Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt Ministru kabineta 2002. gada 23. jūlija noteikumus Nr. 321 "Karavīru militārās disciplīnas reglaments".

Ministru kabineta noteikumi Nr. 91

Rīgā 1997.gada 11.martā (prot. nr.13 5.§)

Karavīru militārās disciplīnas reglaments

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par valsts aizsardzību" 12.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Karavīru militārās disciplīnas reglaments (turpmāk - reglaments) nosaka militāro disciplīnu un kārtību, kāda jāievēro Nacionālajos bruņotajos spēkos un citos Aizsardzības ministrijas militārajos formējumos.

2. Militārā disciplīna šo noteikumu izpratnē ir pasākumi, kuru realizācija nodrošina daļu (apakšvienību) saliedētību sekmīgai valsts aizsardzībai.

3. Katra karavīra pienākums ir godprātīgi pildīt karavīra zvērestu, precīzi un bez ierunām izpildīt komandieru (priekšnieku) pavēles un rīkojumus, nepieļaujot to apspriešanu, stingri ievērot militārās cieņas, goda un pieklājības noteikumus, apzinīgi pildīt dienesta pienākumus un nepieļaut pārkāpumus un nolaidību.

4. Ja karavīrs noteiktajā kārtībā pilda militāro dienestu citā valstī, viņam ir jāciena un jāpilda arī attiecīgās valsts likumi, sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.

5. Katra komandiera (priekšnieka) pienākums ir nodrošināt militāro disciplīnu un kārtību pakļautajā daļā (apakšvienībā), ieaudzināt karavīros apzinīgumu un atbildību par savu tautu un valsti, veicināt centību un priekšzīmīgu uzvedību, piešķirot apbalvojumus, kā arī taisnīgi un stingri sodīt par disciplīnas pārkāpumiem un nolaidību.

6. Apbalvojot un sodot karavīrus, komandieris (priekšnieks) nedrīkst pārkāpt likumos un reglamentos noteiktās tiesības. Sodot nav pieļaujama neattaisnojama bardzība. Par šajā reglamentā piešķirtās disciplinārās varas pārsniegšanu vainīgais komandieris (priekšnieks) tiek sodīts disciplināri, bet, ja dienesta stāvoklis ir izmantots ļaunprātīgi, iestājas kriminālatbildība.

7. Lai nodrošinātu militāro disciplīnu un kārtību, komandierim (priekšniekam):

7.1. jābūt par paraugu padotajiem morālo un ētisko normu un disciplīnas ievērošanā un dienesta pienākumu nevainojamā pildīšanā;

7.2. pastāvīgi jāseko disciplīnas stāvoklim pakļautajās daļās (apakšvienībās), to kaujas gatavībai, pavēļu un uzdevumu izpildei;

7.3. jānoskaidro disciplīnas pārkāpumu iemesli un apstākļi, kā arī trūkumi dienesta organizācijā, kas varētu būt par cēloņiem disciplīnas pārkāpumiem, jāveic pasākumi, lai novērstu šos trūkumus un nodrošinātu stingru disciplīnu;

7.4. padoto kaujas gatavība jāvērtē, ņemot vērā viņu disciplīnu.

8. Ja karavīrs atklāti nepakļaujas, pretojas vai traucē sabiedrisko kārtību, komandierim (priekšniekam) jāpanāk padotā karavīra paklausība. Ja tas nav panākams citādi, jālieto arests, fizisks spēks un speciālie līdzekļi (sasiešanas līdzekļi, roku dzelži, gāzes ieroči, gumijas steki u.c.), bet ārkārtējos apstākļos - šaujamieroči. Minētajos gadījumos katra karavīra pienākums ir atbalstīt komandiera (priekšnieka) rīcību.

9. Šaujamieročus drīkst lietot tikai ārkārtējos (galējas nepieciešamības) gadījumos, ja izmantotas visas pārējās komandiera (priekšnieka) rīcībā esošās iespējas vai ja apstākļi neļauj izmantot citus ietekmēšanas līdzekļus un pārkāpēja rīcības dēļ nav pieļaujama vilcināšanās:

9.1. kaujas apstākļos - atklāta valsts nodevība, karavīrs ir atteicies pildīt kaujas uzdevumu vai ir reāli draudi komandiera (priekšnieka), citu karavīru un civilpersonu dzīvībai;

9.2. miera laikā - tikai gadījumā, kad ir reāli draudi komandiera (priekšnieka), citu karavīru un civilpersonu dzīvībai.

10. Par šī reglamenta 9.punktā minētajiem ārkārtējiem gadījumiem un šaujamieroču lietošanu komandierim (priekšniekam) nekavējoties jāziņo pakļautības kārtībā augstākam komandierim (priekšniekam) un kara prokuroram (valsts policijas iestādei).

11. Ja komandieris (priekšnieks) nav izmantojis visas iespējas kārtības nodrošināšanai, viņš jāsauc pie atbildības.

12. Pirms šī reglamenta 9.punktā noteiktās šaujamieroču lietošanas komandieris (priekšnieks) novērtē situāciju, tās bīstamību un pārkāpēja agresivitāti, kā arī, ja iespējams, ar saucienu: "Stāt, šaušu!" brīdina pārkāpēju, ka pret viņu tiks lietots šaujamierocis. Ja pārkāpējs nepakļaujas, tiek raidīts brīdinājuma šāviens gaisā vai tajā virzienā, kur nav iespējams lodes rikošets. Ja turpinās reāli draudi komandiera (priekšnieka), citu karavīru un civilpersonu dzīvībai, pret pārkāpēju lieto šaujamieroci, darot visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu.

13. Pēc šī reglamenta 9.punktā noteiktās šaujamieroču lietošanas jāsaglabā notikuma vietas situācija, bet, ja ir cietušie, nekavējoties jāsniedz ievainotajiem pirmā palīdzība un jānodrošina medicīniskā palīdzība. Līdz prokuratūras darbinieka ierašanās brīdim jānodrošina notikuma vietas apsardze.

14. Aizliegts lietot šaujamieroci, ja var ciest personas, pret kurām šaujamierocis nav vērsts.

15. Katra karavīra pienākums ir ar cieņu izturēties ne tikai pret komandieri (priekšnieku), bet arī pret līdzīgu, dienesta pakāpē vecāku, kā arī jaunāku karavīru kā dienestā, tā arī ārpus tā, bet katra komandiera (priekšnieka) pienākums - izturēties ar cieņu un godu pret padotajiem.

16. Piemērojot šo reglamentu, štatu amatu sarakstos minētie amati disciplinārās varas tiesībās un atbildībā pielīdzināti:

16.1. kareivim - dižkareivis, matrozis un dižmatrozis;

16.2. grupas komandierim - ieroča (tehnikas, aparatūras) un posteņa komandieris (priekšnieks);

16.3. vada seržantam - štata amatu sarakstā noteiktās seržanta pakāpes kutera komandieris un par vadu augstāku apakšvienību pakļautības ieroča (tehnikas, aparatūras) posteņa komandieris (priekšnieks);

16.4. rotas virsseržantam - baterijas un eskadriļas virsseržants, kuģa bocmanis, štata amatu sarakstā noteiktās virsseržanta un virsniekvietnieka pakāpes kutera komandieris un par rotu augstāku apakšvienību pakļautības ieroča (tehnikas, aparatūras) komandieris (priekšnieks) un dienesta priekšnieks;

16.5. vada komandierim - štata amatu sarakstā noteiktās virsleitnanta pakāpes kuģa komandieris;

16.6. rotas komandierim - baterijas, aviācijas posma, atsevišķa vada komandieris, štata amatu sarakstā noteiktās kapteiņleitnanta un kapteiņa pakāpes kuģa komandieris;

16.7. bataljona komandierim - diviziona, eskadriļas, atsevišķas rotas (baterijas) komandieris un štata amatu sarakstā noteiktās komandkapteiņa pakāpes kuģa komandieris;

16.8. pulka komandierim - atsevišķa (patstāvīgi dislocēta) bataljona (diviziona, eskadriļas) komandieris, attiecīgā bruņoto spēku veida un augstāka štāba daļas priekšnieks;

16.9. brigādes komandierim - Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieka vietnieks un pārvaldes priekšnieks, aviācijas bāzes un jūras rajona komandieris;

16.10. divīzijas komandierim - Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks, attiecīgā bruņoto spēku veida komandieris, brigāžu grupas komandieris, Nacionālās aizsardzības akadēmijas priekšnieks un Aizsardzības ministrijas citu patstāvīgo militāro struktūrvienību priekšnieki.

17. Visu komandieru (priekšnieku) vietnieku, daļu štābu priekšnieku un štata amatu sarakstā noteikto ar komandieri (priekšnieku) vienlīdzīgo dienesta pakāpju militāro amatpersonu disciplinārā vara ir par vienu pakāpi zemāka nekā viņu komandieriem (priekšniekiem).

18. Šajā reglamentā neminēto militāro amatpersonu disciplinārās varas tiesības attiecībā uz viņiem pakļautajiem karavīriem ir atbilstošas ieņemamajam amatam štata amatu sarakstā noteiktajai dienesta pakāpei pielīdzināto komandieru disciplinārās varas tiesībām:

18.1. kaprāļa, seržanta tiesības - grupas komandiera tiesībām;

18.2. virsseržanta tiesības - vada seržanta tiesībām;

18.3. virsniekvietnieka tiesības - rotas virsseržanta tiesībām;

18.4. leitnanta, virsleitnanta tiesības - vada komandiera tiesībām;

18.5. kapteiņa tiesības - rotas komandiera tiesībām;

18.6. majora, pulkvežleitnanta tiesības - bataljona komandiera tiesībām;

18.7. pulkveža tiesības - pulka komandiera tiesībām;

18.8. ģenerāļa tiesības - brigādes komandiera tiesībām.

19. Augstākam komandierim (priekšniekam) ir visas zemāku komandieru (priekšnieku) disciplinārās varas tiesības.

20. Ja ir noteikts ar pavēli, ka uz laiku kādu aizvieto amatā, aizvietotājam ir tiesības izmantot šim amatam reglamentā noteiktās disciplinārās varas tiesības.

21. Ja virsnieks (līdz pulka un atsevišķas daļas komandiera vietniekam ieskaitot) atrodas komandējumā kā komandas vai daļas (vienības) komandieris, kā arī pilda patstāvīgus dienesta uzdevumus ārpus daļas pastāvīgās dislokācijas vietas, viņa disciplinārā vara ir par vienu pakāpi augstāka nekā štata amatu sarakstā noteikts viņa ieņemamajam štata amatam.

22. Instruktoram (līdz seržanta pakāpei ieskaitot) un kareivim, kurš norīkots par komandas priekšnieku šī reglamenta 21.punktā minētajos apstākļos, ir rotas virsseržanta disciplinārās varas tiesības, bet virsniekvietniekam un virsseržantam - vada komandiera tiesības un, ja viņi iecelti virsnieku štata amatos, - rotas komandiera tiesības.

23. Šis reglaments piemērojams un jāievēro:

23.1. aktīvā dienesta karavīriem un ierindas zemessargiem;

23.2. ārrindas zemessargiem, pildot dienesta pienākumus un valkājot formas tērpu;

23.3. rezerves karavīriem - apmācību laikā, kā arī atvaļinātajiem virsniekiem un virsdienesta karavīriem, ja viņi ir karavīra formas tērpā;

23.4. kara laikā arī personām, kuras atrodas to valsts un pašvaldības iestāžu dienestā, kuras mobilizācijas pasludināšanas dēļ pakļautas tieši Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, vai bruņotajos spēkos atrodas uz līguma pamata.

II. Karavīru apbalvošana

24. Karavīru priekšzīmīgas uzvedības un centības veicināšanai noteikti šādi apbalvojumi:

24.1. uzslava un pateicība;

24.2. ārpuskārtas atvaļinājums līdz 36 stundām - tikai obligātā dienesta karavīriem;

24.3. papildatvaļinājums līdz desmit dienām;

24.4. Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku nozīmes (goda zīmes un atšķirības zīmes) un goda raksti;

24.5. naudas balva un citas vērtīgas balvas;

24.6. personiskais šaujamierocis vai aukstais ierocis - tikai virsniekiem;

24.7. iecelšana augstākā amatā;

24.8. paaugstinājums dižkareivja vai dižmatroža pakāpē;

24.9. pirmstermiņa paaugstinājums dienesta pakāpē par kaujas nopelniem (kaujas uzdevuma izpilde, parādot izcilu drošsirdību un varonību);

24.10. apliecība instruktoriem un kareivjiem par teicamu uzvedību un centību, kuru izsniedz, atvaļinot viņus no aktīvā dienesta;

24.11. valsts goda zīmes, medaļas un ordeņi.

25. Komandierim (priekšniekam) ir šādas tiesības piešķirt apbalvojumus:

25.1. grupas komandierim ir tiesības izteikt uzslavu vai pateicību;

25.2. papildus šī reglamenta 25.1.apakšpunktā minētajām grupas komandiera tiesībām piešķirt papildatvaļinājumu ir tiesīgs vada seržants - līdz 12 stundām, rotas virsseržants - līdz 24 stundām un vada komandieris - līdz 36 stundām;

25.3. rotas un bataljona komandieri ir arī tiesīgi piešķirt papildatvaļinājumu: rotas komandieris - uz laiku līdz trim dienām, bataljona komandieris - līdz piecām dienām.

26. Pārējos apbalvojumus piešķirt karavīram ir tiesīgs priekšnieks (sākot ar pulka (atsevišķas daļas) komandieri un viņam pielīdzinātajiem), izņemot apbalvošanu ar personisko ieroci, valsts ordeņiem, medaļām un goda zīmēm un iecelšanu augstāka virsnieka amatā, ko minētās amatpersonas ierosina pakļautības kārtībā atbilstoši tiesību aktiem un attiecīgā apbalvojuma piešķiršanas noteikumiem.

27. Ar personisko šaujamieroci vai auksto ieroci (vienu reizi ar katru minētā veida ieroci) virsnieku dienesta laikā var apbalvot aizsardzības ministrs.

28. Komandieris (priekšnieks) var apbalvot atsevišķu karavīru, kā arī izteikt uzslavu un pateicību apakšvienības (daļas) personālam. Nosakot apbalvojuma veidu, jāņem vērā apbalvojamā karavīra nopelni, kā arī viņa līdzšinējā attieksme pret dienestu. Par vienu un to pašu sasniegumu var piešķirt tikai viena veida apbalvojumu. Karavīru nevar apbalvot, ja viņam nav noņemti disciplinārsodi.

29. Ar goda rakstiem, valsts goda zīmēm, medaļām un ordeņiem var apbalvot arī apakšvienības un daļas.

30. Par apbalvošanu paziņo mutiski vai rakstiski ar pavēli svinīgos apstākļos ierindas priekšā vai karavīru sanāksmē. Ja šo kārtību ievērot nav iespējams, par apbalvošanu var paziņot rakstiski.

31. Visi apbalvojumi attiecīgi jāieraksta Apbalvojumu un disciplinārsodu uzskaites žurnālā (1.pielikums) saskaņā ar šī reglamenta IX nodaļā noteikto kārtību.

III. Militārās disciplīnas pārkāpumi un atbildība par tiem

32. Par militārās disciplīnas pārkāpumu uzskatāma karavīra rīcība (darbība vai bezdarbība), kas izdarīta tīši, ar nodomu vai neuzmanības dēļ pārkāpjot likumus un citus normatīvos aktus, militāros reglamentus, komandiera (priekšnieka) pavēles, rīkojumus vai norādījumus, kā arī sabiedriskās kārtības un pieklājības normas.

33. Tīšs militārās disciplīnas pārkāpums ir tāds pārkāpums, ko karavīrs izdarījis ar nodomu, apzinoties, ka pārkāpj likumus un citus normatīvos aktus, kā arī apzinoties savas darbības vai bezdarbības kaitīgās sekas. Tīšs militārās disciplīnas pārkāpums ir arī tāds pārkāpums, kuru karavīrs ir vēlējies izdarīt vai kuru apzināti pieļāvis.

34. Militārās disciplīnas pārkāpums neuzmanības dēļ ir pārkāpums, ko karavīrs izdarījis, zinot, ka viņa darbībai vai bezdarbībai iespējamas kaitīgas sekas, bet vieglprātīgi pieļāvis, ka šīs sekas varēs novērst, vai arī nav paredzējis šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan to vajadzēja un varēja paredzēt.

35. Karavīram ir tiesības aizstāvēties, kā arī pienākums aizstāvēt jebkuras ar likumu aizsargātas intereses vai prasīt palīdzību citām personām vai valsts institūcijām.

36. Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama aizsardzības nesamērojamība ar apdraudējuma raksturu un bīstamību.

37. Par militārās disciplīnas pārkāpumu nav uzskatāma karavīra rīcība, kas atbilst pārkāpuma pazīmēm un ir izdarīta:

37.1. nepieciešamās aizstāvēšanās nolūkā, lai novērstu militārās disciplīnas pārkāpumu vai aizsargātu no bīstama apdraudējuma valsts iekārtu un sabiedrisko kārtību, savas vai citas personas tiesības, nodarot apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas, ja pārkāpumu vai apdraudējumu nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem;

37.2. galējās nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm, karavīram vai citām personām un viņu tiesībām, ja šo kaitējumu nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais;

37.3. komandiera (priekšnieka) pavēles (rīkojuma) neizpilde, ja padotais ir pārliecināts, ka pavēle (rīkojums) vērsta pret valsts iekārtu vai, izpildot to, viņš izdarītu pārkāpumu vai noziegumu. Par nelikumīgas pavēles (rīkojuma) izpildi līdzatbildīgs pavēles devējam ir arī tās izpildītājs.

38. Karavīrs, kas pārkāpis likumu un citus normatīvos aktus vai komandiera (priekšnieka) pavēlē vai rīkojumā noteiktās prasības, neatkarīgi no viņa militārās dienesta pakāpes un ieņemamā amata saucams pie disciplinārās, materiālās, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

39. Pie disciplinārās atbildības karavīru sauc tikai šajā reglamentā noteiktajā kārtībā. Disciplināri soda gan par militārā dienesta, gan sabiedriskās kārtības un pieklājības normu pārkāpumiem, par kuriem nav paredzēta administratīvā atbildība vai kriminālatbildība.

40. Ja likumos un citos normatīvajos aktos par izdarīto pārkāpumu ir paredzēts arī disciplinārsods, komandieris (priekšnieks) pēc rūpīgas nodarījuma apstākļu izmeklēšanas pieņem lēmumu par attiecīgo soda veidu un vainīgo soda disciplināri vai nodod materiālus Kara prokuratūrai.

41. Ja karavīrs, kuram piemērots disciplinārsods, pēc pārkāpuma smaguma nododams tiesai, viņš nav atbrīvots no atbildības tiesas priekšā.

42. Disciplināratbildību mīkstinošie apstākļi:

42.1. pārkāpējs vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto;

42.2. vainīgais novērsis izdarītā pārkāpuma kaitīgās sekas, labprātīgi atlīdzinājis zaudējumu vai novērsis nodarīto kaitējumu;

42.3. pārkāpums izdarīts neuzmanības dēļ;

42.4. pārkāpums izdarīts smagu personīgu vai ģimenes apstākļu sagadīšanās dēļ vai arī stipra psihiska uzbudinājuma ietekmē;

42.5. pārkāpums izdarīts draudu vai piespiešanas ietekmē;

42.6. pārkāpumu izdarījusi sieviete grūtniecības stāvoklī.

43. Disciplināratbildību pastiprinošie apstākļi:

43.1. pārkāpums nav pārtraukts, un nav ievērota citu karavīru prasība to izbeigt;

43.2. pārkāpums izdarīts atkārtoti. Īpaši pastiprinoši apstākļi - ja pārkāpums, par kuru karavīrs jau bijis disciplināri vai administratīvi sodīts, atkārtots trīs mēnešu laikā vai ja agrāk jau izdarīti vairāki citi pārkāpumi;

43.3. pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

43.4. pārkāpums izdarīts karavīru grupā;

43.5. pārkāpums izdarīts, pildot kaujas vai speciālo uzdevumu, sardzē vai dežūras laikā;

43.6. pārkāpums izdarīts savtīgos (mantiskos) nolūkos vai zemisku tieksmju dēļ;

43.7. pārkāpuma dēļ radušies nopietni militārās vai sabiedriskās kārtības traucējumi un materiālie zaudējumi vai bijušas citas smagas sekas;

43.8. pārkāpums izdarīts pret nepilngadīgo, sievieti, sirmgalvi vai personu, kas atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī, kā arī izmantojot cietušās personas dienesta, materiālo vai citādu atkarību;

43.9. pārkāpums saistīts ar cietušās personas cieņas pazemošanu;

43.10. pārkāpums izdarīts, izmantojot dabas katastrofu vai citu ārkārtēju situāciju.

IV. Disciplinārsodi

44. Disciplinārsods ir karavīra disciplināratbildības piespiedu līdzeklis. Disciplinārsodu piemēro, lai karavīru ne vien sodītu par izdarīto pārkāpumu, bet arī audzinātu un dotu viņam iespēju laboties. Disciplinārsoda mērķis nav pazemot karavīra cieņu, bet panākt, lai vainīgais, kā arī citi karavīri neizdarītu jaunus pārkāpumus.

45. Piemērojamie disciplinārsodi:

45.1. kareivim:

45.1.1. piezīme;

45.1.2. rājiens;

45.1.3. ārpuskārtas norīkojums (izņemot sardzi, vakti uz kuģa un kaujas dežūru) līdz trim reizēm;

45.1.4. aizliegums (virsdienesta kareivim - ierobežojums) atstāt dienesta vietu: obligātā dienesta kareivim - līdz vienam mēnesim, virsdienesta karei-vim - līdz 15 diennaktīm;

45.1.5. arests līdz 10 diennaktīm;

45.1.6. stingrais arests līdz 10 diennaktīm;

45.1.7. dižkareivja vai dižmatroža pakāpes atņemšana;

45.1.8. miera laikā - atvaļināšana no virsdienesta pirms līgumā noteiktā laika;

45.2. instruktoram, izņemot virsniekvietnieku:

45.2.1. piezīme;

45.2.2. rājiens;

45.2.3. aizliegums (virsdienesta instruktoram - ierobežojums) atstāt dienesta vietu: obligātā dienesta instruktoram - līdz trim nedēļām, virsdienesta instruktoram - līdz 10 diennaktīm;

45.2.4. arests līdz 10 diennaktīm;

45.2.5. stingrais arests līdz 10 diennaktīm;

45.2.6. pazeminājums dienesta pakāpē - tikai obligātā dienesta instruktoram;

45.2.7. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

45.2.8. pazeminājums amatā;

45.2.9. instruktora dienesta pakāpes atņemšana un pazeminājums amatā - obligātā dienesta instruktoram;

45.2.10. miera laikā - atvaļināšana no virsdienesta pirms noteiktā laika ar vai bez dienesta pakāpes saglabāšanas, bet kara laikā - pazeminājums dienesta pakāpē vai dienesta pakāpes atņemšana;

45.3. virsniekam un virsniekvietniekam:

45.3.1. piezīme;

45.3.2. rājiens;

45.3.3. ierobežojums atstāt dienesta vietu - līdz septiņām diennaktīm (izņemot vecāko virsnieku);

45.3.4. brīdinājums par neatbilstību ieņemamajam amatam;

45.3.5. pazeminājums amatā;

45.3.6. miera laikā - atvaļināšana no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika, bet kara laikā - pazeminājums dienesta pakāpē par vienu pakāpi;

45.4. rezerves un atvaļinātajam karavīram:

45.4.1. piezīme;

45.4.2. rājiens;

45.4.3. karavīra formas tērpa valkāšanas tiesību atņemšana;

45.4.4. apmācību laikā piemērojami aktīvā dienesta karavīram noteiktie disciplinārsodi.

46. Pazeminājums dienesta pakāpē, pazeminājums amatā un dienesta pakāpes atņemšana piemērojama tikai tad, ja citi karavīram uzliktie disciplinārsodi nav devuši pozitīvu rezultātu.

47. Virsdienesta karavīram un virsniekam atvaļināšanu no aktīvā dienesta miera laikā disciplīnas pārkāpumu dēļ var piemērot izņēmuma gadījumos, tas ir, par atkārtotu disciplīnas pārkāpumu, ja agrāk jau ir piemērots viens no šī reglamenta 45.3.4. un 45.3.5.apakšpunktā noteiktajiem disciplinārsodiem.

V. Komandiera (priekšnieka) tiesības uzlikt disciplinārsodus

48. Grupas komandierim ir tiesības izteikt piezīmi un rājienu.

49. Vada seržantam ir tiesības:

49.1. izteikt piezīmi un rājienu;

49.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā - vienu reizi;

49.3. aizliegt (ierobežot) atstāt dienesta vietu: obligātā dienesta kareivim - vienu nedēļu, virsdienesta kareivim - līdz divām diennaktīm.

50. Rotas virsseržantam ir tiesības:

50.1. izteikt piezīmi un rājienu;

50.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā - līdz trim reizēm;

50.3. aizliegt (ierobežot) atstāt dienesta vietu: obligātā dienesta kareivim - līdz trim nedēļām, instruktoram - līdz divām nedēļām; virsdienesta kareivim - līdz trim diennaktīm;

50.4. sodīt obligātā dienesta kareivi ar diennakts arestu.

51. Vada komandierim ir tiesības:

51.1. izteikt piezīmi un rājienu;

51.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā - līdz trim reizēm;

51.3. aizliegt (ierobežot) atstāt dienesta vietu: obligātā dienesta kareivim - līdz vienam mēnesim, instruktoram - līdz trim nedēļām; virsdienesta kareivim - līdz piecām diennaktīm, instruktoram - līdz trim diennaktīm;

51.4. sodīt ar arestu obligātā dienesta kareivi - līdz trim diennaktīm.

52. Rotas komandierim ir tiesības:

52.1. izteikt piezīmi un rājienu;

52.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā - līdz trim reizēm;

52.3. aizliegt (ierobežot) atstāt dienesta vietu: obligātā dienesta kareivim - līdz vienam mēnesim, instruktoram - līdz trim nedēļām; virsdienesta kareivim - līdz 10 diennaktīm, instruktoram - līdz piecām diennaktīm;

52.4. sodīt ar arestu vai ar stingro arestu: kareivi - līdz septiņām diennaktīm; obligātā dienesta instruktoru - līdz piecām diennaktīm; virsdienesta instruktoru - līdz trim diennaktīm.

53. Bataljona komandierim ir tiesības:

53.1. izteikt piezīmi un rājienu;

53.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā - līdz trim reizēm;

53.3. aizliegt (ierobežot) atstāt dienesta vietu: obligātā dienesta kareivim - līdz vienam mēnesim, instruktoram - līdz trim nedēļām; virsdienesta kareivim - līdz 15 diennaktīm, instruktoram - līdz 10 diennaktīm; virsniekam un virsniekvietniekam, izņemot bataljona komandiera vietnieku un štāba priekšnieku, - līdz piecām diennaktīm;

53.4. sodīt ar arestu vai ar stingro arestu: kareivi - līdz 10 diennaktīm; obligātā dienesta instruktoru - līdz septiņām diennaktīm, virsdienesta instruktoru - līdz piecām diennaktīm.

54. Pulka komandierim ir tiesības:

54.1. izteikt piezīmi un rājienu;

54.2. norīkot kareivi ārpuskārtas norīkojumā - līdz trim reizēm;

54.3. aizliegt (ierobežot) atstāt dienesta vietu: obligātā dienesta kareivim - līdz vienam mēnesim, instruktoram - līdz trim nedēļām; virsdienesta kareivim - līdz 15 diennaktīm, instruktoram - līdz 10 diennaktīm; virsniekam un virsniekvietniekam, izņemot pulka komandiera vietnieku un štāba priekšnieku, - līdz septiņām diennaktīm;

54.4. sodīt ar arestu vai ar stingro arestu: kareivi un obligātā dienesta instruktoru - līdz 10 diennaktīm; virsdienesta instruktoru - līdz septiņām diennaktīm;

54.5. izteikt brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam instruktoram un virsniekam, izņemot pulka komandiera vietnieku un štāba priekšnieku;

54.6. atņemt dižkareivja vai dižmatroža dienesta pakāpi;

54.7. pazemināt obligātā dienesta instruktoru dienesta pakāpē;

54.8. pazemināt amatā kareivi un instruktoru, izņemot tos, kuri iecelti virsnieka amatā;

54.9. atņemt obligātā dienesta instruktoram instruktora dienesta pakāpi un pazemināt amatā;

54.10. miera laikā - atvaļināt no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika virsdienesta kareivi.

55. Brigādes komandierim papildus pulka komandiera disciplinārās varas tiesībām (tajās minētos ierobežojumus šajā un turpmākajos punktos attiecinot tikai uz saviem vietniekiem un štāba priekšnieku) ir tiesības:

55.1. sodīt ar arestu vai ar stingro arestu virsdienesta instruktoru līdz 10 diennaktīm;

55.2. miera laikā - atvaļināt no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika virsdienesta instruktoru (līdz seržantam ieskaitot) ar vai bez dienesta pakāpes atņemšanas, kara laikā - pazemināt viņu dienesta pakāpē vai atņemt instruktora dienesta pakāpi.

56. Divīzijas komandierim papildus brigādes komandiera disciplinārajai varai ir tiesības: miera laikā atvaļināt no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika virsdienesta instruktoru (līdz virsseržantam ieskaitot) ar vai bez dienesta pakāpes atņemšanas, kara laikā - pazemināt dienesta pakāpē vai atņemt instruktora dienesta pakāpi.

57. Nacionālo bruņoto spēku komandierim papildus divīzijas komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:

57.1. pazemināt amatā pulka (atsevišķas daļas) komandiera vietnieku, citas viņam pielīdzinātās un zemākas militārās amatpersonas;

57.2. miera laikā - atvaļināt no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika jaunāko virsnieku un virsniekvietnieku;

57.3. kara laikā - pazemināt dienesta pakāpē vai atņemt dienesta pakāpi virsdienesta instruktoram.

58. Aizsardzības ministram papildus Nacionālo bruņoto spēku komandiera disciplinārajai varai ir tiesības:

58.1. pazemināt amatā pulku (atsevišķu daļu) komandierus, citas viņiem pielīdzinātās un zemākas militārās amatpersonas;

58.2. atvaļināt no aktīvā dienesta pirms noteiktā laika vecākos virsniekus;

58.3. atņemt tiesības valkāt karavīra formas tērpu atvaļinātajiem virsniekiem un virsdienesta karavīriem, kas atvaļināti ar tiesībām valkāt formas tērpu, ja viņi nav cienīgi to valkāt.

59. Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam (kara laikā) ir visa šajā reglamentā noteiktā disciplinārā vara attiecībā uz visiem karavīriem. Viņam nav tiesību pazemināt dienesta pakāpē virsniekus un amatā savus vietniekus, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieku un attiecīgo bruņoto spēku veidu komandierus.

60. Valsts prezidentam kā valsts bruņoto spēku augstākajam vadonim ir visa šajā reglamentā noteiktā disciplinārā vara attiecībā uz visiem karavīriem, kā arī tiesības kara laikā pazemināt virsniekus dienesta pakāpēs.

61. Amatu pagaidu izpildītājiem var uzlikt tādus pašus disciplinārsodus, kādi paredzēti pastāvīgajiem šo amatu izpildītājiem.

VI. Komandiera (priekšnieka) tiesības uzlikt disciplinārsodus īpašos gadījumos

62. Garnizona priekšniekam, nometnes priekšniekam un garnizona komandantam ir tiesības aizturēt un uzlikt disciplinārsodus tās disciplinārās varas ietvaros, kāda katram no viņiem piešķirta attiecībā uz visiem pakļautajiem karavīriem, kas atrodas garnizonā un nometnē, šādos gadījumos:

62.1. ja izdarītais pārkāpums traucē sabiedrisko kārtību;

62.2. ja izdarītais pārkāpums vērsts pret viņu izsludinātajiem rīkojumiem vai pret viņiem pašiem;

62.3. ja pārkāpums izdarīts, pildot viņu uzraudzībā esošos garnizona sardzes vai citus dienesta pienākumus;

62.4. ja pārkāpumu izdarījis karavīrs, kuram viņu pārziņā esošajā rajonā nav tiešā priekšnieka vai kurš atrodas arestā tādā vietā, kas nav karavīra tiešā priekšnieka pārziņā;

62.5. ja pārkāpumu izdarījis karavīrs, kurš atrodas atvaļinājumā vai komandējumā, neatkarīgi no vainīgā tiešo priekšnieku atrašanās vietas;

62.6. ja attiecīgajā teritorijā esošajiem vainīgo tiešajiem priekšniekiem salīdzinājumā ar viņiem ir zemāka disciplinārā vara.

63. Šī reglamenta 62.punktā minētajām amatpersonām par pārkāpēja aizturēšanu un disciplinārsoda uzlikšanu jāpaziņo attiecīgās daļas komandierim (priekšniekam).

64. Kara slimnīcas priekšniekam attiecībā uz kara slimnīcā ievietotajiem karavīriem (līdz rotas komandierim ieskaitot) ir atsevišķas daļas komandiera disciplinārās varas tiesības.

65. Ja pārkāpumus izdara kara slimnīcā ievietotie no aktīvā dienesta atvaļinātie karavīri, tie sodāmi atbilstoši šī reglamenta 66.punktā noteiktajai kārtībai, turklāt viņiem (līdz kapteiņa dienesta pakāpei ieskaitot) disciplinārsodu var uzlikt arī kara slimnīcas priekšnieks.

66. No aktīvā dienesta atvaļinātajam karavīram un ārrindas zemessargam, ja pārkāpums izdarīts karavīra formas tērpā ārpus dienesta laika, var uzlikt disciplinārsodu:

66.1. par nepieklājīgu uzvedību un sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpšanu;

66.2. par karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumu pārkāpšanu.

67. Uzlikt disciplinārsodus, kā arī ierosināt atņemt tiesības valkāt karavīra formas tērpu ir tiesīgi garnizonu priekšnieki (komandanti) un par viņiem augstāki priekšnieki disciplinārās varas ietvaros.

68. Šī reglamenta 67.punktā minētajiem priekšniekiem par viņu uzliktajiem sodiem jāpaziņo tam rajona (apriņķa, apgabala) valsts dienesta pārvaldes (zemessardzes struktūrvienības) priekšniekam, kura uzskaitē ir vainīgais.

69. Ja dienesta pienākumus kopīgi pilda (vai nejauši sastopas) dažādas daļas (apakšvienības) vai to karavīri, to augstākā (vecākā) priekšnieka disciplinārā vara pilnā apjomā attiecas arī uz pārējo daļu (apakšvienību) karavīriem.

70. Ja starp karavīriem nav savstarpēju dienesta attiecību un ja vecākā klātbūtnē jaunākais (atbilstoši Iekārtas reglamentam) pārkāpj vispārējo dienesta kārtību un militāro disciplīnu, kā arī neievēro militāro pieklājību vai sabiedrisko kārtību, vecākajam karavīram jābrīdina jaunākais. Ja jaunākais karavīrs brīdinājumu neievēro, vecākajam jāveic visi pasākumi pārkāpuma novēršanai. Šādos gadījumos vainīgajam karavīram var dot rīkojumu atgriezties savā daļā vai nosūtīt viņu uz komandantūru. Ja pārkāpējs nepilda šo rīkojumu, vecākajam karavīram ir tiesības viņu aizturēt un personīgi nogādāt uz daļu vai komandantūru vai, ja nepieciešams, izsaukt militāro patruļu vai policijas pārstāvjus.

71. Visos gadījumos vecākajam karavīram, kas konstatējis jaunākā pārkāpumu, par to nekavējoties jāpaziņo jaunākā komandierim (priekšniekam) vai garnizona priekšniekam (komandantam), kurš pieņem lēmumu par pārkāpēja sodīšanu, bet garnizona priekšniekam (komandantam) pēc šāda ziņojuma saņemšanas jāpaziņo par to atbilstošās daļas komandierim (priekšniekam).

72. Aizturētajam karavīram un militārās disciplīnas pārkāpējam pēc atgriešanās savā daļā jāziņo savam tiešajam priekšniekam par aizturēšanas iemesliem, saņemtajiem disciplinārsodiem un vecāko karavīru aizrādījumiem.

73. Karavīru var aizturēt un nogādāt (nosūtīt) uz dienesta vietu vai garnizona komandantūru, ja viņš:

73.1. atrodas alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā;

73.2. rupji pārkāpj sabiedrisko kārtību, agresīvi uzvedas un var nodarīt kaitējumu citu personu dzīvībai (veselībai) vai izraisīt būtiskus materiālos zaudējumus;

73.3. ir karavīra formas tērpā bez personu un dienesta vietu apliecinošiem dokumentiem vai viņa personiskie dokumenti nepareizi noformēti;

73.4. pārkāpj karavīra formas tērpa valkāšanas noteikumus un atsakās izpildīt komandiera (priekšnieka), vecākā karavīra vai patruļdienesta prasības novērst minēto pārkāpumu;

73.5. ir izdarījis pārkāpumu ar kriminālatbildības pazīmi un tiek aizturēts, lai lietu noskaidrotu.

74. Aizturēt karavīru par pārkāpumu ir tiesīgs tikai tāds karavīrs, kura dienesta pakāpe ir augstāka par pārkāpēja dienesta pakāpi vai kurš ieņem augstāku amatu.

75. Maksimālais laiks, uz kuru karavīru var aizturēt par disciplīnas pārkāpumu, nevar būt ilgāks par 24 stundām. Izņēmuma gadījumā daļas komandieris vai garnizona priekšnieks ar rakstisku pavēli var pagarināt šo laiku līdz 72 stundām.

76. Karavīrs, kas neievēro dienesta pakāpē vai amatā vecākā karavīra atgādinājumu vai nepaklausa viņa pavēlei atgriezties daļā vai doties uz komandantūru kā aizturētajam, atbild par nepaklausību.

77. Ja vecākais karavīrs nav izpildījis viņam šī reglamenta 70. un 71.punktā uzlikto pienākumu, viņš saucams pie disciplinārās atbildības.

VII. Disciplinārsodu uzlikšanas kārtība

78. Disciplinārsodu var uzlikt komandieris (priekšnieks) atbilstoši savai disciplinārajai varai.

79. Uzlikt disciplinārsodu ir tiesīgs (izņemot šī reglamenta 62. - 70.punktā paredzētajos gadījumos) vienīgi karavīra tiešais komandieris (priekšnieks) tikai saskaņā ar šo reglamentu.

80. Ja komandieris (priekšnieks) konstatē disciplīnas pārkāpumu (nodarījumu) vai saņem par to informāciju, viņam nekavējoties personīgi jānoskaidro lietas būtība. Pirms pārkāpuma izskatīšanas un lēmuma par disciplinārsoda uzlikšanu pieņemšanas komandierim (priekšniekam) personīgi jāpārliecinās par pakļautā karavīra vainīgumu un jāveic pārkāpuma (nodarījuma) apstākļu noskaidrošana vai sarežģītu, smagu pārkāpumu un ārkārtēju gadījumu dienesta izmeklēšana. Ja nepieciešams, dienesta izmeklēšanu var uzdot veikt citai neitrālai amatpersonai, bet katastrofas un negadījumi, kas saistīti ar cilvēku bojāeju vai citām smagām sekām, komandierim (priekšniekam) jāizmeklē personīgi.

81. Izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot pārkāpuma (nodarījuma) apstākļus, raksturu un dalībniekus, pārkāpēja vainīguma pakāpi un atbildību. Izmeklēšanai jābūt neitrālai un objektīvai. Tajā jāietver gan labvēlīgās, gan arī nelabvēlīgās liecības par vainīgo personu.

82. Komandieris (priekšnieks), pamatojoties uz lietas noskaidrošanas (dienesta izmeklēšanas) rezultātiem, pieņem lēmumu par to, vai pārkāpējam var uzlikt sodu, un nosaka tā veidu. Ja pārkāpumam ir nozieguma pazīmes vai tas ir ārkārtējs gadījums, daļas komandierim (priekšniekam) nekavējoties par to jāziņo augstākam komandierim (priekšniekam) un kara prokuroram, kā arī septiņu dienu laikā pēc dienesta izmeklēšanas pabeigšanas tās materiāli jāiesniedz Kara prokuratūrai.

83. Komandierim (priekšniekam) pirms lēmuma par disciplinārsodu pieņemšanas personīgi jāpaziņo vainīgajam karavīram par nodomu uzlikt viņam disciplinārsodu un jāpaskaidro, par ko viņu sodīs.

84. Padotajam ir tiesības lūgt pārbaudīt viņa vainu, kā arī sniegt paskaidrojumus un pierādījumus sevis aizstāvēšanai vai atbildības mīkstināšanai.

85. Disciplinārsodu uzliek atbilstoši pārkāpuma smagumam. Nosakot soda veidu un apmēru, jāņem vērā pārkāpuma raksturs, bīstamības pakāpe, apstākļi, kādos tas izdarīts, vainīgā līdzšinējā uzvedība, aktīvajā dienestā pavadītais laiks, dienesta pienākumu un militāro reglamentu zināšanas, kā arī atbildību mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi.

86. Aizliegts uzlikt vairākus disciplinārsodus par vienu un to pašu pārkāpumu un disciplināri sodīt visus apakšvienības karavīrus par viena karavīra (karavīru grupas) izdarīto pārkāpumu, kā arī piemērot vienādu sodu visiem karavīru grupā izdarītajā pārkāpumā vainīgajiem, neizvērtējot katra vainas pakāpi. Nedrīkst apvienot disciplinārsodus par vairākiem pārkāpumiem.

87. Ja pārkāpēju soda ar arestu vai aizliegumu (ierobežojumu) atstāt noteikto dienesta vietu, obligāti jānosaka un viņam jāpaziņo soda termiņš.

88. Par pārkāpumiem, kas izdarīti, pildot dienestu visu veidu diennakts norīkojumos (kaujas dežūrā), karavīru soda pēc diennakts norīkojuma (kaujas dežūras) maiņas vai pēc atstādināšanas (nomaiņas) no diennakts norīkojuma pienākumu izpildes.

89. Ja karavīrs ir alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, paskaidrojumu pieprasīšana un soda uzlikšana jāatliek līdz viņa atskurbšanas brīdim. Līdz tam laikam viņu var aizturēt un, nodrošinot apsardzību, ievietot kazarmas atsevišķā telpā vai virssardznē.

90. Ja komandieris (priekšnieks) uzskata, ka pārkāpuma smaguma dēļ viņa disciplinārā vara karavīra sodīšanai nav pietiekama, viņš lūdz augstākam priekšniekam sodīt disciplīnas pārkāpēju.

91. Zemāka priekšnieka uzlikto disciplinārsodu var grozīt vai atcelt tikai augstāks priekšnieks:

91.1. ja zemāks priekšnieks ir pārsniedzis viņam šajā reglamentā noteikto disciplināro varu, sodījis karavīru nepamatoti vai ar izdarītajam pārkāpumam nesamērīgu sodu;

91.2. ja sodītais karavīrs par savu pārkāpumu ir pelnījis bargāku disciplinārsodu.

92. Disciplinārsods vainīgajam karavīram jāuzliek ne vēlāk kā septiņu dienu laikā kopš komandierim (priekšniekam) kļuvis zināms par izdarīto pārkāpumu, bet, ja nepieciešama pārkāpuma dienesta izmeklēšana, ne vēlāk kā pēc 30 dienām kopš iesniegti dienesta izmeklēšanas materiāli. Īpašos gadījumos, ja radušos apstākļu dēļ nav iespējama izmeklēšana minētajā laikposmā, disciplinārsoda uzlikšanas termiņu augstāks priekšnieks var pagarināt līdz 90 dienām. Vainīgā karavīra slimošanas laiku vai prombūtnes laiku citu iemeslu dēļ neieskaita izmeklēšanas un disciplinārsoda uzlikšanas laikā.

93. Disciplinārsodu neuzliek, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas līdz tā atklāšanai pagājuši seši mēneši.

94. Pulka (atsevišķas daļas) komandieris un augstāks priekšnieks par uzlikto disciplinārsodu sodītajam karavīram parasti paziņo rakstiski ar pavēli. Visi par viņu zemāki priekšnieki par uzlikto disciplinārsodu sodītajam paziņo mutiski. Ja apstākļi neļauj par disciplinārsodu paziņot mutiski, par to var paziņot rakstiski.

95. Par karavīram uzlikto disciplinārsodu paziņo viņam līdzīgas vai augstākas dienesta pakāpes karavīru klātbūtnē (ierindas priekšā, dienesta sanāksmē) vai personīgi.

96. Aizliegts par komandierim (priekšniekam) uzlikto disciplinārsodu paziņot viņa padoto klātbūtnē.

97. Karavīrs, kurš dienestā atrodas civilajā tērpā vai pārkāpumu izdarījis ārpus dienesta laika, ir pakļauts tādai pašai disciplinārsodu uzlikšanas kārtībai kā atrodoties dienestā karavīra formas tērpā.

98. Par augstāku komandieru (priekšnieku) uzliktajiem disciplinārsodiem sodītajam karavīram nekavējoties jāziņo savam tiešajam tuvākajam koman-dierim (priekšniekam).

99. Komandieris (priekšnieks) par uzliktajiem disciplinārsodiem ziņo pakļautības kārtībā:

99.1. grupas komandieris - katru dienu vada seržantam;

99.2. vada seržants par personīgi un grupu komandieru uzliktajiem sodiem - katru dienu rotas virsseržantam un vada komandierim;

99.3. rotas virsseržants par personīgi uzliktajiem sodiem - katru dienu attiecīgā vada komandierim un rotas komandierim;

99.4. vada komandieris par personīgi uzliktajiem sodiem un citu komandieru uzliktajiem sodiem visiem vada karavīriem - reizi nedēļā rotas komandierim;

99.5. rotas komandieris par visiem rotas karavīriem uzliktajiem sodiem - reizi nedēļā bataljona komandierim;

99.6. bataljona komandieris par visiem bataljona karavīriem uzliktajiem sodiem - reizi mēnesī pulka komandierim vai tuvākajam tiešajam priekšniekam;

99.7. pulka (atsevišķas daļas) komandieris un visi augstāki priekšnieki reizi mēnesī pilnu informāciju iesniedz augstākam štābam (priekšniekam).

VIII. Disciplinārsodu izpildīšanas kārtība

100. Ja nav īpašu šķēršļu, uzliktais disciplinārsods jāizpilda nekavējoties un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā. Pēc trīs mēnešu noilguma termiņa disciplinārsodu neizpilda, bet par tā neizpildi vainīgā amatpersona saucama pie disciplināratbildības. Ja disciplinārsodu uzlicis augstāks priekšnieks, viņš nosaka, vai rīkojumu par soda izpildīšanu dos pats vai vainīgā karavīra tiešais priekšnieks.

101. Ja izdota pavēle par karavīra atvaļināšanu no aktīvā dienesta, bet pēc šīs pavēles izdošanas karavīrs izdarījis pārkāpumu un viņam uzlikts arests vai stingrais arests, karavīram vispirms jāizcieš disciplinārsods. Viņu atvaļina tikai pēc tā izciešanas, un aresta laikā viņš saņem tikai karavīra uzturdevu.

102. Iesniegtā dienesta sūdzība neaptur disciplinārsoda izpildīšanu, kamēr nav dots augstāka priekšnieka rīkojums apturēt attiecīgā soda izpildi. Neizciestā disciplinārsoda izpildi var apturēt līdz dienesta sūdzības izskatīšanai, ja sodītais karavīrs to pieprasa, taču tikai tādā gadījumā, ja sūdzības izskatīšana nav sākta piecu dienu laikā pēc tās iesniegšanas.

103. Ārpuskārtas norīkojums karavīram jāizpilda no dienesta brīvajā laikā. Šo norīkojumu var uzlikt pildīt arī naktī, paredzot sodītajam četras stundas nakts atpūtai, bet tas nedrīkst ilgt vairākas naktis pēc kārtas. Ārpuskārtas norīkojums jāpilda papildus paredzētajiem kārtējiem norīkojumiem. Vienas diennakts laikā nedrīkst norīkot ārpuskārtas norīkojumos nepārtraukti vairākas reizes pēc kārtas. Šo norīkojumu uzdošanu kontrolē un uzskaita rotas virsseržants, bet viņa prombūtnē - vada seržants.

104. Aizliegums atstāt dienesta vietu nozīmē, ka sodītais obligātā dienesta karavīrs drīkst atstāt daļas (apakšvienības) izvietojumu (kuģi) tikai, pildot dienesta pienākumus.

105. Ierobežojums atstāt dienesta vietu nozīmē, ka komandieris (priekšnieks), kam ir tiesības šo disciplinārsodu uzlikt, nosaka laiku, kad sodītajam virsdienesta karavīram vai virsniekam katru dienu jāatrodas dienesta vietā, un kārtību, kādā viņš to drīkst atstāt (parasti no vakara atsauces līdz rīta celšanās laikam), kā arī laiku, kad viņam jāatrodas savā dzīvoklī vai citā noteiktā vietā. Šī disciplinārsoda laikā viņam nav tiesību apmeklēt sabiedriskās atpūtas vietas.

106. Aresta būtība - katru arestēto no dienesta pienākumu pildīšanas brīvajā laikā tur atsevišķā aresta telpā attiecīgās daļas (apakšvienības) dežuranta vai sardzes uzraudzībā. Telpu trūkuma dēļ ar daļas komandiera rīkojumu vairākus arestētos var ievietot vienā telpā, bet attiecīgi katru karavīru kategoriju (instruktorus, kareivjus, obligātā dienesta un virsdienesta karavīrus) atsevišķās telpās.

107. Arestētais soda izciešanas laikā nav atbrīvots no dienesta pienākumu pildīšanas, izņemot diennakts norīkojumu.

108. Stingrā aresta būtība - arestēto virsdienesta instruktoru tur virssardznē vai atsevišķā telpā attiecīgajā daļā dežūrvirsnieka uzraudzībā; arestēto kareivi un obligātā dienesta instruktoru tur virssardznē un var norīkot saimnieciskajos darbos.

109. Ja karavīram piemērots stingrais arests, viņš nepilda dienesta pienākumus, izņemot ierindas un militāro reglamentu apmācību.

110. Par arestēto karavīru uzturu atbild tās daļas vai apakšvienības komandieris, kam pakļauta virssardzne.

111. Arests un stingrais arests nevar būt īsāks par vienu diennakti. Arestu un stingro arestu vienu pēc otra var izpildīt tikai ar trīs dienu starplaiku.

112. Virsdienesta instruktora arests jāuzskata par disciplinārsoda izņēmumu.

113. Karavīra izdienā neieskaita krimināllietas izmeklēšanas dēļ arestā vai iepriekšējās aizturēšanas izolatorā pavadīto laiku, ja karavīrs netiek attaisnots. Izdienā neieskaita arī patvaļīgā prombūtnē pavadīto laiku. Karavīram šādos gadījumos neizmaksā dienesta atalgojumu un uzturnaudu, izņemot gadījumus, ja viņš tiek attaisnots. Aresta laikā viņš saņem tikai karavīra bezmaksas uzturdevu.

114. Ja instruktoram vai virsniekam piemēro disciplinārsodu (brīdinājumu par neatbilstību ieņemamajam amatam, pazeminājumu dienesta pakāpē vai pazeminājumu amatā), visos gadījumos jāveic dienesta (disciplinārā) izmeklēšana. Dienesta izmeklēšanas materiāli (secinājums), pievienojot tiem nepieciešamos dokumentus, pakļautības kārtībā jāiesniedz komandierim (priekšniekam), kam ir tiesības uzlikt disciplinārsodu.

115. Ja virsdienesta karavīram vai virsniekam uzliktais disciplinārsods nesasniedz savu mērķi un disciplīnas pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti, sodīto var atvaļināt no aktīvā dienesta disciplīnas pārkāpumu dēļ, kā arī neatkarīgi no izdarīto pārkāpumu skaita, ja pret viņu ierosināta krimināllieta un ja viņa turpmākā atrašanās dienestā var traucēt ievērot militāro disciplīnu.

116. Par atvaļināmā karavīra uzvedību un pārkāpumiem jāveic dienesta izmeklēšana. Izmeklēšanas materiāli kopā ar izrakstu no Apbalvojumu un disciplinārsodu uzskaites žurnāla pakļautības kārtībā jāiesniedz tam priekšniekam, no kura atkarīga karavīra atvaļināšana.

117. Virsnieka atvaļināšanu no aktīvā dienesta disciplīnas pārkāpumu dēļ ierosina atsevišķas daļas (vienības) komandieris.

118. Virsnieka un virsdienesta karavīra disciplinārā sodīšana, pazeminot amatā vai dienesta pakāpē un atvaļinot no aktīvā dienesta disciplīnas pārkāpumu dēļ, jāveic tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

119. Virsnieks un virsdienesta karavīrs, kas atvaļināts no aktīvā dienesta saskaņā ar šī reglamenta 118.punktu, saglabā tiesības saņemt izdienas pensiju. Atvaļinot viņam nepiešķir tiesības valkāt karavīra formas tērpu.

120. Uz pārkāpuma dienesta izmeklēšanas vai izziņas veikšanas laiku karavīru, ja nepieciešams, var atstādināt no amata dienesta pienākumu pildīšanas līdz lēmuma pieņemšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi; nozieguma izdarīšanas gadījumā - ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem. Par attiecīgo laikposmu viņam izmaksā tikai piemaksu par dienesta pakāpi, un viņš saņem uzturdevu (tās kompensāciju). Ja dienesta izmeklēšana atzīst, ka viņš nav vainīgs vai atstādināšana no amata bijusi nepamatota, karavīram atļauj turpināt dienesta pienākumu pildīšanu iepriekšējā amatā un noteiktā kārtībā pilnā apmērā izmaksā atalgojumu par attiecīgo laikposmu.

121. Komandierim (priekšniekam) (sākot ar rotas komandieri un augstāk) ir tiesības, ņemot vērā vainīgā karavīra līdzšinējo priekšzīmīgo uzvedību un dienesta pildīšanu, nosacīti atlaist personīgi un zemāka priekšnieka uzlikto disciplinārsodu izpildi. Ja sodītais karavīrs triju mēnešu laikā neizdara nevienu pārkāpumu, uzliktais sods viņam jāatceļ.

122. Ikviens šajā reglamentā noteiktais disciplinārsods, kas uzlikts karavīram, jāuzskata par spēkā esošu, kamēr to neatceļ vai nenoņem vai kamēr nav beidzies tā termiņš.

123. Disciplinārsods (izņemot pazeminājumu dienesta pakāpē vai pakāpes atņemšanu un pazeminājumu amatā) ir spēkā virsdienesta karavīram un virsniekam sešus mēnešus, bet obligātā dienesta karavīram - trīs mēnešus no soda uzlikšanas dienas. Ja šajā laikā karavīrs izdarījis jaunu pārkāpumu, iepriekšējā disciplinārsoda laiks pagarinās līdz jaunā soda termiņa beigām, ja iepriekšējais sods nav atcelts vai noņemts agrāk.

124. Virsdienesta karavīru un virsnieku, kuram noteikts disciplinārsods - pazeminājums amatā vai dienesta pakāpē, var iecelt iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā vai atjaunot iepriekšējā dienesta pakāpē ne agrāk kā pēc gada, bet obligātā dienesta karavīru - ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no soda uzlikšanas dienas.

125. Atcelt vai noņemt disciplinārsodu ir tiesīgs tas komandieris (priekšnieks), kas to uzlicis, vai sodītā karavīra tiešie komandieri (priekšnieki), kuru disciplinārā vara ir augstāka par sodu uzlikušā komandiera (priekšnieka) disciplināro varu. Attiecīgais komandieris (priekšnieks) var noņemt disciplinārsodu pirms termiņa, ja ir pārliecināts, ka uzlikto sodu karavīrs ir apzinājies un tas viņu ietekmējis, un ja sodītais karavīrs ar savu uzvedību pierādījis, ka ir labojies.

126. Sodītajam karavīram par disciplinārsoda atcelšanu (noņemšanu) jāpaziņo tādā pašā kārtībā, kā par soda uzlikšanu. Ja sods nav atcelts vai noņemts pirms termiņa, sodītajam karavīram jāpaziņo par soda termiņa izbeigšanos.

127. Svētkos un citos sevišķi svinīgos gadījumos pulka (atsevišķas daļas) komandierim un par viņu augstākam priekšniekam ir tiesības atcelt gan personīgi, gan zemāku priekšnieku uzlikto sodu vai šā soda neizciesto daļu.

IX. Apbalvojumu un disciplinārsodu uzskaites kārtība

128. Apbalvojumu un disciplinārsodu uzskaiti veic Apbalvojumu un disciplinārsodu uzskaites žurnālā (turpmāk - žurnāls):

128.1. par instruktoriem un kareivjiem - katrā rotā, baterijā, eskadriļā, atsevišķā vadā vai komandā un uz katra kuģa, kā arī citā minētajām pielīdzinātā apakšvienībā;

128.2. par virsniekiem un virsniekvietniekiem - katrā daļas, vienības vai augstākajā štābā, kā arī katrā militārajā iestādē vai citā struktūrvienībā;

128.3. par daļu un kuģu komandieriem un viņiem tiesībās pielīdzinātajiem un augstākiem komandieriem (priekšniekiem) - atbilstošā augstākajā štābā vai militārajā iestādē;

128.4. par rezerves un atvaļinātiem karavīriem - valsts dienesta pārvaldē (nodaļā).

129. Datus par apbalvojumiem un disciplinārsodiem, izņemot atzīmes "uzslava" un "piezīme", žurnālā ieraksta katram karavīram paredzētajā lapā (sadaļā). Augstāka komandiera (priekšnieka) mutiski vai rakstiski izteiktu pateicību visai apakšvienībai vai daļai žurnālā ieraksta attiecīgi katram šīs apakšvienības (daļas) karavīram.

130. Par karavīram uzliktā disciplinārsoda atcelšanu un noņemšanu žurnālā jāizdara atzīme, kad un kāda amatpersona to veikusi. Ja sods netiek atcelts vai noņemts pirms termiņa, žurnālā jāizdara atzīme par soda termiņa izbeigšanos.

131. Žurnālā izdara atzīmi arī par tiem sodiem, kurus karavīram uzlikusi tiesa, un par izmaiņām tajos.

132. Katrs ieraksts žurnālā attiecībā uz instruktoriem un kareivjiem ar savu parakstu jāapstiprina atbilstošās apakšvienības komandierim, bet virsniekiem un virsniekvietniekiem paredzētajā žurnālā - atbilstošā štāba vai militārās iestādes (struktūrvienības) priekšniekam (komandierim).

133. Bataljona, kuģa, atsevišķās daļas komandierim un viņam pielīdzinātajam priekšniekam ne retāk kā divas reizes gadā personīgi jāpārbauda personāla apbalvošanas un sodīšanas atbilstība, kā arī apbalvojumu un sodu uzskaites atbilstība noteiktajām prasībām pakļautajā apakšvienībā un štābā, un par to jāizdara attiecīgi ieraksti žurnālā.

134. Augstākais komandieris (priekšnieks) personāla apbalvošanas un sodīšanas atbilstību un uzskaiti pakļautajā struktūrvienībā pārbauda periodiski, bet ne retāk kā reizi gadā tiešās pakļautības štābā (militārajā iestādē).

135. Inspekciju pārbaudēs personāla apbalvošanas un sodīšanas atbilstību un uzskaiti pārbauda inspekcijas (pārbaudes) priekšnieks vai viņa noteiktā amatpersona.

136. Katrs karavīrs vismaz reizi gadā (obligātā dienesta karavīrs - divas reizes gadā) jāiepazīstina ar žurnālā izdarītajiem ierakstiem, kas attiecas uz viņu, un karavīram par to jāparakstās.

137. Ja karavīru pārvieto, uz viņa jauno dienesta vietu jānosūta ar zīmogu apstiprināts izraksts no žurnāla par visiem viņa apbalvojumiem un nenoņemtajiem vai neatceltajiem disciplinārsodiem, kas jāieraksta jaunās dienesta vietas žurnālā.

138. Citos gadījumos izrakstus no žurnāla var izdarīt tikai ar attiecīgā komandiera (priekšnieka) atļauju.

X. Dienesta sūdzības un ierosinājumi

139. Ja karavīram kļuvis zināms par nodarījumu, kas var vājināt Nacionālo bruņoto spēku vai citu Aizsardzības ministrijas militāro formējumu kaujas spējas vai nodarīt materiālus zaudējumus valstij, viņam par to jāziņo pakļautības kārtībā. Karavīram ir tiesības par šo pārkāpumu un tā novēršanas iespējām rakstiski ziņot augstākiem priekšniekiem, kā arī aizsardzības ministram.

140. Katram karavīram ir tiesības iesniegt pamatotu dienesta sūdzību par to, ka nav saņemta noteiktā apgāde, netiek atzītas viņa dienesta tiesības un priekšrocības, kā arī par priekšniecības netaisnīgu vai nelikumīgu rīcību attiecībā pret viņu.

141. Karavīrs dienesta sūdzību var iesniegt rakstiski, kā arī izteikt mutiski savam vai apsūdzamā tuvākajam tiešajam priekšniekam. Aizliegts, izņemot inspekcijas skatēs un aptaujās, sūdzības iesniegt augstākiem priekšniekiem, apejot apsūdzamā tuvāko tiešo priekšnieku. Sūdzības par kareivi un instruktoru var iesniegt tieši rotas komandierim.

142. Ja dienesta sūdzības iesniedzējs nezina, kā vainas dēļ viņš ir cietis, sūdzība jāiesniedz pakļautības kārtībā.

143. Dienesta sūdzību par pulka (atsevišķas daļas) komandieri un par viņu augstākiem priekšniekiem iesniedz tikai rakstiski, izņemot inspekcijas skates un aptaujas. Rakstiskajā sūdzībā jānorāda iesniedzēja dienesta pakāpe, vārds, uzvārds, ieņemamais amats, juridiskā adrese, un tai jābūt iesniedzēja parakstītai. Ja minētā prasība netiek ievērota, dienesta sūdzības saņēmējs ir tiesīgs to neizskatīt.

144. Inspekcijas skatēs un aptaujās dienesta sūdzību var izteikt mutiski vai iesniegt rakstiski priekšniekam, kas izdara aptauju. Karavīrs, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav piedalījies inspekcijas skatē vai aptaujā, drīkst iesniegt sūdzību pēc aptaujas tieši tam priekšniekam, kurš izdarījis aptauju.

145. Dienesta sūdzību var iesniegt katrs savā lietā. Aizliegts iesniegt kolektīvas sūdzības. Tāpat aizliegts sapulcēties sūdzību apspriešanai. Sūdzību aizliegts iesniegt, atrodoties ierindā, dienesta norīkojumos, izņemot inspekcijas skates un aptaujas.

146. Karavīram ir tiesības iesniegt dienesta sūdzību par uzlikto disciplinārsodu 10 dienu laikā kopš viņa informēšanas par soda uzlikšanu, ja viņš uzskata, ka ir netaisnīgi sodīts vai ja, uzliekot un izpildot sodu, pārkāptas viņa tiesības.

147. Komandierim (priekšniekam) dienesta sūdzības vai ierosinājumi jāizskata atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī šī reglamenta prasībām un jāizšķir nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 dienu laikā jāatbild sūdzības iesniedzējam.

148. Ja dienesta sūdzības noskaidrošanai vajadzīga izmeklēšana vai ekspertīze, par to jāpaziņo sūdzības iesniedzējam. Sūdzības izskatīšanas laiku var pagarināt līdz vienam mēnesim.

149. Ja priekšniekam, kam iesniegta dienesta sūdzība, nav attiecīgo tiesību lēmuma pieņemšanai, sūdzība kopā ar izmeklēšanas materiāliem septiņu dienu laikā jānosūta tālāk pakļautības kārtībā vai jāiesniedz attiecīgā iestādē un par to nekavējoties jāpaziņo sūdzības iesniedzējam.

150. Aizliegts dienesta sūdzību nosūtīt izskatīšanai tam priekšniekam, par kura rīcību saņemta sūdzība.

151. Iesniegto dienesta sūdzību komandieris (priekšnieks) var izmeklēt pats vai arī dot rīkojumu to izdarīt kādam no viņam pakļautajiem karavīriem, kas nav pakļauts ne sūdzības iesniedzējam, ne tam priekšniekam, par kuru iesniegta sūdzība.

152. Dienesta sūdzības par uzlikto disciplinārsodu un tā izpildi izmeklēšana komandierim (priekšniekam) vai norīkotajai amatpersonai jāveic tādā pašā kārtībā kā disciplinārā pārkāpuma izmeklēšana. Pirms minētās sūdzības izmeklēšanas karavīram jāizskaidro, ka viņam ir tiesības: iepazīties ar iesniegtajiem pierādījumiem, sniegt attaisnojošus vai viņa vainu mīkstinošus materiālus, pieaicināt savus lieciniekus, kā arī piedalīties sūdzības izskatīšanā un izmeklēšanā.

153. Ja izmeklēšanas gaitā šī reglamenta 152.punktā minētā dienesta sūdzība atzīta par pamatotu, komandierim (priekšniekam) nekavējoties jāveic pasākumi, kas nodrošinātu sūdzības iesniedzējam viņa tiesību atjaunošanu vai viņa prasību un priekšlikumu izpildi.

154. Priekšnieks (amatpersona), par kuru iesniegta dienesta sūdzība, atkarībā no viņa pieļauto nelikumību pakāpes saucams pie atbildības, bet sūdzības iesniedzējs, ja viņš to vēlas un dienesta apstākļi to pieļauj, jāpārceļ uz citu dienesta vietu.

155. Dienesta sūdzību par priekšniecības rīcību var iesniegt mēneša laikā kopš dienas, kad attiecīgā rīcība notikusi. Ja sūdzība izteikta kā apsūdzība kādā noziedzīgā nodarījumā, tiesības iesniegt sūdzību izbeidzas tikai tad, kad beidzies Latvijas kriminālkodeksā noteiktais attiecīgā nodarījuma noilguma termiņš.

156. Ja dienesta sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar sūdzības izskatīšanas rezultātiem, viņš var iesniegt pārsūdzību sūdzības izskatītāja tuvākajam tiešajam priekšniekam.

157. Ja dienesta sūdzība izrādās nepatiesa vai iesniegta, pārkāpjot noteikto kārtību, sūdzības iesniedzējs sodāms disciplināri, bet viņa sūdzība jāizskata.

158. Katrā atsevišķas daļas, vienības štābā un militārajā iestādē vai citā patstāvīgajā militārajā struktūrvienībā ar juridiskas personas tiesībām jābūt Dienesta sūdzību un ierosinājumu žurnālam (2. pielikums). Tajā jāieraksta visas atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem iesniegtās dienesta sūdzības un ierosinājumi, izņemot inspekcijas skatēs un aptaujās sniegtās, un jāatzīmē attiecīgie rīkojumi (ja sūdzība atzīta par patiesu) un uzliktie disciplinārsodi (ja sūdzība iesniegta, pārkāpjot noteikto kārtību).

159. Attiecīgo struktūrvienību komandieriem (priekšniekiem) periodiski, bet ne retāk kā divas reizes gadā jāpārbauda dienesta sūdzību un ierosinājumu izskatīšanas atbilstība prasībām pakļautajās struktūrvienībās un jāizdara atbilstoši ieraksti Dienesta sūdzību un ierosinājumu žurnālā.

160. Atsevišķo daļu un augstākiem komandieriem, kā arī militāro iestāžu un citu patstāvīgo militāro struktūrvienību priekšniekiem vai viņu pilnvarotām amatpersonām periodiski, bet ne retāk kā reizi mēnesī jāpieņem apmeklētāji viņiem izdevīgā laikā un atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, un savai kompetencei jāizskata apmeklētāju mutiski izteiktās sūdzības vai priekšlikumi.

161. Ziņas par apmeklētāju (dienesta pakāpe, vārds un uzvārds, amats, dzīves vai uzturēšanās vieta), dienesta sūdzības vai priekšlikuma saturs, kā arī pieņemtais lēmums jāreģistrē Dienesta sūdzību un ierosinājumu žurnālā.

162. Aizliegts bez iesniedzēja piekrišanas publiski izpaust ziņas par dienesta sūdzības vai ierosinājuma iesniedzēju. Ja iesniedzējs nevēlas, lai sūdzībā vai iesniegumā minētos faktus publiski izpaustu, tas jānorāda sūdzībā vai iesniegumā.

163. Komandieris (priekšnieks), kas pieļāvis netaisnību vai nelikumīgu rīcību attiecībā pret padoto viņa iesniegtās dienesta sūdzības vai iesnieguma dēļ, noteiktā kārtībā saucams pie atbildības.

164. Ja konflikts netiek atrisināts, karavīri ir tiesīgi pārsūdzēt savu tiešo komandieru (priekšnieku) lēmumus augstākiem komandieriem (priekšnie-kiem), kā arī aizsardzības ministram, kura lēmums ir galīgs.

Ministru prezidents A.Šķēle

Aizsardzības ministrs A.Krastiņš

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 91Pieņemts: 11.03.1997.Stājas spēkā: 16.03.1997.Zaudē spēku: 01.07.2002.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 73/74, 15.03.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
42595
16.03.1997
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva