PREAMBULA

Latvijas Universitātes sākotne ir saistīta ar 1862.gada dibināto Rīgas Politehnikumu, ko 1896.gadā pārveidoja par Rīgas Politehnisko institūtu. 1919.gada 8.februārī Latvijas PSR valdība parakstīja dekrētu par šā institūta likvidēšanu un Latvijas Augstskolas dibināšanu uz tā bāzes. Latvijas Augstskolas atklāšana notika 1919.gada 28.septembrī neatkarīgās Latvijas apstākļos. Tās Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923.gada 28.martā, piešķirot augstskolai nosaukumu "Latvijas Universitāte".

1940.gada jūnijā pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS sastāvā izveidotā valdība likvidēja Latvijas Universitātes autonomo statusu, atcēla tās Satversmi un pārdevēja to par Latvijas Valsts universitāti.

Latvijai nostājoties uz valstiskas neatkarības atjaunošanas ceļa, 1990.gadā 19.martā Universitāte atguva nosaukumu Latvijas Universitāte. Tās otro Satversmi ir pieņēmusi Latvijas Universitātes Satversmes sapulce 1991.gada 15.maijā, un tā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu apstiprināta 1991.gada 18.septembrī.

Saskaņā ar LR 1995.gada Augstskolu likumu LU Satversmes sapulce 1996.gada 29.martā pieņēma trešo Satversmi, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Saeima ar likumu 1998.gada 5.februārī.

1.1. Latvijas Universitāte (turpmāk — LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts valsts galvenais studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU nodrošina mūsdienu līmenim atbilstošas studijas un pētniecību, balstoties uz augstākās izglītības un zinātnes vienotību. LU aktīvi piedalās aktuālu valsts un sabiedrības problēmu risināšanā.

Tās nosaukums citās valodās ir:

Universitas Latviensis (latīņu)

Latvijos Universitetas (lietuviešu)

Lati Ulikool (igauņu)

Латвийский университет (krievu)

University of Latvia (angļu)

Universitat Lettlands (vācu)

Universitē de Lettonie (franču)

Universidad de Letonia (spāņu)

LU juridiskā adrese ir:

Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvijas Republika.

1.2. LU ir valsts dibināta atvasināta publiska persona, kura ir iepriekšējo periodu tiesību un juridisko saistību mantiniece. LU ir autonoma pašpārvaldes institūcija.

1.3. LU pašpārvalde pamatojas uz katra pastāvīga personāla locekļa tiesībām un iespējām piedalīties LU un atbilstošo struktūrvienību lietu vadīšanā un pārvaldē.

1.4. LU darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Zinātniskās darbības likumu, Augstskolu likumu un tiem atbilstošiem normatīvajiem aktiem, šo Satversmi un universitāšu starptautiskajām darbības normām.

1.5. LU ir savs zīmogs. Tajā ir attēlots Latvijas Republikas valsts mazais ģerbonis un vārdi “Latvijas Republika. Latvijas Universitāte”. LU ir savs karogs, ģerbonis, devīze un himna.

LU karogs ir kobaltzils ar Latvijas Republikas valsts ģerboni zeltītā krāsā vienā pusē un LU ģerboni zinātņu emblēmu ielokā — otrā pusē.

LU ģerbonis ir lauru lapu vainagā ietverts ozols ar LU latīnisko nosaukumu “Universitas Latviensis” virs tā un LU devīzi “Scientiae et Patriae” zem tā.

LU devīze ir “Scientiae et Patriae” (latīņu val.), tulkojumā — “Zinātnei un tēvijai”.

LU himna ir veltījums “Latvijas Universitātei” (J.Vītola mūzika, E.Virzas vārdi).

LU atklāšanas diena — 28.septembris ir LU svinamā diena.

1.6. LU ir padomnieku konvents. Tas sekmē LU darbības saskaņošanu ar sabiedrības interesēm, iesaka priekšlikumus LU attīstības stratēģijai. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Satversmes sapulcē vai Senātā. Padomnieku konventa sastāvu ievēlē un tā nolikumu apstiprina LU Senāts.

2.1. LU sekmīga darbība ir garants Latvijas attīstībai. LU apvieno daudzveidīgu pētniecību, studijas un inovatīvu darbību, lai sniegtu starptautiski atzītu augstāko izglītību, attīstītu zinātni, koptu latviešu valodu un kultūru, stiprinātu dažādu kultūru sakaru tradīcijas.

2.2. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs, kā arī organizēt atbilstošu tālākizglītību un interešu izglītību.

2.3. LU rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu, nodrošinot viņiem iespējas studēt doktorantūrā, iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos, veic zinātnieku promociju un habilitāciju.

2.4. LU darbojas, lai izkoptu, pētītu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules kultūrai un zinātnei ir devusi un var dot latviešu tauta – nacionālo kultūru, mākslu, valodu, literatūru, folkloru, tradīcijas – ar tās ģeogrāfiskās un vēsturiskās vides specifiku.

3.1. LU atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem

— patstāvīgi nosaka studiju saturu un formu, studējošo uzņemšanas papildu noteikumus, imatrikulācijas kārtību, kā arī LU pētnieciskā darba pamatvirzienus;

— piešķir zinātniskos grādus, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus LU diplomus un citus izglītības dokumentus, kas atzīti Latvijas Republikā, nostrificē citās valstīs iegūtus diplomus;

— ievēlē LU Goda biedrus un Goda doktorus, nodibina un piešķir LU prēmijas un personālstipendijas.

3.2. Sakarā ar akadēmisko darbību LU ir tiesības

— organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus, konferences un citas sanāksmes;

— dibināt biedrības;

— darboties nacionālos un starptautiskos fondos;

— slēgt līgumus ar citām mācību un zinātniskām iestādēm Latvijas Republikā un ārvalstīs;

— atvērt nodaļas, filiāles un pārstāvniecības Latvijas Republikā un ārvalstīs;

— veikt uzņēmējdarbību un izdevējdarbību;

— izsludināt konkursus.

3.3. LU savu mērķu sasniegšanai ar Senāta lēmumu dibina, reorganizē un likvidē iestādes, publiskās aģentūras un komercsabiedrības. LU dibinātās iestādes, publiskās aģentūras un komercsabiedrības darbojas, ievērojot normatīvos aktus, kā arī savus nolikumus (statūtus), kurus apstiprina LU Senāts, un līgumus ar LU. LU var būt par biedru un dibinātāju biedrībās un nodibinājumos.

3.4. LU patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu un stipendijas, taču ne mazākas par tām, kas noteiktas Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

3.5. LU nosaka savu iekšējo kārtību, ņemot vērā tradicionālo, starptautiski atzīto universitāšu telpu un teritorijas neaizskaramību.

3.6. Īstenojot savu mērķi un pildot uzdevumus, LU rīkojas pēc šādiem principiem:

— izziņas, studiju un zinātniskā darba brīvība: studiju kursu, programmu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu brīva paušana;

— studiju un pētniecības darba vienotība (akadēmiskā darbība).

3.7. Ar savu darbību LU kalpo sabiedrībai, uztur noturīgus sakarus ar absolventiem un organizācijām, kurās tie strādā, ar ārvalstu speciālistiem un institūcijām. Apmainoties ar informāciju, LU izdara savā darbībā un studiju programmās nepieciešamās pārmaiņas.

LU informē sabiedrību par savu darbību, par studiju un pētniecības virzieniem, piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas un pētījumu rezultātus.

3.8. Katram Latvijas pilsonim, kā arī personām, kurām ir pastāvīgas uzturēšanās tiesības Latvijā, LU dod vienādas iespējas pretendēt uz studijām neatkarīgi no dzimuma, sociālā stāvokļa, rases un tautības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības. Uz tiesībām studēt LU var pretendēt arī ārvalstnieki.

3.9. Studiju valoda LU ir latviešu valoda. Studijas citās valodās var notikt atbilstoši Latvijas Republikas likumu prasībām un Senāta noteiktai kārtībai.

4.1. LU personālu atbilstoši tās darbības mērķiem un attiecībām ar LU veido:

— LU akadēmiskajos amatos ievēlētais personāls;

— vispārējais personāls;

— pilna laika studējošie, arī maģistranti, doktoranti un rezidenti medicīnā.

LU aģentūru un iestāžu akadēmiskajam personālam ir tādas pašas tiesības piedalīties LU akadēmiskajā darbā kā LU akadēmiskajam personālam LU Satversmes un Senāta noteiktā kārtībā.

4.2. Ikviena LU personāla locekļa tiesības un pienākums ir

— darboties, lai celtu LU nozīmi sabiedrības un valsts dzīvē un stiprinātu tās godu;

— ar savu darbību veicināt LU uzdevumu izpildi;

— veicināt demokrātijas principu nostiprināšanos, sekmēt akadēmiskās brīvības, atklātumu LU pašpārvaldē un lietu kārtošanā;

— piedalīties LU pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību.

Personāla locekļiem ir tiesības piedalīties koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar viņu intereses, un tikt uzklausītiem.

Savi pienākumi katram ir jāpilda, nepārkāpjot citu personu tiesības, netraucējot tām pildīt viņu pienākumus un ievērojot LU iekšējo kārtību.

4.3. Tiesības vēlēt pašpārvaldi un tikt vēlētiem koleģiālās pašpārvaldes institūcijās ir LU personāla locekļiem. Visu pašpārvaldes institūciju vēlēšanas un vēlēšanas administratīvajos amatos notiek, balsojot aizklāti. LU aģentūru un iestāžu personāla dalību LU pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un darbā nosaka LU Senāts un starp LU un attiecīgo iestādi vai aģentūru noslēgtais līgums.

4.4. Katrs personāla loceklis ir atbildīgs par savu pienākumu izpildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi, nosaka Senāta apstiprinātie LU Darba kārtības noteikumi, kuri atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

4.5. LU un tās struktūrvienību vadības pienākums ir savas kompetences un iespēju ietvaros rūpēties par personāla darba un studiju apstākļiem, nodrošināt apstākļus tā profesionālajai darbībai un kvalifikācijas celšanai.

Personāla locekļiem ir tiesības LU noteiktā kārtībā izmantot LU telpas, iekārtas, inventāru, bibliotēkas un struktūrvienību pakalpojumus.

Ilggadējo LU darbinieku, kuri pārtraukuši darba attiecības ar LU, tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

4.6. Katrā LU pārstāvētā zinātnes nozarē, ko apstiprina LU Senāts, ar Senāta lēmumu tiek saglabāts minimālais akadēmiskais personāls, kas spēj nodrošināt tās pārstāvību LU. Šo personālu papildina, ievērojot nozares specifiku un studējošo skaitu tai atbilstošajās studiju programmās, kā arī LU noteiktās normas.

4.7. LU akadēmisko personālu veido:

— profesori, asociētie profesori;

— docenti, vadošie pētnieki;

— lektori, pētnieki;

— asistenti.

4.8. Akadēmiskais personāls veic zinātniskus pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Darba pienākumus, to apjomu un prasības katram akadēmiskajam amatam nosaka Augstskolu likums, Nolikums par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem un Darba samaksas nolikums.

4.9. Īstenojamo studiju programmu un atbilstošo nolikumu noteiktajos ietvaros akadēmiskā personāla locekļi patstāvīgi nosaka studiju darba un pārbaudījumu saturu un formu, brīvi izraugās metodiku, viņiem ir tiesības brīvi paust savus zinātniskos uzskatus. Veicot zinātnisko darbu, akadēmiskā personāla locekļi var brīvi izvēlēties pētījumu metodes, izvērtēt un publicēt pētījumu rezultātus.

4.10. Ikvienam profesoram, asociētajam profesoram, docentam, vadošajam pētniekam ir tiesības noteiktā kārtībā pieprasīt resursus dažādu LU darbības mērķiem atbilstošu speciālu pasākumu organizēšanai, bet vajadzības gadījumā atsevišķu projektu vai citu pasākumu realizēšanai ierosināt īpašas līdzstrādnieku grupas izveidošanu. Ikvienam LU profesoram vai asociētajam profesoram, docentam, vadošajam pētniekam ir tiesības noteiktā kārtībā piedāvāt jaunas studiju vai pētniecības programmas. Ikvienam akadēmiskā personāla loceklim ir tiesības piedāvāt atsevišķus studiju pasākumus ārpus studiju programmām. Pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs LU noteiktajā kārtībā pretendēt uz pilnīgu vai daļēju pasākuma nodrošinājumu ar LU resursiem un/vai citu resursu piesaistīšanu.

4.11. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors saskaņā ar valsts vai citu avotu piešķirto finansējumu un, saskaņojot ar struktūrvienības vadītāju, var slēgt individuālus līgumus, arī līgumus par zinātnisko pētījumu veikšanu, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Par īpašu ieguldījumu akadēmiskajā darbā, profesoriem un asociētajiem profesoriem pēc pensijas vecuma sasniegšanas ar Senāta lēmumu var piešķirt goda nosaukumu — emeritus profesors. Pensionētie LU profesori var saņemt no LU piemaksu pie pensijas līdz 50% apmērā no Ministru kabineta normatīvajos aktos noteiktās profesora minimālās mēnešalgas likmes saskaņā ar Senāta apstiprinātu Nolikumu.

4.12. Profesora, asociētā profesora, docenta un vadošā pētnieka amatā ievēlētajām personām tiek piešķirts attiecīgais LU akadēmiskais nosaukums.

4.13. LU akadēmiskā personāla locekļiem katru gadu pienākas apmaksāts atvaļinājums atbilstoši Augstskolu likumam un Zinātniskās darbības likumam , bet reizi sešos gados – apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais (radošais) atvaļinājums akadēmiskas darbības mērķiem. Zinātniskajās institūcijās nodarbinātajiem zinātniekiem ar doktora grādu ik pēc sešiem gadiem pienākas apmaksāts 26 kalendāra nedēļu akadēmiskais atvaļinājums zinātnisku pētījumu veikšanai.

4.14. Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu triju mēnešu studiju atvaļinājumu promocijas darba sagatavošanai.

4.15. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas termiņā ir tiesības uz neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.

4.16. Personas akadēmiskajos amatos ievēlē atklātā konkursā atbilstoši Nolikumam par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem.

4.17. Profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Profesoru vai asociēto profesoru uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās profesoru padomes.

4.18. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Docentu ievēlē uz sešiem gadiem fakultātes Dome, ja tās akadēmiskā personāla zinātniskais potenciāls atbilst promocijas padomes prasībām. Pretējā gadījumā vēlēšanās ar balss tiesībām pieaicina atbilstošās promocijas padomes locekļus.

4.19. Vadošā pētnieka amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Vadošo pētnieku fakultātē uz sešiem gadiem ievēlē fakultātes Dome, bet zinātniskajā institūtā — Zinātniskā padome.

4.20. Lektora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora vai maģistra grāds. Lektoru uz sešiem gadiem ievēlē fakultātes Dome.

4.21. Pētnieka amatā zinātniskās pētniecības darba veikšanai var ievēlēt personu, kurai ir doktora vai maģistra grāds. Pētnieku fakultātē uz sešiem gadiem ievēlē fakultātes Dome, bet zinātniskajā institūtā — Zinātniskā padome.

4.22. Asistentu fakultātē ievēlē fakultātes Dome, bet zinātniskajā institūtā — Zinātniskā padome uz sešiem gadiem, un, ja viņam nav doktora grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

4.23. LU visas vēlēšanas akadēmiskajos amatos ir aizklātas. Ar ievēlēto personu rektors slēdz līgumu uz visu ievēlēšanas laiku, bet ar pētnieku vai vadošo pētnieku — uz konkrēta zinātniskā projekta (līgumdarba) izpildes (finansēšanas) laiku, izņemot normatīvos aktos noteiktos gadījumus.

4.24. Ievērojot nepieciešamību apgūt zināšanas un praktiskās iemaņas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos asociētā profesora, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā vai akadēmiskā grāda, ja tai ir docējamajam priekšmetam atbilstošs pietiekams praktiskā darba stāžs. Prasības, kas izvirzāmas šādu amatu pretendentiem, nosaka Senāta apstiprinātais Nolikums par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem.

4.25. Ja LU ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts pēc fakultātes Domes vai LU zinātniskā institūta Zinātniskās padomes ierosinājuma var neizsludināt konkursu. Šajā gadījumā rektors uz laiku līdz diviem gadiem var pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru.

Pēc fakultātes Domes vai LU zinātniskā institūta Zinātniskās padomes priekšlikuma rektoram ir tiesības uz vienu gadu iecelt akadēmiskajos amatos personas atbilstoši Nolikumam par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem.

4.26. LU studējošie izmanto LU piedāvātās studiju un zinātniskās pētniecības darba iespējas.

Studējošie ir:

— bakalaura studiju programmu studenti,

— profesionālo studiju programmu studenti,

— maģistra studiju programmu studenti,

— rezidenti medicīnā,

— doktoranti.

4.27. Uzņemšanu studiju programmās nosaka Ministru kabineta noteikumiem atbilstoši LU Senāta apstiprināti uzņemšanas noteikumi. Studējošais ar LU slēdz studiju līgumu.

4.28. LU studējošie saskaņā ar normatīvajiem aktiem un LU noteiktajā kārtībā ir tiesīgi:

— brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

— veidot biedrības, pulciņus, klubus;

— pretendēt uz studiju un studējošo kredītu;

— studēt un veikt zinātniskās pētniecības darbu veselībai nekaitīgā vidē;

— kā klausītāji piedalīties citu augstskolu studijās un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

— izmantot LU telpas, viesnīcas, laboratorijas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta un medicīnas objektus;

— pārtraukt un atsākt studijas;

— izvēlēties studiju un zinātniskās pētniecības darba virzienus, programmas, kursus un mācībspēkus;

— līdzdarboties LU visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

— saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

— vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo paš­pārvaldē.

Administratīvi studējošais ir tās struktūrvienības loceklis, kuras pārziņā atrodas viņa izvēlētā studiju programma.

4.29. Vispārējais personāls ir mācību un zinātnes palīgpersonāls, administratīvais, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu un studējošos.Vispārējā personāla locekļu uzdevums ir atbilstoši ieņemamā amata kompetencei un profesionālajai kvalifikācijai palīdzēt LU akadēmiskā darba veikšanā un gādāt par tā nodrošinājumu. Mācību un zinātnes palīgpersonāls pilda dienesta pienākumus mācību un zinātniskajā darbā, nodrošina studējošiem iespējas izpildīt studiju programmu eksperimentālo (praktisko) daļu. Par akadēmiskā darba materiālo apgādi, tehnisko un administratīvo nodrošinājumu rūpējas attiecīgais LU un struktūrvienību vispārējais personāls.

4.30. Kārtību, kādā tiek pieņemti darbā un atbrīvoti no darba LU vispārējā personāla locekļi nosaka normatīvie akti un Senāta apstiprinātie LU Darba kārtības noteikumi.

5.1. LU vadību un pārvaldi veic izveidotās pārstāvības institūcijas, ievēlēts rektors un struktūrvienību pārvaldes amatpersonas.

— LU pārvaldes, vadības un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

— Satversmes sapulce;

— Senāts;

— Rektors;

— Revīzijas komisija;

— Akadēmiskā šķīrējtiesa.

5.2. LU pārvaldi veic arī prorektori, direktori (prorektoru un direktoru skaitu nosaka rektors), kanclers un dekānu padome. LU darbības koordinēšanai un dažādu jautājumu risināšanai rektors var veidot padomdevēju padomes, kā arī izmantot ekspertus. Padomju nolikumus apstiprina Senāts.

5.3. Satversmes sapulce ir LU augstākā pārstāvības institūcija. Satversmes sapulce:

— pieņem un groza LU Satversmi;

— pieņem Satversmes sapulces nolikumu;

— apstiprina Senāta nolikumu;

— ievēlē un atceļ LU Senāta locekļus;

— ievēlē un atceļ rektoru; noklausās rektora pārskatu par LU darbību;

— apstiprina Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus;

— ievēlē Revīzijas komisiju un atceļ tās locekļus;

— ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu un atceļ tās locekļus.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus LU darbības un attīstības jautājumus.

5.4. Satversmes sapulcē ir 300 dalībnieki. 200 akadēmiskā personāla pārstāvjus, t.sk. profesorus ne mazāk kā 50 % (100 pārstāvjus no dabas, medicīnas un tehnisko zinātņu nozarēm, 100 pārstāvjus no humanitāro un sociālo zinātņu nozarēm) un 25 vispārējā personāla pārstāvjus ievēlē, aizklāti balsojot, uz trim gadiem. 75 studējošo pārstāvjus ievēlē Studentu padome.

5.5. Satversmes sapulci sasauc Senāts ne retāk kā reizi divos gados.

Satversmes sapulces ārkārtas sēdes sasauc, ja to pieprasa Senāts, rektors, LU Studentu padome, viena trešdaļa Satversmes sapulces dalībnieku vai Padomnieku konvents.

Priekšlikumus par jautājumiem, kas izskatāmi Satversmes sapulces sēdē, tiesīgs iesniegt Senāts, citas institūcijas un personas, kurām ir tiesības sasaukt ārkārtas sēdes, kā arī viena desmitdaļa no Satversmes sapulces dalībnieku kopskaita.

Satversmes sapulces darbību nosaka LU Satversmes sapulces nolikums, tās darbu nodrošina Senāta sekretariāts.

Satversmes sapulce uz sasaukuma laiku ievēlē priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru.

Studējošo pārstāvjiem Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Satversmes sapulce pēc paritātes principa. Veto jautājumā Satversmes sapulce pieņem lēmumu ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu. Veto piemērošanas kārtību nosaka LU Satversmes sapulces nolikums.

5.6. Senāts ir LU personāla izveidota koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē LU darbību. LU Senāts

1) ievēlē

— LU Goda doktorus un Goda biedrus;

— LU Goda tiesu;

— LU Padomnieku konventu.

2) ievēlē un atceļ

— Senāta priekšsēdētāju (profesoru) un viņa vietnieku (–s);

3) organizē rektora vēlēšanas

4) pēc rektora priekšlikuma apstiprina

— LU budžetu;

— prorektorus un LU direktorus;

— LU kancleru;

— dekānus, LU zinātnisko institūtu direktorus un citu LU akadēmiskā darba pamatstruktūrvienību vadītājus;

— Padomnieku konventa nolikumu;

— Nolikumu par LU administrāciju.

5) apstiprina

— studiju programmas un to direktorus;

— Senāta sekretāru (pēc Senāta priekšsēdētāja priekšlikuma);

— LU pamatstruktūrvienību, padomju un citu institūciju statūtus vai nolikumus;

— LU dibināto biedrību, nodibinājumu, publisko aģentūru, komercsabiedrību, iestāžu u.c. Satversmē noteikto mērķu sasniegšanai dibināto institūciju nolikumus vai statūtus;

— Nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem;

— LU Studentu padomes Satversmi;

— konceptuālos studiju procesu reglamentējošus dokumentus;

— LU Goda tiesas nolikumu;

— LU Darba kārtības noteikumus;

— LU Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus.

6) lemj

— par fakultāšu, zinātnisko institūtu un citu pamatstruktūrvienību, kā arī biedrību, nodibinājumu, publisko aģentūru, komercsabiedrību, iestāžu u.c. institūciju izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

— par LU nosaukuma un atribūtikas izmantošanu;

— par saimnieciskās darbības būtiskiem jautājumiem, t.sk. nekustamo īpašumu iegādāšanu, ieķīlāšanu vai atsavināšanu;

— par Satversmes sapulces sasaukšanu;

Senāts var pieņemt izskatīšanai arī citus nozīmīgus LU darbības jautājumus, kā arī dot skaidrojumu par Satversmes normu piemērošanu.

5.7. Senātu ievēlē Satversmes sapulce uz trim gadiem no LU personāla locekļiem:

— 38 akadēmiskā personāla pārstāvjus, nodrošinot katras fakultātes pārstāvniecību, no tiem 25 profesorus vai asociētos profesorus;

— 2 vispārējā personāla pārstāvjus.

— 10 studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē LU Studentu padome.

LU Senāta locekļus sauc par LU senatoriem.

Akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjus Senātā vēlē tikai attiecīgās grupas Satversmes sapulces dalībnieki.

Senātā neievēlētajiem pamatstruktūrvienību vadītājiem ir padomdevēju tiesības.

5.8. Senāts atbilstoši LU darbības galvenajiem virzieniem veido pastāvīgās komisijas, kas izstrādā priekšlikumus vai arī dod atzinumus par savai kompetencei atbilstošiem lēmumu projektiem. Komisiju darbības kārtību nosaka Senāts.

Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Senāta priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks (–i) tiek ievēlēti. Rektors, prorektori, LU direktori un LU kanclers nevar būt Senāta priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks. Senāta darbību reglamentē Senāta nolikums. Senāta darbu organizē un nodrošina tā sekretariāts.

5.9. Rektoram ir atliekošā veto tiesības attiecībā uz Senāta lēmumiem. Studējošo pārstāvjiem Senātā ir atliekošā veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Senāts pēc paritātes principa. Veto jautājumā Senāts pieņem lēmumu ar klātesošo 2/3 Senāta locekļu balsu vairākumu. Veto piemērošanas kārtību nosaka Senāta nolikums.

5.10. Rektors ir LU augstākā amatpersona, kas īsteno LU vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv to. Rektors pārzina, vada LU darbību un ir atbildīgs par šīs darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī LU Satversmei. Rektors, atbilstoši savai kompetencei, izdod rīkojumus un nosaka prorektoru, kanclera un direktoru kompetenci. Rektoru atklātā konkursā ievēlē Satversmes sapulce no profesoriem uz 4 gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektoru pēc Izglītības un zinātnes ministra ieteikuma apstiprina Ministru kabinets. Rektors amata pienākumus sāk pildīt pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā.

5.11. Kanclers savā darbībā ir pakļauts rektoram. Kanclera kompetencē un pārziņā ir finansu darbība, tās atbilstība likumu un citu normatīvo aktu prasībām, racionāla un lietderīga LU līdzekļu izmantošana.

5.12. Kanclera, direktoru un citu administratīvo amatpersonu darbību nosaka Nolikums par LU administrāciju.

5.13. Dekānu padome ir rektora padomdevējinstitūcija, un tā darbojas saskaņā ar Senāta apstiprinātu nolikumu.

5.14. Revīzijas komisijai ir tiesības un pienākums pārbaudīt LU finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, LU Satversmei un vadības institūciju lēmumiem un iepazīties ar visiem dokumentiem, kas nepieciešami tās uzdevumu veikšanai. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā sagatavo un iesniedz Senātam rakstveida ziņojumu par pārbaudes rezultātiem. Revīzijas komisija sastāv no pieciem līdz septiņiem cilvēkiem, ko Satversmes sapulce ievēlē uz trim gadiem no LU profesoru, asociēto profesoru, docentu un vadošo pētnieku vidus. LU Studentu padome ievēlē Revīzijas komisijā vienu studējošo pārstāvi. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisijas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

5.15. Akadēmiskā šķīrējtiesa sastāv no četriem akadēmiskā personāla locekļiem, kuriem LU ir ievēlēšanas vieta un viena studējošo pārstāvja. Tās sastāvā nedrīkst būt administrācijas pārstāvji. Akadēmiskā personāla locekļus Akadēmiskajā šķīrējtiesā uz trim gadiem ievēlē Satversmes sapulce. Studējošo pārstāvi Akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde.

Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata

— studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par LU Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

— strīdus starp LU amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

6.1. LU akadēmiskās struktūrvienības ir fakultātes, zinātniskie institūti, nodaļas, katedras, laboratorijas, kā arī LU Bibliotēka, Botāniskais dārzs, Zinātnes un tehnikas vēstures muzejs, Akadēmiskais apgāds. Savu uzdevumu veikšanai LU ir tiesības veidot arī filiāles, centrus, skolas u.c., kā arī struktūrvienības organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai.

LU struktūrvienībām nav juridiskas personas statusa.

6.2. LU pamatstruktūrvienības ir tās, kas nav citu struktūrvienību sastāvā.

LU pamatstruktūrvienības izveido, reorganizē vai likvidē ar Senāta lēmumu, un to darbību reglamentē nolikumi, ko apstiprina Senāts.

6.3. LU fakultāte ir akadēmiska struktūrvienība, kas izveidota akadēmiskās darbības organizēšanai vienā vai vairākās zinātnes nozarēs. Šajā jomā fakultāte pilda LU kopīgos uzdevumus un ievēro tās darbības principus. Atbilstošās akadēmiskās un profesionālās darbības jautājumos fakultāte LU pilda organizatoriska, metodiska un ideju centra lomu, neskarot LU vadības institūciju kompetenci un atbildību.

Savas darbības mērķu īstenošanai fakultāte

— izstrādā, koordinē un īsteno atbilstošas akadēmisko, doktora un profesionālo studiju, kā arī interešu un tālākizglītības programmas;

— atbilstošajās zinātņu nozarēs pārzina zinātnisko, pedagoģisko un metodisko darbību LU;

— koordinē savu struktūrvienību zinātnisko, pedagoģisko un metodisko darbību un nodrošina tam nepieciešamos apstākļus un resursus, veido atbilstošu akadēmisko vidi.

6.4. LU zinātniskais institūts ir akadēmiska struktūrvienība fundamentālu un lietišķu pētījumu organizēšanai vienā vai vairākās zinātņu nozarēs, kā arī studiju programmu īstenošanai, un šajā jomā pilda LU kopējos uzdevumus un ievēro tās darbības principus. Savas darbības mērķu īstenošanai LU zinātniskais institūts koordinē savu struktūrvienību zinātnisko un pedagoģisko darbību, nodrošina tam nepieciešamos apstākļus un resursus.

6.5. Fakultāte vai LU zinātniskais institūts atbilstoši savām vajadzībām, un, ievērojot LU noteikto kārtību, veido savu pašpārvaldi un iekšējo struktūru, organizē lietvedību, komplektē personālu, izstrādā un pieņem savu uzdevumu veikšanai nepieciešamos nolikumus un noteikumus jautājumos, kurus neregulē LU vadības institūciju pieņemti noteikumi.

6.6. LU zinātnisko institūtu un fakultāšu attiecības un sadarbību studiju programmu īstenošanā un zinātnisko pētījumu veikšanā reglamentē Senāta apstiprināts nolikums, kurā paredzētas arī savstarpējās pārstāvniecības normas fakultātes Domē un zinātniskā institūta Zinātniskajā padomē.

6.7. Fakultāti vai LU zinātnisko institūtu izveido ar Senāta lēmumu, bet reorganizē vai likvidē pēc šīs fakultātes (zinātniskā institūta), rektora vai Senāta ierosinājuma. Galīgo lēmumu par likvidāciju vai reorganizāciju pieņem Senāts. Fakultātes vai LU zinātniskā institūta zinātniskajam potenciālam jāatbilst promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē.

Fakultāte vai LU zinātniskais institūts var Senātam izvirzīt savus apsvērumus un priekšlikumus jautājumos, kas skar tā nolikumu, reorganizāciju vai likvidēšanu, īstenojamās studiju un pētniecības programmas, mantu un līdzekļus un telpas. Fakultātes dekānam (zinātniskā institūta direktoram) vai citiem fakultātes Domes un zinātniskā institūta Zinātniskās padomes pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties minēto jautājumu apspriešanā Senātā un tikt uzklausītiem.

6.8. Akadēmiskā darba veikšanai fakultātē tiek veidotas nodaļas, kā arī zinātniskie institūti, katedras, centri, laboratorijas u.c.

Akadēmiskā darba veikšanai LU zinātniskā institūtā tiek veidotas nodaļas, katedras, laboratorijas u.c.

Centrs ir starpdisciplināru (dažādus mācību priekšmetus vai zinātnes nozares aptverošu) studiju un pētniecības darba vienība.

Katedra ir studiju un pētniecības darba vienība, kas piedalās studiju programmu izstrādāšanā un īstenošanā un veic zinātniskus pētījumus vismaz vienā zinātnes apakšnozarē.

Zinātniskā laboratorija ir pētniecības darba vienība, kas piedalās zinātniskās pētniecības programmu izstrādāšanā un realizēšanā, kā arī studiju darbā.

Mācību laboratorija ir studiju darba vienība, kas nodrošina studiju programmu eksperimentālās vai praktiskās daļas realizēšanu.

Šīs struktūrvienības izveido fakultātes Domes vai zinātniskā institūta Zinātniskās padomes pēc atsevišķa profesora, asociēta profesora, docenta, vadošā pētnieka priekšlikuma. Tās reorganizē vai likvidē pēc pašas struktūrvienības vai fakultātes Domes vai zinātniskā institūta Zinātniskās padomes ierosinājuma.

6.9. Katedras, zinātniskās laboratorijas un profesoru grupas pašas izlemj visus savas akadēmiskās darbības jautājumus, kas pēc Satversmes nav nodoti fakultātes Domes (zinātniskā institūta Zinātniskās padomes) vai Senāta pārziņā.

6.10. Vairāku zinātņu nozaru fakultātēs vai LU zinātniskos institūtos vienā nozarē strādājošās apakšvienības apvienojas nodaļā. Katras nodaļas akadēmiskajam potenciālam jābūt pietiekamam, lai tā spētu nodrošināt vismaz vienu studiju (pētniecības) programmu.

Fakultāte (LU zinātniskais institūts) var nodot nodaļām daļu savu funkciju un pilnvaru. Nodaļā ietilpstošās akadēmiskās apakšvienības var deleģēt nodaļai savu iepriekšējā punktā minēto tiesību īstenošanu. Nodaļas darbību nosaka tās nolikums, ko apstiprina fakultātes Dome vai zinātniskā institūta Zinātniskā padome.

6.11. Lēmumu par nodaļas, zinātniskā institūta, centra dibināšanu, reorganizāciju vai likvidēšanu pieņem attiecīgā fakultātes Dome vai LU zinātniskā institūta Zinātniskā padome, kurš stājas spēkā pēc LU izdota rīkojuma.

6.12. Pašpārvaldē ietilpst fakultātes (zinātniskā institūta) un tās akadēmisko struktūrvienību vadības institūcijas. Tās uzdevums ir atbilstoši fakultātes vai zinātniskā institūta kompetencei organizēt fakultātes vai zinātniskā institūta darbību, realizēt Satversmē un fakultātes vai zinātniskā institūta nolikumā paredzētās personāla tiesības un sekot, lai tiktu ievērotas tur noteiktās normas un prasības.

6.13. Fakultātes augstākā lēmējinstitūcija ir Dome. LU zinātniskā institūta augstākā lēmējinstitūcija ir Zinātniskā padome. Fakultātes darbību vada fakultātes dekāns. LU zinātniskā institūta darbību vada zinātniskā institūta direktors.

6.14. Fakultātes vai LU zinātniskā institūta akadēmiskās struktūrvienības darbu atbilstoši tās nolikumā noteiktajai kompetencei nosaka tās akadēmiskā personāla (zinātnieku) sapulce, un vada struktūrvienības vadītājs. Nodaļas (fakultātes, zinātniskā institūta) nolikums var paredzēt arī vēl citas vadības institūcijas.

Ikvienas akadēmiskās struktūrvienības vadītājs ir oficiāls tās pārstāvis fakultātē (zinātniskā institūtā) un ārpus tās. Viņš ir atbildīgs par struktūrvienības uzdevumu izpildi, kā arī personāla locekļu nodarbināšanu un struktūrvienības rīcībā esošo materiālo resursu lietderīgu izmantošanu.

6.15. Fakultātes Dome vai LU zinātniskā institūta Zinātniskā padome izlemj vai nodod izlemšanai nodaļām tos fakultātes (zinātniskā institūta) akadēmiskā darba jautājumus, kā arī saimnieciskās, finansiālās un citas darbības jautājumus, kas ir fakultātes (zinātniskā institūta) kompetencē vai virzāmi tālāk uz Senātu.

Īpašas Domes un Zinātniskās padomes funkcijas, kas ir tikai tās kompetencē, ir:

— noteikt fakultātes (zinātniskā institūta) akadēmiskās darbības pamatvirzienus, tās attīstības stratēģiju un perspektīvas, tās nosaukuma un atribūtikas izmantošanu;

— ievēlēt akadēmiskajos amatos (izņemot profesorus un asociētos profesorus);

— izskatīt un virzīt uz Senātu struktūrvienību priekšlikumus par profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanu, bet rektoram — par iecelšanu akadēmiskajos amatos;

— pieņemt lēmumus par fakultātes (zinātniskā institūta) akadēmisko struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

– ievēlēt dekānu (zinātniskā institūta direktoru), fakultātes (zinātniskā institūta) struktūrvienību vadītājus;

— ievēlēt pēc dekāna (zinātniskā institūta direktora) priekšlikuma prodekānu (–s) (zinātniskā institūta direktora vietnieku (–s)) uz dekāna (institūta direktora) ievēlēšanas laiku;

— apstiprināt fakultātes (zinātniskā institūta) struktūrvienību nolikumus un citus darbu reglamentējošus dokumentus, kur tos nav izstrādājušas LU vadības institūcijas, dot izskaidrojumus par fakultātes (zinātniskā institūta) nolikuma normu piemērošanu.

Fakultātes Domes kompetencē bez tam ir:

— akceptēt un LU noteiktajā kārtībā nodot apstiprināšanai Senātā akadēmisko un profesionālo studiju, tālākizglītības un papildizglītības programmas un to direktoru kandidatūras, apstiprināt programmu padomju sastāvu un pārbaudījumu komisiju sastāvu un vadītājus bakalaura un maģistra grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanai;

— apstiprināt pārbaudījumu komisiju lēmumus par bakalaura un maģistra grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu vai akadēmiskās sagatavotības pielīdzināšanu noteiktam akadēmiskajam grādam, ierosināt lēmumus par studiju beigšanu apstiprinošu dokumentu izsniegšanu.

6.16. Fakultātes Dome sastāv no akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjiem, kurus ievēl uz trim gadiem, un studējošo pārstāvjiem, kurus deleģē fakultātes studējošo pašpārvalde. Domes sastāvā studējošo skaits ir ne mazāk kā 20 procenti no domniekiem.

Pārstāvniecību nosaka, pamatojoties uz fakultātes nolikumu. Akadēmiskā personāla pārstāvjiem jābūt vismaz divām trešdaļām no Domes sastāva. Domes sastāvā bez vēlētajām personām var būt citu institūciju pārstāvji atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Domes sastāvu apstiprina rektors. Fakultātes studējošo pārstāvjiem Domē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko izveido Dome pēc paritātes principa. Veto jautājumā Dome pieņem lēmumu ar klātesošo 2/3 balsu vairākumu. Veto piemērošanas kārtību nosaka Domes nolikums.

6.17. Domes priekšsēdētājs, ko no Domes profesoru, asociēto profesoru vai docentu vidus ievēlē Dome, vada tās darbu un pārstāv Domi ārpus fakultātes. Domes priekšsēdētājs nevar būt dekāns vai fakultātes izpilddirektors.

6.17.¹ LU zinātniskā institūta Zinātnisko padomi ievēlē zinātnieku pilnsapulce uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Vēlēšanu kārtību nosaka, pamatojoties uz zinātniskā institūta nolikumu. Ja institūtā ir studējošie, tad Zinātniskās padomes sastāvā atbilstoši zinātniskā institūta nolikumam ir studējošo pārstāvji, kurus ievēl studējošo pašpārvalde. Zinātniskā padomes sastāvā bez vēlētajām personām var būt citu institūciju pārstāvji atbilstoši noslēgtajiem līgumiem.

6.17.² Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, ko no Zinātniskās padomes vadošo pētnieku vai pētnieku vidus ievēlē Zinātniskā padome, vada tās darbu un pārstāv Zinātnisko padomi ārpus zinātniskā institūta. Zinātniskās padomes priekšsēdētājs nevar būt zinātniskā institūta direktors.

6.18. Dekāns ir oficiālais fakultātes pārstāvis, kas LU institūcijās vai ārpus LU savas kompetences ietvaros kārto visas ar fakultāti saistītās lietas. Fakultātes iekšienē viņš veic tās operatīvo vadību:

— rūpējas par Domes un LU vadības institūciju lēmumu izpildi; fakultātes studiju un zinātniskā darba organizēšanu;

— atbild par tās saimniecisko, finansu darbību un lietvedību;

— seko, lai struktūrvienības un personāls ievērotu LU Satversmi, fakultātes nolikumu, kā arī Domes un LU vadības institūciju lēmumus un rīkojumus.

Par savu darbību dekāns ir atbildīgs rektoram. Dekāns par savu darbību reizi gadā sniedz pārskatu fakultātes Domei.

6.19. Dekānu LU konkursā Dome ievēlē uz četriem gadiem. Dekānam jābūt profesoram, asociētajam profesoram, docentam vai vadošajam pētniekam. Dekānu var ievēlēt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Pēc dekāna priekšlikuma no akadēmiskā personāla sastāva Dome ievēlē prodekānu (–s) uz dekāna ievēlēšanas laiku.

6.19.¹ LU zinātniskā institūta direktors ir augstākā amatpersona, kas īsteno institūta vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv institūtu. Direktora kompetencē ietilpst:

— zinātniskā institūta administratīvās, organizatoriskās un tehniskās funkcionēšanas nodrošināšana;

— zinātniskā institūta Zinātniskās padomes pieņemto lēmumu īstenošana;

— zinātniskā institūta attīstības programmu apstiprināšana;

— zinātniskā institūta finanšu līdzekļu un tam valdījumā vai lietošanā nodotās valsts mantas daļas pārvaldīšana un atbildība par to izmantošanu.

Par savu darbību LU zinātniskā institūta direktors ir atbildīgs rektoram vai viņa pilnvarotai personai, bet fakultātes zinātniskā institūta direktors — dekānam. Zinātniskā institūta direktors par savu darbību reizi gadā sniedz pārskatu institūta Zinātniskai padomei.

6.19.² LU zinātniskā institūta direktoru atklātā konkursā ievēlē Zinātniskā padome uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Pēc zinātniskā institūta direktora priekšlikuma Zinātniskā padome ievēlē direktora vietnieku uz direktora ievēlēšanas laiku.

6.20. Fakultātes izpilddirektors organizē un nodrošina fakultātes lietvedību saskaņā ar Universitātē noteikto vienoto lietvedības kārtību, LU noteiktā kārtībā pārzina finansu, saimnieciskos un akadēmiskos jautājumus. Fakultātēs ar lielu studējošo skaitu var veidot sekretariātu, kuru vada fakultātes izpilddirektors. Fakultātes izpilddirektors savā darbā ir pakļauts dekānam. Fakultātes izpilddirektora kandidatūru izvirza fakultātes dekāns, bet amatā apstiprina kanclers.

6.21. Nodaļas vadītāju pēc nodaļas priekšlikuma ievēlē fakultātes Dome ( LU zinātniskā institūta Zinātniskā padome) uz četriem gadiem un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Katedras vadītāju LU konkursā uz sešiem gadiem ievēlē fakultātes Dome bez atkārtotas ievēlēšanas ierobežojuma, ievērojot Senāta apstiprinātu vēlēšanu Nolikumu. Katedras vadītāju bez profesora nosaukuma ievēlē ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ievērojot Senāta apstiprinātu vēlēšanu Nolikumu. Rektors var atsevišķos gadījumos katedras vadītāju iecelt uz vienu gadu, bet ne vairāk kā trīs reizes pēc kārtas.

Zinātniskās laboratorijas vadītāju LU konkursā uz sešiem gadiem, un bez vadošā pētnieka nosaukuma ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ievēlē fakultātes Dome (LU zinātniskā institūta Zinātniskā padome), ievērojot Senāta apstiprinātu vēlēšanu Nolikumu.

Mācību laboratorijas vadītāju ieceļ dekāns.

6.22. Nodaļas vadītājs vada un pārzina nodaļas darbu. Par savu darbību viņš ir atbildīgs dekānam (zinātniskā institūta direktoram) un Domei (Zinātniskai padomei) vai citai nodaļas nolikumā noteiktai koleģiālajai institūcijai.

Katedras (zinātniskās laboratorijas) vadītājs par savu darbību ir atbildīgs attiecīgās nodaļas (ja tādas nav – fakultātes vai zinātniskā institūta) vadītājam un savas katedras (zinātniskās laboratorijas) akadēmiskā personāla (zinātnieku )sapulcei.

7.1. LU studējošajiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas atbilstoši studējošo pašpārvaldes Satversmei, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Studējošo pašpārvaldes augstākā institūcija ir LU Studentu padome. Pašpārvaldes ietvaros studējošajiem ir tiesības veidot fakultāšu (institūtu) studējošo padomes un citas institūcijas.

7.2. LU studējošo pašpārvalde

— pārstāv LU studējošos iekšējā un starptautiskajā dzīvē;

— aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos LU un citās valsts un saimnieciskās iestādēs;

— nosaka studējošo ievēlēšanas kārtību Satversmes sapulcē un Senātā.

7.3. LU Studentu padomes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā jāievēro visiem studējošiem.

7.4. Studējošo pašpārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras LU struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem par visiem jautājumiem, kas skar studējošo intereses.

7.5. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir līdzdalības tiesības visu līmeņu LU lēmējinstitūcijās, kā arī tiesības piedalīties kā novērotājiem pārbaudījumos.

7.6. LU atbalsta un sekmē LU Studējošo pašpārvaldes darbību, tajā skaitā, finansiāli. Līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto Augstskolu likumā noteikto funkciju izpildei.

8.1. Studijas LU ir zināšanu, prasmju, iemaņu un attieksmju veidošanās atbilstoši noteiktai akadēmisko (bakalaura, maģistra, doktora) studiju, profesionālo studiju vai tālākizglītības studiju programmai.

8.2. Studiju programma nosaka visas viena akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai izvirzāmās prasības, šīs programmas īstenošanas mērķi, uzdevumus un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu (kursu uzskaitījumu un to raksturojumu). Studiju programmas pieteikumā iekļauj programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā un vispārējā personāla raksturojumu, nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu, studiju programmas īstenošanas izmaksu aprēķinu, programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījumu, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā.

8.3. Akadēmiskās studijas notiek atbilstoši bakalaura, maģistra vai doktora studiju programmām. Bakalaura studijas paredzētas trijiem līdz četriem gadiem, bet maģistra studijas – vienam līdz diviem gadiem (pilna laika studijām), ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem. Akadēmisko (bakalaura un maģistra) studiju mērķis ir atbilstoša bakalaura un maģistra vai profesionālā (bakalaura vai maģistra) grāda iegūšana. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi. Profesionālo studiju juridiski fiksētais mērķis ir atbilstošas profesionālās kvalifikācijas iegūšana. Studijas doktorantūrā ir studijas zinātniskā grāda iegūšanai. Studiju ilgums doktorantūrā ir trīs līdz četri gadi.

8.4. Studiju procesu reglamentē Senāta apstiprināti nolikumi. Studiju programmu īstenošanu vada studiju programmas direktors, kuru pēc fakultātes Domes priekšlikuma apstiprina Senāts. Attiecīgās nozares studiju programmu darbību koordinē studiju padome, kuras sastāvu apstiprina prorektors. Studiju programmas (–u) padomes darbu vada studiju programmas (–u) padomes priekšsēdētājs, kuru izvirza studiju programmas (–u) padome un apstiprina fakultātes Dome.

8.5. Studiju programmas (–u) īstenošanai fakultātei ir savs budžets, kuru nosaka Senāts.

8.6. Sagatavot studiju programmas un noteiktā kārtībā tās pieteikt var atsevišķi profesori vai asociētie profesori, docenti, kā arī akadēmiskās struktūrvienības. Pēc akceptēšanas atbilstošās zinātnes nozares fakultātes Domē studiju programmu apstiprina Senāts. Lēmumu par programmas uzsākšanu, apturēšanu un izbeigšanu pieņem Senāts.

8.7. Studijas LU un stipendijas var apmaksāt no valsts budžeta vai citiem līdzekļiem. LU darbinieki un viņu bērni Senāta noteiktā kārtībā tiek atbrīvoti no studiju maksas.

8.8. LU izdod mācību līdzekļus, informatīvus un metodiskus materiālus.

9.1. Zinātniskā pētniecība ir LU darba būtiska sastāvdaļa un tajā piedalās viss akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.

9.2. Zinātniskās pētniecības darbs LU notiek atbilstoši Zinātniskās darbības likumam, LU Satversmei, LU Senāta lēmumiem un citiem tiesību aktiem.

9.3. LU finansējuma ietvaros, atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem, zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tēmas.

9.4. LU akadēmiskā personāla pienākums ir publicēt savu pētījumu rezultātus. LU izdod “Latvijas Universitātes Rakstus” – “Acta Universitatis Latviensis”.

9.5. LU regulāri izdod apkopojošus informatīvus materiālus par veiktajiem pētījumiem, norādot konkrētas struktūrvienības un pētījumu finansējuma avotus.

9.6. LU darbojas promocijas padomes, kuras piešķir doktora zinātniskos grādus.

10.1. LU var piederēt kustamais, nekustamais īpašums, ieskaitot zemi, un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

10.2. LU īpašumu veido

— ar kompetentu valsts vai pašvaldību institūciju lēmumiem LU nodotā nošķirtā valsts vai pašvaldību īpašuma daļa;

— kustamais un nekustamais īpašums, ko dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas;

— kustamais un nekustamais īpašums, ko LU iegādājusies par pašas nopelnītiem vai valsts iedalītiem budžeta līdzekļiem;

— intelektuālais īpašums saskaņā ar likumiem, starpvalstu konvencijām un līgumiem.

10.3. LU ir tiesības un pienākums rīkoties ar savu īpašumu tās Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai.

10.4. LU valdījumā vai lietošanā nodotā valsts vai pašvaldību īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas kārtību nosaka LU saskaņā ar LU Satversmē norādītajiem mērķiem un šā īpašuma izmantošanu kontrolē attiecīgās valsts vai pašvaldību institūcijas saskaņā ar likumu.

LU īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā valsts īpašuma.

10.5. LU finanšu līdzekļus veido valsts pamatbudžeta līdzekļi, kā arī citi ienākumi, ko LU gūst, veicot darbību Satversmē noteikto mērķu realizācijai.

10.6. Svītrots.

10.7. LU ir tiesības saņemt un izmantot banku un citu kredītiestāžu kredītus, ja tie neapdraud LU pastāvēšanu un darbību, kā arī saņemt organizāciju un fizisku personu ziedojumus un dāvinājumus.

10.8. LU budžeta ienākumus un izdevumus nosaka Senāts, bet tā izpildi kontrolē Revīzijas komisija. Rektors katru gadu sniedz pārskatus Senātam un izglītības un zinātnes ministram par LU budžeta izpildi.

10.9. Fizisko un juridisko personu piešķirtos līdzekļus izmanto norādītajam mērķim, LU Senāta noteiktajā kārtībā.

10.10. LU struktūrvienību finanšu līdzekļu veidošanas kārtību nosaka Senāts.

10.11. LU pamatstruktūrvienības līdzekļi sastāv no

— izglītības programmu grupu finansējuma, kas ietver izglītības programmu grupās iesaistītā personāla algu fondu un līdzekļus studiju programmu īstenošanai;

— mērķfinansējuma pētnieciskai darbībai, pakalpojumiem un citu uzdevumu veikšanai;

— finansējuma, kas pilnīgi vai daļēji sedz infrastruktūras izdevumus.

10.12. Valsts finansiāli un materiāli nodrošina LU tādā apjomā, kas garantē augstākās izglītības un zinātnes potenciāla atražošanu tajās un veicina kultūras, zinātnes un izglītības līmeņa celšanos Latvijā.

10.13. LU ienākumus veido valsts finansējums

— no valsts pamatbudžeta izglītībai

— izglītības programmu grupu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošs bāzes finansējums, kas ietver līdzekļus personāla algām, komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai, inventāra un iekārtu atjaunošanai un modernizācijai, ar studiju programmām saistītajam zinātniskās pētniecības un mākslinieciskās jaunrades darbam;

— no maksas par studijām, kuru sedz valsts vai kura tiek saņemta atmaksājumu vai neatmaksājamu kredītu veidā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par studiju kreditēšanu;

— no līdzekļiem, kas paredzēti noteiktu mērķu īstenošanai.

10.14. Citus LU ienākumus veido:

— studiju maksa;

— maksas pakalpojumi;

— zinātnisko līgumdarbu veikšana un citi zinātnes finansēšanas avoti;

— saimnieciskā darbība;

— banku un citu kredītiestāžu kredīti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai;

— organizāciju un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;

— kustamā un nekustamā īpašuma pārdošana likumā paredzētā kārtībā;

— citi likumdošanā paredzētie ienākumu avoti.

Šie ienākumi tiek izmantoti LU pamatdarbības nodrošināšanai Senāta noteiktā kārtībā.

10.15. Jebkura valsts vai pašvaldības institūcija, vai juridiska persona un fiziskā persona, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, var slēgt līgumus ar LU par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, ja tas nav pretrunā ar likumu.

10.16. Kā nodokļu maksātāja LU ir pielīdzināta nodibinājumiem, un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

10.17. LU ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un iekārtu importu.

10.18. Pildot savus uzdevumus, LU ir tiesības Latvijā un ārvalstīs veikt šādas darbības atbilstoši Satversmē noteiktiem mērķiem un likumdošanas aktiem:

— slēgt līgumus ar fiziskām un juridiskām personām, kā arī veikt citas juridiskas darbības saskaņā ar šo Satversmi;

— izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu, dažādu mantu un vērtspapīrus;

— veikt LU profilam atbilstošu saimniecisko darbību, kuras ienākumi ir ieskaitāmi LU budžetā tās attīstībai, studijām un sociālajam atbalstam, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos uzņēmumos.

10.19. LU ir tiesības likuma ieguldīt savu daļu tās dibināto komercsabiedrību kapitālā.

10.20. LU kā juridiskai personai ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī naudas līdzekļus, būt par prasītāju, atbildētāju un trešo personu tiesās.

11.1. LU reorganizācija vai likvidācija notiek likumā noteiktā kārtībā.

12.1. LU Satversmi var pieņemt un grozīt LU Satversmes sapulce.

12.2. LU Satversme un grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājusi Latvijas Republikas Saeima.