Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2002. gada 30. maija likumu: Militārā dienesta likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums nosaka obligātā militārā dienesta tiesiskos, ekonomiskos un sociālos pamatnoteikumus. Tā mērķis ir nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar obligātā militārā dienesta karavīriem un iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā.

2.pants. (1) Visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda obligātais militārais dienests. Obligātajam militārajam dienestam pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt militāro dienestu, šajā likumā noteiktajā kārtībā obligāto aktīvo militāro dienestu var aizstāt ar alternatīvo dienestu.

(2) Brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt arī sievietes — Latvijas pilsones.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2002.)

3.pants. (1) Obligātais militārais dienests sastāv no obligātā aktīvā militārā dienesta un dienesta rezervē.

(2) Obligāto aktīvo militāro dienestu un dienestu rezervē pilda Nacionālo bruņoto spēku formējumos.

(3) Rezervē ieskaita:

1) karavīrus pēc obligātā aktīvā militārā dienesta beigšanas un personas pēc alternatīvā dienesta beigšanas;

2) obligātajā aktīvajā militārajā dienestā neiesauktās un alternatīvajā dienestā nenorīkotās personas pēc iesaukšanas laika izbeigšanās;

3) valsts licencēto augstskolu absolventus, kuri augstākās izglītības apguves laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši valsts apstiprinātu speciālo militārās apmācības kursu;

4) šā likuma 4.pantā minētās personas;

5) personas, kuras ieguvušas profesionālo vai akadēmisko izglītību Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas mācību iestādēs vai ieguvušas adekvātu izglītību ārvalstīs un turpina dienestu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē;

6) maģistra grādu ieguvušos augstskolu absolventus;

7) personas, kuras veselības stāvokļa dēļ atzītas par militārajam dienestam nederīgām miera laikā un derīgām ārrindas dienestam kara laikā;

8) personas, kuras par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izcieš vai ir izcietušas sodu brīvības atņemšanas iestādēs.

(4) Šā panta trešās daļas 1.—6. un 8.punktā minētās personas rezervē ieskaita Militārā dienesta iesaukšanas centra teritoriālās struktūrvienības — valsts militārā dienesta pārvaldes (turpmāk — valsts militārā dienesta pārvaldes) vadītājs, bet 7.punktā minētās personas — Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs.

(20.12.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000., 29.03.2001., 13.06.2002. un 25.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2004.)

4.pants. (1) Personas, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas ir dienējušas ārvalstu militārajā dienestā vai pildījušas alternatīvo dienestu, tiek ieskaitītas rezervē.

(2) Rezervē tiek ieskaitīti tie Latvijas pilsoņi, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši alternatīvo dienestu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.1999. un 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2002.)

5.pants. (1) Obligātajam militārajam dienestam pakļauto, kā arī brīvprātīgo personu uzskaiti, reģistrāciju un iesaukšanu veic Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā civiliestāde — Militārā dienesta iesaukšanas centrs — un valsts militārā dienesta pārvaldes.

(2) Militārā dienesta iesaukšanas centrs darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2001.)

6.pants. Valsts militārā dienesta pārvaldēs reģistrētās personas līdz iesaukšanai obligātajā aktīvajā militārajā dienestā sauc par iesaucamajiem. Personas, kuras iesauktas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, sauc par karavīriem. Personas, kuras ieskaitītas rezervē pēc alternatīvā dienesta beigšanas, sauc par rezervistiem. Pārējās rezervē ieskaitītās personas sauc par rezerves karavīriem.

(13.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2002.)

7.pants. Valsts aizsardzības jautājumu risināšanā valsts militārā dienesta pārvaldes sadarbojas ar pašvaldībām, kuras nodrošina valsts militārā dienesta pārvaldes un to struktūrvienības ar darbam nepieciešamajām telpām un sniedz šīm pārvaldēm visu nepieciešamo informāciju. Līdzekļi šo uzdevumu veikšanai tiek piešķirti no valsts budžeta.

8.pants. Obligātā aktīvā militārā dienesta ilgums ir 12 mēneši.

9.pants. Uzsākot obligāto aktīvo militāro dienestu, karavīri dod karavīra zvērestu.

10.pants. Karavīriem un rezerves karavīriem tiek piešķirtas militārā dienesta pakāpes.

II nodaļa
Personu uzskaite, reģistrācija un iesaukšana
obligātajā militārajā dienestā

11.pants. Valsts militārā dienesta pārvaldes ir tiesīgas pieprasīt un saņemt bez maksas no Iedzīvotāju reģistra, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskajām personām informāciju par iesaucamo, rezerves karavīru un rezervistu reģistrācijas datiem, izglītību, nodarbošanos, ģimenes sastāvu, sodāmību un veselības stāvokli. Informācijas pieprasīšanu un izsniegšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

12.pants.

(Izslēgts ar 07.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2006.)

13.pants. (1) Valsts militārā dienesta pārvaldes ņem uzskaitē rezerves karavīrus un rezervistus.

(2) Rezerves karavīri atrodas obligātā militārā dienesta rezervē līdz Militārā dienesta likumā obligātajam militārajam dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. Rezervisti atrodas obligātā militārā dienesta rezervē līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai.

(3) (Izslēgta ar 13.06.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.1999. un 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2002.)

14.pants. Dzimtsarakstu iestādēm ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai par obligātā militārā dienesta uzskaitē esošo personu vārda vai uzvārda maiņu vai par šo personu nāvi.

15.pants. (1) Prokuratūrai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret obligātā militārā dienesta uzskaitē esošu personu, bet tiesai — par obligātā militārā dienesta uzskaitē esošas personas notiesāšanu.

(2) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un tās reģionālajām nodaļām ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgajai militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai:

1) par tām obligātajam militārajam dienestam pakļautajām personām, kurām atņemta Latvijas pilsonība vai kuras atteikušās no tās;

2) par personām, kuras ieguvušas Latvijas pilsonību, ja tās ir obligātajam militārajam dienestam atbilstošā vecumā.

(3) Valsts licencētajām augstskolām ir pienākums paziņot attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai par gadījumiem, kad personas, kuras nav iesauktas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā saskaņā ar šā likuma 21.panta 3. un 4.punktu, pārtrauc studijas vai mācības maģistratūrā, rezidentūrā vai doktorantūrā.

(4) Valsts licencētajām vidējās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības mācību iestādēm ir pienākums paziņot attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai par gadījumiem, kad personas, kuras nav iesauktas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā saskaņā ar šā likuma 21.panta 5.punktu, pārtrauc mācības.

(5) Veselības un darbspēju ekspertīzes komisijām ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgajai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai par invaliditātes noteikšanu obligātā militārā dienesta uzskaitē esošajām personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

16.pants. Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesauc, lai nodrošinātu Saeimas noteikto Nacionālo bruņoto spēku un citu militāro formējumu personālsastāva skaitu. Pavēli par iesaukumu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā izdod aizsardzības ministrs.

17.pants. (1) Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesauc pilsoņus no 19 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

(2) Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā brīvprātīgi var iestāties vīrieši un sievietes no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

(3) Jaunieši vecumā līdz 18 gadiem var brīvprātīgi iesaistīties Jaunsardzē, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzības jomā, pilsoniskās apziņas un patriotisma sekmēšana. Aizsardzības ministrs apstiprina Jaunsardzes nolikumu, un tas tiek saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju. Jaunsardzes mācību procesu veic Aizsardzības ministrijas padotībā esoša valsts iestāde — Jaunsardzes centrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.1999. un 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

18.pants. (1) Iesaucamo veselības stāvokļa novērtēšanu, profesionāli psiholoģisko testēšanu un viņu iesaukšanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā veic Militārā dienesta iesaukšanas centrs.

(2) Militārā dienesta iesaukšanas centrs atbilstoši savai kompetencei pārbauda rezerves karavīru un rezervistu vispārējo piemērotību militārajam dienestam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

19.pants. (1) Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs pēc tam, kad izskatīti priekšlikumi par iesaucamā izmantošanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā vai iesaucamā pieteikums alternatīvā dienesta pildīšanai, attiecībā uz katru iesaucamo pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) iesaukt obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai;

2) neiesaukt obligātajā aktīvajā militārajā dienestā, norādot iemeslu saskaņā ar šā likuma 21. un 22.pantu, kā arī termiņu, uz kādu tiek atlikta iesaukšana obligātajā aktīvajā militārajā dienestā;

3) saskaņā ar šā likuma 3.panta trešās daļas 7.punktu ieskaitīt rezervē veselības stāvokļa dēļ;

4) saskaņā ar šā likuma 21.panta ceturto daļu noņemt no uzskaites veselības stāvokļa dēļ.

(2) Ja ir saņemts iesaucamā pieteikums alternatīvā dienesta pildīšanai, Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs to nosūta šā likuma 25.pantā minētajai kontroles komisijai.

(3) Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs pēc tam, kad ir saņemts kontroles komisijas lēmums par obligātā aktīvā militārā dienesta aizstāšanu iesaucamajam ar alternatīvo dienestu, pieņem lēmumu par norīkošanu alternatīvā dienesta pildīšanai, norādot dienesta pildīšanas vietu, ilgumu un ierašanās laiku dienesta uzsākšanai. Ja kontroles komisija iesaucamā pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai noraidījusi, Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs izskata priekšlikumus par iesaucamā izmantošanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā.

(13.06.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2004.)

20.pants. (1) Šā likuma 19.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minēto lēmumu iesaucamais var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā šā likuma 25.pantā minētajai kontroles komisijai.

(2) Kontroles komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. un 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003. Sk. 09.10.2003. likuma Pārejas noteikumu.)

21.pants. (1) Lēmumu par neiesaukšanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā pieņem attiecībā uz:

1) personām, kurām nepieciešams atlikt iesaukumu veselības stāvokļa dēļ;

2) apgādājamu ģimenes locekļu vienīgajiem apgādniekiem, kā arī personām, kuru apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) personām, kuras mācās maģistrantūrā, rezidentūrā un doktorantūrā;

4) valsts licencēto augstskolu sekmīgiem pilna laika studējošajiem (pirmās augstākās izglītības ieguvei);

5) personām, kuras mācās valsts licencētajās vidējās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības mācību iestādēs (pirmās vidējās izglītības vai pirmās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguvei), — līdz absolvēšanas gada 1.oktobrim;

6) personām, kuras iegūst izglītību ārvalstīs pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma;

7) ordinētiem garīdzniekiem, kuri pieder pie kādas no Tieslietu ministrijā reģistrētajām reliģiskajām organizācijām, un personām, kuras mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs;

8) personām, pret kurām notiek kriminālvajāšana vai kuru krimināllietas atrodas tiesas izskatīšanā;

9) personām, kuras par izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem izcieš sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu;

10) personām, kuras agrāk sodītas par izdarītiem tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem;

11) personām, kuras nav ieguvušas pamatizglītību;

12) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdņiem — līdz atvaļināšanai no dienesta;

13) personām, kurām obligātais aktīvais militārais dienests aizstāts ar alternatīvo dienestu;

14) personām, kuras ir ievēlētas par Saeimas, pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputātiem.

(2) Šā panta pirmās daļas 4. un 6.punktā minētās personas netiek iesauktas līdz 26 gadu vecumam.

(3) Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajām personām iesaukuma atlikšanu nepiemēro, ja valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienība ir saņēmusi paziņojumus par attiecīgajām personām šā likuma 15.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos.

(4) Personas, kuras veselības stāvokļa dēļ atzītas par nederīgām militārajam dienestam, noņem no obligātā militārā dienesta uzskaites.

(20.12.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2001., 13.06.2002. un 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

22.pants. Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā var neiesaukt:

1) personas, kuras svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt militāro dienestu citā laikā tuvāko triju gadu laikposmā. Otrreizēja neiesaukšana šā iemesla dēļ nav pieļaujama;

2) Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniekus;

3) personas, kurām brālis gājis bojā vai kļuvis par invalīdu obligātā militārā dienesta laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2001.)

23.pants. Valsts militārā dienesta pārvaldes kontrolē, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamie netika iesaukti obligātajā aktīvajā militārajā dienestā. Ja neiesaukšanas pamats zudis, personas iesaucamas obligātajā aktīvajā militārajā dienestā.

24.pants. Valsts militārā dienesta pārvaldes nedrīkst traucēt valsts licencēto augstskolu absolventiem pirmajā gadā pēc iepriekšējā studiju posma sekmīgas beigšanas uzsākt studijas nākamajā studiju posmā (maģistratūrā, rezidentūrā, doktorantūrā).

25.pants. (1) Ministru kabinets izveido militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisiju, kuras locekļi darbojas tās sastāvā bez atalgojuma saņemšanas, bet uz šīs komisijas darbības laiku tiek atbrīvoti no pienākumu pildīšanas pamatdarba vietā, kur turpina saņemt darba algu. Šī komisija ir tiesīga kontrolēt un pārskatīt Militārā dienesta iesaukšanas centra pieņemtos lēmumus un izskatīt personu sūdzības par šiem lēmumiem, kā arī pieņemt lēmumus par obligātā aktīvā militārā dienesta aizstāšanu ar alternatīvo dienestu.

(2) Kontroles komisija saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu periodiski darbojas Militārā dienesta iesaukšanas centrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2002.)

26.pants. Kontroles komisiju vada aizsardzības ministra ieteikts priekšsēdētājs, un tās sastāvā iekļauj:

1) Aizsardzības ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

2) Ārlietu ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

3) Ģenerālprokuratūras pilnvarotu pārstāvi;

4) Iekšlietu ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

5) Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

6) Kultūras ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

7) Labklājības ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

8) Tieslietu ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

9) Zemkopības ministrijas pilnvarotu pārstāvi;

10) Valsts cilvēktiesību biroja pilnvarotu pārstāvi;

11) Veselības ministrijas pilnvarotu pārstāvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. un 25.11.2004. likumu, kas stājas spēkā 29.12.2004.)

III nodaļa
Obligātā militārā dienesta pildīšana

27.pants. Obligātā militārā dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums, citi likumi un normatīvie akti, kā arī militārie reglamenti.

28.pants. Pamats norīkošanai dienestā ir aizsardzības ministra pavēle un Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja lēmums.

29.pants. Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaukto personu savlaicīgu nosūtīšanu un ceļa izdevumu apmaksāšanu uz dienesta vietām nodrošina valsts militārā dienesta pārvaldes, pret parakstu izsniedzot tām attiecīgu norīkojumu, kas ir pamats tam, lai ar iesaucamo noslēgtais darba līgums tiktu izbeigts vai iesaucamais tiktu atbrīvots no valsts civildienesta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

30.pants. (1) Obligātā aktīvā militārā dienesta izpilde, kā arī rezerves karavīru un rezervistu apmācības sākas ar dienu, kad persona saskaņā ar norīkojumu ir ieradusies dienesta vietā un iekļauta personālsastāva sarakstā. Dienesta vietas komandieris (priekšnieks) uzskaita obligātā aktīvā militārā dienesta, kā arī rezerves karavīru un rezervistu apmācību laiku un atvaļina rezervē, kā arī 10 dienu laikā informē valsts militārā dienesta pārvaldes par obligātā aktīvā militārā dienesta, kā arī rezerves karavīru un rezervistu apmācību sākumu un beigām.

(2) Karavīru atvaļināšanas kārtību nosaka Aizsardzības ministrija.

31.pants. (1) Karavīram obligātajā aktīvajā militārajā dienestā un rezerves karavīram vai rezervistam apmācību laikā nav ieskaitāms laiks, kad viņš atradies patvaļīgā prombūtnē.

(2) Karavīram obligātā aktīvā militārā dienesta laiks tiek pagarināts par to laiku, kuru viņš par izdarītajiem pārkāpumiem pavadījis virssardzē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2001.)

32.pants. Karavīrs atvaļināms rezervē pirms dienesta termiņa izbeigšanās, ja:

1) viņš obligātā aktīvā militārā dienesta laikā veselības stāvokļa dēļ kļuvis dienestam nederīgs;

2) viņš kļūst par ģimenes locekļu vienīgo apgādnieku;

3) viņam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir piespriesta brīvības atņemšana, izņemot gadījumu, ja viņš ir notiesāts nosacīti;

4) viņš tiek ievēlēts par Saeimas, pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputātu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.1999., 29.03.2001. un 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2002.)

33.pants. (1) Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku apmācību plānu aizsardzības ministrs ar savu pavēli var iesaukt rezerves karavīru uz militārajām mācībām un rezervistu uz apmācībām.

(2) Rezervisti, kuri dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, kā arī strādā profesionālajās un brīvprātīgajās avārijas un glābšanas vienībās, miera laikā uz apmācībām netiek iesaukti.

(3) Rezervistu neiesauc uz apmācībām:

1) veselības stāvokļa dēļ;

2) ja rezervists ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;

3) ja rezervists iegūst izglītību ārvalstīs;

4) ja rezervists ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais;

5) ja rezervists par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem izcieš sodu.

(13.06.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2002.)

IV nodaļa
Iesaucamo, karavīru, rezerves karavīru un
rezervistu tiesības un pienākumi

34.pants. (1) Iesaucamo, rezerves karavīru un rezervistu pienākums ir ierasties valsts militārā dienesta pārvaldes izsaukumā norādītajā laikā un vietā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas ar ceļanaudu no dzīvesvietas līdz izsaukumā norādītajai vietai un atpakaļ nodrošina valsts militārā dienesta pārvalde.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.1999. un 07.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2006.)

35.pants.

(Izslēgts ar 07.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2006.)

36.pants. Darba devējam vai civiliestādes vadītājam jāatbrīvo persona no darba pienākumu pildīšanas valsts militārā dienesta pārvaldes izsaukumā norādītajās dienās, saglabājot darba vietu (amatu) un mēneša vidējo izpeļņu.

37.pants. Obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesauktajām personām darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu mēneša vidējās izpeļņas apmērā, un tām vienu mēnesi pēc atvaļināšanas dienas tiek garantētas tiesības atgriezties iepriekšējā darbavietā (amatā).

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.01.2004.)

38.pants. Personas, kuras neattaisnotu iemeslu dēļ neierodas valsts militārā dienesta pārvaldē, atved piespiedu kārtā. Lēmumu par piespiedu atvešanu pieņem attiecīgo valsts militārā dienesta pārvalžu, kā arī to struktūrvienību vadītāji. Lēmumu izpilda valsts policijas iestādes.

39.pants. Par attaisnojošu neierašanās iemeslu tiek atzīti nepārvarami apstākļi, kurus rakstveidā apliecinājušas pašvaldības, ārstniecības vai policijas iestādes.

40.pants. (1) Sekmīgiem augstskolu studentiem, kuri izteikuši vēlēšanos brīvprātīgi pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu, pēc atvaļināšanas rezervē ir tiesības turpināt mācības tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas.

(2) Valsts licencētajās mācību iestādēs vismaz viena ceturtdaļa no vietām, kas paredzētas studentiem, kuru apmācību apmaksā no valsts budžeta, rezervējama tiem no aktīvā militārā dienesta atvaļinātajiem karavīriem, kuri ir nokārtojuši iestājpārbaudījumus, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

41.pants. (1) Personām, kuras obligātā aktīvā militārā dienesta laikā godprātīgi pildījušas savus tiešos dienesta pienākumus, ir priekšrocības ieņemt civildienesta ierēdņu amatus, ja tās ir nokārtojušas valsts civildienesta ierēdņa kandidāta kvalifikācijas eksāmenu un šo personu un citu amata pretendentu darba spējas, teorētiskā un praktiskā sagatavotība ir vienādas.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajām personām ir priekšrocības ieņemt amatus arī citās valsts institūcijās, ja šo personu un citu amata pretendentu darba spējas, teorētiskā un praktiskā sagatavotība ir vienādas.

42.pants.

(Izslēgts ar 13.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2002.)

43.pants. (1) Obligātā aktīvā militārā dienesta karavīram dienesta laikā ir tiesības uz 10 dienu atvaļinājumu.

(2) Uz apmācībām iesauktajiem rezerves karavīriem un rezervistiem šāds atvaļinājums netiek piešķirts.

44.pants. (1) Katrs iesaucamais, rezerves karavīrs un rezervists ir personīgi atbildīgs par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana no valsts vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus obligātā militārā dienesta pienākumu izpildei.

(2) Par izbraukšanu no Latvijas uz laiku, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, iesaucamais rakstveidā paziņo valsts militārā dienesta pārvaldei.

(3) Dzīvesvietas maiņas gadījumā iesaucamajam, rezerves karavīram un rezervistam 10 darbdienu laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, jāpaziņo par šo dzīvesvietu tai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai, kuras teritorijā atrodas iepriekšējā un jaunā dzīvesvieta, rakstveidā vai ierodoties personiski.

(4) Iesaucamajiem, kuri dzīvo vai uzturas ārvalstīs, līdz 26 gadu vecumam jāatgriežas Latvijā un jāpiesakās valsts militārā dienesta pārvaldē obligātā aktīvā militārā dienesta pienākumu pildīšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.06.2002. un 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

45.pants.

(Izslēgts ar 09.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 05.11.2003.)

46.pants. Rezervē atvaļinātajiem karavīriem jāstājas uzskaitē valsts militārā dienesta pārvaldē 10 dienu laikā pēc atvaļināšanas dienas, ierodoties personīgi un līdzi ņemot atvaļināšanas dokumentus.

47.pants. Uz apmācībām iesauktajiem rezerves karavīriem un rezervistiem 10 dienu laikā pēc apmācību beigšanas jāpaziņo par to valsts militārā dienesta pārvaldei.

48.pants. Obligātā militārā dienesta pienākumu izpildi un tiesību nodrošinājumu kontrolē Aizsardzības ministrija.

Pārejas noteikumi

1. Uz personām, kurām līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai iesaukums ir atlikts vai kuras ieskaitītas rezervē, tiek attiecināti šā likuma nosacījumi, izņemot personas, kuras ieskaitītas rezervē veselības stāvokļa dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.1999. likumu, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

2. To Latvijas pilsoņu reģistrācija, kuru dzīvesvieta nav Latvijā, uzsākama līdz 1997.gada 1.jūlijam.

3. Līdz Iekšlietu ministrijas struktūrvienību reorganizācijas pabeigšanai obligāto aktīvo militāro dienestu pilda arī Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajā Sardzes pulkā.

(20.12.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.01.2000.)

4. Iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieki, tiesneši un prokurori, kuri stājušies amatā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, obligātajā aktīvajā militārajā dienestā netiek iesaukti.

5. Šā likuma 8.pants stājas spēkā četrus mēnešus pēc likuma izsludināšanas. Līdz tam dienesta ilgums ir iepriekšējais — 18 mēneši.

6. Ministru kabinets:

1) līdz 1997.gada 1.jūlijam nosaka kārtību, kādā apdrošināma obligātā aktīvā militārā dienesta un uz apmācībām iesaukto rezerves karavīru un rezervistu dzīvība un veselība;

2) līdz 1997.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 12.pantā minētos noteikumus;

3) līdz 1997.gada 1.jūlijam izveido militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisiju un apstiprina tās nolikumu;

4) līdz 2001.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 42.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 25.04.2001.)

7. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 6.nr.).

8. Šā likuma 19.panta pirmajā daļā minētos lēmumus, ja tie pieņemti pirms Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās un to apstrīdēšanas termiņš nav beidzies, var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(09.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.11.2003. Sk. 09.10.2003. likuma Pārejas noteikumu.)

9. Funkcijas, kuras šajā likumā noteiktas valsts militārā dienesta pārvaldēm, pilda arī Militārā dienesta iesaukšanas centra Rīgas militārā dienesta nodaļa.

(25.11.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.12.2004.)

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 10.februārī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 27.februārī
PIEZĪMES:

20.12.1999. likuma "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā"
Pārejas noteikumi:
"1. Obligātajam militārajam dienestam pakļauto personu reģistrācija, sākot no 16 gadu vecuma, tiek ieviesta pakāpeniski divu gadu laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
2. Grozījumi Obligātā militārā dienesta likuma 3.panta trešās daļas 3.punktā un 12.panta pirmajā daļā stājas spēkā pēc attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanas.
3. Šā likuma realizācijai nepieciešamos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2000.gada 1.martam."

09.10.2003. likuma "Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā"
Pārejas noteikums:
"Šā likuma 1. un 5.pants stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos."
(Grozījums likuma 20.pantā un Pārejas noteikumu 8.punktā)
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 10.02.1997.Stājas spēkā: 28.02.1997.Zaudē spēku: 01.01.2007.Tēma:  Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 60, 27.02.1997.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 6, 27.03.1997.
Tulkojums:
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
42403
{"selected":{"value":"04.07.2006","content":"<font class='s-1'>04.07.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"04.07.2006","iso_value":"2006\/07\/04","content":"<font class='s-1'>04.07.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.12.2004","iso_value":"2004\/12\/29","content":"<font class='s-1'>29.12.2004.-03.07.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.02.2004","iso_value":"2004\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2004.-28.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.01.2004","iso_value":"2004\/01\/21","content":"<font class='s-1'>21.01.2004.-31.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.11.2003","iso_value":"2003\/11\/05","content":"<font class='s-1'>05.11.2003.-20.01.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2002","iso_value":"2002\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2002.-04.11.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.12.2001","iso_value":"2001\/12\/18","content":"<font class='s-1'>18.12.2001.-30.06.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.04.2001","iso_value":"2001\/04\/25","content":"<font class='s-1'>25.04.2001.-17.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"20.12.2000","iso_value":"2000\/12\/20","content":"<font class='s-1'>20.12.2000.-24.04.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.01.2000","iso_value":"2000\/01\/19","content":"<font class='s-1'>19.01.2000.-19.12.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.12.1997","iso_value":"1997\/12\/25","content":"<font class='s-1'>25.12.1997.-18.01.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.02.1997","iso_value":"1997\/02\/28","content":"<font class='s-1'>28.02.1997.-24.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
04.07.2006
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva