Licences līgums starp Latvijas Republiku un AMOCO Latvia Petroleum Company, Savienotajās Valstīs dibinātu sabiedrību, un Oljeprospektering AB, Zviedrijā dibinātu sabiedrību

Šis Licences Līgums noslēgts 1995.gada oktobra mēneša 31.dienā starp Latvijas Republiku, kuru pārstāv Ministru Kabinets (turpmāk tekstā "Valdība") Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra J.Iesalnieka un Enerģētikas valsts ministra J.Ozoliņa personā, no vienas puses,

un

"AMOCO LATVIA PETROLEUM COMPANY", sabiedrību, kas nodibināta saskaņā ar Delaveras pavalsts, ASV, likumdošanu (turpmāk tekstā "AMOCO"), un "OLJEPROSPEKTERING AB" (turpmāk tekstā "OPAB"), sabiedrību, kas nodibināta saskaņā ar Zviedrijas likumdošanu (turpmāk tekstā AMOCO un OPAB dažkārt apzīmētas kopā "Sabiedrības" vai atsevišķi "Sabiedrība"), no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ,

KA nafta tās dabīgajā veidā Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā ir pilnībā Latvijas Republikas īpašums un atrodas Latvijas Republikas kontrolē;

KA Latvijas Republika ir izvirzījusi ilgtermiņa stratēģisku mērķi - izmantot savus dabas resursus ekonomikas nostiprināšanai un naftas produktu daļējai pašnodrošināšanai;

KA Sabiedrības vēlas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu pētīt un izmantot naftas atradnes Latvijas Republikas ekonomiskās zonas rajonā, kas atzīmēts šī Licences Līguma Pielikumā "A" (turpmāk tekstā "Licences Darbības vieta");

KA Valdība un Sabiedrības atzīst, ka daļa no Licences Darbības vietas ir diskusiju priekšmets starp Latvijas un Lietuvas Valdībām un ka vienīgi Latvijas teritorijā esošā vieta būs šīs Licences priekšmets;

KA Valdība vēlas, lai kopā ar Sabiedrībām naftas atradņu izpētē un izmantošanā Licences Darbības vietā piedalītos tās kontrolēta sabiedrība (turpmāk tekstā - "Valdībai Piederoša Sabiedrība" vai "VPS");

KA Latvijas Republika vēlas arī turpmāk realizēt kontroli pār naftas atradnēm Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā, atbilstoši šī ar Sabiedrībām noslēgtā Licences Līguma (turpmāk tekstā "Licence") noteikumiem;

KA Valdība un Sabiedrības apņemas pildīt šīs Licences noteikumus uz uzticēšanās un savstarpējas labvēlības pamata;

KA Puses ir sastādījušas Nodomu Protokolu un apstiprinājušas to 1993.gada 17.maijā, un ar papildinājumiem pagarinājušas tā darbību 1995.gada 16.februārī un turpmāk papildinājušas un pagarinājušas to 1995.gada 26.maijā;

KA saskaņā ar 1993.gada 2.februāra likumu "Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekonomisko zonu" Latvijas Republikas Ministru Kabinets ir pilnvarojis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru J.Iesalnieku un Enerģētikas valsts ministru J.Ozoliņu noslēgt šo Licences Līgumu Latvijas Republikas vārdā ar Sabiedrībām kā Licenciātu;

KA AMOCO Valde ar 1995.gada 14.augusta lēmumu ir pilnvarojusi AMOCO Prezidentu Valdi Budrevicu parakstīt AMOCO vārdā šo Licences Līgumu ar Valdību;

KA OPAB Valde ar 1995.gada 30.oktobra lēmumu ir pilnvarojusi OPAB Projekta vadītāju Bjorn Inge Tonnessen parakstīt šo Licences Līgumu ar Valdību; un

KA Valdība ir veikusi vai turpmāk veiks visu nepieciešamo, lai nodrošinātu Sabiedrībām ar šo piešķirto tiesību realizācijas iespējas un likumīgumu;

TĀDĒJĀDI, PUSES ar šo vienojas par sekojošo:

I NODAĻA

LIETOTIE TERMINI

Ja vien no konteksta neizriet citādi, šajā Licences Līgumā lietotie termini ir saprotami sekojošā, tiem piešķirtā nozīmē:

1.1 "Saistīta sabiedrība" attiecībā uz Sabiedrību ir sabiedrība, kas tieši vai netieši kontrolē vai kuru kontrolē Sabiedrība, kā arī sabiedrība, kas tieši vai netieši kontrolē, vai kuru kontrolē tāda sabiedrība, kuru, savukārt, kontrolē Sabiedrība, ar vārdu "kontrole" apzīmējot stāvokli, kad vienai sabiedrībai pieder vairāk par piecdesmit procentiem (50%) no otras sabiedrības balsstiesībām.

1.2 "Novērtēšanas urbums" - izpētes urbums, kas tiek veikts, lai novērtētu tā ģeoloģiskā slāņa komerciālo vērtību, kur atrasta nafta.

1.3 "Asociētā gāze" - Dabīgā gāze, kas atrasta kopā ar Jēlnaftu.

1.4 "Kristāliskais pamatklintājs" - vulkāniski ieži, metamorfiski ieži vai tādas izcelsmes ieži, kas paši vai veidojumi zem tiem nevarētu sevī saturēt Naftas iegulas saskaņā ar Rietumeiropā vispārpieņemto starptautisko naftas ieguves pieredzi, kā arī tādi veidojumi, pie kuriem pieskaitāmas necaurlaidīgas substances, tādas kā sāls un māla iegulas, kā arī citi ieži, kas padara tālāku urbšanu par nepraktisku un ekonomiski neizdevīgu, izmantojot starptautiskajā naftas industrijā parasti pielietojamo moderno urbšanas tehnoloģiju.

1.5 "Bloki" - Pielikumā "A" atzīmētā zona, ievērojot 24.2.punktā noteikto.

1.6 "Komerciāla atradne" - naftas krājumi, kas atklāti Izpētes darbu rezultātā un ko Licenciāts ir atzinis par komerciāli izdevīgiem saskaņā ar IX nodaļu.

1.7 "Komerciālā ieguve" - Jēlnaftas un/vai Dabīgās gāzes ieguve un piegāde attiecīgā Mērījumu vietā atbilstoši regulāras ieguves un realizācijas programmai.

1.8 "Licences gads" - divpadsmit (12) sekojošu mēnešu posms, kas skaitāms no Licences Spēkā stāšanās datuma vai no Licences Spēkā stāšanās datuma gadadienas.

1.9. "Jēlnafta" - neapstrādāta minerālnafta, asfalts,

ozokerīts un visa veida ogļūdeņraži un bitums, to dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā Dabīgās gāzes produkti, kas iegūti kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā.

1.10 "Jēlnaftas cena" - ir Jēlnaftas cena, kas tiek noteikta saskaņā ar attiecīgajiem Pielikuma "D" noteikumiem.

1.11 "Darbu vieta" - tā Licences Darbības vietas daļa, kuru pieņemamos apmēros uz pieejamo seismiskās un urbumu informācijas datu pamata noteicis Licenciāts, aptverot "Komerciālās atradnes" naftas krājuma horizontālo plakni un palielinot šo platību ar attiecīgu buferzonu tādā veidā, lai paplašinājums būtu viendabīgs ap visu uzkrāšanās laukumu.

1.12 "Apguves darbi" - darbi, kas veicami saskaņā ar Vispārējo Apguves programmu ar mērķi apgūt Licences Darbības vietā esošās Naftas iegulas. Apguves darbos ietilpst Apguves urbumu ieurbšana, nobeigšana un pārbaude; urbumi un urbumu pabeigšana gāzes vai ūdens injekciju veikšanai; savākšanas līniju uzstādīšana, platformu un instalāciju uzstādīšana jūrā; separatoru, cisternu, sūkņu, mākslīgo elevatoru un citu ieguves un injekcijas iekārtu uzstādīšana Naftas ieguvei, pārstrādei un transportēšanai uz galvenajām naftas uzglabāšanas vietām vai gāzes pārstrādes iekārtām kā uz sauszemes, tā arī jūrā, ieskaitot cauruļvadu ielikšanu gan Licences Darbības vietā, gan ārpus tās uz attiecīgajām uzglabāšanas un piegādes vietām;

minēto uzglabāšanas vietu un gāzes pārstrādes iekārtu uzstādīšana; kā arī dažādi gadījuma rakstura darbi, kas nav šeit atrunāti, bet nepieciešami minēto Naftas iegulu apguvei un Naftas ieguvei, kā arī Jēlnaftas un/vai Dabīgās gāzes nogādāšanai uz Mērījumu vietu saskaņā ar vispāratzīto starptautisko naftas industrijas praksi.

1.13 "Apguves urbums" - urbums, kas izdarīts saskaņā ar Vispārējo Apguves programmu ar mērķi iegūt Naftu, palielināt tās ieguvi, nodrošināt tās nepārtrauktību vai paātrināt Naftas sūknēšanu; aptver ieguves urbumus, injekciju urbumus un tukšos urbumus.

1.14 "Atradne" - Izpētes darbu rezultātā veiktā Naftas atradne, kas var tikt uzsūknēta virs zemes ar plūsmu, kas izmērāma ar mūsdienu naftas industrijā izmantojamām pārbaudes metodēm.

1.15 "Izpētes izdevumi" - izdevumi, izmaksas un saistības, kas rodas Izpētes darbu procesā.

1.16. "Izpētes darbi" - darbi, kas tiek veikti saskaņā ar šo

Licenci ar mērķi atklāt naftas atradnes, novērtēt šo atradņu apjomu un vērtību, attiecīgo rezervuāru tipu un to reakciju uz ekspluatāciju. Izpētes darbos ietverami ģeoloģiska, ģeofiziska un ģeoķīmiska rakstura pētījumi, analīze un izpēte, urbšana, urbumu apturēšana vai nobeigšana, šo urbumu testēšana un visi ar to saistītie darbi.

1.17 "Izpētes urbums" - jebkurš urbums, kas tiek veikts 1.16.punktā norādītajiem mērķiem, ieskaitot tukšos urbumus, atklājuma urbumus un novērtēšanas urbumus.

1.18 "Finansu gads" - periods no 1.janvāra līdz tam sekojošam 31.decembrim.

1.19 "Ārvalstu valūta" - ASV dolāri un/vai jebkura cita starptautiskajā banku sabiedrībā vispārēji atzīta brīvi konvertējama valūta.

1.20 "Gāzes lauks" - Gāzes rezervuārs vai vairāki vertikāli uzslāņojušies Gāzes rezervuāri, kas atrodas Licences Darbības vietā un, kas, saskaņā ar šīs Licences XIII nodaļu ir atzīti par komerciāli vērtīgiem.

1.21 "Valdība" - valdība, kuru pārstāv Latvijas Republikas Ministru Kabinets, ieskaitot tai pakļautās iestādes, institūcijas un amatpersonas, kas savā kompetencē darbojas kā Valdība.

1.22 "Licences Darbības vieta" - ievērojot 24.2.punktā noteikto, Bloki, izņemot kādu Bloku daļu, uz kuru Licenciāta tiesības tiek atceltas šajā Licencē noteiktajā kārtībā.

1.23 "Licenciāts" - 2.1.punktā norādītās juridiskās personas un to juridiskie mantinieki un tiesību pārņēmēji atbilstoši XVII nodaļai.

1.24 "Mērījumu vieta" - attiecībā uz Jēlnaftu un Dabīgo gāzi ir tas piegādes iekārtas punkts, kurā attiecīgi Jēlnafta vai Dabīgā gāze sasniedz ar noteces atloku saistīto mērīšanas ierīci (skaitītāju) Jēlnaftas vai Dabīgās gāzes piegādes iekārtā jūrā vai uz sauszemes, kā norādīts Vispārējā Apguves Programmā.

1.25 "Nodomu Protokols" - 1993.gada 17.maijā Pušu parakstītais Nodomu Protokols, kura darbība ar papildinājumiem pagarināta 1995.gada 16.februārī un turpmāk papildināta un pagarināta 1995.gada 26.maijā.

1.26. "Dabīgā gāze" vai "Gāze" - mitrā gāze, sausā gāze, visi gāzveida ogļūdeņraži, oglekļa dioksīds, un visas citas

vielas gāzu sastāvā, ieskaitot sēra savienojumus un hēliju, kas nāk no naftas vai gāzes urbumiem, neskaitot kondensētos vai iegūtos šķidros ogļūdeņražus un ieskaitot gāzes atlikumu pēc šķidro ogļūdeņražu kondensēšanas vai to iegūšanas no gāzes.

1.27 "Dabīgās gāzes cena" - Dabīgās gāzes cena, kas noteikta saskaņā ar Pielikuma "D" attiecīgajiem noteikumiem.

1.28 "Neasociētā gāze" - Dabīgā gāze, kas atrasta atsevišķi no Jēlnaftas vai kopā ar komerciāli neiegūstamu Jēlnaftu.

1.29 "Naftas lauks" - Jēlnaftas rezervuārs vai vairāki vertikāli uzslāņojušies Jēlnaftas rezervuāri Licences Darbības vietā, kas saskaņā ar šī Līguma IX nodaļu ir atzīti par rezervuāriem ar komerciālu vērtību.

1.30 "Vispārējā Apguves programma" - Licenciāta pieņemtais plāns Naftas lauka vai Gāzes lauka apguvei un tā papildinājumi. Šim plānam jāaptver, bet ne tikai, resursu apguve, ieguves urbumu izvietojums, pamatplānojums, ieguves profils, Apguves darbu ekonomiskā analīze un šo darbu izpildes laika grafiks.

1.31 "Puses" - Valdība un Licenciāts, un "Puse" ir jāsaprot kā viena no Pusēm.

1.32 "Nafta" - Jēlnafta un Dabīgā gāze.

1.33 "Naftas darbi" - atkarībā no konteksta - Izpētes darbi, Apguves darbi vai Ieguves darbi, kā arī divu vai vairāku šo procesu kombinācijas.

1.34 "Iespējamā ieguves vieta" - Licences Darbības vietas jebkura horizontāla ģeoloģiskās struktūras daļa, jebkuru Darbu vietu ieskaitot, kurā konstatēta atradne un kurā, balstoties uz urbuma vai urbumu rezultātiem, varētu iegūt Naftu komerciālos daudzumos.

1.35 "Ieguves vieta" - jebkura Darbu vieta, kurā Nafta tiek iegūta komerciālos daudzumos.

1.36 "Ieguves Sākuma datums" - datums, kurā pabeigta pastāvīgu ieguves iekārtu uzstādīšana un Licenciāts uzsāk regulāras Naftas piegādes komerciālos daudzumos uz Mērījumu vietu.

1.37. "Ieguves darbi" - darbi, kas tiek veikti ar mērķi iegūt Naftu Licences Darbības vietā, tādi kā ieguve, injekciju veikšana, stimulēšana, apstrāde, uzglabāšana, transportēšana uz Mērījumu vietu(ām), pacelšana, u.c., tai skaitā visu šim nolūkam nepieciešamo iekārtu vadība, uzturēšana un atstāšana.

1.38 "Maksa par atradnes izmantošanu" - atlīdzība, kas maksājama Valdībai saskaņā ar XI nodaļas noteikumiem.

1.39 "Ceturksnis" - trīs (3) sekojošu mēnešu periods, kas sākas katra Finansu gada 1.janvārī, 1.aprīlī, 1.jūlijā un 1.oktobrī.

1.40 "Pielikums" - šai Licencei pievienotais Pielikums, kas ir tās sastāvdaļa. Gadījumā, ja rodas pretrunas vai nesaskaņas starp šīs Licences un kāda Pielikuma noteikumiem, par noteicošiem uzskatāmi šīs Licences noteikumi.

1.41 "Apakšuzņēmējs" - jebkura juridiska vai fiziska persona, izņemot darbiniekus, ko ar uzņēmuma līgumu nolīdzis Licenciāts vai kas nolīgti tā vārdā, lai veiktu darbus vai sniegtu pakalpojumus saistībā ar šo Licenci, un pārpratumu novēršanai ietver sevī arī otrās un zemākas pakāpes Apakšzņēmējus (apakšuzņēmējus), kurus nolīguši citi Apakšzņēmēji vai, kas nolīgti to vārdā, pakalpojumu sniegšanai saistībā ar šo Licenci.

1.42 "Darba programma" - plāni, kas sastādīti Naftas darbu veikšanai, ieskaitot Izpētes, Apguves un Ieguves darbus.

II NODAĻA

LICENCIĀTS, PAMATNOTEIKUMI, DARBĪBAS LAIKS

2.1 Licenciātam ar šī līguma spēkā stāšanās dienu ir ekskluzīvas tiesības (licence) veikt Naftas darbus, un šīs tiesības piešķirtas sekojošām organizācijām, kas veido Licenciātu:

1. Amoco Latvia Petroleum Company (AMOCO), ASV;

2. Oljeprospektering AB (OPAB), Zviedrija;

3. Valdībai Piederošā Sabiedrība (VPS) (līdz VPS tiek piešķirtas tiesības saskaņā ar 4.2.punktu, minētās tiesības realizēs Latvijas Republika).

2.2 Šī Licence piešķir Licenciātam ekskluzīvas tiesības veikt Naftas darbus Pielikumā "A" norādītājā teritorijā.

2.3 AMOCO uzņemas Darbu Vadītāja funkcijas, tiesības un pienākumus, un Valdība to apstiprina.

Gadījumā, ja AMOCO atsacīsies no Darbu Vadītāja statusa, tiks likvidēta vai citu no tās neatkarīgu apstākļu dēļ nevarēs veikt Darbu Vadītāja funkcijas, Licenciātam jānozīmē cits Darbu Vadītājs, ar Valdības piekrišanu, kas (piekrišana) nav nepamatoti liedzama.

2.4 Izpētes darbu posms sākas ar šīs Licences Spēkā stāšanās datumu un sastāv no divām (2) darbu fāzēm.

a) Pirmās Izpētes darbu fāzes (turpmāk tekstā - "Pirmā Izpētes darbu fāze") ilgumam jāatbilst trīs (3) secīgiem Licences gadiem.

b) Otrās Izpētes darbu fāzes (turpmāk tekstā - "Otrā Izpētes darbu fāze") ilgumam jāatbilst diviem (2) secīgiem Licences gadiem.

2.5 Pirmās Izpētes darbu fāzes beigās Licenciātam ir sekojošas izvēles iespējas:

a) atteikties no Licences Darbības vietas saskaņā ar V nodaļu; vai

b) uz iesnieguma pamata saņemt no Valdības Pirmās Izpētes darbu fāzes pagarinājumu līdz pat trim gadiem, ja tas nepieciešams, lai pabeigtu šajā fāzē būtiski iesāktu urbumu vai atradnes novērtēšanu; vai

c) pāriet uz Otro Izpētes Darbu Fāzi, kas var

tikt pagarināta uz laiku līdz (papildus) diviem gadiem, lai nepieciešamības gadījumā pabeigtu šajā fāzē būtiski uzsāktu urbumu vai atklājuma novērtēšanu.

Licenciātam jāpaziņo Valdībai par savu izvēli ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienas pirms Pirmās Izpētes darbu fāzes beigām. Ja Licenciāts izvēlas augstāk minēto variantu b), viņam nav tiesību pāriet Otrajā Izpētes darbu fāzē, bez īpaša ziņojuma Valdībai par Pirmās Izpētes darbu fāzes nobeigšanu un Valdības piekrišanas.

2.6 Jebkura Izpētes darbu fāze, pamatojoties uz iesniegumu Valdībai, ir pagarināma uz laiku, kāds nepieciešams, lai Licenciāts saņemtu Valdības lēmumu par Apguves plānu, kas iesniegts sakarā ar pēc Licenciāta uzskatiem komerciālas naftas atrašanu, un uzsāktu ieguvi.

2.7 Ieguves periods katrai Darbu vietai ir divdesmit pieci (25) secīgi gadi, sākot no Ieguves sākuma datuma. Ja Ieguves perioda beigās Licenciāts uzskata turpmāko ieguvi par ekonomisku, Licenciāts var lūgt ieguves perioda pagarināšanu līdz pieciem (5) gadiem.

III NODAĻA

ĪPAŠUMA TIESĪBAS UZ NAFTU, AKTĪVIEM UN INFORMĀCIJU

3.1 Latvijas Republika ir vienīgā Licences Darbības vietā esošās Naftas īpašniece.

3.2 Licenciātam ir tiesības lietot bez maksas tādu Licences darbības vietā iegūtās Naftas daudzumu, dabīgā vai apstrādātā veidā, kāds nepieciešams Naftas darbu veikšanai (ieskaitot gāzes sūknēšanas darbus) Licences Darbības vietā saskaņā ar Rietumeiropas starptautiskajā naftas industrijā vispārpieņemto praksi. Šādi izlietotā Nafta nav uzskatāma par Licences Darbības vietā iegūto un uzkrāto Naftu.

3.3 Tiesības uz visiem ģeoloģiskajiem, ģeofiziskajiem, ģeoķīmiskajiem, urbumu, inženierģeoloģiskajiem, urbumu karotāžas datiem, ieguves un citu informāciju, kas iegūta Naftas darbu rezultātā, saskaņā ar 16.2.punkta noteikumiem, piederēs Valdībai. Tomēr Sabiedrībām ir tiesības paturēt minēto datu oriģinālus un izmantot tos bez maksas ar šo Licenci saistīto Naftas darbu veikšanai, kā arī ar Valdības piekrišanu, kas nav nepamatoti liedzama, atsavināt jebkuru šīs informācijas daļu jebkurai trešai personai. Ja Valdība trīsdesmit (30) dienu laikā pēc Licenciāta lūguma par piekrišanu iesniegšanas neizdod rakstisku atteikumu attiecībā uz šādas informācijas atsavināšanu, tad uzskatāms, ka piekrišana ir dota.

3.4 Īpašuma tiesības uz iegūto Jēlnaftu un/vai Gāzi, kas pienākas Licenciātam, saskaņā ar šo Licenci, pāriet no Valdības Licenciātam attiecīgajā Mērījumu vietā.

3.5 Gadījumā, ja Valdība saskaņā ar 11.4.punktu izvēlas saņemt sev pienākošos maksājumus natūrā, Valdībai pienākošās Jēlnaftas un/vai Gāzes daļu Licenciātam jānodod Valdībai vai tās pārstāvim attiecīgajā Mērījumu vietā.

IV NODAĻA

DALĪBAS PROCENTI

4.1 Sākotnējais Licenciāta Dalības procenta sadalījums ir sekojošs:

AMOCO 45%

OPAB 45%

Latvijas Republika 10%

4.2 Latvijas Republikai jāpiešķir savi desmit Dalības procenti (10%) Latvijas sabiedrībai, kuras lielākā daļa ir valdības ("VPS") īpašums, viena gada laikā no Licences Spēkā stāšanās datuma, pretējā gadījumā minētie desmit Dalības procenti (10%) vienādās daļās tiks atdotas AMOCO un OPAB. Sabiedrībām jāsedz desmit Dalības procentiem (10%) atbilstošie VPS Licenciāta izdevumi Licences Darbības vietā līdz laikam, kamēr saskaņā ar IX nodaļu tiks apstiprināta Vispārējā Apguves programma. Pēc tam VPS tai piederošās Dalības procentu daļas apmēros jāpiedalās darbu izdevumos saskaņā ar Sadarbības Līgumu ("SL").

4.3 Papildus augstāk minētajam, Valdība patur sev tiesības nodot vēl desmit (10%) Dalības procentu vai nu: a) trešai juridiskai personai, kas ir pieņemama Sabiedrībām, vai b) VPS (turpmāk tekstā šāda sabiedrība vai VPS tiek saukta "Ieceltā Sabiedrība" vai "IS"). Šīs tiesības Valdība var izmantot trīsdesmit dienu laikā no Licences Spēkā stāšanās datuma, nododot Licenciātam rakstisku paziņojumu par šādu tiesību izmantošanu un norādot IS nosaukumu un adresi. Ja IS nav pieņemama Sabiedrībām, tās paziņo par to Valdībai, un Valdībai sešdesmit dienu laikā ir tiesības nozīmēt jaunu sabiedrību. Augstāk minētā procedūra veicama līdz pieņemamas sabiedrības nozīmēšanai. Ja Valdība savlaicīgi izmanto šīs tiesības, katrai Sabiedrībai jānodod piecus Dalības procentus (5%) IS, tā lai IS būtu desmit Dalības procenti (10%). IS ir jāsedz desmit Dalības procentiem (10%) atbilstošos Licenciāta izdevumus, kas rodas šīs Licences sakarā, tai skaitā, bet ne tikai, izdevumus, kas izriet no šīs Licences VI un XXIII nodaļām. Visas izmaksas un izdevumus, kas rodas sakarā ar Dalības procentu nodošanu, jāsedz IS.

V NODAĻA

ATTEIKŠANĀS

5.1 Ja Pirmās Izpētes fāzes beigās Licenciāts nolemj neturpināt darbus Otrajā Izpētes fāzē saskaņā ar 2.5.punktu, Licenciātam jāatsakās no visas Licences Darbības vietas, izņemot to Licences Darbības vietas daļu, kas ir iekļauta Valdības apstiprinātajā Apguves Plānā, un tam nav nekādu turpmāku tiesību vai pienākumu saistībā ar sākotnējo Licences Darbības vietu.

5.2 Otrās Izpētes fāzes beigās Licenciātam jāatsakās no visas Licences Darbības vietas, izņemot to Licences Darbības vietas daļu, kas iekļauta piedāvātajā un Valdības apstiprinātajā Apguves Plānā.

5.3 Ar atsacīšanos no tiesībām saskaņā ar 5.1. vai 5.2.punktiem Licenciāts zaudē turpmākās tiesības un pienākumus attiecībā uz sākotnējo Licences Darbības vietu un Licence zaudē savu spēku attiecīgajā vietā, tomēr Licenciātam jānodod Valdībai visu ģeoloģiskie un ģeofiziskie dati un informācija (arī iežu urbšanas serdeņi un paraugi, naftas un gāzes paraugi, ja tādi tiek savākti), kā arī Licences Darbības vietā iegūtā, bet vēl Valdībai neiesniegtā informācija par Licences Darbības vietu, pie kam Licenciātam ir tiesības paturēt šādu datu kopijas.

5.4 Licenciāts zaudē tiesības Licences Darbības vietā ar dienu, kad šī Licence izbeidzas saskaņā ar II nodaļas nosacījumiem.

VI NODAĻA

DARBU SAISTĪBAS

6.1 Pirmās Izpētes darbu fāzes laikā Licenciātam jāpabeidz sekojoša Darbu programma, kuras aptuvenās kopējās izmaksas sastāda četri miljoni astoņi simti piecdesmit tūkstošus ASV dolāru ($ 4.850,000):

a) apstrādāt Licences Darbības vietas seismikas datus, saskaņā ar Datu Pirkuma līgumu, kuru 1992.gada 30.jūnijā parakstījusi Valdība un Sabiedrības, seismiskos datus par 488 kilometriem, kas iegūti saskaņā ar Nodomu Protokolu, un iesniegt Valdībai šos apstrādātos datus, kā arī ziņojumu par Licences Darbības vietas perspektīvām;

b) veikt vienu Izpētes urbumu Licences Darbības vietā priekškembrija pamatiezī un iesniegt tā rezultātā iegūtos ģeoloģiskos un ģeofiziskos datus un informāciju Valdībai.

Daži no šai sakarā veicamajiem datu apstrādes un palīgdarbiem var būt izpildīti pirms Licences Spēkā stāšanās datuma.

6.2 Otrā Izpētes darbu fāzē Licenciātam jāpabeidz sekojoša Darbu programma aptuveni piecu miljonu ASV dolāru ($ 5.000,000) kopapjomā:

- jāveic viens Izpētes urbums Licences Darbības vietā un jāiesniedz tā rezultātā iegūtie ģeoloģiskie un ģeofiziskie dati un informācija Valdībai.

6.3 Gadījumā, ja Licenciāts neizpilda 6.1. vai 6.2.punktos atrunāto minimālo darbu programmu līdz attiecīgās Izpētes darbu fāzes beigām, Sabiedrībām sešdesmit (60) dienu laikā pēc minētās fāzes beigām jāsamaksā Valdībai ASV dolāros summa, kas vienāda ar starpību starp attiecīgajai fāzei paredzētajām minimālās Darbu programmas aprēķinātajām izmaksām, kas bija paredzētas attiecīgajai fāzei, un atrunātas 6.1. un 6.2.punktos, un Izpētes izdevumu apjomu, kas izriet no Licences un, ko segušas Sabiedrības saskaņā ar Rietumeiropā valdošo starptautisko naftas industrijas praksi attiecīgajā laikā, un attiecīgā summa būs pilnīga kompensācija par Sabiedrību darba saistībām saskaņā ar iepriekš minētajiem punktiem.

6.4. Gadījumā, ja Licenciāts Pirmajā Izpētes darbu fāzē ir

pārsniedzis savas no 6.1.punkta izrietošās darba saistības, papildus darbs ieskaitāms Otrās Izpētes darbu fāzes darba saistībās.

6.5 Jebkurš saskaņā ar 6.1. un 6.2.punktiem veicamais Izpētes urbums uzskatāms par pabeigtu, ja tas sasniedz izpētes mērķi vai punktu, pēc kura turpmāka urbšana kļūst nelietderīga, un jebkurš saprātīgs un piesardzīgs darbu vadītājs tādos pašos vai līdzīgos apstākļos, saskaņā ar Rietumeiropā vispārpieņemto starptautisko praksi naftas industrijā, pārtrauktu urbšanu.

VII NODAĻA

DARBU VEIKŠANA

7.1 Saskaņā ar šīs Licences noteikumiem, Licenciātam ir ekskluzīvas tiesības veikt Naftas darbus Licences Darbības vietā un jānes atbildība par minēto darbu veikšanu. Papildus VI nodaļā atrunātajām darba saistībām, Licenciātam ir tiesības visā Licences darbības laikā, saskaņā ar Rietumeiropā atzīto naftas lauku praksi, veikt Izpētes darbus Licences Darbības vietā, tai skaitā, bet neaprobežojoties ar, Izpētes un Novērtēšanas urbumu urbšanu un padziļināšanu, kā arī Apguves urbumu padziļināšanu.

7.2 Naftas darbi Latvijas teritorijā un/vai ekonomiskajā zonā veicami saskaņā ar Latvijas likumdošanas prasībām, tai skaitā starptautiskajām konvencijām attiecībā uz vidi, kas ir vai tiks ratificētas Latvijas Republikā, iegūstot Latvijas Republikas likuma spēku. Gadījumā, ja Latvijas Republikas likumdošanas nosacījumi ir pretrunā ar Baltijas Jūras Reģiona Jūras Vides Aizsardzības Konvenciju, ieskaitot Helsinku Komisijas pieņemtās un apstiprinātās Rekomendācijas, (turpmāk tekstā "Helsinku Konvencija"), ko ratificējusi Latvijas Republika, Licenciātam jāievēro Helsinku Konvencijas noteikumi, tad attiecībā uz Licenciātu nav piemērojamas soda naudas un nodokļi par šādu rīcību. Visi Naftas darbi tiks veikti, ievērojot drošības normas saskaņā ar Rietumeiropā valdošo starptautisko naftas lauku praksi un vides aizsardzības principiem. Gadījumā, ja Latvijas likumos un citos normatīvos aktos nav īpašu normu, kas regulē drošības, celtniecības, vides aizsardzības un citus jautājumus saistībā ar Naftas darbiem, attiecīgie darbi veicami saskaņā ar Zviedrijas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ciktāl tie nav pretrunā ar Latvijas likumiem, un Helsinku Konvenciju. Naftas darbu veikšanas gaitā Licenciātam jāsadarbojas ar attiecīgām Ministrijām un jāiegūst Latvijas attiecīgajos likumos vai normatīvajos aktos pieprasītās atļaujas.

7.3 Darbu veikšanu šīs Licences ietvaros starp Licenciāta sastāvā ietilpstošajām juridiskām personām noteiks Sadarbības Līgums ("SL"), ko dalībnieki noslēgs, un, kas būs saistošs visām Licenciāta sastāvā ietilpstošajām juridiskajām personām. Katrai Licenciāta sastāvā ietilpstošajai juridiskai personai piederošās balss tiesības ir proporcionālas tai piederošajām Dalības procenta daļām. Sekojoši lēmumi SL ietvaros ir pieņemami ar vienbalsīgu Dalības procentu balsojumu:

(i) gada Darbu programmas un budžeta apstiprināšana attiecībā uz Izpētes urbumiem, darbu apjomam pārsniedzot darba saistību izpildei saskaņā ar VI nodaļu noteikto;

(ii) vienošanās par Licences Darbības vietai blakus esošajā teritorijā esošo Naftas krājumu kopīgu apguvi.

AMOCO būs sākotnējais Licenciāta Darbu Vadītājs Naftas darbu veikšanai saskaņā ar II nodaļu.

7.4 Licenciāts apņemas nodrošināt Latvijas uzņēmumiem līdzvērtīgas iespējas, konkurējot ar citiem uzņēmumiem, slēgt ģenerāluzņēmēja un apakšuzņēmēja līgumus, un piegādāt preces un pakalpojumus, saistībā ar šajā Licencē paredzēto darbu veikšanu, un priekšroka dodama Latvijas sabiedrībām, ar nosacījumu, ka Latvijas sabiedrības atbilst Licenciāta noteiktajiem drošības, inženierijas un darbības standartiem un specifikācijām un ir konkurētspējīgas ar ārvalstu piegādātāju piedāvātajiem nosacījumiem cenu, kvalitātes un termiņu ievērošanas ziņā. Licenciātam jāpieprasa, lai augstāk minētos nosacījumus ievērotu jebkurš tā uzņēmējs, apakšuzņēmējs un trešā persona, ko Licenciāts iesaistījis darbu veikšanā saskaņā ar šo Licenci.

Licenciātam jānodrošina Valdība ar informāciju, ko Valdība var pamatoti pieprasīt, lai kontrolētu minētā nosacījuma ievērošanu, tai skaitā ar informāciju, kas attiecas uz aicinājumiem piedalīties piedāvājumu konkursos, konkursu rezultātiem un līgumattiecībām.

7.5 Pēc Licencē atrunāto darbu pārtraukšanas (pabeigšanas), Licenciātam jāpanāk kontinentālajā šelfā vai uz Latvijas piekrastes izvietoto un projektā pielietoto naftas iekārtu novākšana Rietumeiropas starptautiskajā naftas industrijā pieņemtajiem drošības, vides aizsardzības un darba standartiem atbilstošā veidā. Valdība patur tiesības atteikties no šīs prasības attiecībā uz jebkuru atsevišķu iekārtas sastāvdaļu un uz savstarpējas vienošanās pamata pārņemt tās savā īpašumā.

7.6. Neierobežojot XVIII nodaļā atrunātās Pušu tiesības, gadījumā, ja Puses vienojas, ka Licenciāts tiek kavēts vai traucēts Naftas Darbu veikšanā vai piekļūšanā Licences Darbības vietai dēļ ar personāla, Apakšuzņēmēju vai īpašuma aizsardzību saistītiem iemesliem, šeit atrunātās Licenciāta saistības un Licences termiņš tiek apturēti no attiecīgo kavēkļu rašanās brīža līdz laikam, kad Puses vienojas par to, ka traucēkļi ir novērsti. Pusēm vienojoties par to, ka traucēkļi ir novērsti,

Licences darbība atjaunojas, sākot no tās apturēšanas brīža; taču attiecīgs laika sprīdis pieskaitāms Izpētes posmam un Ieguves posmam, un šim laika sprīdim jābūt vienādam ar to laiku, kas nepieciešams, lai atjaunotu darbus līdz stāvoklim, kādā tie bija to apturēšanas brīdī.

7.7 Licenciātam savlaicīgi iepriekš jāpaziņo Valdībai vai jebkurai citai Valdības nozīmētai institūcijai par savu programmu Licences Darbības vietas apskates veikšanai ar lidmašīnu, cita starpā norādot, apskatē iesaistītā Apakšuzņēmēja nosaukumu, veicamās apskates raksturu, aptuveno novērošanas platību, apskates ilgumu, norādot to sākuma datumu un tā lidlauka nosaukumu, no kura apskates lidmašīna uzsāks lidojumu. Lidojumi veicami saņemot Latvijas likumdošanā pieprasīto atļauju no attiecīgas Valdības institūcijas.

7.8 Valdībai vai Valdības šim nolūkam nozīmētajai institūcijai ir tiesības par saviem līdzekļiem inspicēt jebkuru lidmašīnu vai kuģi, kuru Licenciāts izmanto Licences Darbības vietas apskatei, un nozīmēt uz šādas lidmašīnas vai kuģa savus pārstāvjus saprātīgā skaitā, lai pārliecinātos par Valdības noteikto drošības prasību ievērošanu.

7.9 Tiktāl, cik tas nepamatoti netraucē darbu veikšanai, Licenciātam jāsadarbojas ar attiecīgajām Ministrijām nepieciešamās darbu kontroles veikšanā, nodrošinot pilnvarotā Ministriju personāla transportēšanu uz un no iekārtām jūrā un nodrošinot tā apmešanos jūrā izvietotajās neaizņemtajās vietās bāzēs. Par minētajiem kontroles braucieniem Licenciāts saņems vismaz divas nedēļas iepriekšēju rakstisku paziņojumu. Valdība uzņemas pilnu atbildību par tās personāla veselību un drošību minēto kontroles braucienu laikā.

7.10 Licenciātam ir jāatlīdzina Valsts Ekoloģiskās Ekspertīzes Komisijas ārštata ekspertu darba pamatotos un parastos izdevumus, kas rodas caurskatot Licenciāta dokumentāciju par vides ietekmēšanu, šādos izdevumos iekļaujot Izpētes darbu un Vispārējās Apguves programmas vides ietekmes ekspertīzi, saskaņā ar Latvijas Republikas 1990.gada 9.oktobra likuma "Par valsts ekoloģisko ekspertīzi" 14.pantu.

VIII NODAĻA

LICENCIĀTA SAISTĪBAS

8.1 Licenciātam jānodrošina visi Naftas darbiem nepieciešamie līdzekļi, tehnoloģija un pieredze.

8.2 Licenciātam visi Naftas darbi jāveic rūpīgi un saskaņā ar 7.2.punkta noteikumiem, tomēr paredzot, ka Licenciāts ir atbildīgs tikai par ar Naftas darbiem saistītajiem darbībām vai bezdarbībām, prasībām, kaitējumiem, zaudējumiem vai izdevumiem, kas radušies Licenciāta vai tā Apakšuzņēmēju tīšas darbības vai neuzmanības rezultātā.

8.3 Licenciātam Mērījumu vietā(s) jāveic visas Licences Darbības vietā iegūtās un Naftas darbos neizmatotās Naftas uzskaite. Valdības personāls uz Valdības rēķina drīkst kontrolēt šo uzskaiti un pārbaudīt izmantotos instrumentus. Gadījumā, ja ir nepieciešams vai vēlams modificēt vai nomainīt minētos instrumentus, Licenciātam ir savlaicīgi jāinformē par to Valdība, un Valdības personāls drīkst kontrolēt šādu modifikāciju vai nomaiņu.

8.4 Licenciātam savlaicīgi jāsniedz Valdībai tā rīcībā esoša aktuāla informācija, dati un ziņojumi, kas attiecas uz Naftas darbiem.

8.5 Licenciāta spēja segt zaudējumu atlīdzības izdevumus ir apliecināma vai nu:

(i) ar apdrošināšanu, kas nodrošina pietiekamu atlīdzību, ņemot vērā ar Licenciāta darbu izpildi saistītos riskus un maksājamās prēmijas; vai

(ii) iesniedzot Valdību apmierinošus pamatotus pierādījumus tam, ka Licenciātam ir pietiekamas finansiālas iespējas nest atbildību, un šādi pierādījumi var ietvert mātes sabiedrības garantijas tam, ka šāda mātes sabiedrība nodrošinās savu meitas sabiedrību ar visiem nepieciešamajiem līdzekļiem, lai izpildītu minētas sabiedrības saistības.

Ja tiek veikta apdrošināšana saskaņā ar (i) apakšpunktu, tad katra kalendārā gada beigās Valdība ir informējama par attiecīgajā laikā spēkā esošo apdrošināšanu un par tās pamatnoteikumiem.

IX NODAĻA

PAZIŅOJUMS PAR KOMERCIĀLU ATRADNI

UN APGUVES VIETAS NOTEIKŠANA

9.1 Ja Licences Darbības vietā tiek konstatēta Naftas atradne, Licenciātam nekavējoties jāziņo par šo atradni Valdībai un jārīkojas saskaņā ar XII un XIII nodaļu noteikumiem.

9.2 Cik drīz vien iespējams pēc Naftas atradnes konstatēšanas, Licenciātam jāiesniedz Valdībai ziņojums, norādot vai šāda atradne ir vai nav novērtēšanas vērta. Ja Licenciāts uzskata, ka atradne ir novērtēšanas vērta, ziņojumā jābūt tās novērtēšanas programmai un grafikam. Licenciātam jāveic novērtēšanas programma Izpētes posmā (ieskaitot jebkurus tā pagarinājumus, kuri piešķirti saskaņā ar II nodaļu) un kā norādīts Licenciāta iesniegtajā novērtēšanas programmā un grafikā. Jebkurš Novērtēšanas urbums veicams Licenciāta pēc konsultācijām ar Valdību noteiktajā vietā un paredzētajā dziļumā.

9.3 Ne vēlāk kā simts astoņdesmit (180) dienu laikā pēc novērtēšanas programmas pabeigšanas un jebkurā gadījumā pirms Izpētes posma beigām (ieskaitot jebkurus tā saskaņā ar II nodaļu piešķirtos pagarinājumus), Licenciātam jāiesniedz Valdībai detalizēts ziņojums par novērtējuma rezultātiem, kuram jāietver visi pieejamie tehniskie dati attiecībā uz komerciālo novērtējumu un iespējamās Ieguves vietas apraksts, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar ģeoloģiskajiem un ģeofizikālajiem apstākļiem, tādiem kā rezervuāra ģeometrija, kolektora iežu fizikālās īpašības un izplatība rezervuāra robežās, komerciāli izmantojamās ieguves zonas biezums un dziļums; kolektora kopējo šķidro vielu (fluīdu) spiediens, tilpuma un temperatūras analīze, Jēlnaftas un Dabīgās gāzes rezervju novērtējums; ieguves mehānisma raksturojums, paredzamā ieguve no katra rezervuāra un urbuma; šķidro vielu (fluīdu) raksturojums, Jēlnaftas gadījumā ietverot, blīvumu, sēra procentu, nogulšņu un ūdens procentu, kā arī produkta ieguves plānu. Licenciātam šajā ziņojumā jādeklarē, vai atradnei ir vai nav komerciāls raksturs. Ja Licenciāts deklarē, ka atradne ir komerciāla, atskaitē jābūt iespējamās Ieguves vietas aprakstam, un datums, kad atskaite ir iesniegta Valdībai, uzskatāms par Komerciālās atradnes datumu.

9.4 Divsimts (200) dienu laikā pēc Komerciālās atradnes datuma, Licenciātam jāizstrādā un jāiesniedz Valdībai Vispārējā Apguves programma, kurā jāapraksta:

a) Apguves vieta;

b) veicamie Apguves darbi, ieskaitot turpmāko Apguves vietas, iezīmēšanu un Asociētās gāzes izmantošanas metode;

c) Licenciāta plāni urbumu izvietošanai, urbšanai un pabeigšanai, Naftas ieguvei, uzglabāšanai un transportēšanai nepieciešamās iekārtas, transports un piegādes iekārtas, un šajos plānos iekļaujama sekojoša informācija:

(i) plānotais Apguves urbumu skaits;

(ii) detalizēta informācija par ieguves un uzglabāšanas iekārtām;

(iii)Jēlnaftas un Dabīgās gāzes Mērījumu vietas;

(iv) detalizēta informācija par citām Naftas darbos nepieciešamajām tehniskajām iekārtām;

d) aprēķinātie Jēlnaftas un Dabīgās gāzes ieguves apjomi no Naftas un Gāzes atradnēm, kā arī minēto Naftas un Gāzes atradņu aprēķinātais komerciālās izmantošanas ilgums;

e) kapitālo un tekošo izdevumu aprēķins;

f) ekonomisko iespēju izpēte, ko veic Licenciāts, vai, kas tiek veikta pēc tā pasūtījuma attiecībā uz iespējamām Atradnes apguves alternatīvajām metodēm, ja tādas ir, ņemot vērā:

(i) atrašanās vietu;

(ii) meteoroloģiskos apstākļus;

(iii) kapitālo un tekošo izdevumu aprēķinus;

(iv) citus būtiskus datus un to novērtējumu;

g) drošības pasākumi, kas veicami Apguves un Ieguves darbu laikā, ieskaitot pasākumus ārkārtēju apstākļu gadījumā;

h) nepieciešamie pasākumi vides aizsardzības nodrošināšanā, tai skaitā ekoloģiskās ekspertīzes plāns un grafiks;

i) apstākļi, kas var ietekmēt Licenciāta iespējas izpildīt Vispārējo Apguves programmu; un

j) jebkādu Naftas darbu apvienošanas līgumu.

9.5 Licenciāta Vispārējai Apguves programmai jābūt sagatavotai pamatojoties uz stabiliem tehniskajiem un ekonomiskajiem principiem, kas atbilst vispārpieņemtajiem Rietumeiropā valdošiem starptautiskajiem naftas industrijas standartiem, un tā sastādāma ar mērķi ekonomiski optimāli izmantot Ieguves vietas Naftas atradnes.

9.6 Pēc Valdības lūguma, Licenciātam jāiesniedz papildus informācija vai dati, kas saprātīgos apmēros var būt nepieciešami Vispārējās Apguves programmas novērtēšanai. Valdība var noraidīt Vispārējo Apguves programmu un/vai labojumus Vispārējā Apguves programmā, kas iesniegti Valdībai saskaņā ar 9.4.punktu tikai gadījumā, ja tā neatbilst stabiliem tehniskiem un ekonomiskiem principiem saskaņā ar Rietumeiropā vispārpieņemtajiem starptautiskiem naftas industrijas standartiem. Ja sešdesmit (60) dienu laikā no Apguves plāna vai 9.4.punkta kārtībā veikto atsevišķu Vispārējā Apguves programmas labojumu iesniegšanas dienas vai sešdesmit (60) dienu laikā pēc minēto papildus datu vai informācijas iesniegšanas dienas nav saņemts rakstisks Apguves plāna noraidījums, Apguves plāns uzskatāms par apstiprinātu. Iepriekšminētās sešdesmit (60) dienu periods pagarināms uz laiku, kāds nepieciešams Licenciātam, lai saņemtu attiecīgās valdības atļauju attiecībā uz Naftas darbu apvienošanu, kā arī, lai Licenciāts veiktu ekoloģisko ekspertīzi.

9.7. Gadījumā, ja Valdība ceļ iebildumus pret Apguves plānu, Licenciāts drīkst iesniegt šo Apguves plānu abpusēji pieņemamam neatkarīgam ekspertam, lai noteiktu vai Apguves plāns nodrošina ekonomiski optimālo Naftas ieguvi Ieguves vietā atbilstoši stabiliem tehniskiem un ekonomiskajiem principiem saskaņā ar Rietumeiropā vispārpieņemtajiem starptautiskiem naftas industrijas standartiem. Atbilstības apliecinājuma gadījumā Valdībai jāapstiprina Apguves plāns. Piemērojama XIX nodaļā noteiktā ekspertīzes kārtība. Ja eksperts uzskata, ka tas neatbilst minētajiem kritērijiem, ekspertam jāsniedz paskaidrojumi par to, kādā veidā Vispārējā Apguves programma neatbilst šiem kritērijiem, un Licenciāts drīkst izmainīt Vispārējo Apguves programmu, lai tā atbilstu eksperta norādījumiem. Ja Licenciāts nevēlas grozīt Vispārējo Apguves programmu tā, lai šie grozījumi atbilstu eksperta norādījumiem, Licenciātam jāatsauc tā paziņojums par Komerciālo atradni attiecībā uz minēto atradni, un uzskatāms, ka Licenciāts jau sākotnēji savā, saskaņā ar 9.3.punktu iesniegtajā novērtējuma ziņojumā attiecīgo atradni nav uzskatījis par Komerciālo atradni.

9.8 Licenciāts Apguves darbu laikā drīkst labot un papildināt sākotnēji pieņemto Vispārējo Apguves programmu; tomēr paredzot, ka sekojošiem labojumiem un papildinājumiem ir nepieciešams Valdības iepriekšējs apstiprinājums;

a) ja prognozējamie produkcijas ieguves apjomi, kas noteikti 9.4.d) punktā izmainīsies par divdesmit procentiem (20%) attiecībā pret apstiprināto prognozējamo ikgada ieguves vidējo apjomu vairāk nekā astoņpadsmit mēnešu laikā; un/vai

b) ja apstiprinātie prognozējamie kapitāla un tekošo kopējo izmaksu apjomi, kas noteikti 9.4.e) punktā izmainīsies par divdesmit procentiem (20%); un/vai

c) ja kļūst nepieciešamas nozīmīgas izmaiņas apstiprinātajos drošības un vides aizsardzības pasākumos, kas noteikti 9.4.g) un h) punktā.

Licenciātam ir jāievēro 9.6.punktā noteiktā kārtība. Visu labojumu vai papildinājumu kopijas ir iesniedzamas Valdībai.

9.9 Gadījumā, ja Licenciāts meklē iespējas finansēt apguvi ar banku vai citu finansu iestāžu līdzekļu palīdzību, Valdībai jāpalīdz Licenciātam, saskaņā ar Latvijas likumdošanu sniedzot nepieciešamo informāciju un rekomendācijas, ko pieprasa attiecīgās bankas vai finansu institūcijas.

X NODAĻA

APGUVES UN IEGUVES PLĀNI

10.1 Apguves un Ieguves darbi jebkurā Apguves vietā Licenciātam ir jāveic saskaņā ar Vispārējo Apguves programmu atbilstoši Rietumeiropā vispāratzītai starptautiskās naftas industrijas praksei.

10.2 Saskaņā ar Vispārējo Apguves programmu veicamo Apguves un Ieguves darbu Gada plāni un budžeti sekojošajam Finansu gadam ir iesniedzami Valdībai iespējami īsā laika pēc Apguves vietas noteikšanas, un respektīvi, ne vēlāk kā katra gada 31.decembrī.

XI NODAĻA

MAKSA PAR ATRADNES IZMANTOŠANU

11.1 Katrai Licenciāta sastāvā ietilpstošai juridiskajai personai attiecībā uz Apguves vietā iegūto un uzkrāto Naftu proporcionāli tās dalības procenta daļai jāmaksā Valdībai summa, kas vienāda ar vienpadsmit procentiem (11%) no attiecīgās Naftas tirgus vērtības.

11.2 Naftas tirgus vērtība nosakāma saskaņā ar šeit pievienoto Pielikumu "D".

11.3 Samaksa par atradnes izmantošanu veicama sešdesmit (60) dienu laikā pēc Naftas īpašuma tiesību pārejas no Licenciāta uz pircēju. Par nokavētiem maksājumiem aprēķināmi procenti par katru dienu pēc LIBOR ("Londonas Starpbanku Piedāvājuma Likme") likmes plus trīs procenti (3 %) gadā.

11.4 Valdība saglabā tiesības saņemt maksu par atradnes izmantošanu nevis naudā, bet Licences Darbības vietā iegūtās produkcijas veidā. Gadījumā, ja Valdība vēlas maksu par atradnes izmantošanu saņemt nevis naudā, bet Licences Darbības vietā iegūtās naftas veidā, Valdībai jāpaziņo par savu lēmumu Licenciātam sešus (6) mēnešus iepriekš, un šāda izvēle ir spēkā vismaz vienu (1) gadu.

XII NODAĻA

RĪCĪBA AR JĒLNAFTU UN TĀS PĀRDOŠANA

12.1 Attiecībā uz katru Ieguves vietu katra ceturkšņa sākumā un ne vēlāk, kā sešdesmit (60) dienas pirms Ieguves Sākuma datuma, Licenciātam jāsagatavo un jāiesniedz Valdībai Naftas ieguves prognoze, kurā minēts kopējais Jēlnaftas daudzums, kāds pēc aprēķiniem varētu būt iegūstams attiecīgajā Ieguves vietā katrā no nākamajiem četriem (4) ceturkšņiem, pamatojoties uz ražošanas apjomu, kas noteikts, lai panāktu ekonomiski optimālo Jēlnaftas ieguvi Ieguves vietā atbilstoši Rietumeiropā vispārpieņemtajai starptautiskajai naftas industrijas praksei. Licenciātam jācenšas katru ceturksni iegūt paredzēto naftas daudzumu.

12.2 Katrai Licenciāta sastāvā ietilpstošajai juridiskajai personai, visu šīs licences darbības laiku, ir tiesības pēc saviem ieskatiem sūknēt, paturēt natūrā naftu, vai realizēt un eksportēt visu savu Licences Darbības vietā iegūto Jēlnaftas daļu bez Valdības papildus licences vai atļaujas.

12.3 Valdībai ir tiesības pirkt Latvijas iekšējam tirgum līdz divdesmit pieciem procentiem (25%) Jēlnaftas, kas tiek iegūta jebkurā Ieguves vietā un netiek izmantota Naftas darbiem saskaņā ar 3.2.punktu, ar nosacījumu, ka tiek noslēgts savstarpēji pieņemams pārdevuma līgums, kurā ietvertie komerciālie nosacījumi nav mazāk labvēlīgi Licenciātam, kā tie, kas būtu pieejami, Jēlnaftai tiekot pārdotai trešai personai un/vai eksportētai. Šādam pirkuma līgumam jāparedz, ka Valdība maksās Licenciātam ārzemēs, konvertējamā valūtā četrdesmit piecu (45) dienu laikā pēc Valdības nopirktās Jēlnaftas nodošanas Mērījumu vietā. No jebkurām laicīgi nesamaksātajām summām aprēķināmi nokavējuma procenti par katru dienu pēc LIBOR likmes plus trīs procenti (3%), rēķinot no noteiktā datuma līdz samaksas dienai. Ja Licenciāts nav saņēmis pilnu samaksu četrdesmit piecu (45) dienu laikā no piegādes datuma kā iepriekš noteikts, un šāda neizpilde netiek novērsta piecu (5) dienu laikā pēc tam, kad Licenciāts nosūtījis Valdībai attiecīgu paziņojumu par šādu neizpildi, Licenciātam ir tiesības, bet ne pienākums:

a) apturēt Valdības tiesības iegādāties Jēlnaftu saskaņā ar 12.3.punktu; un

ja Licenciāts nav saņēmis maksājumu un tā procentus simts (100) dienu laikā, skaitot no dienas, kad šāds maksājums būtu veicams,

Licenciātam ir tiesības saņemt un paturēt Valdībai saskaņā ar 11.4.punktu pienākošos samaksu par atradnes izmantošanu (vai saražoto natūrā) līdz tam laikam, kamēr vai nu Valdība samaksā visas pienākošās summas un to procentus, vai kamēr maksājumi par atradnes izmantošanu vai saražotā un pārdotā vērtība, kas noteikta pamatojoties uz Jēlnaftas Cenu saskaņā ar Pielikumu "D", sasniedz visu pienākošos summu un to procentu apmēru, atkarībā no tā, kas no minētā notiek vispirms.

Minētās Jēlnaftas pirkšanas izvēles iespējas Valdībai jāizmanto, iesniedzot Licenciātam rakstisku paziņojumu, kas veicams ne vēlāk kā simts astoņdesmit (180) dienas pirms attiecīgā kalendārā gada pirmās dienas, kurā šādas tiesības izmantojamas, un šāda izvēle ir galīga un saistoša vismaz vienu (1) gadu.

XIII NODAĻA

DABĪGĀ GĀZE

13.1 Valdībai ir pirmpirkuma tiesības iegādāties Latvijas iekšējam tirgum līdz simts procentiem (100 %) Dabīgās gāzes, kas iegūta jebkurā Ieguves vietā un netiek izmantota Naftas darbos saskaņā ar 3.2.punktu, ar nosacījumu, ka tiek noslēgts savstarpēji pieņemams pirkuma līgums ar komerciāliem noteikumiem, kas nav Licenciātam mazāk izdevīgi, kā Dabīgās gāzes eksporta gadījumā pieejamie noteikumi, un kas paredz, ka Valdība Sabiedrībām veic samaksu ārzemēs, konvertējamā valūtā. Gāze, kas nav nepieciešama iekšējā tirgus vajadzībām, ir eksportējama bez papildus licences vai atļaujas saņemšanas no Valdības. Katrai Pusei proporcionāli tās Dalības procenta daļai ir tiesības piedalīties sarunās par jebkuras citas Puses veikto Licences Darbības vietas Dabīgās gāzes izmantošanu un realizāciju.

13.2 ASOCIĒTĀ DABĪGĀ GĀZE.

13.2.1 Gadījumā, ja Jēlnaftas atradne, kuru Licenciāts ir atzinis par komerciālu saskaņā ar 9.3.punktu, satur Asociēto gāzi, Licenciātam, 9.3.punktā minētajā detalizētajā novērtēšanas atskaitē ir jānosaka vai paredzamā Asociētās gāzes ieguve varētu pārsniegt Asociētās gāzes daudzumu, kāds saskaņā ar 3.2.punktu ir nepieciešams Jēlnaftas ieguves darbiem (šāds pārsniegums turpmāk tekstā tiek saukts par "Asociētās gāzes pārpalikumu"), un vai Asociētās gāzes pārpalikums iegūstams komerciālos daudzumos. Ja Licenciāts paziņo, ka šāds Asociētās gāzes pārpalikums eksistē un iegūstams komerciālos daudzumos, Licenciātam savā saistībā ar Jēlnaftas atradni un saskaņā ar 9.4.punktu sagatavotajā Vispārējā Apguves programmā detalizēti jāapraksta Asociētās gāzes pārpalikuma komerciālai izmantošanai nepieciešamās savākšanas, apstrādes, saspiešanas un transportēšanas pasākumi, kā arī to aprēķinātās izmaksas.

13.2.2 Ja Licenciāts paziņo, ka Asociētās gāzes pārpalikums iegūstams komerciālos daudzumos, deviņdesmit (90) dienu laikā pēc tam, kad Licenciāts izstrādājis Vispārējo Apguves Programmu, Valdībai jāpaziņo Licenciātam vai tā vēlas pirkt Asociētās gāzes pārpalikumu vietējām vajadzībām.

13.2.3 Ja Valdība izšķiras par Asociētās gāzes pārpalikuma pirkšanu saskaņā ar 13.2.2.punktu, tad:

(i) Licenciātam jāuzstāda savākšanas, apstrādes, saspiešanas, transportēšanas un apstrādes iekārtas, kas nepieciešamas Asociētās gāzes pārpalikuma ieguvei un nogādāšanai Mērījumu vietā, kā atrunāts Vispārējā Apguves programmā; un

(ii) visos šajā Licencē paredzētajos gadījumos Asociētās gāzes pārpalikuma cenai jābūt vienādai ar Dabīgās gāzes cenu, kas nosakāma saskaņā ar Pielikumā "D" noteiktajiem principiem. Jebkurš līgums par Gāzes pārdošanu ir apspriežams saskaņā ar Pielikumā "D" minētajiem cenas noteikšanas principiem.

13.2.4 Ja Licenciāts paziņo, ka Asociētās gāzes pārpalikums nav iegūstams komerciālos daudzumos, tad:

(i) Licenciātam bez maksas jāpiegādā Valdībai uz Gāzes/Jēlnaftas sākotnējās atdalīšanas iekārtām Licences Darbības vietā tādu Asociētās gāzes pārpalikumu, kādu Valdība vēlas saņemt, kā arī atdalīšanas vietā bez maksas jāuzstāda iekārtas, kas nodrošinātu minēto piegādi;

(ii) apakšpunktā (i) norādītajā gadījumā Valdība ir atbildīga par Asociētās gāzes pārpalikuma savākšanu atdalīšanas iekārtās, tās apstrādi, saspiešanu un transportēšanu un pārstrādi, kā arī sedz visus ar to saistītos izdevumus;

(iii) jebkurai Asociētās gāzes pārpalikuma saņemšanai un izmantošanai no Valdības puses jānotiek saskaņā ar stabilo Rietumeiropā vispāratzīto starptautisko naftas ieguves praksi un tādā veidā, lai tā netraucētu Licenciātam Jēlnaftas ieguves procesā vai arī Licenciāta Jēlnaftas transporta ierīcēm; un

(iv) par Valdības saņemto Asociētās gāzes pārpalikumu Licenciātam nav jāmaksā 13.2.4.punktā noteiktā maksa par atradnes izmantošanu.

13.2.5 Licenciātam, saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vai tās nozīmētu institūciju, ir tiesības sadedzināt jebkuru Asociētās gāzes pārpalikumu, kas netiek izmantots saskaņā ar 13.2.3. vai 13.2.4.punktiem.

13.3 NEASOCIĒTĀ GĀZE.

13.3.1 Gadījumā, ja Licences Darbības vietā tiek atklāta Neasociētā gāze, Licenciātam jāiesniedz detalizēts novērtēšanas ziņojums saskaņā ar 9.3.punktu, aptverot Licenciāta aprēķinus attiecībā uz tās krājumiem, ieguves iespējām, apguves izmaksu un ieguves izmaksu aprēķins, kā arī vērtējums par ekonomisko izdevīgumu. Licenciātam savā ziņojumā arī jādeklarē, vai atradnei ir eventuāli komerciāls raksturs.

13.3.2 Ja Licenciāts 13.3.1. punkta kārtībā paziņo, ka atradnei ir eventuāli komerciāls raksturs, ir nodibināma Gāzes Apguves Komiteja, kas sastāvētu no vienāda skaita Valdības un Licenciāta pārstāvjiem un kuras uzdevums būtu dot kopēju novērtējumu šādas Gāzes izmantošanas iespējām vietējā tirgū, kā arī apspriest savstarpēji saistītās darbības, kas nepieciešamas, lai nogādātu Gāzi līdz tās tiešajam patērētājam minētajā tirgū. Bez tam, Licenciātam ir tiesības izvērtēt Gāzes eksportēšanas ekonomisko izdevīgumu.

Viena (1) gada laikā pēc Licenciāta novērtēšanas ziņojuma iesniegšanas, Pusēm jāsatiekas, lai noteiktu, vai Gāzes gaidāmais ieguves apjoms un citi svarīgi faktori pamato Gāzes apguvi un ieguvi tās pārdošanai iekšējā tirgus vajadzībām, un gadījumā, ja minētais tirgus nespētu patērēt iegūto Gāzi, eksporta vajadzībām.

Gadījumā, ja Licenciāts deklarē, ka Dabīgās gāzes gaidāmais ieguves apjoms un citi svarīgi faktori liek šķēršļus gāzes ieguvei un realizācijai vietējā tirgū un/vai eksportam, tad, neskatoties uz šīs nodaļas un II, V un IX nodaļu nosacījumiem, Licenciātam ir tiesības paturēt eventuālā komercatklājuma vietu uz laiku, kas nepārsniedz piecus (5) gadus no Licenciāta novērtējuma ziņojuma saskaņā ar 13.3.1.punktu. Šinī laika posmā Licenciātam jāpiestrādā pie ekonomiski izdevīga vietējā un/vai eksporta tirgus izveides, un tam ir tiesības jebkurā brīdī nākt klajā ar paziņojumu, ka Neasociētās gāzes atradnes apguve ir pamatota, un uzsākt darbību saskaņā ar 13.3.3.punktu.

13.3.3 Gadījumā, ja pēc Licenciāta uzskatiem Neasociētās gāzes atradnes apguve ir pamatota, Licenciātam, saskaņā ar 9.4.punktu, ir jāizstrādā un jāiesniedz Valdībai Vispārējā Apguves programma attiecībā uz minēto Atradni.

Gadījumā, ja Valdība nosaka, ka minētā atradne nav izmantojama vietējā tirgū, bet Licenciāts uzskata minēto Neasociētās gāzes atradni par komerciālu, ja iegūto Dabīgo gāzi eksportētu pēc apstrādes, Licenciāts drīkst pēc saviem ieskatiem apgūt gāzes lauku saskaņā ar 9.4.punkta kārtībā Valdībai iesniegto Vispārējo Apguves programmu. Ja Licenciāts uzsāk Apguves darbus eksportam, Valdībai jāsniedz Licenciātam atbalsts nepieciešamo iekārtu uzstādīšanai Latvijā.

13.3.5 Gāzes laukā iegūtās, un Valdības izmantošanai Latvijā pirktās Neasociētās dabīgās gāzes cenai jebkurā Licencē paredzētā gadījumā jābūt saskaņā ar Pielikuma "D" noteikumiem aprēķinātajai Dabīgās gāzes Cenai.

XIV NODAĻA

NODOKĻI UN NODEVAS

14.1 Katras Sabiedrības, to Saistīto sabiedrību un Apakšuzņēmēju aplikšanu ar nodokļiem regulē Latvijas Republikas nodokļu likumdošana un spēkā esošie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, un šīs XIV nodaļas noteikumiem.

14.2 Neskatoties uz Latvijas nodokļu likumdošanas noteikumiem katras šī Licences Līguma Sabiedrības ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķināšanā piemērojami sekojoši noteikumi:

a) Ar Sabiedrības bruto ienākumu saprotami kā kopējie šādas Sabiedrības ieņēmumi no līdzdalības saskaņā ar šo Licenci iegūtajā un realizētajā Naftā plus jebkuri citi ienākumi (kas nav no nodokļiem atbrīvotie ienākumi saskaņā ar Latvijas nodokļu likumiem vai noteikumiem, spēkā esošajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, vai šo Licenci), kas gūti no Naftas darbiem šīs Licences ietvaros. Jebkuri citi ienākumi, kas nav gūti no Naftas darbiem, ir pakļaujami vispārēji piemērojamiem nodokļu likumiem un spēkā esošajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu. Gadījumā, ja Nafta tiek pārdota darījumā, kas nav Vienkāršais pārdošanas darījums (kā definēts Pielikumā "D"), tad kopējie ienākumi no šādas realizācijas uzskatāmi par balstītiem uz attiecīgā mēneša Naftas pārdošanas cenu, kas noteikta saskaņā ar Pielikumu "D".

b) Sabiedrības ar nodokli apliekamais ienākums ir aprēķināms, atskaitot no bruto ienākuma visas Sabiedrības ar šīs Licences ietvaros veiktajiem Naftas darbiem saistītās izmaksas un izdevumus. No bruto ienākumiem atskaitāmās izmaksas un izdevumi uzskaitīti šeit pievienotajā Pielikumā "E".

Ja attiecīgā Finansu gada ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķina rezultātā parādās zaudējumi, šo zaudējumu summa ir pārnesama uz tam sekojošo Finansu gadu un tam sekojošajiem Finansu gadiem, katru reizi par vienu gadu hronoloģiskā secībā, laika posmā, kas izbeidzas desmitā Finansu gada beigās pēc zaudējumu rašanās gada, un atskaitāma no Sabiedrības apliekamā ienākuma attiecīgajos Finansu gados līdz laikam, kamēr zaudējumi ir pilnībā atskaitīti no šādas Sabiedrības apliekamā ienākuma nodokļa. Zaudējumi, kurus var pārnest uz nākošo Finansu gadu samazinās ar nodokli apliekamo ienākumu Finansu gadu secībā, no kuriem šie zaudējumi tiek pārnesti, sākot ar agrāko Finansu gadu zaudējumiem. Ja Valdības vēlāk pieņemtie nodokļu likumi pieļauj zaudējumu pārnešanu garākā periodā nekā tas noteikts šeit, katra Sabiedrība var izmantot šādu garāko periodu.

d) Izņemot apakšpunktā e) paredzētos gadījumus, katras Sabiedrības apliekamais ienākums ir apliekams ar ienākuma nodokli pēc divdesmit piecu procentu (25%) likmes.

e) Katra Sabiedrība ir atbrīvojama no aplikšanas ar ienākuma nodokli trīs Finansu gadu laika periodā, sākot ar pirmo Finansu gadu, kad šī Sabiedrība gūst pozitīvu ar nodokļiem apliekamo ienākumu (kas aprēķināts pēc jebkādu piemērojamo pārnesto Naftas darbu zaudējumu segšanas saskaņā ar 14.2.c) punktu). Trīs gadu periodam izbeidzoties, katrai Sabiedrībai divu turpmāko Finansu gadu laikā piemērojama nodokļu likme, kas vienāda ar vienu pusi (0,5) no d) apakšpunktā noteiktās nodokļa likmes.

f) Katras Sabiedrības maksājamā ienākuma nodokļa summa ir aprēķināma un novērtējama ASV dolāros, un nodokļi maksājami latos un santīmos. Apmaiņas kurss nosakāms pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa nodokļu maksāšanas dienā. Sabiedrības Latvijas filiāle ir pakļauta ikgadējai Latvijā licencēta zvērināta revidenta pārbaudei, un gada pārskati un ziņojumi sagatavojami latviešu valodā.

g) Šī 14.2.punkta noteikumi ir piemērojami atsevišķi attiecībā uz katru Sabiedrību. Ne Licenciāts, ne Sabiedrības kā grupa nav apliekami ar nodokļiem Latvijā.

14.3 Neskatoties uz Latvijas nodokļu likumdošanas noteikumiem, katra Sabiedrība, tās Saistītās sabiedrības un to ārvalstu Apakšuzņēmēji ir atbrīvojami no zemāk norādītajiem jebkuru Latvijas Republikas institūciju noteiktajiem nodokļiem un nodevām attiecībā uz šīs Licences ietvaros veicamajiem Naftas darbiem vai attiecībā uz īpašumu vai izmantojamo kapitālu vai no šādiem darbiem iegūto ienākumu:

a) Visiem nodokļiem no tīrā ienākuma vai kopējā ienākuma, izņemot to ienākumu nodokli, kas noteikts katrai Sabiedrībai un atrunāts XIV nodaļā.

b) Visiem nodokļiem, nodevām vai maksājumiem par Sabiedrības līdzdalības Licencē nodošanu apmērā, kādā šāda nodošana sastāv no tā, ka tiesību pārņēmējs tiesību piešķīrēja vārdā uzņemas nākotnes izmaksu segšanu, un no šādiem darījumiem netiek gūta peļņa.

c) Visiem nodokļiem, nodevām vai maksājumiem par peļņas vai kapitāla sadali vai kapitāla vai īpašuma pāreju Sabiedrības ietvaros, vai kapitāla ieplūdi Sabiedrībā no tās mātes uzņēmuma.

d) Visiem apgrozības, tirdzniecības, pievienotās vērtības, akcīzes vai citiem līdzīgiem nodokļiem, ieskaitot nodokļus, ar kuriem aplikti Sabiedrības (vai tās Saistīto sabiedrību) maksājumi Apakšuzņēmējiem vai piegādātājiem tāpat, kā Apakšuzņēmēju vai piegādātāju maksājumi to Apakšuzņēmējiem vai piegādātājiem. Ja Apakšuzņēmēji vai piegādātāji ir Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, visi darījumi, kas ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa samaksas, saskaņā ar šo XIV nodaļu ir uzskatāmi par tādiem, kas aplikti ar pievienotās vērtības nodokli pēc nulle procentu (0%) likmes.

e) Visiem nodokļiem, nodevām vai maksājumiem, akcīzes vai eksporta nodokļiem, kas saistīti ar Licences Darbības vietā iegūtās Naftas ieguvi, transportēšanu, pārstrādi vai realizāciju, vai arī Sabiedrības vai tās klientu veikto Naftas eksportu, izņemot dabas resursu nodokļus par izmešiem (maksa par izmešiem) saskaņā ar 1995.gada likumu "Par dabas resursu nodokli".

f) Visiem muitas un importa nodokļiem, nodevām un maksājumiem par jebkuru kuģi, gaisa kuģi, urbšanas iekārtu (kuģi), mašīnām, iekārtām, transporta līdzekļiem, instrumentiem, materiāliem vai piegādēm, kurus Latvijā ieved Sabiedrība vai jebkurš Apakšuzņēmējs Naftas darbu veikšanai. Minētās lietas Sabiedrība vai jebkurš Apakšuzņēmējs var izvest bez aplikšanas ar eksporta nodevām, nodokļiem, atlīdzību un jebkādiem citiem maksājumiem.

g) Visiem muitas un importa, un/vai eksporta nodokļiem, nodevām un maksājumiem par importētām un/vai eksportētām Sabiedrības, tās Saistīto sabiedrību vai jebkuru Apakšuzņēmēju darbinieku mājturības un personīgās lietošanas mantām. Gadījumā, ja šādas mājturības vai personiskās mantas tiek Latvijā realizētas, to importētājs ir pakļauts vispārējām muitas un importa nodevām, ja tādas piemērojamas šīm precēm.

h) Visiem nodokļiem, nodevām vai maksājumiem par vai attiecībā uz maksājumiem, ko veic Sabiedrība (kas nav Sabiedrības Latvijas filiāle) Saistītajām sabiedrībām par sniegtajiem pakalpojumiem un tehnisko palīdzību.

i) Visi nodokļi, nodevas vai maksājumi par vai attiecībā uz jūrā veicamo Naftas Darbu gaitā izmatojamo kapitālu vai jebkuru mantu, ieskaitot jebkuru nodokli par neto vērtību.

j) Visi citi ieguldījumi, kas nav parasti piemērojamie, nediskriminējoši maksājumi vai honorāri.

Neskatoties uz iepriekš minēto, Sabiedrībai un tās Saistītajām sabiedrībām piemērojami vispārēji piemērojamie, nediskriminējoši maksājumi vai nodevas par faktiski saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, kas piegādāti pēc to lūguma (kā piemēram, parastās ostu nodevas, lidostu nodevas, maksa par komunālajiem pakalpojumiem), īpašuma (nekustamā īpašuma) nodoklis par sauszemes ēkām un būvēm, pievienotās vērtības nodoklis no maksājumiem par parasto ēku uzturēšanu (kā piemēram, komunālie pakalpojumi, kārtējie sīkie remonta darbi u.t.t.)

a) Izņemot to, kas atrunāts spēkā esošajos nodokļu līgumos vai šajā 14.4.punktā, katras Sabiedrības, to Saistīto sabiedrību vai jebkuru ārvalstu Apakšuzņēmēju ne-Latvijas darbinieki, kas uzturās Latvijā, ir pakļauti vispārēji piemērojamam Latvijas likumam par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar nosacījumu, ka šādiem darbiniekiem piemērojamā nodokļa likme nekādā gadījumā nepārsniedz četrdesmit procentus (40%) no to apliekamā ienākuma, kā arī šis ienākuma nodoklis nepārsniedz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem piemērojamo ienākuma nodokļa likmi.

b) Katras Sabiedrības, to Saistīto sabiedrību vai jebkura ārvalstu Apakšuzņēmēja darbinieki, kas nav rezidenti, ir pakļauti Latvijas ienākuma nodoklim tikai attiecībā uz ienākumiem, kas tieši gūti Latvijā par Latvijā sniegtajiem pakalpojumiem, ja vien šāds ienākums nav atbrīvojams no ienākuma nodokļa saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem par nodokļa dubultās uzlikšanas novēršanu, Latvijas likumdošanu vai šo XIV nodaļu. Šādi darbinieki ir atbrīvojami no Latvijas ienākuma nodokļa par ienākumiem, kas gūti ārpus Latvijas. Šī 14.4 punkta nozīmē darbinieks ir Latvijas rezidents, ja: a) šāds darbinieks ir uzskatāms par Latvijas rezidentu spēkā esošajos līgumos par nodokļa dubultās uzlikšanas novēršanu vai b) uzturās Latvijā vairāk, kā simts astoņdesmit trīs (183) dienas jebkurā divpadsmit mēnešu laika periodā, vai c) kuram ir pastāvīga dzīvesvieta Latvijā. Minēto darbinieku saņemtie starptautiskajos Naftas darbos strādājošiem tradicionāli piešķiramie pabalsti, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar, prēmijām par darbu ārzemēs, izmaksu atlaidēm, atlaidēm, vietējo ienākuma nodokļu atlaidēm, dzīvokļu pabalstiem, mācību pabalstiem, transporta atlaidēm, pensijām, uzkrājumu maksājumiem, nav apliekami ar nodokli Latvijā. Šādiem darbiniekiem piemērojamā nodokļu likme nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt četrdesmit procentus (40%) no to ar nodokli apliekamā ienākuma, un turklāt šāda ienākuma nodokļa likme nedrīkst būt apgrūtinošāka kā nodokļa likme, kas vispārējā kārtībā piemērojama Latvijas rezidentiem.

c) Ja ilgāks laiks nav noteikts spēkā esošajos nodokļu līgumos, darba samaksa, algas un tamlīdzīga atlīdzība, kas gūta saistībā ar nodarbinātību Naftas darbos, ko saņēmuši jebkuras Saistītās sabiedrības vai jebkura Apakšuzņēmēja darbinieki, kas nav Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, ir atbrīvojama no Latvijas nodokļa, ja Latvijā strādāts laika periodā vai periodos, kas kopumā nepārsniedz trīsdesmit (30) dienas jebkurā divpadsmit mēnešu laika periodā.

14.5 a) Izņemot to, kas atrunāts spēkā esošajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, uzskatāms, ka jebkurai Saistītai sabiedrībai vai Apakšuzņēmējam (kas nav Latvijas Republikas rezidenti), kas ir saistīti ar Naftas darbiem jūrā, Latvijas Republikā ir pastāvīgā pārstāvniecība, ja vien šādi Naftas darbi tiek veikti laika periodā vai periodos, kas kopumā pārsniedz simts astoņdesmit (180) dienas jebkurā divpadsmit mēnešu laika periodā, apguves fāzē, un kopumā pārsniedz trīsdesmit (30) dienas jebkurā divpadsmit mēnešu laika periodā izpētes un ieguves fāzē, ja vien Latvijas likumdošanā nav paredzēts ilgāks laika periods. Šādas Saistītās sabiedrības un Apakšuzņēmēji nav pakļauti ienākuma nodoklim Latvijā, ja tiem Latvijā nav pastāvīgās pārstāvniecības.

b) Ārvalstu Apakšuzņēmējiem un Saistītajām sabiedrībām piemērojamā ienākuma nodokļa likme nedrīkst pārsniegt četrdesmit procentus (40%) no to ar nodokli apliekamā ienākuma, un šis nodoklis nedrīkst būt apgrūtinošāks par Latvijas sabiedrībām piemērojamo nodokļa likmi.

14.6 Šajā XIV nodaļā atrunātās Pušu tiesības un pienākumi paliek spēkā līdz laikam, kamēr tiks izpildītas visas šīs šeit atrunātās tiesības un pienākumi.

14.7 ASV nodokļu maksāšanas mērķiem, katra no Licenciāta sastāvā ietilpstošām juridiskām personām vēlas, lai tai netiktu piemēroti nekādi papildinātā 1986.gada ASV Iekšējā Ienākumu Kodeksa (U.S. Internal Revenue Code) A Daļas, 1. Nodaļas, K Apakšnodaļas noteikumi.

XV NODAĻA

NOTEIKUMI PAR VALŪTU UN VALŪTAS MAIŅU

15.1 Katra Sabiedrība un tās Apakšuzņēmēji šīs Licences darbības laikā ir tiesīgi:

a) atvērt, uzturēt un izmantot Ārvalstu valūtas bankas rēķinus ārzemēs un Latvijā, kā arī nacionālās valūtas bankas rēķinus Latvijā;

b) par saistībā ar Naftas darbiem iegādātajām precēm un pakalpojumiem veikt tiešus maksājumus ārvalstu valūtā saviem ārvalstu Apakšuzņēmējiem ārzemēs;

c) eksportēt Naftu vai citas saistītās lietas, kuru eksports ir atļauts saskaņā ar šo Licenci, bez papildus atļaujas vai licences, kā arī bez ierobežojumiem attiecībā uz Naftas vai saistīto lietu tālākpārdošanas cenu ārzemēs, bet iesniedzot Valdībai tās saprātīgi pieprasītās deklarācijas statistikas uzskaites mērķiem;

d) saņemt ārzemēs, pārskaitīt uz ārzemēm, ārzemēs glabāt un bez ierobežojumiem lietot visu veidu Ārvalstu valūtas, bez ierobežojumiem ieskaitot visus maksājumus, kas saņemti par 15.1 c). punktā atrunāto Naftas eksportu, un visus Valdības veiktos maksājumus Sabiedrībai vai Licenciātam, ar noteikumu, ka šī Sabiedrība ir nomaksājusi visus nodokļus, maksu par atradnes izmantošanu un apmācības izdevumus, kas pienākas Valdībai uz to brīdi saskaņā ar Licenci, un kas netiek labā ticībā apstrīdēti;

e) saņemt ārzemēs jebkurus Naftas darbiem nepieciešamos kredītus;

f) vietējām Naftas darbu vajadzībām pirkt nacionālo valūtu un konvertēt Ārvalstu valūtā Sabiedrības neatliekamo vietējo vajadzību apmierināšanai nepieciešamo apjomu pārsniedzošo nacionālās valūtas daudzumu, izmantojot apstiprinātas bankas un dīlerus, vadoties pēc visizdevīgākā valūtas kursa, kas piemērojams privātpersonu vai ārvalstu uzņēmēju līdzīgos darījumos darījuma uzsākšanas dienā bez maksas (neskaitot parasto maksu par bankas pakalpojumiem) vai diskriminācijas;

g) pārskaitīt uz ārzemēm jebkuru Ārvalstu valūtas daudzumu, kas pārsniedz Sabiedrības neatliekamajām vietējām vajadzībām nepieciešamo;

h) nodarbināt Latvijā ārvalstu darbiniekus Naftas darbos saskaņā ar 7.4.punkta un Pielikuma "C" noteikumiem, un maksāt šiem darbiniekiem algas, pabalstus un citas izmaksas Ārvalstu valūtā daļēji vai pilnībā ārzemēs;

i) Valdībai jānodrošina jebkādi apliecinoši dokumenti, kādus Sabiedrība periodiski var pieprasīt, lai apliecinātu un realizētu augstāk minētās tiesības.

15.2 Katras Sabiedrības darbinieki un to Apakšuzņēmēji šīs Licences darbības laikā tiek pilnvaroti:

a) atvērt, uzturēt un izmantot Ārvalstu valūtas banku rēķinus ārzemēs un Latvijā, kā arī nacionālās valūtas bankas rēķinus Latvijā;

b) saņemt ārzemēs, pārskaitīt uz ārzemēm, ārzemēs glabāt un bez ierobežojumiem lietot visu veidu Ārvalstu valūtas, kas pārsniedz šādu darbinieku vietējās prasības;

c) vietējām vajadzībām pirkt nacionālo valūtu un konvertēt Ārvalstu valūtā Sabiedrības neatliekamo vietējo vajadzību apmierināšanai nepieciešamo apjomu pārsniedzošo nacionālās valūtas daudzumu, izmantojot apstiprinātas bankas un dīlerus, vadoties pēc visizdevīgākā valūtas kursa, kas piemērojams privātpersonu vai ārvalstu uzņēmēju līdzīgos darījumos darījuma uzsākšanas dienā bez maksas (neskaitot parasto maksu par bankas pakalpojumiem) vai diskriminācijas.

XVI NODAĻA

INFORMĀCIJA UN KONFIDENCIALITĀTE

16.1 Kā Izpētes, tā arī Ieguves periodos Licenciātam savlaicīgi un regulāri jāsniedz Valdībai visas attiecīgās atskaites, dati un operatīvā informācija, kas iegūta un sastādīta saistībā ar Naftas darbiem Licences Darbības vietā, kā arī finansu informācija, kas var būt nepieciešama, lai liecinātu par Licenciāta saistību izpildi saskaņā ar šo Licenci.

16.2 Pusēm jānodrošina konfidenciāls statuss visai informācijai un datiem attiecībā uz Licences Darbības vietu un Naftas darbiem a) piecu (5) gadu laikā pēc izpētes informācijas un datu nodošanas Valdībai vai Licences izbeigšanās, atkarībā, kas notiek agrāk, vai b) līdz Licences darbības noteiktā termiņa beigām attiecībā uz ieguves informāciju un datiem, izņemot apmērā, kādā Pusei nepieciešams to izpaust saskaņā ar Pusei saistošu likumdošanu, Valdības vai valdības institūciju vai jebkuras biržas, ar ko saistīta Puse, noteikumiem vai nosacījumiem. Vienas Puses saskaņā ar augstāk minēto sniegtās informācijas kopijas jānogādā citai Pusei. Šie nosacījumi neliedz Sabiedrībām izpaust minēto informāciju un datus saviem darbiniekiem vai Saistītajām sabiedrībām un to darbiniekiem vai to Apakšuzņēmējiem Naftas darbu veikšanai nepieciešamajā apmērā, vai arī to tiesību pārņēmējiem un to darbiniekiem. Šis nosacījums tāpat neliedz Sabiedrībām izpaust informāciju trešajām personām saistībā ar datu realizāciju saskaņā ar 3.3.punktu vai arī bankām un citām finansu iestādēm saskaņā ar 9.9.punkta noteikumiem, kas tiek pieprasīti nolūkā piešķirt līdzekļus Naftas darbiem šīs Licences ietvaros. Izņemot augstāk minētos gadījumus, šāda informācija un dati nav izpaužami bez vienošanās ar pārējām Licences Pusēm. Minētās konfidencialitātes saistības nav piemērojamas attiecībā uz nevainīgo Pusi, kas nav pārkāpusi Licenci gadījumā, kad otra Puse būtiski pārkāpusi Licenci, izraisot šīs Licences izbeigšanu, ar nosacījumu, ka pastāvot strīdam par to, vai noticis būtisks Licences pārkāpums, minētās konfidencialitātes saistības ir spēkā, kamēr ar arbitrāžas lēmumu tiek atzīts, ka noticis būtisks pārkāpums.

XVII NODAĻA

TIESĪBU NODOŠANA

17.1 Neviena Sabiedrība nedrīkst piešķirt vai nodot visu vai daļu savu Dalības procentu šajā Licencē jebkurai savai Saistītajam sabiedrībai bez rakstiska paziņojuma Valdībai par šādu piešķiršanu vai nodošanu. Pēc šādas nodošanas, nododošā Sabiedrība paliek atbildīga par tās Saistītās sabiedrības saistībām apjomā, kādā Saistītā sabiedrība nepilda šīs Licences saistības. Pirms visas vai daļas Dalības Procentu piešķiršanas vai nodošanas, nododošajai Sabiedrībai jānodrošina Valdība ar rakstisku Garantijas Vēstuli, Valdībai pieņemamā formā, kas garantētu šādas saistības.

17.2 Sabiedrība nedrīkst piešķirt vai nodot savus Dalības procentus šinī Licencē nevienai trešai personai bez iepriekšējas rakstveida Valdības piekrišanas, un šāda piekrišana nav nepamatoti liedzama. Valdībai jāpaziņo Sabiedrībai par savu piekrišanu vai nepiekrišanu (nepiekrišanas gadījumā ar motivāciju) piedāvātajai nodošanai trīsdesmit (30) dienu laikā pēc tam, kad Sabiedrība iesniegusi rakstveida lūgumu dot piekrišanu. Ja paziņojums par piekrišanu vai nepiekrišanu nav dots trīsdesmit (30) dienu laikā, atzīstams ka piekrišana šādai nodošanai dota.

17.3 Ne VPS, ne IS nedrīkst piešķirt vai nodot visu vai daļu savu Dalības procentu šinī Licencē bez iepriekšējas Pušu rakstveida piekrišanas, ar noteikumu, ka šāda piekrišana nav nepamatoti liedzama.

17.4 Izņemot, kā 4.2.punktā atrunāts attiecībā uz Latvijas desmit Dalības procentiem (10%), Valdība nedrīkst piešķirt vai nodot savas tiesības vai pienākumus šīs Licences ietvaros bez iepriekšējas Licenciāta piekrišanas, ar noteikumu, ka šāda piekrišana nav nepamatoti liedzama.

17.5 Jebkāda Dalības procentu nodošana, ko veic Sabiedrība saskaņā ar XVII nodaļas vai IV nodaļas nosacījumiem, nav apliekama ar nodokļiem, samaksu, nodevām vai atlīdzību par šādu nodošanu, izņemot kā paredzēts 14.3.b) punktā.

17.6 Piešķiršanas vai nodošanas gadījumā, saņēmējam rakstveidā jāpiekrīt uzņemties tās nodevēja ar šo Licenci saistītās tiesības un pienākumus, kas attiecināmi uz nododamajiem Dalības procentiem.

XVIII NODAĻA

NEPĀRVARAMĀS VARAS APSTĀKĻI

18.1 Licenciāts nav atbildīgs par Licences saistību neizpildi vai izpildes nokavējumu, ja minētā neizpilde vai nokavējums ir saistīti ar Nepārvaramās Varas apstākļiem. Ar Nepārvaramās Varas apstākļiem šajā Licencē saprotami jebkuri civilo dzīvotāju nemieri, sacelšanās, karš, streiki un citi apstākļi, kas traucē Pušu normālu darbību; tai skaitā Valdības vai jebkādas iestādes vai institūcijas, kam ir varas pilnvaras, vai, kas darbojas Valdības uzraudzībā vai saskaņā ar tās norādījumiem, darbība vai bezdarbība, ugunsgrēki, plūdi, citas stihiskas nelaimes, kā arī citi apstākļi, ārpus Licenciāta saprātīgas kontroles; jebkāda cita situācija, kas liedz vai kavē Licenciātu veikt Naftas darbus vai liedz vai kavē pieeju Licences Darbības vietai nekaitējot personālam vai īpašumam. Licenciātam ir nekavējoties jāziņo (pievienojot paziņojumam jebkādu tā rīcībā esošu informāciju par Nepārvaramās Varas gadījumu) Valdībai un šī gadījuma izraisītajām sekām, un jāpieliek visas saprātīgās pūles, lai mazinātu Nepārvaramas Varas apstākļu sekas.

18.2 Ja minētie apstākļi aizkavē, pārtrauc vai padara par neiespējamu Naftas darbu izpildi, tad tādējādi ietekmētais saistību izpildes laiks, attiecīgās Naftas darbu fāzes ilgums, Licences darbības termiņš, kā arī ar to saistīto pienākumu izpildes termiņš, ir pagarināmi par laika periodu, kas vienāds ar Nepārvaramas Varas apstākļu periodu un laiku, kāds nepieciešams darbu atsākšanai.

18.3 Ja Nepārvaramās Varas apstākļu rezultātā (i) šīs Licences mērķiem nodarīts būtisks un neatgriežams kaitējums, vai (ii) Puses darbība ir traucēta vairāk kā simts astoņdesmit (180) dienas pēc kārtas, tad Pusēm jātiekas, lai apspriestu iespējamās alternatīvas Nepārvaramās Varas novēršanai, tai skaitā iespējamību pārtraukt Licences darbību.

XIX NODAĻA

ARBITRĀŽA UN EKSPERTĪZE

19.1 ARBITRĀŽA

19.1.1 Izņemot strīdus par Jēlnaftas cenām un Gāzes cenām, kas nododami ekspertam saskaņā ar 19.2.punktu, jebkurš strīds, kas radies sakarā ar šo Licenci vai tās darbību, bez ierobežojuma ieskaitot visus strīdus par Licences likumību, saturu, spēkā esamību vai laušanu, kurus nav iespējams atrisināt savstarpēji vienojoties, risināms vienīgi un galīgi caur arbitrāžu, un jebkura Puse drīkst iesniegt šādu strīdu izskatīšanai arbitrāžā.

19.1.2 Izskatīšana veicama trīs (3) šķīrējtiesnešu arbitrāžā, saskaņā ar Londonas Starptautiskās Arbitrāžas Tiesas Noteikumiem.

19.1.3 Ja nav citāda satura rakstiskas Pušu vienošanās, trešais, saskaņā ar 19.1.2.punktu nozīmējamais šķīrējtiesnesis, nedrīkst būt Latvijas pilsonis vai tās valsts pilsonis, kur dibināta kāda no Licenciāta sastāvā esošajām juridiskajām personām.

19.1.4 Jebkurā arbitrāžas procesā:

a) procesam jānotiek Londonā, Anglijā, ja nav cita satura rakstiskas Pušu vienošanās;

b) angļu valodai jābūt oficiālajai valodai visiem mērķiem;

c) šķīrējtiesnešu vairākuma lēmums būs galīgs un saistošs un izpildāms jebkuras jurisdikcijas kompetentā tiesā;

19.1.5 Arbitrāžas gadījumā Pusēm jāturpina šīs Licences izpilde, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams Nepārvaramās Varas apstākļu dēļ, vai arī, ja Licenciāta tiesības ir ekspropriētas, nacionalizētas vai kā citādi atņemtas.

19.1.6 Arbitrāžas izmaksas sedzamas arbitrāžas tribunāla noteiktajā kārtībā.

19.1.7 Apjomā, kādā katra no Pusēm varētu atsaukties uz imunitāti sev vai savai mantai saskaņā ar šo Licenci veicamā iztiesāšanas procesā, sprieduma izpildes vai tā pagaidu aizsardzības laikā vai apjomā, kādā šī imunitāte attiecināma uz Pusi vai tās mantu, katra Puse piekrīt neatsaucami nepieprasīt šādas imunitātes ievērošanu un ar šo neatsaucami atsakās no šādas imunitātes.

19.2 EKSPERTĪZE

19.2.1 Jebkurai Pusei, kas vēlas nodot lietu eksperta izskatīšanai saskaņā ar Pielikumu "D", jāpaziņo par to citām Pusēm, un attiecīgajā paziņojumā jābūt vismaz trīs (3) iesakāmo ekspertu vārdu sarakstam. Citām Pusēm jāsniedz atbilde uz šādu paziņojumu trīsdesmit (30) dienu laikā pēc tā saņemšanas, vai nu izvēloties vienu no izvirzītajiem ekspertiem, vai arī iesakot vismaz trīs (3) papildus ekspertus. Otrajā gadījumā Pusei, kura ir ekspertu pieaicināšanas iniciatore, trīsdesmit (30) dienu laikā vai nu jāpieņem viens vai jānoraida visi pārējie Pušu izvirzītie eksperti. Ja paziņojums netiek izdarīts, izvirzītie eksperti ir uzskatāmi par noraidītiem.

19.2.2. Ja Pusēm neizdodas vienoties par eksperta izvēli sešdesmit (60) dienu laikā pēc pirmā paziņojuma, kas iesniegts saskaņā ar 19.2.1. punktu, ikviena no Pusēm drīkst griezties Starptautiskās Tirdzniecības Palātas (ICC) Tehniskās Ekspertīzes Centrā, Parīzē, Francijā, ar lūgumu nozīmēt ekspertu saskaņā ar minētā Centra Noteikumiem.

19.2.3 Ja saskaņā ar 19.2.1. vai 19.2.2.punktu nozīmētais eksperts atsakās darboties, mirst, vai kādu citādu iemeslu dēļ nav spējīgs veikt eksperta pienākumus, Pusēm ir nekavējoties jāsatiekas, lai vienotos par eksperta nomaiņu, un, ja Puses nevienojas par šādu nomaiņu trīsdesmit (30) dienu laikā kopš dienas, kad kāda no Pusēm ir pieprasījusi šo tikšanos, jebkura no Pusēm drīkst griezties ar lūgumu ICC Tehniskās Ekspertīzes Centrā veikt eksperta nomaiņu saskaņā ar šī Centra Noteikumiem.

19.2.4 Pusēm jāsadarbojas ar ekspertu cik vien iespējams, un katrai Pusei jānodrošina šāda sadarbība no savu Saistīto sabiedrību puses. Ekspertam jādod iespēja saņemt datus un informāciju, kuru Puses un to Saistītās sabiedrības var uzrādīt un kura, pēc eksperta domām, varētu palīdzēt viņam izdarīt spēkā esošu slēdzienu. Pušu pārstāvjiem ir tiesības konsultēties ar ekspertu un iesniegt viņam rakstiskus materiālus, bet eksperts drīkst samērīgi ierobežot šīs tiesības un izvērtēt, cik lielā mērā šie dati un informācija ir apliecināti vai attiecināmi.

19.2.5 Visus izdevumus, kas saistīti ar eksperta izvēli un pakalpojumiem, jāsedz vienādās daļās abām ekspertīzē iesaistītajām Pusēm.

XX NODAĻA

LICENCES DARBĪBAS IZBEIGŠANA UN ATBILDĪBA

20.1 II nodaļā noteiktā Izpētes perioda laikā Licenciāts drīkst atteikties no Licencē noteiktajām tiesībām:

a) saskaņā ar minētās nodaļas noteikumiem, vai

b) pēc jebkuras Darbu programmas pienākumu izpildes attiecīgajā Izpētes darbu periodā (kā definēts VI nodaļā).

Pēc tam Licenciāts drīkst, ar vismaz sešu (6) mēnešu iepriekšēju paziņojumu Valdībai, atteikties no savām Licencē noteiktajām tiesībām attiecībā uz jebkuru vai visām Ieguves vietām.

20.2 Ja Licenciāts nepilda savus VI nodaļā noteiktos pienākumus, Valdība var izbeigt šīs Licences darbību, deviņdesmit (90) dienas iepriekš iesniedzot attiecīgu rakstisku paziņojumu Licenciātam.

20.3 Gadījumā, ja šīs Licences darbība tiek pātraukta saskaņā ar 20.1. vai 20.2.punktiem, Sabiedrībām (Licenciātam) ir tiesības demontēt un eksportēt visu savu mantu.

20.4 Gadījumā, ja Licenciāts vai Valdība vienpusēji pārkāpj un pārtrauc Licenci, tā atbild otram par citām Licences laušanas rezultātā nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar šo Licenci un Latvijas Republikas likumdošanu, kā noteikts 22.1.punktā.

20.5 Gadījumā, ja no Licences atsakās saskaņā ar 20.1.punktu, vai tā tiek izbeigta saskaņā ar 20.2.punktu, Valdībai nav jāatlīdzina Licenciāta Izpētes perioda laikā radušies kapitālizdevumi.

XXI NODAĻA

PAZIŅOJUMI

21.1 Visi paziņojumi, ziņojumi un korespondence, kas jebkurai Pusei jānodod, jāiesniedz vai jānosūta citai Pusei, ir uzskatāmi par nodotiem, ja tie ir rakstveidā nosūtīti ar ierakstītu vēstuli, apmaksātu pasta sūtījumu, vai arī nosūtīti telegrammas, teleksa vai faksa formā uz otras Puses sekojošo adresi vai adresēm, vai arī citu adresi vai adresātam, par kādu Puse rakstveidā paziņojusi citām Pusēm:

a) Latvijas Republikas Ekonomikas Ministrija,

Brīvības iela 55, Rīga, LV-1050

Tālrunis: 371-7-288444 vai 371-7-285304

Fakss: 371-7-280882 vai 371-2-224794

b) AMOCO LATVIA PETROLEUM COMPANY

Caur: Amoco Production Company

501 Westlake Park Boulevard P.O.Box 3092 Houston, Texas 77253-3092

Telex: 79-1226/203-231 Facsimile: 713-556-2139

Attention: Vice President, EUSA

c) OPAB P.O.Box 27823 S-11593 Stockholm Sweden

Telex: 17648 SPEAB S Facsimile: +46 8 667 24 32

Attention: Managing Director

21.2 Paziņojumi, kas nosūtīti saskaņā ar 21.1.punkta noteikumiem, ir uzskatāmi par spēkā esošiem ar brīdi, kad tie nogādāti vai piedāvāti Pušu 21.1.punktā norādītajās adresēs darba dienu darba laikā un, ja tie saņemti ārpus darba laika, nākamajā darba dienā.

XXII NODAĻA

PIEMĒROJAMĀ LIKUMDOŠANA UN STABILIZĀCIJA

22.1 Licence ir iztulkojama saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu. Gadījumā, ja atsevišķās tiesību jomās Latvijas Republikas likumdošana neparedz pietiekamu regulāciju vai tā ir pretrunīga starptautisko tiesību principiem, kas tiek piemēroti Eiropas Ekonomiskajā Kopienā ("EEK") vai Eiropas Savienībā ("ES"), piemērojami šādi EEK vai ES principi un starptautisko šķīrējtiesu lēmumi, kas balstīti uz šādiem EEK vai ES principiem.

22.2 Lai nodrošinātu Sabiedrībām šīs Licences finansiālu, juridisku un ekonomisku stabilitāti nekādi vispārēji vai speciāli likumdošanas vai administratīvi pasākumi, vai jebkādi citi Valdības, vai kādas Latvijas centrālo vai vietējo valdības institūciju akti neanulēs šo Licenci, neizmainīs un negrozīs tās nosacījumus, kā arī neaizliegs vai nekavēs tās nosacījumu savlaicīgu un efektīvu izpildi no Licences parakstīšanas datuma. Bez Pušu rakstveida piekrišanas nav veicama nekāda šāda veida anulācija, izmaiņas vai grozījumi. Jebkurš rīkojums, lēmums, likums vai noteikumi, kuri varētu daļēji vai pilnīgi būt pretrunā ar šīs Licences noteikumiem un kuri aptur, atsauc, groza, izmaina vai samazina kādas no šeit paredzētajām Sabiedrības tiesībām, ir uzskatāms par apstākli, kas kavē Licences izpildi. Šādā gadījumā Sabiedrības par to var paziņot Valdībai. Nekavējoties pēc šāda paziņojuma saņemšanas, Pusēm jāsatiekas labticīgām pārrunām un jāvienojas par šīs Licences noteikumos veicamajām izmaiņām, lai atjaunotu Sabiedrību tiesības un priekšrocības tādā apmērā, kā tas būtu bijis nepastāvot šādam apstāklim, vai arī par Pusēm pieņemamu atbilstošu zaudējumu atlīdzību. Gadījumā, ja Puses nespēj vienoties deviņdesmit (90) dienu laikā pēc Sabiedrību paziņojuma Valdībai par Licencē nepieciešamajām izmaiņām vai par nepieciešamo zaudējumu atlīdzību, tad jebkura Sabiedrība var jebkurā laikā iesniegt strīdīgo jautājumu vai jautājumus arbitrāžas izskatīšanai saskaņā ar XIX nodaļu. Šādā gadījumā šķīrējtiesnešiem jābūt tiesīgiem noteikt un piespriest zaudējumu atlīdzību, kāda nepieciešama Sabiedrības tiesību un priekšrocību atjaunošanai tādā apmērā, kā pirms minētajām izmaiņām.

Šis 22.2.punkts nav piemērojams attiecībā uz Latvijas ekoloģisko likumdošanu, tādā mērā, kādā tā ir sankcionēta ar Latvijas ratificētajām starptautiskajām konvencijām.

XXIII NODAĻA

GRATIFIKĀCIJA UN APMĀCĪBA

23.1 Ņemot vērā to, ka nav noteikta ne atsevišķa maksa par Licences izsniegšanu, ne Licences Darbības vietas nomas maksa, Licences Spēkā stāšanās datumā Sabiedrībām jāveic Valdībai vienreizēja samaksa divsimt tūkstošu ASV dolāru ($ 200,000) apmērā.

23.2 Licenciātam jāmaksā Valdībai simts piecdesmit tūkstoši ASV dolāru ($ 150,000) katru Izpētes perioda Licences gadu un piecdesmit tūkstoši ASV dolāru ($ 50,000) pirmo piecu gadu Apguves posmā, ar mērķi piešķirt stipendijas vai organizēt apmācību Latvijas pilsoņiem dažādos naftas industrijas jautājumos, sniedzot tiem nekomerciāla rakstura informāciju un datus vai materiālus, kas attiecas uz pasaules naftas zinātni, tehnoloģiju, ekonomiku un inženieriju. Licenciātam un Valdībai jāsadarbojas optimālās apmācības programmas izstrādē un Latvijas dalībnieku nozīmēšanā. Apmācības un stipendiju izdevumi ir izmaksājami Valdībai Licences gada sākumā. Valdībai ik gadus trīs (3) mēnešu laikā pēc Licences gada beigām jāiesniedz Sabiedrībām pārskats par augstāk minētajiem mērķiem izlietotiem līdzekļiem.

23.3 Sabiedrības apņemas neaicināt un nepieņemt darbā Valdības saskaņā ar šo nodaļu apmācīto personālu laika periodā, kamēr nav pagājuši vismaz divi gadi pēc šādas apmācības pabeigšanas, ja netiek panākta cita veida vienošanās.

XXIV NODAĻA

SPĒKĀ STĀŠANĀS UN ROBEŽAS

24.1 Šī Licence stājas spēkā ("Spēkā stāšanās datums") datumā, kad atrisināti abi zemāk norādītie jautājumi (kurš no datumiem ir vēlāks):

a) datums, kad šīs Licences pamatprincipi apstiprināti ar Saeimas (Latvijas Parlamenta) lēmumu; un

b) datums, kad Latvijas un Lietuvas robežas jautājums ir atrisināts tā, ka Latvijas pusē ir visa Licences Darbības vieta.

Gadījumā, ja šī Licence nestājas spēkā līdz 1996.gada 31.oktobrim, Sabiedrības var izbeigt šo Licenci bez jebkādām turpmākām saistībām.

24.2 Valdība un Sabiedrības atzīst, ka Licences Darbības vietas daļa var būt priekšmets sarunām starp Latvijas un Lietuvas valdībām par Latvijas-Lietuvas robežu. Tādēļ, ja pēc galīgā lēmuma attiecībā uz Latvijas un Lietuvas robežu, tā neaptver visu Licences Darbības vietu, Licenciātam deviņdesmit (90) dienu laikā pēc Valdības paziņojuma par šādu lēmumu saņemšanas jāizlemj vai piekrist, ka Licence stājas spēkā deviņdesmit (90) dienu perioda beigās, vai jāizbeidz Licence bez turpmākām saistībām. Ja Licenciāts izvēlas piekrist tam, ka Licence ir spēkā neskatoties uz Licences Darbības vietas samazināšanu, Spēkā stāšanās datums ir 91. diena pēc minētā paziņojuma.

24.3 Valdība vēlreiz apstiprina robežu starp Zviedriju un Latviju, kas noteikta Līgumā starp Zviedrijas Karalistes Valdību un Padomju Savienības Valdību par Kontinentālā Šelfa, Zviedrijas Zvejniecības Zonas un Padomju Ekonomiskās Zonas Baltijas Jūrā Noteikšanu, kas noslēgts 1988.gada 18.aprīlī un apstiprināts ar Savstarpējiem Paziņojumiem 1988.gada 22.jūnijā, tiktāl cik tas attiecas uz Licences Darbības vietu.

XXV NODAĻA

CITI NOSACĪJUMI

25.1 Trīs (3) gadu laikā pēc Spēkā stāšanās datuma Sabiedrības drīkst lūgt apguves un ieguves tiesības jebkurā vietā Latvijas kontinentālajā šelfā. Valdība patur sev tiesības piedāvāt jebkuru kontinentālā šelfa daļu apguves un ieguves nolūkā citām personām konkursa kārtībā, bet Sabiedrībām ir tiesības piedalīties konkursā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem kā jebkurai citai personai.

25.2 Ja kādas no Sabiedrības šeit atrunātajām tiesībām, Dalības procentiem vai īpašumtiesībām tiek ekspropriētas, nacionalizētas vai citādā veidā atņemtas sakarā ar Valdības vai kādas centrālās, valsts vai vietējās pašvaldības institūcijas lēmumu, Valdībai ir jākompensē Sabiedrībai šādu tiesību, Dalības procentiem vai īpašuma objektīva tirgus vērtība. Objektīvā tirgus vērtība jāsaprot kā darbībā nepārtraukta uzņēmuma cena, pieņemot, ka ir ieinteresēts pircējs un pārdevējs labvēlīgā vidē un nerēķinoties ar nelabvēlīgiem apstākļiem, sakarā ar kuriem, vai kuru rezultātā Sabiedrībai var tikt atņemtas tās tiesības, Dalības procenti un īpašums. Pusēm un/vai šķīrējtiesnešiem, arbitrāžas gadījumā, jāizvēlas auditoru firma vai investīciju banka ar starptautisku reputāciju, kas noteiktu pilnu minēto Sabiedrības tiesību, Dalības procenta un īpašuma tirgus cenu.

25.3 Valdība ar šo apliecina, ka šīs Licences izsniegšana ir saskaņā ar Latvijas likumdošanu.

25.4 Šis Licences Līgums tiek noslēgts piecos (5) oriģinālos eksemplāros kā latviešu tā angļu valodās, un abiem tekstiem ir vienāds juridisks spēks; ar nosacījumu, ka strīda, arbitrāžas vai ekspertīzes gadījumā saskaņā ar XIX nodaļu, tekstam angļu valodā jābūt noteicošajam un šķīrējtiesnešiem vai ekspertiem jāvadās pēc tā.

25.5 Šī Licence veido pilnīgu Vienošanos starp Pusēm un no tā Spēkā stāšanās datuma atceļ visas iepriekšējās vienošanās vai līgumus, mutiskus vai rakstiskus, attiecībā uz šīs Licences priekšmetu.

25.6 AMOCO un OPAB ir nodrošinājušas mātes uzņēmuma galvojumus, kas pievienoti Pielikumā "B".

KĀ APLIECINĀJUMU MINĒTAJAM, Pušu pilnvarotie pārstāvji apliecina šo Licenci ar saviem parakstiem 1995.gada oktobra 31.dienā.

LATVIJAS REPUBLIKA AMOCO LATVIA PETROLEUM COMPANY, Savienotajās Valstīs izveidota Sabiedrība

______________________ _________________________

Vārds: J.Iesalnieks Vārds: Valdis Budrevics

Amats: Vides aizsardzības Amats: prezidents

un reģionālās attīstības ministrs

____________________

Vārds: J.Ozoliņš

Amats: Enerģētikas valsts ministrs OLJEPROSPEKTERING AB,

Zviedrijā izveidota Sabiedrība

____________________

Vārds: Bjorn Inge Tonnessen

Amats: Projekta vadītājs

Pielikums "A"

Bloku koordinates

Punkts Koordinātes Bloka Nr. Kv.K

1 56` 10.00' N 19`10.40'E

2 56` 10.00' N 19`20.00'E

3 56` 00.00' N 19`20.00'E 5619-16 238

4 56` 00.00' N 19`05.00'E

5 56` 02.40' N 19`05.60'E

1 55` 55.16' N 19`00.00'E

2 55` 50.00' N 19`00.00'E 5518-3 36

3 55` 53.50' N 18`56.70'E

1 56` 00.00' N 19`05.00'E

2 56` 00.00' N 19`20.00'E 5519-1 295

3 55` 52.30' N 19`20.00'E

4 55` 50.00' N 19`00.00'E

5 55` 55.16' N 19`00.00'E

6 55` 57.30' N 19`03.90'E

7 56` 58.80' N 19`04.80'E

Platība = 569 kv.km

Pielikums "B"

Šeit pievienoti:

1. Mātes uzņēmuma galvojums no AMOCO PRODUCTION COMPANY (57.-58.lapa)

2. Mātes uzņēmuma galvojums no SVENSKA PETROLEUM EXPLORATION AB (59.-60.lapa) (Lapu numuri netiek lietoti uz dokumentu oriģināliem.)

Dibinātāja uzņēmuma garantija

Jebkuram, kurš var būt ar šo saistīts

"Amoco Latvia Petroleum Company", korporācija, galvenā juridiskā adrese 200 East Randolph Drive, Chicago, Illinois 60601, (turpmāk tekstā "Uzņēmums"), kļūstot par līgumslēdzējpusi Licences Līgumā (turpmāk tekstā "Līgums"), sakarā ar naftas resursu izpēti un pārstrādi Latvijas Republikas kontinentālajā šelfā (ekonomiskajā zonā), uzņemas sekojošas saistības;

"Amoco Production Company", korporācija, galvenā juridiskā adrese 200 East Randolph Drive, Chicago, Illinois 60601, ir visu "Amoco Latvia Petroleum Company" kapitāldaļu īpašniece un tā dibinātāja uzņēmums. Saistību apmērs, kuru ir uzņēmusies "Amoco Latvia Petroleum Company", ievērojami pārsniedz Uzņēmuma pamatkapitālu.

Tādēļ "Amoco Production Company" ar šo apzinās, ka ir pilnībā atbildīga par tiesiskajām un līgumiskajām saistībām, kuras Līgumā ir uzņēmies Uzņēmums, un ar šo Latvijas Republikas valdībai garantē sekojošo:

1) ja Uzņēmums neizpilda Līgumā paredzētās saistības un nemaksā kompensāciju trīsdesmit (30) dienu laikā, kā tas ir noteikts Līgumā, pēc attiecīgā valdības paziņojuma saņemšanas pa teleksu, faksu vai ar ierakstītu pastu "Amoco Production Company" četrpadsmit (14) dienu laikā pēc Latvijas valdības paziņojuma saņemšanas sniegs Uzņēmumam nepieciešamo finansiālo palīdzību neizpildīto saistību pilnīgai izpildei;

2) ja Uzņēmums ar savu darbību radīs zaudējumus Latvijas Republikas īpašumam vai Latvijas ekoloģiskajai videi, par ko Uzņēmums ir uzņēmies atbildību Līgumā, "Amoco Production Company" sniegs Uzņēmumam nepieciešamo finansiālo palīdzību neizpildīto saistību pilnīgai izpildei.

Šī garantija stājas spēkā ar Līguma spēkā stāšanās datumu un ir spēkā līdz Līgumā noteiktajam Uzņēmuma saistību izpildes datumam vai arī līdz brīdim, kad Uzņēmuma saistības pārņem cits Uzņēmums kārtībā, kāda ir noteikta Līgumā un kurai ir piekritusi Latvijas valdība. Jebkuras domstarpības, kādas varētu rasties sakarā ar šo garantiju, tiks atrisinātas tiesas ceļā saskaņā ar Līguma punktiem 19.1. un 22.1., kuros ietverts mutatis mutandis princips starp "Amoco Production Company" un Latvijas Republikas valdību. Strīdus jautājums iekļauj arī domstarpības, kuras varētu rasties, uzņēmumam nepildot Līgumā noteiktās saistības un kompensācijas nemaksāšanu, kā arī zaudējumu nodarīšanu Latvijas Republikas īpašumam un Latvijas ekoloģiskajai videi, par ko Uzņēmums ir uzņēmies atbildību Līgumā. "Amoco Production Company" piekrīt šādu strīdu un augstāk minēto domstarpību risināšanai tiesas ceļā.

"Amoco Production Company" ar šo apstiprina, ka šī garantija ir sastādīta atbilstoši ASV Delaveras štata likumiem, Inkorporācijas sertifikātam un "Amoco Production Company" statūtiem, un šīs garantijas parakstītājs ir pilnvarots parakstīt šo dokumentu "Amoco Production Company" vārdā.

Šī garantija noformēta 1995.gada 19.septembrī.

Amoco Production Company (paraksts)

Svenska Petroleum Exploration AB

Dibinātāja uzņēmuma garantija

"Oljeprospektering AB" korporācija, galvenā juridiskā adrese Sandhamnsgatan 51, Stockholm, Sverige (turpmāk tekstā "Uzņēmums"), kļūstot par līgumslēdzējpusi Licences līgumā (turpmāk tekstā "Līgums"), sakarā ar naftas resursu izpēti un pārstrādi Latvijas Republikas kontinentālajā šelfā (ekonomiskajā zonā), uzņemas sekojošas saistības:

"Svenska Petroleum Exploration AB" (turpmāk tekstā "Svenska"), korporācija, galvenā juridiskā adrese Sandhamnsgatan 51, Stockholm, Sverige, ir 95,9% Uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece un ir Uzņēmuma dibinātāja.

Tādēļ "Svenska" ar šo apzinās, ka ir pilnībā atbildīgs par tiesiskajām un līgumiskajām saistībām, kuras Līgumā ir uzņēmies Uzņēmums, un ar šo Latvijas Republikas valdībai garantē sekojošo:

1) ja Uzņēmums neizpilda Līgumā paredzētās saistības un nesamaksā kompensāciju trīsdesmit (30) dienu laikā, kā tas ir noteikts Līgumā, pēc attiecīgā valdības paziņojuma saņemšanas pa teleksu, faksu vai ar ierakstītu pastu "Svenska" četrpadsmit (14) dienu laikā pēc Latvijas valdības paziņojuma saņemšanas sniegs Uzņēmumam finansiālu palīdzību neizpildīto saistību pilnīgai izpildei;

2) Uzņēmums ir apdrošināts, lai nodrošinātu saistību pilnīgu izpildi gadījumā, ja Uzņēmums ar savu darbību var radīt zaudējumus Latvijas Republikas īpašumam vai Latvijas ekoloģiskajai videi, kas atbilst Uzņēmuma darbības vadīšanas principiem.

Šī garantija stājas spēkā ar Līguma spēkā stāšanās datumu un ir spēkā līdz Līgumā noteiktajam Uzņēmuma saistību izpildes datumam vai arī līdz brīdim, kad Uzņēmuma saistības pārņem cits Uzņēmums, kārtībā, kāda ir noteikta Līgumā un kurai ir piekritusi Latvijas valdība. Gadījumā, ja Uzņēmums neizpilda augstāk minētās saistības attiecībā pret Latvijas valdību, "Svenska" apņemas izpildīt garantijas saistības pret Latvijas valdību, sniedzot Uzņēmumam nepieciešamo finansiālo palīdzību neizpildīto saistību pilnīgai izpildei.

Jebkuras domstarpības, kādas varētu rasties sakarā ar šo garantiju, tiks atrisinātas tiesas ceļā saskaņā ar Līguma punktiem 19.1. un 22.1., kuros ietverts mutatis mutandis princips starp "Svenska" un Latvijas Republikas valdību.

Strīdus jautājums iekļauj arī domstarpības, kuras varētu rasties, Uzņēmumam nepildot Līgumā noteiktās saistības un kompensācijas nemaksāšanu, kā arī zaudējumu nodarīšanu Latvijas Republikas īpašumam un Latvijas ekoloģiskajai videi, par ko Uzņēmums ir uzņēmies atbildību Līgumā.

"Svenska" piekrīt šādu strīdu un augstāk minēto domstarpību risināšanai tiesas ceļā.

Šī garantija noformēta 1995.gada 31.oktobrī.

Svenska Petroleum Exploration AB

Palle Andersson Per Hojgard

Prezidents Direktors

(paraksts) (paraksts)

Es, Mikael Bratt, zvērināts notārs, apliecinu, ka šo dokumentu manā klātbūtnē parakstīja rīcībspējīgas personas Palle Andersson un Per Hojgard "Svenska Petroleum Exploration AB" vārdā.

Stokholma, 1995.gada 30.oktobris. (paraksts)

Pielikums "C"

Papildus tiesības un palīdzība,

kas pienākas licenciātam

1 Licenciāts šīs Licences darbības laikā ir atbrīvots no jebkuriem pienākumiem atsavināt vai nodot Dalības procentus (izņemot, kā noteikts IV nodaļā) daļas veidā vai kā citādi, vai jebkurai citai personai vai sabiedrībai, izņemot kā noteikts šajā Licencē.

2 Valdībai jāpiešķir vai jānodrošina lai Licenciātam saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu tiktu piešķirtas sekojošas iespējas, ieskaitot, bet ne tikai, licences, atļaujas, apstiprinājumi, pilnvaras, piekrišanas, vīzas, darba atļaujas, kas nepieciešamas Licencē paredzēto Naftas darbu veikšanai, un Valdība izmantos tai pakļautās institūcijas, lai paātrinātu minēto iespēju piešķiršanu. Gadījumā, ja Naftas darbiem iespējami nepieciešamas iekārtas, tajā skaitā, uzglabāšanas, iekraušanas, pārstrādes iekārtas, cauruļvadi, kā arī telpas birojam, Valdībai jādara viss iespējamais, lai panāktu, ka kompetentas institūcijas pēc minēto iekārtu atrašanās vietas izdotu licences, atļaujas, apstiprinājumus, pilnvaras un piekrišanu, kas nepieciešamas Licenciātam minēto iekārtu būvei un lietošanai, un, ja ir pieejama un šīm iekārtām piemērota valsts zeme, jādod iespēju Licenciātam lietot šo zemi, nomājot vai citādi, ar nediskriminējošiem nosacījumiem.

3 Gadījumos, kad nepieciešamas veikt steidzamus pasākumus, lai veicinātu to preču importu vai eksportu, kas steidzami nepieciešamas sakarā ar šo Licenci, Valdībai ar sev pakļauto institūciju starpniecību jāveicina šāds imports un eksports.

4 Valdība izmantos tās iespējas lai iegūtu un nodotu Licenciātam informāciju un datus, kas Licenciātam varētu būt nepieciešami, lai plānotu un īstenotu projektus, kas saistīti ar Naftas darbiem saskaņā ar šo Licenci.

5 Licenciātam bez maksas jābūt pieejamiem visiem tiem ar Blokiem saistītajiem datiem un informācijai, kas varētu ietekmēt vai apdraudēt drošu un efektīvu Naftas darbu veikšanu Licences Darbības vietā. Licenciātam ir jāatlīdzina Valdībai visi tās tiešie izdevumi, kas tai varētu rasties nodrošinot pieprasītos ar drošību vai vides aizsardzību saistītos datus, izņemot augstāk minētos datus, kas Licenciātam sniedzami bez maksas.

6 Licenciāts var pieprasīt Valdībai un Valdībai jānodrošina dati un tāda ārpus Bloku informācija, kas pamatoti

nepieciešama drošai un efektīvai Naftas darbu veikšanai un vides aizsardzībai. Licenciātam ir jāatlīdzina Valdībai visi tās tiešie izdevumi, kas tai varētu rasties nodrošinot pieprasītos ar drošību vai vides aizsardzību saistītos datus, izņemot augstāk minētos datus, kas Licenciātam sniedzami bez maksas.

7 Pēc Valdības lūguma Licenciātam no Licences Darbības vietas jāiesniedz Valdībai dati un informācija, kas var būt pamatoti nepieciešama, lai veicinātu drošu Naftas darbu veikšanu un vides aizsardzību ārpus Licences Darbības vietas.

Pielikums "D"

Jēlnaftas un gāzes cenas

1. DEFINĪCIJAS

Pielikumā "D" lietotie termini ir jāsaprot sekojošā nozīmē:

"Vienkāršās pārdošanas darījums" ir jāsaprot kā pārdošanas darījums starp ieinteresētiem un savā starpā nesaistītiem pircējiem un pārdevējiem starptautiskajā tirgū pret samaksu Ārvalstu valūtā, izņemot ar barteru saistītu pārdošanu, starpvaldību pārdošanas darījumus vai cita veida darījumus, kas kopumā vai daļēji pamatojas uz apsvērumiem, kuri atšķiras no parastajiem starptautiskā naftas pārdošanas tirgus ekonomiskajiem motīviem;

"Cenrādis" ir jāsaprot kā PLATT'S naftas produktu biļetens vai citas līdzīgas publikācijas, saskaņā ar Pušu vienošanos, kuras atspoguļo jēlnaftas cenas, pārdodot to vienkāršās pārdošanas darījumos;

"Transportēšanas likmes" ir jāsaprot kā pēdējā Londonas Tankkuģu Brokeru Asociācijas publikācija par Vidusmēra kravas likmēm (AFRA) vai, saskaņā ar Pušu vienošanos, jebkuras citas jēlnaftas kravu likmes, kas piemērojamas pārvadājumiem no kravas iekraušanas vietas uz attiecīgo nogādes vietu;

"BTU" ir jāsaprot kā Britu termālo vienību;

"FOB" ir jāsaprot kā "brīvi uz kuģa" saskaņā ar Starptautiskās Tirdzniecības Palātas 1990.gadā publicētajiem "INCOTERMS";

"C & F" ir jāsaprot kā "Cena un Frakts" saskaņā ar Starptautiskās Tirdzniecības Palātas 1990.gadā publicētajiem "INCOTERMS";

"Trešās Personas" ir jāsaprot kā sabiedrība vai uzņēmums, kas nav Saistītā sabiedrība.

2. JĒLNAFTAS CENAS

Cenas katra veida Jēlnaftai vai Jēlnaftas maisījumiem noteicamas saskaņā ar sekojošiem noteikumiem:

Licences XI, XII un XIV nodaļu mērķiem Jēlnaftas cena, kas izteikta ASV dolāros par barelu, noteicama katru mēnesi, par pamatu ņemot vidējās cenas par apjomu, saskaņā ar tālāk noteikto, attiecībā uz visiem Jēlnaftas pārdošanas darījumiem, kurus veic Licenciāts (vai Licenciāta vārdā Saistītās sabiedrības) attiecīgā mēneša laikā.

(i) Jēlnafta, ko pārdod Licenciāts (vai Licenciāta vārdā Saistītās sabiedrības) Trešajām Personām Vienkāršās pārdošanas darījumā, novērtējama, pamatojoties uz neto realizācijas cenām, ko saņem Licenciāts, pie FOB uz kuģa Mērījumu vietā.

(ii) Jēlnafta, ko Licenciāts pārdod Saistītajām sabiedrībām vai Trešajām Personām citādā veidā nekā Vienkāršās pārdošanas darījumi, ir novērtējama, vadoties no neto vidējās realizācijas FOB uz kuģa Mērījumu vietā cenas par apjomu, ko saņem Licenciāts (vai tā vārdā Saistītās sabiedrības), Trešajām Personām mēnesī, kurā tiek veikta šeit novērtējamā realizācija, ja vien šādi Vienkāršie pārdošanas darījumi Trešajām Personām nesastāda mazāk par trīsdesmit trīs un vienu trešo daļu (33-1/3) procentiem no Licenciāta (vai Licenciāta vārdā Saistītās sabiedrības) veiktās Jēlnaftas pārdošanas apjoma attiecīgā mēneša laikā.

(iii)Gadījumā, ja Vienkāršās pārdošanas darījumi Trešajām personām attiecīgajā mēnesī sastāda mazāk par trīsdesmit trīs un vienu trešo daļu (33-1/3) procentiem no Licenciāta (vai Licenciāta vārdā Saistīto sabiedrību) realizētās Jēlnaftas apjoma, Jēlnafta, kuru Licenciāts pārdod Saistītajām sabiedrībām vai Trešajām Personām darījumos, kas nav Vienkāršie pārdošanas darījumi, novērtējama, vadoties pēc FOB iekraušanas Mērījumu vietā cenām attiecīgi novērtētās Jēlnaftas piegādes laikā ar trīsdesmit (30) dienu kredīta noteikumiem, saskaņā ar publicēto Cenrādi attiecībā uz Vienkāršajos pārdošanas darījumos pārdodamo salīdzinoši jēlnaftu(ām), kas tiek regulāri pārdota tai pašā tirgū, kur parasti tiktu pārdota šeit atrunātā Jēlnafta, kas piemērojama Latvijas iekraušanas punktam ar cenas pielikumu vai atlaidi, ņemot vērā starpību starp piemērojamo Jēlnaftas(u) Transportēšanas likmi no iekraušanas punkta līdz minētajai pārdošanas vietai un Jēlnaftas Transportēšanas likmi no Jēlnaftas Mērījumu punkta līdz minētajai pārdošanas vietai, papildus piemērojot kvalitātes atšķirības starp Jēlnaftu un salīdzinošo jēlnaftu(ām).

Gadījumā, ja Licenciāts sastāv no vairāk nekā vienas (1) Sabiedrības, katras Sabiedrības ienākumi no šīs Sabiedrības veiktajiem pārdošanas darījumiem Licences XI un XIV nodaļu vajadzībām noteicami pamatojoties uz attiecīgām cenām, kas noteiktas saskaņā ar 2.1.punktu.

2.1.1 Pirms Ieguves sākuma datuma Pusēm jāsatiekas un savstarpēji jāvienojas par salīdzinošo jēlnaftu(ām) un tās 2.1.1.punktā atrunātajiem kvalitātes rādītājiem un jebkura veida papildus metodēm cenas un frakta izmaksu noteikšanai, kuras varētu būt nepieciešamas, lai izpildītu minētā punkta noteikumus.

2.1.2 Divdesmit (20) dienu laikā pēc katra Ceturkšņa beigām Licenciātam saskaņā ar šī punkta noteikumiem jānosaka cenas, kas būtu piemērojamas katram pārdošanas darījumam attiecīgā Ceturkšņa laikā, kā arī Jēlnaftas apjoma vidējo cenu, kas būtu piemērojama katram no attiecīgā ceturkšņa mēnešiem un jāpaziņo šī cena(as) Valdībai, norādot pielietoto aprēķina metodi un visus izmantotos datus.

Trīsdesmit (30) dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Valdībai jādod apstiprinājums par cenu aprēķina atbilstību šajā punktā noteiktajiem kritērijiem un metodēm, un jāpaziņo Licenciātam par piekrišanu vai iebildumiem. Ja trīsdesmit (30) dienu laikā paziņojums no Valdības puses saņemts netiek, atzīstams, ka Valdība ir pieņēmusi Licenciāta cenu aprēķinu.

Gadījumā, ja Valdība celtu iebildumus pret Licenciāta noteiktajām cenām saskaņā ar 2.1.3. punktu, Pusēm ir jāsatiekas piecpadsmit (15) dienu laikā pēc Valdības paziņojuma par iebildumu, lai savstarpēji vienotos par atbilstošu cenu noteikšanu.

Ja Pusēm neizdodas vienoties par minēto cenu noteikšanu septiņdesmit piecu (75) dienu laikā pēc attiecīgā Ceturkšņa beigām, katra no Pusēm drīkst iesniegt strīdīgo cenu noteikšanas jautājumu (ieskaitot salīdzinošās jēlnaftas noteikšanu, ja Pusēm nav izdevies par to vienoties), izskatīšanai ekspertam, kurš tiek nozīmēts saskaņā ar Licences 19.2.punktu. Ekspertam jāpieņem lēmums saskaņā ar šī 2.1.punkta nosacījumiem, un viņa lēmums ir galīgs un Pusēm saistošs.

3. DABĪGĀS GĀZES CENAS

3.1 Realizācija vietējā tirgū

3.1.1 Katra pircējam(iem) piegādātās un saņemtās Dabīgās gāzes (kā Asociētās, tā Neasociētās) miljona BTU cenai jālīdzinās C & F viena miljona BTU naftas produktu asortimenta cenai tuvākajā Latvijas ostā. Šai naftas produktu asortimenta C & F cenai jāietver sevī jebkurus realizācijas, akcīzes un importa nodokļus un nodevas, kas piemērojamas šādu naftas produktu importēšanai un pārdošanai Latvijā. Naftas produktu asortimentā jābūt vieglajiem, vidējiem un smagajiem naftas produktiem, kuri regulāri tiek kvotēti Roterdamas Cenrādī. Konkrētu naftas produktu atlase, to svēršana, attiecīgās Transportēšanas likmes, atbilstošie katra naftas produkta siltuma koeficienti un konversijas faktori, kas nepieciešami, lai aprēķinātu minēto ekvivalento C & F cenu ASV dolāros par miljonu BTU ir noteicami laikā, kad notiek pārrunas par tirdzniecības ģenerālaģentūru (GSA).

3.1.2 Katra Ceturkšņa cena aprēķināma, ņemot vērā iepriekšējā Ceturkšņa izvēlēto cenu un citus iepriekšējā Ceturkšņa datus.

3.2 Pārdošana eksportam

Licences XI un XIV nodaļu vajadzībām Licenciāta eksportētā Dabīgā gāze novērtējama, vadoties pēc neto realizācijas cenas, FOB Mērījumu vietā, ko saņem Licenciāts.

Pielikums "E"

Atskaitījumi nodokļu aprēķināšanai

1 Izmaksās un izdevumos, ko saskaņā ar Licences 14.2. punktu var atskaitīt no kopējiem ieņēmumiem, ietilpst visas ar šīs Licences ietvaros veiktajiem Naftas darbiem saistītās izmaksas un izdevumi, kuru atskaitīšana atļauta saskaņā ar kādu no sekojošiem: a) Latvijas Republikas nodokļu likumi un noteikumi, b) spēkā esoši starpvalstu līgumi par dubultās aplikšanas ar nodokli novēršanu, vai c) šis Pielikums "E". Ņemot vērā šī "E" Pielikuma noteikumus, šādi izdevumi un izmaksas ir atskaitāmas to rašanās Finansu gadā. Jebkurā gadījumā šādos izdevumos un izmaksās ietilpst:

a) Darba samaksas, algas, sadzīves vai dzīvokļu atlaides, pārcelšanās izdevumi, un citas saprātīgas un parasti darbiniekiem piešķirtās atlaides, kas piešķiramas Naftas darbos strādājošiem darbiniekiem, neatkarīgi no tā, vai tie veic savu darbu Latvijā vai ārpus tās;

b) Maksājumi, kas veikti saskaņā ar šo Licenci, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar, maksu par atradnes izmantošanu, īres maksu, gratifikāciju un apmācības maksu, bet neieskaitot katrai Sabiedrībai uzliekamo ienākuma nodokli;

c) Pieskaitāmās un administrācijas izmaksas Latvijā vai ārpus tās, kas saprātīgi piemērojamas Naftas darbiem Latvijas kontinentālajā šelfā;

d) Izdevumi, kas ir pamatoti piemērojami šīs Licences analīzei, apspriešanai, parakstīšanai un/vai apstiprināšanai;

e) Nodokļi (izņemot dabas resursu nodokļa maksājumus par virslimita izmešiem saskaņā ar 1995.gada Dabas Resursu Nodokļu likuma 8.3.pantu), nodevas, maksa par atradnes izmantošanu un jebkura veida maksājumi, neieskaitot katrai Sabiedrībai uzliekamo ienākuma nodokli;

Procenti un citi maksājumi, attiecībā uz parādiem, kas radušies sakarā ar Licences Naftas darbu finansēšanu. Tomēr Sabiedrība ir tiesīga atskaitīt procentus tikai apmērā,

kāds būtu maksājams neatkarīgu pušu starpā līdzīgos apstākļos;

g) Pamatlīdzekļu nolietojuma vērtību summām un nemateriālo izmaksu amortizācija saskaņā ar "E" Pielikuma 2.,3.,4. punktiem;

h) Nelaimes gadījumu rezultātā radušies zaudējumi, tai skaitā no ugunsgrēka, plūdiem, vētrām un līdzīgiem atgadījumiem, apmērā , ko nesedz apdrošināšana;

i) Maksājumi par juridiskajiem pakalpojumiem un tiesāšanās izdevumi saistībā ar Naftas darbiem;

j) Izdevumi, kas saistīti ar vides aizsardzību, atjaunošanu vai rehabilitāciju;

k) Parādi, kas norakstīti kā neatgūstami gadījumos, kad parādnieki ir pastāvīgie iedzīvotāji valstīs, ar kurām Latvija ir noslēgusi spēkā esošus līgumus par dubultās aplikšanas ar nodokli novēršanu, vai ir Savienoto Valstu vai Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji;

l) Apdrošināšanas izdevumi par apdrošināšanu, kas nav iegūstama Latvijas Republikā;

m) Naftas darbos izmantoto iekārtu, materiālu un piederumu demontāžas vai atstāšanas izmaksas, kas aprēķināmas un atskaitāmas, ņemot par pamatu ražošanas vienību. Tomēr summas, kas ir šādi aprēķinātas un nav izlietotas minētajiem nolūkiem ir iekļaujamas apliekamajā ienākumā iekārtu atstāšanas Finansu gadā;

n) Materiāli, ierīces, mašīnas, priekšmeti, krājumi, iekārtas, remontu izdevumi un pakalpojumi (kas nav amortizējami vai atskaitāmi saskaņā ar šī "E" Pielikuma 2, 3 un 4 rindkopām), kas ir nopirkti vai sniegti Naftas darbiem;

o) Naftas transportēšanas, uzglabāšanas, tirdzniecības un marketinga izdevumi;

p) Zaudējumi no valūtas kursu izmaiņām;

q) Visi pārējie ar Naftas darbiem saistītie saprātīgie izdevumi, kas pieļaujami kā

atskaitījumi saskaņā ar Latvijas Republikas nodokļu likumdošanu un noteikumiem vai spēkā esošajiem līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

2 Lai noteiktu attiecīgajā gadā atskaitāmās izmaksas un izdevumus, katra Sabiedrība var izvēlēties atskaitīt no Finansu gada bruto ieņēmumiem izdevumus (ieskaitot nemateriālos izpētes, urbšanas un apguves izdevumus, bet izņemot izdevumus, kas attiecināmi uz materiālajiem pamatlīdzekļiem, kas amortizējami saskaņā ar 3.punktu), kas radušies pirms Ieguves Sākuma datuma saskaņā ar šo Licenci. Gadījumā, ja Sabiedrība neizvēlas atskaitīt šos izdevumus, kas radušies attiecīgajā Finansu gadā, Sabiedrībai šīs izmaksas ir jāuzkrāj un jāamortizē pēc lineārās metodes desmit (10) Finansu gadu laikā, skaitot no Ieguves Sākuma datuma Finansu gada. Gadījumā, ja Sabiedrība gūst ar nodokli apliekamus ienākumus (kas aprēķināta pēc 14.2 c)) punkta noteikumu piemērošanas) pirms Ieguves Sākuma datuma no šīs Licences, šādi ienākumi samazinās uzkrāto izdevumu summu un nav apliekami ar nodokli. Šādā gadījumā uzkrātie amortizējamie izdevumi ir samazināmi par gūtā ienākuma summu, un tikai atlikusī šādu izdevumu vērtība ir amortizējama pēc lineārās metodes desmit (10) Finansu gadu laikā, skaitot no Ieguves Sākuma datuma.

3 Naftas Apguves un Ieguves darbos izmantoto materiālo pamatlīdzekļu amortizācijas summa ir aprēķināma četrdesmit procentu (40%) apmērā (ja šie pamatlīdzekļi nav attiecināmi uz kādu no pirmām trim uz šī dokumenta parakstīšanas brīdi spēkā esošā Latvijas Republikas likuma "Par Uzņēmuma ienākuma nodokli" 13.panta 1.daļas 1.rindkopā minētajām pirmajām trīs kategorijām) no atlikušās vērtības. Šaubu novēršanas nolūkā Apguves un Ieguves Darbos izmantotie materiālie pamatlīdzekļi (izņemot ēku līdzekļus, kas amortizējami pēc likmes desmit procenti (10%) gadā) nav iekļauti iepriekš minēto trīs kategoriju skaitā, un šādas izmaksas ir amortizējamas pēc četrdesmit procentu (40%) likmes. Materiālo pamatlīdzekļu amortizācijas izmaksas Sabiedrībai ir jāpārnes uz Ieguves Sākuma datuma Finansu gadu un jāatskaita no apliekamā ienākuma sākot ar Ieguves Sākuma datuma Finansu gadu.

4 Katra Sabiedrība var izvēlēties uzkrāt vai atskaitīt gan nemateriālās izpētes izmaksas, gan nemateriālās urbšanas vai apguves izmaksas, kas radušās pēc Licencē noteiktā Ieguves Sākuma datuma. Gadījumā, ja Sabiedrība neizvēlas atskaitīt šādas izmaksas, kas radušās attiecīgā Finansu Gada laikā, šādai Sabiedrībai attiecīgās izmaksas ir jāuzkrāj un jāamortizē pēc lineārās metodes desmit (10)

Finansiālo gadu laika periodā, sākot no Finansiālā gada, kurā radušās attiecīgās izmaksas.

5 Izmaksās neietilpst Valdības uzliktās soda naudas par nodokļu, vides aizsardzības prasību un darba aizsardzības noteikumu pārkāpumiem.

Pirmie Grozījumi

Licences līgumā starp Latvijas Republiku

un AMOCO Latvia Petroleum Company, Savienotajās Valstīs dibinātu sabiedrību,

un Oljeprospektering AB (OPAB),

Zviedrijā dibinātu sabiedrību

1995. gada 31. oktobrī Latvijas Republika ("Valdība"), "Amoco Latvia Petroleum Company", kas dibināta saskaņā ar ASV Delaveras štata likumdošanu ("Amoco") un "Oljeprospektering AB", kompānija, kas dibināta saskaņā ar Zviedrijas likumdošanu ("OPAB"), pienācīgā kārtā parakstīja Licences Līgumu ("Licence"), kas paredz zināmus nosacījumus attiecībā uz ar naftu saistītajiem jautājumiem.

Licence tika parakstīta piecos orģināleksemplāros latviešu valodā un angļu valodā, un 25.4 pants paredz, kā abas versijas tiks izmantotas un piemērotas.

Balstoties uz turpmākām diskusijām, Valdība, Amoco un OPAB nolēma un vienojās grozīt Licenci, kā tas aprakstīts šajos PIRMAJOS GROZĪJUMOS LICENCES LĪGUMĀ.

Valdība, Amoco un OPAB ar šo vienojas par sekojošo:

1. Licences 24.3 panta versija latviešu valodā tiek pilnībā svītrota un tiek aizstāta ar tekstu šādā redakcijā:

Valdība apstiprina jūras robežu starp Latviju un Zviedriju, kuras konfigurācija noteikta ar 1988. gada 18. aprīlī noslēgto un 1988. gada 22. jūnijā ar notu apmaiņu apstiprināto Līgumu starp Zviedrijas Karalistes un Padomju Savienības Valdībām par kontinentālā šelfa, Zviedrijas zvejniecības zonas un Padomju ekonomiskās zonas Baltijas jūrā noteikšanu, ciktāl tas attiecas uz Licences Darbības Vietu.

2. Licences 24.3 panta versija angļu valodā paliek spēkā tādā redakcijā, kāda ir Licencē, kas tika pienācīgi parakstīta 1995. gada 31. oktobrī.

3. Licences angļu valodas un latviešu valodas versijās pirmais Punkta 7 skaitlis blokam 5519-1, kas definēts Licences Pielikumā "A", kas patlaban ir "56", tiek pilnībā svītrots un aizstāts ar skaitli "55".

Izņemot augstāk minēto, Licence paliek spēkā tajā redakcijā, kas tika parakstīta 1995. gada 31. oktobrī.

Valdība, Amoco un OPAB garantē pārējiem, ka tās attiecīgais pārstāvis, kurš zemāk paraksta šos PIRMOS GROZĪJUMUS LICENCES LĪGUMĀ, ir pienācīgi pilnvarots to darīt un, ka minēto pārstāvju paraksti ir saistoši Valdībai, Amoco un OPAB attiecībā uz visiem šeit minētajiem nosacījumiem no tās dienas, kad pēdējais no visiem minētajiem pārstāvjiem paraksta šos PIRMOS GROZĪJUMUS LICENCES LĪGUMĀ.

Valdība ar sava pienācīgi pilnvarotā pārstāvja parakstu apliecina, ka šo PIRMO GROZĪJUMU LICENCES LĪGUMĀ izpilde ir saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.

VIENOJUŠIES UN AKCEPTĒJUŠI:

LATVIJAS REPUBLIKA

__________________

__________________

VIENOJUŠIES UN AKCEPTĒJUŠI:

AMOCO LATVIA PETROLEUM COMPANY

__________________

__________________

VIENOJUŠIES UN AKCEPTĒJUŠI:

OLJEPROSPEKTERING AB (OPAB)

__________________

__________________

Līguma, tā Pielikumu un Grozījumu teksts angļu valodā - sadaļā "Starptautiskie dokumenti" - 8., 9. un 10.lpp.