Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2000. gada 8. februāra noteikumus Nr. 46 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 349

Rīgā 1997.gada 7.oktobrī (prot. nr.56 19.§)

Pārtikas preču marķēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pārtikas aprites
kārtību un uzraudzību" 29.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. ārējais iepakojums - iepakojums, kas ir paredzēts pārtikas preču tirdzniecības vienību grupēšanai vai nodrošina pārtikas preces drošu un ērtu transportēšanu, uzglabāšanu vai realizāciju un kuru var noņemt, neietekmējot pārtikas preces īpašības;

1.2. cukuri - visi monosaharīdi un disaharīdi, kas atrodas pārtikā, izņemot poliolus;

1.3. fasēta pārtikas prece - jebkura patēriņam paredzēta pārtikas prece kopā ar tās iesaiņojumu. Iesaiņojumam jāaptver pārtikas prece tā, lai tās saturam nevarētu piekļūt, neatverot vai nemainot iesaiņojumu;

1.4. figūrveida konditorejas izstrādājumi - konditorejas izstrādājumi, kam ir dzīvnieka, olas vai cita forma;

1.5. galīgais derīguma termiņš - datums, līdz kuram pārtikas preci drīkst lietot, ja tiek ievērots uzglabāšanas režīms;

1.6. minimālais derīguma termiņš - datums, līdz kuram pārtikas prece saglabā savas specifiskās standartizētās īpašības, ja tiek ievērots uzglabāšanas režīms;

1.7. mononepiesātinātās taukskābes - taukskābes ar vienu cis- dubultsaiti;

1.8. ogļhidrāti - jebkuri ogļhidrāti (arī polioli), kas tiek pārstrādāti (metabolizēti) cilvēka organismā;

1.9. olbaltumvielas - olbaltumvielu saturs, kas aprēķināts, pēc Kjeldāla metodes noteikto kopējo slāpekļa daudzumu vielā reizinot ar 6,25;

1.10. pārtikas preces sastāvdaļa - jebkura viela (arī pārtikas piedevas), kas tiek lietota pārtikas preču ražošanas vai sagatavošanas procesā un ir gala produktā;

1.11. pārtikas preču ražošanas partija - praktiski identiskos apstākļos ražotu, apstrādātu vai iesaiņotu pārtikas preču vienību grupa;

1.12. piesātinātās taukskābes - taukskābes bez dubultsaitēm;

1.13. polinepiesātinātās taukskābes - taukskābes ar divām vai vairākām cis- dubultsaitēm, starp kurām atrodas metilēngrupa;

1.14. polioli - cukuru atvasinājumi, kuros aldehīdgrupa vai karbonilgrupa ir aizstāta ar hidroksilgrupu;

1.15. porcija - noteikts pārtikas produkta daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē vienai personai;

1.16. ražotājs - Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) - pārtikas preces izgatavotājs vai fiziskā vai juridiskā persona, kas pārtikas preces marķējumā minēts kā ražotājs, norādot tā nosaukumu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi, vai ražotāja pilnvarots izplatītājs, kas ražotāja uzdevumā laiž preci apgrozībā savā vārdā;

1.17. šķiedrvielas - augu izcelsmes ogļhidrāti, kurus fermenti (enzīmi) cilvēka organismā nevar sadalīt;

1.18. tauki - visi lipīdi, arī fosfolipīdi;

1.19. vairumpatērētāji - restorāni, bāri, slimnīcas, ēdnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam;

1.20. vidējā uzturvērtība - vērtība, kas norāda uzturvielas daudzumu attiecīgajā pārtikas precē.

2. Šie noteikumi nosaka prasības pārtikas preču marķējumam. Ja citos normatīvajos aktos atsevišķu pārtikas preču marķējumam ir noteiktas atšķirīgas prasības, piemēro attiecīgos normatīvos aktus.

II. Marķējuma vieta

3. Fasētām pārtikas precēm marķējumam jābūt labi redzamā vietā uz iesaiņojuma vai attiecīgajai pārtikas precei pievienotas etiķetes. Marķējumā ietvertajai informācijai jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.

4. Attiecīgo informāciju norāda tikai pārtikas preču pavaddokumentos, ja var garantēt, ka šie dokumenti ir nosūtīti iepriekš vai tiek sūtīti kopā ar pārtikas precēm šādos gadījumos:

4.1. mazumtirdzniecībai paredzētās pārtikas preces pirms realizācijas tiek pārfasētas atbilstoši patērētāju pieprasītajam daudzumam;

4.2. pārtikas preces paredzētas vairumpatērētājiem, kuri attiecīgās preces sagatavo, apstrādā, sadala vai realizē mazumtirdzniecībā.

5. Šo noteikumu 4.punktā minētajos gadījumos uz ārējā iepakojuma norāda pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu, minimālo vai galīgo derīguma termiņu, uzglabāšanas režīmu un ražotāja nosaukumu un adresi.

6. Pārtikas preces tirdzniecības nosaukums, neto masa vai tilpums un minimālais vai galīgais derīguma termiņš, kā arī alkohola saturs jānorāda vienā redzeslaukā.

III. Informācija pārtikas preču marķējumā

7. Pārtikas preces marķējumā ietvertā informācija nedrīkst maldināt par pārtikas preces identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīguma termiņu, izcelšanās vietu, ražošanas metodēm, pārtikas precei nedrīkst piedēvēt tādas īpašības vai ietekmi, kāda tai nepiemīt, kā arī radīt priekšstatu, ka pārtikas precei piemīt specifiskas iezīmes, ja šādas iezīmes piemīt visām attiecīgā veida pārtikas precēm.

8. Pārtikas preces marķējumā ietvertā informācija nedrīkst piedēvēt pārtikas precei ārstnieciskas (dziednieciskas) īpašības. Šis nosacījums neattiecas uz dabiskajiem minerālūdeņiem un pārtikas precēm, kas paredzētas īpašam uzturam.

9. Pārtikas preču marķējumā jānorāda pārtikas preces ražošanas partija.

10. Mazumtirdzniecībai vai vairumpatērētājiem paredzēto pārtikas preču marķējumā jānorāda šāda informācija:

10.1. pārtikas preces tirdzniecības nosaukums;

10.2. pārtikas preces (izņemot alkoholiskos dzērienus) sastāvdaļas;

10.3. noteiktu pārtikas preces sastāvdaļu vai sastāvdaļu grupu neto masa vai tilpums;

10.4. neto masa vai tilpums - fasētām pārtikas precēm;

10.5. pārtikas preces minimālais derīguma termiņš vai, ja prece no mikrobioloģiskā viedokļa ātri bojājas, galīgais derīguma termiņš;

10.6. īpaši pārtikas preces uzglabāšanas vai lietošanas nosacījumi, ja tādi ir nepieciešami;

10.7. ražotāja vai importētāja nosaukums un adrese (nosaukumu un adresi var saīsināt, ja saīsinājums ļauj identificēt ražotāju vai importētāju);

10.8. ziņas par pārtikas preces izcelšanās vietu, ja šādas informācijas trūkums var būtiski maldināt patērētāju;

10.9. pārtikas preces lietošanas detalizēta instrukcija, ja tāda nepieciešama, lai attiecīgo pārtikas preci varētu atbilstoši lietot;

10.10. dzērieniem ar alkohola saturu vairāk nekā 1,2 tilpumprocenti - alkohola saturs tilpumprocentos, kas apzīmēts ar norādi "% tilp." (pirms minētās norādes var būt vārds "alkohols" vai saīsinājums "alk.");

10.11. pārtikas preces enerģētiskā vērtība un uzturvērtība.

11. Šo noteikumu 10.punktā minētā informācija nav jānorāda nefasētiem kautķermeņiem vai to daļām, kas nav paredzētas pārdošanai vienā gabalā un nav apstrādātas ar jonizējošo starojumu.

12. Mazumtirdzniecībai vai vairumpatērētājiem paredzētajām pārtikas precēm jānorāda tikai pārtikas preces tirdzniecības nosaukums šādos gadījumos:

12.1. pārtikas preces tiek iesaiņotas tūlītējai pārdošanai;

12.2. maizes un miltu konditorejas izstrādājumi ir iesaiņoti tikai caurspīdīgā iepakojumā, un tiem nav pievienotas etiķetes, zīmes vai lentes;

12.3. atsevišķi iesaiņoti figūrveida konditorejas izstrādājumi nav ievietoti ārējā iepakojumā un ir paredzēti pārdošanai kā atsevišķi priekšmeti.

13. Šo noteikumu 12.punktā minētajām pārtikas precēm attiecīgo informāciju norāda uz pievienotas etiķetes vai šo informāciju rakstiskā veidā novieto tirdzniecības telpās labi redzamā vietā blakus attiecīgajai precei.

14. Ja šo noteikumu 12.punktā minētajām pārtikas precēm ir pievienotas pārtikas piedevas - antioksidanti, krāsvielas, garšvielas, garšas pastiprinātāji, konservanti vai saldinātāji -, attiecīgās preces marķējumā norāda arī katras pārtikas preces sastāvdaļas (pārtikas piedevas) grupu.

15. Saldējuma porcijām vai miltu konditorejas izstrādājumiem pievienoto pārtikas preces sastāvdaļu (pārtikas piedevu) grupa marķējumā nav jānorāda, ja tirdzniecības telpās labi redzamā vietā blakus attiecīgajām precēm ir novietota rakstiska informācija.

16. Ja šo noteikumu 12.punktā minētajām pārtikas precēm ir pievienota ar jonizējošo starojumu apstrādāta pārtikas preces sastāvdaļa, marķējumā ietver attiecīgās sastāvdaļas nosaukumu kopā ar norādi "apstrādāts ar jonizējošo starojumu".

IV. Pārtikas preču ražošanas partijas norāde

17. Pārtikas preces ražošanas partiju un tās norādes veidu nosaka ražotājs. Pārtikas preces ražošanas partijas norādes sākumā jābūt burtam "L", ja attiecīgā norāde nav skaidri nošķirta no citām norādēm marķējumā.

18. Fasētām pārtikas precēm ražošanas partiju norāda uz iesaiņojuma vai pārtikas precei pievienotās etiķetes, bet nefasētām pārtikas precēm - uz ārējā iepakojuma vai trauka, vai, ja tāda nav, - attiecīgajos pavaddokumentos.

19. Pārtikas preces ražošanas partija nav jānorāda:

19.1. lauksaimniecības produkcijai, kuru pēc iegūšanas:

19.1.1. nogādā uz pagaidu uzglabāšanas, sagatavošanas vai iepakošanas vietām;

19.1.2. transportē uz ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);

19.1.3. savāc, lai sagatavotu tūlītējai apstrādei;

19.2. ja pārtikas preces nav fasētas, tiek fasētas uz vietas atbilstoši pircēja pieprasītajam daudzumam vai tiek fasētas tūlītējai pārdošanai;

19.3. ja pārtikas preces iesaiņojuma vai trauka lielākā virsma ir mazāka par 10 cm2;

19.4. atsevišķām saldējuma porcijām (ražošanas partijas norādei jābūt uz ārējā iepakojuma).

20. Ja pārtikas preces marķējumā ir minimālā vai galīgā derīguma termiņa norāde ar dienu un mēnesi nekodētā veidā, preces ražošanas partiju var nenorādīt. Šis noteikums neattiecas uz Latvijā ražotām pārtikas precēm, ja vienā dienā saražo vairāk nekā vienu minēto preču ražošanas partiju.

V. Pārtikas preču tirdzniecības nosaukuma norāde

21. Pārtikas preces tirdzniecības nosaukums ir normatīvajos aktos noteikts attiecīgās pārtikas preces nosaukums vai, ja šāda nosaukuma nav, - Latvijā parasti lietotais nosaukums vai pārtikas preces apraksts un, ja nepieciešams, tās lietošanas apraksts, kas ir pietiekami precīzs, lai noteiktu pārtikas preces veidu un minēto preci varētu identificēt.

22. Pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu nevar aizstāt ar preču zīmi, firmas zīmi vai modē esošu nosaukumu.

23. Pārtikas preces tirdzniecības nosaukumā jāietver attiecīga norāde vai nosaukums jāpapildina ar ziņām par produkta fizikālo stāvokli vai specifisko apstrādi (piemēram, pulverveida, sasaldēts, dziļi sasaldēts, koncentrēts, žāvēts), ja šādas informācijas trūkums varētu maldināt patērētāju.

24. Jebkuras ar jonizējošo starojumu apstrādātas pārtikas preces marķējumā jābūt norādei "apstarots" vai "apstrādāts ar jonizējošo starojumu".

VI. Pārtikas preču sastāvdaļu norāde

25. Pārtikas preces sastāvdaļu sarakstā norāda visas pārtikas preces sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās reģistrētas pārtikas preces ražošanas procesā. Pirms pārtikas preces sastāvdaļu saraksta jābūt uzrakstam, kas ietver vārdu "sastāvdaļas" vai vārdu "sastāvs".

26. Pārtikas preces sastāvdaļu nosaukumus norāda saskaņā ar šo noteikumu 21., 22., 23. un 24.punktu.

27. Šo noteikumu 1.pielikumā minētajām pārtikas preču sastāvdaļām var norādīt tikai attiecīgās grupas nosaukumu.

28. Šo noteikumu 2.pielikumā minētajām pārtikas preču sastāvdaļām (pārtikas piedevām) norāda attiecīgās grupas nosaukumu un pārtikas piedevas nosaukumu vai starptautisko (E) numuru. Ja pārtikas preces sastāvdaļa (pārtikas piedeva) minēta vairākās grupās, norāda tās grupas nosaukumu, kura atbilst pārtikas preces sastāvdaļas (pārtikas piedevas) funkcijai attiecīgajā pārtikas precē.

29. Aromatizētāji jānorāda ar vārdu "aromatizētājs" un ar aromatizētāja nosaukumu vai tā aprakstu. Vārdu "dabisks" drīkst lietot tikai attiecībā uz tiem aromatizētājiem, kuri iegūti atbilstošā fizikālā, fermentatīvā (enzimātiskā) vai mikrobioloģiskā procesā no augu vai dzīvnieku izcelsmes produktiem.

30. Ja pārtikas preces sastāvdaļa ir vairāku sastāvdaļu komplekss, tā elementus uzskata par attiecīgās pārtikas preces sastāvdaļām. Komplekso sastāvdaļu var ietvert pārtikas preces sastāvdaļu sarakstā, norādot kompleksās sastāvdaļas nosaukumu un kopējo masu, ja aiz tās tūlīt seko kompleksās sastāvdaļas elementu saraksts. Minētais elementu saraksts nav nepieciešams, ja kompleksās sastāvdaļas saturs gala produktā ir mazāks par 25 %, izņemot šo noteikumu 2.pielikumā minētās pārtikas preču sastāvdaļas (pārtikas piedevas).

31. Pievienotā ūdens un gaistošo produktu daudzumu norāda atbilstoši to masai gala produktā. Ūdens daudzumu, kas pievienots pārtikas precei kā sastāvdaļa, aprēķina, atņemot no gala produkta kopējā daudzuma pārējo sastāvdaļu daudzumu. Ūdens daudzums nav jāņem vērā, ja tas nav lielāks par 5 % no gala produkta masas.

32. Pievienotā ūdens daudzumu nenorāda, ja tas izmantots ražošanas procesā tikai kādas koncentrētas vai atūdeņotas sastāvdaļas atšķaidīšanai vai arī kā šķidra vide, kas parasti netiek lietota uzturā.

33. Pārtikas preču sastāvdaļas, kas tiek lietotas koncentrētā vai atūdeņotā veidā un tiek atšķaidītas ražošanas procesā, var norādīt tādā masas secībā, kāda noteikta pirms koncentrēšanas vai atūdeņošanas.

34. Koncentrētai vai atūdeņotai pārtikas precei, kuru paredzēts atšķaidīt, pievienojot ūdeni, sastāvdaļas var norādīt atšķaidītā produkta proporcijās, ja pārtikas preces sastāvdaļu sarakstu papildina ar vārdiem "atšķaidītā produkta sastāvdaļas" vai "lietošanai gatavā produkta sastāvdaļas".

35. Augļu vai dārzeņu maisījumiem, ja neviens no augļiem vai dārzeņiem nav būtiskā pārsvarā, maisījuma sastāvdaļas var nenorādīt dilstošā masas secībā, ja pārtikas preces sastāvdaļu sarakstu papildina ar vārdiem "mainīgās proporcijās".

36. Garšvielu vai garšaugu maisījumiem, ja neviena no garšvielām vai neviens no garšaugiem nav būtiskā pārsvarā, maisījumu sastāvdaļas var nenorādīt dilstošā masas secībā, ja pārtikas preces sastāvdaļu sarakstu papildina ar vārdiem "mainīgās proporcijās".

37. Pārtikas preču sastāvdaļas nav jānorāda:

37.1. svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, griezti vai līdzīgi apstrādāti;

37.2. gāzētam ūdenim, ja marķējumā norādīts, ka tas ir gāzēts;

37.3. raudzētam etiķim, kas iegūts no viena pamatprodukta, ja tam nav pievienotas citas sastāvdaļas;

37.4. sieram (izņemot kausētu sieru), sviestam, raudzētam pienam un krējumam (ja nav pievienotas citas sastāvdaļas, izņemot piena produktus, fermentus un siera izgatavošanai nepieciešamās mikroorganismu kultūras, vai sāls, kas nepieciešams siera ražošanā);

37.5. pārtikas precēm, kurām ir tikai viena sastāvdaļa, ja pārtikas preces tirdzniecības nosaukums dod iespēju precīzi identificēt sastāvdaļas veidu.

38. Par pārtikas preču sastāvdaļām neuzskata:

38.1. pārtikas preces atsevišķas sastāvdaļas elementus, ko uz laiku atdala ražošanas procesā un vēlāk atkal pievieno, nemainot sākotnējās proporcijas;

38.2. piedevas:

38.2.1. kas atrodas attiecīgajā pārtikas precē tikai tādēļ, ka ir pārtikas preces sastāvdaļas elementi un nepilda tehnoloģiskas funkcijas gala produktā;

38.2.2. kuras lieto kā apstrādes palīglīdzekļus;

38.3. vielas, ko izmanto tikai kā piedevu vai aromatizētāju šķīdinātājus vai vides veidotājus.

VII. Noteiktu pārtikas preču sastāvdaļu vai sastāvdaļu grupu neto masas vai tilpuma norāde

39. Pārtikas preces sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas neto masu vai tilpumu norāda:

39.1. ja attiecīgās sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas nosaukums ir pārtikas preces tirdzniecības nosaukumā;

39.2. ja marķējumā ar vārdiem, zīmējumiem vai grafiskiem simboliem ir uzsvērta sastāvdaļas vai grupas klātbūtne;

39.3. ja attiecīgā sastāvdaļa vai sastāvdaļu grupa ir būtiska pārtikas preces raksturojumā un atšķir preci no citām nosaukumā vai izskatā līdzīgām pārtikas precēm.

40. Pārtikas preces sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas neto masu vai tilpumu var nenorādīt:

40.1. tām pārtikas preču sastāvdaļām un sastāvdaļu grupām:

40.1.1. kuru neto masa ir norādīta saskaņā ar šo noteikumu 45.punktu vai tās norādīšana marķējumā ir noteikta citos normatīvajos aktos;

40.1.2. kuras lietotas mazos daudzumos tikai kā aromatizētāji;

40.1.3. kuras ir pārtikas preces tirdzniecības nosaukumā, bet nenosaka patērētāja izvēli vai kuru daudzums nav būtisks pārtikas preces raksturojumā vai neatšķir attiecīgo pārtikas preci no citām līdzīgām precēm;

40.2. ja citos normatīvajos aktos ir precīzi noteikts attiecīgās sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas daudzums pārtikas precē un nav prasīta tā norāde marķējumā;

40.3. augļu, dārzeņu, garšvielu vai garšaugu maisījumiem, ja neviena no maisījuma sastāvdaļām nav būtiskā pārsvarā.

VIII. Pārtikas preču neto masas vai tilpuma norāde

41. Fasēto pārtikas preču neto masa vai tilpums jānorāda tilpuma vienībās (litros, centilitros vai mililitros) vai masas vienībās (kilogramos vai gramos).

42. Ja fasētā pārtikas prece sastāv no divām vai vairākām fasētām vienībām ar vienādu attiecīgās preces daudzumu, norāda katras vienības neto masu vai tilpumu un vienību skaitu. Minētās norādes var nebūt, ja atsevišķo vienību skaits ir skaidri redzams un saskaitāms no ārpuses un vismaz viena norāde par atsevišķas vienības neto masu vai tilpumu ir redzama no ārpuses.

43. Ja fasētā pārtikas prece sastāv no divām vai vairākām vienībām, kas katra atsevišķi nav uzskatāma par tirdzniecības vienību, norāda attiecīgās pārtikas preces kopējo neto masu vai tilpumu un vienību skaitu.

44. Ja pārtikas prece parasti tiek pārdota pēc skaita, tās neto masu vai tilpumu uz iesaiņojuma nenorāda, ja vienību skaits ir skaidri redzams un saskaitāms no ārpuses vai vienību skaits norādīts marķējumā.

45. Ja cieta pārtikas prece tiek pārdota sāls šķīdumā, marinādē, sīrupā vai citā šķidrumā, kura vienīgā funkcija ir vides radīšana, un tas nenosaka pircēja izvēli, marķējumā jānorāda arī cietās pārtikas preces neto masa.

46. Neto masu vai tilpumu nenorāda:

46.1. ja attiecīgās pārtikas preces ir pakļautas ievērojamam masas vai tilpuma zudumam un tiek realizētas pēc skaita vai svērtas patērētāja klātbūtnē;

46.2. ja pārtikas preces neto masa ir mazāka nekā 5 g vai neto tilpums ir mazāks nekā 5 ml (izņemot garšvielas un garšaugus).

IX. Pārtikas preču derīguma termiņa norāde

47. Pārtikas preču marķējumā preču minimālā derīguma termiņa norāde jāsāk ar vārdiem "Ieteicams līdz", ja datumā tiek norādīta diena, vai "Ieteicams līdz ... beigām" (citos gadījumos) un jānorāda datums vai atsauce uz vietu, kur datums marķējumā ir norādīts.

48. Ja nepieciešams, marķējumā norāda uzglabāšanas režīmu, kāds jāievēro, lai pārtikas prece noteiktā laikposmā saglabātu savas specifiskās standartizētās īpašības.

49. Pārtikas preces minimālajā derīguma termiņā hronoloģiskā secībā un nekodētā veidā norāda dienu, mēnesi un gadu, bet ja pārtikas preces minimālais derīguma termiņš:

49.1. nav ilgāks par trim mēnešiem, var norādīt tikai dienu un mēnesi;

49.2. ir ilgāks par trim mēnešiem, bet nav ilgāks par 18 mēnešiem, var norādīt tikai mēnesi un gadu;

49.3. ir ilgāks par 18 mēnešiem, var norādīt tikai gadu.

50. Pārtikas precēm, kas no mikrobioloģiskā viedokļa ātri bojājas un tādēļ var radīt kaitējumu cilvēka veselībai, galīgā derīguma termiņa norāde jāsāk ar vārdiem "Izlietot līdz", kā arī jānorāda datums vai atsauce uz vietu, kur datums ir norādīts. Minētajā gadījumā marķējumā norāda, kāds pārtikas preces uzglabāšanas režīms jāievēro.

51. Pārtikas preces galīgā derīguma termiņa norādē hronoloģiskā secībā un nekodētā veidā norāda dienu, mēnesi un, ja nepieciešams, gadu. Atsevišķu pārtikas preču galīgā derīguma termiņa norādē norāda arī stundu atbilstoši normatīvi tehnisko dokumentu prasībām.

52. Ne minimālais, ne galīgais derīguma termiņš nav jānorāda:

52.1. svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, sagriezti vai apstrādāti (izņemot diedzētus graudus, pākšaugu dīgstus vai citus līdzīgus produktus);

52.2. vīniem, liķiervīniem, dzirkstošajiem vīniem un aromatizētajiem vīniem, kā arī līdzīgiem dzērieniem, kas iegūti no augļiem un ogām, un dzērieniem, kuri atbilst Eiropas savienības kombinētās nomenklatūras klasifikatora kodiem 2206 00 91, 2206 00 93 un 2206 00 99 un ir ražoti no vīnogām vai nenorūguša vīnogu vīna;

52.3. dzērieniem, kuri satur 10 vai vairāk tilpumprocentu alkohola;

52.4. bezalkoholiskajiem dzērieniem, augļu sulām, augļu nektāriem un alkoholiskajiem dzērieniem traukos, kuru tilpums ir lielāks nekā pieci litri un kuri ir paredzēti vairumpatērētājiem;

52.5. maizes un konditorejas izstrādājumiem, kuru sastāvdaļas ātri bojājas un kuri jāizlieto 24 stundu laikā no izgatavošanas brīža;

52.6. pārtikas etiķim;

52.7. vārāmajam sālim;

52.8. cukuram;

52.9. konditorejas izstrādājumiem no aromatizēta vai krāsota cukura;

52.10. košļājamajām gumijām un līdzīgiem produktiem;

52.11. saldējuma porcijām.

X. Papildu norādes atsevišķu pārtikas preču marķējumā

53. Atsevišķu pārtikas preču marķējumā jābūt šādām papildu norādēm:

53.1. "iesaiņots aizsargatmosfērā" - ja pārtikas prece iesaiņota, izmantojot iesaiņojuma gāzes;

53.2. "ar saldinātāju(-iem)" (tieši aiz pārtikas preces tirdzniecības nosaukuma) - pārtikas precēm, kas satur saldinātāju vai saldinātājus;

53.3. "ar cukuru(-iem) un saldinātāju(-iem)" (tieši aiz pārtikas preces tirdzniecības nosaukuma) - pārtikas precēm, kas satur cukuru vai cukurus un saldinātāju vai saldinātājus;

53.4. "satur fenilalanīna avotu" - pārtikas precēm, kas satur aspartāmu (mākslīgo saldinātāju);

53.5. "pārmērīga lietošana var izraisīt caureju" - pārtikas precēm, kurām pievienots vairāk nekā 10 % poliolu.

XI. Pārtikas preču enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde

54. Pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde marķējumā ietver informāciju par attiecīgās preces enerģētisko vērtību un par olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem, nātriju, šķiedrvielām, kā arī par šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem vitamīniem un minerālvielām, kas ir pārtikas precē.

55. Pārtikas preces marķējumā vai reklāmā var ietvert paziņojumu grafiskā vai teksta veidā, kas tieši vai netieši norāda, ka attiecīgajai pārtikas precei piemīt īpaša enerģētiskā vērtība vai uzturvērtība. Minētais paziņojums drīkst attiekties tikai uz pārtikas preču enerģētisko vērtību un šo noteikumu 54.punktā minētajām uzturvielām, kā arī uz uzturvielām, kas pieder attiecīgo uzturvielu kategorijām vai ir to sastāvdaļas.

56. Ja ir sniegts šo noteikumu 55.punktā minētais paziņojums, pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde marķējumā ir nepieciešama.

57. Pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norādei marķējumā jāietver viens no šādiem informācijas veidiem:

57.1. pārtikas preces enerģētiskā vērtība un olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku saturs pārtikas precē;

57.2. pārtikas preces enerģētiskā vērtība un olbaltumvielu, ogļhidrātu, cukuru, tauku, piesātināto taukskābju, šķiedrvielu un nātrija saturs pārtikas precē.

58. Ja šo noteikumu 55.punktā minētais paziņojums attiecas uz cukuriem, piesātinātajām taukskābēm, šķiedrvielām vai nātriju, pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norādei marķējumā jāietver šo noteikumu 57.2.apakšpunktā minētā informācija.

59. Pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde marķējumā var ietvert papildu informāciju par cietes, poliolu, mononepiesātināto taukskābju, polinepiesātināto taukskābju, holesterīna, šo noteikumu 3.pielikumā minēto vitamīnu vai minerālvielu daudzumu pārtikas precē, ja minētās uzturvielas tajā ir vismaz 15 % no šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām ieteicamajām dienas devām uz 100 g vai 100 ml, vai vienu iesaiņojumu, ja attiecīgajā iesaiņojumā ir tikai viena porcija.

60. Ja ir sniegts šo noteikumu 55.punktā minētais paziņojums, pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde marķējumā uzturvielām, kas attiecināmas uz šo noteikumu 58. un 59.punktā minēto uzturvielu kategorijām, ir nepieciešama.

61. Ja pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde marķējumā ietver informāciju par mononepiesātināto taukskābju vai polinepiesātināto taukskābju daudzumu, vai holesterīna normu, marķējumā jānorāda arī piesātināto taukskābju daudzums.

62. Pārtikas preču enerģētiskās vērtības norādēs marķējumā lieto šādus koeficientus:

62.1. ogļhidrāti (izņemot poliolus)

4 kcal/g

jeb

17 kJ/g

62.2. polioli

2,4 kcal/g

jeb

10 kJ/g

62.3. olbaltumvielas

4 kcal/g

jeb

17 kJ/g

62.4. tauki

9 kcal/g

jeb

37 kJ/g

62.5. alkohols (etanols)

7 kcal/g

jeb

29 kJ/g

62.6. organiskās skābes

3 kcal/g

jeb

13 kJ/g

63. Pārtikas preces enerģētisko vērtību un uzturvielu un to komponentu proporcijas marķējumā norāda skaitliski, lietojot šādas mērvienības:

63.1. enerģētiskajai vērtībai - kilodžouli vai kilokalorijas (kJ vai kcal);

63.2. olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem, šķiedrvielām un nātrijam - grami (g);

63.3. holesterīnam - miligrami (mg);

63.4. vitamīniem un minerālvielām - šo noteikumu 3.pielikumā minētās mērvienības.

64. Ja pārtikas preces uzturvērtības norāde marķējumā ietver informāciju par cukuriem, polioliem vai cieti, minēto uzturvielu daudzumu norāda tieši aiz informācijas par ogļhidrātu daudzumu šādā veidā:

ogļhidrāti, g
no tiem:
cukuri, g
polioli, g
ciete, g

65. Ja pārtikas preces uzturvērtības norāde marķējumā ietver informāciju par taukskābes daudzumu vai veidu vai holesterīna devu, minēto uzturvielu daudzumu norāda tieši aiz informācijas par kopējo tauku daudzumu šādā veidā:

tauki, g
no tiem:
piesātinātās taukskābes, g
nepiesātinātās monotaukskābes, g
nepiesātinātās politaukskābes, g
holesterīns, mg

66. Enerģētisko vērtību un uzturvērtību attiecina uz 100 g vai 100 ml pārtikas preces atkarībā no veida, kādā tā tiek pārdota. Minēto informāciju papildus var attiecināt uz marķējumā norādīto porciju vai pārtikas preci atbilstoši tās sagatavošanai patēriņam, ja marķējumā ir ietverta detalizēta attiecīgās preces sagatavošanas instrukcija.

67. Informāciju par vitamīniem un minerālvielām norāda arī procentuāli no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām ieteicamajām dienas devām.

68. Marķējumā jānorāda pārtikas preces vidējā uzturvērtība, kas katrā konkrētajā gadījumā pamatojas uz:

68.1. ražotāja veikto pārtikas preces analīzi;

68.2. attiecīgās pārtikas preces sastāvdaļu zināmo vai atzīto vidējo vērtību lietošanu aprēķinos;

68.3. vispārēji noteiktu un pieņemtu lielumu izmantošanu aprēķinos.

69. Pārtikas preču enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norādi marķējumā sniedz vienkopus tabulas veidā, ja iespējams, novietojot skaitļus vienu zem otra (stabiņā). Ja vietas nav, informāciju sniedz lineārā veidā.

70. Šī nodaļa neattiecas uz dabiskajiem minerālūdeņiem un citiem ūdeņiem, kas paredzēti cilvēku patēriņam, kā arī uz diētas sabalansētājiem un uztura bagātinātājiem.

XII. Pārejas jautājumi

71. Šo noteikumu 49.3.apakšpunktā minētais nosacījums neattiecas uz Latvijā ražotām pārtikas precēm līdz 1999.gada 1.jūlijam. Ja Latvijā ražotu fasēto pārtikas preču minimālais derīguma termiņš ir ilgāks nekā 18 mēneši, norāda mēnesi un gadu.

72. Šo noteikumu 52.2., 52.3., 52.4. un 52.5.apakšpunkts neattiecas uz Latvijā ražotām pārtikas precēm. Minētās preces marķē saskaņā ar normatīvi tehniskajos dokumentos katram konkrētajam produkcijas veidam noteiktajām prasībām.

73. Līdz 2001.gada 1.jūlijam Latvijā atļauts realizēt pārtikas preces, kas nav marķētas atbilstoši šo noteikumu prasībām, bet ir marķētas atbilstoši to normatīvo aktu un normatīvi tehnisko dokumentu prasībām, kuri bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Pēc 2001.gada 1.jūlija pārtikas preces, kas nav marķētas atbilstoši šo noteikumu prasībām, bet ir marķētas atbilstoši to normatīvo aktu un normatīvi tehnisko dokumentu prasībām, kuri bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, Latvijā atļauts realizēt, ja attiecīgās pārtikas preces ražotas līdz 1999.gada 1.jūlijam un to derīguma termiņš ir ilgāks par 24 mēnešiem.

74. Ar šo noteikumu stāšanos spēkā atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1996.gada 25.jūnija noteikumus nr.227 "Noteikumi par derīguma termiņa norādīšanu fasētu pārtikas preču marķējumā" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 111.nr.).

75. Noteikumi stājas spēkā ar 1998.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents G.Krasts

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis

1.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 7.oktobra noteikumiem nr.349

Pārtikas preču sastāvdaļas, kurām marķējumā var norādīt tikai grupas nosaukumu, nenorādot tirdzniecības nosaukumu

Pārtikas preces sastāvdaļas nosaukums

Grupas nosaukums

1

2

Rafinētas eļļas, izņemot olīveļļu

Eļļa (kopā ar izcelsmes norādi "augu" vai "dzīvnieku" vai ar norādi par konkrēto augu vai dzīvnieku)
Hidrogenētām eļļām jābūt arī norādei "hidrogenēta"

Rafinēti tauki

Tauki (kopā ar izcelsmes norādi "augu" vai "dzīvnieku" vai ar norādi par konkrēto augu vai dzīvnieku
Hidrogenētiem taukiem jābūt arī norādei "hidrogenēti"

No divu vai vairāku veidu graudaugiem iegūti miltu maisījumi

Milti (kopā ar dilstošā masas secībā sakārtotu izmantoto graudaugu sarakstu)

Cietes un cietes, kas pārveidotas ar fizikāliem līdzekļiem vai fermentiem (enzīmiem)

Ciete (kopā ar norādi par konkrēto augu, ja attiecīgā sastāvdaļa var saturēt augu līmi)

Visas zivju sugas, ja zivis ir citas pārtikas preces sastāvdaļa un attiecīgās pārtikas preces nosaukumā nav minēta konkrēta zivju suga

Zivis

Visu šķirņu sieri, ja siers vai sieru maisījums ir citas pārtikas preces sastāvdaļa un attiecīgās pārtikas preces nosaukumā nav minēta konkrēta siera šķirne

Siers

Visas garšvielas, kuru masa nav lielāka par 2 % no pārtikas preces masas

Garšviela (garšvielas) vai garšvielu maisījums

Visi garšaugi vai garšaugu daļas, kuru masa nav lielāka par 2 % no pārtikas preces masas

Garšaugs (garšaugi) vai garšaugu maisījums

Visu veidu gumijas preparāti, ko izmanto kā gumijas bāzi košļājamo gumiju ražošanai

Gumijas bāze

Visu veidu sadrupināti cepti graudu produkti

Drupatas, rīvmaize

Visu veidu saharoze

Cukurs

Anhidrēta (bezūdens) dekstroze un dekstrozes monohidrāts

Dekstroze

Glikozes sīrups un anhidrēts glikozes sīrups

Glikozes sīrups

Visu veidu piena olbaltumvielas (kazeīni, kazeināti un sūkalu olbaltumvielas) un to maisījumi

Piena olbaltumvielas

Ar dažādām presēšanas metodēm iegūts (pēc vajadzības rafinēts) kakao sviests

Kakao sviests

Visi iecukurotie augļi, kuru masa nav lielāka par 10 % no pārtikas preces masas

Iecukuroti augļi

Dārzeņu maisījumi, kuru masa nav lielāka par 10 % no pārtikas preces masas

Dārzeņi

Visu veidu vīni

Vīns

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis

2.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 7.oktobra noteikumiem nr.349

Pārtikas preču sastāvdaļas (pārtikas piedevas), kurām marķējumā norāda grupas nosaukumu un pārtikas piedevas nosaukumu vai starptautisko (E) numuru

1. Antioksidanti.

2. Apjoma palielinātāji.

3. Biezinātāji.

4. Cietinātāji.

5. Emulgatori.

6. Emulģējošie sāļi (tikai apstrādātam sieram un produktiem, kas iegūti no tā).

7. Garšas pastiprinātāji.

8. Glazētājvielas.

9. Irdinātāji.

10. Konservanti.

11. Krāsvielas.

12. Mākslīgie saldinātāji.

13. Miltu apstrādes līdzekļi.

14. Mitrumuzturētāji.

15. Modificētās cietes (tirdzniecības nosaukums vai starptautiskais (E) numurs nav jānorāda, bet apzīmējums "modificēta ciete" jāpapildina ar norādi par konkrēto augu, ja modificētā ciete var saturēt augu līmi).

16. Pretsalipes vielas.

17. Propelanti.

18. Putu dzēsēji.

19. Recinātāji.

20. Skābes.

21. Skābuma regulētāji.

22. Stabilizētāji.

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis

3.pielikums
Ministru kabineta
1997.gada 7.oktobra noteikumiem nr.349

Vitamīni un minerālvielas, ko var norādīt pārtikas preču marķējumā, un to ieteicamās dienas devas

Nosaukums

Mērvienība

Ieteicamā dienas deva

Vitamīns A

µg

800,00

Vitamīns D

µg

5,00

Vitamīns E

mg

10,00

Vitamīns C

mg

60,00

Tiamīns

mg

1,40

Riboflavīns

mg

1,60

Niacīns

mg

18,00

Vitamīns B6

mg

2,00

Folacīns

µg

200,00

Vitamīns B12

µg

1,00

Biotīns

mg

0,15

Pantofēnskābe

mg

6,00

Kalcijs

mg

800,00

Fosfors

mg

800,00

Dzelzs

mg

14,00

Magnijs

mg

300,00

Cinks

mg

15,00

Jods

µg

150,00

Ekonomikas ministrs A.Sausnītis

 
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Pārtikas preču marķēšanas noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 349Pieņemts: 07.10.1997.Stājas spēkā: 01.07.1998.Zaudē spēku: 12.02.2000.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 260/262, 09.10.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
45206
01.07.1998
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)