1. Šie noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības šādiem cilvēka patēriņam paredzētajiem produktiem:

1.1. ūdenī nešķīstošo piena olbaltumvielu produktiem, kas iegūti no vājpiena (piena produkts, kas iegūts, atdalot piena tauku daļu, un kurā tauku saturs nepārsniedz 0,5 %), to sarecinot, atdalot sūkalas, skalojot un kaltējot (turpmāk - pārtikas kazeīni);

1.2. pārtikas kazeīna produktiem, kas iegūti, pārtikas kazeīnu šķīdinot un apstrādājot ar pārtikā atļautām ķīmiskām vielām - bāzēm jeb neitralizētājiem (turpmāk - pārtikas kazeināti).

2. Pārtikas kazeīnu ieguvei vājpienu sarecina, pievienojot:

2.1. skābi;

2.2. pienskābes baktēriju ieraugu;

2.3. ar pienskābes baktēriju ieraugu saraudzētas sūkalas;

2.4. himozīnu vai citus piena recināšanas fermentus.

3. Pārtikas kazeīnu iedalījums atbilstoši vājpiena recināšanas veidam ir šāds:

3.1. skābes kazeīns - pārtikas kazeīns, kas iegūts, vājpiena recināšanai izmantojot skābes, pienskābes baktēriju ieraugu vai ar pienskābes baktēriju ieraugu saraudzētas sūkalas;

3.2. fermentu kazeīns - pārtikas kazeīns, kas iegūts, vājpiena recināšanai izmantojot himozīnu vai citus piena recināšanas fermentus.

4. Pārtikas kazeīni un pārtikas kazeināti atbilst normatīvajos aktos noteiktajām vispārīgajām obligātajām nekaitīguma prasībām un mikrobioloģiskajiem rādītājiem, ja tie atbilst šo noteikumu prasībām un šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajiem fizikāli ķīmiskajiem rādītājiem, 2.pielikumā noteiktajiem organoleptiskajiem rādītājiem un 3.pielikumā noteiktajiem mikrobioloģiskajiem rādītājiem.

5. Pārtikas kazeīnu ražošanas procesā vājpienu apstrādā 72 °C temperatūrā, inaktivējot fosfotāzi (pienā esošu fermentu).

6. Tehnoloģiskie palīglīdzekļi, kas minēti šo noteikumu 2., 7. un 8.punktā un kurus izmanto pārtikas kazeīnu un pārtikas kazeinātu ražošanā, atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām nekaitīguma prasībām.

7. Skābes kazeīna ražošanā atļauts izmantot par recinātājvielām šādas skābes: pienskābi, sālsskābi, sērskābi, citronskābi, etiķskābi un ortofosforskābi.

8. Pārtikas kazeinātu ražošanā atļauts izmantot šādus pārtikas kazeīna šķīdinātājus: nātrija, kālija, kalcija, amonjaka, magnija hidroksīdus, karbonātus, fosfātus vai citrātus.

9. Pārtikas kazeīnus un pārtikas kazeinātus fasē papīra maisos, kuros ir polietilēna ieliktņi. Maisa neto svars nedrīkst būt lielāks par 30 kilogramiem.

10. Pārtikas kazeīnus un pārtikas kazeinātus var pēc pasūtījuma fasēt citā tarā, kurai ir dažāda ietilpība, ja šo taru atļauts lietot pārtikas rūpniecībā un tajā saglabājas produkta kvalitāte.

11. Pārtikas kazeīnus un pārtikas kazeinātus uzglabā un transportē, ievērojot šādus apstākļus:

11.1. temperatūra nav augstāka par 10 °C;

11.2. gaisa relatīvais mitrums nav lielāks par 75 procentiem.

12. Pārtikas kazeīnus un pārtikas kazeinātus uzglabā ne ilgāk par sešiem mēnešiem, ievērojot šo noteikumu 11.punktā minētās prasības.

13. Pārtikas kazeīnus un pārtikas kazeinātus vērtē pārstrādes uzņēmums, izmantojot paškontroles sistēmu, kuru uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests.

(Grozīts ar MK 18.12.2001. noteikumiem Nr. 526)

14. Pārtikas kazeīnus un pārtikas kazeinātus mikrobioloģiski pārbauda saskaņā ar Latvijas valsts standartu LVS 179:1999 "Piens un piena produkti. Mikroorganismu koloniju veidojošo vienību skaita noteikšana. Koloniju skaitīšanas tehnika pie 30 °C".

15. Pārtikas kazeīnu un pārtikas kazeinātu paraugus analīzēm noņem saskaņā ar Latvijas valsts standartu LVS EN ISO 707:1997 "Piens un piena produkti. Norādījumi paraugu noņemšanai".

16. Pārtikas kazeīna marķējumā norāda tā nosaukumu.

17. Pārtikas kazeināta marķējumā norāda tā nosaukumu un izmantoto šķīdinātāju, nosaukumam pievienojot attiecīgā katjona apzīmējumu - nātrijs, kālijs, kalcijs, amonjaks vai magnijs.

18. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūniju.