|
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Energoapgādes regulēšanas padomes rīkojums Nr.56 Rīgā 1997.gada 14.oktobrī Par elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodikuPamatojoties uz LR Ministru kabineta 1996.gada 7.maija noteikumu Nr.163 "Energoapgādes regulēšanas padomes un tās izpildinstitūcijas nolikums" 12.punktu: apstiprināt "Elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodiku "Latvenergo" koncerna struktūras variantam". Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāja v.i. J.Luns APSTIPRINĀTA Elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodika "Latvenergo" koncerna struktūras variantamI. Metodikā lietotie termini Elektroenerģijas lietotājs - juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi līgumu par elektroenerģijas piegādi elektroenerģiju patērējošām iekārtām vai ierīcēm, pārvēršot to cita veida enerģijā Atļautā slodze - atļautā maksimālā slodze, ko lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar līgumu Elektroenerģijas zudumi - elektrotīklam pievadītās un no elektrotīkla aizvadītās enerģijas starpība dotajā laika intervālā, neskaitot elektroenerģijas patēriņu tehnoloģiskajām vajadzībām Elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskajām vajadzībām - ražošanas uzņēmumā, AST - VP vai sadales tīklu uzņēmumā izlietotā elektroenerģija uzņēmumu darbības tehnoloģijas nodrošināšanai saskaņā ar spēkā esošo metodiku Ražošanas uzņēmums - uzņēmums, kas ražo elektroenerģiju (TEC -1 , TEC - 2, Daugavas HES kaskāde, Rīgas HES ) TEC - termoelektrocentrāle ir elektrostacija, kas izmanto organisko kurināmo un ir paredzēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai HES - hidroelektrostacija, kur elektroenerģiju iegūst hidromehāniskajās iekārtās, izmantojot ūdens enerģiju Augstsprieguma tīkls - vienīgais pircējs (AST - VP) - uzņēmums, kas pērk elektroenerģiju no ražotājiem un ārvalstīm, pārvada pa 330 un 110 kV elektriskiem tīkliem un pārdod sadales tīklu uzņēmumiem, savstarpēji saskaņotos apjomos Sadales tīklu uzņēmums - uzņēmums, kas nodarbojas ar elektroenerģijas iepirkšanu no AST-VP, mazajām stacijām un elektroenerģijas realizāciju lietotājiem Sadales tīklu uzņēmuma specifiskais vidējais realizācijas tarifs - konkrētā sadales tīklu uzņēmuma vidējais realizācijas tarifs lietotājiem realizētajai elektroenerģijai Sadales tīklu uzņēmuma specifiskais iepirkšanas tarifs - tarifs, par kādu konkrētais sadales tīklu uzņēmums iepērk elektroenerģiju no AST - VP Pārvades pakalpojumu tarifs - tarifs, par kādu AST - VP var nodrošināt elektroenerģijas pārvadi Sadales pakalpojumu tarifs - vidējais tarifs, par kādu sadales tīklu uzņēmumi var nodrošināt elektroenerģijas sadali un realizāciju lietotājiem Sagaidāmā siltumslodze - plānotais siltumenerģijas izstrādes daudzums TEC -1 un TEC-2, kuru izstrādā termoelektrostacijas termofikācijas režīmā Kondensācijas režīms - termofikācijas turbīnu darba režīms, kurā tiek izstrādāta tikai elektroenerģija, vienlaicīgi neizstrādājot siltumenerģiju Termofikācijas režīms - tvaika turbīnu darba režīms, kurā, strādājot pēc siltumslodzes grafika, vienlaicīgi tiek izstrādāta elektroenerģija Vidējā daudzgadīgā notece - ūdens daudzums, kas tiek iegūts, aprēķinot aritmētisko vidējo noteci noteiktā laika periodā, kurā ir veikti noteces novērojumi Mazās stacijas - koncerna uzņēmumiem nepiederošas elektrostacijas, bet strādājošas sinhroni ar energosistēmas tīklu Iekšzemes elektroenerģijas patēriņš - valstī patērētās elektroenerģijas daudzums Mainīgās izmaksas - uzņēmuma izmaksas, kuras tieši ir atkarīgas no pārdotā elektroenerģijas daudzuma Pastāvīgās izmaksas - uzņēmuma izmaksas, kuras nav atkarīgas no pārdotā elektroenerģijas daudzuma Pamatotā peļņa - uzņēmuma peļņa, kurai jānosedz nodokļu un dividendes maksājumi, bankas kredīta procentu maksājumi, ilgtermiņu kredītu atmaksa, jānodrošina esošā kapitāla saglabāšana un jaunu kapitālu ieguldīšana, jānosedz sociālās vajadzības u.c.pamatotie izdevumi II. Vispārīgie noteikumi Metodika izstrādāta saskaņā ar likumu ,,Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" un ir skatāma kopā ar 1997.gada 15.martā apstiprināto "Elektroenerģijas tarifa aprēķinu metodiku". Nepieciešamos aprēķinus un pamatojumus tarifu noteikšanai, kā arī aprēķinātos tarifu projektus, jāiesniedz saskaņā ar Energoapgādes regulēšanas padomes noteikto kārtību. 1.Metodika nosaka kārtību, kādā veic koncerna uzņēmumu iekšējo tarifu un vidējā elektroenerģijas realizācijas tarifa aprēķinu, kā arī diferencētu elektroenerģijas realizācijas tarifu aprēķinu,kur pielietota izmaksu atgūšanas metode un pamatojas uz reāli nepieciešamajām ražošanas izmaksām. Metodika nosaka, ka, īstenojot šīs un visās nākošajās nodaļās paredzētās prognozēšanas - aprēķinu darbības, energouzņēmums ievēros minimālo izdevumu un cenu politiku. 2.Elektroenerģijas tarifi tiek noteikti tādi, lai energoapgādes uzņēmumi nosegtu energoresursu ražošanas izmaksas, iepirktās elektroenerģijas izmaksas, pārvades, sadales un realizācijas izmaksas, izveidotu peļņu, kas nosegtu nodokļu un dividendes maksājumus, bankas kredīta procentus un ilgtermiņa kredītu maksājumus, nodrošinātu esošā kapitāla saglabāšanu un jaunu kapitālu ieguldīšanu, t. sk., izmantojot banku kredītus, kā arī sociālo vajadzību nosegšanu. Jaunu kapitālu ieguldīšana veicama tādos apmēros, kas nevājina uzņēmēju - enerģijas patērētāju konkurētspēju Baltijas un pasaules tirgū un dod iespēju energouzņēmumam veikt licencē paredzētos pasākumus. 3.Izdevumi aprēķināmi viena gada periodam pēc metodikas pielikumā dotajām izmaksu tabulām atbilstoši koncerna "Latvenergo" tehniskai un investīciju politikai. 4.Elektroenerģijas piegāde un lietošana notiek saskaņā ar "Elektroenerģijas piegādes un lietošanas noteikumiem". 5.Elektroenerģijas tarifus izskata un apstiprina Energoapgādes regulēšanas padome. III. Elektroenerģijas tarifu aprēķins 1. "Latvenergo" iekšējo tarifu aprēķins pie esošā apstiprinātā vidējā realizācijas tarifa. 1.1. Ražošanas uzņēmumi aizpilda savu izmaksu tabulu (sk. tabulu Nr. 1.) un aprēķina savu esošo elektroenerģijas pārdošanas tarifu, par kuru enerģiju pērk Augstsprieguma tīkls - vienīgais pircējs (AST-VP):
I raž.main es. + I raž.past.es. + P raž.es. 1.1.a. Tā kā elektroenerģijas ražošana ir atkarīga no ūdens caurplūduma (HES-os) vai siltumenerģijas ražošanas (TEC-os), tad savstarpējos norēķinos uzņēmumi var arī izmantot mēneša reālo AST-VP nodotā elektroenerģijas daudzuma izmaksas. T raž.es. = T raž.main.es. + T raž.past.es. , kur
I raž.main.es. Io raž.es. Tā kā HES-os neizmanto kurināmo, bet daļa pastāvīgo izmaksu ir atkarīgas no ūdens caurplūduma svārstībām, tad pieņem, ka: a% [ I raž.past.es. + P raž.es. ] (100-a)% [ I raž.past.es. + P raž.es. ] Parasti pieņem mainīgo izmaksu daļu 10% no HES-u pilnajām izmaksām, t.i., a=10. Mainīgo izmaksu daļa tiek noteikta atbilstoši uzņēmuma iesniegtajam pamatojumam, vai arī, ja norēķiniem izmanto tikai pastāvīgās izmaksas, tad a=0. Gadā saražotais elektroenerģijas daudzums ir: E raž.real.es. =E(1)raž.real.es. + ... ... E(n) raž.real.es. + ... ...+ Eraž.real.es.(12) ,kur E (n)raž.real.es. - ražotāja n-tajā mēnesī AST-VP nodotā elektroenerģija Uzņēmumi, norēķinoties pa mēnešiem, izmanto mēnesī saražoto elektroenerģijas daudzumu. Mainīgās izmaksas n-tajā mēnesī nodotajai elektroenerģijai nosaka: I (n) raž.main.es. = E(n) raž.real.es. x T raž.main.es. Ražotāja pastāvīgās izmaksas TEC-os ir maz atkarīgas no saražotās elektroenerģijas daudzuma, tāpēc: Io(n) raž.es. = 1/12 Io raž.es. 1.2. AST-VP aizpilda izmaksu tabulu (sk. Tab.Nr. 2) pārvadei un aprēķina esošo vidējo AST-VP pārdošanas tarifu, par kuru tas pārdod elektroenerģiju sadales tīklu uzņēmumiem: I AST.main.es. + I AST.past.es. + P ASTes 1.2.a. Vidējais AST-VP pārdošanas tarifs sadales tīklu uzņēmumiem sastāv no mainīgo izmaksu tarifa un pastāvīgo izmaksu tarifa: T AST es. = T AST main.es. + T AST past.es. , kur I AST main.es. Io AST es. Mēneša vidējās mainīgās izmaksas sadales tīklu uzņēmumiem nodotajam enerģijas daudzumam mēnesī ir: I (n) AST main.es = E(n) AST real.es. x T AST main.es. Pastāvīgās izmaksas mēnesī nav atkarīgas (vai ir ļoti maz atkarīgas) no nodotās enerģijas daudzuma: Io AST es(n) = 1/12 Io AST es. 1.3. Izrēķina katra sadales tīklu uzņēmuma esošo specifisko vidējo realizācijas tarifu T...ET.vid.real.es. To aprēķina, katru diferencētā tarifa pozīciju reizinot ar fiziskajiem lielumiem konkrētajam sadales tīklam, un šo reizinājumu summu dalot ar lietotājiem realizēto elektroenerģiju šai sadales tīklu uzņēmumā. 1.4. Aizpilda katra sadales tīklu uzņēmuma izmaksu tabulas (sk. tabulu Nr. 3) pastāvīgo izmaksu un pamatotās peļņas daļu. Izrēķina katra sadales uzņēmuma esošo specifisko iepirkšanas tarifu no AST-VP: T...ET iepirkš. es. =
E...ET.real.es.xT...ET.vid.real.es-Tvid.es.x(2Em.st..dt.es.+Em.st.vt.es.)-I...ET
P...ET.es. 1.4.a. Lai nodalītu katra sadales tīkla uzņēmuma iepirktās no AST-VP maksas par elektroenerģiju mainīgo un pastāvīgo daļu, nosaka katra sadales tīkla uzņēmuma daļu AST-VP pārdotās elektroenerģijas izmaksu segšanai: T...ET iepirkš.es x E...ET iepērk.es. Sadales uzņēmuma iepirkšanas tarifu sadala mainīgajā un pastāvīgajā daļā: T...ET iepirkš.es. = T...ET main.iepirkš.es. + T...ET past.iepirkš.es. , kur I AST main.es. Io AST past.es. Ja sadales tīklu uzņēmums mēnesī iepērk no AST-VP elektroenerģijas daudzums E(n) ...ET iepērk.es., jāizpildās nosacījumam: TAST main.es. x E(n)AST real. es. = SUM (T...ET main.iepirkš.es. x E(n)...ET iepērk.es.) Mēneša vidējās mainīgās izmaksas sadales tīklu uzņēmumam no AST-VP nodotajam enerģijas daudzumam mēnesī ir : I (n)...ET main.iepirkš.es. = E(n) ...ET iepērk.es. x T...ET main.iepirkš.es. 1.5. Jāizpildās nosacījumam: TASTes. x EAST real. es. = SUM (T...ET iepirkš.es. x E...ET iepērk.es.) 1.6.Vidējā elektroenerģijas tarifa atspoguļojums, izdalot atsevišķi ražošanas, pārvades un sadales izmaksas.
Ieraž.nep.es+(IAST.past.es+PASTes+IAST.main.importam.es)+(IST.past.es+PSTes+Im.s 1.6.1. Vidējie tarifi ražošanai: a) vidējais TEC-u un HES-u tarifs: Ieraž.nep.es. b) vidējais TEC-u, HES-u un importētās elektroenerģijas tarifs Ieraž.nep.es + IAST.main.importam.es un šis tarifs ir vienlaicīgi arī esošais AST-VP uzņēmuma vidējais iepirkšanas tarifs no ražotājiem un importa T' raž.es. = T AST vid .iep. es. c) vidējais TEC-u, HES-u, importētās elektroenerģijas un mazo staciju saražotās elektroenerģijas tarifs: Ieraž.nep.es + IAST.main.importam.es + Im.st.es 1.6.2. Pārvades pakalpojumu tarifi: a) vidējais AST- VP TEC-u, HES-u un importētās elektroenerģijas pārvades pakalpojumu tarifs:: IAST.past.es + PASTes + T AST vid iep. es. x (dEAST zud.es. +
EASTtehnol.es.) T AST vid .iep. es. = T' raž.es. (skat. punktu 1.6.1.) b) vidējais AST- VP TEC-u, HES-u,importētās elektroenerģijas un mazo staciju specifiskais pārvades pakalpojumu tarifs (mazo staciju saražotās elektroenerģijas zudumi AST -VP ir 0): IAST.past.es + PASTes + T AST vid iep. es. x (dEAST zud.es.+EASTtehnol.es. ) T'pp es = -------------------------------- EASTreal.es + E m.st.dt.es. + E m.st.vt.es. 1.6.3. Sadales pakalpojumu tarifs: IST.past.es + PSTes + TST iep. es x (dE ST zud.es.+E ST tehnol.es.) Tsp es = ----------------------------- , kur Erealiz.lietotājiem.es T ST iep.es. ir vidējais iepirkšanas tarifs no AST-VP un mazajām stacijām un I ST main.es. TST iep. es = ------------------------ ESTiepērkamā es + E m.st.dt.es. + E m.st.vt.es. 1.6.4. Jāizpildās sekojošiem nosacījumiem: a) TASTes. = T' raž.es. + Tpp es b) Tvid.es = TST iep. es + Tsp es. c) Tvid.es = T" raž.es. + T'pp es + Tsp es. 2. TEC jaunā pārdošanas tarifa aprēķins. 2. 1. TEC-1 un TEC-2 elektroenerģijas izstrādes apjomus plāno pēc sagaidāmās siltumslodzes kalendārajam gadam. 2.2. Nosaka TEC-1 un TEC-2 izmaksas, sadalot tās starp elektroenerģiju un siltumenerģiju pēc spēkā esošās metodikas. Katrs uzņēmums aizpilda izmaksu tabulu Nr.1. 2.3. TEC-1 un TEC-2 katru gadu nosaka jaunus elektroenerģijas tarifus (Ls/kWh): Iraž.main.j + Iraž.past.j + Praž.j Traž. j = -------------- Eraž.real.j 2.3.a. Tā kā elektroenerģijas ražošana TEC-os ir atkarīga no siltumenerģijas ražošanas, tad savstarpējos norēķinos uzņēmumi var arī izmantot mēneša reālo AST-VP nodotās elektroenerģijas daudzuma izmaksas: T raž.j. = T raž.main.j. + T raž.past.j. , kur I raž.main.j. T raž.main.j. = ----- E raž.real.j. Io raž.j. T raž.past.j. = ------ , kur Io raž.j. = I raž.past.j. + P raž.j. E raž.real.j. Uzņēmumi, norēķinoties pa mēnešiem, izmanto mēnesī saražoto elektroenerģijas daudzumu. Mainīgās izmaksas n-tajā mēnesī nodotajai elektroenerģijai nosaka: I (n) raž.main.j. = E(n) raž.main.j. x T raž.main.j. Ražotāja pastāvīgās izmaksas ir maz atkarīgas no saražotās elektroenerģijas daudzuma, tāpēc: Io(n) raž.j. = 1/12 Io raž.j. 2.4. TEC-1 un TEC-2 izstrādāto siltumenerģiju, saskaņā ar pieteikto siltumenerģijas apjomu, pērk akciju sabiedrība "RĪGAS SILTUMS" un citi lietotāji. 2.5. Visu TEC-1 un TEC-2 ,atbilstoši siltumslodzei piegādāto, elektroenerģiju pērk AST-VP bez ierunām un konkurences ar citiem avotiem. 2.6. TEC-1 un TEC-2 kondensācijas režīmā saražoto elektroenerģiju pērk AST-VP, attiecīgi samazinot pašu dārgāko no ārvalstīm iepērkamo elektroenerģiju, par tarifu (Ls/kWh): TTEC kond = Timp.a x 1,05 (koeficients 1.05 atspoguļo elektroenerģijas zudumu samazinājumu pārvades un sadales tīklā, ja elektroenerģija tiek ražota uz vietas slodžu centrā, nevis iepirkta no ārvalstīm) 3. HES jaunā pārdošanas tarifa aprēķins. 3.1. Rīgas HES un Daugavas HES kaskādes izstrādātās elektroenerģijas apjomi tiek plānoti pēc vidējā statistiskā gada ūdens caurplūduma Daugavā, ņemot vērā elektroenerģijas izstrādes 75%, kas sastāda 2,2 TWh, nodrošinājumu. Izstrādes apjoma novirzes no plānotā tiek ņemtas vērā nākošo gadu projektos. 3.2. Nosaka Daugavas HES kaskādes un Rīgas HES izmaksas (sk. tabulu Nr.1). 3.3. Daugavas HES kaskādes un Rīgas HES izmaksās paredzētas elektroenerģijas izmaksas, lai daļēji kompensētu Tomes, Ķeguma, Sērenes un Doles zivju audzētavām hidroelektrostaciju darbības radītos zaudējumus un nodrošinātu zivju mazuļu ataudzēšanu. 3.4. Rīgas HES un Daugavas HES kaskādei katru gadu nosaka jaunus elektroenerģijas tarifus (Ls/kWh). Iraž.main.j + Iraž.past.j + Praž.j Traž. j = -------------- Eraž.real.j 3.4.a. Tā kā elektroenerģijas ražošana HES-os ir atkarīga no ūdens caurplūduma svārstībām, tad savstarpējos norēķinos uzņēmumi var izmantot arī mēneša reālo AST-VP nodotā elektroenerģijas daudzuma izmaksas. Tādā gadījumā ražošanas uzņēmuma pārdošanas tarifs ir jāsadala mainīgajā un pastāvīgajā daļā: T raž.j. = T raž.main.j. + T raž.past.j. a% [ I raž.past..j. + P raž.j. ] T raž.main.j. = -------------- , un E raž.real.j. (100-a)% [ I raž.past.j. + P raž.j. ] T raž.past.j. = ------------------ E raž.real.j. Parasti pieņem mainīgo izmaksu daļu 10% no HES-u pilnajām izmaksām, t.i. a=10 Mainīgo izmaksu daļa tiek noteikta atbilstoši uzņēmuma iesniegtajam pamatojumam, vai arī, ja norēķiniem izmanto tikai pastāvīgās izmaksas, tad a=0. Gadā saražotais elektroenerģijas daudzums ir : E raž.real.j. =E(1) raž.real.j. + ... ... E(n) raž.real.j. + ... ...+ Eraž.real.j.(12) ,kur E (n) raž.real.j. - ražotāja n-tajā mēnesī AST-VP nodotā elektroenerģija Uzņēmumi, norēķinoties pa mēnešiem, izmanto mēnesī saražoto elektroenerģijas daudzumu Mainīgās izmaksas n-tajā mēnesī nodotajai elektroenerģijai nosaka: I (n) raž.main.j. = E(n) raž.real.j. x T raž.main.j. Ražotāja pastāvīgās izmaksas ir maz atkarīgas no saražotās elektroenerģijas daudzuma, tāpēc: Io(n) raž.j. = 1/12 x (100-a)% Io raž.j. 3.5. Visu Rīgas HES un Daugavas HES kaskādes realizējamo iekšzemes patēriņam nepieciešamo elektroenerģiju pērk AST-VP bez ierunām un konkurences ar citiem avotiem par punktā 3.4. aprēķinātajiem tarifiem. 3.6. Virs iekšzemes patēriņam nepieciešamā daudzuma izstrādāto elektroenerģiju (palu enerģiju) AST-VP pērk par savstarpējos līgumos (starp AST-VP un Rīgas HES, AST-VP un Daugavas HES kaskādi) noteiktajiem tarifiem. Šajā periodā visas siltumelektrostacijas strādā tikai pēc siltumslodzes grafikiem (termofikācijas režīmā). 4. Tiek plānoti kopējie sadales tīklu uzņēmumu iepirktās no AST - VP elektroenerģijas daudzumi. ESTiepērkamā j = EASTreal.j = Erealiz.lietotājiem j - Em.st.dt.j - Em.st.vt.j - Epašražotā j + + dESTzud.j + ESTtehnol.j (sk. tabulu Nr. 3 ) No mazajām stacijām elektroenerģiju iepērk sadales tīklu uzņēmumi likumdošanā noteiktā kārtībā, balstoties uz savstarpējiem līgumiem. 5. AST-VP jaunā vidējā pārdošanas tarifa aprēķins. 5.1. Plāno elektroenerģijas daudzumu, kas jāiepērk AST-VP : EASTiepērkamā.j = E STiepērkamā j + dEASTzud.j. + EASTtehnol.j (sk. tabulu Nr. 2 ) 5.2. AST-VP par TEC-1,TEC-2,Rīgas HES un Daugavas HES kaskādes piegādāto elektroenerģiju, kā arī par pirkto importēto elektroenerģiju norēķinās pēc noslēgto savstarpējo līgumu nosacījumiem, saskaņā ar spēkā esošajiem tarifiem. 5.3. Nepieciešamības gadījumā AST-VP organizē elektroenerģijas eksportu. 5.4. AST-VP izmaksās tiek iekļautas mātes sabiedrības izmaksas, kas saistītas ar mātes sabiedrības darbību atbilstoši koncerna līgumā deleģētajām funkcijām. 5.5. Nosaka AST-VP kopējās izmaksas (sk. tabula Nr. 2). 5.6. Katru gadu nosaka AST-VP jauno vidējo elektroenerģijas pārdošanas tarifu sadales tīklu uzņēmumiem IASTmain.j + IASTpast.j + PASTj TAST j. = ------------------------- EASTreal.j 5.6.a. Vidējais AST-VP pārdošanas tarifs sadales tīklu uzņēmumiem sastāv no mainīgo izmaksu tarifa un pastāvīgo izmaksu tarifa: T AST j. = T AST main.j. + T AST past.j. , kur I AST main.j. T AST main.j. = ------- E AST real.j. Io AST j. T AST past.j. = ------- , kur Io AST j. = I AST past.j. + P AST j. E AST real.j. Mēneša vidējās mainīgās izmaksas sadales tīklu uzņēmumiem nodotajam enerģijas daudzumam mēnesī ir: I (n) AST main.j. = E(n) AST real.j. x T AST main.j. Pastāvīgās izmaksas mēnesī nav atkarīgas (vai ir ļoti maz atkarīgas) no nodotās enerģijas daudzuma : Io AST j.(n) = 1/12 Io AST j. 6. Sadales tīklu uzņēmumu jaunā specifiskā iepirkšanas tarifa aprēķins. 6.1. Nosaka katra sadales tīklu uzņēmuma jaunās pastāvīgās izmaksas un jauno pamatoto peļņu (sk. tabulu Nr.3). Šie lielumi attiecīgi tiek summēti kopā visiem sadales tīkliem, izrēķinot ISTpast. j. un PST. j. ISTpast.j = SUM ( I...Etpast.j ) PSTpast.j = SUM ( P...ET j ) 6.2. Aprēķina visu sadales tīklu kopējās mainīgās izmaksas: IST main. j = TAST j x ESTiepērkamā j + Tvid. es. x K x (2 E m.st.dt.j. + Em.st.vt.j ) , kur IST main. j + IST past. j + PST j ----------------- Erealiz.lietotājiem j K= --------------------- IST main. es + IST past. es + PST es --------------------- Erealiz.lietotājiem es Tā kā nezināmais lielums K izteiksmē ir IST main. j, tas ir jāpieņem. Šo lielumu 1.tuvinājuma aprēķinam pieņem: TASTj x EASTreal.j IST main. j = ISTmain.es. x ------------ TASTes x EASTreal.es 6.3. Aprēķina 1. tuvinājumā vidējo elektroenerģijas realizācijas tarifu lietotājiem: IST main. j + IST past.j + PST j Tvid.j (1.) = --------------- Erealiz.lietotājiem j 6.4. Tiek pārbaudīts, vai Tvid.j (1.) = Tvid.es. x K Ja šie lielumi atšķirās vairāk, kā par 0.000001 Ls/kWh, veic atkārtotu pārrēķinu, sākot no p.6.2., (Tvid.es. x k) vietā liekot Tvid.j.(1.), un tādējādi izrēķinot Tvid.j.(2.) Pārbauda, vai: Tvid.j (2.) = Tvid.j(1.) Pārrēķinu veic, kamēr sasniegta nepieciešamā precizitāte 0.000001 Ls/kWh. Pēdējā pārrēķinā iegūtais rezultāts Tvid.j (x) ir jaunais vidējais elektroenerģijas realizācijas tarifs lietotājiem Tvid.j 6.5. Diferencētais elektroenerģijas pārdošanas tarifs. Elektroenerģijas lietotāji norēķinās par pirkto elektroenerģiju pēc kāda no diferencētiem elektroenerģijas tarifiem ar konkrēto sadales tīklu uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai fiziski šī elektroenerģija tiek saņemta no sadales tīklu uzņēmuma, AST-VP, elektrostacijas vai citas valsts. Tarifi dalās trīs sprieguma pakāpēs: 0,4 kV; 6 kV -10kV - 20 kV; 110 kV un augstāk. Kā izejas materiāli konkrēto elektroenerģijas tarifu izstrādei ir izmantoti sekojoši dokumenti: - aprēķinātais vidējais elektroenerģijas realizācijas tarifs; - elektrisko tīklu uzņēmumu elektroenerģijas lietotāju sadalījums pa tarifu grupām ar gaidāmo patēriņu un elektropiegādes līgumos atļauto elektrisko slodzi; - energosistēmas slodzes grafiki; - elektroenerģijas realizācijas atskaites; - abonēšanas maksas aprēķins. Tarifos dažādos virknējumos ir iekļautas: - realizētās elektroenerģijas cenas ( 80% - 100% no tarifa lieluma ). - maksa par elektrisko slodzi ( 10% - 20% ). - abonēšanas maksa ( 1% - 5% ). Pēc sociāli - ekonomiskās analīzes, ņemot vērā lielākās daļas iedzīvotāju zemo maksātspēju, elektroenerģijas tarifa pieaugums pārejas periodā šai lietotāju grupai tiek paredzēts mazāks nekā citiem lietotājiem. Lai to nodrošinātu, saskaņojot ar Energoapgādes regulēšanas padomi, daļa no izmaksām, kas attiecas uz 0,4 kV sprieguma lietotāju grupu, tiek pārcelta vidējā un augstākā sprieguma lietotāju grupām. Realizētās elektroenerģijas cenā ir elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales mainīgās izmaksas, kuras veido kurināmā un pirktās elektroenerģijas izmaksas. Atsevišķos tarifu variantos elektroenerģijas cenas ir patstāvīgas un tās nav atkarīgas no izlietošanas laika. Citas ir mainīgas un ir atkarīgas no elektroenerģijas izlietošanas laika divās vai trīs laika zonās un nedēļas nogalē. Maksa par atļauto elektrisko slodzi atspoguļo elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales patstāvīgās izmaksas, kas ietver pamatlīdzekļu nolietojumu, remontus, uzturēšanas izdevumus, materiālus, darba algu u.c. Abonēšanas maksā iekļauti izdevumi, kas saistīti ar elektroenerģijas uzskaites organizēšanu un uzturēšanu, norēķiniem par izlietoto elektroenerģiju, realizācijas darbinieku algu. Abonēšanas maksa lietotāju grupām tiek noteikta diferencēti, izejot no mēraparātu sarežģītības, to ekspluatācijas un norēķinu atšķirībām. Abonēšanas maksa nav atkarīga no elektroenerģijas patēriņa. Tarifos elektroenerģijas lietotājus iedala: Iedzīvotāju sektorā (T-1; T-2), Pārējos lietotājos, atkarībā no vienlaicīgi atļautās slodzes lieluma: -līdz 60 kW(T-3; T-4), -no 60,1 kW līdz 399 kW(T-5; T-6; T-7), -400 kW un vairāk (T-8; T-9; T-10). Pieņemts, ka: - katram elektroenerģijas lietotājam, atbilstoši vienlaicīgi atļautās slodzes lielumam un pievienotā sprieguma pakāpei, ir iespēja izvēlēties divus vai trīs tarifu variantus ( kopā izstrādāti 10 tarifi ), - lietotājiem ar atļauto slodzi līdz 60 kW maksu par atļauto slodzi iekļaut elektroenerģijas cenā, no tās izdalot tikai abonēšanas maksu. Tarifos ir paredzēta elektroenerģijas cenas izmaiņa laika zonā. Tas ir efektīvs elektroenerģijas izlietošanas vadības līdzeklis, kas sekmē elektroenerģijas patēriņa nobīdni uz nakts periodu (23.00 līdz 7.00), uz nedēļas nogali (sestdiena, svētdiena), ārpus energosistēmas maksimālo slodžu stundām. Tarifos ir paredzēti divu un trīs laika zonu tarifu varianti. Lietotājiem, kas izvēlēsies laika zonu tarifus, jāmaksā par skatītāju lietošanu, kas nav tarifa sastāvdaļa, bet tā lielums ir atkarīgs no nomājamā skaitītāja tipa. Laika zonas nosaka piegādātājs pēc konkrētiem apstākļiem. Maksa par reaktīvo enerģiju lietotājiem ir noteikta, ja to atļautā slodze ir lielāka par 100kW un reaktīvās enerģijas patēriņa attiecība pret aktīvās enerģijas patēriņu ir lielāka par 0,4 (tg j = 0,4 vai cos j = 0,929). Pilsētu un ciematu ielu apgaismošanai pielieto iedzīvotāju grupai paredzēto dienas un nakts zonu tarifu, kas ir samaksa par piegādāto elektroenerģiju (ielu apgaismojuma ekspluatācija tiek veikta uz atsevišķu līgumu pamata). Elektronerģijas lietotājiem - slodzes regulatoriem tarifu nosaka, savstarpēji vienojoties. Ražošanas, pārvades un sadales uzņēmumi par saimnieciskām vajadzībām patērēto elektroenerģiju norēķinās ar konkrēto sadales tīklu uzņēmumu pēc vidējā realizācijas tarifa valstī. Lai veiktu diferencēto elektroenerģijas tarifu aprēķinu, nepieciešams pārliecināties, ka nav būtiski izmainījusies elektroenerģijas patēriņu struktūra - patēriņi pēc spriegumu pakāpēm un atļautās jaudas. Šim nolūkam tiek izmantotas tabulas Nr.5. un Nr.6. Ja izmaiņas ir 5% robežās, diferencēto tarifu aprēķinam uzreiz izmanto koeficientu tabulu Nr.4. Ja minētās patēriņu struktūras izmaiņas pārsniedz 5% , nepieciešams tabulā Nr.4. ienest atbilstošas korekcijas, pēc tam izrēķinot diferencētos elektroenerģijas tarifus. 6.6. Izrēķina katra sadales tīklu uzņēmuma specifisko vidējo realizācijas tarifu Katru gadu T...ET.vid.real.j izrēķina, katru diferencētā tarifa pozīciju reizinot ar paredzamajiem fiziskajiem lielumiem, summējot kopā, un dalot ar lietotājiem realizējamās elektroenerģijas daudzumu katram sadales tīklu uzņēmumam. 6.7. Izrēķina katra sadales uzņēmuma specifisko iepirkšanas tarifu: T...ET iepirkš. j. = E...ET. real.j x T...ET.vid. real.j -T vid.j. (2 x Em.st.dt.j. + Em.st.vt.j.)- I...ETpast.j.-P...ET.j = --------------------------------------- E...ET. iepērk.j 6.7.a. Lai nodalītu katra sadales tīkla uzņēmuma iepirktās no AST-VP maksas par elektroenerģiju jauno mainīgo un pastāvīgo daļu, nosaka katra sadales tīkla uzņēmuma daļu AST-VP pārdotās elektroenerģijas izmaksu segšanai: T...ET iepirkš.j. x E...ET iepērk.j. k ...ET j. = ----------------- . I AST main.j. + Io AST j. Sadales uzņēmuma jauno iepirkšanas tarifu sadala mainīgajā un pastāvīgajā daļā: T...ET iepirkš.j. = T...ET main.iepirkš.j. + T...ET past.iepirkš.j. , kur I AST main.j. T...ET main.iepirkš.j. = k...ET j. x -------- E...ET iepērk.j. IoAST past.j. T...ETpast.iepirkš.j.= k...ET x ---------- . E...ET iepērk.j. Ja sadales tīklu uzņēmums mēnesī iepērk no AST-VP elektroenerģijas daudzums E(n)...ET iepērk.j.., jāizpildās nosacījumam: T AST main.j. x E(n) AST real. j. = SUM (T...ET main.iepirkš.j. x E(n)...ET iepērk.j.) Mēneša vidējās mainīgās izmaksas sadales tīklu uzņēmumam no AST-VP nodotajam enerģijas daudzumam mēnesī ir : I (n)...ET main.iepirkš.j. = E(n) ...ET iepērk.j. x T...ET main.iepirkš.j. 6.8. Par šādu tarifu (punkts 6.7) katrs konkrētais sadales tīkls iepērk elektroenerģiju no AST-VP, neatkarīgi no tā, vai fiziski šī elektroenerģija tiek saņemta no AST-VP, citas valsts, no elektrostacijas (TEC-1, TEC-2, Rīgas HES, Daugavas HES kaskādes), vai caur kādu citu sadales tīklu uzņēmumu. 7.Elektroenerģijas patēriņš tehnoloģiskajām vajadzībām iekļauts tarifa aprēķinā pēc spēkā esošās metodikas. 8.Elektroenerģijas zudumi iekļauti tarifa aprēķinā pēc spēkā esošās metodikas. 9.Elektroenerģijas izmaksas saimnieciskajām vajadzībām iekļautas tarifa aprēķinā postenī "Citas pastāvīgās izmaksas" pēc prognozējamā vidējā realizācijas tarifa (esošais tarifs x 1,1). 10.Vidējā tarifa atspoguļojums, izdalot atsevišķi ražošanas, pārvades un sadales izmaksas. Ieraž.nep.j + (Ipārv.past.j + PASTj + Ipārv.main.importam.j) + (IST.past.j + PSTj + Im.st.j) Tvid.j = ------------------------------------ Erealiz.lietotājiem.j 10.1. vidējie tarifi ražošanai : a) vidējais TEC-u un HES-u tarifs: Ieraž.nep.j. Traž.j. = --------- Eraž.real.j. b) vidējais TEC-u, HES-u un importētās elektroenerģijas tarifs: Ieraž.nep.j. + I ASTmain.importam j. T'raž.j. = ------------------- Eraž.real.j. + E imp. un šis tarifs ir vienlaicīgi arī esošais AST-VP uzņēmuma vidējais iepirkšanas tarifs no ražotājiem un importa T'raž.j. = T AST vid.iep.j. c) vidējais TEC-u, HES-u, importētās elektroenerģijas un mazo staciju saražotās elektroenerģijas tarifs: Ieraž.nep.j. + I AST main.importam j. + I m.st.j. T"raž.j. = --------------------------------- Eraž.real.j. + E imp. + E m.st.dt.j. + E m.st.vt.j. 10.2. Pārvades pakalpojumu tarifi: a) vidējais AST-VP TEC-u, HES-u un importētās elektroenerģijas pārvades pakalpojumu tarifs: Ipārv.past.j + PASTj + T AST vid. iep. j. x (dEAST zud.j.+EASTtehnol.j.) Tpp j = ------------------------------ , kur EASTreal.j T AST vid. iep. j. = T'raž.j. (skatīt punktu 10.1.) b) vidējais specifiskais AST TEC-u, HES-u, importētās elektroenerģijas un mazo staciju specifiskais pārvades pakalpojumu tarifs (mazo staciju saražotās elektroenerģijas zudumi AST-VP ir 0): Ipārv.past.j + PASTj + T AST vid. iep. j. x (dEAST zud.j.+EASTtehnol.j.) T'pp j = ------------------------------- EASTreal.j + E m.st.dt.j. + E m.st.vt.j. 10.3. Sadales pakalpojumu tarifs: I ST.past.j + PSTj + TST iep. j. x (dE ST zud.j.+E ST tehnol.j.) Tsp j = ------------------------------ ,kur Erealiz.lietotājiem.j Tsp j ir vidējais iepirkšanas tarifs no AST-VP un mazajām stacijām ISTmain.j. TST iep. j. = ---------------------------- ESTiepērkamā j.+ E m.st.dt.j..+ E m.st.vt.j. 10. 4. Jāizpildās sekojošiem nosacījumiem: a) T AST j. = T AST vid. iep. j.+ Tpp j. b) Tvid.j. = TST iep. j. + Tsp j c) Tvid.j. = T"raž.j. + T'pp j + Tsp j 11.Meitas uzņēmumi bez koncerna līgumā noteiktajiem var pasūtīt mātes sabiedrībai arī citus pakalpojumus, šai gadījumā attiecīgā meitas uzņēmuma izmaksās papildus parādās šo pakalpojumu apmaksa mātes sabiedrībai. 12. Vienotais vai sadalītais tarifs, veicot ikmēneša savstarpējos norēķinus, tiek izvēlēts savstarpēji vienojoties abām pusēm (ražošanas uzņēmumiem un AST-VP). Ja vienošanās netiek panākta, tad norēķinu sistēmu nosaka mātes uzņēmums, atbilstoši koncerna "Latvenergo" kopējām interesēm. 13. Vienotais vai sadalītais tarifs, veicot ikmēneša savstarpējos norēķinus, tiek izvēlēts savstarpēji vienojoties abām pusēm (sadales uzņēmumiem un AST-VP). Ja vienošanās netiek panākta, tad norēķinu sistēmu nosaka mātes uzņēmums, atbilstoši koncerna "Latvenergo" kopējām interesēm. Paskaidrojumi
Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāja v.i. J.Luns Tabula Nr. 1. Ražošana Elektroenerģijas realizācijas tarifa aprēķins
Tabula Nr. 2. Augstsprieguma tīkls -vienīgais pircējs Elektroenerģijas realizācijas tarifa aprēķins
Tabula Nr. 3. Sadales elektrotīkli Elektroenerģijas realizācijas tarifa aprēķins
Tabula Nr.4 Tarifu aprēķinu koeficientu
tabula
Tabula Nr.5 Pārdotās elektroenerģijas
sadalījums pa sprieguma pakāpēm
Tabula Nr.6 Īpatsvara koeficienti tarifu
veidiem
Tabula Nr. 7 Vidējais elektroenerģijas realizācijas tarifs
Tabula Nr. 8 Vidējais elektroenerģijas realizācijas tarifs
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par elektroenerģijas tarifu aprēķinu metodiku
Statuss:
Zaudējis spēku
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
