Ministru kabineta noteikumi Nr. 223

Rīgā 1997.gada 25.jūnijā (prot. nr. 36 4.§)

Makšķerēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar
Zvejniecības likuma 13.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas var nodarboties ar makšķerēšanu, kā arī ar zemūdens medībām, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguvi ar šajos noteikumos atļautiem amatierzvejas rīkiem Latvijas Republikas ūdeņos (izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai).

2. Nodarboties ar makšķerēšanu Latvijas Republikas ūdeņos var visas fiziskās personas, kuras iegādājušās makšķerēšanas karti. Vietās, kur noteikta licencētā makšķerēšana, papildus makšķerēšanas kartei ir nepieciešama arī licence. Licencētās makšķerēšanas vietu sarakstu attiecīgā pašvaldība publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona presē.

3. Personām vecumā līdz 16 gadiem un personām vecākām par 65 gadiem, kā arī invalīdiem atļauts makšķerēt bez makšķerēšanas kartes iegādes. Minētajām personām jābūt klāt attiecīgam personu apliecinošam dokumentam vai invaliditātes apliecībai.

4. Privātos ezeros vai ezeros, kas atrodas viena īpašnieka zemes gabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij, makšķerēšanas tiesības pieder ezeru īpašniekam. Īpašnieks makšķerēšanas tiesības var izmantot pats vai atļaut tās izmantot arī citām fiziskajām vai juridiskajām personām saskaņā ar šiem noteikumiem.

5. Atsevišķās ūdenstilpēs (arī šo noteikumu V nodaļā minētajās) var paredzēt makšķerēšanas kārtību, kas atšķiras no šiem noteikumiem, atbilstoši ūdenstilpes ekspluatācijas vai licencētās makšķerēšanas noteikumiem. Licencētās makšķerēšanas, zemūdens medību un vēžošanas noteikumi paredz makšķerēšanas tiesību izmantošanu ar īpašām maksas atļaujām (licencēm) ierobežotai (limitētai) zivju un vēžu ieguvei.

6. Vēžošana un zemūdens medības atļautas tikai atsevišķās ūdenstilpēs, ievērojot šos noteikumus un attiecīgos licencētās makšķerēšanas un ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumus.

7. Makšķerēšana īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos notiek saskaņā ar šiem noteikumiem un attiecīgo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

8. Makšķerēšanas un zemūdens medību sacensību nolikumi jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību un reģionālo vides pārvaldi. Ja sacensību nolikumos paredzēta makšķerēšanas kārtība, kas atšķiras no šiem noteikumiem, tie jāsaskaņo arī ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu. Ja sacensības tiek rīkotas nomātās ūdenstilpēs, sacensību nolikumi papildus jāsaskaņo ar ūdenstilpes nomnieku.

9. Makšķerniekam ir tiesības bez maksas izmantot dabisko tauvas joslu: gar jūras piekrasti - 20 m, gar privāto ūdeņu krastiem - 4 m, pārējo ūdeņu krastiem - 10 m.

10. Ja notikušas vides un hidroloģiskā stāvokļa krasas izmaiņas, kā arī mainījies zivju skaits populācijās, Valsts zivsaimniecības pārvalde atbilstoši Zvejniecības likuma 15. un 16.pantam, kā arī ņemot vērā zinātniskās rekomendācijas, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt īslaicīgus makšķerēšanas regulēšanas pasākumus. Pēc attiecīgajam pasākumam noteiktā termiņa izbeigšanās ir spēkā šo noteikumu normas. Valsts zivsaimniecības pārvalde rīkojumu par makšķerēšanas regulēšanas pasākumiem pirms tā stāšanās spēkā publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgā rajona presē, kā arī paziņo televīzijā un radio.

II. Makšķerēšanas rīki un veidi

11. Makšķerējot atļauts vienlaicīgi izmantot ne vairāk kā divus šādus makšķerēšanas rīkus:

11.1. jebkura tipa ziemas vai vasaras makšķeri (arī mušiņmakšķeri) ar vai bez spoles ne vairāk kā ar diviem jebkura veida āķiem katrai;

11.2. spiningu (arī velcējot), lietojot dabīgās vai mākslīgās ēsmas, ne vairāk kā ar trim āķiem;

11.3. peldošu nenoenkurotu ūdu ne vairāk kā ar vienu āķi.

12. Ēsmai nekustīgi piestiprināta āķa smailes attālums līdz kātiņam nedrīkst pārsniegt 9 mm, bet kustīgi piestiprinātam āķim - 15 mm. Katrs vairākžuburu āķis tiek uzskatīts par vienu āķi.

13. Ēsmas zivtiņu ieguvei atļauts lietot tīkliņu ne lielāku par 1,5 x 1,5 m, ar linuma acu izmēru ne lielāku par 10 mm.

14. Licencēta vēžošana atļauta ne vairāk kā ar 5 krītiņiem, kā arī ķerot ar rokām.

15. Licencētās zemūdens medībās atļauts lietot ar muskuļu spēku uzlādējamu harpūnšauteni, aizliegts lietot akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu.

16. Zivju, vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguve jebkuros citos veidos un ar citiem rīkiem Latvijas Republikas ūdeņos ir aizliegta.

III. Atļautais loma lielums un minimāli pieļaujamie zivju garumi

17. Makšķerniekam diennaktī atļauts lomā iegūt un paturēt:

17.1. alatas, ālantus, foreles (strauta un varavīksnes), līdakas, līņus, salates (meža vimbas), sapalus, sīgas, vēdzeles, vimbas, zandartus, zušus - 5 gab. no katras sugas;

17.2. samus - 3 gab.;

17.3. taimiņus, lašus - saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem;

17.4. pārējo sugu zivis - bez skaita un svara ierobežojuma;

17.5. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - saskaņā ar licencētās makšķerēšanas noteikumiem, bet ne vairāk kā 50 gab.;

17.6. trīsuļodu kāpurus, sānpeldes - 100 g.

18. Atstājot makšķerēšanas vietu, makšķerniekam atļauts paturēt diennakts lomam noteikto zivju skaitu.

19. Lomā paturētajām zivīm un vēžiem jāatbilst šādiem minimāli pieļaujamajiem garumiem (cm):

19.1. lasim	60
19.2. taimiņam, samam	50
19.3. zutim	40
19.4. līdakai, zandartam	45
19.5. alatai, ālantam, līnim, salatei (meža vimbai), sapalam, sīgai, vimbai	29
19.6. forelei (strauta un varavīksnes)	28
19.7. vēzim (platspīļu un šaurspīļu)	10

20. Zivs garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras beigām.

21. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums pirms acīm) līdz astes plāksnīšu galam.

IV. Vispārējie makšķerēšanas aizliegumi

22. Aizliegts iegūt šādu sugu zivis un ūdens bezmugurkaulniekus visās ūdenstilpēs:

22.1. nēģus - visu gadu;

22.2. lašus, taimiņus - visu gadu, izņemot licencētās makšķerēšanas noteikumos norādītās vietās un laikos;

22.3. līdakas - no 15.marta līdz 30.aprīlim;

22.4. zandartus - no 1.maija līdz 31.maijam;

22.5. alatas - no 1.aprīļa līdz 31.maijam;

22.6. sīgas, strauta foreles, repšus (ripusus) - no 1.oktobra līdz 30.novembrim;

22.7. vēžus (platspīļu un šaurspīļu) - no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem - visu gadu.

23. Aizliegts izmantot ēsmai šo noteikumu 19.punktā minētās zivis, vēžus, kā arī nēģu kāpurus (ņurņikus).

24. Aizliegta jebkura veida makšķerēšana (arī ar spiningu) visu gadu:

24.1. Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekošo upju un kanālu grīvās 200 m rādiusā no ietekas;

24.2. 100 m lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām gultni aizsprostojošām ietaisēm;

24.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;

24.4. 50 m attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām.

25. Aizliegts spiningot no krasta no 15.marta līdz 30.aprīlim.

26. Aizliegta jebkura veida makšķerēšana, tai skaitā ar spiningu, no 15.marta līdz 31.maijam:

26.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem;

26.2. kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ar citiem ezeriem, ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci.

27. Aizliegts atrasties ūdenstilpēs vai to tiešā tuvumā:

27.1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, kuru lietošana attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta;

27.2. ar zivīm, vēžiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā un vietā nav atļauta vai kuru daudzums pārsniedz šajos noteikumos atļauto loma lielumu.

28. Aizliegts atstāt ūdenī makšķerēšanas rīkus bez uzraudzības.

29. Aizliegts saskaņā ar Zvejniecības likuma 22.pantu pārvietot visu sugu zivis, kā arī vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus no vienas ūdenstilpes otrā bez Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atļaujas.

V. Makšķerēšanas aizliegumi atsevišķās ūdenstilpēs

30. Aizliegts makšķerēt un spiningot visu gadu:

30.1. Daugavā:

30.1.1. Daugavas grīvā no moliem;

30.1.2. no Rīgas HES aizsprosta 700 m lejup pa straumi;

30.1.3. no Ķeguma HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

30.1.4. no Pļaviņu HES aizsprosta 1000 m lejup pa straumi;

30.2. Ventas rumbā Kuldīgā 500 m lejup pa straumi un 200 m augšup pret straumi;

30.3. Salacā no grīvas līdz Staiceles papīrfabrikas tiltam;

30.4. Salacas pietekā Jaunupē visā tās garumā;

30.5. Engures ezera (Mērsraga) kanālā;

30.6. Svētē no grīvas 1000 m augšup pret straumi;

30.7. Maltas-Rēzeknes kanālā;

30.8. Aiviekstē no Aiviekstes HES aizsprosta 500 m lejup pa straumi.

31. Aizliegts makšķerēt un spiningot:

31.1. Daugavas baseinā:

31.1.1. Sausajā Daugavā no 1.septembra līdz 30.novembrim;

31.1.2. Aiviekstē no Vesetas (jaunās gultnes) grīvas augšup pret straumi līdz Aiviekstes HES aizsprostam no 15.marta līdz 31.maijam;

31.1.3. Aiviekstē un Lubāna ezerā 100 m uz abām pusēm no slūžām no 15.marta līdz 15.maijam;

31.1.4. Lubāna ezerā Ziemeļu dambim pieguļošajā daļā 1400 m gar krastu un ezerā 600 m no krasta (no Rēzeknes upes grīvas līdz dambja pagriezienam) no 1.septembra līdz 31.maijam;

31.1.5. Rēzeknes upē no grīvas (pie Lubāna ezera) augšup pret straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas "Žogoti" no 1.septembra līdz 31.maijam;

31.2. Lielupes baseinā no 1.aprīļa līdz 31.maijam:

31.2.1. Lielupē no Emburgas augšup pret straumi līdz Mūsas un Mēmeles satekai lejpus Bauskas pilsdrupām;

31.2.2. Mēmelē no grīvas līdz uzņēmuma "Saule" aizsprostam;

31.2.3. Mūsā no grīvas līdz sporta kompleksam "Klintis";

31.2.4. Slocenē starp Valguma ezeru un Kaņiera ezeru un starp Slokas ezeru un Kaņiera ezeru;

31.3. Gaujas baseinā no 1.aprīļa līdz 31.maijam:

31.3.1. Gaujā no grīvas līdz Tallinas šosejas tiltam, no Līgatnes grīvas līdz Amatas grīvai un Valmieras airēšanas trasē;

31.3.2. Braslā no grīvas līdz zivaudzētavas aizsprostam.

32. Aizliegts spiningot un velcēt no 1.oktobra līdz 30.novembrim:

32.1. Gaujas baseinā:

32.1.1. Amatā no grīvas līdz Melnupes grīvai;

32.1.2. Braslā no grīvas līdz zivaudzētavas aizsprostam;

32.1.3. Gaujā no grīvas līdz šosejas tiltam Strenčos;

32.1.4. Raunā no grīvas līdz dzirnavu aizsprostam;

32.2. Salacas baseinā - Salacā no Staiceles papīrfabrikas tilta līdz Vecates tiltam;

32.3. Ventas baseinā:

32.3.1. Abavā no grīvas līdz rumbai;

32.3.2. Ventā no grīvas līdz Latvijas-Lietuvas robežai;

32.4. Aģē, Bārtā, Durbē, Inčupē, Irbē, Pēterupē, Rojā, Sakā, Svētupē, Tebrā, Užavā, Vitrupē.

VI. Makšķernieku pienākumi un atbildība

33. Makšķernieka pienākumi ir:

33.1. makšķerēšanas vietā uzrādīt kontrolei makšķerēšanas kartes, licences un citus dokumentus saskaņā ar šiem noteikumiem, kā arī makšķerēšanas rīkus un lomu;

33.2. saudzīgi izturēties pret dabu, atlaist ūdenī zivis un vēžus, kurus nav atļauts iegūt un paturēt;

33.3. nosūtīt iezīmēto zivju zīmītes Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam (Rīgā, Daugavgrīvas ielā 6).

34. Aizliegts izveidot krāvumus un aizsprostojumus upēs, piesārņot ūdenstilpes un piekrastes joslas.

35. Šo noteikumu pārkāpēji saucami pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības likumos noteiktajā kārtībā. Šī atbildība neatbrīvo pārkāpējus no pienākuma atlīdzināt dabai nodarīto kaitējumu saskaņā ar attiecīgajos normatīvajos aktos apstiprinātajām taksēm.

VII. Makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontrole

36. Makšķerēšanas noteikumu ievērošanu kontrolē Vides valsts inspekcijas, reģionālo vides pārvalžu un Jūras vides pārvaldes inspektori, kā arī vides aizsardzības sabiedriskie inspektori. Uzraudzības darbā savas kompetences ietvaros piedalās arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas institūcijas, policija, pašvaldību policija, zemessardze, kā arī ūdenstilpju īpašnieki un nomnieki.

VIII. Noslēguma jautājumi

37. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1991.gada 13.jūnija lēmumu nr.161 "Par makšķerēšanas noteikumiem Latvijas Republikas ūdenstilpēs" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 40.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Zemkopības ministrs R.Dilba