Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumus Nr. 3 "Dzelzceļa būvnoteikumi".
Ministru kabineta noteikumi Nr.394

Rīgā 1997.gada 2.decembrī (prot. Nr.67 6.§)
Dzelzceļa būvnoteikumi
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. dzelzceļa būvobjekts - dzelzceļa infrastruktūras objektu uzturēšanai, remontam un lietošanai, kā arī ritošā sastāva funkcionēšanai nepieciešamās ēkas un būves (arī tām piederošā teritorija, palīgbūves un palīgiekārtas), kurās tiek veikta būvniecība, rekonstrukcija vai kapitālremonts;

1.2. dzelzceļa būvprojekta akcepts - Satiksmes ministrijas vai tās uzdevumā citas juridiskās personas rakstisks lēmums par būvprojekta pieņemšanu;

1.3. dzelzceļa stacija - sliežu ceļu, ēku, būvju un inženiertehnisko iekārtu kopums, kas nodrošina dzelzceļa pārvadājumus un atrodas noteiktā dzelzceļa zemes nodalījuma joslas daļā;

1.4. dzelzceļa zemes nodalījuma josla - zemes platība, kas paredzēta dzelzceļa infrastruktūras objektu izvietošanai un kuras uzdevums ir nodrošināt attiecīgās infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju.

2. Šie noteikumi attiecas uz visiem dzelzceļa būvobjektiem un dzelzceļa infrastruktūras objektiem un nosaka prasības to būvprojektēšanas sagatavošanai, būvprojekta izstrādāšanai un būvdarbu veikšanai saskaņā ar darba aizsardzības, ugunsdrošības, satiksmes drošības un dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem.

3. Uz dzelzceļa būvobjektiem ir attiecināmas Būvniecības likumā, Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk — Vispārīgie būvnoteikumi), Ministru kabineta 2004.gada 13.janvāra noteikumos Nr.34 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi" un šajos noteikumos noteiktās prasības.

(MK 02.03.1999. noteikumu Nr.70 redakcijā, kas grozīta ar MK 31.08.2004. noteikumiem Nr.759)

4. Satiksmes ministrs izdod instrukciju par kārtību, kādā izskatāmi un saskaņojami pieprasījumi, būvprojekti un darbu veikšanas projekti šādām darbībām:

4.1. sliežu pievedceļu vai privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru pievienošanai publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai;

4.2. citām juridiskajām personām piederošo inženierkomunikāciju būvei vai pārbūvei, ja attiecīgās inženierkomunikācijas šķērso publiskās lietošanas dzelzceļa sliežu ceļus vai dzelzceļa zemes nodalījuma joslu;

4.3. koplietošanas vai ierobežotās lietošanas pārbrauktuvju atklāšanai, kā arī ceļa pārvadu, gājēju tiltu un tuneļu būvēšanai, ja tie šķērso publiskās lietošanas dzelzceļa sliežu ceļus vai dzelzceļa zemes nodalījuma joslu.

(Grozīts ar MK 20.10.1998. noteikumiem Nr.412)

II. Būvprojektēšanas sagatavošana

5. Dzelzceļa būvniecību var ierosināt valsts institūcija, pašvaldība, cita juridiskā persona vai fiziskā persona (turpmāk - pasūtītājs).

(MK 20.10.1998. noteikumu Nr.412 redakcijā)

6. Projektēšanas uzdevuma un būvprojekta saskaņošanas, akceptēšanas un apstiprināšanas kārtību nosaka satiksmes ministrs.

7. Uzsākot būvprojektēšanu, pasūtītājs sagatavo projektēšanas uzdevuma projektu, kā arī Vispārīgo būvnoteikumu 41.punktā minētos dokumentus un materiālus.

8. Atkarībā no dzelzceļa būvobjekta nozīmīguma un sarežģītības pasūtītājs var paplašināt vai sašaurināt nepieciešamo dokumentu un materiālu sarakstu.

9. Pieprasījumā norāda projektējamā dzelzceļa būvobjekta paredzamo jaudu, enerģijas patēriņu, nozīmi un citus datus par inženierkomunikāciju veidiem un dzelzceļa infrastruktūras elementiem. Pieprasījumam pievieno zemes gabala vai dzelzceļa trases plānu (shēmu), vēlams pievienot arī būves metu.

10. Būvprojektēšanas sagatavošanas darbus (piemēram, topogrāfisko uzmērīšanu vai esošo topogrāfisko materiālu precizēšanu, inženierģeoloģisko izpēti un grunts analīzes, darbojošos iekārtu tehnisko apsekošanu, ēku un būvju inventarizāciju) veic pasūtītājs.

11. (Svītrots ar MK 02.03.1999. noteikumiem Nr.70)

12. Topogrāfisko uzmērīšanu un inženierģeoloģisko izpēti sliežu ceļu projektēšanai veic atbilstoši instrukcijām par ceļu uzmērīšanu un zemes klātnes projektēšanu.

13. (Svītrots ar MK 02.03.1999. noteikumiem Nr.70)

14. Pasūtītājam ir šādas tiesības un pienākumi:

14.1. iepazīties ar pašvaldības (pilsētas vai pagasta) teritorijas ģenerālplānu un apbūves noteikumiem, saņemt būvvaldē attiecīgu informāciju un dokumentus par ierobežojumiem teritorijā, kas piekļaujas būvniecības zonai, un par prasībām, kuras jāievēro;

14.2. būvprojektēšanas sagatavošanas darbu noslēgumā izvēlēties projektētāju, rīkot būvprojektēšanas izsoli vai izsludināt konkursu saskaņā ar likumu "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām".

(Grozīts ar MK 31.08.2004. noteikumiem Nr.759)

15. Projektēšanas uzdevumā papildus Vispārīgo būvnoteikumu 55.punktā noteiktajam norāda:

15.1. tehniskās prasības dzelzceļa pamatiekārtām (piemēram, sliežu ceļu izkārtojumam, signalizācijai, sakariem, elektroapgādei, kontakttīklam, inženierbūvēm);

15.2. prasības inženierkomunikāciju pievienošanai attiecīgajiem vietējiem tīkliem (pievieno saskaņojošo organizāciju tehniskos noteikumus);

15.3. vides pieejamības prasības, īpaši attiecībā uz iespējām pārvietoties no viena augstuma līmeņa uz citu un orientēties (skaņu un vizuālā informācija) dzelzceļa apbūvētajā vidē, kas noteiktas:

15.3.1. peroniem, pārejām, piebrauktuvēm pie ēkām, autostāvvietām pie dzelzceļa stacijām un pieturas punktiem;

15.3.2. ieejām dzelzceļa staciju un pieturas punktu ēkās;

15.3.3. dzelzceļa staciju un pieturas punktu iekštelpām, īpaši gaiteņiem un evakuācijas ceļiem;

15.3.4. dzelzceļa staciju un pieturas punktu iekštelpu iekārtojumam, īpaši invalīdiem paredzētajās sanitāri tehniskajās telpās.

(Grozīts ar MK 31.08.2004. noteikumiem Nr.759)

III. Būvprojektēšana

16. Būvprojekts nav nepieciešams:

16.1. darbiem, kuriem projekta risinājumi nav vajadzīgi (piemēram, remonts) un kurus veic, pamatojoties uz apsekošanas aktu;

16.2. Vispārīgo būvnoteikumu 62.1. un 62.2.apakšpunktā minētajos gadījumos.

17. Patstāvīgi projektēt dzelzceļa būvobjektus atļauts tām fiziskajām personām, kuras ir saņēmušas Būvniecības likumā noteiktajā kārtībā izdotu un Ekonomikas ministrijā reģistrētu sertifikātu.

(MK 02.03.1999. noteikumu Nr.70 redakcijā, kas grozīta ar MK 31.08.2004. noteikumiem Nr.759)

18. Būvprojektēšanu veic vienā vai divās stadijās. Vienkāršai, tehniski nesarežģītai būvei būvprojektu var izstrādāt vienā stadijā - tehniskā projekta stadijā. Sliežu ceļu kapitālremonta projekti tiek izstrādāti vienā stadijā.

19. Tehniskā projekta stadijā izstrādājamā būvprojekta vadītājs (sertificēta fiziskā persona, kas saskaņā ar projektēšanas uzdevumu vada būvprojekta izstrādāšanu un ir par to atbildīga) projektēšanas gaitā saskaņo būvprojekta risinājumus.

20. Ja projektējamā būve ir tehniski sarežģīta (piemēram, dzelzceļa mezgla vai lielas dzelzceļa stacijas pārbūve, lokomotīvju vai vagonu depo rekonstrukcija), kā arī citos Vispārīgo būvnoteikumu 75.punktā minētajos gadījumos būvprojekts izstrādājams divās stadijās - skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā.

21. Būvprojekta izstrādāšanas termiņus nosaka un ar projektētāju saskaņo pasūtītājs.

22. Skiču projektā norāda:

22.1. dzelzceļa infrastruktūras objektiem - sliežu ceļu plānu ar ēku un būvju izvietojumu un projektējamās līnijas trasi, garenprofilu, raksturīgos šķērsprofilus, signalizācijas ierīču izvietojumu, kontakttīkla sekcionēšanas un pamatiekārtas izvietojuma shēmas (ēkām un būvēm - ēkas vai būves izvietojumu, stāvu plānus, raksturīgos ēku un būvju griezumus un fasādes, kā arī zemes gabala labiekārtošanas risinājumu);

22.2. ietekmi uz vidi un vides aizsardzības pasākumus;

22.3. paskaidrojuma rakstu.

23. Ar Satiksmes ministriju saskaņotais skiču projekts ir pamats tehniskā projekta izstrādāšanai.

24. Tehniskais projekts ietver Vispārīgajos būvnoteikumos minētās daļas un dzelzceļa daļu, kurā ir šādas sadaļas:

24.1. sliežu ceļu sadaļa;

24.2. inženierbūvju sadaļa;

24.3. signalizācijas, sakaru, vadības un informātikas sadaļa.

25. Dzelzceļa būvju kapitālremonta tehniskā projekta sastāvu nosaka saskaņā ar satiksmes ministra apstiprinātu instrukciju.

26. Tehniskajam projektam jāatbilst projektēšanas uzdevumam, Latvijas būvnormatīviem, dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem, attiecīgajiem tehniskajiem noteikumiem, plānojuma un arhitektūras uzdevumam (ja tāds ir) un saskaņojošo institūciju prasībām, kā arī noteiktā kārtībā saskaņotajam skiču projektam (ja projektēšana notiek divās stadijās).

27. Izstrādājot būvprojektu, jāsaskaņo projekta tehniskie risinājumi (piemēram, plānojums, tehnisko iekārtu izvietojums, trašu plāns un profils).

28. Būvprojekts iesniedzams izskatīšanai būvprojektu valsts ekspertīzes institūcijā atzinuma saņemšanai šādos gadījumos:

28.1. ja to pieprasa Satiksmes ministrija;

28.2. Vispārīgo būvnoteikumu 59.punktā noteiktajos gadījumos;

28.3. ja būvniecība kopumā vai daļēji tiek veikta par pašvaldības vai valsts līdzekļiem.

29. Šo noteikumu 22.3.apakšpunktā minēto novērtējumu un valsts ekoloģisko ekspertīzi veic saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" un citiem normatīvajiem aktiem.

(MK 02.03.1999. noteikumu Nr.70 redakcijā)

30. Ar attiecīgajām institūcijām saskaņotais dzelzceļa būvobjekta projekts un ekspertīzes atzinums (ja ir veikta dzelzceļa būvobjekta projekta ekspertīze) iesniedzams Satiksmes ministrijā vai tās pilnvarotajai juridiskajai personai, kas pieņem lēmumu par dzelzceļa būvobjekta projekta akceptu vai sniedz motivētu rakstisku atteikumu akceptēt dzelzceļa būvobjekta projektu.

31. Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā juridiskā persona nav tiesīga akceptēt dzelzceļa būvobjekta projektu, ja tas nav saskaņots ar attiecīgajām institūcijām vai par to ir sniegts negatīvs ekspertīzes atzinums.

32. Pēc dzelzceļa būvobjekta projekta akcepta saņemšanas pasūtītājs var iesniegt Satiksmes ministrijā vai tās pilnvarotajai juridiskajai personai pieprasījumu būvatļaujas saņemšanai.

33. Ja akceptētā dzelzceļa būvobjekta projektā ir izdarītas izmaiņas vai veikta tā atkārtota saskaņošana, tas iesniedzams Satiksmes ministrijā vai tās pilnvarotajai juridiskajai personai atkārtotam dzelzceļa būvobjekta projekta akceptam.

34. Ja beidzies akceptēta dzelzceļa būvobjekta projekta derīguma termiņš, dzelzceļa būvobjekta projekta derīguma termiņu var pagarināt Satiksmes ministrija vai tās pilnvarotā juridiskā persona pēc pasūtītāja pamatota lūguma.

IV. Būvdarbi

35. Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem Satiksmes ministrijas izsniegtu būvatļauju. Minētās tiesības ministrija var deleģēt pilnvarotai juridiskajai personai. Patvaļīga būvniecība nav pieļaujama.

36. Būvatļauja nav nepieciešama šādos gadījumos (izņemot gadījumus, ja būvobjekts ir kultūras, vēstures vai arhitektūras piemineklis):

36.1. veicot remontdarbus, ja neizmainās būves plānojums un fasāžu risinājums, kā arī netiek nojauktas vai mainītas nesošās konstrukcijas;

36.2. būvējot mazēkas dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.

37. Būvatļauju izsniedz uz apbūves noteikumos noteikto laiku, bet ja apbūves noteikumu nav, - uz Satiksmes ministrijas noteikto laiku.

38. Saskaņā ar Būvniecības likuma 6.pantu Satiksmes ministrijā saņemtā būvatļauja reģistrējama būvvaldē līdz būvdarbu uzsākšanai, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tās izsniegšanas. Bez būvvaldes atzīmes par reģistrāciju būvatļauja nav derīga.

39. Satiksmes ministrija vai valsts būvinspekcija var anulēt būvatļauju. Ja būvatļauja ir anulēta saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 120.punktu, pēc tam, kad novērsti trūkumi, kas bijuši par iemeslu būvatļaujas anulēšanai, pasūtītājs var vērsties Satiksmes ministrijā vai pie tās pilnvarotās juridiskās personas ar lūgumu izsniegt jaunu būvatļauju.

40. Darbu organizēšanas projektā raksturojami vispārējie un speciālie būvniecības apstākļi, iespējamie sarežģījumi un īpatnības, kā arī pamatojams būvdarbu kopējais ilgums un norādāmi svarīgākie vides aizsardzības un darba aizsardzības pasākumi un ieteikumi veicamo būvdarbu kvalitātes nodrošināšanai un kontroles nodrošināšanai būvlaukumā.

41. Dzelzceļa infrastruktūras objektiem būvdarbu organizācijas projektā norāda ceļa remonta mašīnu stāvvietas, sliežu posmu montāžas un virsbūves elementu, kontakttīkla materiālu un konstrukciju, signalizācijas un sakaru iekārtu komplektācijas vietas, zemes un balasta karjerus, kā arī materiālu piegāžu un novākšanas organizēšanas principus.

42. Ja būvprojekts izstrādāts ekspluatācijā esošo ēku vai būvju rekonstrukcijai vai kapitālremontam, kas jāveic, nepārtraucot attiecīgo ēku vai būvju pamatfunkciju veikšanu:

42.1. būvdarbu organizācijas projektā norāda, kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot vilcienu kustību vai manevrus, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos veicami plānotos attiecīgo ēku vai būvju pamatfunkciju veikšanas pārtraukumos;

42.2. būvdarbu ģenerālplānos norāda ekspluatācijā esošās ēkas un būves, arī inženiertīklus un ceļus, kuru funkcionēšana rekonstrukcijas vai kapitālremonta laikā netiek pārtraukta, kā arī būves un inženiertīklus, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

42.3. paskaidrojuma rakstā norāda pasākumus, kas veicami netraucētu attiecīgo ēku vai būvju pamatfunkciju izpildei (piemēram, vilcienu kustības, elektroapgādes, signalizācijas un sakaru nodrošināšana).

43. Autotransporta un pašgājēju mehānismu kustību būvlaukumā organizē saskaņā ar darbu veikšanas projektu, būvnormatīviem, dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumiem, darba drošības prasībām un ceļu satiksmes noteikumiem.

44. Īpaša uzmanība jāpievērš darbu drošai organizācijai uz sliežu ceļiem vai to tuvumā. Ja nepieciešams, sliežu ceļi jāslēdz vai jāsamazina vilcienu kustība pa tiem.

45. Veicamo būvdarbu kvalitātes kontroli nodrošina pasūtītājs saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem.

V. Dzelzceļa būvobjektu pieņemšana ekspluatācijā

46. Kārtību, kādā dzelzceļa būvobjekti tiek pieņemti ekspluatācijā, nosaka satiksmes ministrs saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 29.jūlija noteikumu "Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97)" (turpmāk - Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97) prasībām.

47. Pēc būvdarbu pabeigšanas būvdarbu garantijas laiku aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 164.punktu (turpmāk - akts) nosaka pieņemšanas komisija (turpmāk - komisija).

48. Lēmumu par būvdarbu pārtraukšanu un būves konservāciju var pieņemt pasūtītājs, Satiksmes ministrija vai Valsts būvinspekcija.

49. Būvobjektu pieņem ekspluatācijā komisija, kuru pēc pasūtītāja ierosinājuma izveido satiksmes ministrs. Atbilstoši ministra lēmumam komisija var darboties pastāvīgi vai to var izveidot ne vēlāk kā piecu darbadienu laikā no Latvijas būvnormatīva LBN 301-97 6.punktā minēto dokumentu reģistrācijas dienas attiecīgās būves pieņemšanai ekspluatācijā.

50. Komisijas priekšsēdētājs ir pasūtītāja pilnvarots pārstāvis.

51. Aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā sastāda četros eksemplāros, no kuriem divus izsniedz pasūtītājam, viens eksemplārs glabājas būvvaldē un viens - ministrijā.

52. Pēc Latvijas būvnormatīva LBN 301-97 21.punktā minētajā lēmumā uzskaitīto trūkumu novēršanas pasūtītājam atkārtoti jāuzaicina komisija un jāuzrāda būvobjekts. Attiecīgos izdevumus, ko apstiprinājusi Satiksmes ministrija, sedz pasūtītājs.

53. Komisijas parakstīto aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā piecu darbadienu laikā apstiprina pasūtītājs un Satiksmes ministrija. Ar akta apstiprināšanas dienu būvobjekts ir uzskatāms par pieņemtu ekspluatācijā.

54. Aktā minēto atlikto būvdarbu veikšanu noteiktajos termiņos kontrolē dzelzceļa kapitālās celtniecības daļas būvuzraugs.

55. Ar komisijas darbu saistītos izdevumus finansē pasūtītājs.

Ministru prezidents G.Krasts

Satiksmes ministrs V.Krištopans
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 394Pieņemts: 02.12.1997.Stājas spēkā: 05.12.1997.Zaudē spēku: 01.01.2008.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 314 (1029), 04.12.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
46013
{"selected":{"value":"04.09.2004","content":"<font class='s-1'>04.09.2004.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"04.09.2004","iso_value":"2004\/09\/04","content":"<font class='s-1'>04.09.2004.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.03.1999","iso_value":"1999\/03\/06","content":"<font class='s-1'>06.03.1999.-03.09.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"24.10.1998","iso_value":"1998\/10\/24","content":"<font class='s-1'>24.10.1998.-05.03.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.12.1997","iso_value":"1997\/12\/05","content":"<font class='s-1'>05.12.1997.-23.10.1998.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
04.09.2004
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva