Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumus Nr. 150 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi".

Ministru kabineta noteikumi Nr.46

Rīgā 2000.gada 8.februārī (prot. Nr.7, 10.§)

Pārtikas preču marķēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likuma 13.panta trešo daļu
un Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21.pantu

I. Vispārīgais jautājums s

1. Šie noteikumi nosaka vispārīgās prasības Latvijā izplatāmo pārtikas preču marķējumam. Ja citos normatīvajos aktos atsevišķu pārtikas preču marķējumam ir noteiktas citas prasības, piemēro attiecīgos normatīvos aktus.

II. Marķējuma vieta

2. Fasēto pārtikas preču marķējumam jābūt labi redzamā vietā uz iesaiņojuma vai attiecīgajai pārtikas precei pievienotas etiķetes. Marķējumā sniegtajai informācijai jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai. Fasēta pārtikas prece ir jebkura patēriņam paredzēta pārtikas prece atsevišķā iesaiņojumā, kurš aptver pārtikas preci tā, ka tās saturam nevar piekļūt, neatverot vai nemainot iesaiņojumu.

3. Šajos noteikumos paredzēto informāciju var norādīt tikai pārtikas preču pavaddokumentos, ja attiecīgie dokumenti ir nosūtīti iepriekš vai tiek sūtīti kopā ar pārtikas precēm, šādos gadījumos:

3.1. mazumtirdzniecībai paredzētās pārtikas preces pirms realizācijas tiek fasētas atbilstoši patērētāju pieprasītajam daudzumam;

3.2. pārtikas preces paredzētas vairumpatērētājiem - restorāniem, bāriem, slimnīcām, ēdnīcām, skolām un citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un iestādēm, kur pārtikas preces sagatavo patēriņam vai kuri attiecīgās preces sagatavo, apstrādā, sadala vai realizē mazumtirdzniecībā;

3.3. pārtikas preces tiek iesaiņotas tūlītējai pārdošanai; ;

3.4. maizes un miltu konditorejas izstrādājumi ir iesaiņoti tikai caurspīdīgā iepakojumā, un tiem nav pievienotas etiķetes, zīmes vai lentes;

3.5. atsevišķi iesaiņoti konditorejas izstrādājumi, kuriem ir dzīvnieka, olas vai cita forma, kuri nav ievietoti ārējā iepakojumā un ir paredzēti pārdošanai kā atsevišķi priekšmeti.

4. Šo noteikumu 3.punktā minētajos gadījumos uz ārējā iepakojuma (ārējais iepakojums ir iepakojums, kas ir paredzēts pārtikas preču tirdzniecības vienību grupēšanai vai nodrošina pārtikas preces drošu un ērtu transportēšanu, uzglabāšanu vai realizāciju un kuru var noņemt, neietekmējot pārtikas preces īpašības) norāda pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu, minimālo vai galīgo derīguma termiņu, ražotāja nosaukumu un adresi un, ja nepieciešams, uzglabāšanas režīmu.

5. Pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu, neto masu vai tilpumu un minimālo vai galīgo derīguma termiņu, kā arī alkohola saturu norāda vienā redzeslaukā.

III. Informācija pārtikas preču marķējumā

6. Pārtikas preces marķējumā sniegtā informācija nedrīkst maldināt par pārtikas preces identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīguma termiņu, izcelšanās vietu vai ražošanas metodēm. .

7. Pārtikas precei nedrīkst piedēvēt tādas īpašības vai ietekmi, kāda tai nepiemīt, kā arī radīt priekšstatu, ka pārtikas precei piemīt specifiskas iezīmes, ja šādas iezīmes piemīt visām attiecīgā veida pārtikas precēm.

8. Pārtikas preces marķējumā sniegtajā informācijā pārtikas precei nedrīkst piedēvēt ārstnieciskas (dziednieciskas) īpašības. Šis nosacījums neattiecas uz dabiskajiem minerālūdeņiem un pārtikas precēm, kas paredzētas atsevišķām patērētāju grupām.

9. Pārtikas preču marķējumā norāda pārtikas preces ražošanas partiju.

10. Mazumtirdzniecībai vai vairumpatērētājiem paredzēto pārtikas preču marķējumā norāda šādu informāciju:

10.1. pārtikas preces tirdzniecības nosaukums; ;

10.2. pārtikas preces (izņemot alkoholiskos dzērienus) sastāvdaļas;

10.3. noteiktu pārtikas preces sastāvdaļu vai sastāvdaļu grupu daudzums;

10.4. neto masa vai tilpums - fasētām pārtikas precēm;

10.5. pārtikas preces minimālais derīguma termiņš vai, ja prece ātri bojājas, galīgais derīguma termiņš;

10.6. īpaši pārtikas preces uzglabāšanas vai lietošanas noteikumi, ja ir nepieciešams ievērot šādus noteikumus;

10.7. ražotāja, iepakotāja vai importētāja nosaukums un adrese (nosaukumu un adresi var saīsināt, ja pēc saīsinājuma var identificēt ražotāju vai importētāju);

10.8. ziņas par pārtikas preces izcelšanās vietu, ja šādas informācijas trūkums var būtiski maldināt patērētāju;

10.9. detalizēta pārtikas preces lietošanas instrukcija, ja tāda ir nepieciešama;

10.10. dzērieniem ar alkohola saturu vairāk nekā 1,2 tilpumprocenti - alkohola saturs;

10.11. pārtikas preces enerģētiskā vērtība un uzturvērtība, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar šo noteikumu XII nodaļu.

11. Šo noteikumu 10.punktā minētā informācija nav jānorāda nefasētiem kautķermeņiem vai to daļām, kas nav paredzētas pārdošanai vienā gabalā un nav apstrādātas ar jonizējošo starojumu.

IV. Pārtikas preču ražošanas partijas norāde

12. Pārtikas preču ražošanas partija ir identiskos apstākļos ražotu, apstrādātu vai iesaiņotu pārtikas preču vienību grupa. Pārtikas preces ražošanas partiju un tās norādes veidu nosaka ražotājs. Pārtikas preces ražošanas partijas norādes sākumā jābūt burtam "L", ja attiecīgā norāde marķējumā nav skaidri nošķirta no citām norādēm. .

13. Fasētām pārtikas precēm ražošanas partiju norāda uz iesaiņojuma vai pārtikas precei pievienotās etiķetes, bet nefasētām pārtikas precēm - uz ārējā iepakojuma vai trauka, vai, ja tāda nav, - attiecīgajos pavaddokumentos.

14. Pārtikas preces ražošanas partiju var nenorādīt:

14.1. lauksaimniecības, arī zvejas produkcijai, kuru pēc iegūšanas:

14.1.1. nogādā uz pagaidu uzglabāšanas, sagatavošanas vai iepakošanas vietām;

14.1.2. transportē uz ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);

14.1.3. savāc, lai sagatavotu tūlītējai apstrādei;

14.2. ja pārtikas preces:

14.2.1. tiek fasētas uz vietas atbilstoši patērētāja pieprasītajam daudzumam;

14.2.2. tiek fasētas tūlītējai pārdošanai;

14.3. ja pārtikas preces iesaiņojuma vai trauka lielākā virsma ir mazāka par 10 cm2;

14.4. atsevišķām saldējuma porcijām (ražošanas partijas norādei jābūt uz ārējā iepakojuma);

14.5. ja pārtikas preces marķējumā ir minimālā vai galīgā derīguma termiņa norāde ar datumu un mēnesi nekodētā veidā (šis noteikums neattiecas uz Latvijā ražotām pārtikas precēm, ja vienā dienā saražo vairāk nekā vienu minēto preču ražošanas partiju).

V. Pārtikas preču tirdzniecības nosaukuma norāde

15. Pārtikas preces tirdzniecības nosaukums ir normatīvajos aktos noteikts attiecīgās pārtikas preces nosaukums vai, ja šāda nosaukuma nav, - Latvijā parasti lietotais nosaukums vai pārtikas preces apraksts un, ja nepieciešams, tās lietošanas apraksts, kas ir pietiekami precīzs, lai noteiktu pārtikas preces veidu un minēto preci varētu identificēt.

16. Pārtikas preces tirdzniecības nosaukumu nevar aizstāt ar preču zīmi, firmas zīmi vai citu nosaukumu.

17. Pārtikas preces tirdzniecības nosaukumā jāietver attiecīga norāde vai nosaukums jāpapildina ar ziņām par produkta fizikālo stāvokli vai specifisko apstrādi (piemēram, pulverveida, sasaldēts, dziļi sasaldēts, koncentrēts, žāvēts), ja šādas informācijas trūkums varētu maldināt patērētāju.

18. Jebkuras ar jonizējošo starojumu apstrādātas pārtikas preces marķējumā jābūt norādei "apstarots" vai "apstrādāts ar jonizējošo starojumu".

VI. Pārtikas preču sastāvdaļu norāde

19. Pārtikas preces sastāvdaļu sarakstā norāda visas pārtikas preces sastāvdaļas dilstošā masas secībā, kā tās ir reģistrētas pārtikas preces ražošanas procesā. Pirms pārtikas preces sastāvdaļu saraksta jābūt norādei, kurā ir vārds "sastāvdaļas" vai "sastāvs". Pārtikas preces sastāvdaļa ir jebkura viela (arī pārtikas piedeva), kas tiek lietota pārtikas preču ražošanas vai sagatavošanas procesā un ir gala produktā. .

20. Pārtikas preces sastāvdaļas norāda ar tirdzniecības nosaukumu saskaņā ar šo noteikumu 15., 16., 17. un 18.punktu.

21. Šo noteikumu 1.pielikumā minētajām pārtikas preču sastāvdaļām var norādīt tikai attiecīgās grupas nosaukumu.

22. Šo noteikumu 2.pielikumā minētajām pārtikas preču sastāvdaļām (pārtikas piedevām) norāda attiecīgās grupas nosaukumu un pārtikas piedevas nosaukumu vai starptautisko (E) numuru. Ja pārtikas preces sastāvdaļa (pārtikas piedeva) pieder pie vairākām grupām, norāda tās grupas nosaukumu, kura atbilst pārtikas preces sastāvdaļas (pārtikas piedevas) galvenajai funkcijai attiecīgajā pārtikas precē.

23. Ja pārtikas preces sastāvā ir aromatizētāji, jābūt norādei ar uzrakstu "aromatizētājs", kā arī jānorāda aromatizētāja nosaukums vai jāsniedz tā apraksts.

24. Ja pārtikas preces sastāvdaļa ir vairāku sastāvdaļu komplekss, tā elementus uzskata par attiecīgās pārtikas preces sastāvdaļām. Komplekso sastāvdaļu var ietvert pārtikas preces sastāvdaļu sarakstā, norādot kompleksās sastāvdaļas nosaukumu un kopējo masu, ja aiz tās seko kompleksās sastāvdaļas elementu saraksts. Minētais elementu saraksts nav nepieciešams, ja kompleksās sastāvdaļas saturs gala produktā ir mazāks par 25 %, izņemot šo noteikumu 2.pielikumā minētās pārtikas preču sastāvdaļas (pārtikas piedevas).

25. Pievienotā ūdens un gaistošo produktu daudzumu norāda atbilstoši to masai gala produktā. Ūdens daudzumu, kas pievienots pārtikas precei kā sastāvdaļa, aprēķina, atņemot no gala produkta kopējā daudzuma pārējo sastāvdaļu daudzumu. Ūdens daudzumu var neņemt vērā, ja tas nepārsniedz 5 % no gala produkta masas.

26. Pievienotā ūdens daudzumu nenorāda, ja tas izmantots ražošanas procesā tikai kādas koncentrētas vai atūdeņotas sastāvdaļas atšķaidīšanai, šķīdināšanai vai kā šķidra vide, ko parasti nelieto uzturā.

27. Pārtikas preču sastāvdaļas, kas tiek lietotas koncentrētā vai atūdeņotā veidā un tiek atšķaidītas vai šķīdinātas ražošanas procesā, var norādīt tādā masas secībā, kāda noteikta pirms koncentrēšanas vai atūdeņošanas (pirms atšķaidīšanas).

28. Koncentrētai vai atūdeņotai pārtikas precei, kuru paredzēts atšķaidīt vai šķīdināt, pievienojot ūdeni, sastāvdaļas var norādīt atšķaidītā produkta proporcijās, ja pārtikas preces sastāvdaļu sarakstu papildina ar vārdiem "atšķaidītā produkta sastāvdaļas" vai "lietošanai gatavā produkta sastāvdaļas".

29. Augļu vai dārzeņu maisījumiem, kuros neviens no augļiem vai dārzeņiem nav būtiskā pārsvarā, sastāvdaļas var nenorādīt dilstošā masas secībā, ja pārtikas preces sastāvdaļu sarakstu papildina ar vārdiem "mainīgās proporcijās".

30. Garšvielu vai garšaugu maisījumiem, kuros neviena no garšvielām vai neviens no garšaugiem nav būtiskā pārsvarā, sastāvdaļas var nenorādīt dilstošā masas secībā, ja pārtikas preces sastāvdaļu sarakstu papildina ar vārdiem "mainīgās proporcijās".

31. Pārtikas preču sastāvdaļas var nenorādīt:

31.1. svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, griezti vai līdzīgi apstrādāti;

31.2. gāzētam ūdenim, ja marķējumā norādīts, ka tas ir gāzēts;

31.3. raudzētam etiķim, kas iegūts no viena pamatprodukta, ja tam nav pievienotas citas sastāvdaļas;

31.4. sieram, sviestam, raudzētam pienam un krējumam (ja nav pievienotas citas sastāvdaļas, izņemot piena produktus, fermentus un siera izgatavošanai nepieciešamās mikroorganismu kultūras, vai sāls, kas nepieciešams siera ražošanā (izņemot kausētu sieru un svaigu sieru));

31.5. pārtikas precēm, kurām ir tikai viena sastāvdaļa, ja pārtikas preces tirdzniecības nosaukums ir identisks ar sastāvdaļas tirdzniecības nosaukumu vai dod iespēju precīzi identificēt sastāvdaļas veidu.

32. Par pārtikas preču sastāvdaļām neuzskata:

32.1. pārtikas preces atsevišķas sastāvdaļas elementus, ko uz laiku atdala ražošanas procesā un vēlāk atkal pievieno, nepārsniedzot sākotnējos daudzumus;

32.2. piedevas:

32.2.1. kas atrodas attiecīgajā pārtikas precē tikai tādēļ, ka ir pārtikas preces sastāvdaļas elementi un nepilda tehnoloģiskas funkcijas gala produktā;

32.2.2. kuras lieto kā apstrādes palīglīdzekļus;

32.3. vielas, ko izmanto tikai kā piedevu vai aromatizētāju šķīdinātājus vai vides veidotājus.

VII. Noteiktu pārtikas preču sastāvdaļu vai sastāvdaļu grupu daudzuma norāde

33. Pārtikas preces sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas daudzumu norāda pārtikas preces tirdzniecības nosaukumā, blakus nosaukumam vai sastāvdaļu sarakstā pie attiecīgās sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas, ja: :

33.1. attiecīgās sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas nosaukums ir pārtikas preces tirdzniecības nosaukumā vai nosaukumā, ar kādu patērētājs parasti saista attiecīgo pārtikas preci;

33.2. marķējumā ar vārdiem, zīmējumiem vai grafiskiem simboliem ir uzsvērta sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas klātbūtne;

33.3. attiecīgā sastāvdaļa vai sastāvdaļu grupa ir raksturīga attiecīgajai pārtikas precei un atšķir to no citām pārtikas precēm, kurām ir līdzīgs nosaukums vai izskats.

34. Marķējumā norāda pārtikas preces sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas procentuālo daudzumu, kāds reģistrēts sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas lietošanas brīdī pārtikas preces ražošanas procesā.

35. Pārtikas preces sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas daudzumu sastāvdaļu sarakstā var nenorādīt:

35.1. šādām pārtikas preču sastāvdaļām un sastāvdaļu grupām:

35.1.1. kuru neto masa ir norādīta saskaņā ar šo noteikumu 37.punktu vai tās norādīšana marķējumā ir noteikta citos normatīvajos aktos;

35.1.2. kuras lietotas mazos daudzumos tikai kā aromatizētāji;

35.1.3. kuras ir pārtikas preces tirdzniecības nosaukumā, bet nenosaka patērētāja izvēli vai kuru daudzums nav būtisks pārtikas preces raksturojumā vai neatšķir attiecīgo pārtikas preci no citām līdzīgām precēm;

35.2. ja citos normatīvajos aktos ir precīzi noteikts attiecīgās sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas daudzums pārtikas precē un nav prasīta tā norāde marķējumā;

35.3. augļu, dārzeņu, garšvielu vai garšaugu maisījumiem, ja neviena no maisījuma sastāvdaļām nav būtiskā pārsvarā.

VIII. Fasēto pārtikas preču neto masas vai tilpuma norāde

36. Fasēto pārtikas preču neto masu vai tilpumu norāda tilpuma vienībās (litros, centilitros vai mililitros) vai masas vienībās (kilogramos vai gramos), ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

37. Ja pārtikas prece - cieta viela - tiek pārdota sāls šķīdumā, marinādē, sīrupā vai citā šķidrumā, kura vienīgā funkcija ir vides radīšana, un tas nenosaka patērētāja izvēli, marķējumā norāda arī cietās vielas neto masu. .

38. Ja fasētā pārtikas prece sastāv no divām vai vairākām fasētām vienībām ar vienādu attiecīgās preces daudzumu, norāda katras vienības neto masu vai tilpumu un vienību skaitu. Minētās norādes var nebūt, ja atsevišķo vienību skaits ir skaidri redzams un saskaitāms no ārpuses un vismaz viena norāde par atsevišķas vienības neto masu vai tilpumu ir redzama no ārpuses.

39. Ja fasētā pārtikas prece sastāv no divām vai vairākām vienībām, kas katra atsevišķi nav uzskatāma par tirdzniecības vienību, norāda attiecīgās pārtikas preces kopējo neto masu vai tilpumu un vienību skaitu.

40. Ja pārtikas prece parasti tiek pārdota pēc skaita, tās neto masu vai tilpumu uz iesaiņojuma nenorāda, ja vienību skaits ir skaidri redzams un saskaitāms no ārpuses vai vienību skaits norādīts marķējumā.

41. Neto masu vai tilpumu var nenorādīt:

41.1. ja attiecīgās pārtikas preces ir pakļautas ievērojamam masas vai tilpuma zudumam un tiek realizētas pēc skaita vai svērtas patērētāja klātbūtnē;

41.2. ja pārtikas preces neto masa ir mazāka nekā pieci grami vai neto tilpums ir mazāks nekā pieci mililitri (izņemot garšvielas un garšaugus).

IX. Pārtikas preču derīguma termiņa norāde

42. Minimālais derīguma termiņš ir datums, līdz kuram pārtikas prece saglabā savas specifiskās standartizētās īpašības, ja tiek ievērots uzglabāšanas režīms. Pārtikas preču marķējumā preču minimālā derīguma termiņa norādi sāk ar vārdiem "Ieteicams līdz", ja tiek norādīts datums, vai "Ieteicams līdz ... beigām" (citos gadījumos) un norāda datumu vai atsauci uz vietu, kur marķējumā ir norādīts datums. .

43. Ja nepieciešams, marķējumā norāda uzglabāšanas režīmu, kāds jāievēro, lai pārtikas prece noteiktā laikposmā saglabātu savas specifiskās standartizētās īpašības.

44. Pārtikas preces minimālajā derīguma termiņā hronoloģiskā secībā un nekodētā veidā norāda datumu, mēnesi un gadu, bet, ja pārtikas preces minimālais derīguma termiņš:

44.1. nav ilgāks par trim mēnešiem, var norādīt tikai datumu un mēnesi;

44.2. ir ilgāks par trim mēnešiem, bet nav ilgāks par 18 mēnešiem, var norādīt tikai mēnesi un gadu;

44.3. ir ilgāks par 18 mēnešiem, var norādīt tikai gadu.

45. Galīgais derīguma termiņš ir datums, līdz kuram pārtikas preci drīkst lietot, ja tiek ievērots uzglabāšanas režīms. Pārtikas precēm, kas ātri bojājas un tādēļ var radīt kaitējumu cilvēka veselībai, galīgā derīguma termiņa norādi sāk ar vārdiem "Izlietot līdz", kā arī norāda datumu vai atsauci uz vietu, kur datums ir norādīts. Minētajā gadījumā marķējumā norāda, kāds pārtikas preces uzglabāšanas režīms jāievēro.

46. Pārtikas preces galīgā derīguma termiņa norādē hronoloģiskā secībā un nekodētā veidā norāda datumu, mēnesi un, ja nepieciešams, gadu. Atsevišķām pārtikas precēm norāda arī stundu atbilstoši normatīvi tehnisko dokumentu prasībām.

47. Minimālo un galīgo derīguma termiņu var nenorādīt:

47.1. svaigiem augļiem un dārzeņiem, arī kartupeļiem, kas nav mizoti, sagriezti vai apstrādāti (izņemot diedzētus graudus, pākšaugu dīgstus vai citus līdzīgus produktus);

47.2. vīniem, liķiervīniem, dzirkstošajiem vīniem un aromatizētajiem vīniem, kā arī līdzīgiem dzērieniem, kas iegūti no augļiem un ogām, un dzērieniem, kuri atbilst Latvijas kombinētās nomenklatūras klasifikatora kodiem 2206 00 39, 2206 00 59 un 2206 00 89 un ir ražoti no vīnogām vai nenorūguša vīnogu vīna;

47.3. dzērieniem, kuri satur 10 vai vairāk tilpumprocentu alkohola;

47.4. bezalkohola dzērieniem, augļu sulām, augļu nektāriem un alkoholiskajiem dzērieniem traukos, kuru tilpums ir lielāks nekā pieci litri un kuri ir paredzēti vairumpatērētājiem;

47.5. maizes un konditorejas izstrādājumiem, kuru sastāvdaļas ātri bojājas un kuras parasti izlieto 24 stundu laikā no izgatavošanas brīža; ;

47.6. pārtikas etiķim;

47.7. vārāmajam sālim;

47.8. cukuram;

47.9. konditorejas izstrādājumiem no aromatizēta vai krāsota cukura;

47.10. košļājamajām gumijām un līdzīgiem produktiem;

47.11. saldējuma porcijām.

X. Alkohola satura norāde

48. Alkohola saturu apzīmē ar norādi "% tilp." (pirms minētās norādes var būt vārds "alkohols" vai saīsinājums "alk."), norādot ne vairāk kā vienu zīmi aiz komata.

49. Pārtikas preces marķējumā (izņemot dzērienus, kuri atbilst Latvijas preču kombinētās nomenklatūras kodam 2204) norāda alkohola saturu tilpumprocentos, kas noteikts 20 °C temperatūrā, ar šādām pielaidēm: :

49.1. alum, kura alkohola saturs nepārsniedz 5,5 tilpumprocentus, un dzērieniem, kuri atbilst Latvijas preču kombinētās nomenklatūras kodiem 220600590 un 220600890 un ir ražoti no vīnogām, - 0,5 tilpumprocenti;

49.2. alum, kura alkohola saturs pārsniedz 5,5 tilpumprocentus, dzērieniem, kuri atbilst Latvijas preču kombinētās nomenklatūras kodam 220600390 un ir ražoti no vīnogām, ābolu sidram, bumbieru vīnam, augļu vīniem un līdzīgiem gāzētiem un negāzētiem dzērieniem, kas iegūti no citiem augļiem un ogām, izņemot vīnogas, dzērieniem, kas ražoti no raudzēta medus, - 1 tilpumprocents;

49.3. dzērieniem, kas satur mērcētus augļus vai augu daļas, - 1,5 tilpumprocenti;

49.4. citiem dzērieniem - 0,3 tilpumprocenti.

XI. Papildu norādes atsevišķu pārtikas preču marķējumā

50. Atsevišķu pārtikas preču marķējumā jābūt šādām papildu norādēm: :

50.1. "iesaiņots aizsargatmosfērā" - ja pārtikas prece iesaiņota, izmantojot iesaiņojuma gāzes;

50.2. "ar saldinātāju(-iem)" (tieši aiz pārtikas preces tirdzniecības nosaukuma) - pārtikas precēm, kas satur saldinātāju(-us);

50.3. "ar cukuru(-iem) un saldinātāju(-iem)" (tieši aiz pārtikas preces tirdzniecības nosaukuma) - pārtikas precēm, kas satur cukuru(-us) un saldinātāju(-us);

50.4. "satur fenilalanīna avotu" - pārtikas precēm, kas satur aspartāmu (mākslīgo saldinātāju);

50.5. "pārmērīga lietošana var izraisīt caureju" - pārtikas precēm, kurām pievienots vairāk nekā 10 % poliolu.

51. Pārtikas precēm vai pārtikas preču sastāvdaļām (izņemot pārtikas piedevas, pārtikas precēs lietotos aromatizētājus vai ražošanā izmantotos ekstrakcijas šķīdinātājus), kas pilnīgi vai daļēji ražotas no ģenētiski modificētiem produktiem, marķējumā norāda informāciju par ģenētiski modificētajām sastāvdaļām. .

52. Ja pārtikas precei ir vairāk par vienu sastāvdaļu, sastāvdaļu sarakstā vārdus "ražots no ģenētiski modificētiem produktiem" norāda iekavās aiz attiecīgās sastāvdaļas nosaukuma vai piezīmē aiz sastāvdaļu saraksta, ar zvaigznīti attiecinot norādi uz attiecīgajām pārtikas preces sastāvdaļām. Piezīmē izmanto vismaz tikpat lielus burtus kā sastāvdaļu sarakstā. Pārtikas precēm, kurām sastāvdaļas nenorāda, vārdus "ražots no ģenētiski modificētiem produktiem" norāda pārtikas preces marķējumā.

53. Ja atbilstoši šo noteikumu 21.punktam ir norādīts tikai sastāvdaļu grupas nosaukums, norādi papildina ar vārdiem "satur…, kas ražots no ģenētiski modificētiem produktiem".

54. Ja kompleksās sastāvdaļas elements ir iegūts no ģenētiski modificētiem produktiem, to norāda marķējumā: "ražots no ģenētiski modificētiem produktiem".

XII. Pārtikas preču enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde

55. Pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde satur informāciju par attiecīgās preces enerģētisko vērtību un olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem, nātriju, šķiedrvielām, kā arī par šo noteikumu 3.pielikumā minētajiem vitamīniem un minerālvielām, kas ir pārtikas precē. .

56. Pārtikas preces marķējumā vai reklāmā var sniegt grafisku vai tekstuālu informāciju, kas tieši vai netieši norāda, ka attiecīgajai pārtikas precei piemīt īpaša enerģētiskā vērtība vai uzturvērtība. Minētā informācija drīkst attiekties tikai uz pārtikas preču enerģētisko vērtību un šo noteikumu 55.punktā minētajām uzturvielām, kā arī uz uzturvielām, kas pieder pie attiecīgajām uzturvielu kategorijām vai ir to sastāvdaļas.

57. Ja ir sniegta šo noteikumu 56.punktā minētā informācija, pārtikas preces marķējumā ir nepieciešama enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde.

58. Pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norādē sniedz vienu no šādām ziņām:

58.1. pārtikas preces enerģētiskā vērtība un olbaltumvielu (olbaltumvielu saturs, kas aprēķināts pēc Kjeldāla metodes, noteikto kopējo slāpekļa daudzumu vielā reizinot ar 6,25), ogļhidrātu (jebkuri ogļhidrāti (arī polioli - cukura atvasinājumi, kuros aldehīdgrupa vai karbonilgrupa ir aizstāta ar hidroksilgrupu), kas tiek pārstrādāti (metabolizēti) cilvēka organismā) un tauku (visi lipīdi, arī fosfolipīdi) saturs pārtikas precē;

58.2. pārtikas preces enerģētiskā vērtība un olbaltumvielu, ogļhidrātu, cukuru (visi monosaharīdi un disaharīdi, kas atrodas pārtikā, izņemot poliolus), tauku, piesātināto taukskābju (taukskābes bez dubultsaitēm), šķiedrvielu (augu izcelsmes ogļhidrāti, kurus fermenti (enzīmi) cilvēka organismā nevar sadalīt) un nātrija saturs pārtikas precē.

59. Ja šo noteikumu 56.punktā minētā informācija attiecas uz cukuriem, piesātinātajām taukskābēm, šķiedrvielām vai nātriju, pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norādē sniedz šo noteikumu 58.2.apakšpunktā minēto informāciju. .

60. Pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norādē var sniegt papildu informāciju par cietes, poliolu, mononepiesātināto taukskābju (taukskābes ar vienu cisdubultsaiti), polinepiesātināto taukskābju (taukskābes ar divām vai vairākām cisdubultsaitēm, starp kurām atrodas metilēngrupa), holesterīna, šo noteikumu 3.pielikumā minēto vitamīnu vai minerālvielu daudzumu pārtikas precē, ja minētās uzturvielas tajā sastāda vismaz 15 % no šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām ieteicamajām dienas devām uz 100 g vai 100 ml, vai vienu iesaiņojumu, ja attiecīgajā iesaiņojumā ir tikai viena porcija.

61. Ja ir sniegta šo noteikumu 56.punktā minētā informācija, pārtikas preces marķējumā ir nepieciešama enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norāde uzturvielām, kas attiecināmas uz šo noteikumu 59. un 60.punktā minēto uzturvielu kategorijām. .

62. Ja pārtikas preces enerģētiskās vērtības un uzturvērtības norādē ir informācija par mononepiesātināto taukskābju vai polinepiesātināto taukskābju daudzumu vai holesterīna normu, marķējumā jānorāda arī piesātināto taukskābju daudzums.

63. Pārtikas preču enerģētiskās vērtības aprēķinos marķējumā lieto šādus koeficientus:

63.1. ogļhidrāti (izņemot poliolus) 4 kcal/g jeb 17 kJ/g;

63.2. polioli 2,4 kcal/g jeb 10 kJ/g;

63.3. olbaltumvielas 4 kcal/g jeb 17 kJ/g;

63.4. tauki 9 kcal/g jeb 37 kJ/g;

63.5. alkohols (etanols) 7 kcal/g jeb 29 kJ/g;

63.6. organiskās skābes 3 kcal/g jeb 13 kJ/g.

64. Pārtikas preces enerģētisko vērtību un uzturvielu un to komponentu daudzumu marķējumā norāda skaitliski, lietojot šādas mērvienības: :

64.1. enerģētiskajai vērtībai - kilodžouli vai kilokalorijas (kJ vai kcal);

64.2. olbaltumvielām, ogļhidrātiem, taukiem, šķiedrvielām un nātrijam - grami (g); ;

64.3. holesterīnam - miligrami (mg);

64.4. vitamīniem un minerālvielām - šo noteikumu 3.pielikumā minētās mērvienības.

65. Ja pārtikas preces uzturvērtības norādē ir informācija par cukuriem, polioliem vai cieti, minēto uzturvielu daudzumu norāda aiz informācijas par ogļhidrātu daudzumu šādā veidā:

ogļhidrāti - … g

no tiem:

cukuri - … g

polioli - … g

ciete - … g. .

66. Ja pārtikas preces uzturvērtības norādē ir informācija par taukskābes daudzumu vai veidu, vai holesterīna devu, minēto uzturvielu daudzumu norāda tieši aiz informācijas par kopējo tauku daudzumu šādā veidā:

tauki, g

no tiem:

piesātinātās taukskābes - … g

mononepiesātinātās taukskābes - … g

polinepiesātinātās taukskābes - … g

holesterīns - … mg. .

67. Enerģētisko vērtību un uzturvērtību attiecina uz 100 g vai 100 ml pārtikas preces atkarībā no veida, kādā tā tiek pārdota. Minēto informāciju papildus var attiecināt uz marķējumā norādīto porciju vai pārtikas preci atbilstoši tās sagatavošanai patēriņam, ja marķējumā ir detalizēta attiecīgās preces sagatavošanas instrukcija.

68. Informāciju par vitamīniem un minerālvielām norāda arī procentuāli no šo noteikumu 3.pielikumā minētajām ieteicamajām dienas devām.

69. Marķējumā norāda pārtikas preces vidējo uzturvērtību, kas liecina par attiecīgās uzturvielas daudzumu pārtikas precē un kas noteikta, pamatojoties uz:

69.1. ražotāja veikto pārtikas preces analīzi;

69.2. attiecīgās pārtikas preces sastāvdaļu zināmo vai atzīto vidējo vērtību lietošanu aprēķinos;

69.3. vispārīgi noteiktu un pieņemtu lielumu izmantošanu aprēķinos.

70. Pārtikas preču enerģētisko vērtību un uzturvērtību marķējumā norāda vienkopus tabulas veidā, ja iespējams, novietojot skaitļus citu zem cita (stabiņā). Ja vietas nav, informāciju sniedz lineārā veidā.

71. Šī nodaļa neattiecas uz dabiskajiem minerālūdeņiem un citiem ūdeņiem, kas paredzēti patēriņam cilvēku uzturā, kā arī uz diētas sabalansētājiem un uztura bagātinātājiem.

XIII. Noslēguma jautājumi

72. Šo noteikumu 47.2., 47.3., 47.4. un 47.5.apakšpunkts neattiecas uz Latvijā ražotām pārtikas precēm. Minētās preces marķē saskaņā ar normatīvi tehniskajos dokumentos noteiktajām prasībām katram konkrētajam produkcijas veidam. .

73. Līdz 2001.gada 1.jūlijam Latvijā atļauts realizēt pārtikas preces, kuras nav marķētas atbilstoši šo noteikumu prasībām, bet ir marķētas atbilstoši to normatīvo aktu un normatīvi tehnisko dokumentu prasībām, kuri bija spēkā līdz 1998.gada 1.jūlijam. Pēc 2001.gada 1.jūlija pārtikas preces, kuras nav marķētas atbilstoši šo noteikumu prasībām, bet ir marķētas atbilstoši to normatīvo aktu un normatīvi tehnisko dokumentu prasībām, kuri bija spēkā līdz 1998.gada 1.jūlijam, Latvijā atļauts realizēt, ja attiecīgās pārtikas preces ražotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim un to derīguma termiņš ir ilgāks par 18 mēnešiem.

74. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumus Nr.349 "Pārtikas preču marķēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 260./262.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Ekonomikas ministra vietā -
finansu ministrs E.Krastiņš

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 8.februāra
noteikumiem Nr.46

Pārtikas preču sastāvdaļas, kurām marķējumā var norādīt tikai grupas nosaukumu, nenorādot tirdzniecības nosaukumu

Nr.
p.k.
Pārtikas preces sastāvdaļas nosaukums Grupas nosaukums
1. Rafinētas eļļas, izņemot olīveļļu Eļļa (kopā ar izcelsmes norādi "augu" vai "dzīvnieku" vai ar norādi par konkrēto augu vai dzīvnieku). Hidrogenētām eļļām jābūt arī norādei "hidrogenēta"
2. Rafinēti tauki Tauki (kopā ar izcelsmes norādi "augu" vai "dzīvnieku" vai ar norādi par konkrēto augu vai dzīvnieku). Hidrogenētiem taukiem jābūt arī norādei "hidrogenēti"
3. No divu vai vairāku veidu graudaugiem iegūti miltu maisījumi Milti (kopā ar dilstošā masas secībā sakārtotu izmantoto graudaugu sarakstu)
4. Cietes un cietes, kas pārveidotas ar fizikāliem līdzekļiem vai fermentiem (enzīmiem) Ciete (kopā ar norādi par konkrēto augu, ja attiecīgā sastāvdaļa var saturēt augu līmi)
5. Visi zvejas produkti, ja zvejas produkti ir citas pārtikas preces sastāvdaļa un attiecīgās pārtikas preces nosaukumā nav minēts konkrēts zvejas produkta veids Zvejas produkti
6. Visu šķirņu sieri, ja siers vai sieru maisījums ir citas pārtikas preces sastāvdaļa un attiecīgās pārtikas preces nosaukumā nav minēta konkrēta siera šķirne Siers
7. Visas garšvielas, kuru masa nav lielāka par 2 % no pārtikas preces masas Garšviela (garšvielas) vai garšvielu maisījums
8. Visi garšaugi vai garšaugu daļas, kuru masa nav lielāka par 2 % no pārtikas preces masas Garšaugs (garšaugi) vai garšaugu maisījums
9. Visu veidu gumijas preparāti, ko izmanto kā gumijas bāzi košļājamo gumiju ražošanai Gumijas bāze
10. Visu veidu sadrupināti cepti graudu produkti Drupatas, rīvmaize
11. Visu veidu saharoze Cukurs
12. Anhidrēta (bezūdens) dekstroze un dekstrozes monohidrāts Dekstroze
13. Glikozes sīrups un anhidrēts glikozes sīrups Glikozes sīrups
14. Visu veidu piena olbaltumvielas (kazeīni, kazeināti un sūkalu olbaltumvielas) un to maisījumi Piena olbaltumvielas
15. Ar dažādām presēšanas metodēm iegūts (pēc vajadzības rafinēts) kakao sviests Kakao sviests
16. Visi iecukurotie augļi, kuru masa nav lielāka par 10 % no pārtikas preces masas Iecukuroti augļi
17. Dārzeņu maisījumi, kuru masa nav lielāka par 10 % no pārtikas preces masas Dārzeņi
18. Visu veidu vīni Vīns

Ekonomikas ministra vietā -
finansu ministrs E.Krastiņš

2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 8.februāra
noteikumiem Nr.46

Pārtikas preču sastāvdaļas (pārtikas piedevas), kurām marķējumā norāda grupas nosaukumu un pārtikas piedevas nosaukumu vai starptautisko (E) numuru

1. Antioksidanti.

2. Apjoma palielinātāji.

3. Biezinātāji.

4. Cietinātāji.

5. Emulgatori.

6. Emulģējošie sāļi (tikai apstrādātam sieram un produktiem, kas iegūti no tā).

7. Garšas pastiprinātāji.

8. Glazētājvielas.

9. Irdinātāji.

10. Konservanti.

11. Krāsvielas.

12. Mākslīgie saldinātāji.

13. Miltu apstrādes līdzekļi.

14. Mitrumuzturētāji.

15. Modificētās cietes (tirdzniecības nosaukums vai starptautiskais (E) numurs nav jānorāda, bet apzīmējums "modificēta ciete" jāpapildina ar norādi par konkrēto augu, ja modificētā ciete var saturēt augu līmi).

16. Pretsalipes vielas.

17. Propelanti.

18. Putu dzēsēji.

19. Recinātāji.

20. Skābes.

21. Skābuma regulētāji.

22. Stabilizētāji.

Ekonomikas ministra vietā -
finansu ministrs E.Krastiņš

3.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 8.februāra
noteikumiem Nr.46

Vitamīni un minerālvielas, ko var norādīt pārtikas preču marķējumā, un to ieteicamās dienas devas

Nr.
p.k.
Nosaukums Mērvienība Ieteicamā dienas deva
1. Vitamīns A mg 800,00
2. Vitamīns D mg 5,00
3. Vitamīns E mg 10,00
4. Vitamīns C mg 60,00
5. Tiamīns mg 1,40
6. Riboflavīns mg 1,60
7. Niacīns mg 18,00
8. Vitamīns B6 mg 2,00
9. Folacīns mg 200,00
10. Vitamīns B12 mg 1,00
11. Biotīns mg 0,15
12. Pantotēnskābe mg 6,00
13. Kalcijs mg 800,00
14. Fosfors mg 800,00
15. Dzelzs mg 14,00
16. Magnijs mg 300,00
17. Cinks mg 15,00
18. Jods mg 150,00

Ekonomikas ministra vietā -
finansu ministrs E.Krastiņš

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Pārtikas preču marķēšanas noteikumi Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 46Pieņemts: 08.02.2000.Stājas spēkā: 12.02.2000.Zaudē spēku: 27.03.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 44/46, 11.02.2000.
Dokumenta valoda:
EN
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
1029
12.02.2000
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)