Latvijas Republikas Prokuratūras paziņojums

Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbību

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs J.Ādamsons šā gada 11.aprīlī informēja masu saziņas līdzekļus par komisijā, aizklāti balsojot, pieņemto lēmumu 13.aprīlī atklātā plenārsēdē publiski nosaukt sešas amatpersonas, par kurām komisijai "neesot šaubu, ka tās, iespējams, esot iesaistītas pedofilijas lietā".

Apzinoties LR Prokuratūras atbildību Latvijas valsts un tautas priekšā par Satversmes 8.nodaļā valsts garantēto cilvēka pamattiesību ievērošanu,

paziņojam sekojošo:

1) Izdarot izmeklēšanu krimināllietās par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī kriminālprocesuālā kārtībā pārbaudot no Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktu par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju), saņemtos materiālus, ģenerālprokuratūra un Satversmes aizsardzības birojs šobrīd nav ieguvis pierādījumus par valsts amatpersonu kriminālsodāmu rīcību;

2) Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs J.Ādamsons līdz šim ignorējis ar likumu pilnvaroto izmeklēšanas iestāžu vairākkārtējos pieprasījumus par visu komisijas rīcībā esošo materiālu iesniegšanu Prokuratūrai un SAB to pārbaudei un novērtēšanai likumā noteiktajā kārtībā, tādējādi apzināti kavējot pilnīgu, vispusīgu un objektīvu lietas apstākļu izmeklēšanu;

3) Atbilstoši starptautiski atzītajiem tiesvedības principiem nevienu nevar atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā un atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu. Nepārbaudīta un pieņēmuma formā publiski pausta informācija par kādas personas iespējamo saistību ar noziegumu nav pieļaujama un apdraud Latvijas kā demokrātiskas valsts pastāvēšanu;

4) Pieņemot lēmumu par kriminālprocesuāli nepārbaudītas informācijas par valsts amatpersonu iespējamo saistību ar pedofilijas lietu publiskošanu, katrs Saeimas deputāts uzņemas personisku atbildību likuma priekšā par Satversmē garantēto cilvēka pamattiesību klaju ignorēšanu, un katram deputātam ir jāapzinās, ka, izplatot godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi, atbilstoši Satversmes 28.pantam viņš var tikt saukts pie tiesas atbildības.

Rīgā 2000.gada 12.aprīlī Ģenerālprokurora p.i. R.Āboliņa