1. Centrālā medicīnas ētikas komiteja (turpmāk — komiteja) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kas izskata uz sociālajām problēmām attiecināmos biomedicīniskā progresa ētikas jautājumus.

2. Biomedicīniskā progresa ētika ir morāles un tikumības vērtību un normu kopums biomedicīnā, kas attiecināms uz cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzību ģenētiskajos, dzimuma atlases, transplantācijas un citos zinātniskajos pētījumos.

3. Komitejas personālsastāvu uz četriem gadiem apstiprina Ministru kabinets pēc veselības ministra priekšlikuma. Komitejas sastāvā ir priekšsēdētājs un 13 locekļi:

3.1. divi Veselības ministrijas pārstāvji;

3.2. Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvis;

3.3. Latvijas Zinātnes padomes pārstāvis;

3.4. Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta pārstāvis;

3.5. (svītrots ar MK 17.06.2009. noteikumiem Nr.568);

3.6. divi Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji;

3.7. Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības pārstāvis;

3.8. Latvijas Māsu asociācijas pārstāvis;

3.9. Latvijas Farmaceitu biedrības pārstāvis;

3.10. Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO pārstāvis;

3.11. Latvijas Pensionāru federācijas pārstā vis;

3.12. Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas pārstāvis;

3.13. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pārstāvis.

(Grozīts ar MK 28.10.2003. noteikumiem Nr.596; MK 17.06.2009. noteikumiem Nr.568; MK 02.12.2014. noteikumiem Nr.735)

4. Komitejai ir šādas funkcijas:

4.1. sniegt ieinteresētajām institūcijām konsultācijas un ieteikumus biomedicīniskā progresa ētikas jautājumos;

4.2. sadarbībā ar Latvijas medicīniskās izglītības iestādēm veicināt medicīnas ētikas jautājumu iekļaušanu minēto iestāžu sociālās medicīnas, psiholoģijas un saskarsmes mācību programmās;

4.3. konsultēt valsts pārvaldes institūcijas, pašvaldības, ārstniecības un medicīniskās izglītības iestādes, kā arī citas institūcijas par minēto iestāžu un institūciju izdoto normatīvo aktu atbilstību medicīnas ētikas normām;

4.4. izskatīt jebkuru fizisku vai juridisku personu sūdzības un iesniegumus un pēc ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu profesionālo biedrību medicīnas ētikas komiteju pieprasījuma sniegt atzinumus, ievērojot konfidencialitāti, biomedicīniskā progresa ētikas jomā;

4.5. izvērtēt ārstniecībā izmantojamo jauno medicīnisko tehnoloģiju, kā arī biomedicīnisko pētījumu, kuros iesaistīti cilvēki (turpmāk – biomedicīniskie pētījumi), atbilstību medicīnas ētikas normām;

4.6. ierosināt Latvijas Ārstu biedrībai vai citām Ministru kabineta pilnvarotām sertifikācijas institūcijām anulēt ārstniecības personas sertifikātu ārstniecības personām, kuru rīcība ir bijusi pretrunā ārstniecības personu ētikas normām;

4.7. piedalīties likumprojektu un citu normatīvo aktu projektu izstrādē biomedicīniskā progresa ētikas jautājumos;

4.8. sadarboties ar biomedicīniskā progresa ētikas jautājumos ieinteresētajām institūcijām Latvijā un ārvalstīs, kā arī risināt citus Latvijai aktuālos jautājumus medicīnas ētikas jomā;

4.9. koordinēt un metodiski vadīt biomedicīnisko pētījumu ētikas komiteju darbu valstī, izglītot iedzīvotājus, sniegt ieteikumus biomedicīniskā progresa ētikas jautājumos un konsultēt biomedicīnisko pētījumu ētikas komitejas;

4.10. sniegt atzinumus par valstiski svarīgiem un starpvalstiskiem biomedicīniskiem pētījumiem un biotehnoloģijām;

4.11. izvērtēt ētikas principu ievērošanu ģenētiskajā izpētē, genoma datubāzes izveidošanā un genoma datubāzes galvenā apstrādātāja darbībā.

(Grozīts ar MK 17.06.2009. noteikumiem Nr.568)

5. Komitejai ir šādas tiesības:

5.1. saņemt no veselības aprūpes iestādēm, institūcijām, juridiskajām personām un amatpersonām komitejas darbam nepieciešamo informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5.2. uzaicināt uz komitejas sēdi ārstniecības un citas kompetentas personas un saņemt no tām nepieciešamo informāciju;

5.3. pieaicināt darbam komitejā speciālistus un ekspertus un saņemt viņ u atzinumus;

5.4. sniegt atzinumus biomedicīniskā progresa ētikas jomā par strīdīgiem jautājumiem, publikācijām masu informācijas līdzekļos, paziņojumiem un citiem dokumentiem, kas ir saistoši ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu profesionālo biedrību medicīnas ētikas komitejām un var būt par pamatu ārstniecības personas sertifikāta anulēšanai;

5.5. ierosināt apturēt biomedicīnisko pētījumu, ja nav izvērtēta tā atbilstība medicīnas ētikas normām.

(Grozīts ar MK 17.06.2009. noteikumiem Nr.568)

6. Komiteju vada priekšsēdētājs, kurš izstrādā komitejas darba plānu un komitejas sēžu darba kārtību, kā arī organizē paredzēto jautājumu izskatīšanu un dokumentu sagatavošanu.

7. Komitejas sēdes sasauc pēc nepieciešamības. Komitejas sēdes ir atklātas. Ja nepieciešams Informācijas atklātības likuma 5.pantā minētajai informācijai nodrošināt ierobežotu pieejamību, sasauc slēgtu komitejas sēdi.

(MK 17.06.2009. noteikumu Nr.568 redakcijā)

8. Komiteja ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komitejas locekļiem.

9. Komiteja lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Balsu skaitam sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komitejas priekšsēdētāja balss. Komitejas darbā pieaicinātajiem speciālistiem un ekspertiem ir padomdevēja tiesības.

10. Komitejas sēdes tiek protokolētas. Komitejas sēdes lēmumi tiek ierakstīti protokolā. Komitejas loceklis, kura viedoklis atšķiras no komitejas galīgā lēmuma, ir tiesīgs izklāstīt savu viedokli protokola pielikumā.

11. Komitejas priekšsēdētājs un locekļi, kā arī komitejas darbā pieaicinātie speciālisti un eksperti par darbu komitejā atalgojumu nesaņem.

12. Komiteju materiāltehniski nodrošina un komitejas sekretariāta funkcijas veic Veselības ministrija.

(Grozīts ar MK 17.06.2009. noteikumiem Nr.568)