvieto sadalošās plātnes ar biezumu, kas atbilst ķieģeļu kārtas biezuma modulim, bet ne plānākas par 15 cm, kas stiegrotas pēc aprēķina ar diviem sietiem ar kopējo stiegrojuma daudzumu, ne mazāku par 0,5 % no betona tilpuma.

195. Atbalstot kopnes, jumta pārseguma sijas, celtņu ceļu sijas u.tml. uz pilastriem, jāparedz sadalošo plātņu saiste to balstījuma līmenī ar galveno sienu. Plātņu enkurojuma dziļumam sienā jābūt ne mazākam par 12 cm (13.attēls). Mūri virs plātnēm jāparedz izveidot tūlīt pēc plātņu uzstādīšanas projektētajā stāvoklī. Paredzēt plātņu montāžu sienās šim nolūkam izveidotā padziļinājumā jeb gropē nav pieļaujams.

13.attēls.

Sadalošās dzelzsbetona plātnes

196. Ja uz sienas malu darbojas slodzes, kas pārsniedz 80 % no mūra aprēķina nestspējas vietējā spiedē, jāparedz mūra atbalsta daļas stiegrošana ar sietiem un stiegrām ar diametru ne mazāku par 3 mm un rūtiņu izmēriem ne lielākiem par 60 x 60 mm, ko izvieto ne mazāk kā trijās horizontālās šuvēs zem slodzes pielikšanas līmeņa.

197. Nododot vietējās slodzes uz pilastriem, mūra daļa, kas atrodas 1 m robežās zemāk par sadalošo slāni, jāstiegro ik pēc trim mūra kārtām ar sietiem, kas minēti šo noteikumu 196.punktā. Sietiem jāsavieno atbalsta laukumi ar pilastra galveno sienas daļu, un tiem jābūt noenkurotiem sienā vismaz 12 cm dziļumā.

198. Vietās, kur uz mūra sienām vai stabiem tiek balstītas dzelzsbetona sijas vai klāji, balstmezgli jāpārbauda ar aprēķinu gan ekscentriskā spiedē un virsmas spiedē mūra šķēlumā zem balstvietas, gan centriskā spiedē šķēlumā pa mūri un dzelzsbetona elementiem.

199. Balstmezgla centrisko spiedi aprēķina pēc formulas:

N ≤ _gpRA, kur: (51)

A - summārais šķērsgriezuma laukums mūrim un dzelzsbetona elementiem balstmezglā sienas vai staba, uz kura atbalstīti elementi, kontūra robežās;

R - mūra aprēķina pretestība spiedei;

g - koeficients, kas atkarīgs no dzelzsbetona elementu balstījuma laukuma lieluma balstmezglā;

p - koeficients, kas atkarīgs no dobumu veida dzelzsbetona elementā; koeficientu g visu veidu dzelzsbetona elementu (siju, ailu, pārsedžu, joslu, klāju u.c.) balstījumos pieņem: g = 1, ja A_b ≤ 0,1 A; g = 0,8, ja A_b ≥ 0,4A, kur Ab - dzelzsbetona elementu summārais balstījuma laukums mezglā.

200. Ja dzelzsbetona elementiem (sijām, klājiem u.c.), kas balstīti uz mūra no dažādām pusēm, ir vienāds augstums un to balsta laukums mezglā A_b > 0,8A, atļauts veikt aprēķinu, neņemot vērā koeficientu g formulā (51), pieņemot A = A_b. Koeficientu p pieņem: 1 - pilnsienīgiem elementiem un klājiem ar apaļiem dobumiem; 0,5 - ja klājs ir ar ovāliem dobumiem un aptverēm posmos pie balstiem.

201. Saliekamos dzelzsbetona klājos ar neaizpildītiem dobumiem jāveic nestspējas pārbaude ne tikai balstmezglā kopumā, bet arī horizontālā šķēlumā, kas šķērso klāja ribas, pēc formulas:

R_b - betona aprēķina pretestība ass spiedei, kas jāņem saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu LBN 203-97;

A_n - klāja horizontālā šķērsgriezuma laukums, kas vājināts ar dobumiem, balstījuma posma uz mūri garumā (summārais ailu šķērsgriezuma laukums);

R - mūra spiedes aprēķina pretestība;

A_k - mūra šķēluma laukums balstmezgla robežās (bez tās šķēluma daļas, ko aizņem klāju posmi;

n = 1,25 - smagajam betonam;

n = 1,1 - betoniem ar porainām pildvielām.

202. Konsolsiju iespīlējumu mūrī (14.a attēls) aprēķina pēc formulas:

Q ≤ , kur: (53)

Q - sijas pašsvara un tai pielikto slodžu aprēķina vērtība;

R_c - mūra aprēķina pretestība virsmas spiedei;

a - sijas iespīlējuma dziļums mūrī;

b - sijas plauktu platums;

e_o - aprēķina spēka ekscentricitāte attiecībā pret iespīlējuma vidu

(e_o = c + a/2);

c - attālums no sienas plaknes līdz spēkam Q.

203. Nepieciešamo iespīlējuma dziļumu nosaka pēc formulas:

a = (54)

204. Ja sijas gala iespīlējuma pārbaude pēc formulas (53) neapmierina, tad jāpalielina iespīlējuma dziļums vai jāievieto sadalošie paliktņi zem un virs sijas.

205. Ja slodzes ekscentricitāte attiecībā pret iespīlējuma laukuma centru pārsniedz iespīlējuma dziļumu vairāk nekā divas reizes (e_o > 2a), spriegumus no spiedes var neņemt vērā; šajā gadījumā aprēķinu veic pēc formulas:

206. Izmantojot sadalošos paliktņus šauru siju veidā, kuru platums nav lielāks par 1/3 iespīlējuma dziļuma, atļauts pieņemt taisnstūrveida spriegumu epīru zem tiem (14.b attēls).

14.attēls.

Konsolsiju iespīlējuma aprēķinu shēmas

207. Ailas mūra sienās tiek pārsegtas ar līmeniskajām pārsedzēm (kārtu), ķīļveida, arkveida, monolītajām vai saliekamajām dzelzsbetona pārsedzēm (15.attēls).

15.attēls.

Ailu pārsedžu veidi un aprēķina shēmas:
a - saliekamā dzelzsbetona siju pārsedze, b - līmeniskā (kārtu) pārsedze, c - plakanā ķīļveida pārsedze, d - lokveida pārsedze, e - kārtu pārsedzes aprēķina shēma, f - kārtu pārsedzes aprēķina shēma ar savilci, g - darbojošos spēku shēma malējā pārsedzē

208. Pārsedzes konstrukciju izvēlas atkarībā no ailas platuma, mūra vei­da, sienu darba apstākļiem, kā arī pēc arhitektoniskiem un ekonomiskiem apsvērumiem.

209. Līmeniskās (kārtu), ķīļveida un arkveida pārsedzes atļauts lietot attiecīgiem ailu platumiem ēkās, kurās nav ievērojamu vibrāciju, trieciena slodžu vai nevienmērīgas sienu sēšanās. Arkveida pārsedzes darbu veikšanas grūtību dēļ parasti lieto tikai, vadoties no arhitektoniskiem vai ekonomiskiem apsvērumiem.

210. Saliekamās dzelzsbetona pārsedzes ir industriālākas, atvieglo celt­niecības darbu veikšanas procesu, un tās mūsdienās lieto visplašāk.

211. Monolītās dzelzsbetona pārsedzes lieto virs ailām ar lieliem laidumiem, nestandarta laidumiem, kā arī ja paredzama nevienmērīga sienu sēšanās, ko parasti novērš, sienas saistot ar stingrības joslām.

212. Nestiegrotu akmens mūra ailu pārsedžu maksimālie laidumi, ja ķieģeļu vai akmeņu marka ir 75 un augstāka, doti 31.tabulā.

31.tabula

Piezīmes.

1. 35 - 50 markas ķieģeļu, betona un dabisko akmeņu pārsedžu maksimālie laidumi jāsamazina, reizinot ar koeficientu 0,8.

2. Arkveida pārsedzes ar laidumu, lielāku, nekā tas dots 31.tabulā, jākonstruē un jāaprēķina kā loki.

213. Mazākais konstruktīvais nestiegrotu akmens ailu pārsedžu augstums dots 32.tabulā.

32.tabula

Piezīme.

Pārsedzes konstruktīvais augstums ir: līmeniskajām (kārtu) pārsedzēm - mūra joslas augstums, lietojot palielinātas stiprības javu, ķīļveida un arkveida pārsedzēm - kantēto akmeņu mūra joslas augstums; līmeniskajām (kārtu) ķieģeļu pārsedzēm konstruktīvajam augstumam jābūt ne mazākam kā 4 ķieģeļu kārtas, bet akmeņu pārsedzēm - ne mazākam kā 3 akmeņu kārtas.

214. Līmeniskās (kārtu) pārsedzes izgatavo veidņos, kuros vispirms iestrādā 2 - 3 cm biezu javas kārtu, kuras marka ir vismaz 25; uz tās izvieto stiegras ar šķērsgriezuma laukumu vismaz 0,2 cm² uz katriem 13 cm sienas biezuma.

215. Pārbaudot mūri balsta šķēlumos vietējā spiedē, pārsedzes aprēķina kā iespīlētas mūrī saskaņā ar šo noteikumu 202. un 203.punktā dotajām aprēķina formulām un ievērojot noteikumu:

M - lieces moments pārsedzē balsta daļā;

N - piepūle no mūra pašsvara un citām vertikālajām slodzēm pārsedzes iespīlējumā uz balsta, kura darbojas pa mūra saskares virsmu pārsedzes mūra daļā;

a - pārsedzes iespīlējuma dziļums.

216. Nosakot piepūli N, atļauts ņemt vērā mūra pašsvaru un pārseguma slodzi ārpus pārsedzes balsta robežām (kontūra robežās, ko ierobežo 40° leņķis attiecībā pret vertikāli).

217. Dzelzsbetona pārsedžu iespīlējuma mūrī aprēķinu veic saskaņā ar šo noteikumu 202. un 203.punktu.

218. Slodzes pielikšanas vietas ekscentricitāti attiecībā pret iespīlējuma vidu aprēķina pēc formulas:

Q - pārsedzes balstreakcija.

219. Ja nosacījums (56) netiek ievērots, tad pārsedzi aprēķina kā brīvi balstītu siju un mūra aprēķinu vietējā spiedē zem pārsedzes balsta veic saskaņā ar šo noteikumu 82. un 83.punktu.

220. Līmeniskās (kārtu), ķīļveida un arkveida pārsedzes aprēķina kā lokus. Lielums d raksturo spiediena līnijas stāvokli pārsedzē. Attālums d laiduma vidū no pārsedzes augšas un pie balsta no pārsedzes pēdas apakšas līdz spiediena līnijai (15.attēls) jāņem atkarībā no pārsedzes augstuma c saskaņā ar 33.tabulu.

221. Balstbīdes aprēķina lielumu H līmeniskām (kārtu), ķīļveida un arkveida pārsedzēm nosaka pēc šādām formulām:

221.2. pārsedzēm ar savilci:

M - vislielākais no aprēķina lieces momentiem pārsedzē, kuru nosaka kā uz diviem balstiem brīvi balstītas sijas lieces momentu no pārsedzes pašsvara un uz tās balstīto siju un pārseguma klāju slodzes;

c - pārsedzes aprēķina augstums;

h_o - attālums no aprēķinā pieņemtā pārsedzes augšējā līmeņa līdz savilces asij;

d - attālums no pārsedzes augšas laiduma vidū un pārsedzes pēdas apakšas balstā līdz spiediena līnijai nestiegrotā mūrī vai attāluma no pārsedzes stiegrojuma ass līdz tās pēdas apakšai stiegrotā mūrī.

33.tabula

Piezīmes.

1. Pārsedzes aprēķina augstums ir pārsedzes augstums no tās apakšas līdz pārseguma sijas vai klāja balstījuma līmenim.

2. Ja uz pārsedzi nedarbojas pārseguma vai citu konstrukciju slodzes, bet tikai mūra un pārsedzes pašsvara vienmērīgi izkliedētā slodze, pārsedzes aprēķina augstums jāpieņem vienāds ar 1/3 tās laiduma.

3. Arkveida pārsedžu aprēķina augstumu pieņem no pārsedzes pēdas līdz pārseguma siju vai klāja atbalstīšanas līmenim (ieskaitot pārsedzes pacēlumu).

222. Pārsedzes mūra stiprība jāpārbauda tās laiduma vidū un pie balsta uz pārsedzē izraisītā spiedes spēka (balstbīdes) iedarbību, kas jāaplūko kā ekscentriski pielikti horizontāli spēki ar ekscentricitāti

šajā gadījumā pārsedzes stieptās zonas plaisu atvēršanās aprēķins nav vajadzīgs.

223. Malējām pārsedzēm (pie ēkas stūriem) papildus jāpārbauda pārse­dzes pēdas pretestība cirpei un sienas stūra stiprība balstbīdes H iedarbībā (15.g attēls).

224. Pārsedzes pēdas pretestību cirpei pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 93. - 96.punktu.

225. Ja nav savilces, sienas stūra pretestību pārbauda ekscentriskajā spie­dē sienas plaknē, darbojoties vertikālajam ass spēkam un balstbīdei.

226. Rezultējošā spēka ekscentricitātes lielums palodzes līmenī nedrīkst pārsniegt eu = 0,7y (kur y - attālums no elementa šķērsgriezuma laukuma smagumcentra ekscentricitātes virzienā līdz tā spiestajai malai).

227. Ja pēdas pretestība cirpei vai sienas stūra stiprība ekscentriskā spiedē nav pietiekoša, lai uzņemtu balstbīdes piepūli, jāparedz tērauda savilces, kuras jānoenkuro mūrī vismaz 50 cm dziļumā no ailas malas.

228. Savilces šķērsgriezums jāpārbauda pēc formulas:

R_s - stiegru aprēķina pretestība stiepei;

A_s - savilces šķērsgriezuma laukums.

229. Dzelzsbetona pārsedzes jāaprēķina uz slodzēm no starpstāvu pārsegumiem un no svaigi uzmūrēta mūra joslas svara nesacietējušā javā, pieņemot šīs joslas augstumu vasaras apstākļos mūrētam mūrim vienādu ar 1/3 no pārsedzes laiduma, bet ziemas apstākļos mūrētam - vienādu ar visu laidumu.

230. Veicot atbilstošus konstruktīvus risinājumus (izvirzījumi salieka­majās pārsedzēs, stiegru izlaidumi u.c.), pieļaujams ņemt vērā mūra un pārsedzes kopdarbību.

231. Slodzes uz pārsedzi no sijām un starpstāvu pārsegumu klājiem ņem vērā, ja tie izvietoti augstāk par mūra kvadrātu ar malu, kas vienlīdzīga ar pārsedzes laidumu, bet ar sasaldēšanas metodi mūrētam mūrim mūra atkušanas stadijā, - augstāk par mūra taisnstūri, kura augstums vienlīdzīgs divkāršam ailas platumam.

232. Mūra atkušanas stadijā pārsedzes atļauts pastiprināt, ievietojot zem tām pagaidu status uz ķīļiem, kas saglabājas visā mūra atkušanas periodā, kā arī mūra cietēšanas sākuma posmā, un regulējot paķīlējumu atbilstoši mūra sēšanās procesam.

233. Lai nodrošinātu vajadzīgo siltumvadāmības pretestību, vertikālajās šuvēs starp saliekamajām dzelzsbetona pārsedzēm jāparedz siltumizolācijas slānis.

234. Uz vainagsijām balstīta mūra siena jāpārbauda uz vietējo spiedi posmos virs vainagsiju balstiem. Jāpārbauda arī mūra stiprība vietējā spiedē zem šo siju balstiem. Spiediena sadalījuma epīras garums sienas un vainagsijas kontakta plaknē jānosaka atkarībā no mūra un šo siju stingumiem. Vainagsiju aizvieto ar nosacītu pēc stinguma ekvivalentu mūra joslu, kurai augstumu nosaka pēc formulas:

H_o = 2, kur: (62)

E_b - betona sākuma elastības modulis;

I_red - sijas reducētā šķērsgriezuma inerces moments, kuru pieņem atbilstoši Latvijas būvnormatīvam LBN 203;

E - mūra deformāciju modulis, ko nosaka pēc formulas (7);

h - lokani balstītās sienas biezums.

235. Tērauda vainagsiju stingumu nosaka kā reizinājumu E_sI_s , kur E_s un I_s attiecīgi tērauda vainagsijas elastības modulis un šķērsgriezuma inerces moments.

236. Spiediena sadalījuma epīru mūrī uz daudzlaidumu nepārtrauktu vainagsiju starpbalstiem pieņem trijstūra veidā, ja a ≤ 2s (16.a attēls) un trapecveida, ja 3s ≥ a > 2s (16.b attēls) ar mazākās pamatnes garumu a - 2s.

237. Vietējās spiedes spriegumu maksimālo lielumu σc (trijstūra vai trapeces augstums) nosaka pēc spiediena epīras apjoma un balstreakciju vien­līdzības pēc formulas:

237.1. trijstūrveida spiediena epīrai (a ≤ 2s):

237.2. trapecveida spiediena epīrai (3s > a > 2s):

a - balsta garums (ailstarpas platums);

N - vainagsijas balstreakcija no slodzes, kas izvietota sijas laiduma un balstu garuma robežās, neņemot vērā vainagsijas pašsvaru;

s = 1,57 H_o - spiediena sadalījuma epīras posma garums uz katru pusi no balsta malas;

h - sienas biezums.

238. Ja a > 3s, tad formulā (64) a vietā jāņem balsta aprēķina garums a = 3s, kas sastāv no diviem posmiem ar garumu 1,5s uz katru pusi no ailstarpas (16.c attēls).

16.attēls.

Spriegumu sadalījums mūrī virs lokani balstītām sienām: a) uz nepārtraukto daudzlaidumu siju vidējiem balstiem, ja a ≤ 2s; b) tas pats, ja 3s ≥ a > 2s; c) tas pats, ja a > 3s; d) uz nepārtrauktu daudzlaidumu siju malējiem balstiem un uz vienlaiduma siju balstiem

239. Spiediena sadalījuma epīru uz malējiem vainagsiju balstiem, kā arī virs vienlaiduma vainagsiju balstiem pieņem trijstūrveida (16.d attēls) ar pamat­ni:

s₁ = 0,9 H_o - spiediena sadalījuma epīras daļas augstums aiz balsta malas (16.d attēls);

a₁ - vainagsijas balsta posma garums, bet ne lielāks par 1,5H (H - sijas augstums).

240. Maksimālais spriegums virs vainagsijas balsta:

241. Lokani balstītu sienu mūra stiprība vietējās spiedes zonā, kas izvietota virs vainagsiju balstiem, jāpārbauda saskaņā ar šo noteikumu 74. - 84.punktu.

242. Aprēķinot mūri uz vietējo spiedi zem daudzlaidumu vainagsiju balstiem, tas jāveic posmā, kas atrodas balsta robežās un kura garums nav lielāks par 3H no šī balsta malas (H - sijas augstums), bet vienlaiduma vainagsijām un galu balstiem - ne lielāks par 1,5H.

243. Ja aprēķināmais šķēlums izvietots augstumā H₁ virs vainagsijas augšējās skaldnes, tad, nosakot posmu s un s₁ garumu, jāņem mūra joslas aug­stums H_o1 = H_o + H₁.

244. Rēķinot lokani balstītas sienas vietējā spiedē, mūra šķēluma aprēķina laukums A jāpieņem šādi: zonā, kas atrodas virs nepārtrauktu vainagsiju starpbalstiem, - kā mūrim, kas slogots ar vietējo slodzi šķēluma vidējā daļā (9.a attēls); zonā virs vienlaiduma vainagsiju balstiem vai malējiem nepār­trauktu vainagsiju balstiem, kā arī mūrim zem vainagsiju balstiem, - kā mūrim, kas slogots šķēluma malā (9.b attēls).

245. Spiediena sadalījuma epīra mūrī lokani balstītām sienām, ja tajās ir ailas, jāņem trapecveida, pie tam trijstūra laukums, kas jānoņem no spiediena epīras ailas robežās, tiek aizvietots ar vienādliela laukuma paralelogramu, papildinot pārējo epīras daļu (17.attēls).

17.attēls.

Spiediena sadalījuma epīra mūrī lokani balstītām sienām, ja tajās ir ailas

246. Izvietojot ailas mūrī augstumā H₁ virs vainagsijas, epīras daļas garums s atbilstoši palielinās.