Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 44 Rīgā 1998.gada 10.februārī (prot. nr. 6 7.§) Militārās policijas nolikumsIzdoti saskaņā ar likuma I. Vispārīgie jautājumi 1. Militārā policija ir atsevišķa Aizsardzības spēku militāra struktūrvienība, kas pakļauta Nacionālo bruņoto spēku komandierim un pilda likumā "Par Aizsardzības spēkiem" noteiktos Militārās policijas uzdevumus visā valsts teritorijā un visās Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās (garnizonos) neatkarīgi no to dislokācijas, kā arī tās piekritības ietvaros veic izziņas iestādes uzdevumus. 2. Militārā policija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu struktūrvienības nosaukumu, kaujas karogs, kā arī budžets un savi norēķinu konti Valsts kasē. 3. Militārajam policistam piešķirto pilnvaru apliecināšanai izsniedzama Nacionālo bruņoto spēku komandiera apstiprināta noteikta parauga dienesta apliecība un žetons. Pēc apstiprināšanas žetona grafiskais attēls publicējams laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". II. Militārās policijas uzdevumi, pienākumi un tiesības 4. Militārās policijas uzdevumi, pienākumi un tiesības noteiktas likumos. III. Ieroču un speciālo līdzekļu lietošanas kārtība 5. Militārās policijas bruņojumu un speciālos līdzekļus, to glabāšanas, nēsāšanas un pielietošanas kārtību nosaka Aizsardzības spēku militārie reglamenti, aizsardzības ministra un Nacionālo bruņoto spēku komandiera pavēles un rīkojumi un šis nolikums. 6. Par šaujamieroča pielietošanu uzskatāms mērķtiecīgs šāviens. 7. Militārais policists ir tiesīgs pielietot šaujamieroci galējas nepieciešamības situācijā, lai: 7.1. aizsargātu citas personas un sevi no uzbrukuma, kas reāli apdraud veselību vai dzīvību, un novērstu mēģinājumu vardarbīgi iegūt šaujamieroci; 7.2. aizturētu personu, kura izrāda bruņotu pretošanos vai kura pārsteigta smaga nozieguma izdarīšanas brīdī, vai izbēgusi no apcietinājuma, kā arī lai aizturētu apbruņotu personu, kura atsakās izpildīt likumīgu prasību nodot ieroci vai sprāgstvielas; 7.3. atvairītu uzbrukumu apsargājamajām personām un objektiem; 7.4. aizturētu transportlīdzekli, ar mērķtiecīgu šāvienu bojājot šo transportlīdzekli, ja tā vadītājs nepakļaujas militārā policista signāliem vai prasībām, rada briesmas apkārtējiem un ar savām darbībām var izraisīt smagas sekas un ja nav citas iespējas to aizturēt; 7.5. atbrīvotu ķīlniekus; 7.6. padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kurš apdraud cilvēka veselību vai dzīvību; 7.7. dotu trauksmes signālu vai izsauktu palīdzību. 8. Pirms šaujamieroča pielietošanas jābrīdina par nodomu to darīt. Ja nepieciešams, jāizdara brīdinājuma šāviens. 9. Militārajam policistam atļauts pielietot šaujamieroci bez iepriekšēja brīdinājuma, ja uzbrukums ir negaidīts vai uzbrukumā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika, jebkura veida mehāniskie transportlīdzekļi, kā arī ja tas nepieciešams ķīlnieku atbrīvošanai. 10. Aizliegts lietot šaujamieročus vietās, kur to pielietošanas rezultātā var ciest citas personas, kā arī pret sievietēm un nepilngadīgajām personām, izņemot gadījumus, kad tās izdara bruņotu uzbrukumu, izrāda bruņotu pretošanos vai ar grupveida uzbrukumu apdraud citu personu dzīvību. 11. Militārajam policistam ir tiesības izvilkt šaujamieroci un sagatavot to šaušanai, ja viņš uzskata, ka konkrētajā situācijā var rasties nepieciešamība to pielietot vai izmantot. Ja aizturētā persona tīšām izdara negaidītas kustības vai citas bīstamas darbības, kuras militārais policists var saprast kā vardarbības mēģinājumu, mēģina tuvoties militārajam policistam tuvāk par viņa norādīto attālumu, militārajam policistam saskaņā ar šo nolikumu ir tiesības pielietot šaujamieroci. 12. Visos šaujamieroču pielietošanas un izmantošanas gadījumos jādara viss iespējamais, lai garantētu citu personu drošību, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību cietušajiem. 13. Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu militārajam policistam nekavējoties jāziņo savam tiešajam priekšniekam, kurš savukārt nekavējoties par notikušo informē Militārās policijas komandieri un prokuroru. 14. Militārajam policistam, ja nepieciešams, ir tiesības pielietot pret likumpārkāpējiem fizisko spēku un dažādus speciālos līdzekļus. Fiziskā spēka, speciālo līdzekļu veidu un to pielietošanas intensitāti nosaka, ņemot vērā konkrēto situāciju, pārkāpuma raksturu un pārkāpēja individuālās iezīmes, maksimāli ierobežojot šo līdzekļu nodarīto kaitējumu. 15. Speciālos līdzekļus militārais policists pielieto gadījumos, kad šaujamieroča lietošana nav nepieciešama, likumpārkāpējs nav apbruņots un ir iespējama viņa aizturēšana ar šo līdzekļu palīdzību. IV. Militārās policijas tiesības izmantot operatīvos transportlīdzekļus 16. Militārā policija ir tiesīga izmantot operatīvos transportlīdzekļus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par operatīvajiem transportlīdzekļiem, kā arī speciālu formas apģērbu un signalizācijas ierīces transporta kustības regulēšanai. V. Militārā policista tiesiskā aizsardzība un atbildība 17. Militārais policists ir aktīvā militārā dienesta karavīrs, un viņa likumīgās prasības un rīkojumi, kuri doti, kompetences ietvaros pildot savus dienesta pienākumus, ir obligāti jāizpilda pārējām militārpersonām. 18. Militārā policista goda aizskaršana, pretošanās viņam, viņa veselības un dzīvības apdraudējums, kā arī rīcība, kas traucē izpildīt viņa tiešos dienesta pienākumus, sodāma saskaņā ar likumu. 19. Nevienam nav tiesību iejaukties militārā policista likumīgās darbībās, kad viņš pilda dienesta pienākumus, izņemot amatpersonas, kuras tieši tam pilnvarojis likums. 20. Militārais policists neatbild par fizisko un mantisko kaitējumu, kas nodarīts likumpārkāpējam tā nepakļaušanās vai pretošanās rezultātā aizturēšanas brīdī, ja militārais policists rīkojies savu dienesta pilnvaru ietvaros un nav pārkāpis nepieciešamās aizsardzības vai galējās nepieciešamības robežas. 21. Kaitējums, kas nodarīts militārā policista veselībai, viņam pildot dienesta pienākumus, atlīdzināms pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem. 22. Ja militārā policista vai viņa ģimenes locekļu mantai ir nodarīti materiāli zaudējumi sakarā ar viņa dienesta darbību, tie atlīdzināmi pilnā apmērā no valsts budžeta līdzekļiem. 23. Ja militārais policists pārkāpis tiesību aktos, Aizsardzības spēku reglamentos un šajā nolikumā noteiktās pilnvaras, atkarībā no pārkāpuma smaguma viņš tiek saukts pie disciplinārās vai kriminālās atbildības saskaņā ar likumu. VI. Militārās policijas struktūra un pakļautība 24. Militārās policijas sastāvā ir: 24.1. štābs; 24.2. izziņas dienests; 24.3. komandantūras dienests; 24.4. apsardzes dienests. 25. Militārās policijas štāba galvenie uzdevumi ir visu militārās policijas dienestu darba plānošana un saskaņotas darbības organizēšana, personālsastāva uzskaite, informācijas, apgādes un sakaru nodrošināšana. 26. Militārās policijas komandantūras dienesta galvenie uzdevumi ir patruļdienesta darba organizēšana militārās disciplīnas ievērošanas nodrošināšanai ārpus karaspēka daļu un apakšvienību dislokācijas vietām, kā arī virssardznes darba organizēšana un nodrošināšana. 27. Militārās policijas apsardzes dienesta galvenie uzdevumi ir stacionāro un mobilo objektu apsardze, eskortu organizēšana un nodrošināšana, kā arī militāro transportlīdzekļu kustības kontrole. 28. Militārās policijas personālsastāva komplektēšanas kārtību un dienesta gaitu nosaka Militārpersonu dienesta gaitas nolikums. 29. Militārās policijas komandieris savā darbībā ir tieši pakļauts Nacionālo bruņoto spēku komandierim. 30. Militārās policijas komandieris: 30.1. organizē viņam pakļauto dienestu uzdevumu izpildi un koordinē to savstarpējo sadarbību; 30.2. nosaka un kontrolē dienestu personālsastāva komplektēšanas, funkcionālo pienākumu, finansiālo līdzekļu izlietošanas, materiāltehniskās apgādes un citus darba organizācijas jautājumus; 30.3. organizē un koordinē Militārās policijas dienestu sadarbību ar valsts drošības iestādēm, policijas iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un ārvalstu institūcijām. 31. Militārās policijas izziņas dienesta priekšnieku amatā ieceļ aizsardzības ministrs. Šajā amatā var iecelt karavīru, kuram ir augstākā juridiskā izglītība un praktiskā pieredze juridiskajā darbā. 32. Militārās policijas izziņas izdarītāju amatā ieceļ Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Šajā amatā var iecelt karavīru, kuram ir augstākā juridiskā izglītība. Atsevišķos gadījumos šajā amatā var iecelt militārpersonu, kurai ir vidējā juridiskā izglītība vai nepabeigta augstākā juridiskā izglītība. 33. Amatos, kuri saistīti ar operatīvās darbības pasākumu veikšanu, var iecelt tikai tādus Militārās policijas virsniekus, kuri beiguši apmācību kursu operatīvajā darbā. 34. Ārpus aktīvā militārā dienesta esošo Militārās policijas darbinieku darba tiesiskās attiecības nosaka Latvijas darba likumu kodekss, likumi un šis nolikums. 35. Likumu ievērošanas uzraudzību Militārās policijas darbībā veic ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori. VII. Sociālās garantijas 36. Militārās policijas personālsastāvam piemēro tādas pašas sociālās garantijas, kādas normatīvajos aktos noteiktas Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvam. VIII. Materiāltehniskā apgāde un finansēšana 37. Militārās policijas materiāltehniskā apgāde nodrošināma saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku izstrādātajām un Aizsardzības ministrijas apstiprinātām normām, ņemot vērā dienesta specifiku. 38. Militāro policiju finansē Aizsardzības ministrijai iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros.
Ministru prezidents G.Krasts Aizsardzības ministrs T.Jundzis
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Militārās policijas nolikums
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|