Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr.225

Rīgā 1997.gada 25.jūnijā (prot. nr. 36 8.¤)

Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 6.panta trešo daļu, 7.panta otro, ceturto un sesto daļu,
9.panta sesto daļu, 11.panta ceturto daļu un 15.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka vienotu valsts noslēpuma aizsardzības režīmu valsts un pašvaldību institūcijās un sevišķās lietvedības kārtību, šī procesa dokumentāro noformējumu, speciālo apzīmējumu un kodu lietošanu, kā arī slepenības režīma uzraudzības un dienesta izmeklēšanas kārtību.

2. Šo noteikumu prasības attiecas arī uz uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas, pildot valsts vai pašvaldības pasūtījumu, kļūst par valsts noslēpuma subjektiem. Valsts vai pašvaldības pasūtītājam, piešķirot valsts vai pašvaldību pasūtījumu, kurš saistīts ar valsts noslēpumu, līgumā par pasūtījuma izpildi jāparedz, ka izpildītājs ir atbildīgs par šo noteikumu ievērošanu.

II. Speciālo atļauju uzskaites, izsniegšanas, anulēšanas un kategoriju nomaiņas kārtība

3. Speciālās atļaujas, kas apliecina to personu tiesības pieejai valsts noslēpumam (1.pielikums), kuras ieņem attiecīgus amatus (turpmāk - persona), pirms darba uzsākšanas ar valsts noslēpuma objektiem izsniedz valsts drošības iestādes.

4. Speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam (turpmāk - speciālās atļaujas) izsniedz:

4.1. Satversmes aizsardzības birojs - pirmās kategorijas speciālās atļaujas pieejai sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem (violetā krāsā);

4.2. valsts drošības iestāde, kas veikusi personas pārbaudi, - otrās kategorijas speciālās atļaujas pieejai slepeniem valsts noslēpuma objektiem (sarkanā krāsā) un trešās kategorijas speciālās atļaujas pieejai konfidenciāliem valsts noslēpuma objektiem (zilā krāsā).

5. Speciālās atļaujas saņemšanai persona savā darbavietā:

5.1. aizpilda aptaujas lapu (2.pielikums);

5.2. ar parakstu aptaujas lapā apliecina, ka ir brīdināta par aptaujas lapā norādīto ziņu pārbaudi un ir iepazinusies ar valsts noslēpumu reglamentējošiem normatīviem aktiem;

5.3. iesniedz autobiogrāfiju un divas fotogrāfijas (3 x 4 cm).

6. Persona pirms speciālās atļaujas saņemšanas paraksta saistību rakstu (3.pielikums) par valsts noslēpuma neizpaušanu.

7. Personas pārbaudes materiālus, aptaujas lapu un saistību rakstu glabā tā valsts drošības iestāde, kura veikusi pārbaudi (turpmāk - attiecīgā valsts drošības iestāde).

8. Attiecīgā valsts drošības iestāde, kas izsniedz speciālās atļaujas, veic speciālo atļauju uzskaiti un nosūta Satversmes aizsardzības birojam informāciju par izsniegtajām speciālajām atļaujām.

9. Ja personai jāmaina speciālās atļaujas kategorija, jāpārformē vai jāanulē speciālā atļauja, institūcijas vadītājs iesniedz rakstisku pieteikumu attiecīgajai valsts drošības iestādei.

10. Ja atklājas likuma "Par valsts noslēpumu" 9.panta trešajā daļā minētie apstākļi vai tiek atklāts, ka persona par sevi sniegusi apzināti nepatiesas ziņas, attiecīgā valsts drošības iestāde anulē speciālo atļauju un informē par to institūcijas vadītāju.

III. Valsts noslēpuma aizsardzības pasākumi

11. Par valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu nodrošināšanu kopumā katrā konkrētajā institūcijā ir atbildīgs institūcijas vadītājs. Institūcijas vadītājs:

11.1. izveido slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību, kas organizē slepenības režīma nodrošināšanu institūcijā un ir atbildīga par to;

11.2. institūcijās ar nelielu sevišķās lietvedības apjomu (līdz 250 valsts noslēpuma objektiem gadā) institūcijas vadītājs pats organizē slepenības režīma nodrošināšanu vai norīko darbinieku, kas organizē slepenības režīma nodrošināšanu institūcijā un ir atbildīgs par to;

11.3. izveido nodaļu vai norīko atsevišķu darbinieku, kas ir atbildīgs par sevišķās lietvedības kārtošanu;

11.4. saskaņo ar attiecīgo valsts drošības iestādi un apstiprina kārtību par sevišķās lietvedības organizēšanu institūcijā;

11.5. saskaņo ar attiecīgo valsts drošības iestādi un apstiprina valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus institūcijā;

11.6. nosaka vai deleģē tiesības struktūrvienības vadītājam saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto valsts noslēpuma objektu sarakstu (turpmāk - Objektu saraksts) noteikt pakļautībā esoša darbinieka pieeju konkrētam valsts noslēpuma objektam;

11.7. nosaka valsts noslēpuma objektu turētāju (turētājus), kas atbild par konkrēto valsts noslēpuma objektu aizsardzības nodrošināšanas pasākumu izpildi;

11.8. atbild par valsts noslēpuma turētāju nodrošināšanu ar attiecīgu telpu, darba vietu, nepieciešamajiem piederumiem un inventāru;

11.9. pēc attiecīga rakstiska pieprasījuma saņemšanas izlemj jautājumu par citu institūciju darbinieku pieeju valsts noslēpuma objektam savā institūcijā vai tā izsniegšanu citu institūciju darbiniekiem. Ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka darbinieka pieprasījums nav saistīts ar viņa amata (dienesta) pienākumiem vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu, vadītājs pirms atļaujas izsniegšanas pieprasa no attiecīgā darbinieka institūcijas vadītāja papildu informāciju un apstiprinājumu pieprasījuma pamatotībai. Pieprasītājs institūcijas vadītāja lēmumu par atteikumu izsniegt speciālo atļauju var pārsūdzēt attiecīgajā valsts drošības iestādē;

11.10. apstiprina valsts noslēpuma objektu evakuācijas plānu ārkārtējas situācijas gadījumā vai izņēmuma stāvoklī un minētajā plānā norāda:

11.10.1. valsts noslēpuma objektus, kuri jānogādā evakuācijas vietā, jāiznīcina vai jānodod arhīvā;

11.10.2. darbiniekus, kas ir atbildīgi par evakuējamo valsts noslēpuma objektu uzskaiti un glabāšanu, sagatavošanu transportēšanai, transportēšanu un apsardzi, iznīcināšanu vai nodošanu arhīvā;

11.10.3. kārtību, kādā veicama valsts noslēpuma objektu apsardze evakuācijas vietā.

12. Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienība vai darbinieks, kas atbild par slepenības režīma nodrošināšanu, ir tieši pakļauts institūcijas vadītājam. Ja slepenības režīma nodrošināšanu institūcijā veic viens darbinieks, uz viņu attiecas visas šajos noteikumos noteiktās slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības tiesības un pienākumi.

13. Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai ir šādi pienākumi:

13.1. kontrolēt, kā amatpersonas un darbinieki, kas veic darbu ar valsts noslēpuma objektiem (turpmāk - darbinieki), ievēro un pilda valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus;

13.2. pieprasīt no darbiniekiem paskaidrojumus par valsts noslēpuma aizsardzības pasākumu neievērošanu un ziņot par konstatētajiem pārkāpumiem institūcijas vadītājam.

14. Darbiniekam, kurš veic darbu ar valsts noslēpuma objektu, ir šādi pienākumi:

14.1. pārtraukt citu personu rīcību, kuras rezultātā var notikt valsts noslēpuma izpaušana nepiederošām personām, un nekavējoties ziņot par to slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai un institūcijas vadītājam;

14.2. ievērot valsts noslēpuma objektu lietošanas, uzskaites un glabāšanas noteikumus;

14.3. izstrādājot valsts noslēpuma objektus, izmantot īpašas darba burtnīcas ar noplēšamām lapām vai atsevišķas reģistrētas melnraksta lapas. Izmantojot valsts noslēpuma objektu izstrādāšanai atsevišķas reģistrētas melnraksta lapas, ieraksti jāizdara uz cietas virsmas, lai nepaliktu teksta nospieduma pēdas;

14.4. norādīt slepenības pakāpi un citus nepieciešamos rekvizītus valsts noslēpuma objektu melnrakstos;

14.5. personiski saņemt valsts noslēpuma objektus no sevišķās lietvedības darbinieka;

14.6. veikt savā rīcībā esošo valsts noslēpuma objektu saņemšanas un atdošanas iekšējo uzskaiti;

14.7. savlaicīgi nodot struktūrvienībā, kas atbild par sevišķās lietvedības kārtošanu, valsts noslēpuma objektus vai sniegt pārskatu par to esamību pirms došanās atvaļinājumā vai komandējumā vai pirms darba attiecību pārtraukšanas;

14.8. pēc slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības darbinieku pieprasījuma nekavējoties uzrādīt pārbaudei visus valsts noslēpuma objektus, to reģistrācijas un uzskaites dokumentus;

14.9. ziņot slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienībai vai institūcijas vadītājam par izmaiņām aptaujas lapā norādītajos datos.

15. Informāciju, kas satur valsts noslēpumu, var sagatavot elektroniskajos informācijas nesējos. Minētā informācija sagatavojama un attiecīgā datu bāze veidojama tikai lokālos datoru tīklos vai atsevišķā darbam ar valsts noslēpuma objektiem paredzētā datorā, kas aizsargāts pret nesankcionētu piekļūšanu. Katram datora lietotājam jābūt individuālai parolei.

16. Par tā lokālā datoru tīkla darbību, kurā tiek veikts darbs ar valsts noslēpumu, ir atbildīgs ar institūcijas vadītāja rīkojumu (pavēli) norīkots darbinieks, kuram jānodrošina:

16.1. visas tīkla serverī esošās informācijas lietošanas automātiska uzskaite;

16.2. lokālā tīkla datoru un to lietotāju darbības seansu, kā arī lietotāju tiesību un resursu kontrole;

16.3. valsts noslēpumu saturošās informācijas neatgriezeniska izdzēšana no datoriem, kas tiek nomainīti vai nodoti remontam.

17. Valsts noslēpuma objekti, kas sagatavoti ar datora palīdzību, jāglabā tikai lokālā datoru tīkla serverī vai uz maināmā datu nesēja.

18. Telpām, kurās tiek veikti darbi ar valsts noslēpuma objektiem, jābūt kontrolējamām un nodrošinātām pret nepiederošu personu neatļautu iekļūšanu.

19. Telpām, kurās tiek uzkrāti valsts noslēpuma objekti, jāatbilst šādām prasībām:

19.1. sienām un pārseguma konstrukcijām jābūt veidotām no izturīgiem, blīviem celtniecības materiāliem (dzelzsbetons, betons, gāzbetons, akmens, ķieģeļu mūris, metālkonstrukcijas). To minimālie biezuma robežstiprības un noturības rādītāji nedrīkst būt zemāki par blīva 250 mm bieza saistīta ķieģeļu mūra robežstiprības, noturības un skaņu izolējošiem rādītājiem, ja nosacīta mūra izbūvei izmantoto ķieģeļu tilpummasa nav mazāka par 1400 kg/m3, to robežstiprība spiedē un liecē nav zemāka par 10 MPa, bet mūra saistīšanai izmantotās cementa - kaļķu javas robežstiprība spiedē ³ 2,5 MPa;

19.2. ieejas durvis var būt veidotas:

19.2.1. no metāla konstrukcijām;

19.2.2. no gaissausa (mitrums mazāks par 18%) ļoti cieta, cieta vai vidēji cieta koka (skābardis, dižskābardis, osis, ozols, kļava - cietības klase I - III), ja durvju vērtnes minimālais biezums nav mazāks par 37 mm;

19.2.3. no gaissausa (mitrums mazāks par 18%) vidēji mīksta, mīksta koka (bērzs, priede, egle, alksnis - cietības klase IV - V), ja durvju vērtnes minimālais biezums nav mazāks par 50 mm. Ja durvju vērtnes minimālais biezums šo noteikumu 19.2.2.apakšpunktā minētajos gadījumos ir 25 - 37 mm, bet šajā apakšpunktā minētajos gadījumos ir 25 - 50 mm, tās no ārpuses jānoklāj ar vismaz 4 mm biezas tērauda plāksnes apšuvumu;

19.3. durvju vai durvju virsgaismas stiklojumam atļauts izmantot tikai tādu stiklojumu (armētais, bruņustikls u.c.), kura mehāniskie stiprības un skaņas izolācijas rādītāji nav zemāki par attiecīgo durvju pamatmateriāla rādītājiem;

19.4. durvju aplodas un tās nostiprinājuma sienā konstruktīvā risinājuma drošība nedrīkst būt zemāka par attiecīgo durvju pamatmateriāla stiprību;

19.5. divvērtņu durvīs spraugai starp vērtnēm no abām pusēm jābūt nosegtai ar saduras seglīstēm. Aizliegts izmantot abpusēji veramas durvis;

19.6. durvju virām jābūt izvietotām iekšpusē vai arī viru naglām jābūt sametinātām tā, lai nebūtu iespējama durvju noņemšana;

19.7. durvīm jābūt aprīkotām ar vismaz vienu durvju vērtnē iekaļamu mehānisku slēdzeni;

19.8. logiem jābūt aprīkotiem ar tērauda režģiem ar stieņa minimālo diametru 20 mm un maksimālajām atstarpēm starp stieņiem 150 mm. Krustpunktos režģiem jābūt sametinātiem;

19.9. logi jāaprīko ar žalūzijām vai jāveic citi pasākumi, kas liegtu iespēju no ārpuses novērot telpu;

19.10. jānodrošina vēdināšanas sistēmu un dūmkanālu aizsardzība, lai nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu tiem;

19.11. ja telpas pēc darba netiek apsargātas, tās jāaprīko ar apsardzes un ugunsdzēsības signalizāciju, kas savienota ar ēkas apsardzes vai dežuranta telpu.

20. Telpu piemērotību šajos noteikumos noteiktajām prasībām pārbauda un izvērtē ar institūcijas vadītāja rīkojumu (pavēli) izveidota komisija, kurā piedalās attiecīgās valsts drošības iestādes pārstāvis. Ja komisija atzīst, ka veiktie pasākumi nodrošina valsts noslēpuma aizsardzību konkrētajā telpā, institūcijas vadītājs var izlemt jautājumu par atkāpju pieļaušanu no atsevišķām šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

21. Valsts noslēpuma objektus uzglabā seifos un metāla skapjos, kuru piemērotību ir apstiprinājusi attiecīgā valsts drošības iestāde. Uz katra seifa vai metāla skapja, kurā tiek uzglabāti valsts noslēpuma objekti, jābūt uzlīmei, kurā norāda:

21.1. par seifu vai metāla skapi atbildīgā darbinieka (turpmāk - seifa vai metāla skapja turētājs) uzvārdu;

21.2. informāciju par veicamajiem pasākumiem ar seifu vai metāla skapi evakuācijas gadījumā.

22. Valsts noslēpuma objektu glabāšanas seifu, metāla skapju un telpu atslēgu viens eksemplārs vai kodu kombinācijas kopā ar informāciju par seifa vai metāla skapja uzskaites numuru, norādi par tā atrašanās vietu un seifa vai metāla skapja turētāju (uzvārds un ieņemamais amats) glabājas slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības vai institūcijas vadītāja seifā ar seifa vai metāla skapja turētāja zīmogu (spiedogu) apzīmogotā penālī.

23. Pēc darba laika beigām darbinieks, izejot no telpas, kurā tiek glabāti valsts noslēpuma objekti:

23.1. aizslēdz un aizzīmogo seifu (metāla skapi);

23.2. aizver logus;

23.3. aizslēdz un aizzīmogo ieejas durvis;

23.4. pieslēdz telpas signalizāciju;

23.5. nodod telpu apsardzei;

23.6. nodod pret parakstu ēkas apsardzei vai dežurantam telpas ieejas durvju atslēgas vienu eksemplāru ar personisko zīmogu apzīmogotā aploksnē vai penālī.

24. Ja telpā tiek glabāti valsts noslēpuma objekti, telpas uzkopšana un citi saimniecības darbi minētajā telpā veicami valsts noslēpuma turētāja klātbūtnē.

25. Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienība vai speciāli norīkots darbinieks ne retāk kā reizi ceturksnī, bet ar institūcijas vadītāja rīkojumu (pavēli) izveidota komisija reizi gadā pārbauda attiecīgajā laikposmā uzskaitīto, saņemto un izstrādāto valsts noslēpuma objektu esamību institūcijā. Par pārbaudes rezultātiem komisija sastāda aktu.

26. Ja tiek pārtrauktas darba attiecības ar institūcijas darbinieku, kam ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, vai minēto darbinieku ieceļ citā amatā, vai viņam uzdod pildīt citus pienākumus institūcijā, darbinieks nodod visus viņa rīcībā esošos valsts noslēpuma objektus nodaļā, kas sastāda attiecīgu valsts noslēpuma objektu pieņemšanas-nodošanas aktu.

27. Avārijas dienesta darbinieki, ugunsdzēsēji, ātrās medicīniskās palīdzības brigādes, kā arī operatīvās grupas, ja ir noticis noziegums, valsts noslēpuma objekta teritorijā un telpās, kurās tiek veikts darbs ar valsts noslēpuma objektiem, tiek ielaistas un uzturas tajās apsardzes darbinieku vai par slepenības režīma nodrošināšanu atbildīgā darbinieka klātbūtnē. Pirmstiesas izmeklēšanas darbībās ar valsts noslēpuma objektiem to atrašanās teritorijā un telpās pēc procesa virzītāja priekšlikuma piedalās attiecīgās valsts drošības iestādes darbinieks.

28. Valsts noslēpuma objektus adresātiem:

28.1. Rīgā un ārvalstīs nogādā Latvijas Valsts Valdības un diplomātisko sakaru pārvalde;

28.2. pārējā Latvijas teritorijā ar Latvijas Valsts Valdības un diplomātisko sakaru pārvaldes starpniecību nogādā bezpeļnas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Latvijas pasts" kurjerpasts;

28.3. Latvijas teritorijā var nogādāt institūciju kurjeri vai ar attiecīgās institūcijas vadītāja rīkojumu (pavēli) norīkots darbinieks.

29. Latvijas Valsts Valdības un diplomātisko sakaru pārvalde valsts noslēpuma objektus pārvadā ar dienesta autotransportu, gaisa transportu vai vilcienu. Valsts noslēpuma objekti tiek pārvadāti noplombētā veidā, tos nedrīkst pakļaut pārbaudei vai aizturēšanai.

30. Par Latvijas Valsts Valdības un diplomātisko sakaru pārvaldei nodoto valsts noslēpuma objektu saglabāšanu to pārvadāšanas un piegādes gaitā ir atbildīgs minētās pārvaldes priekšnieks, kurš saskaņā ar šo noteikumu prasībām nosaka sūtījumu pieņemšanas, pārvadāšanas, piegādes un nodošanas kārtību.

31. Institūciju kurjeri vai ar institūcijas vadītāja rīkojumu norīkots darbinieks valsts noslēpuma objektu nogādā adresātam, izmantojot dienesta autotransportu vai tos pārnēsājot. Nogādājot valsts noslēpuma objektus, aizliegts izmantot sabiedrisko transportu.

32. Pirms izbraukšanas komandējumā darbinieks nosūta valsts noslēpuma objektu uz komandējuma vietu.

33. Institūcijas vadītājs atsevišķos gadījumos var atļaut darbiniekam ņemt līdzi uz ārvalstīm darbam nepieciešamos slepenus un konfidenciālus valsts noslēpuma objektus, ja minētais darbinieks izmanto dienesta autotransportu vai gaisa transportu. Pirms valsts noslēpuma objektu vešanas uz ārvalsti minētajam darbiniekam:

33.1. jāsaņem apliecinājums no attiecīgās ārvalsts organizācijas par iespēju nodrošināt valsts noslēpuma objektu glabāšanu;

33.2. jāsaņem informācija par drošas glabāšanas iespēju visā komandējuma laikā.

34. Valsts noslēpuma objektus ārvalstīs var glabāt:

34.1. saskaņā ar ārlietu ministra izdoto instrukciju Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības telpās, ievērojot valsts noslēpuma objekta aizsardzības nodrošināšanas pasākumus;

34.2. to ārvalstu kontrolētās telpās, ar kurām Latvijas Republikai ir noslēgti līgumi par klasificētās informācijas aizsardzību.

35. Ja valsts noslēpuma objektus nosūta uz ārvalstīm, tos noformē šādi:

35.1. dubultaploksnēs vai līdzīgā iesaiņojumā;

35.2. iekšējā aploksne jānoformē saskaņā ar šo noteikumu VI nodaļas prasībām;

35.3. uz ārējās aploksnes norāda tikai nosūtītāja un saņēmēja adresi.

36. Ja personai, kurai nav attiecīgās speciālās atļaujas, kļuvis zināms valsts noslēpums, tās pienākums ir glabāt to, bet attiecīgajai valsts drošības iestādei, kurai šis fakts kļuvis zināms, rakstiski jābrīdina minētā persona par pienākumu glabāt valsts noslēpumu. Ja personai, kurai nav attiecīgās speciālās atļaujas, valsts noslēpums kļuvis zināms civilprocesa vai kriminālprocesa ietvaros, tad procesa virzītājam ir pienākums informēt par to attiecīgo valsts drošības iestādi, kurai rakstiski jābrīdina minētā persona par pienākumu glabāt valsts noslēpumu.

IV. Valsts noslēpuma objektu klasificēšana un deklasificēšana

37. Valsts noslēpuma objektu klasificēšana ir slepenības pakāpes (sevišķi slepeni, slepeni, konfidenciāli) piešķiršana objektam saskaņā ar Objektu sarakstu.

38. Valsts noslēpuma objektu deklasificēšana ir slepenības pakāpes atcelšana objektam.

39. Valsts noslēpuma objektu klasificē darbinieks, kas to paraksta vai apstiprina. Klasificējot valsts noslēpuma objektus, jānorāda termiņš, pēc kura beigām jālemj par attiecīgā objekta slepenības pakāpes saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu. Pēc minētā termiņa beigām slepenības pakāpi pārskata darbinieks, kas parakstījis vai apstiprinājis valsts noslēpuma objektu, vai darbinieks, kurš saskaņā ar amata (dienesta) pienākumiem veic ar valsts noslēpuma izmantošanu un aizsardzību saistītu darbu.

40. Klasificējot valsts noslēpuma objektu, par tā kopējo slepenības pakāpi nosaka augstāko no atsevišķajās attiecīgā objekta sastāvdaļās norādītajām slepenības pakāpēm.

41. Ja vairākus valsts noslēpuma objektus ar dažādām slepenības pakāpēm apvieno vienā objektā, tam piešķir augstāko slepenības pakāpi, kāda bija atsevišķiem objektiem, un nosaka garāko no slepenības pakāpes saglabāšanas vai grozīšanas termiņiem.

42. Valsts noslēpuma objekta daļas var izmantot katru atsevišķi, tās apzīmējot kā patstāvīgus klasificētus valsts noslēpuma objektus.

43. Ja pazemina valsts noslēpuma objekta slepenības pakāpi, grozījumi attiecīgā objekta apzīmējumos izdarāmi mēneša laikā pēc slepenības pakāpes pazemināšanas. Ja paaugstina valsts noslēpuma objekta slepenības pakāpi, grozījumi attiecīgā objekta apzīmējumos izdarāmi nekavējoties pēc slepenības pakāpes paaugstināšanas.

44. Par valsts noslēpuma objekta slepenības pakāpes grozīšanu darbinieks, kas izdara grozījumu attiecīgā objekta apzīmējumos, informē citus minētā objekta turētājus.

45. No citām institūcijām saņemtajiem valsts noslēpuma objektiem slepenības pakāpi drīkst grozīt pēc tam, kad saņemta šīs institūcijas rakstiska informācija par slepenības pakāpes grozīšanu attiecīgajam objektam.

46. Ja objekts atbilst valsts noslēpuma objekta kritērijiem, bet nav iekļauts Objektu sarakstā, attiecīgās institūcijas vadītājs:

46.1. piešķir minētajam objektam pagaidu slepenības pakāpi uz laiku līdz sešiem mēnešiem;

46.2. noteiktā kārtībā sagatavo un iesniedz priekšlikumus par grozījumiem Objektu sarakstā;

46.3. nodrošina attiecīgā objekta aizsardzību saskaņā ar šo noteikumu prasībām;

46.4. atceļ objekta pagaidu slepenības pakāpi, ja sešu mēnešu laikā Objektu saraksts nav attiecīgi grozīts.

47. Valsts noslēpuma objekta atsevišķās neklasificētās daļas, atdalot no klasificētā valsts noslēpuma objekta, var izmantot atklāti.

48. Mācību nolūkiem izmantotie atklātie valsts noslēpuma objekti, kas imitē klasificētos objektus, uzskatāmi par atklātiem.

V. Speciālu apzīmējumu lietošana

49. Valsts noslēpuma objektus apzīmē, noteiktā kārtībā izvietojot attiecīgus apzīmējumus (4.pielikums) un pievienojot īpašas norādes lapas, ka objekts ir attiecīgi klasificēts: sevišķi slepeniem - violetā krāsā, slepeniem - sarkanā, konfidenciāliem - zilā krāsā. Ja norādes lapas nav iespējams izmantot, izmanto norādes uzlīmes.

50. Valsts noslēpuma objekta norādes lapā sniedz tikai šādas ziņas:

50.1. lapas augšējās malas un apakšējās malas vidū norāda objekta kopējo slepenības pakāpi ("SEVIŠĶI SLEPENI", "SLEPENI", "KONFIDENCIĀLI");

50.2. lapas vidū norāda, ka attiecīgā informācija tiek aizsargāta saskaņā ar likumu "Par valsts noslēpumu".

51. Valsts noslēpuma objekta attiecīgas krāsas norādes uzlīmes tiek līmētas uz disketēm, tabulām, kartēm, zīmējumiem vai fotogrāfijām. Norādes uzlīmē jānorāda:

51.1. valsts noslēpuma objekta slepenības pakāpe;

51.2. institūcijas nosaukums;

51.3. valsts noslēpuma objekta reģistrācijas numurs un datums;

51.4. īss saturs.

52. Visas valsts noslēpuma objekta lapas numurē, katras lapas apakšējās malas labajā stūrī ar arābu cipariem norāda lapas kārtas numuru un aiz domuzīmes - dokumenta kopējo lapu skaitu. Atzīme par klasifikācijas pamatojumu un klasificētājas amatpersonas uzvārdu un parakstu norādāma dokumenta pirmās lapas apakšējā labajā pusē.

53. Katras valsts noslēpuma objekta lapas augšējās malas un apakšējās malas vidū izdara atzīmi par attiecīgā objekta konkrētajā lapā ietvertās informācijas slepenības pakāpi - "SEVIŠĶI SLEPENI", "SLEPENI" vai "KONFIDENCIĀLI". Ja valsts noslēpuma objekta konkrētajā lapā nav klasificētās informācijas, tad šīs lapas augšējās malas un apakšējās malas vidū izdara atzīmi "NAV KLASIFICĒTS".

54. Ja groza valsts noslēpuma objekta slepenības pakāpi vai minēto objektu deklasificē, attiecīgi izdara grozījumus apzīmējumos un norādēs uz valsts noslēpuma objekta, kā arī pamato grozījumu izdarīšanu. Uz deklasificētajiem valsts noslēpuma objektiem izdara atzīmi "NAV KLASIFICĒTS".

55. Valsts noslēpuma objekta atsevišķajām sastāvdaļām, teksta rindkopām, punktiem vai apakšpunktiem atbilstoši ietvertajai informācijai var būt dažādas slepenības pakāpes vai arī nebūt slepenības. Tādā gadījumā valsts noslēpuma objekta tekstā pirms šīm daļām tajās ietvertās informācijas slepenības pakāpes apzīmēšanai lieto speciālus saīsinātus apzīmējumus: "Sevišķi slepeni" - (SS), "Slepeni" - (S), "Konfidenciāli" - (K), bet valsts noslēpuma objekta sastāvdaļām, kurās nav klasificētās informācijas, - (N).

56. Ja valsts noslēpuma objekts satur ārvalstu vai starptautisko organizāciju klasificēto informāciju, attiecīgā objekta pirmās lapas augšējā kreisajā stūrī jānorāda pamatobjekta speciālie apzīmējumi oriģinālvalodā (5.pielikums).

57. Ārvalstu klasificētās informācijas tulkojumam pirmās lapas augšējā kreisajā stūrī raksta vārdu "Tulkojums" un norāda valsti vai starptautisko organizāciju, no kuras šī informācija saņemta, kā arī lieto citus šajos noteikumos paredzētos apzīmējumus.

58. Valsts noslēpuma objektiem, kas paredzēti nosūtīšanai uz ārvalstīm vai starptautiskajām organizācijām, lieto starptautiski pieņemtos apzīmējumus: sevišķi slepenajai informācijai - "TS", slepenajai - "S", konfidenciālajai - "C" un neklasificētajai informācijai - "U".

VI. Sevišķā lietvedība

59. Institūcijā saņemto un sagatavoto valsts noslēpuma objektu reģistrācijas un uzskaites, saņemšanas, glabāšanas, izsniegšanas, izmantošanas, nosūtīšanas un iznīcināšanas dokumentāro noformējumu veic struktūrvienība, kas atbild par sevišķās lietvedības kārtošanu (turpmāk - nodaļa), vai institūcijā ar nelielu sevišķās lietvedības apjomu (līdz 250 valsts noslēpuma objektiem gadā) - ar institūcijas vadītāja rīkojumu (pavēli) norīkots sevišķās lietvedības darbinieks. Nodaļa vai attiecīgais sevišķās lietvedības darbinieks ir tieši pakļauts institūcijas vadītājam.

60. Sevišķo lietvedību kārto atsevišķi no institūcijas pārējās lietvedības. Valsts noslēpuma objektus institūcijā saņem un nosūta tikai ar nodaļas starpniecību.

61. Nodaļas darbinieks saņem institūcijai adresētos klasificētos sūtījumus, pārbauda sūtījuma adreses atbilstību, pārliecinās par sūtījuma iesaiņojuma un tā apzīmogojuma stāvokli, salīdzina sūtījuma reģistrācijas numurus ar kurjera reģistrā (6.pielikums) norādītajiem, parakstās par sūtījuma saņemšanu un reģistrē to institūcijā saņemto klasificēto sūtījumu reģistrācijas žurnālā (7.pielikums).

62. Ja nodaļas darbinieks konstatē klasificētā sūtījuma iesaiņojuma vai apzīmogojuma bojājumu, kura dēļ varētu būt atklāts sūtījuma saturs, viņš veic šādas darbības:

62.1. izdara atzīmi par to kurjera reģistrā;

62.2. sastāda par saņemto sūtījumu aktu trīs eksemplāros, kurā norāda bojājuma raksturu un kuru paraksta saņēmējs un kurjers;

62.3. izdara attiecīgu atzīmi saņemto klasificēto sūtījumu reģistrācijas žurnālā;

62.4. šo noteikumu 62.2.apakšpunktā minētā akta otro eksemplāru nosūta nosūtītājam;

62.5. šo noteikumu 62.2.apakšpunktā minētā akta trešo eksemplāru nosūta attiecīgajai valsts drošības iestādei.

63. Saņemto klasificēto sūtījumu ar atzīmi "Personiski" nodaļas darbinieks neatvērtu nodod adresātam, kas par šī sūtījuma saņemšanu parakstās saņemto sūtījumu reģistrācijas žurnālā.

64. Pēc klasificētā sūtījuma atvēršanas nodaļas darbinieks:

64.1. pārliecinās par valsts noslēpuma objektu un to numuru atbilstību pavadrakstā (ja tāds ir) norādītajam vai uz sūtījuma norādītajiem numuriem;

64.2. sastāda aktu divos eksemplāros un nosūta akta otro eksemplāru sūtītājam, ja konstatē norādīto valsts noslēpuma objektu iztrūkumu vai liekus valsts noslēpuma objektus sūtījumā;

64.3. sadala valsts noslēpuma objektus grupās atbilstoši to slepenības pakāpei;

64.4. pievieno katram valsts noslēpuma objektam atbilstošu norādes lapu;

64.5. reģistrē valsts noslēpuma objektus slepenības pakāpei atbilstošajā saņemto klasificēto valsts noslēpuma objektu reģistrācijas un uzskaites žurnālā (8.pielikums).

65. Uz katra saņemtā klasificētā valsts noslēpuma objekta pavadraksta pirmās lapas apakšējās malas labajā pusē izdara atzīmi par minētā objekta saņemšanu un reģistrāciju, kurā norāda saņēmējas institūcijas nosaukumu, saņemšanas datumu, laiku un reģistrācijas numuru.

66. Saņemtos reģistrētos valsts noslēpuma objektus pret parakstu attiecīgajā reģistrācijas žurnālā nodod izskatīšanai adresātam vai institūcijas vadītājam, kas savus norādījumus un uzdevumus šī dokumenta izpildei nosaka rezolūcijā uz dokumenta.

67. Rezolūcijā noteiktos uzdevumus un to izpildītājus nodaļas darbinieks atzīmē attiecīgajā reģistrācijas žurnālā un pret parakstu žurnālā iepazīstina ar valsts noslēpuma objekta saturu vai nodod valsts noslēpuma objektu norādītajam izpildītājam. Ja klasificētajā valsts noslēpuma objektā ietverto uzdevumu izpilde uzdota vairākiem izpildītājiem, tad minēto objektu no viena izpildītāja citam izpildītājam nodod tikai ar nodaļas starpniecību un to ieraksta attiecīgajā reģistrācijas žurnālā.

68. Institūcijas darbinieks, kas strādā ar valsts noslēpuma objektiem:

68.1. darbam saņemtos un paša sagatavoto klasificēto valsts noslēpuma objektu projektus uzskaita savā darbinieka klasificēto valsts noslēpuma objektu iekšējās uzskaites žurnālā, kura iekārtojumu nosaka institūcijas vadītāja apstiprinātā sevišķās lietvedības instrukcija;

68.2. pierakstus par valsts noslēpuma objektiem un valsts noslēpuma objektu melnrakstus sagatavo darba burtnīcā vai uz šim nolūkam izsniegtajām numurētajām melnraksta lapām, kuras uzskaita attiecīgā darbinieka klasificēto valsts noslēpuma objektu iekšējās uzskaites žurnālā.

69. Izstrādātos un parakstītos valsts noslēpuma objektus izstrādātājs pret parakstu savā klasificēto valsts noslēpuma objektu iekšējās uzskaites žurnālā kopā ar melnrakstiem nodod nodaļā, kur izstrādātos klasificētos valsts noslēpuma objektus reģistrē atbilstošās slepenības pakāpes nosūtāmo un iekšējās aprites klasificēto valsts noslēpuma objektu reģistrācijas un uzskaites žurnālā (9.pielikums). Melnrakstus iznīcina nodaļas darbinieks izstrādātāja klātbūtnē, un par to abi parakstās darba burtnīcas attiecīgo lapu pasaknī vai attiecīgajā atsevišķo numurēto melnraksta lapu uzskaites žurnālā.

70. Klasificētos valsts noslēpuma objektus (rīkojuma dokumentus, nolikumus, instrukcijas un citus dokumentus) nodaļas darbinieks reģistrē vienotā minēto dokumentu veidu reģistrācijas un uzskaites žurnālā vai katram dokumenta veidam iekārto atsevišķu žurnālu, kurā norāda:

70.1. reģistrācijas numuru;

70.2. reģistrācijas datumu;

70.3. dokumenta veidu un slepenības pakāpi;

70.4. dokumenta nosaukumu;

70.5. dokumenta parakstītāja amatu un uzvārdu;

70.6. dokumenta apstiprinātāja amatu un uzvārdu;

70.7. eksemplāru skaitu un to numurus;

70.8. lapu skaitu viena eksemplāra pamatdokumentā;

70.9. lapu skaitu viena eksemplāra pielikumā;

70.10. dokumenta saņēmējiestādi (struktūrvienību), atbildīgās personas uzvārdu;

70.11. parakstu par saņemšanu, saņemšanas datumu un laiku vai nosūtīšanas reģistra datumu un numuru;

70.12. nodaļas darbinieka parakstu par dokumenta atpakaļsaņemšanu, datumu un laiku;

70.13. lietas numuru (lapu numurus), kurā ievietots dokuments.

71. Institūcijās ar nelielu saņemto, sagatavoto, nosūtāmo un iekšējā apritē esošo valsts noslēpuma objektu skaitu (līdz 250 objektiem gadā) to reģistrāciju un uzskaiti var veikt vienotā saņemto, sagatavoto, nosūtāmo un iekšējā apritē esošo klasificēto valsts noslēpuma objektu uzskaites žurnālā, kurā jānorāda visa šo noteikumu 7., 8. un 9.pielikumā noteiktā informācija.

72. Darba burtnīcu un reģistrācijas un uzskaites žurnālu lapas numurē, caurauklo un lapu skaitu apliecina ar nodaļas zīmogu un darbinieka parakstu. Katrai darba burtnīcas lapai jābūt pasaknim ar lapas numuru. Pasaknī norāda ieraksta izdarīšanas laiku un īsu saturu. Nodaļas darbinieks un darba burtnīcas lietotājs ar parakstu uz pasakņa apliecina attiecīgās lapas iznīcināšanu.

73. Darba burtnīcas, atsevišķās melnrakstiem paredzētās lapas, disketes, optiskos diskus un magnētiskās kasetes reģistrē nodaļā reģistrācijas un uzskaites žurnālā, kura iekārtojumu nosaka saskaņā ar institūcijas vadītāja apstiprināto kārtību par sevišķās lietvedības organizēšanu institūcijā.

74. Sagatavojot valsts noslēpuma objektu nosūtīšanai, attiecīgā objekta izstrādātājs tā pēdējās lapas otrā pusē raksta nosūtīšanas uzdevumu (10.pielikums). Katru nosūtāmā objekta eksemplāru adresē tikai vienam saņēmējam.

75. Ja klasificētā valsts noslēpuma objekta (dokumenta) tīrrakstu sagatavo mašīnraksta vai datorraksta birojā (turpmāk - mašīnraksta birojs), mašīnraksta biroja atbildīgais darbinieks par melnraksta saņemšanu parakstās uz pasūtītāja - dokumenta izstrādātāja - darba burtnīcas pasakņa, bet par melnrakstiem, kas izpildīti uz atsevišķām reģistrētām lapām, - darbinieka klasificēto valsts noslēpuma objektu iekšējās uzskaites žurnālā.

76. Nodrukāto klasificētā dokumenta tīrrakstu un tā melnrakstu mašīnraksta biroja atbildīgais darbinieks reģistrē mašīnraksta darbu reģistrācijas un uzskaites žurnālā, kura iekārtojumu nosaka saskaņā ar institūcijas vadītāja apstiprināto kārtību par sevišķās lietvedības organizēšanu institūcijā.

77. Klasificēto valsts noslēpuma objektu pavairo saskaņā ar nosūtīšanas uzdevumu vai institūcijas vadītāja atļauju (uzdevumu). Ziņas par pavairošanu norāda attiecīgo klasificēto dokumentu pavairošanas uzskaites žurnālā, kura iekārtojumu nosaka saskaņā ar institūcijas vadītāja apstiprināto kārtību par sevišķās lietvedības organizēšanu institūcijā.

78. No valsts noslēpuma objektiem, kas saņemti no citām institūcijām, aizliegts izgatavot norakstus un izrakstus, kā arī pavairot tos bez nosūtītāja rakstiskas atļaujas.

79. Valsts noslēpuma objektus nosūta speciālās drošību garantējošās aploksnēs vai gaismu necaurlaidīgās aploksnēs, bandrolēs (11.pielikuma 1.zīmējums), rulonveida pakās (11.pielikuma 2.zīmējums) vai līdzīgā iesaiņojumā. Ja nav pieejams gaismu necaurlaidīgs iesaiņojums, valsts noslēpuma objektu apliek ar gaismu necaurlaidīgu papīru. Valsts noslēpuma objekts jāsaloka vai jāiesaiņo tā, lai teksts nesaskartos ar aploksni vai iesaiņojumu.

80. Ja valsts noslēpuma objekta nosūtīšanai izmanto parastās aploksnes, tās noformējamas šādā veidā:

80.1. aploksnes aploces krustām šķērsām cauršuj ar diegu (11.pielikuma 3.zīmējums) vai visā to garumā aplīmē ar speciāli šim nolūkam paredzētu līmlenti, vai caurdur ar skavām (11.pielikuma 4.zīmējums);

80.2. cauršujot aploksnes aploces ar diegu, tā mezglam jābūt aploksnes otrās puses centrā;

80.3. uz skavām un diega mezgla uzlīmē uzlīmi ar institūcijas spiedoga nospiedumu tā, lai nosegtu skavas un mezglu, bet nenosegtu diega galus (11.pielikuma 3., 4. un 5.zīmējums);

80.4. ja aploksnes aploces paredzēts visā to garumā aplīmēt ar līmlenti, uz aplocēm vispirms uzlīmē uzlīmes;

80.5. liela izmēra aploksnes apzīmogo ar piecām uzlīmēm (11.pielikuma 6.zīmējums);

80.6. uzlīmēm izmanto tikai plāno papīru, ko no virspuses pārklāj ar bezkrāsainu līmi.

81. Aploksnes vai bandroles labajā augšējā stūrī norāda slepenības pakāpi, iesaiņotāja vārdu un uzvārdu un to apstiprina ar spiedogu, kreisajā augšējā stūrī - nosūtītāju un sūtījuma numuru, vidū raksta adresātu (11.pielikuma 3.zīmējums).

82. Liela izmēra valsts noslēpuma objektu nosūtīšanai izmanto maisus, kastes vai konteinerus (11.pielikuma 7. - 10.zīmējums), kurus apzīmogo ar zīmoglakas spiedogu vai plombu.

83. Ja valsts noslēpuma objektus ar dažādām slepenības pakāpēm nosūta vienā iesaiņojumā, uz sūtījuma aploksnes norāda tajā ievietoto valsts noslēpuma objektu augstāko slepenības pakāpi.

84. Nosūtīšanai sagatavotos klasificētos sūtījumus uzskaita un izdara atzīmi ar Latvijas Valsts Valdības un diplomātisko sakaru pārvaldes vai institūcijas kurjeru starpniecību nosūtītās korespondences reģistrā, kuru divos eksemplāros sastāda nodaļas darbinieks. Sūtījumus kopā ar minētā reģistra pirmo eksemplāru nodod Latvijas Valsts Valdības un diplomātisko sakaru pārvaldes vai institūcijas kurjeram. Nodaļā paliekošajā otrajā minētā reģistra eksemplārā kurjers norāda nogādei pieņemto sūtījumu skaitu (vārdiem), datumu un laiku un apliecina ierakstu ar savu parakstu un zīmoga vai spiedoga nospiedumu. Kurjers pēc sūtījumu nodošanas adresātam reģistra pirmo eksemplāru ar saņēmēja norādīto pieņemto sūtījumu skaitu (vārdiem), datumu, laiku, parakstu un zīmoga vai spiedoga nospiedumu atdod nodaļā.

85. Institūcijas sevišķajā lietvedībā seifus, metāla skapjus, speciālās glabātuves un to atslēgas uzskaita atsevišķā žurnālā, kura iekārtojumu nosaka saskaņā ar institūcijas vadītāja apstiprināto kārtību par sevišķās lietvedības organizēšanu institūcijā.

86. Institūcijas un tās struktūrvienību zīmogus un darbinieku personiskos spiedogus attiecīgās institūcijas sevišķajā lietvedībā uzskaita atsevišķā žurnālā, kura iekārtojumu nosaka saskaņā ar institūcijas vadītāja apstiprināto kārtību par sevišķās lietvedības organizēšanu institūcijā.

87. Darbam ar valsts noslēpuma objektiem nepieciešamos speciālos portfeļus, koferus, kastes un maisus attiecīgās institūcijas sevišķajā lietvedībā uzskaita atsevišķā žurnālā, kura iekārtojumu nosaka saskaņā ar institūcijas vadītāja apstiprināto kārtību par sevišķās lietvedības organizēšanu institūcijā.

88. Tehniskos informācijas nesējus (disketes, optiskos diskus, magnētiskās kasetes), kas satur klasificēto informāciju, reģistrē nodaļā attiecīgā reģistrācijas un uzskaites žurnālā, kura iekārtojumu nosaka saskaņā ar institūcijas vadītāja apstiprināto kārtību par sevišķās lietvedības organizēšanu institūcijā.

89. Reģistrācijas un uzskaites žurnālos nedrīkst būt ierakstu dzēsumu vai aizkrāsojumu. Katrs izdarītais labojums jāatrunā, jānorāda attiecīgā darbinieka uzvārds un izdarītais labojums viņam jāapliecina ar savu parakstu.

90. Lai sistematizētu valsts noslēpuma objektus, nodaļa katram kalendāra gadam izstrādā un institūcijas vadītājs apstiprina institūcijas sevišķās lietvedības lietu nomenklatūru (12.pielikums).

91. Saskaņā ar apstiprināto sevišķās lietvedības lietu nomenklatūru nodaļā iekārto un noformē sevišķās lietvedības lietu vākus (13.pielikums).

92. Katrā lietā hronoloģiskā secībā saskaņā ar valsts noslēpuma objekta saturu un veidu ievieto attiecīgās lietas nosaukumam atbilstošus izpildītus un pilnīgi noformētus klasificētos valsts noslēpuma objektus. Ja lietas vienos vākos ievietojamo valsts noslēpuma objektu apjoms pārsniedz 250 lapas, tad minēto lietu sadala sējumos.

93. Katrā pabeigtajā lietā (lietas sējumā) ievieto tajā esošo valsts noslēpuma objektu sarakstu (14.pielikums).

94. Valsts noslēpuma objektu no lietas drīkst izņemt tikai ar attiecīgās institūcijas vadītāja rakstisku atļauju, atstājot lietā izziņu par minētā objekta izņemšanu no šīs lietas (15.pielikums).

95. Katru pabeigto lietu (tās sējumu) lietvedības gada beigās ieraksta institūcijas sevišķās lietvedības pabeigto lietu reģistrācijas un uzskaites žurnālā (aprakstā) (16.pielikums).

96. Sevišķajā lietvedībā pabeigtās lietas:

96.1. līdz noteiktā termiņa beigām glabā nodaļā. Ja attiecīgā lieta kā valsts noslēpums zaudējusi nozīmīgumu pirms noteiktā termiņa, to deklasificē un ar aktu nodod glabāšanai institūcijas arhīvā;

96.2. pēc termiņa izbeigšanās deklasificē un ar aktu nodod glabāšanai institūcijas arhīvā.

97. Ja institūciju, kurā kārto sevišķo lietvedību, likvidē vai reorganizē, sevišķās lietvedības lietas sakārto, noformē un ar aktu nodod institūcijai, kas ir likvidējamās vai reorganizējamās institūcijas tiesību un saistību pārņēmēja. Sevišķās lietvedības lietas pēc saskaņošanas ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju ar aktu nodod valsts arhīvam, kuram ir tiesības glabāt valsts noslēpuma objektus, ja tiesību un saistību pārņēmējs nav noteikts.

VII. Valsts noslēpuma objektu iznīcināšanas kārtība

98. Valsts noslēpuma objektus, kuri iznīcināmi ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvokļa gadījumā, atlasa iznīcināšanai ar institūcijas vadītāja rīkojumu (pavēli) izveidota trīs cilvēku komisija, kuras sastāvā iekļaujams slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības darbinieks. Par atlasītajiem objektiem un to iznīcināšanu sastāda aktu (17.pielikums).

99. Par valsts noslēpuma objektu nevajadzīgo eksemplāru atlasi iznīcināšanai un to iznīcināšanu sastāda atsevišķu aktu.

100. Lēmumu par valsts noslēpuma objektu iznīcināšanu pieņem institūcijas vadītājs un ieraksta to attiecīgajā aktā.

101. Valsts noslēpuma objektus iznīcina sadedzinot, izkausējot, ķīmiski sadalot vai sasmalcinot tā, lai zustu iespēja gūt informāciju no tās nesēja vai atjaunot to, un par iznīcināšanu izdara apliecinošu ierakstu iznīcināšanas aktā.

102. Sevišķās lietvedības lietu iznīcināšanas aktus glabā pastāvīgi, bet atsevišķu valsts noslēpuma objektu iznīcināšanas aktus - desmit gadus.

VIII. No ārvalstīm, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām sūtīto klasificēto valsts noslēpuma objektu saņemšana, nodošana, izmantošana un deklasificēšana

103. Valsts noslēpuma subjekti klasificētos valsts noslēpuma objektus no ārvalstīm, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām saņem, nodod, izmanto un deklasificē saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem.

IX. Klasificēto valsts noslēpuma objektu nodošana ārvalstu pārstāvjiem Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros

104. Valsts noslēpuma subjekti klasificētos valsts noslēpuma objektus nodod ārvalstu institūcijām, starptautiskajām organizācijām un to institūcijām Latvijas Republikas un ārvalstu sadarbības ietvaros saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem.

X. Valsts noslēpuma izpaušanas un nozaudēšanas dienesta izmeklēšanas kārtība

105. Ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma izpaušana vai valsts noslēpuma objekta nozaudēšana, viņam:

105.1. nekavējoties jāziņo augstākam vadītājam un attiecīgajai valsts drošības iestādei;

105.2. ne vēlāk kā nākamajā dienā jāizveido dienesta izmeklēšanas komisija ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā;

105.3. sadarbībā ar attiecīgo valsts drošības iestādi jāorganizē nozaudēto valsts noslēpuma objektu meklēšana.

106. Dienesta izmeklēšanas komisijai ir šādi pienākumi:

106.1. noskaidrot valsts noslēpuma izpaušanas vai valsts noslēpuma objekta nozaudēšanas apstākļus (laiks, vieta u.c.);

106.2. noskaidrot vainīgās personas;

106.3. noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicinājuši pārkāpumu izdarīšanu, un veikt pasākumus to novēršanai;

106.4. noteikt kaitējumu, kas radies vai varēja rasties valsts noslēpuma izpaušanas un valsts noslēpuma objekta nozaudēšanas gadījumā.

107. Dienesta izmeklēšanas komisijas locekļiem ir šādas tiesības:

107.1. veikt attiecīgās institūcijas telpu, teritorijas, seifu, galdu un skapju apskati;

107.2. pārbaudīt klasificētos valsts noslēpuma objektus, reģistrācijas žurnālus un citus dokumentus;

107.3. pieprasīt no attiecīgiem institūcijas darbiniekiem paskaidrojumus.

108. Dienesta izmeklēšana jāveic mēneša laikā un jāsagatavo atzinums, kurā norāda, vai ir noticis pārkāpums un kurš ir atbildīgs par tā izdarīšanu. Ar motivētu un institūcijas vadītāja akceptētu lēmumu dienesta izmeklēšanas termiņu var pagarināt uz laiku līdz vienam mēnesim. Dienesta izmeklēšanas termiņā neieskaita laiku, ja darbiniekam, par kura rīcību tiek izdarīta dienesta izmeklēšana, ir pārejoša darba nespēja vai viņš ir atvaļinājumā vai komandējumā.

109. Dienesta izmeklēšanas komisija iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam dienesta izmeklēšanas materiālus un atzinumu. Dienesta izmeklēšanas materiāli nekavējoties jānosūta Satversmes aizsardzības birojam.

110. Ja nozaudētie valsts noslēpuma objekti nav atrasti, to meklēšanu var pārtraukt, ja visi iespējamie meklēšanas pasākumi ir veikti un nozaudēšanas apstākļi, kā arī vainīgās personas noskaidrotas.

111. Par valsts noslēpuma objektu meklēšanas pārtraukšanu attiecīgās institūcijas vadītājs materiālus nosūta Satversmes aizsardzības birojam.

XI. Noslēguma jautājumi

112. Slepenības nodrošināšanas un sevišķās lietvedības struktūrvienības tiek izveidotas un to darbība nodrošināta budžetā paredzēto štata vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros.

113. Institūcijas vadītājs ar rīkojumu (pavēli) var noteikt ierobežotas lietošanas informācijas statusu tai informācijai, kura nav iekļauta Objektu sarakstā, bet saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir paredzēta ierobežotai lietošanai (dienesta vajadzībām).

114. Attiecīgā valsts drošības iestāde pēc saskaņošanas ar institūcijas vadītāju izvērtē institūcijas atbilstību darba uzsākšanai ar valsts noslēpuma objektiem un dod attiecīgu atzinumu. Institūcija var uzsākt darbu ar valsts noslēpuma objektiem pēc pozitīva atzinuma saņemšanas no attiecīgās valsts drošības iestādes.

115. Attiecīgā valsts drošības iestāde nosūta Satversmes aizsardzības birojam informāciju par institūcijas atbilstību darba uzsākšanai ar valsts noslēpuma objektiem.

Ministru prezidents A.Šķēle

Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 225Pieņemts: 25.06.1997.Stājas spēkā: 02.07.1997.Zaudē spēku: 04.02.2004.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 167/168 (882/883), 01.07.1997.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
44116
02.07.1997
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva