Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. 17.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "lietas par dzimumnoziegumiem" ar vārdiem "lietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Lietās, kuras izskatītas slēgtā vai daļēji slēgtā tiesas sēdē, sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu pasludina atklātā tiesas sēdē. Pēc tam sprieduma motīvu daļu pasludina slēgtā tiesas sēdē."

2. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

"32.pants. Krimināllietu piekritība apgabaltiesai

Apgabaltiesai kā pirmās instances tiesai ir piekritīgas krimināllietas par noziegumiem, kas vērsti pret cilvēci, mieru, krimināllietas par kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem pret valsti un par tādiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, kas paredzēti Krimināllikuma 117. un 118.pantā, 153.panta otrajā un trešajā daļā, 154.pantā, 176.panta ceturtajā daļā, 177.panta trešajā daļā, 179.panta trešajā daļā,183.panta otrajā daļā, 184.pantā, 190.panta trešajā daļā, 192., 224. un 225.pantā, 251.panta trešajā daļā, 252.panta trešajā daļā, 253.panta trešajā un ceturtajā daļā, 257.panta otrajā daļā, 258.panta otrajā daļā, 268.pantā, 320.panta trešajā daļā, 321.panta otrajā daļā, 322.panta otrajā daļā, 323.panta otrajā daļā, 348.pantā un 349.pantā, visas krimināllietas, kurās veikti liecinošo personu speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi, kā arī visas krimināllietas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, ja tie izdarīti ar mazgadīgo vai nepilngadīgo.

Apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa var izskatīt lietas arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuras tā uzskata par nepieciešamu pieņemt savā izskatīšanā lietu juridiskās sarežģītības vai drošības apsvērumu dēļ."

3. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

"35.pants. Krimināllietas piekritības noteikšana atsevišķos gadījumos

Atsevišķos gadījumos, lai panāktu krimināllietu ātrāku izskatīšanu un varētu nodrošināt likumā noteikto kārtību un drošību lietas iztiesāšanas laikā, pirmās instances tiesai piekritīgo krimināllietu var nodot izskatīšanai citai tās pašas instances tiesai. Lietas nodošana citai tiesai pieļaujama tikai līdz tās iztiesāšanas sākumam tiesas sēdē.

Jautājumu par krimināllietas nodošanu šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai rajona (pilsētas) tiesai izšķir attiecīgās apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, bet par krimināllietas nodošanu no vienas apgabaltiesas citai apgabaltiesai - Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta."

4. Izteikt 38.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja rajona (pilsētas) tiesa noskaidrojusi tiesas sēdē, ka lieta ir piekritīga apgabaltiesai, tā nosūta lietu iztiesāšanai attiecīgajai apgabaltiesai. Lietu, ko uzsāk iztiesāt apgabaltiesa, nevar nodot iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesai, kaut arī, lietu iztiesājot, ir noskaidrots, ka tā ir piekritīga rajona (pilsētas) tiesai."

5. Izteikt 70.panta pirmās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja drošības līdzeklis izraudzīts attiecībā uz personu, kas tiek turēta aizdomās par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu vai par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kura izskatīšana saskaņā ar šā kodeksa 32.pantu piekrīt apgabaltiesai, apsūdzība pret šo personu ceļama ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no drošības līdzekļa piemērošanas dienas."

6. 77.pantā:

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"Pēc izmeklēšanas pabeigšanas pirms likumā noteiktā maksimālā apcietinājuma termiņa izbeigšanās krimināllietas materiāli nekavējoši uzrādāmi apsūdzētajam un viņa aizstāvim, lai viņi varētu ar tiem iepazīties. Šajā gadījumā laiku, kas izlietots visu apsūdzēto un viņu aizstāvju iepazīstināšanai ar krimināllietas materiāliem, neieskaita tā apcietinājuma termiņā, kas piemērots kā drošības līdzeklis, ja ievēroti šā panta otrajā un trešajā daļā minētie nosacījumi.";

izslēgt sesto daļu;

uzskatīt līdzšinējo septīto daļu par sesto daļu.

7. Izteikt 106.⁵ panta otro daļu šādā redakcijā:

"Lietas, kurās liecina aizsargājamās personas, izskatāmas slēgtā tiesas sēdē."

8. 131.panta:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Viena noziedzīga nodarījuma vai vairāku noziedzīgu nodarījumu kopīgā izdarīšanā apsūdzētu personu lietas, kā arī lietas par vienas un tās pašas personas izdarītiem vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc prokurora vai izziņas izdarītāja lēmuma ar virsprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana ir nepieciešama un nekaitē pareizai lietas izlemšanai. Lietas sadalīšanas nepieciešamība ir jāmotivē.";

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

"Gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt krimināllietā liecinošo personu speciālo procesuālo aizsardzību, lietu pēc prokurora vai izziņas izdarītāja motivēta lēmuma ar ģenerālprokurora piekrišanu var sadalīt, ja šāda sadalīšana nekaitē pareizai lietas izlemšanai.";

uzskatīt līdzšinējo ceturto un piekto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.

9. 208.¹ pantā:

aizstāt panta nosaukumā vārdus "kura būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu" ar vārdiem "kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ģenerālprokurors ar savu lēmumu var izbeigt kriminālvajāšanu pret personu, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu, un šīs palīdzības rezultātā savākti pietiekami pierādījumi, kas dod pamatu celt apsūdzību par nozieguma izdarīšanu."

10. Papildināt 223.panta otro daļu pēc vārdiem "ja tiesnesis nepievienojas apsūdzības raksta secinājumiem" ar vārdiem "vai uzskata, ka saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.¹ pantu ir iesniedzams pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā".

11. Izteikt 225.panta 1.punktu šādā redakcijā:

"1) vai lieta ir piekritīga šai tiesai un vai nav apstākļu, kuru dēļ jālūdz saņemtās lietas piekritības grozīšana;".

12. 229.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja tiesa saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.¹ pantu nolemj iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, tā tiesvedību krimināllietā aptur, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.";

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.

13. Izteikt 230.pantu šādā redakcijā:

"230.pants. Lietas virzīšana pēc piekritības vai nosūtīšana piekritības noteikšanai

Ja tiesnesis vai tiesa konstatē, ka lieta nav piekritīga šai tiesai, vai arī konstatē apstākļus, kuru dēļ jāgroza lietas piekritība, tiek pieņemts lēmums par lietas virzīšanu pēc piekritības vai par nosūtīšanu augstākas instances tiesai lietas piekritības noteikšanai."

14. 258.pantā:

papildināt pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ja tiesa saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 19.¹ pantu nolemj iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, tā tiesvedību krimināllietā aptur, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums.";

uzskatīt līdzšinējo ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par piekto, sesto un septīto daļu.

15. Papildināt 263.panta otro daļu pēc vārda "lēmumus" ar vārdiem "par pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesai".

16. Izteikt 276.pantu šādā redakcijā:

"276.pants. Tiesas izmeklēšanas sākums

Tiesas izmeklēšana sākas, prokuroram nolasot apsūdzības raksta aprakstošo daļu līdz apsūdzētā paskaidrojumiem un pierādījumu analīzei. Prokurors arī ziņo par pieteikto civilprasību. Tiesnesis nolasa lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai.

Pēc tam tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā tiesājamam, vai viņš ir iepazinies ar apsūdzības rakstu, vai viņam saprotama apsūdzība, vajadzības gadījumā izskaidro apsūdzības būtību un jautā, vai tiesājamais atzīst sevi par vainīgu, vai atzīst pieteikto civilprasību, kā arī jautā civilprasītājam un viņa pārstāvim, vai viņi uztur civilprasību.

Ja lietas izskatīšana atlikta pēc tiesas izmeklēšanas uzsākšanas un atlikto lietu izskata tas pats tiesas sastāvs, apsūdzības raksta aprakstošo daļu, civilprasības pieteikumu un lēmumu par apsūdzētā nodošanu tiesai var nenolasīt."

17. 367.¹ pantā:

papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

"Ja saņemts procesa virzītāja vai notiesātās personas pieteikums par tiesas spriedumā noteiktā soda samazināšanu sakarā ar notiesātās personas palīdzību citas personas izdarīta smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, ģenerālprokurors, iepazinies ar pieteikuma pārbaudes materiāliem, vēršas tiesā ar iesniegumu par tiesas spriedumā noteiktā soda samazināšanu vai pieņem motivētu lēmumu par atteikšanos vērsties tiesā ar iesniegumu par tiesas spriedumā noteiktā soda samazināšanu.";

uzskatīt līdzšinējo pirmo, otro, trešo un ceturto daļu attiecīgi par otro, trešo, ceturto un piekto daļu;

aizstāt līdzšinējā pirmajā daļā vārdus "būtiski palīdzējusi atklāt organizētas grupas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziegumu" ar vārdiem "palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgo nodarījumu".

18. Izslēgt 406.panta otrās daļas 2. un 4.punktu.

19. Papildināt 412.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Lietās par nepilngadīgo noziedzīgiem nodarījumiem un par tādu personu noziedzīgiem nodarījumiem, kuras ir mēmas, kurlas, aklas vai kuras savu fizisko vai psihisko trūkumu dēļ nespēj pašas īstenot savas tiesības uz aizstāvību, aizstāvis piedalās no brīža, kad minētās personas, par kurām ir ziņas, ka tās izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, sniedz paskaidrojumus par tā izdarīšanas apstākļiem."

20. Papildināt 416.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"Ja pieņemts lēmums neizdarīt tiesas izmeklēšanu, spriedumā jānorāda, ka tiesājamā vaina pierādīta, bet pierādījumu analīze nav nepieciešama."

21. Papildināt kodeksu ar jaunu 460.¹ pantu šādā redakcijā:

"460.¹ pants. Kasācijas instances tiesas pieteikums par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā

Ja, izskatot lietu, kasācijas instances tiesa uzskata, ka tiesību norma, kas piemērota šajā lietā, neatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normai (aktam), tā iesniedz pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, vienlaikus tiesvedību krimināllietā apturot, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums."

Pārejas noteikums

Lietas, kas nodotas iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, iztiesājamas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 15.februārī.

 

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 6.martā

 

Likums stājas spēkā ar 2001.gada 20.martu.