Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Saeima ir pieņēmusi un
Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Antidempinga likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) cenu labojumi — labojumi, kurus izdara eksportētājs, pārskatot cenu, par kādu pārbaudāmā prece tiek eksportēta, vai pārtraucot attiecīgās preces eksportu uz Latviju par dempinga cenu;

2) dempinga starpība — summa, par kādu normālā vērtība pārsniedz eksporta cenu;

3) dempings — pārbaudāmās preces eksports uz Latviju par cenu, kas ir zemāka par šīs preces normālo vērtību parastajā tirdzniecības apritē eksportētājvalstī;

4) eksporta cena — pārbaudāmās preces faktiskā pārdošanas cena, eksportējot šo preci no eksportētājvalsts;

5) eksportētājs — eksportētājvalstī reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas pārdod pārbaudāmo preci fiziskajai vai juridiskajai personai Latvijā vai ir noslēdzis ar minēto fizisko vai juridisko personu līgumu par šīs preces piegādi;

6) eksportētājvalsts — pārbaudāmās preces izcelsmes valsts, kas eksportē šo preci, vai starpniekvalsts. Starpniekvalsts nav uzskatāma par eksportētājvalsti, ja pārbaudāmo preci transportē caur šo valsti vai attiecīgā prece nav ražota šajā valstī, vai nav iespējams noteikt līdzīgu preču normālo vērtību šajā valstī;

7) ieinteresētās puses

a) pārbaudāmās preces eksportētāji vai ārvalstu ražotāji,

b) pārbaudāmās preces importētāji,

c) tirdzniecības asociācijas, kuru dalībnieku lielākā daļa ir pārbaudāmās preces ražotāji, eksportētāji vai importētāji,

d) eksportētājvalsts (eksportētājvalstu) valdība,

e) līdzīgu preču vietējie ražotāji,

f) tirdzniecības un ražotāju asociācijas, kuru dalībnieku lielākā daļa ražo līdzīgas preces Latvijā,

g) patērētāji un importēto preču pārstrādātāji;

8) importētājs — Latvijā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas iepērk pārbaudāmo preci no ārvalstu fiziskās vai juridiskās personas vai ir noslēdzis ar ārvalstu fizisko vai juridisko personu līgumu par šīs preces piegādi;

9) līdzīgas preces — preces, kuras ir identiskas, tas ir, visos aspektos līdzīgas pārbaudāmajai precei, vai, ja nav šādu preču, citas preces, kuru īpašības, lai arī ne visos aspektos, ir tuvas pārbaudāmās preces īpašībām;

10) parastā tirdzniecības aprite — preces realizācija par komerciāli pamatotām cenām starp personām, kuras nav savstarpēji saistītas;

11) pārbaudāmā prece — antidempinga pārbaudei pakļautā prece, kas minēta paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu;

12) ražošanas nozares izveidošanās būtiska kavēšana — zaudējumu nodarīšana vietējiem ražotājiem, kad ražošanas nozare vēl nav izveidojusies, bet ir pierādījumi par tās gaidāmo izveidošanos un imports par dempinga cenām padara nerentablu šādas ražošanas nozares izveidošanos, kas citos apstākļos būtu notikusi, pastāvot godīgai konkurencei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir novērst dempingu, ja saskaņā ar pārbaudi, kas izdarīta atbilstoši šā likuma prasībām, tiek konstatēts, ka imports par dempinga cenām nodara zaudējumus vietējiem ražotājiem.

3.pants. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja kompetence pārbaudes veikšanā

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs veic pārbaudi, lai konstatētu dempingu, zaudējumus, cēlonisko saikni starp dempingu un zaudējumiem, kā arī nepieciešamību veikt antidempinga pasākumus, ievērojot valsts intereses.

II nodaļa
Pārbaudes uzsākšana

4.pants. Pamats pārbaudes uzsākšanai

(1) Pārbaudi var uzsākt, pamatojoties uz tādas fiziskās vai juridiskās personas rakstveida iesniegumu, kura darbojas vietējo ražotāju vārdā, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pārbaudi var uzsākt arī tādā gadījumā, ja nav saņemts vietējo ražotāju vai viņu vārdā iesniegts rakstveida iesniegums. Šajā gadījumā Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pārbaudi drīkst uzsākt vienīgi tad, ja tā rīcībā esošie pierādījumi par dempingu, zaudējumiem un to cēlonisko saikni ir pietiekami, lai pamatotu pārbaudes uzsākšanu.

(3) Pārbaude notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē preču normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanu, to salīdzināšanu dempinga starpības konstatēšanai, zaudējumu noteikšanu, informācijas iegūšanu un pārbaudes procedūru ārvalstīs.

5.pants. Vietējie ražotāji

(1) Vietējie ražotāji ir līdzīgu preču ražotāju kopums vai ražotāji, kuru ražoto preču apjoms veido lielāko daļu no līdzīgu preču kopējā ražošanas apjoma Latvijas teritorijā. Ja vietējais ražotājs ir saistīts ar eksportētājiem vai importētājiem vai pats ir pārbaudāmās preces importētājs, termins "vietējie ražotāji" attiecināms uz pārējiem vietējiem ražotājiem.

(2) Vietējie ražotāji atzīstami par saistītiem ar eksportētājiem vai importētājiem, ja tie atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) viens no tiem tieši vai netieši kontrolē otru;

2) abus tieši vai netieši kontrolē trešā persona;

3) abi kopā tieši vai netieši kontrolē trešo personu, un ir pamats uzskatīt, ka šo attiecību rezultātā vietējais ražotājs rīkojas citādi nekā savstarpēji nesaistīti ražotāji.

(3) Ar šā panta otrajā daļā minēto kontroli jāsaprot tādas attiecības, kad viens kontrolē otru, ja pirmais ir spējīgs ierobežot vai vadīt otro.

6.pants. Iesnieguma saturs

(1) Iesniegumā norāda pierādījumus par dempingu, zaudējumiem un to cēlonisko saikni, kā arī sniedz šādu informāciju:

1) iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, adrese un tālruņa numurs;

2) ražotāja nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs, tālruņa numurs, kā arī visu citu zināmo attiecīgo ražotāju nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un tālruņa numurs;

3) vietējās līdzīgās preces kopējais apjoms un vērtība, kā arī iesniedzēja un katra attiecīgā ražotāja ražotās vietējās līdzīgās preces apjoms un vērtība;

4) iespējamā dempinga apstākļos realizētās preces pilnīgs apraksts, arī preces kods pēc Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas, preces tehniskais apraksts un izmantojums;

5) iespējamā dempinga apstākļos realizētās preces eksportētājvalsts vai izcelsmes valsts;

6) katra zināmā attiecīgās preces eksportētāja, ārvalstu ražotāja un importētāja identitāte un īpatsvars šīs preces kopējā eksportā uz Latviju pēdējo 12 mēnešu laikā;

7) cena, par kādu attiecīgā prece tiek pārdota patēriņam eksportētājvalsts iekšējā tirgū [vai — attiecīgos gadījumos — cena, par kādu eksportētājvalsts (eksportētājvalstis) šo preci pārdod trešajām valstīm, vai iespējamā dempinga apstākļos realizētās preces saliktā vērtība], un eksporta cenas vai — attiecīgos gadījumos — cena, par kādu prece tiek pirmo reizi tālākpārdota neatkarīgam pircējam Latvijas teritorijā, kā arī šo cenu salīdzinājums;

8) iespējamā dempinga apstākļos realizētās preces importa apjoma attīstība, šā importa ietekme uz līdzīgas preces cenu iekšējā tirgū un šā importa turpmākā ietekme uz vietējo ražošanu, pamatojot ar attiecīgiem faktoriem un rādītājiem, kas raksturo vietējās ražošanas stāvokli.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētā informācija netiek sniegta, iesnieguma iesniedzējs norāda informācijas nesniegšanas iemeslu. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs izvērtē, vai iesniegumā norādītās informācijas apjoms ir pietiekams pārbaudes uzsākšanai, un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju saskaņā ar likuma "Par iekšējā tirgus aizsardzību" 3.panta piektās daļas noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.03.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.03.2001.)

7.pants. Iesnieguma izvērtēšana pirms pārbaudes uzsākšanas

Pārbaudi var uzsākt, ja:

1) iesniegums saņemts no vietējiem ražotājiem, kuri ražo vairāk nekā 50 procentus no līdzīgām precēm, ko ražo tā vietējo ražotāju daļa, kas atbalsta iesniegumu vai ir pret to;

2) ir pietiekami pierādījumi par dempingu, zaudējumiem un to cēlonisko saikni.

8.pants. Eksportētājvalsts informēšana

(1) Ja ir saņemts iesniegums, kas atbilst šā likuma 6.panta prasībām, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pirms pārbaudes uzsākšanas informē attiecīgās eksportētājvalsts valdību.

(2) Kamēr nav pieņemts lēmums par antidempinga pārbaudes uzsākšanu, iesniegumu par pārbaudi publiskot aizliegts, izņemot šā panta pirmajā daļā minēto gadījumu.

9.pants. Pārbaudes neuzsākšana

(1) Pārbaudi neuzsāk, ja:

1) vietējie ražotāji, kas atbalsta iesniegumu, ražo mazāk par 25 procentiem no kopējā vietējā līdzīgu preču apjoma;

2) dempinga apstākļos realizētā importa apjoms uzskatāms par nelielu, ja pārbaudāmās preces imports no noteiktas valsts ir mazāks par vienu procentu no līdzīgu preču tirgus kopējā apjoma, ja vien pārbaudāmās preces imports no vairākām valstīm kopā neveido trīs vai vairāk procentus no līdzīgu preču iekšzemes tirgus patēriņa;

3) dempinga starpība uzskatāma par minimālu — tā ir mazāka par diviem procentiem no eksporta cenas.

(2) Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņem lēmumu pārbaudi neuzsākt, par šo lēmumu un tā pieņemšanas iemesliem tas paziņo iesnieguma iesniedzējam.

10.pants. Iesnieguma atsaukšana pirms pārbaudes uzsākšanas

Iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar šā likuma 4.pantu, iesniedzējs var atsaukt jebkurā laikā pirms pārbaudes uzsākšanas.

11.pants. Lēmums par pārbaudes uzsākšanu

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs 45 dienu laikā pēc rakstveida iesnieguma saņemšanas izlemj jautājumu par to, vai uzsākt pārbaudi. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs lēmumu par pārbaudes uzsākšanu pieņem un paziņo saskaņā ar šā likuma 46.panta noteikumiem, bet, ja pārbaude skar Eiropas Savienības dalībvalsti, — nekavējoties informē arī Asociācijas Padomi.

12.pants. Ieinteresēto pušu informēšana

(1) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pārbaudes uzsākšanu, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nekavējoties informē zināmās ieinteresētās puses par to un nosūta zināmajiem eksportētājiem, ārvalstu ražotājiem un eksportētājvalsts (eksportētājvalstu) institūcijām atbilstoši šā likuma 4.panta nosacījumiem saņemtā rakstveida iesnieguma pilnu tekstu un pēc pieprasījuma nodrošina tā pieejamību arī citām ieinteresētajām pusēm, ievērojot Informācijas atklātības likumu.

(2) Ja iesaistīto eksportētāju skaits ir liels, iesnieguma tekstu var nosūtīt eksportētājvalsts (eksportētājvalstu) institūcijām vai attiecīgajai tirdzniecības asociācijai (asociācijām).

III nodaļa
Pārbaudes veikšana

13.pants. Informācijas iegūšana

(1) Līdz ar pārbaudes uzsākšanu Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nosūta anketas visām personām, kuru rīcībā varētu būt pārbaudei nepieciešamā informācija, arī zināmajiem vietējiem ražotājiem, importētājiem, eksportētājiem un ārvalstu ražotājiem. Eksportētājiem un ārvalstu ražotājiem, kas saņēmuši anketas, atbildes sniegšanai tiek dotas vismaz 37 dienas.

(2) Dempinga, zaudējumu un to cēloniskās saiknes novērtējuma pamatā ir dati, kas attiecas uz tiem laika periodiem, par kuriem pieprasīta informācija anketās. Dempinga gadījumā attiecīgais periods aptver vismaz sešus mēnešus pirms pārbaudes ierosināšanas datuma.

(3) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pārbaudes gaitā var pieprasīt, lai ieinteresētās puses precizē vai sniedz papildu informāciju. Šādā nolūkā tas var izsūtīt anketas vai rakstveida pieprasījumus. Šādos pieprasījumos norādāms datums, līdz kuram informācija iesniedzama.

(4) Ieinteresētās puses pēc savas iniciatīvas var rakstveidā iesniegt jebkādu informāciju, kuru tās uzskata par būtisku pārbaudei. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs izvērtē šādu informāciju, ja tas neapgrūtina vai nekavē pārbaudes gaitu, un ņem to vērā.

(5) Pārbaudes veikšana nedrīkst aizkavēt muitas procedūras.

14.pants. Noklausīšanās

(1) Ieinteresētās puses pārbaudes gaitā var pieprasīt individuālu noklausīšanos, ja tās laika periodā, kāds noteikts publiskajā paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu, iesniegušas rakstveida pieprasījumu un pamatojušas pārbaudes rezultātu iespējamo ietekmi uz attiecīgās personas interesēm un šādas noklausīšanās nepieciešamību.

(2) Pēc ieinteresētās puses pieprasījuma, kas iesniegts ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad publicēts iepriekšējs lēmums par dempingu un zaudējumiem, tiek sarīkota noklausīšanās, kurā var piedalīties visas ieinteresētās puses. Noklausīšanās procesam jānotiek ne vēlāk kā 60 dienas pirms tam, kad tiek pieņemts galīgais lēmums par dempingu, zaudējumiem un antidempinga maksājumu piemērošanu saskaņā ar Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja noteiktajā kārtībā apstiprināto pārbaudes grafiku.

(3) Nevienai no ieinteresētajām pusēm nav pienākuma piedalīties noklausīšanās procesā, un atteikums piedalīties tajā nevar kaitēt ieinteresētajai pusei. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, ja iespējams, noklausīšanos organizē tā, lai tiktu ievērotas ieinteresēto pušu intereses.

(4) Ieinteresētās puses, kuras izsaka vēlēšanos piedalīties noklausīšanās procesā, vismaz septiņas dienas pirms tā paziņo to savu pārstāvju un liecinieku vārdus, kuri piedalīsies šajā procesā.

(5) (Izslēgta ar 20.05.2003. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2003.)

15.pants. Informācijas nesniegšanas un pārbaudes aizkavēšanas sekas

(1) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, pamatojoties uz pieejamo informāciju un iesniegumu, var pieņemt apstiprinošu vai noraidošu iepriekšēju un galīgo lēmumu par dempingu, zaudējumiem un to cēlonisko saikni, ja ieinteresētā puse pārbaudes laikā:

1) liedz pieeju informācijai vai noteiktā laikā nesniedz nepieciešamo informāciju;

2) citādi būtiski kavē pārbaudi.

(2) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs rakstveidā paziņo ieinteresētajām pusēm par šā panta pirmajā daļā minētās rīcības sekām.

16.pants. Informācijas pārbaude

(1) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja pārstāvji var apmeklēt ieinteresētās puses, lai iepazītos ar to rīcībā esošiem oficiālajiem dokumentiem un pārbaudītu par dempingu un zaudējumiem sniegtās informācijas precizitāti.

(2) Lai pārbaudītu sniegto informāciju vai iegūtu papildu datus, var veikt pārbaudi citās valstīs ar noteikumu, ka ir panākta vienošanās ar attiecīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), par to paziņots attiecīgās valsts valdībai un tā neiebilst pret pārbaudes veikšanu.

17.pants. Dempinga starpība

(1) Pārbaudes laikā dempinga starpību nosaka:

1) salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar visu uz Latviju veiktā eksporta darījumu vidējo svērto eksporta cenu;

2) salīdzinot individuālo normālo vērtību ar individuālo eksporta cenu uz atsevišķu darījumu bāzes.

(2) Normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz vidējo svērto lielumu, salīdzina ar visu individuālo eksporta darījumu cenām, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka eksporta cenas būtiski atšķiras atkarībā no pircējiem, reģioniem un laikposmiem, un ja šā panta pirmajā daļā minētās metodes pilnībā neatspoguļo dempinga apmērus.

(3) Individuālo dempinga starpību nosaka katram zināmajam pārbaudāmās preces eksportētājam vai ražotājam, kurš sniedzis pārbaudei nepieciešamo informāciju, izņemot gadījumus, kad tiek izmantoti piemēri, kuri ir derīgi statistikai saskaņā ar šā panta otro daļu, vai eksportētājvalstī nav tirgus ekonomikas.

(4) Ja eksportētāju, ražotāju vai importētāju, vai pārbaudāmo preču veidu skaits ir pārāk liels un tāpēc nav iespējams noteikt individuālo dempinga starpību katram zināmajam pārbaudāmās preces eksportētājam vai ražotājam, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs var ierobežot pārbaudi līdz noteiktam ieinteresēto pušu vai pārbaudāmo preču veidu skaitam, izmantojot piemērus, kuri ir derīgi statistikai un kurus, pamatojoties uz pieejamo informāciju vai uz lielāko attiecīgās valsts preču eksporta īpatsvaru, var attiecīgi pārbaudīt.

(5) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņem galīgo lēmumu par eksportētāju, ražotāju, importētāju vai preču veidu atlasi. Tomēr priekšroka dodama piemēru izvēles metodei, konsultējoties ar ieinteresētajām pusēm un saņemot no tām piekrišanu, ja attiecīgās personas triju nedēļu laikā no pārbaudes uzsākšanas iesniegušas pietiekamu informāciju attiecībā uz piemēru atlasi.

(6) Lai gan saskaņā ar šā panta ceturto un piekto daļu pārbaude tiek ierobežota, individuālo dempinga starpību var noteikt eksportētājam vai ražotājam, kas atlases laikā brīvprātīgi iesniedzis nepieciešamo informāciju. Ja eksportētāju vai ražotāju skaits ir tik liels, ka individuālās dempinga starpības noteikšana varētu būt apgrūtināta un kavēt pārbaudes pabeigšanu paredzētajā laikā, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs var noraidīt individuālās dempinga starpības noteikšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

18.pants. Informācijas izmantošana

(1) Jebkura ierobežotas pieejamības informācija, kuru ieinteresētās puses sniedz, pienācīgi pamatojot konfidencialitātes nepieciešamību, izmantojama tikai tiem mērķiem, kuriem tā pieprasīta; šo informāciju aizliegts izpaust bez informācijas sniedzēja piekrišanas.

(2) Personas, kuras sniedz konfidenciāla rakstura informāciju, iesniedz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam arī vispārēju pārskatu, kuram nav konfidenciāla rakstura. Ja šīs personas vispārēja pārskata sniegšanu uzskata par neiespējamu, norādāmi šādas rīcības iemesli.

(3) Ja persona nevēlas informāciju publiskot vai ļaut to atklāt vispārēja pārskata veidā un Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka prasība saglabāt konfidencialitāti nav pamatota, šādu informāciju pārbaudē neizmanto un nosūta atpakaļ tās iesniedzējam.

19.pants. Informācijas pieejamība

(1) Ieinteresētās puses, kuras ir pieteikušās piedalīties pārbaudē saskaņā ar šā likuma 46.panta otro daļu, var iepazīties ar visu pārbaudē izmantojamo informāciju. Ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ieinteresētās puses var sniegt savus komentārus attiecībā uz pārbaudē izmantojamo informāciju, un Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs tos ņem vērā, ja tie ir pietiekami pamatoti.

(16.04.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.05.2003.)

20.pants. Pārbaudes ilgums

Pārbaude pabeidzama viena gada laikā no tās uzsākšanas dienas. Izņēmuma gadījumā Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs var pieņemt lēmumu pagarināt pārbaudi par trim mēnešiem.

IV nodaļa
Pagaidu pasākumi

21.pants. Iepriekšēja lēmuma pieņemšana

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņem iepriekšēju lēmumu par dempingu un zaudējumiem ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc pārbaudes uzsākšanas. Iepriekšējs lēmums pamatojas uz visu pārbaudes laikā pieejamo informāciju.

22.pants. Pagaidu pasākumu veikšana

(1) Pagaidu pasākumus var veikt tikai tad, ja uzsākta pārbaude saskaņā ar šā likuma II nodaļu, sniegts publisks paziņojums saskaņā ar šā likuma 46.pantu, ieinteresētajām pusēm dota iespēja sniegt informāciju un komentārus, pieņemts iepriekšējs apstiprinošs lēmums par dempingu un zaudējumiem, kas radušies vietējiem ražotājiem, un ja šādu pasākumu veikšana ir valsts interesēs. Noraidoša iepriekšēja lēmuma pieņemšana nenozīmē to, ka pārbaude automātiski tiek pārtraukta, tomēr pagaidu pasākumi šajā gadījumā netiek veikti.

(2) Ministru kabinets pieņem lēmumu par pagaidu pasākumu veikšanu, pamatojoties uz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja sniegto informāciju.

(3) Veicot pagaidu pasākumus, ievēro šā likuma 32. un 44.panta noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

23.pants. Pagaidu pasākumi

Pagaidu pasākumi izpaužas kā importētāja galvojums atbildības apdrošināšanas polises vai bankas galvojuma veidā. Pagaidu pasākuma vērtība nepārsniedz iepriekšēja lēmuma pieņemšanas rezultātā noteikto dempinga starpību. Pagaidu pasākuma vērtība var būt mazāka par dempinga starpību, ja tiek noteikts, ka mazāks maksājums ir pietiekams, lai novērstu vietējo ražotāju zaudējumus.

24.pants. Pagaidu pasākumu ilgums

(1) Ministru kabinets pieņem lēmumu par pagaidu pasākumu veikšanu sešus mēnešus ilgā periodā un tā pagarināšanu vēl par trim mēnešiem vai par pagaidu pasākumu veikšanu deviņus mēnešus ilgā periodā.

(2) Pagaidu pasākumu veikšanas laiku var pagarināt vai uzreiz noteikt deviņus mēnešus ilgu periodu tikai tad, ja eksportētāji, kuri pārstāv būtisku pārbaudē iesaistītās tirdzniecības daļu, to pieprasa vai neiebilst pret to pēc Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja paziņojuma saņemšanas.

V nodaļa
Cenu labojumi

25.pants. Cenu labojumu principi

(1) Pārbaudi var izbeigt, neveicot pagaidu pasākumus vai nepiemērojot antidempinga maksājumu, ja no eksportētāja saņemts labprātīgs solījums pārskatīt cenas vai pārtraukt eksportu uz Latviju par dempinga cenām un dempinga kaitējošā ietekme tiek novērsta.

(2) Cenu palielinājums saskaņā ar šādiem labojumiem nedrīkst būt lielāks par to, kas nepieciešams, lai likvidētu dempinga starpību. Šim palielinājumam jābūt mazākam par dempinga starpību, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs atzīst, ka mazāks cenu palielinājums ir pietiekams, lai novērstu vietējo ražotāju zaudējumus.

(3) Cenu labojumus var ierosināt Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, bet neviens eksportētājs nav spiests izdarīt šos labojumus. Pārbaudi nedrīkst ietekmēt tas, ka eksportētāji nepiedāvā vai nepieņem ierosinājumu izdarīt cenu labojumus.

(4) Eksportētājs, kurš piedāvā cenu labojumus, iesniedz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam vispārēju pārskatu par cenu labojumiem. Šādam pārskatam nav konfidenciāla rakstura, un ieinteresētās puses var ar to iepazīties.

26.pants. Cenu labojumu pieņemšana

(1) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ierosina vai pieņem eksportētāju ierosinātos cenu labojumus, ja vien tā iepriekšējs lēmums par dempingu, zaudējumiem un to cēlonisko saikni ir bijis apstiprinošs. Cenu labojumi ierosināmi ne vēlāk kā 10 dienas pēc pārbaudes grafikā paredzētā galīgā lēmuma pieņemšanas datuma.

(2) Ja ir lēmums par cenu labojumu pieņemšanu, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs apstiprina cenu labojumu pavadzīmi, kuru attiecīgais eksportētājs uzrāda muitas iestādēm, deklarējot pārbaudāmās preces brīvam apgrozījumam.

(3) Ja cenu labojumu pavadzīme nav uzrādīta, pieprasāms galvojuma dokuments vai iekasējams attiecīgais dempinga maksājums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

27.pants. Cenu labojumu noraidīšana

Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nepieņem ierosinātos cenu labojumus, ja to pieņemšana uzskatāma par nepraktisku, tajos gadījumos, kad faktisko vai potenciālo eksportētāju skaits ir pārāk liels, vai arī citu iemeslu dēļ. Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nolemj nepieņemt ierosinātos cenu labojumus, tam jāpaskaidro eksportētājiem iemesli, kuru dēļ labojumi uzskatīti par neatbilstošiem. Eksportētājiem dod iespēju sniegt komentārus par šo lēmumu.

28.pants. Pārbaudes izbeigšana, ja cenu labojumi ir pieņemti

(1) Ja cenu labojumi ir pieņemti, pārbaudi attiecībā uz konkrēto eksportētāju izbeidz.

(2) Ja izņēmuma gadījumā Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņem lēmumu, ka pārbaude nav izbeidzama, tas paziņo par to eksportētājam un saņem tā piekrišanu pārbaudes turpināšanai. Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja lēmums par dempingu vai zaudējumiem ir noraidošs, cenu labojumi tūlīt zaudē spēku, izņemot gadījumu, kad šādu lēmumu lielā mērā ietekmējuši izdarītie cenu labojumi. Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja lēmums par dempingu un zaudējumiem ir apstiprinošs, cenu labojumi paliek spēkā.

(3) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieprasa, lai eksportētājs, kura ierosinātie cenu labojumi ir pieņemti, periodiski sniedz informāciju par cenu labojumu ievērošanu, kā arī pieprasa atļauju veikt attiecīgo datu pārbaudi. Uz šo datu publiskošanu attiecas šā likuma 18.panta noteikumi par konfidencialitāti. Šīs daļas prasību nepildīšana uzskatāma par cenu labojumu pārkāpšanu, un spēkā stājas šā likuma 29.panta noteikumi.

29.pants. Cenu labojumu pārkāpšana

Ja cenu labojumi ir pārkāpti vai anulēti, galīgais lēmums par dempingu un zaudējumiem pieņemts un eksportētājam dota iespēja sniegt savus komentārus, saskaņā ar šā likuma noteikumiem nekavējoties piemērojami antidempinga maksājumi. Ja ir iemesls uzskatīt, ka cenu labojumi ir pārkāpti vai pārkāpti laikā, kad attiecīgā pārbaude vēl nav pabeigta, var veikt pagaidu pasākumus saskaņā ar šā likuma 23.panta noteikumiem un pamatojoties uz pieejamo informāciju.

VI nodaļa
Pārbaudes izbeigšana, nepiemērojot antidempinga maksājumus

30.pants. Iesnieguma atsaukšana pārbaudes laikā

Iesniegumu, kas iesniegts saskaņā ar šā likuma 4.pantu, iesniedzējs var atsaukt jebkurā laikā pēc pārbaudes uzsākšanas. Tādā gadījumā pārbaudi izbeidz un attiecīgus pasākumus neveic, ja vien netiek konstatēts, ka valsts interesēs pārbaude ir turpināma.

31.pants. Pārbaudes izbeigšana

(1) Pārbaudi nekavējoties izbeidz, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka nav pietiekamu pierādījumu par dempingu vai zaudējumiem, lai pamatotu lietas tālāku izskatīšanu.

(2) Pārbaudi nekavējoties izbeidz, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka dempinga starpība ir minimāla vai ka faktiskais vai iespējamais pārbaudāmās preces apjoms vai zaudējumi, ņemot vērā šā likuma 9.pantu, ir nelieli. Tomēr pārskatīšanas procedūra, kas attiecībā uz konkrēto valsti veikta saskaņā ar šā likuma VIII nodaļu, ir attiecināma arī uz eksportētājiem, kuriem noteikta minimālā dempinga starpība.

VII nodaļa
Antidempinga maksājumu piemērošana

32.pants. Antidempinga maksājumi un to apjoms

(1) Antidempinga maksājumi var būt procentuāli vai fiksēti. Antidempinga maksājumus piemēro papildus citiem muitas maksājumiem, kas noteikti attiecīgajai importa precei. Attiecībā uz tādas preces importu, kas pakļauts dempingam un rada zaudējumus, muitas iestādes iekasē antidempinga maksājumus attiecīgos apmēros no visām valstīm, uz kurām attiecas pārbaude , izņemot importu no tām valstīm, kuru ierosinātie cenu labojumi ir pieņemti saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Antidempinga maksājumi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā. Nevienai precei nedrīkst vienlaikus piemērot antidempinga un kompensācijas maksājumus nolūkā kompensēt vienus un tos pašus zaudējumus, kas radušies dempinga vai eksporta subsidēšanas dēļ.

(2) Antidempinga maksājuma lielums nedrīkst pārsniegt dempinga starpību. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs izvērtē, vai maksājums, kas ir mazāks par pilnu dempinga starpību, ir pietiekams, lai novērstu zaudējumus vietējiem ražotājiem. Kad tiek konstatēts, ka šāds mazāks maksājums ir pietiekams zaudējumu novēršanai, galīgā antidempinga maksājuma apjoms nedrīkst pārsniegt mazāko maksājumu.

(3) Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs ir ierobežojis pārbaudi saskaņā ar šā likuma 17.panta ceturtās un piektās daļas noteikumiem, antidempinga maksājums, kas piemērots importam no pārbaudē neiekļautajiem eksportētājiem un ārvalstu ražotājiem, nedrīkst pārsniegt vidējo svērto dempinga starpību, kas noteikta attiecībā uz izraudzītajiem eksportētājiem vai ārvalstu ražotājiem. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs šīs daļas mērķiem neņem vērā nulles dempinga starpību, minimālo dempinga starpību un dempinga starpības, kas noteiktas šā likuma 15.pantā minētajos apstākļos. Individuālos maksājumus piemēro importam no pārbaudē neiekļautā eksportētāja vai ražotāja, kas saskaņā ar šā likuma 17.panta sesto daļu pārbaudes laikā brīvprātīgi sniedzis nepieciešamo informāciju.

(4) Pēc galīgās konstatācijas importam no nezināmiem eksportētājiem un ārvalstu ražotājiem var piemērot atlikušo antidempinga maksājuma likmi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

33.pants. Antidempinga maksājumu piemērošanas kārtība un valsts interešu izvērtēšana

(1) Kad Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņēmis galīgo lēmumu par dempingu, zaudējumiem un to cēlonisko saikni un konstatējis, ka pastāv visi nosacījumi antidempinga maksājumu piemērošanai, tas izvērtē, vai šādu maksājumu piemērošana ir valsts interesēs. Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, pamatojoties uz visu saņemto informāciju, pieņem lēmumu, ka antidempinga maksājumu piemērošana nav valsts interesēs, šādi maksājumi netiek piemēroti.

(2) Nosakot, vai antidempinga maksājumu piemērošana ir valsts interesēs, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs izvērtē visu dažādo interešu kopumu, tai skaitā vietējo ražotāju un patērētāju intereses, kā arī citas savas valsts iekšpolitikas un ārpolitikas intereses.

(3) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņem lēmumu par atbilstību valsts interesēm tikai pēc tam, kad ieinteresētajām pusēm tikusi dota iespēja paust savu viedokli šajā jautājumā, iesniedzot informāciju vai pieprasot noklausīšanos termiņā, kāds noteikts publiskajā paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu.

(4) Ieinteresētās puses, kuras saskaņā ar šā likuma 46.pantu pieteikušās piedalīties pārbaudē, mēneša laikā pēc pagaidu pasākumu veikšanas var iesniegt Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam savus komentārus jautājumā par to, vai šādu pasākumu veikšana ir valsts interesēs.

(5) Saeima lemj par antidempinga maksājumu piemērošanu, pamatojoties uz Ministru kabineta sniegto informāciju. Antidempinga maksājumus iekasē vispārējā kārtībā kā muitas maksājumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

34.pants. Antidempinga maksājumu piemērošanas nosacījumi

Izņemot šā likuma 29., 35. un 36.pantā paredzētos gadījumus, antidempinga maksājumus piemēro tikai precēm, kuras ievestas patēriņam tajā datumā vai pēc tam, kad publicēts apstiprinošs iepriekšējs vai galīgais lēmums attiecībā uz pārbaudi vai saskaņā ar šā likuma VIII nodaļu veikto pārskatīšanu.

35.pants. Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana

(1) Ja ir veikti pagaidu pasākumi un pieņemts galīgais lēmums par dempingu un zaudējumiem, Saeima neatkarīgi no tā, vai tiek piemēroti galīgie antidempinga maksājumi, izlemj, kāds pagaidu maksājumu apmērs tiks iekasēts. Pagaidu maksājumu iekasēšanas nolūkos uzskatāms, ka zaudējumi neietver kādas ražošanas nozares izveidošanās būtisku kavēšanu un zaudējumu draudus, izņemot gadījumus, kad tiek konstatēts, ka, neveicot pagaidu pasākumus, dempinga apstākļos realizētā importa ietekme varētu novest pie zaudējumu rašanās.

(2) Ja galīgais antidempinga maksājums ir lielāks par pagaidu pasākuma vērtību, starpība netiek iekasēta. Ja galīgais antidempinga maksājums ir mazāks par pagaidu pasākuma vērtību, maksājums tiek pārrēķināts.

(3) Ja tiek pieņemts lēmums par zaudējumu draudiem vai būtisku kavēšanu (bet zaudējumi vēl nav radušies), galīgo antidempinga maksājumu var piemērot, tikai sākot ar dienu, kad pieņemts attiecīgais lēmums, izņemot šā panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus. Galvojums, kas sniegts pagaidu pasākumu veikšanas laikā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek anulēts 45 dienu laikā.

(4) Ja galīgais lēmums ir noraidošs, pagaidu pasākumi netiek apstiprināti un galvojums, kas iesniegts pagaidu pasākumu veikšanas laikā, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek anulēts 45 dienu laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2000.)

36.pants. Galīgo antidempinga maksājumu piemērošana ar atpakaļejošu datumu īpašos apstākļos

(1) Galīgos antidempinga maksājumus var piemērot precēm, kuras ievestas patēriņam ne agrāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu sākšanas datuma, ja šīs preces ir pakļautas reģistrācijas procedūrai saskaņā ar šā panta otro daļu, ja attiecīgajiem importētājiem bija dota iespēja izteikt savu viedokli un attiecībā uz dempingu tiek konstatēts, ka:

1) pastāv dempinga fakts, kas radījis zaudējumus, vai importētājs zināja vai viņam vajadzēja zināt, ka eksportētājs preci eksportē par dempinga cenām un ka šāds dempings var radīt zaudējumus;

2) papildus tam importa apjomam, kas radījis zaudējumus pārbaudes laikā, pastāv turpmāks būtisks importa pieaugums, kas šajā laikposmā dempinga apstākļos realizētā importa apjoma un citu apstākļu dēļ, tai skaitā importētās preces uzkrājumu straujas palielināšanās dēļ, var nopietni apdraudēt piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma pozitīvo ietekmi.

(2) Muitas iestādes Ministru kabineta noteiktajā kārtībā laikā, kas nepārsniedz deviņus mēnešus, izdara pārbaudāmo preču reģistrāciju, lai pēc tam varētu veikt antidempinga pasākumus attiecībā uz šīm precēm no šīs reģistrācijas sākšanas datuma.

(3) Šā likuma 29.pantā minētajos gadījumos saskaņā ar šā likuma noteikumiem galīgos maksājumus var piemērot precēm, kuras nonākušas patēriņā ne agrāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu sākšanas datuma, taču šāds atpakaļejošs novērtējums neattiecas uz importu, kas ievests pirms labojumu pārkāpšanas.

37.pants. Informācijas sniegšana

(1) Ieinteresētās puses var pieprasīt, lai tām tiek sniegta informācija, uz kuras pamata Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs ir pieņēmis iepriekšēju lēmumu par pagaidu pasākumu veikšanu. Ieinteresētās puses tūlīt pēc pagaidu pasākumu veikšanas rakstveidā iesniedz informācijas pieprasījumu. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs informāciju sniedz rakstveidā.

(2) Ieinteresētās puses var pieprasīt, lai tām tiek sniegta informācija, uz kuras pamata pieņemts lēmums par galīgo antidempinga maksājumu nepieciešamību vai pārbaudes izbeigšanu bez pasākumu veikšanas, īpašu uzmanību veltot faktiem vai apsvērumiem, kuri atšķiras no tiem, kas izmantoti pagaidu pasākumu veikšanas gadījumā. Ieinteresētās puses ne vēlāk kā mēnesi pēc tam, kad publicēts paziņojums par pagaidu pasākumu veikšanu, rakstveidā iesniedz informācijas pieprasījumu. Ja pagaidu pasākumi nav veikti, ieinteresētās puses var iesniegt informācijas pieprasījumu Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja noteiktajā termiņā.

VIII nodaļa
Antidempinga maksājumu un cenu labojumu spēkā esamības termiņš un pārskatīšana

38.pants. Antidempinga maksājumu spēkā esamība

Antidempinga maksājumi paliek spēkā tikai tik ilgu laiku un tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai novērstu dempingu, kas rada zaudējumus.

39.pants. Pārskatīšana pirms galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas termiņa beigām

Galīgo antidempinga maksājumu izbeidz piemērot ne vēlāk kā piecus gadus pēc tā uzsākšanas dienas vai piecus gadus pēc dienas, kad veikta pēdējā pārskatīšana saskaņā ar šā likuma 40.pantu, ņemot vērā gan dempingu, gan zaudējumus. Tomēr galīgo pasākumu piemērošana netiek izbeigta, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pēc savas iniciatīvas vai pēc pienācīgi pamatota lūguma, kuru iesnieguši vietējie ražotāji ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām, izdara pārskatīšanu, kas uzsākama pirms pasākumu piemērošanas termiņa beigām, un nolemj, ka maksājuma iekasēšanas izbeigšana varētu izraisīt dempinga vai zaudējumu turpināšanos vai atkārtošanos. Antidempinga maksājums paliek spēkā, līdz noskaidrojas pārskatīšanas rezultāti.

40.pants. Pārskatīšana apstākļu maiņas gadījumā

(1) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pārskata antidempinga maksājuma turpmākas piemērošanas nepieciešamību pēc savas iniciatīvas vai, ja ir pagājis vismaz gads pēc galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas, — pēc ieinteresētās puses rakstveida iesnieguma, kurā pamatota pārskatīšanas nepieciešamība.

(2) Apstākļu maiņas gadījumā pārskatīšanu uzsāk, ja iesniegumā minēts pietiekami daudz pierādījumu tam, ka turpmāka maksājuma piemērošana vairs nav nepieciešama, lai kompensētu dempingu, un nav iespējama zaudējumu turpināšanās vai atkārtošanās, ja maksājumu atceltu vai grozītu, vai ka spēkā esošais maksājums vairs nav pietiekams, lai kompensētu dempingu, kas rada zaudējumus.

(3) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs, izdarot pārskatīšanu saskaņā ar šā panta noteikumiem, izvērtē, vai dempingu un zaudējumus izraisošie apstākļi ir būtiski mainījušies, kā arī to, vai spēkā esošais antidempinga maksājums dod paredzētos rezultātus zaudējumu atlīdzināšanai.

(4) Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pārskatīšanas rezultātā konstatē, ka antidempinga maksājums ilgāk nav nepieciešams, Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma lemj par antidempinga maksājuma atcelšanu.

41.pants. Pārskatīšana attiecībā uz eksportētājiem vai ārvalstu ražotājiem, kuri nav eksportējuši preci pārbaudes laikā

(1) Ja prece ir pakļauta galīgajam antidempinga maksājumam, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs nekavējoties izdara pārskatīšanu, lai noteiktu individuālās dempinga starpības eksportētājiem vai ražotājiem, kuri no attiecīgās eksportētājvalsts nav eksportējuši preci uz Latviju pārbaudes laikā, ar nosacījumu, ka šie eksportētāji vai ārvalstu ražotāji var pierādīt, ka nav saistīti ar tiem eksportētājiem vai ārvalstu ražotājiem, kuri šajā eksportētājvalstī ir pakļauti importētās pārbaudāmās preces antidempinga maksājumiem, un ka šie eksportētāji vai ārvalstu ražotāji eksportējuši preci uz Latviju pēc pārbaudes perioda vai uzņēmušies līgumsaistības eksportēt ievērojamu daudzumu preces uz Latviju. Šādu pārskatīšanu izdara paātrināti, pirms tās uzsākšanas konsultējoties ar vietējiem ražotājiem. Pārskatīšanu pabeidz ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no pārskatīšanas uzsākšanas.

(2) Attiecībā uz šādu eksportētāju vai ražotāju importu atceļ spēkā esošos antidempinga maksājumus, kamēr notiek pārskatīšana, kā arī pakļauj šo importu reģistrācijas procedūrai, lai galīgos antidempinga maksājumus varētu piemērot ar atpakaļejošu datumu.

(3) Šā panta noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad maksājumi piemēroti saskaņā ar šā likuma 32.panta ceturto daļu.

42.pants. Cenu labojumu spēkā esamības termiņš un pārskatīšanas kārtība

Šā likuma 38., 39. un 40.panta noteikumi piemērojami arī attiecībā uz cenu labojumiem, kas pieņemti atbilstoši šā likuma V nodaļai.

43.pants. Pārskatīšanas kārtība

(1) Antidempinga maksājumi un cenu labojumi pārskatāmi saskaņā ar šā likuma 13., 14., 15., 17., 18., 27., 37. un 46.panta noteikumiem.

(2) Izdarot pārskatīšanu saskaņā ar šā likuma 39.pantu, spēkā esošos maksājumus var atcelt vai saglabāt, bet tos nedrīkst mainīt. Izdarot pārskatīšanu saskaņā ar šā likuma 40. un 41.pantu, spēkā esošos maksājumus var atcelt, saglabāt vai mainīt.

(3) Šā likuma 12.panta noteikumi piemērojami pārskatīšanai, ko veic saskaņā ar šā likuma 39. un 40.pantu. Šādu pārskatīšanu pabeidz 12 mēnešu laikā no pārskatīšanas uzsākšanas.

(4) Ja pārskatīšana, kas izdarīta saskaņā ar šā likuma 40.pantu, notiek attiecīgo maksājumu piemērošanas beigu posmā, kā noteikts šā likuma 39.pantā, uz to attiecināmi šā likuma 39.panta noteikumi.

44.pants. Antidempinga maksājumu atmaksāšana, ja tie pārsniedz dempinga starpību

(1) No importētāja iekasētos antidempinga maksājumus tam atmaksā Muitas likumā noteiktajā kārtībā, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka dempinga starpība, uz kuras pamata maksājumi noteikti, ir likvidēta vai samazināta līdz līmenim, kas ir zemāks par spēkā esošā maksājuma līmeni.

(2) Importētājs iesniedz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam iesniegumu par iekasētā antidempinga maksājuma atmaksāšanu sešu mēnešu laikā no galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas dienas vai dienas, kad pieņemts lēmums par pagaidu maksājumu iekasēšanu. Iesniegumā iekļauj informāciju par atmaksājamo antidempinga maksājuma apmēru pieprasītajā periodā un tam pievieno dokumentus par antidempinga maksājuma apmēra aprēķināšanu un šā maksājuma izdarīšanu. Eksportētāji vai ārvalstu ražotāji, kuru precēm piemēroti antidempinga maksājumi, iesniegumā ietver pierādījumus par normālo vērtību un eksporta cenām uz Latviju nosūtītajām precēm. Ja importētājs nav saistīts ar ražotāju vai eksportētāju un šāda informācija nav pieejama vai ražotājs vai eksportētājs nevēlas to paziņot importētājam, iesniegumā iekļauj ražotāja vai eksportētāja paziņojumu, ka dempinga starpība ir samazināta vai likvidēta, un atbilstošus apstiprinošus pierādījumus iesniedz Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam. Ja šādi pierādījumi no eksportētāja vai ražotāja netiek saņemti, iesniegumu noraida.

(3) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs pieņem lēmumu par to, vai un kādā apmērā veicama atmaksāšana, vai uzsāk pārskatīšanu saskaņā ar šā likuma 40.pantu. Lēmumu par atmaksāšanu pieņem 12 mēnešu laikā un ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā no dienas, kad atbilstoši šā panta otrās daļas prasībām iesniegts iesniegums par atmaksāšanu. Maksājumi tiek atmaksāti 90 dienu laikā no brīža, kad pieņemts lēmums par maksājumu atmaksāšanu, bet ne vēlāk kā iepriekš noteikto 18 mēnešu termiņā. Šajā daļā noteiktie termiņi netiek piemēroti, ja lēmumu pārsūdz saskaņā ar šā likuma 48.pantu.

(4) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs ņem vērā visas izmaiņas normālajā vērtībā un izmaksās, kas radušās laikposmā starp importu un tālākpārdošanu, kā arī visas izmaiņas tālākpārdošanas cenā, kas ir pilnībā atspoguļotas turpmākās pārdošanas cenās, un nosaka, vai un kādā apmērā izdarāma atmaksāšana, ja eksporta cena ir aprēķināta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētās preces pirmoreiz pārdotas neatkarīgam pircējam tāpēc, ka nav noteikta eksporta cena, vai tāpēc, ka eksporta cena nav patiesa. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs aprēķina eksporta cenu bez jebkādas atlaides antidempinga maksājumam, kas maksāts, kad ir nodrošināti apmierinoši pierādījumi par to, ka maksājums pilnībā atspoguļots tālākpārdošanas cenās un turpmākās pārdošanas cenās Latvijas iekšējā tirgū. Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs informē importētāju par atmaksāšanas pieprasījuma sakarā pieņemtā lēmuma iemesliem.

(5) Ja apstākļi nav mainījušies, visās pārskatīšanas vai atmaksāšanas pārbaudēs, kas veiktas saskaņā ar šo nodaļu, Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs piemēro tos pašus noteikumus, saskaņā ar kuriem tika noteikti antidempinga maksājumi.

(6) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs lēmumu par antidempinga maksājumu atmaksāšanu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam atmaksas izdarīšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. un 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2003.)

45.pants. Pārbaudes atsākšana

(1) Ja vietējie ražotāji iesniedz pamatotus pierādījumus par to, ka piemērotie antidempinga maksājumi nav radījuši izmaiņas vai radījuši nepietiekamas izmaiņas tālākpārdošanas cenās vai turpmākās pārdošanas cenās, pārbaudi likumā noteiktajā kārtībā var atsākt no jauna, lai izvērtētu attiecīgā maksājuma ietekmi uz šīm cenām.

(2) Pārbaudē, kura atsākta saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ieinteresētajām pusēm tiek dota iespēja paust savu viedokli attiecībā uz tālākpārdošanas cenām un turpmākās pārdošanas cenām. Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka attiecīgais maksājums varēja radīt izmaiņas šajās cenās, eksporta cenas pārskata un, ņemot vērā pārskatītās eksporta cenas, dempinga starpību pārrēķina, lai novērstu iepriekš noteiktos zaudējumus. Ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka sakarā ar eksporta cenu pazemināšanos pirms vai pēc maksājumu piemērošanas, tālākpārdošanas un turpmākās pārdošanas cenas nav mainījušās, dempinga starpību var pārrēķināt, ņemot vērā šīs zemākās eksporta cenas.

(3) Ja pēc pārbaudes, kas veikta saskaņā ar šo pantu, atklājies pieaugošs dempings, likumā noteiktajā kārtībā izdara grozījumus spēkā esošajos antidempinga maksājumos, ņemot vērā jaunos secinājumus attiecībā uz eksporta cenām.

(4) Pārbaudi, kas atsākta saskaņā ar šo pantu, pabeidz sešu mēnešu laikā pēc tās ierosināšanas.

(5) Iespējamās izmaiņas normālajā vērtībā saskaņā ar šo pantu ņem vērā tikai tad, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojam paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu noteiktajā termiņā ir pieejama pilnīga, ar pierādījumiem pamatota informācija attiecībā uz pārskatītajām normālajām vērtībām. Ja pārbaude ietver normālo vērtību pārskatīšanu, importu līdz pārbaudes beigām var pakļaut reģistrācijas procedūrai, kas veicama saskaņā ar šā likuma 36.pantu.

46.pants. Paziņojumi

(1) Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs sniedz ieinteresētajām pusēm paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par:

1) pārbaudes uzsākšanu;

2) iepriekšēja lēmuma un galīgā lēmuma pieņemšanu;

3) pārbaudes turpināšanu vai izbeigšanu;

4) antidempinga maksājumu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu;

5) antidempinga maksājumu un cenu labojumu pārskatīšanu;

6) antidempinga maksājumu un cenu labojumu termiņa beigšanos.

(2) Paziņojumā par pārbaudes uzsākšanu tiek ietverta šāda informācija:

1) pārbaudāmās preces eksportētājvalsts (eksportētājvalstis);

2) pārbaudāmās preces apraksts un kods saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kā arī preces tehniskais apraksts un izmantošanas mērķis;

3) iespējamā dempinga apraksts un šāda pieņēmuma pamatojums;

4) to faktoru kopsavilkums, uz kuriem pamatojas pieņēmumi par zaudējumiem un cēlonisko saikni;

5) adrese, kur sniedzama informācija un komentāri;

6) pārbaudes uzsākšanas datums;

7) paredzētais pārbaudes grafiks un termiņš, kurā ieinteresētās personas var pieteikt piedalīšanos pārbaudē, rakstveidā iesniedzot argumentus.

(3) Paziņojumā par iepriekšēja lēmuma pieņemšanu iekļauj pietiekami detalizētu iegūtās informācijas un secinājumu izklāstu, kā arī:

1) to zināmo eksportētāju un ražotāju nosaukumus, kuru prece pakļauta pārbaudei;

2) pārbaudāmās preces aprakstu, kas ir būtisks muitai, un preces kodu saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;

3) dempinga starpības lielumu, ja noteikts, ka tāda ir, un informāciju, pamatojoties uz kuru šī dempinga starpība noteikta, arī normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanai izmantotās metodoloģijas aprakstu, visas korekcijas, kas veiktas, salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenu, kā arī salīdzināšanas metodi;

4) lēmuma pamatojumu, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs ir atteicies noteikt individuālo dempinga starpību atbilstoši labprātīgi iesniegtajai informācijai, kā tas noteikts šā likuma 17.panta sestajā daļā;

5) faktorus, kas bijuši par pamatu zaudējumu un cēloniskās saiknes noteikšanai, kā arī informāciju par citiem faktoriem, neskaitot dempingu;

6) piemēroto pagaidu pasākumu apjomu un iemeslus, kādēļ šādi pagaidu pasākumi nepieciešami zaudējumu novēršanai pārbaudes laikā.

(4) Paziņojumā par galīgo lēmumu iekļauj visu būtisko informāciju, kas attiecas uz konkrēto lietu un lēmuma pieņemšanas iemesliem, arī:

1) to zināmo eksportētāju un ražotāju nosaukumus, kuru prece pakļauta pārbaudei;

2) pārbaudāmās preces aprakstu un preces kodu saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;

3) dempinga starpības lielumu, ja noteikts, ka tāda ir, un informāciju, pamatojoties uz kuru šī dempinga starpība noteikta, arī normālās vērtības un eksporta cenas noteikšanai izmantotās metodoloģijas aprakstu, visas korekcijas, kas veiktas, salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenu, kā arī salīdzināšanas metodi;

4) lēmuma pamatojumu, ja Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs ir atteicies noteikt individuālo dempinga starpību atbilstoši labprātīgi iesniegtajai informācijai, kā tas noteikts šā likuma 17.panta sestajā daļā;

5) faktorus, kas bijuši par pamatu zaudējumu un cēloniskās saiknes noteikšanai, kā arī informāciju par citiem faktoriem, neskaitot dempingu;

6) citus iemeslus, uz kuru pamata pieņemts galīgais lēmums;

7) eksportētāju un importētāju būtisku argumentu vai lūgumu pieņemšanas vai noraidīšanas iemeslus;

8) piemērojamo antidempinga maksājumu apmēru, arī apsvērumus, kas ir būtiski valsts interešu izvērtēšanai, un to, vai maksājums, kas ir mazāks par dempinga starpību, būtu pietiekams, lai novērstu zaudējumus vietējiem ražotājiem;

9) šāda lēmuma pieņemšanas iemeslu, ja galīgais antidempinga maksājums tiek piemērots importam, attiecībā uz kuru veikti pagaidu pasākumi.

(5) Paziņojumā par pārbaudes pārtraukšanu, turpināšanu vai izbeigšanu tiek iekļauti pārbaudes gaitā izdarītie secinājumi un attiecīgā lēmuma pieņemšanas iemesli.

(6) Paziņojumā par cenu labojumu pieņemšanu ietverama tā cenu labojumu daļa, kura nav konfidenciāla, un detalizēts iegūtās informācijas un secinājumu izklāsts par konkrēto lietu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2000. un 16.04.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.05.2003.)

47.pants. Antidempinga pasākuma atlikšana

Valsts interesēs uz laiku līdz deviņiem mēnešiem var atlikt attiecīgo pasākumu veikšanu saskaņā ar šā likuma noteikumiem. Atlikšanu var pagarināt līdz vienam gadam. Pasākumu veikšanu var atlikt vienīgi tajos gadījumos, kad tirgus apstākļi ir īslaicīgi mainījušies un Valsts iekšējā tirgus aizsardzības birojs konstatē, ka pasākumu veikšana nav valsts interesēs, un dod iespēju vietējiem ražotājiem izteikt savu viedokli. Pasākumus var atjaunot, ja apstākļi, kuru dēļ notikusi atlikšana, vairs nepastāv.

48.pants. Pārsūdzēšana

Ieinteresētā puse, kas piedalās pārbaudē, pārskatīšanā vai atmaksāšanas procedūrā, var pārsūdzēt tiesā Valsts iekšējā tirgus aizsardzības biroja galīgo lēmumu par antidempinga maksājumu piemērošanu, kā arī ar pārskatīšanu un atmaksāšanu saistītos lēmumus mēneša laikā pēc attiecīgā lēmuma saņemšanas.

Likums stājas spēkā 2000.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 1999.gada 16.decembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2000.gada 5.janvārī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 16.12.1999.Stājas spēkā: 01.07.2000.Zaudē spēku: 01.05.2004.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 2/3 (1913/1914), 05.01.2000.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2, 27.01.2000.
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
40
{"selected":{"value":"20.05.2003","content":"<font class='s-1'>20.05.2003.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"20.05.2003","iso_value":"2003\/05\/20","content":"<font class='s-1'>20.05.2003.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2001","iso_value":"2001\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2001.-19.05.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2000","iso_value":"2000\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2000.-22.03.2001.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
20.05.2003
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva