Par valsts sociālo apdrošināšanu

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt rīkjoslā virs tiesību akta teksta.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par valsts sociālo apdrošināšanu

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darba devējs — juridiskā vai fiziskā persona, kura pati nodarbina darba ņēmēju vai apmaksā darba ņēmēja darbu;

2) darba ņēmējs:

a) persona, kura ir darba attiecībās ar darba devēju saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksu,

b) uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašnieks (īpašnieki), kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar sava uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pārvaldes institūciju, veic šā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) operatīvās vadības funkciju, ja šajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku,

c) Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis, valsts (pašvaldību) pilnvarnieks, uzņēmējsabiedrības valdes, padomes loceklis un cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību,

d) persona, kura ir noslēgusi kādu no Civillikuma IV daļas 15.nodaļā paredzētajiem līgumiem un nav reģistrēta kā saimnieciskajā darbībā gūtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja vai kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja,

e) Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošas iestādes ierindas vai komandējošā sastāva darbinieks vai Aizsardzības ministrijas pakļautībā un pārziņā esošas struktūrvienības militārpersona,

f) valsts civildienesta ierēdnis (ierēdņa kandidāts);

3) pašnodarbinātais — persona, kura nav atzīstama par darba ņēmēju saskaņā ar šā panta 2.punktu, bet gūst ienākumu kā:

a) persona, kas veic individuālo darbu,

b) kulta kalpotājs,

c) persona, kas saņem autoratlīdzību,

d) zvērināts notārs,

e) zvērināts advokāts,

f) zvērināts revidents,

g) prakses ārsts,

h) cita fiziskā persona, kas reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja,

i) zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 14.07.1998. Sk. pārejas noteikumus.)

2.pants. Likuma mērķis

Šis likums nosaka valsts sociālās apdrošināšanas (turpmāk — sociālā apdrošināšana) vispārīgos principus, kā arī regulē tās finansiālo un organizatorisko struktūru.

3.pants. Sociālās apdrošināšanas jēdziens un pamatprincipi

(1) Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi. Sociālā apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa.

(2) Sociālās apdrošināšanas pamatprincipi paredz:

1) solidaritāti starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem (turpmāk — maksātāji) un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem (turpmāk — pakalpojumu saņēmēji);

2) sociālās apdrošināšanas līdzekļu izmantošanu tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 14.07.1998.)

4.pants. Sociālās apdrošināšanas veidi

Sociālās apdrošināšanas veidi ir šādi:

1) valsts pensiju apdrošināšana (turpmāk — pensiju apdrošināšana);

2) sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk — apdrošināšana pret bezdarbu);

3) sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām (turpmāk — darba negadījumu apdrošināšana);

4) invaliditātes apdrošināšana;

5) maternitātes un slimības apdrošināšana.

II nodaļa. Sociāli apdrošināmās personas

(Nodaļas nosaukums 10.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.1998.)

5.pants. Sociāli apdrošināmās personas

(1) Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji, kurus nodarbina darba devējs — iekšzemes nodokļu maksātājs, obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri, personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu, nestrādājoši invalīdi, personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu, personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais, un pašnodarbinātie.

(2) Sociālajai apdrošināšanai obligāti ir pakļauti visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji — ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā.

(3) Pensiju apdrošināšanai brīvprātīgi var pievienoties jebkura persona, kura sasniegusi 15 gadu vecumu un nav pakļauta obligātajai sociālajai apdrošināšanai Latvijas Republikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Persona ir sociāli apdrošināta un tai (par to) ir jāveic obligātās iemaksas, sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu vai šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto statusu

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 14.07.1998.)

6.pants. Obligāti sociāli apdrošināmās personas atbilstoši to nodarbinātībai, vecumam, veselības stāvoklim un sociālās apdrošināšanas veidiem

(1) Darba ņēmēji ir sociāli apdrošināmi atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.

(2) Darba ņēmēji, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi ir pakļauti pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī darba negadījumu apdrošināšanai.

(3) Pašnodarbinātie ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai, ja viņu ienākumi pārsniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru. Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi nav pakļauti invaliditātes apdrošināšanai.

(4) Papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām pensiju apdrošināšanai ir pakļauti:

1) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri;

2) personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu;

3) personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu;

4) nestrādājoši invalīdi;

5) personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu;

6) personas, kuru laulātais (kam piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu) pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais.

(5) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personām apdrošināšanai pret bezdarbu ir pakļauti:

1) obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri;

2) personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu;

3) personas, kuras saņem slimības pabalstu.

(6) 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji — ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai.

(7) Zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki, kuri, nebūdami darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), un kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai ir I vai II grupas invalīdi, nav obligāti sociāli apdrošināmās personas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 14.07.1998. Sk. pārejas noteikumus. Otrā daļa (redakcijā, kas bija spēkā no 01.01.1998. līdz 31.12.2002.), ciktāl tā neparedz personu ar I vai II grupas invaliditāti pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai, atzīta par spēkā neesošu no tās spēkā stāšanās brīža ar Satversmes tiesas 10.07.2020. spriedumu)

III nodaļa. Sociālās apdrošināšanas līdzekļi un to izlietošanas kārtība

7.pants. Sociālās apdrošināšanas speciālie budžeti

(1) Sociālās apdrošināšanas iemaksas (turpmāk — iemaksas) tiek veiktas un sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek finansēti no šādiem speciālajiem budžetiem:

1) valsts pensiju speciālā budžeta;

2) nodarbinātības speciālā budžeta;

3) darba negadījumu speciālā budžeta;

4) invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta.

(2) Speciālie budžeti tiek administrēti saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību".

(3) Katram no speciālajiem budžetiem var izveidot rezervi, kurā tiek ieskaitīts speciālā budžeta ieņēmumu pārsniegums pār sniegto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summu.

(4) Katru speciālā budžeta rezervi var izlietot saskaņā ar likumu.

8.pants. Valsts pensiju speciālais budžets

(1) Valsts pensiju speciālā budžeta līdzekļus veido:

1) obligātās un brīvprātīgās iemaksas pensiju apdrošināšanai;

2) dividendes no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotajām kapitāla daļām;

3) citi ieņēmumi.

(2) No valsts pensiju speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus tikai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", izņemot invaliditātes pensiju, un segt šā budžeta rīkotāja izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu.

9.pants. Nodarbinātības speciālais budžets

(1) Nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļus veido obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu un citi ieņēmumi.

(2) No nodarbinātības speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus tikai saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" un segt šā budžeta rīkotāja izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu.

10.pants. Darba negadījumu speciālais budžets

(1) Darba negadījumu speciālā budžeta līdzekļus veido obligātās iemaksas darba negadījumu apdrošināšanai un citi ieņēmumi.

(2) No darba negadījumu speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus tikai saskaņā ar likumu "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām" un segt šā budžeta rīkotāja izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu.

11.pants. Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets

(1) Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta līdzekļus veido obligātās iemaksas invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai un citi ieņēmumi.

(2) No invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta var finansēt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus tikai saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības pabalstiem", kā arī invaliditātes pensijas un segt šā budžeta rīkotāja izdevumus, kas saistīti ar budžeta administrēšanu.

IV nodaļa. Apdrošināšanas iemaksas, apdrošināšanas iemaksu objekts, obligāto iemaksu administrēšana, apdrošināšanas iemaksu likmes

12.pants. Apdrošināšanas iemaksas

(1) Obligātā apdrošināšanas iemaksa ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības personai, kurai (par kuru) ir jāveic iemaksa, saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

(2) Brīvprātīgā apdrošināšanas iemaksa ir brīvprātīgs maksājums, ko šā likuma 5.panta trešajā daļā minētās personas veic valsts pensiju speciālajā budžetā un kas dod tiesības šīm personām saņemt valsts vecuma pensiju atbilstoši veikto iemaksu apmēram.

13.pants. Sociālajai apdrošināšanai pakļauto personu un darba devēju reģistrācija

(1) Darba devēji, pašnodarbinātie, 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji — ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā. Reģistrācijas vietu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Darba devējs reģistrē katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā pēc darba devēja reģistrācijas vietas līdz tā mēneša pēdējai dienai, kurā persona atbilstoši šā likuma 1. panta 2.punktam ieguvusi darba ņēmēja statusu.

(3) Personas, kuras brīvprātīgi pievienojušās pensiju apdrošināšanai, tiek reģistrētas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Pašnodarbinātie reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā pēc savas dzīvesvietas adreses līdz tā mēneša pēdējai dienai, kurā viņi guvuši ienākumu, kas ir obligāto iemaksu objekts. Reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Šā likuma 6.panta ceturtajā un piektajā daļā minētās personas tiek reģistrētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Valsts ieņēmumu dienests vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pēc reģistrācijas izsniedz iemaksu veicējam paziņojumu, kura formu nosaka Ministru kabinets.

14.pants. Obligāto iemaksu objekts

(1) Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

(2) Pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi ienākumi. Tā minimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

(3) To obligāto iemaksu objektu, kuras veicamas no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem, nosaka Ministru kabinets.

(4) Obligāto iemaksu objekts 15 gadu vecumu sasniegušiem darba ņēmējiem — ārvalstniekiem, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais iekšzemes nodokļu maksātāja ienākums no algota darba.

(5) Obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

(6) Brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objektu un tā minimālo un maksimālo apmēru nosaka Ministru kabinets.

(7) Obligāto iemaksu objekts nav darba devēja iemaksas licencētos pensiju fondos, kā arī apdrošināšanas prēmiju maksājumi par darbinieku dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, izņemot:

1) darba devēja prēmiju maksājumus par dzīvības apdrošināšanu, noslēdzot apdrošināšanas līgumu par labu darbiniekam, ja šāds apdrošināšanas līgums tiek noslēgts uz termiņu, kas ir īsāks par pieciem gadiem, vai ja līguma darbības laikā vai to laužot apdrošinātājs iemaksāto prēmiju pilnīgi vai daļēji izmaksājis apdrošinātajai personai;

2) darba devēja prēmiju maksājumus par veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, noslēdzot apdrošināšanas līgumu par labu darbiniekam, ja šāds apdrošināšanas līgums tiek noslēgts uz termiņu, kas ir īsāks par vienu gadu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 14.07.1998.)

15.pants. Obligāto iemaksu administrēšana

Obligātās iemaksas administrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

16.pants. Pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda

(1) Noteiktajos termiņos neiemaksātā obligāto iemaksu summa (pamatparāds), arī nokavētā soda nauda, tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei nokavējuma periodā.

(2) Par obligāto iemaksu veikšanas termiņa nokavējumu no darba devēja vai pašnodarbinātā tiek piedzīta nokavējuma nauda no laikā nesamaksātās obligāto iemaksu summas (pamatparāda) par katru nokavēto dienu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(3) Pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda maksājama vai piedzenama no darba devēja vai pašnodarbinātā finansu līdzekļiem.

(10.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.1998. Otrā daļa stājas spēkā 01.01.1999. Sk. pārejas noteikumus.)

17.pants. Soda naudas, nokavējuma naudas un pamatparāda palielinājuma izlietošanas kārtība

(1) Soda naudu, kas aprēķināta Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu rezultātā, nokavējuma naudu un pamatparāda palielinājumu Valsts kase ieskaita katrā speciālajā budžetā atbilstoši šā speciālā budžeta izdevumu īpatsvaram attiecīgā gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā.

(2) Gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summu un katra speciālā budžeta izdevumu īpatsvaru tajā nosaka ikgadējais likums "Par valsts budžetu".

18.pants. Obligāto un brīvprātīgo iemaksu likme

(1) Obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos, ir 33 procenti no iemaksu objekta. Obligātās iemaksas vienādās daļās veic darba devējs un darba ņēmējs. Šajā likmē neieskaita darba negadījumu apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi.

(2) Obligāto iemaksu likmes sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nākamajam gadam nosaka Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz iepriekšējā gada 1.septembrim.

(3) Brīvprātīgo iemaksu likme ir Ministru kabineta noteiktā likme pensiju apdrošināšanai.

19.pants. Obligāto iemaksu veikšana no valsts pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā:

1) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 1., 2. un 6.punktā minētajām personām;

2) no valsts pamatbudžeta tiek veiktas obligātās iemaksas apdrošināšanai pret bezdarbu par šā likuma 6.panta piektajā daļā minētajām personām;

3) no nodarbinātības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 3.punktā minētajām personām;

4) no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4. un 5.punktā minētajām personām un bezdarba apdrošināšanai par šā likuma 6.panta piektās daļas 3.punktā minētajām personām;

5) no darba negadījumu speciālā budžeta tiek veiktas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai par šā likuma 6.panta ceturtās daļas 4. un 5.punktā minētajām personām, ja šo personu invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 14.07.1998.)

V nodaļa. Obligāto iemaksu aprēķināšana

20.pants. Obligāto iemaksu apmēra noteikšana

(1) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic par katru darba ņēmēju, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba devējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos.

(2) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic darba ņēmējam, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba ņēmējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos, izņemot likmi, kāda noteikta darba negadījumu apdrošināšanai.

(3) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic par katru darba ņēmēju, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I vai II grupas invalīdu, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba devējam valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai.

(4) Darba devējs aprēķina obligāto iemaksu, kas jāveic darba ņēmējam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I vai II grupas invalīdam, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba ņēmējam valsts pensiju apdrošināšanai un maternitātes un slimības apdrošināšanai.

(5) 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji — ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, aprēķina obligāto iemaksu, reizinot obligāto iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta darba ņēmējam, ja darba ņēmējs ir apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos, izņemot likmi, kāda noteikta darba negadījumu apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu, sākot ar 184.dienu pēc ierašanās Latvijas Republikā.

(6) Pašnodarbinātais aprēķina obligāto iemaksu, reizinot iemaksu objektu ar obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta pašnodarbinātajiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 14.07.1998.)

21.pants. Iemaksu veikšanas kārtība un termiņi

(1) Darba devējs iemaksā speciālā budžeta kontā obligātās iemaksas par katru darba ņēmēju reizi mēnesī termiņos, kādi norādīti Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtajā paziņojumā.

(2) Darba ņēmējs veic obligātās iemaksas ar darba devēja starpniecību. Darba devējs ietur iemaksas, kas jāveic darba ņēmējam, un iemaksā tās speciālā budžeta kontā šā panta pirmajā daļā noteiktajos termiņos.

(3) Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas kārtībā, kāda noteikta no saimnieciskās darbības gūtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai, līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

(4) 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji — ārvalstnieki, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, veic obligātās iemaksas speciālā budžeta kontā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam.

(5) Personas, kuras brīvprātīgi pievienojušās pensiju apdrošināšanai, veic brīvprātīgās iemaksas līdz katra mēneša pēdējai dienai.

(6) Par iemaksas veikšanas dienu uzskatāma diena, kurā kredītiestāde norakstījusi obligātās iemaksas summu no maksātāja konta vai obligātā iemaksa veikta kredītiestādē vai pastā tās pārskaitīšanai speciālā budžeta kontā. Ja maksāšanas termiņš beidzas brīvdienā vai svētku dienā, iemaksa jāveic ne vēlāk kā šai dienai sekojošā darbdienā.

(7) Nokavētās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veicamas, maksājot proporcionāli pamatparādu, pamatparāda palielinājuma naudu, nokavējuma naudu un soda naudu.

(8) Ja darba devējs sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav veicis pilnā apmērā, iemaksātā summa tiek sadalīta proporcionāli starp attiecīgā darba devēja darba ņēmējiem.

(9) Pārmaksātās iemaksas tiek atmaksātas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.1998. likumu, kas stājas spēkā 14.07.1998. Septītā un devītā daļa stājas spēkā 01.01.1999. Sk. pārejas noteikumus.)

22.pants. Obligātās iemaksas ieskaitīšana speciālo budžetu kontos

(1) Valsts kase ik dienu ieskaita iemaksas speciālo budžetu kontos atbilstoši budžetu izdevumu īpatsvaram attiecīgā gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā.

(2) Valsts kase reizi gadā ne vēlāk kā līdz 31. decembrim atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtajām ziņām apstiprina speciālo budžetu ieņēmumu un izdevumu bilanci.

23.pants. Ziņojums par veiktajām iemaksām

(1) Darba devējiem ir pienākums līdz nākamā mēneša pēdējai dienai iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un veiktajām iemaksām attiecībā uz to darbinieku darba ienākumiem, par kuriem pienācis laiks veikt obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi. Ziņojuma formu un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Pašnodarbinātajiem un 15 gadu vecumu sasniegušajiem darba ņēmējiem — ārvalstniekiem, kurus nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs, ja šo personu pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā un tās uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, ir pienākums līdz attiecīgajam ceturksnim sekojošā mēneša pēdējai dienai iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un veiktajām iemaksām. Ziņojuma formu un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.

(4) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nosūta paziņojumus par sociāli apdrošināto personu kontu stāvokli. To apdrošināto personu loku, kurām tiek nosūtīti paziņojumi, un paziņojumu nosūtīšanas termiņus nosaka Ministru kabinets.

VI nodaļa. Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas administrācija

24.pants. Speciālā budžeta rīkotājs

(1) Speciālā budžeta rīkotājs ir bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" (turpmāk — Aģentūra), kas darbojas saskaņā ar šo likumu, likumu "Par bezpeļņas organizāciju", likumu "Par akciju sabiedrībām", citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem. Aģentūru saskaņā ar šo likumu dibina un tās statūtus apstiprina Ministru kabinets.

(2) Aģentūra ir juridiskā persona, tai ir savi norēķinu konti bankās un savs zīmogs.

25.pants. Aģentūras organizatoriskā struktūra un darbības kontrole

(1) Aģentūras darbību kontrolē Ministru kabineta iecelta padome, kas tiek izveidota saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla pārvaldi uzņēmējsabiedrībās" un likumu "Par akciju sabiedrībām". Tās sastāvā tiek iekļauti labklājības ministra ieteiktie pārstāvji.

(2) Aģentūras padomes priekšsēdētājs ir labklājības ministrs, kas ir valsts pilnvarnieks Aģentūrā.

(3) Aģentūras ģenerāldirektoru pēc labklājības ministra ieteikuma amatā ieceļ Ministru kabinets.

(4) Pretlikumīgos Aģentūras lēmumus jebkura persona var pārsūdzēt tiesā.

26.pants. Aģentūras darbības finansēšana

Aģentūras darbību finansē no speciālajiem budžetiem likumā noteiktajā kārtībā, kā arī no līdzekļiem, ko Aģentūra gūst no statūtos paredzētās uzņēmējdarbības.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 5.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. No 1998. gada 1.janvāra līdz 2002.gada 1.janvārim sociāli apdrošinātais ir persona, par kuru faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Šis nosacījums neattiecas uz personām, kas pakļautas darba negadījumu apdrošināšanai.

2. Šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktā obligāto iemaksu likme un tās sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

3. No 1998. gada 1.janvāra līdz 2001.gada 31.decembrim, kad stājas spēkā šā likuma 18. panta pirmajā daļā noteiktā obligāto iemaksu likme un tās sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju, obligāto iemaksu likme ir 37 procenti, no kuriem 28 procentus maksā darba devējs un 9 procentus — darba ņēmējs.

4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par sociālo nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 7., 15.nr.), bet:

1) no visiem sociāli apdrošināto personu darba ienākumiem, kas aprēķināti par laika posmu no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim, bet izmaksāti pēc 1996.gada 1.janvāra, sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji aprēķina un nomaksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumā "Par sociālo nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3., 21., 29.nr.) noteiktajam sociālā nodokļa objektam un likmēm. Sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroli par šo laika posmu veic Valsts ieņēmumu dienests;

2) no visiem sociāli apdrošināto personu darba ienākumiem, kas aprēķināti par laika posmu no 1996.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim, bet izmaksāti pēc 1998.gada 1.janvāra, sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji aprēķina un nomaksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumā "Par sociālo nodokli" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 1., 7., 15.nr.) noteiktajām sociālā nodokļa objektam un likmēm. Sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanas un maksāšanas pareizības kontroli par šo laika posmu veic Valsts ieņēmumu dienests.

5. Pieteikumi par laika posmā no 1995.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim veicamās sociālā nodokļa samaksas pārskatīšanu iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1998.gada 31.decembrim.

6. Nokavētie un nenomaksātie sociālā nodokļa maksājumi, pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda, kas izveidojušies līdz 1997.gada 31.decembrim, ieskaitāmi šādā secībā — pamatparāds par laika posmu no 1996.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim, pamatparāds par laika posmu no 1991.gada 1.janvāra līdz 1995.gada 31.decembrim, pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda par laika posmu no 1991.gada 1.janvāra līdz 1997.gada 31.decembrim.

7. Sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanas uzsākšanai 1998.gadā valsts pamatbudžetā tiek ieskaitīti līdzekļi no valsts pensiju speciālā budžeta, no nodarbinātības speciālā budžeta, no darba negadījumu speciālā budžeta un no invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta atbilstoši speciālo budžetu īpatsvaram 1998.gada sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansējuma summā.

8. Šā likuma 16.panta otrā daļa stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī. Līdz 1998.gada 31.decembrim par iemaksu veikšanas termiņa nokavējumu no darba devēja un pašnodarbinātā tiek piedzīta nokavējuma nauda — 0,1 procents no laikā nenomaksātās obligāto iemaksu daļas par katru nokavēto dienu.

(10.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.1998.)

9. Šā likuma 21.panta septītā daļa stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī. Līdz 1998.gada 31.decembrim nokavētās un nenomaksātās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veicamas šādā secībā: pamatparāds, pamatparāda palielinājums un nokavējuma nauda.

(10.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.1998.)

10. Šā likuma 21.panta devītā daļa stājas spēkā 1999.gada 1.janvārī.

(10.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.1998.)

11. Šā likuma 1.panta 3.punkta "i" apakšpunkts, 6.panta septītā daļa, kā arī grozījumi 6.panta trešajā daļā, kas nosaka sociālās apdrošināšanas veidus, kādiem ir pakļauti pašnodarbinātie, kuri sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un I un II grupas invalīdi, stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

(10.06.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.07.1998.)

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 1.oktobrī

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Ameriks

Rīgā 1997.gada 21.oktobrī

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

spēkā esošs Izdevējs: Saeima Veids: Pieņemts: 01.10.1997.Stājas spēkā: Tēma: ; Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 274/276, 21.10.1997.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 22, 27.11.1997.

Dokumenta valoda:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Grozījumi
Tiesību akti, kuriem maina statusu
Uz tiesību akta pamata izdotie
Eiropas Savienības Tiesas spriedumi
Satversmes tiesas nolēmumi
Augstākās tiesas atziņas
Skaidrojumi
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids