Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā un tā saprašanās memorandu
1.pants. 1997.gada 20.novembrī Rīgā parakstītais Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgums par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā (turpmāk — Līgums) un tā saprašanās memorands (turpmāk — Memorands) ar šo likumu tiek pieņemti un apstiprināti. 2.pants. Likums stājas spēkā tā izsludināšanas dienā. Līdz ar likumu izsludināms Līgums un Memorands latviešu un angļu valodā. 3.pants. Līgums un Memorands stājas spēkā Līguma 23.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un par to Ārlietu ministrija paziņo laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 1.aprīlī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 16.aprīlī
Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgums par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā
PREAMBULA Latvijas Republika, Igaunijas Republika un Lietuvas Republika (turpmāk tekstā — "Līgumslēdzējas Puses"), ievērojot, ka Līgumslēdzējas Puses atzīst, ka to galīgais mērķis ir kļūt par Eiropas Savienības dalībvalstīm; ievērojot, ka Līgumslēdzējas Puses atzīst nepieciešamību uzlabot reģionālo sadarbību savā starpā, un, ņemot vērā to, ka ciešai integrācijai starp Eiropas Savienību un Līgumslēdzējām Pusēm, kā arī starp pašām Līgumslēdzējām Pusēm, ir jānotiek paralēli; atzīstot, ka ierobežojošu apstākļu atcelšana tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm prasa saskaņotu rīcību, lai garantētu tirdzniecības vienmērīgu paplašināšanos un godīgu konkurenci; vēloties garantēt, ka tehniskie noteikumi un standarti, tai skaitā iesaiņošanas, marķēšanas un apzīmēšanas prasības un tehnisko noteikumu un standartu atbilstības novērtēšanas procedūras nerada nevajadzīgus apstākļus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm; vēloties garantēt, ka sanitārie un fitosanitārie pasākumi nerada tirdzniecībai slēptus ierobežojumus; vēloties nostiprināt savu ekonomiku un garantēt tās harmonisku attīstību, samazinot esošās atšķirības starp dažādiem reģioniem un atpalicību mazāk svarīgos reģionos; atsaucoties uz 1993. gada 13. septembrī parakstīto Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību un 1996. gada 16. jūnijā parakstīto Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm (turpmāk tekstā — "Līgumi"); paredzot attīstīt un padziļināt Baltijas brīvās tirdzniecības zonu, panākot visu ierobežojošo apstākļu atcelšanu preču brīvai kustībai starp Līgumslēdzējām Pusēm; ņemot vērā Līgumslēdzēju Pušu vēlēšanos kļūt par Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm; ar šo ir vienojušās par sekojošo: I NODAĻA VISPĀRĒJIE NOSACĪJUMI Līguma mērķi Šī Līguma mērķi ir: 1. Atcelt ārpustarifu barjeras tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm; 2. Attīstīt un padziļināt tirdzniecības brīvo zonu starp Līgumslēdzējām Pusēm. Līguma darbības sfēras Šis Līgums attiecināms uz Līgumslēdzēju Pušu ražoto produkciju, kas ietverta Harmonizētās preču un pakalpojumu klasificēšanas un kodēšanas sistēmas 1.-97. grupā. Definīcijas Ārpustarifu barjeras — visa veida darbības attiecībā uz tirdzniecības tehniskajām barjerām un sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kuras var tikt pielietotas pēc valsts vai valsts pilnvaroto varas institūciju lēmumiem, likumdošanas, vietējo varas institūciju lēmumiem, jebkuras valsts institūcijas administratīvās darbības, pēc tiesas pasludinātiem izpildrakstiem vai aizliegumiem un noteikumiem, k o ir pasludinājušas tās profesionālās institūcijas, kuras ir tiesīgas kavēt tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm tieši vai netieši, faktiski vai iespējami. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi — jebkuri pasākumi, kuri tiek piemēroti: a) lai aizsargātu dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību Līgumslēdzēju Pušu teritorijā no riska, ko rada kaitēkļu, slimību, slimību pārnēsātāju organismu vai slimību izraisītāju organismu ienešana, izcelšanās vai izplatīšanās; b) lai aizsargātu cilvēku vai dzīvnieku dzīvību vai veselību Līgumslēdzēju Pušu teritorijā no riska, ko rada piedevas, indīgas vielas, toksīni vai slimību izraisītāju organismi pārtikā, dzērienos vai lopbarībā; c) lai aizsargātu cilvēka dzīvību vai veselību Līgumslēdzēju Pušu teritorijā no riska, ko rada slimības, kādas pārnēsā dzīvnieki, augi vai produkti, vai arī no kaitēkļu ienešanas, izcelšanās vai izplatīšanās; vai arī d) lai novērstu vai ierobežotu citus kaitējumus Līgumslēdzēju Pušu teritorijā, kas rodas no kaitēkļu ienešanas, izcelšanās vai izplatīšanās. Šie pasākumi ietver visus attiecīgos likumus, dekrētus, noteikumus, prasības un procedūras, ieskaitot inter alia galaprodukta kritērijus; procesus un ražošanas metodes; testēšanas un inspicēšanas, sertifikācijas un apstiprināšanas procedūras; karantīnas noteikumus, ieskaitot attiecīgās prasības, kas ir saistībā ar dzīvnieku vai augu pārvadāšanu, vai arī ar materiāliem, kuri nepieciešami to izdzīvošanai pārvadāšanas laikā; nosacījumus attiecībā uz svarīgām statistikas metodēm, paraugu noņemšanas procedūrām un metodēm, un riska novērtēšanas metodēm; un iepakojumu un marķēšanas prasības, kas tieši attiecas uz pārtikas drošību. Harmonizācija nozīmē vienādu sanitāro un fitosanitāro pasākumu un tehnisko noteikumu izstrādāšanu, atzīšanu un pielietošanu Līgumslēdzējās Pusēs. Tehniskie noteikumi — dokuments, kurš nosaka prasības produktiem vai ar tiem saistītajiem procesiem un ražošanas metodēm, ieskaitot spēkā tos esošos administratīvos noteikumus, kuru ievērošana ir obligāta. Tehniskie noteikumi var ietvert vai attiekties tikai uz terminoloģiju, simboliem, iesaiņošanas, marķēšanas un apzīmēšanas prasībām, tāpat kā tie attiecas uz produktu, procesu vai ražošanas metodi. Standarts — dokuments, kurš apstiprināts atzītā standartizācijas institūcijā, kopējai un atkārtotai lietošanai un kurš ietver tādus produktu vai attiecīgo procesu un ražošanas metožu noteikumus, norādījumus vai raksturojumus, kuru ievērošana nav obligāta. Standarts var ietvert vai attiekties uz terminoloģiju, simboliem, iesaiņošanas, marķēšanas un apzīmēšanas prasībām, tāpat kā tas attiecas uz produktu, procesu vai ražošanas metodi. Atbilstības novērtēšanas procedūra — jebkura darbība, kuru pielieto tieši vai netieši, lai noteiktu, vai ir izpildītas tehnisko noteikumu vai standartu izvirzītās prasības. 4. pants Izņēmumi Šī Līguma noteikumi neizslēdz importa, eksporta vai preču tranzīta aizliegšanu vai ierobežošanu, kas ir pamatota ar tādiem attaisnojošiem mērķiem kā nacionālās drošības prasības; maldinošas darbības novēršana; cilvēku veselības vai drošības aizsardzība; dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzība vai vides aizsardzība. Tomēr, šādi aizliegumi vai ierobežojumi nedrīkst radīt patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm. 5. pants Ārpustarifu barjeru atcelšana 1. Visas esošās ārpustarifu barjeras tirdzniecībā, kuras nav savienojamas ar šī Līguma noteikumiem un kuras ir spēkā starp Līgumslēdzējām Pusēm, šim Līgumam stājoties spēkā, ir jāatceļ. 2. Pēc Līguma stāšanās spēkā, Līgumslēdzējas Puses nedrīkst ieviest jaunas ārpustarifu barjeras tirdzniecībā, kuras ir pretrunā ar šī Līguma noteikumiem. 6. pants Nacionālo noteikumu pielietošana un savstarpējās atzīšanas pamats 1. Ja preces tiek likumīgi ražotas un tirgotas kādā no Līgumslēdzējām Pusēm saskaņā ar Starptautiskajiem un Eiropas standartiem un Eiropas Savienības noteikumiem, tad šo preču tirdzniecība citā Līgumslēdzējā Pusē nevar tikt ar likumu aizliegta, un šīs preces bez ierobežojumiem ir jālaiž apgrozībā citā Līgumslēdzējā Pusē, izņemot tos gadījumus, kuri minēti šī Līguma 4. pantā. 2. Gadījumos, ja kādas Līgumslēdzējas Puses nacionālo noteikumu prasības ir ierobežojošākas nekā to nosaka Starptautiskie un Eiropas standarti un Eiropas Savienības noteikumi, tās preču brīvas kustības barjeras (attiecībā uz nosaukumu, formu, izmēru, svaru, saturu, pasniegšanu, marķēšanu, iepakojumu u.c.), kas rodas no šādu noteikumu piemērošanas precēm, kuru izcelsmes valsts ir cita Līgumslēdzēja Puse un kurā tās tiek likumīgi ražotas un tirgotas, tiek uzskatītas par ārpustarifu barjerām, kuras šis Līgums aizliedz. 3. Ja starp Starptautiskajiem vai Eiropas standartiem un Eiropas Savienības noteikumiem trūkst harmonizētas likumdošanas, vai gadījumā, kad nacionālās prasības ir vairāk ierobežojošas, tad Līgumslēdzējām Pusēm savā starpā pēc vienotas procedūras ir jāizveido ekvivalences mehānisms preču dažādajām prasībām. Apvienotā komiteja ir atbildīga par ekvivalences apstiprinājumu. 4. Līgumslēdzējām Pusēm ir jāatzīst ražotāja atbilstības deklarācijas, testēšanas un sertificēšanas institūciju apstiprinājumi, kuri ir izsniegti un darbojas atbilstoši attiecīgajiem Eiropas un Starptautiskajiem standartiem, kādus ir izdevušas Eiropas un Starptautisko standartizācijas organizāciju institūcija s. 5. Līgumslēdzējas Puses atzīst Nacionālās akreditācijas sistēmas, kuras darbojas pārējās Līgumslēdzējās Pusēs atbilstoši Eiropas standartu EN 45000 sērijai. II NODAĻA SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI 7. pants Vispārējie noteikumi Šis Līgums attiecas uz visiem sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kuri tieši vai netieši ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm. Šādi pasākumi ir jāizstrādā un jāpielieto saskaņā ar šī Līguma noteikumiem. 8. pants Pamattiesības un pamatpienākumi Līgumslēdzējām Pusēm ir tiesības pielietot tādus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kādi ir nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai, nodrošinot, ka šādi pasākumi nav pretrunā ar šī Līguma noteikumiem. Līgumslēdzējām Pusēm ir jānodrošina, ka jebkuri sanitārie un fitosanitārie pasākumi tiek pielietoti tādā mērā, cik tas nepieciešams, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, un ka tie ir balstīti uz zinātniskiem principiem un netiek pielietoti bez nepietiekama zinātniskā pamatojuma, izņemot 11. panta 7. punktā noteiktos gadījumus. Līgumslēdzējām Pusēm ir jānodrošina, ka to sanitārie un fitosanitārie pasākumi patvaļīgi vai nepamatoti nediskriminē Līgumslēdzējas Puses, kurās ir noteikti identiski vai līdzvērtīgi apstākļi, tai skaitā izslēdzot diskrimināciju starp savu teritoriju un citu Līgumslēdzēju Pušu teritoriju. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi nevar tikt pielietoti veidā, kas būtu maskēts ierobežojums starptautiskajai tirdzniecībai. 9. pants Harmonizāci ja 1. Lai harmonizētu sanitāros un fitosanitāros pasākumus uz pēc iespējas plašākas bāzes, Līgumslēdzējām Pusēm, izstrādājot savus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, ir jāvadās pēc tiem starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām un rekomendācijām, ko ir noteikušas attiecīgās starptautiskās organizācijas, ieskaitot Codex Alimentarius Komisiju, Starptautisko epizootikas biroju, attiecīgās starptautiskās un reģionālās organizācijas, kuras darbojas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas un Eiropas Savi e nības noteikumu, vadlīniju vai rekomendāciju ietvaros; un pēc Eiropas standartiem, ja tādi pastāv, izņemot gadījumus, kad šis Līgums nosaka citādi, īpaši šī panta 3. punktā. 2. Sanitārie un fitosanitārie pasākumi, kuri atbilst tiem starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām vai rekomendācijām, ko ir noteikušas attiecīgās starptautiskajās organizācijas, ieskaitot Codex Alimentarius Komisiju, Starptautisko epizootikas biroju, attiecīgas starptautiskās un reģionālās organizācijas, kuras darbojas Augu aizsardzības konvencijas un Eiropas Savienības ietvaros, tiek uzskatīti par nepieciešamiem, lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību vai veselību, un tiek pieņemts, ka tie ir saskaņā ar šī Līguma noteikumiem un GATT, 1994. 3. Līgumslēdzējas Puses var ieviest vai saglabāt sanitāros un fitosanitāros pasākumus, kuri rezultātā dod augstāku sanitāro vai fitosanitāro aizsardzības līmeni, nekā to varētu panākt ar pasākumiem, kas balstīti uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām vai rekomendācijā m , kādus ir noteikušas attiecīgās starptautiskajās organizācijas, ieskaitot Codex Alimentarius Komisiju, Starptautisko epizootikas biroju, attiecīgās starptautiskās un reģionālās organizācijas, kuras darbojas Augu aizsardzības konvencijas un Eiropas Savienības ietvaros, ja tam ir zinātnisks pamatojums, vai arī tāds sanitārais vai fitosanitārais aizsardzības līmenis, kuru kāda no Līgumslēdzējām Pusēm nosaka par piemērotu saskaņā ar 12. panta 1.-8. punktu noteikumiem. Neskatoties uz augstāk minēto, visi pasāk u mi, kuri rezultātā dod tādu sanitāro vai fitosanitāro aizsardzības līmeni, kurš atšķiras no tā, kāds tiktu sasniegts ar pasākumiem, kas balstīti uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām vai rekomendācijām, kādus ir noteikušas attiecīgās starptautiskajās organizācijas, ieskaitot Codex Alimentarius Komisiju, Starptautisko epizootikas biroju, attiecīgas starptautiskās un reģionālās organizācijas, kuras darbojas Augu aizsardzības konvencijas un Eiropas Savienības ietvaros, nedrīkst būt pretrunā ar jebkuriem citiem šī Līguma noteikumiem. 4. Līgumslēdzējām Pusēm savu resursu iespēju robežās ir jāiesaistās pilnvērtīgā darbībā attiecīgajās starptautiskās organizācijās un to pakļautajās institūcijās, īpaši Codex Alimentarius Komisijā, Starptautiskajā epizootikas birojā, un tajās starptautiskajās un reģionālajās organizācijās, kuras darbojas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ietvaros, lai šajās organizācijās veicinātu standartu, vadlīniju un rekomendāciju izstrādāšanu un periodisku pārskatīšanu, ņemot vērā visus sanitāros un fitosanitāros pasākumu aspektus. 10. pants Ekvivalence 1. Līgumslēdzējām Pusēm ir jāpieņem citas Līgumslēdzējas Puses sanitārie vai fitosanitārie pasākumi kā ekvivalenti, pat ja šie pasākumi atšķiras no pašas Līgumslēdzējas Puses pielietotajiem pasākumiem vai tiem, ko pielieto citas Līgumslēdzējas Puses, kuras tirgojas ar to pašu produktu, ja eksportētāja Līgumslēdzēja Puse objektīvi pierāda importētājai Līgumslēdzējai Pusei, ka tās pasākumi atbilst importētājas Līgumslēdzējas Puses noteiktajam sanitārajam vai fitosanitārajam aizsardzības līmenim. Šajā nolūkā pēc pieprasījuma importētājai Līgumslēdzējai Pusei ir jārod saprātīga pieeja, lai veiktu inspekciju, testēšanu un citas attiecīgās procedūras. 2. Līgumslēdzējām Pusēm pēc pieprasījuma ir jāiesaistās Apvienotās komitejas konsultācijās, ar mērķi vienoties par līgumiem, kas atzītu līdzvērtīgus sanitāros un fitosanitāros pasākumus. Riska pakāpes novērtēšana un piemērota sanitārā vai fitosanitārā aizsardzības līmeņa noteikšana 1. Līgumslēdzējām Pusēm ir jānodrošina, ka to sanitārie vai fitosanitārie pasākumi, kuri ir raksturīgi attiecīgajos apstākļos, ir pamatoti uz riska pakāpes novērtēšanu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai vai veselībai, ņemot vērā riska pakāpes novērtēšanas tehniskos paņēmienus, kurus ir izstrādājušas attiecīgās starptautiskās organizācijas. 2. Riska pakāpes novērtēšanā Līgumslēdzējām Pusēm jāņem vērā derīgie zinātniskie pamatojumi; attiecīgie procesi un ražošanas metodes; attiecīgās paraugu noņemšanas, pārbaudes un testēšanas metodes; konkrētu slimību vai kaitēkļu dominēšana; tādu rajonu pastāvēšana, kuri ir brīvi no kaitēkļiem vai slimībām; attiecīgie ekoloģiskie un vides apstākļi; un karantīna vai cita veida apstrāde. 3. Novērtējot riska pakāpi dzīvnieku vai augu dzīvībai un veselībai un nosakot pasākumu, kurš piemērojams, lai panāktu atbilstošu sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni pret šādu risku, Līgumslēdzējām Pusēm kā būtiskus ekonomiskos faktorus ir jāņem vērā iespējamos ražošanas vai pārdošanas zaudējumus kaitēkļu vai slimību ienešanas, izcelšanās vai izplatīšanās gadījumos; kontroles vai iznīcināšanas izmaksas importētājas Līgumslēdzējas Puses teritorijā; un aptuvenās izmaksas efektivitāti riska ierobežošanas alternatīvajā m pieejām. 4. Nosakot piemēroto sanitārās vai fitosanitārās aizsardzības līmeni, Līgumslēdzējām Pusēm jāņem vērā mērķis mazināt negatīvo ietekmi uz tirdzniecību. 5. Ar mērķi, lai panāktu konsekvenci, vadoties pēc koncepcijas par piemērotu sanitāro vai fitosanitāro aizsardzību pret risku cilvēka dzīvībai vai veselībai, vai dzīvnieku un augu dzīvībai un veselībai, ikvienai Līgumslēdzējai Pusei jāizvairās no patvaļīgām vai neattaisnotām atšķirībām prasību līmeņos, ja šādas atšķirības rada diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus tirdzniecībai starp Baltijas valstīm. 6. Nekaitējot 9. panta 2. punktam, Līgumslēdzējām Pusēm, izveidojot vai saglabājot sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, lai nodrošinātu piemērotu sanitāro vai fitosanitāro aizsardzības līmeni, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas, ir jānodrošina, ka šādi pasākumi nav vairāk ierobežojoši tirdzniecībai nekā nepieciešams, lai Līgumslēdzējās Pusēs sasniegtu piemērotu sanitāro vai fitosanitāro aizsardzības līmeni. 7. Gadījumos, kad attiecīgie zinātniskie pierādījumi nav pietiekami, Līgumslēdzēja Puse var pieņemt pagaidu sanitāros vai fitosanitāros pasākumus, pamatojoties uz pieejamo būtisko informāciju, tai skaitā informāciju no attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, kā arī informāciju par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, ko izmanto citas Līgumslēdzējas Puses. Šādos gadījumos Līgumslēdzējām Pusēm jāmēģina iegūt papildus informācija, kas nepieciešama riska pakāpes objektīvākai novērtēšanai un sanitāro un fitosanitāro pasākumu pārskatīšanai saprātīgā laika periodā. 8. Kad Līgumslēdzējai Pusei ir pamatota pārliecība, ka īpašais sanitārais vai fitosanitārais pasākums, kurš ir ieviests vai saglabāts citā Līgumslēdzējā Pusē, ir ierobežojošs vai arī ir potenciāli ierobežojošs tās eksportam, un pasākums nebalstās uz attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām vai rekomendācijām, vai arī šādi standarti, vadlīnijas vai rekomendācijas nepastāv, Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt paskaidrojumu par šāda sanitārā vai fitosanitārā pasākuma iemeslu, un Līgumslēdzējai Pusei, kura piemēro šo pasākumu, ir jāsniedz paskaidrojums. Sanitāro un fitosanitāro pasākumu atklātība un paziņošanas procedūras 1. Līgumslēdzējām Pusēm ir jāziņo par izmaiņām to sanitārajos vai fitosanitārajos pasākumos vismaz vienu mēnesi pirms to ieviešanas un ir jānodrošina informācija par to sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem saskaņā ar šo pantu. 2. Līgumslēdzējām Pusēm ir jānodrošina, ka visi pieņemtie sanitārie un fitosanitārie noteikumi tiek nekavējoties publicēti, lai dotu iespēju ieinteresētajām Līgumslēdzējām Pusēm ar tiem iepazīties. 3. Izņemot ārkārtas apstākļus, Līgumslēdzējām Pusēm no brīža, kad tiek publicēti sanitārie un fitosanitārie noteikumi un līdz to stāšanās spēkā brīdim, ir jāatvēl saprātīgs laiks, lai eksportētājas Līgumslēdzējas Puses ražotājiem dotu laiku adaptēt saviem produktiem un ražošanas metodēm importētājas Līgumslēdzējas Puses prasības. 4. Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jānodrošina, ka pastāv viens Pieprasījuma Punkts, kurš ir atbildīgs par atbilžu sniegšanu uz visiem pamatotajiem ieinteresēto Līgumslēdzēju Pušu jautājumiem, kā arī par attiecīgu dokumentu nodrošināšanu attiecībā uz: 4.1. jebkuriem sanitārajiem vai fitosanitārajiem noteikumiem, kuri pieņemti vai ierosināti tās teritorijā; 4.2. jebkurām kontroles un inspekcijas procedūrām par ražošanas un karantīnas noteikumiem, pesticīdu pieļaujamo līmeni un atļautajām pārtikas piedevām, kas darbojas tās teritorijā; 4.3. faktoriem, kuri ņemti vērā attiecībā uz riska novērtēšanas procedūru, kā arī par atbilstoši noteiktajiem sanitārajiem un fitosanitārajiem aizsardzības līmeņiem; 4.4. Pieprasījuma Punktu atrašanās vietām. 5. Līgumslēdzējām Pusēm ir jāpieņem tādi saprātīgi pasākumi, lai tās ir spējīgas nodrošināt, ka tad, ja citas Līgumslēdzējas Puses vai ieinteresētā puse citā Līgumslēdzējā Pusē saskaņā ar šī Līguma noteikumiem lūdz dokumentu kopijas, tās tiek piegādātas par tādu pašu cenu (ja tāda pastāv), kā attiecīgās Līgumslēdzējas Puses pārstāvjiem. 6. Ja nepastāv starptautiskais standarts, vadlīnijas vai rekomendācijas, vai arī ierosinātā sanitārā vai fitosanitārā noteikuma saturs nav pēc būtības tāds pats, kāds ir starptautiskā standarta, vadlīnijas vai rekomendācijas saturs, un, ja noteikumam var būt nozīmīgs efekts uz citu Līgumslēdzēju Pušu tirdzniecību, tad Līgumslēdzējām Pusēm: 6.1. vismaz divus mēnešus pirms šī noteikuma paredzētās pieņemšanas jāpublicē paziņojums sākotnējā stadijā, lai dotu iespēju ieinteresētajām Līgumslēdzējām Pusēm iepazīties ar priekšlikumu ieviest kādu attiecīgo noteikumu; 6.2. ar Pieprasījuma Punktu starpniecību jāpaziņo citām Līgumslēdzējām Pusēm par produktiem, uz kuriem attieksies šis noteikums, kopā ar īsu paskaidrojumu par ierosināto noteikumu mērķi un pamatojumu. Šādiem paziņojumiem jānotiek sākotnējā stadijā, kad vēl ir iespējams ieviest labojumus un ņemt vērā komentārus; 6.3. pēc citu Līgumslēdzēju Pušu lūguma nodrošināt ar ierosinātā noteikuma kopijām, un, kad iespējams, noteikt sadaļas, kas pēc būtības atšķiras no starptautiskajiem standartiem, vadlīnijām vai rekomendācijām; 6.4. bez diskriminācijas dot citām Līgumslēdzējām Pusēm saprātīgu laiku rakstisku komentāru sagatavošanai, pēc pieprasījuma pārspriest šos komentārus, un ņemt vērā komentārus un diskusiju rezultātus; 6.5. gadījumā, ja diskusiju rezultāts netiek ņemts vērā, citas Līgumslēdzējas Puses var iesniegt apelāciju Apvienotajā komitejā. 7. Tomēr, ja Līgumslēdzējai Pusei rodas vai draud rasties ārkārtas veselības aizsardzības problēmas, šī Līgumslēdzēja Puse, uzskatot par nepieciešamību, var neievērot šī panta 5. punktā minētos gadījumus, ar noteikumu, ka tad Līgumslēdzējai Pusei: 7.1. ar Pieprasījuma punktu starpniecību nekavējoties jāpaziņo citām Līgumslēdzējām Pusēm par konkrētiem noteikumiem un produktiem, uz kuriem šie noteikumi attiecas, īsi norādot noteikumu mērķi un apsvērumus, tai skaitā, norādot ārkārtas problēmas (-u) raksturu; 7.2. pēc pieprasījuma jānodrošina noteikumu kopijas citām Līgumslēdzējas Pusēm; 7.3. jāatļauj pārējām Līgumslēdzējām Pusēm izdarīt rakstveida komentārus, pēc pieprasījuma jāapspriež šos komentārus, un jāņem vērā šos komentārus un diskusiju rezultātus. 8. Pieprasījumu punkti paziņojumus sniedz Pasaules tirdzniecības organizācijas Sanitāro un fitosanitāro pasākumu līgumā paredzētajā paziņojuma formā angļu valodā. III NODAĻA TIRDZNIECĪBAS TEHNISKĀS BARJERAS 13. pants Vispārējie nosacījumi 1. Vispārējiem standartizācijas un atbilstības novērtēšanas procedūru terminiem parasti jābūt tādai nozīmei, kāda tiem ir paredzēta Apvienoto Nāciju sistēmas ietvaros pieņemtajās definīcijās un starptautiskajās standartizācijas institūcijās, ievērojot to kontekstu, mērķi un nolūku atbilstoši šim Līgumam. 2. Šajā Līgumā visas atsauces uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem, metodēm, kuras nodrošina atbilstību tehniskiem noteikumiem vai standartiem un sertifikācijas sistēmai, ir jāveido tā, lai tās ietvertu visus labojumus un papildinājumus noteikumiem un produktu sfērai, uz kuriem tie attiecas, izņemot nenozīmīgus labojumus un papildinājumus. 14. pants Tehniskie noteikumi un standarti 1. Līgumslēdzējām Pusēm ir jānodrošina, ka tehniskie noteikumi un standarti netiek sagatavoti, pieņemti vai pielietoti ar mērķi radīt šķēršļus tirdzniecībai. Vēl vairāk, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem un standartiem, precēm, kuras ir importētas no jebkuras Līgumslēdzējas Puses teritorijas, ir jāpiešķir statuss, kas nav mazāk labvēlīgs kā tas, ko piešķir līdzīgām vietējās izcelsmes precēm un līdzīgām precēm, kuru izcelsme ir jebkura cita Līgumslēdzēja Puse. 2. Ja ir nepieciešami tehniskie noteikumi vai standarti un pastāv atbilstoši starptautiskie standarti, vai to pabeigšana ir nenovēršama, Līgumslēdzējas Puses izmanto tos vai to attiecīgās daļas par pamatu tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, izņemot tad, pieprasījuma noteiktajā laikā izskaidrojot, kad šādi starptautiskie standarti vai attiecīgās daļas ir neatbilstošas ieinteresētajām Līgumslēdzējām Pusēm, tādiem inter alia iemesliem, kā nacionālās drošības prasības; maldinošas darbības aizkavēšana; cilvēku veselības vai drošības aizsardzība, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzība vai vides aizsardzība; fundamentāliem klimatiskajiem vai ģeogrāfiskajiem faktoriem; fundamentālām tehnoloģiskajām problēmām. 3. Līgumslēdzējām Pusēm nepieciešamības gadījumos ir jāprecizē tehniskie noteikumi un standarti izpildes izteiksmē, nevis kā dizaina vai apraksta raksturojums. 4. Līgumslēdzējām Pusēm ir jānodrošina, ka to nacionālās standartizācijas institūcijas ievēro Pasaules tirdzniecības organizācijas Tirdzniecības tehnisko barjeru līguma Standartu sagatavošanas, pieņemšanas un piemērošanas Labas Prakses kodeksu. 5. Līgumslēdzējām Pusēm ir jāpaziņo par izmaiņām to tehniskajos noteikumos un standartos vismaz 1(vienu) mēnesi pirms to ieviešanas un jānodrošina informācija par to tehniskajiem noteikumiem un standartiem atbilstoši šā panta prasībām. 6. Gadījumos, kad nepastāv attiecīgs starptautiskais standarts vai ierosinātā tehniskā noteikuma tehniskais saturs neatbilst attiecīgo starptautisko standartu tehniskajam saturam, un ja tehniskajam noteikumam var būt nopietna ietekme uz citu Līgumslēdzējas Pušu tirdzniecību, tad Līgumslēdzējām Pusēm: 6.1. vismaz divus mēnešus pirms tādu noteikumu pieņemšanas, kas ierosina ieviest attiecīgo tehnisko noteikumu, šis noteikums jāpublicē tā attiecīgajā agrīnajā stadijā, lai nodrošinātu iespēju ar to iepazīties ieinteresētajām pusēm vai citām Līgumslēdzējām Pusēm; 6.2. ar Pieprasījuma Punktu starpniecību jāpaziņo citām Līgumslēdzējas Pusēm par ražojumiem, kurus skar ierosinātais tehniskais noteikums, pievienojot īsu norādījumu par tā mērķi un būtību. Šāda paziņošana ir jāveic to attiecīgajā agrīnajā stadijā, kad vēl iespējams ieviest labojumus un ņemt vērā komentārus; 6.3. pēc pieprasījuma jāsniedz citām Līgumslēdzējām Pusēm tehniskā noteikuma projekta skaidrojumi vai kopijas un, kad iespējams, identificēt daļas, kas būtiski atšķiras no attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem; 6.4. bez diskriminācijas jādod saprātīgu laiku citām Līgumslēdzējām Pusēm sniegt rakstiskus komentārus, pēc pieprasījuma jāapspriež šos komentārus un jāņem vērā šos rakstiskos komentārus un diskusiju rezultātus. 6.5. gadījumā, ja diskusiju rezultāts netiek ņemts vērā, citas Līgumslēdzējas Puses var iesniegt apelāciju Apvienotajā komitejā. 15. pants Atbilstība tehniskajiem noteikumiem un standartiem 1. Kad tiek pieprasīts pozitīvs apliecinājums, lai sekmētu tehnisko noteikumu un standartu atbilstības noteikšanu, Līgumslēdzējām Pusēm ir jānodrošina, kad vien iespējams, ka to centrālās valdības institūcijas un pilnvarotās inspekcijas institūcijas harmonizēšanas vai ekvivalences jomās: 1.1 atzīst testu rezultātus, sertifikātus vai atbilstības zīmes, kuras izdevušas atbilstošās institūcijas citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās; vai paļaujas uz piegādātāju deklarāciju par atbilstību citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās; 1.2 pat ja testu metodes atšķiras no pašu pielietotajām metodēm, un ja ir pārliecība, ka tās metodes, kas tiek pielietotas eksportētājas Puses teritorijā nodrošina pietiekamus līdzekļus nosacītajai atbilstībai attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem un standartiem, atzīst, ka var būt nepieciešamas iepriekšējas konsultācijas, lai nonāktu pie abpusēji apmierinošas sapratnes attiecībā uz piegādātāju deklarāciju par atbilstību testu metodēm un rezultātiem, u n sertifikātiem, vai atbilstības zīmēm, kas tiek pielietotas eksportētājas Puses teritorijā, it īpaši gadījumos, kas attiecas uz ātri bojājošiem produktiem un produktiem, kas var tikt sabojāti tranzīta laikā. 2. Līgumslēdzējām Pusēm jānodrošina, lai gadījumos, kad nepieciešama Valsts garantija par importēto produktu atbilstību tehniskajiem noteikumiem un standartiem, galvenās valdības institūcijas un pilnvarotās inspekcijas institūcijas pielietotu sekojošus nolikumus par produktiem no citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijām: 2.1. importētie produkti jāpakļauj testēšanai apstākļos, kas nav diskriminējošāki par tiem, kādi tiek pielietoti vietējiem vai importētiem produktiem līdzīgās situācijās; 2.2. testēšanas metodes un administratīvās procedūras importētajiem produktiem nedrīkst būt sarežģītākas un lēnākas kā attiecīgās metodes un procedūras līdzīgā situācijā līdzīgiem vietējas izcelsmes vai citas valsts produktiem; 2.3. visām apmaksām, kas tiek prasītas par importēto produktu testēšanu, jābūt ekvivalentām salīdzinājumā ar tām apmaksām, kas tiek prasītas par līdzīgu vietējas izcelsmes vai citas valsts produktu testēšanu; 2.4. testu rezultātiem jātiek atklātiem pēc eksportētāja vai importētāja, vai to aģentu pieprasījuma, lai, ja nepieciešams, varētu veikt labošanas darbības; 2.5. testēšanas vieta un paraugu ņemšana testēšanas vajadzībām nedrīkst radīt nevajadzīgas neērtības importētājiem, eksportētājiem vai to aģentiem; 2.6. šādu testu rezultātā iegūtās informācijas par importētajiem produktiem konfidencialitāte ir jārespektē tādā pat veidā kā vietējiem produktiem; 3. Nekas šajā Pantā minētais nedrīkst atturēt Līgumslēdzējas Puses no pamatotu tūlītēju pārbaužu izdarīšanas to teritorijās. Atbilstības novērtēšanas procedūras 1. Līgumslēdzējām Pusēm ir jānodrošina, ka atbilstības novērtēšanas procedūras netiek formulētas vai pielietotas, lai radītu šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai. Tāpat Līgumslēdzējām Pusēm ir jānodrošina, ka ne šādas atbilstības novērtēšanas procedūras pašas par sevi, ne to pielietojuma rezultāts neradītu nevajadzīgus šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai. 2. Līgumslēdzējām Pusēm ir jānodrošina, ka atbilstības novērtēšanas procedūras tiek formulētas un pielietotas tā, lai līdzīgu preču, kuru izcelsme ir citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijās, piegādātājiem dotu pieeju apstākļos, kas ir ne mazāk labvēlīgi kā tie, kuri tiek doti līdzīgu vietējās izcelsmes preču, kuru izcelsmes vieta ir jebkura cita valsts, piegādātājiem līdzīgā situācijā. Līgumslēdzējām Pusēm ir jāveic atsauce uz 6. panta 1. punktā noteikumiem. 3. No brīža, kad šis Līgums stājas spēkā, Līgumslēdzējām Pusēm: 3.1. paziņojumu, kas tiek ierosināts atbilstības novērtēšanas procedūru ieviešanai, jāpublicē tā attiecīgajā agrīnajā variantā, tādejādi, lai dotu iespēju ieinteresētajām pusēm ar to iepazīties; 3.2. ar Pieprasījuma Punktu starpniecību jāpaziņo par produktiem, kurus skar ierosinātā atbilstības novērtēšanas procedūra, pievienojot īsu aprakstu par atbilstības novērtēšanas procedūras mērķi; 3.3. pēc attiecīga pieprasījuma, bez diskriminācijas, jāizsniedz citām Līgumslēdzējas Pusēm ierosinātās atbilstības novērtēšanas procedūras detaļas vai kopijas; 3.4. bez diskriminācijas jāatvēl saprātīgs laiks citām Līgumslēdzējām Pusēm veikt rakstiskus komentārus par noformulēto atbilstības novērtēšanas procedūru un darbību, pēc attiecīga pieprasījuma jāapspriež šos komentārus un tie jāņem vērā. 4. Protams, gadījumos, kad Līgumslēdzējai Pusei rodas neatliekamas drošības, veselības, vides aizsardzības vai nacionālās drošības problēmas, vai pastāv šo problēmu rašanās draudi, šī Līgumslēdzēja Puse var atteikties no tādiem soļiem, kas uzskaitīti 3. punktā, kā to uzskata par nepieciešamu, ar noteikumu, ka Līgumslēdzējai Pusei, pieņemot atbilstības novērtēšanas procedūru: 4.1. ar Pieprasījuma Punktu starpniecību nekavējoties jāpaziņo citām Līgumslēdzējām Pusēm par īpašām atbilstības novērtēšanas procedūrām un to skartajām precēm, īsi norādot šīs atbilstības novērtēšanas procedūras mērķi un būtību, ieskaitot neatliekamās (-mo) problēmas (-mu) raksturu; 4.2. pēc pieprasījuma bez diskriminācijas jāizsniedz citām Līgumslēdzējām Pusēm atbilstības novērtēšanas procedūras noteikumu kopijas; 4.3. bez diskriminācijas jāļauj citām Līgumslēdzējām Pusēm iesniegt savus komentārus rakstiski, jāapspriež šos komentārus pēc pieprasījuma, un jāņem vērā šos rakstiskos komentārus un jebkurus šādu diskusiju rezultātus. 5. Līgumslēdzējām Pusēm jānodrošina, ka tiek publicētas visas pieņemtās atbilstības novērtēšanas procedūras. 17. pants Starptautiskās un reģionālās sistēmas 1. Gadījumos, kad tiek pieprasīts cits pozitīvs apstiprinājums par atbilstību tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, nevis apstiprinājums no piegādātāja, Līgumslēdzējām Pusēm, kad tas iespējams, jānoformulē un jāpieņem atbilstības novērtēšanas starptautiskās sistēmas un jākļūst par to loceklēm vai jāpiedalās tajās. 2. Līgumslēdzējām Pusēm jāveic tādus saprātīgus pasākumus, kādi tām ir pieejami, lai nodrošinātu, ka atbilstības novērtēšanas starptautiskās un reģionālās sistēmas, kurās attiecīgās institūcijas to teritorijās ir locekles vai dalībnieces, atbilstu 17. panta nosacījumiem, izņemot 2. punktu, pamatojoties uz šī panta 3. punkta noteikumiem. Turklāt, Līgumslēdzējas Puses nedrīkst veikt tādus pasākumus, kas tieši vai netieši ietekmē prasību vai pamudinājumu šādām sistēmām darboties tādā veidā, lai tās neatbilstu jebkuriem 17. panta nosacījumiem. 3. Līgumslēdzējām Pusēm jāveic saprātīgi pasākumi, kādi tām ir pieejami, lai nodrošinātu to starptautisku un reģionālu atbilstības novērtēšanas sistēmu formulēšanu un pielietošanu, kurās atbilstošās institūcijas to teritorijās ir locekles vai dalībnieces, lai līdzīgu produktu piegādātājiem no citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijām tiek garantēta piekļūšana apstākļos, kas nav mazāk labvēlīgi kā locekles valstu, dalībnieku valstu vai jebkuru citu valstu izcelsmes piegādātājiem, kā arī noteikts, ka šie piegādātāji ir gatavi un vēlas pildīt sistēmas nosacījumus. Piegādātāju piekļūšana notiek, no importētājas Puses, kas ir sistēmas locekle vai dalībniece, vai no sistēmas pilnvarotās institūcijas iegūstot sertifikātu par atbilstības novērtējumu pēc sistēmas noteikumiem. Piegādātāja piekļūšana tāpat arī ietver sistēmas marķējuma saņemšanu, ja tāds ir, apstākļos, kas nav mazāk labvēlīgi kā locekles vai dalībnieces valstu izcelsmes produktu piegādātājiem. 4. Līgumslēdzējām Pusēm jānodrošina, ka to centrālo valdību institūcijas uzticas starptautiskajām vai reģionālajām atbilstības novērtēšanas sistēmām tikai tiktāl, ciktāl šīs sistēmas atbilst 17. panta nosacījumiem un šī panta 3. punktam. Atbalsts un informācija par tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām 1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei ir jānodrošina, ka pastāv Pieprasījuma Punkts. Līgumslēdzējām Pusēm caur diplomātiskajiem kanāliem jāpaziņo par institūcijām, kuras ir atbildīgas par tirdzniecības tehnisko barjeru un sanitāro un fitosanitāro pasākumu paziņošanu. 2. Pieprasījuma Punktam ir jāspēj atbildēt uz visiem citu Līgumslēdzēju Pušu ieinteresēto pušu pamatotiem jautājumiem attiecībā uz: 2.1. jebkuriem tehniskajiem noteikumiem, kuri pieņemti vai ierosināti tās teritorijā; 2.2. jebkuriem standartiem, kuri pieņemti vai ierosināti tās teritorijā; 2.3. jebkurām atbilstības novērtēšanas procedūrām vai ierosinātajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras izmanto tās teritorijā; 2.4. saskaņā ar šo Līgumu publicēto paziņojumu atrašanās vietām vai informāciju par to, kur šādu informāciju iespējams iegūt; 2.5. šajā pantā 3. punktā minēto Pieprasījuma Punktu atrašanās vietām; 2.6. to produktu uzskaitījuma sarakstu, kuri tiek pakļauti obligātajai atbilstības novērtēšanai; 2.7. nacionālo akreditācijas institūciju sarakstu; 2.8. akreditēto testēšanas laboratoriju, sertifikācijas institūciju un inspekciju sarakstu; 2.9. to uzņēmumu uzskaitījuma sarakstu, kuru kvalitātes sistēmas ir sertificētas; 2.10. informāciju par Līgumslēdzēju Pušu akreditācijas institūcijām; 2.11. informāciju par atbilstošām Līgumslēdzēju Pušu uzraudzības institūcijām. 3. Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līguma par tirdzniecības tehniskajām barjerām paziņošanas formām, paziņojumi Pieprasījuma Punktam ir jāiesniedz angļu valodā. 4. Pieprasījuma Punktiem nekavējoties jāapmainās ar paziņojumu kopijām starp visām Līgumslēdzējām Pusēm. 5. Līgumslēdzējām Pusēm jāveic tādus saprātīgus pasākumus, kādi tām ir iespējami, lai nodrošinātu, ka, ja cita Līgumslēdzējas Puse vai ieinteresētās puses citās Līgumslēdzējas Pusēs pieprasa dokumentu kopijas atbilstoši šī Līguma nosacījumiem, tās tiek izsniegtas pa r tādu pašu cenu (ja tāda ir), kā ieinteresētās Līgumslēdzējas Puses pārstāvjiem. 6. Līgumslēdzējas Puses atzīst par vēlamu izveidot centralizētu informācijas sistēmu, ņemot vērā visu tehnisko noteikumu sagatavošanas, pieņemšanas un iesniegšanas, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūras to teritorijās. IV NODAĻA INSTITUCIONĀLIE UN BEIGU NOSACĪJUMI 19. pants Institūcijas 1. Līdz ar šo ir izveidota Apvienotā Komiteja, kura sastāv no Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nozīmētajiem pārstāvjiem. 2. Šī Līguma ieviešanu pārraudzīs un vadīs Apvienotā Komiteja. 3. Lai varētu pienācīgi realizēt šo Līgumu, Līgumslēdzējas Puses apmainīsies ar informāciju un pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma rīkos konsultācijas Apvienotās Komitejas robežās. Apvienotā Komiteja uzraudzīs tālākās iespējas, lai atceltu šķēršļus tirdzniecībai starp Līgumslēdzējām Pusēm. 4. Apvienotā Komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumus gadījumos, kas paredzēti šajā Līgumā. Citos gadījumos Apvienotā Komiteja var sniegt ieteikumus. Apvienotās Komitejas procedūras 1. Lai pilnībā ieviestu šo Līgumu, Apvienotā Komiteja satiksies pēc nepieciešamības, bet ne mazāk kā reizi gadā. Jebkura Līgumslēdzēja Puse drīkst pieprasīt tikšanās sasaukšanu. 2. Apvienotajai Komitejai jādarbojas uz kopējas vienošanās pamata. 3. Ja Līgumslēdzējas Puses Apvienotās Komitejas pārstāvis pēc saskaņošanas ar iebildumiem, ir akceptējis lēmumu par likumīgo iekšējo prasību pildīšanu, tad šim lēmumam jāstājas spēkā tajā dienā, kad iebilduma atcelšana ir paziņota, ja lēmumā nav minēts kāds vēlāks datums. 4. Ar nolūku realizēt šo Līgumu, Apvienotā Komiteja izveido tās iekšējās procedūras noteikumus, kuri inter alia satur nosacījumus par tikšanās sasaukšanu, vadītāja nozīmēšanu un viņa/ viņ as pilnvaru laiku. 5. Apvienotā Komiteja var izlemt izveidot tādas apakškomitejas un darba grupas, kādas tā uzskata par nepieciešamu, lai piedalītos tās uzdevumu izpildē. 6. Pēc 2. un 3. paragrāfos paredzēto procedūru izpildes šī Līguma Apvienotā Komiteja informēs Līgumu Apvienoto Komiteju. Saistību izpilde 1. Līgumslēdzējām Pusēm jāveic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šī Līguma nosacījumu ieviešanu un Līguma prasību izpildīšanu. 2. Ja viena Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka cita Līgumslēdzēja Puse nav izpildījusi kādas šajā Līgumā noteiktās saistības, ieinteresētā Līgumslēdzēja Puse pēc konsultācijām Apvienotajā Komitejā ir tiesīga veikt attiecīgus pasākumus, kā tas noteikts un saskaņā ar šī Līguma 20. panta noteikumiem. 3. Ja Apvienotā Komiteja par strīdīgu jautājumu nespēj panākt kopēju viedokli, tai jāiesniedz Līgumu Apvienotajai Komitejai attiecīgā informācija, lai tā izlemtu par atbildes pasākumu piemērošanu saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem. Pēdējais nosacījums Latvijas Republikas valdība darbojas kā šī Līguma Depozitārijs. Līguma stāšanās spēkā Līgumslēdzējām Pusēm rakstiskā veidā jāpaziņo Depozitārijam, kad ir izpildītas attiecīgās valsts konstitucionālās prasības, kas nepieciešamas, lai šis Līgums stātos spēkā attiecīgajās valstīs. Šis Līgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā no brīža, kad no visām Līgumslēdzējas Pusēm ir saņemts pēdējais paziņojums. Līguma darbības laiks un pārtraukšana 1. Šis Līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku. 2. Katra Līgumslēdzēja Puse var pārtraukt šī Līguma darbību, rakstiski paziņojot to Depozitārijam. Līgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad Depozitārijs ir informējis visas Līgumslēdzējas Puses par šāda paziņojuma saņemšanu. Apliecinot minēto, šo Līgumu ir parakstījuši attiecīgi pilnvarotie Līgumslēdzēju Pušu pārstāvji. Līgums noslēgts Rīgā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit septītajā gada 20.novembrī vienā oriģināleksemplārā latviešu, igauņu, lietuviešu un angļu valodā. Domstarpību gadījumā šī Līguma interpretācijā par pamatu tiek ņemts teksts angļu valodā.
Saprašanās memorands
Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumam par ārpustarifu barjeru atcelšanu tirdzniecībā Piemērotai un efektīvai Līguma ieviešanai, Līgumslēdzējas Puses vienojās par sekojošām piezīmēm: 1. 20. panta 6. punkts nozīmē, ka šī Līguma Apvienotā komiteja par šī Līguma ieviešanu rakstiskā veidā informēs tās Līgumslēdzēju Pušu institūcijas, kuras ir atbildīgas par Līgumu Apvienotās komitejas pārvaldīšanu. 2. 21. panta 3. punktā "atbildes pasākumi" var ietvert visa veida pasākumus, kas ir saskaņā ar 1993. gada 13. septembrī parakstītā Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas Līguma par Brīvo tirdzniecību 16. pantu, kā arī saskaņā ar 1996. gada 16. jūnijā parakstītā Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas Līguma par Brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem 21. pantu. Agreement
on the Abolition of Non-Tariff Barriers to Trade between the Republic of Estonia, the Republic of Latvia and the Republic of Lithuania PREAMBLE The Republic of Estonia, the Republic of Latvia and the Republic of Lithuania, hereinafter referred to as "the Parties", WHEREAS the Parties recognise that the ultimate objective of the Parties is to become members of the European Union; WHEREAS the Parties acknowledge the need for improving regional co-operation among the Republic of Estonia, the Republic of Latvia and the Republic of Lithuania, taking into account that closer integration between the European Union and the Parties, and the Parties among themselves should proceed in parallel; RECOGNISING that the removal of remaining obstacles to trade between the Parties calls for concerted action in order to guarantee steady expansion of trade and fair competition; DESIRING to ensure that technical regulations and standards, including packaging, marking and labelling requirements and conformity assessment procedures with technical regulations and standards do not create unnecessary obstacles to trade between the Parties; DESIRING to guarantee that sanitary and phytosanitary measures do not create disguised restrictions to trade; ANXIOUS to strengthen their economies and to ensure their harmonious development by reducing the differences existing between the various regions and the backwardness of the less favoured regions; HAVING REGARD to the Free Trade Agreement between the Republic of Estonia, the Republic of Latvia and the Republic of Lithuania signed on 13 September, 1993 and to the Free Trade Agreement between the Republic of Estonia, the Republic of Latvia and the Republic of Lithuania on Trade in Agricultural Products signed on 16 June, 1996 hereinafter referred to as "Agreements"; INTENDING to develop and deepen the Baltic free trade area by abolishing between the Parties all remaining obstacles to the free movement of goods. RECOGNISING their desire to become members of the World Trade Organisation, Hereby agree as follows: CHAPTER I GENERAL PROVISIONS Article 1 OBJECTIVES The objectives of this Agreement are: 1. To abolish the non-tariff barriers to trade between the Parties. 2. To develop and deepen the free trade area between the Parties. Article 2 SCOPE This Agreement shall apply to products falling within Chapters 01 to 97 of the Harmonised Commodity Description and Coding System, originating in the Parties, which is subject of the Agreements. Article 3 DEFINITIONS Non-tariff barriers shall mean all forms of action which may be taken by, or with the authority of, the State; legislation, by-laws, the administrative practice of any public authority, injunctions or interdicts pronounced by courts, and rules promulgated by professional regulatory bodies which are capable of hindering directly or indirectly, actually or potentially, trade between the Parties. Sanitary or phytosanitary measure shall mean any measure applied: a) to protect animal or plant life or health within the territory of a Party from risks arising from the entry, establishment or spread of pests, diseases, disease carrying organisms or disease-causing organisms; b) to protect human or animal life or health within the territory of a Party from risks arising from additives, contaminants, toxins or disease-causing organisms in foods, beverages or feedstuffs; c) to protect human life or health within the territory of a Party from risks arising from diseases carried by animals, plants or products thereof, or from the entry, establishment or spread of pests; or d) to prevent or limit other damage within the territory of a Party from the entry, establishment or spread of pests. Such measures shall include all relevant laws, decrees, regulations, requirements and procedures including, inter alia, end product criteria; processes and production methods; testing and inspection, certification and approval procedures; quarantine treatments including relevant requirements associated with the transport of animals or plants, or with the materials necessary for their survival during transport; provisions on relevant statistical methods, sampling procedures and methods of risk assessment; and packaging and labelling requirements directly related to food safety. Harmonisation shall mean the establishment, recognition and application of equivalent sanitary and phytosanitary measures and technical regulations by the Parties. Technical regulation shall mean a document which lays down product characteristics or their related processes and production methods, including the applicable administrative provisions, with which compliance is mandatory. It may also include or deal exclusively with terminology, symbols, packaging, marking or labelling requirements as they apply to a product, process or production method. Standard shall mean a document approved by a recognised standardisation body, that provides, for common and repeated use, rules, guidelines or characteristics for products or related processes and production methods with which compliance is not mandatory. It may also include or deal exclusively with terminology, symbols, packaging, marking or labelling requirements as they apply to a product, process or production method. Conformity assessment procedure shall mean any procedure used, directly or indirectly, to determine that relevant requirements in technical regulations or standards are fulfilled. Article 4 EXCEPTIONS The provisions of this Agreement shall not preclude prohibitions or restrictions on imports, exports or goods in transit justified on grounds of legitimate objectives such as national security requirements, the prevention of deceptive practices; the protection of human health or safety, animal or plant life, or health or the environment. Such prohibitions or restrictions shall not, however, constitute a means of arbitrary discrimination or a disguised restriction on trade between the Parties. Article 5 ABOLITION OF NON-TARIFF BARRIERS 1. All existing non-tariff barriers to trade which are not consistent with the provisions of this Agreement, and are in force between the Parties, shall be abolished upon the entry into force of this Agreement. 2. No new non-tariff barriers to trade which are inconsistent with the provisions of this Agreement shall be introduced by the Parties from the date of entry into force of this Agreement. Article 6 APPLICATION OF NATIONAL REGULATION AND BASIS FOR MUTUAL RECOGNITION 1. Once goods have been lawfully produced and marketed in one Party in accordance with International and European standards and European Community regulations, the sale of such products may not be subject to legal prohibition in another Party and these goods shall be admitted into the other Party without restriction, except in cases described in Article 4 of this Agreement. 2. In case national regulations applied by one of the Parties find more restrictive requirements than those defined by International and European standards and European Community regulations, obstacles to free movement of goods which are the consequence of applying, to goods originating in another Party where they are lawfully manufactured and marketed, rules that lay down requirements to be met by such goods (relating to designation, form, size, weight, composition, presentation, labelling, packaging etc.) constitute non-tariff barriers prohibited by the present Agreement. 3. In the absence of harmonisation of legislation with International and European standards and European Community regulations or in a case of more restrictive national requirements, equivalence of different requirements for goods shall be established by the agreed procedure between the Parties. Approval of equivalence shall be the responsibility of the Joint Committee. 4. Parties shall recognise suppliers' declarations of conformity, approvals of testing and certification bodies issued and operating according to the relevant European and International standards issued by relevant European and International standard bodies. 5. Parties shall recognise National Accreditation systems operating according to the European standards of series EN 45000 in the other Parties. CHAPTER II SANITARY AND PHYTOSANITARY MEASURES Article 7 GENERAL PRINCIPLES This Agreement applies to all sanitary and phytosanitary measures which directly or indirectly, affect trade between the Parties. Such measures shall be developed and applied in accordance with the provisions of this Agreement. Article 8 BASIC RIGHTS AND OBLIGATIONS The Parties have the right to take sanitary and phytosanitary measures necessary for the protection of human, animal or plant life or health, provided that such measures are not inconsistent with the provisions of this Agreement. The Parties shall ensure that any sanitary or phytosanitary measure is applied only to the extent necessary to protect human, animal or plant life or health, is based on scientific principles and is not maintained without sufficient scientific evidence, except as provided for in paragraph 7 Article 11. The Parties shall ensure that their sanitary and phytosanitary measures do not arbitrarily or unjustifiably discriminate between the Parties where identical or similar conditions prevail, including between their own territory and that of the other Parties. Sanitary and phytosanitary measures shall not be applied in a manner which would constitute a disguised restriction on international trade. Article 9 HARMONISATION 1. To harmonise sanitary and phytosanitary measures on as wide a basis as possible, the Parties shall base their sanitary or phytosanitary measures on international standards, guidelines and recommendations developed by the relevant international organisations, including the Codex Alimentarius Commission, the International Office of Epizootic, the relevant international and regional organisations operating within the framework of the International Plant Protection Convention and European Community regulations, guidelines or recommendations, European standards where they exist, except as otherwise provided for in this Agreement, and in particular in paragraph 3 of this Article. 2. Sanitary or phytosanitary measures which conform to international standards, guidelines or recommendations developed by the relevant international organisations, including the Codex Alimentarius Commission, the International Office of Epizootic, the relevant international and regional organisations operating within the framework of the International Plant Protection Convention, European Community regulations shall be deemed to be necessary to protect human, animal or plant life or health, and presumed to be consistent with the relevant provisions of this Agreement. 3. The Parties may introduce or maintain sanitary or phytosanitary measures which result in a higher level of sanitary or phytosanitary protection than would be achieved by measures based on the relevant international standards, guidelines or recommendations developed by the relevant international organisations, including the Codex Alimentarius Commission, the International Office of Epizootic, the relevant international and regional organisations operating within the framework of the International Plant Protection Convention and European Community regulations, if there is a scientific justification, or as a consequence of the level of sanitary or phytosanitary protection a Party determines to be appropriate in accordance with the relevant provisions of paragraphs 1 through 8 of Article 11. Notwithstanding the above, all measures which result in a level of sanitary or phytosanitary protection different from that which would be achieved by measures based on international standards, guidelines or recommendations developed by the relevant international organisations, including the Codex Alimentarius Commission, the International Office of Epizootic, the relevant international and regional organisations operating within the framework of the International Plant Protection Convention and European Community regulations shall not be inconsistent with any other provision of this Agreement. 4. The Parties shall play a full part, within the limits of their resources, in the relevant international organisations and their subsidiary bodies, in particular the Codex Alimentarius Commission, the International Office of Epizootic, and the international and regional organisations operating within the framework of the International Plant Protection Convention, to promote within these organisations the development and periodic review of standards, guidelines and recommendations with respect to all aspects of sanitary and phytosanitary measures. Article 10 EQUIVALENCE 1. The Parties shall accept the sanitary or phytosanitary measures of other Parties as equivalent, even if these measures differ from their own or from those used by other Parties trading in the same product, if the exporting Party objectively demonstrates to the importing Party that its measures achieve the importing Party's appropriate level of sanitary or phytosanitary protection. For this purpose, reasonable access shall be given, upon request, to the importing Party for inspection, testing and other relevant procedures. 2. The Parties shall, upon request, enter into consultations in the Joint Committee, with the aim of achieving agreement on recognition of the equivalence of specified sanitary or phytosanitary measures. Article 11 ASSESSMENT OF RISK AND DETERMINATION OF THE APPROPRIATE LEVEL OF SANITARY OR PHYTOSANITARY PROTECTION 1. The Parties shall assure that their sanitary or phytosanitary measures are based on an assessment, as appropriate to the circumstances, of the risks to human, animal or plant life or health, taking into account risk assessment techniques developed by the relevant international organisations. 2. In the assessment of risks, the Parties shall take into account available scientific evidence; relevant processes and production methods; relevant inspection, sampling and testing methods; prevalence of specific diseases or pests; existence of pest-free or disease-free areas; relevant ecological and environmental conditions; and quarantine or other treatment. 3. In assessing the risk to animal or plant life or health and determining the measure to be applied for achieving the appropriate level of sanitary or phytosanitary protection from such risk, the Parties shall take into account as relevant economic factors: the potential damage in terms of loss of production or sales in the event of the entry, establishment or spread of a pest or disease; the costs of control or eradication in the territory of the importing Party; and the relative cost-effectiveness of alternative approaches to limiting risks. 4. The parties should, when determining the appropriate level of sanitary or phytosanitary protection, take into account the objective of minimising negative trade effects. 5. With the objective of achieving consistency in the application of the concept of appropriate level of sanitary or phytosanitary protection against risks to human life or health, or to animal and plant life or health, each Party shall avoid arbitrary or unjustifiable distinctions in the levels it considers to be appropriate in different situations, if such distinctions result in discrimination or disguised restriction on intra-Baltic trade. 6. Without prejudice to paragraph 2 Article 9, when establishing or maintaining sanitary or phytosanitary measures to achieve the appropriate level of sanitary or phytosanitary protection, the Parties shall ensure that such measures are not more trade-restrictive than required to achieve their appropriate level of sanitary or phytosanitary protection, taking into account technical and economic feasibility. 7. In cases where relevant scientific evidence is insufficient, a Party may provisionally adopt sanitary or phytosanitary measures on the basis of available pertinent information, including that from the relevant international organisations as well as from sanitary or phytosanitary measures applied by other Parties. In such circumstances, the Parties shall seek to obtain the additional information necessary for a more objective assessment of risk and review the sanitary or phytosanitary measure accordingly within a reasonable period of time. 8. When a Party has reason to believe that a specific sanitary or phytosanitary measure introduced or maintained by another Party is constraining, or has the potential to constrain, its exports, and the measure is not based on the relevant international standards, guidelines or recommendations, or such standards, guidelines or recommendations do not exist, an explanation of the reasons for such sanitary or phytosanitary measure may be requested and shall be provided by the Party maintaining the measure. Article 12 TRANSPARENCY AND NOTIFICATION PROCEDURES ON SANITARY AND PHYTOSANITARY MEASURES 1. The Parties shall notify changes in their sanitary or phytosanitary measures at least 1 (one) month before their introduction and shall provide information on their sanitary or phytosanitary measures in accordance with the provisions of this Article. 2. The Parties shall ensure that all sanitary and phytosanitary regulations which have been adopted are published promptly in such a manner as to enable interested Parties to become acquainted with them. 3. Except in urgent circumstances, the Parties shall allow a reasonable interval between the publication of a sanitary or phytosanitary regulation and its entry into force in order to allow time for producers in exporting Parties to adapt their products and methods of production to the requirements of the importing Party. 4. Each Party shall ensure that one Enquiry Point exists which is responsible for the provision of answers to all reasonable questions from interested Parties as well as for the provision of relevant documents regarding: 4.1. any sanitary or phytosanitary regulations adopted or proposed within its territory; 4.2. any control and inspection procedures, production and quarantine treatment, pesticide tolerance and food additive approval procedures operated within its territory; 4.3. risk assessment procedures, factors taken into consideration, as well as the determination of the appropriate level of sanitary or phytosanitary protection; 4.4. the location of the Enquiry Points. 5. Parties shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure that where copies of documents are requested by other Parties, or by interested parties in other Parties in accordance with the provisions of this Agreement, they are supplied at the same price (if any) as to the nationals of the Party concerned. 6. Whenever an international standard, guideline or recommendation does not exist or the content of a proposed sanitary or phytosanitary regulation is not substantially the same as the content of an international standard, guideline or recommendation, and if the regulation may have a significant effect on trade of other Parties, the Parties shall: 6.1. publish a notice at an early stage, at least 2 (two) month before the foreseen adoption of such regulation in such a manner as to enable interested Parties to become acquainted with the proposal to introduce a particular regulation; 6.2. notify other Parties, through the Enquiry Points, of the products to be covered by the regulation together with a brief indication of the objective and rationale of the proposed regulation. Such notifications shall take place at an early stage, when amendments can still be introduced and comments taken into account; 6.3. provide upon request to other Parties copies of the proposed regulation and, whenever possible, identify the parts which in substance deviate from international standards, guidelines or recommendations; 6.4. without discrimination, allow reasonable time for other Parties to make comments in writing, discuss these comments upon request, and take the comments and the results of the discussions into account. 6.5. in case the results of the discussions are not taken into account, other Parties may appeal to the Joint Committee. 7. However, where urgent problems of health protection arise or threaten to arise for a Party, that Party may omit the steps enumerated in paragraph 5 of this Article as it finds necessary, provided that the Party: 7.1. immediately notifies other Parties, through the Enquiry Points, of the particular regulation and the products covered, with a brief indication of the objective and the rationale of the regulation, including the nature of the urgent problem(s); 7.2. provides, upon request, copies of the regulation to other Parties; 7.3. allows other Parties to make comments in writing, discusses these comments upon request, and takes the comments and the results of the discussions into account. 8. Notifications to the Enquiry Points shall be in English according to the Notification forms provided for the Agreement on Sanitary and Phytosanitary Measures of World Trade Organisation. CHAPTER III TECHNICAL BARRIERS TO TRADE Article 13 GENERAL PROVISIONS 1. General terms for standardisation and certification shall normally have the meaning given to them by definitions adopted within the United Nations system and by international standardising bodies taking into account their context and in the light of the object and purpose of this Agreement. 2. All references in this Agreement to technical regulations, standards, methods for assuring conformity with technical regulations or standards and certification systems shall be construed to include any amendments thereto and any additions to the rules or the product coverage thereof, except amendments and additions of an insignificant nature. Article 14 TECHNICAL REGULATIONS AND STANDARDS 1. Parties shall ensure that technical regulations and standards are not prepared, adopted or applied with a view to creating obstacles to trade. Furthermore, products imported from the territory of any Party shall be accorded treatment no less favourable than that accorded to like products of national origin and to like products originating in any other Party in relation to such technical regulations or standards. 2. Where technical regulations or standards are required and relevant international standards exist or their completion is imminent, the Parties shall use them, or the relevant parts of them, as a basis for the technical regulations or standards except where, as duly explained upon request, such international standards or relevant parts are inappropriate for the Parties concerned, for inter alia such reasons as national security requirements; the prevention of deceptive practices; protection for human health or safety, animal or plant life or health, or the environment; fundamental climatic or other geographical factors; fundamental technological problems. 3. Wherever appropriate, the Parties shall specify technical regulations and standards in terms of performance rather than design or descriptive characteristics. 4. The Parties shall ensure that national standardisation bodies accept and comply with the Code of Good Practice for the Preparation, Adoption and Application of Standards in accordance with the World Trade Organisation Agreement on Technical Barriers to Trade. 5. The parties shall notify changes in their technical regulations and standards at least 1 (one) month before their introduction and shall provide information on their technical regulations and standards in accordance with the provisions of this article. 6. Whenever a relevant international standard does not exist or the technical content of a proposed technical regulation is not in accordance with the technical content of relevant international standards, and if the technical regulation may have a significant effect on trade of other Parties, Parties shall: 6.1. publish a notice at an early appropriate stage, at least 2 (two) month before the adoption of such regulations that they propose to introduce a particular technical regulation; it shall be published in such manner as to enable interested parties in other Parties to become acquainted with it; 6.2. notify other Parties through the Enquiry Points of the products to be covered by the proposed technical regulation, together with a brief indication of its objective and rationale. Such notifications shall take place at an early appropriate stage, when amendments can still be introduced and comments taken into account; 6.3. upon request, provide to other Parties particulars or copies of the proposed technical regulation and, whenever possible, identify the parts which in substance deviate from relevant international standards; 6.4. without discrimination, allow reasonable time for other Parties to make comments in writing, discuss these comments upon request, and take these written comments and the results of these discussions into account. 6.5. in case the results of the discussions are not taken into account, other Parties may appeal to the Joint Committee. Article 15 CONFORMITY WITH TECHNICAL REGULATIONS AND STANDARDS 1. In order to facilitate the determination of conformity with technical regulations and standards where such positive assurance is required, the Parties shall ensure, whenever possible that their central government bodies and authorised inspection institutions in harmonised or equivalent areas: 1.1. accept test results, certificates or marks of conformity issued by relevant bodies in the territories of other Parties; or rely upon suppliers' declaration of conformity in the territories of other Parties; 1.2. accept test results even when the test methods differ from their own, provided they are satisfied that the methods employed in the territory of the exporting Party provide a sufficient means of determining conformity with the relevant technical regulations or standards. It is recognised that prior consultations may be necessary in order to arrive at a mutually satisfactory understanding regarding suppliers' declaration of conformity, test methods and results, and certificates or marks of conformity employed in the territory of the exporting Party, in particular in the case of perishable products or of other products which are liable to deteriorate in transit. 2. The Parties shall ensure that, in case where a positive assurance is required by the State that imported products conform with technical regulations or standards, central government bodies and authorised inspection institutions apply the following provisions to products originating in the territories of other Parties: 2.1. imported products shall be accepted for testing under conditions no less favourable than those accorded to like domestic or imported products in a comparable situation; 2.2. the test methods and administrative procedures for imported products shall be no more complex and no less expeditious than the corresponding methods and procedures, in a comparable situation for like products of national origin or originating in any other country; 2.3. any fees imposed for testing imported products shall be equitable in relation to any fees chargeable for testing like products of national origin or originating in any other country; 2.4. the results of tests shall be made available to the exporter or importer or their agents, if requested, so that corrective action may be taken if necessary; 2.5. the siting of testing facilities and the selection of samples for testing shall not be such as to cause unnecessary inconvenience for importers, exporters or their agents; 2.6. the confidentiality of information about imported products arising from or supplied in connection with such tests shall be respected in the same way as for domestic products. 3. Nothing in this Article shall prevent the Parties from carrying out reasonable spot checks within their territories. Article 16 CONFORMITY ASSESSMENT PROCEDURES 1. Parties shall ensure that conformity assessment procedures are not formulated or applied with a view to creating obstacles to international trade. They shall likewise ensure that neither such conformity assessment procedures themselves, nor their application, have the effect of creating unnecessary obstacles to international trade. 2. The Parties shall ensure that conformity assessment procedure are formulated and applied so as to grant access for suppliers of like products originating in the territories of other Parties under conditions no less favourable than those accorded to suppliers of like products of national origin or originating in any other country. The Parties shall make reference to the provisions of Article 6 paragraph 1. 3. Parties shall, from the date of entry into force of the present Agreement: 3.1. publish a notice at an early appropriate stage, that they propose to introduce a conformity assessment procedure; it shall be published in such a manner as to enable interested parties to become acquainted with it; 3.2. notify the Enquiry Points of the products to be covered by the proposed conformity assessment procedure together with a brief description of the objective of the proposed conformity assessment procedure; 3.3. upon request provide, without discrimination, to other Parties particulars or copies of the proposed rules of the conformity assessment procedure; 3.4. allow, without discrimination, reasonable time for other Parties to make comments in writing on the formulation and operation of the conformity assessment procedure, discuss the comments upon request and take them into account. 4. However, where urgent problems of safety, health, environmental protection or national security arise or threaten to arise for a Party, that Party may omit such of the steps enumerated in paragraph 3 as it finds necessary provided that the Party, upon adoption of the conformity assessment procedure, shall: 4.1. notify immediately the other Parties through the Enquiry Points of the particular conformity assessment procedure and the products covered, with a brief indication of the objective and the rationale of the conformity assessment including the nature of the urgent problem(s); 4.2. upon request provide, without discrimination, other Parties with copies of the rules of the conformity assessment procedure; 4.3. allow, without discrimination, other Parties to present their comments in writing, discuss these comments upon request and take the written comments and results of any such discussion into account. 5. The Parties shall ensure that all adopted rules of conformity assessment procedure are published. Article 17 INTERNATIONAL AND REGIONAL SYSTEMS 1. Where a positive assurance, other than by the supplier, of conformity with a technical regulation or standard is required, the Parties shall, wherever practicable, formulate and adopt international systems for conformity assessment and become members thereof or participate therein. 2. Parties shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure that international and regional systems for conformity assessment in which relevant bodies within their territories are members or participants comply with the provisions of Article 16, with the exception of paragraph 2 having regard to the provisions of this Article , paragraph 3. In addition, the Parties shall not take any measures which have the effect of, directly or indirectly, requiring or encouraging such systems to act in a manner inconsistent with any of the provisions of Article 16. 3. Parties shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure that international and regional conformity assessment systems, in which relevant bodies within their territories are members or participants, are formulated and applied so as to grant access for suppliers of like products originating in the territories of other Parties, under conditions no less favourable than those accorded to suppliers of like products originating in a member country, a participant country or in any other country, including the determination that such suppliers are able and willing to fulfil the requirements of the system. Access for suppliers is obtaining certification from an importing Party which is a member of or participant in the system, or from a body authorised by the system to grant conformity assessment, under the rules of the system. Access for suppliers also includes receiving the mark of the system, if any, under conditions no less favourable than those accorded to suppliers of like products originating in a member country or a participant country. 4. Parties shall ensure that their central government bodies rely on international or regional conformity assessment systems only to the extent that the systems comply with the provisions of Article 16 and this Article, paragraph 3. Article 18 INFORMATION AND ASSISTANCE ON TECHNICAL REGULATIONS, STANDARDS AND CONFORMITY ASSESSMENT PROCEDURES 1. Each Party shall ensure that an Enquiry Point exists. The Parties shall notify by diplomatic channels institutions responsible for notifications of technical barriers to trade and sanitary and phytosanitary measures. 2. An Enquiry Point shall be able to answer all reasonable enquiries from interested parties in other Parties regarding: 2.1. any technical regulations adopted or proposed within its territory; 2.2. any standards adopted or proposed within its territory; 2.3. any conformity assessment procedures, or proposed conformity assessment procedures, which are operated within its territory; 2.4. the location of notices published pursuant to this Agreement, or the provision of information as to where such information can be obtained; 2.5. the location of the Enquiry Point(s) mentioned in this Article, paragraph 3. 2.6. lists of the products subject to mandatory conformity assessment; 2.7. list of national accreditation institutions; 2.8. lists of the accredited testing laboratories, certification institutions and inspections; 2.9. lists of enterprises whose quality systems have been certified; 2.10. information on accreditation bodies in the Parties; 2.11. information on corresponding surveillance institutions in the Parties. 3. Notifications to the Enquiry Points shall be in English according to the Notification forms provided for the Agreement on Technical Barriers to Trade of the World Trade Organisation. 4. The Enquiry Points shall promptly circulate copies of the notification to all Parties. 5. Parties shall take such reasonable measures as may be available to them to ensure that where copies of documents are requested by other Parties, or by interested parties in other Parties in accordance with the provisions of this Agreement, they are supplied at the same price (if any) as to the nationals of the Party concerned. 6. Parties recognise the desirability of developing centralised information systems with respect to the preparation, adoption and application of all technical regulations, standards and conformity assessment procedures within their territories. CHAPTER IV INSTITUTIONAL AND FINAL PROVISIONS Article 19 INSTITUTIONS 1. The Joint Committee is hereby established and shall consist of representatives appointed by the Governments of the Republic of Latvia, the Republic of Estonia and the Republic of Lithuania. 2. The implementation of this Agreement shall be supervised and administrated by the Joint Committee. 3. For the purpose of proper implementation of this Agreement, the Parties shall exchange information and, upon request of any Party, shall hold consultations within the Joint Committee. The Joint Committee shall keep under review the possibility of further removal of the obstacles to trade between the Parties. 4. The Joint Committee may take decisions in the cases provided for in this Agreement. On other matters the Joint Committee may make recommendations. Article 20 PROCEDURES OF THE JOINT COMMITTEE 1. For the proper implementation of this Agreement the Joint Committee shall meet whenever necessary but at least once a year. Each Party may request that a meeting be held. 2. The Joint Committee shall act by common agreement. 3. If a representative in the Joint Committee of a Party has, under the reservation, accepted a decision subject to the fulfilment of internal legal requirements, the decision shall enter into force, if no later date is contained therein, on the day the lifting of the reservation is notified. 4. For the purpose of this Agreement the Joint Committee shall adopt its rules of procedure which shall, inter alia, contain provisions for convening meetings and for the designation of the Chairman and his/her term of office. 5. The Joint Committee may decide to set up such subcommittees and working groups as it considers necessary to assist it in accomplishing its tasks. 6. The Joint Committee of this Agreement will inform the Joint Committee of the Agreements after the fulfilment of procedures established in paragraphs 2 and 3. Article 21 DISPUTE SETTLEMENT 1. The Parties shall take all necessary measures to ensure the implementation of the provisions of this Agreement and the fulfilment of the Obligations of this Agreement. 2. If one Party considers that another Party has failed to fulfil any of the obligations arising from this Agreement, the Party concerned may submit the dispute for consultations in the Joint Committee under the conditions and according to the provisions of Article 20 of this Agreement. 3. If the Joint Committee is unable to reach common consent on the dispute it shall present relevant information to the Joint Committee of the Agreements, to decide on retaliatory measures according to the provisions of the Agreements. Article 22 FINAL PROVISIONS The Government of the Republic of Latvia shall act as the Depository for this Agreement. Article 23 ENTRY INTO FORCE The Parties shall notify the Depository in writing when the constitutional requirements necessary to give effect to this Agreement in their respective states have been complied with. This Agreement shall enter into force on the first day of the second month after the last notifications have been received from all Parties. Article 24 VALIDITY AND TERMINATION 1. This Agreement is concluded for an unlimited period of time. 2. Any Party may renounce this Agreement by means of a written notification to the Depository. This Agreement shall cease to be in force six months after the date on which the Depository has informed all Parties about the receipt of such notification. IN WITNESS WHEREOF the undersigned plenipotentiaries, being duly authorised thereto, have signed this Agreement. Done at this 20 th day of November one thousand nine hundred and ninety seven, in one original, in the Estonian, Latvian, Lithuanian and the English languages. In a case of differing interpretations, the English text shall prevail.
Memorandum of Understanding
on the Agreement on the Abolition of Non-Tariff Barriers to Trade between the Republic of Estonia, the Republic of Latvia and the Republic of Lithuania For the purpose of proper and effective implementation of the Agreement the Parties agreed the following explanatory notes: 1. Article 20 paragraph 6 has the meaning that the Joint Committee of the present Agreement in written form will inform institutions of the Parties responsible for administration of the Joint Committee of the Agreements on implementation of the present Agreement. 2. Article 21 paragraph 3 "retaliatory measures" may consist of all measures according to the Article 26 of the Free Trade Agreement between the Republic of Estonia, the Republic of Latvia and the Republic of Lithuania signed on 13 September, 1993 and to the Article 21 of the Free Trade Agreement between the Republic of Estonia, the Republic of Latvia and the Republic of Lithuania on Trade in Agricultural Products signed on 16 June, 1996. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas līgumu par ārpustarifu barjeru ..
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|