1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija (turpmāk tekstā — "revīzija") pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas (turpmāk tekstā — "procesa virzītājs") pieprasījuma un kādā veidā noformējami revīzijas materiāli.

2. Lai iegūtu lietai nepieciešamās ziņas un pierādījumus, procesa virzītājam Latvijas kriminālprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā ir tiesības noteikt revīziju valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās neatkarīgi no to īpašuma formas un uzņēmējdarbības veida (turpmāk tekstā — "revidējamais objekts").

3. Revīzija, ko veic pēc procesa virzītāja pieprasījuma, ir revidējamā objekta pārbaude dabā, kā arī ar grāmatvedības dokumentu palīdzību, ja nepieciešams, veicot pretpārbaudes ar revidējamo objektu saistītajās valsts un pašvaldību iestādēs, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās neatkarīgi no to īpašuma formas un uzņēmējdarbības veida. Revīzijas gaitā vispusīgi izpēta un analizē revidējamā objekta saimniecisko un finansiālo darbību noteiktā laikposmā, pārbauda, vai nav pārkāpti likumi un citi normatīvie akti , kā arī vai ir pareizi aprēķināti un pilnā apmērā samaksāti nodokļi un citi obligātie maksājumi.

(MK 04.08.1998. noteikumu Nr.287 redakcijā)

4. Revidents šo noteikumu izpratnē ir zvērināts revidents, auditorfirma, Valsts policijas Ekspertīžu centra Revidentu nodaļa vai ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes iekšējās revīzijas struktūrvienība, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem savas kompetences ietvaros ir tiesīga veikt revīziju un kuru revīzijas veikšanai ir izraudzījies procesa virzītājs.

(MK 04.08.1998. noteikumu Nr.287 redakcijā)

5. Revidenta tiesības un pienākumus nosaka likumi un citi tiesību akti.

6. Revidents var veikt pilnu, daļēju, kā arī papildu un atkārtotu revidējamā objekta revīziju.

7. Pilnajā revīzijā tiek pārbaudīti un analizēti visi revidējamā objekta darījumi, ražošana un cita veida darbība, saņemtie kredīti un to izlietojums, izdevumi un ieņēmumi, peļņa, kase, skaidrās naudas operācijas, norēķini ar budžetu, grāmatvedības uzskaite un citi ar revidējamā objekta darbību saistītie jautājumi, kā arī to atbilstība tiesību aktiem.

8. Daļējā revīzijā tiek pārbaudīti un analizēti atsevišķi revidējamā objekta saimnieciskās un finansiālās darbības jautājumi vai konkrēti darījumi.

9. Revidentam jāveic atkārtota vai papildu revīzija, ja to pieprasa procesa virzītājs.

10. Ja nepieciešams, revīzijas veikšanai var pieaicināt speciālistus, kuriem ir speciālas zināšanas kādā revīzijai nepieciešamā nozarē.

11. Lai uzsāktu revīziju, ir nepieciešamas šādas ziņas:

11.1. revidējamā objekta reģistrācijas numurs attiecīgajā Tieslietu ministrijas reģistru iestādē;

11.2. revidējamā objekta pilns nosaukums, adrese un atbildīgās amatpersonas;

11.3. revidējamā objekta grāmatvedības dokumentu atrašanās vieta;

11.4. lietas būtības apraksts un konstatētie pārkāpumi;

11.5. grāmatvedības dokumenti, kuri ir procesa virzītāja rīcībā;

11.6. laikposms, par kuru jāveic revīzija;

11.7. procesa virzītāja uzdotie jautājumi;

11.8. vieta, kur nepieciešams veikt inventarizāciju un pretpārbaudes;

11.9. citi ar lietu saistīti konkrēti jautājumi.

12. Revīzija sākas ar dienu, kad ir norīkots revidents. Revīzijas beigu termiņu nosaka procesa virzītājs.

13. Mainīt revīzijas gaitu revidents ir tiesīgs tikai pēc procesa virzītāja rakstiska pieprasījuma.

14. Ja revīzijai sagatavoto dokumentu daudzums nenodrošina revīzijas veikšanu pieprasītajā apjomā, revidentam ir tiesības dokumentu trūkuma dēļ neatbildēt uz atsevišķiem jautājumiem, motivējot atteikumu.

15. Revīziju veic procesa virzītāja norādītās vietās, arī revidējamajā objektā, ja ir nodrošināta revīzijas dokumentu pilnīga saglabāšana.

16. Revīzijas rezultāti jāapkopo:

16.1. aktā, ja tiek pārbaudīti atsevišķi jautājumi, fakti vai notikumi;

16.2. pārskatā, ja tiek pārbaudīta uzņēmuma grāmatvedības uzskaites atbilstība uzņēmējdarbības rezultātiem un tiesību aktiem.

17. Titullapā jānorāda:

17.1. attiecīgā revīzijas akta vai pārskata sastādīšanas vieta un laiks;

17.2. revidenta amats, vārds un uzvārds;

17.3. revīzijas pieprasītājs;

17.4. revidējamā objekta pilns nosaukums, reģistrācijas numurs un datums, kā arī adrese;

17.5. revidējamā objekta atbildīgās amatpersonas vārds un uzvārds;

17.6. saimnieciski finansiālās darbības laikposms, par kuru veikta revīzija;

17.7. revīzijā izmantotie dokumenti: pilnīgi pārbaudītie un izlases veidā pārbaudītie dokumenti;

17.8. revīzijas sākuma un beigu datums;

17.9. vieta, kur izdarītas pretpārbaudes.

18. Ja pārbaudāmajā laikposmā revidējamajā objektā ir notikusi vadītāja vai īpašnieka maiņa, revīzijas aktā vai pārskatā jānorāda visu attiecīgo personu vārds un uzvārds.

19. Sastādot revīzijas aktu vai pārskatu, revīzijā atklātos pārkāpumus grupē pēc to rakstura, izsmeļoši apraksta un pamato ar dokumentiem, kurus pievieno aktam vai pārskatam. Revīzijas aktam vai pārskatam pievieno revidenta atzinumu, kurā ir sniegtas atbildes uz procesa virzītāja uzdotajiem jautājumiem.

20. Ja revīziju ir veikuši vairāki revidenti un viņu domas nesaskan, katrs revidents pievieno revīzijas aktam vai pārskatam savu atzinumu.

21. Revīzijas aktam vai pārskatam jāpievieno:

21.1. revīzijas gaitā sastādīto starpaktu kopijas;

21.2. pretpārbaužu akti;

21.3. inventarizācijas un kontrolmērījumu dokumenti;

21.4. izziņas, kas izsniegtas par revidējamo objektu;

21.5. šo noteikumu 10.punktā minēto speciālistu atzinumi;

21.6. revīzijas gaitā izdarītie fotouzņēmumi;

21.7. analīzes materiāli;

21.8. revidējamā objekta amatpersonu un darbinieku paskaidrojumi;

21.9. revidentu atzinumi par šo noteikumu 21.8.apakšpunktā minētajiem paskaidrojumiem;

21.10. citi ar revīziju saistītie materiāli un dokumenti.

22. Revīzijas aktu vai pārskatu sastāda trijos oriģināleksemplāros.

23. Revīzijas aktu vai pārskatu paraksta revidents (revidenti).

24. Vienu no revīzijas akta vai pārskata eksemplāriem izsniedz revidējamā objekta atbildīgajai amatpersonai, kura, to saņemot, parakstās visos trijos eksemplāros par revīzijas akta vai pārskata saņemšanu. Ja minētā amatpersona atsakās parakstīties, par to izdarāma atzīme visos trijos revīzijas aktos vai pārskata eksemplāros.

25. Pirmo revīzijas vai pārskata eksemplāru, kam pievienoti nepieciešamie dokumenti un paskaidrojumi, nosūta procesa virzītājam, bet trešais eksemplārs tiek uzglabāts pie revidenta.

26. Ja revidējamā objekta atbildīgajai amatpersonai ir iebildes, tā pirms sava paraksta izdara ierakstu "ar iebildi (iebildēm)".

27. Iebildes, pamatojot tās ar attiecīgiem dokumentiem, 30 dienu laikā rakstiski jāiesniedz revidentam vai institūcijai, kura veic revīziju.

28. Revidents sagatavo rakstisku atzinumu par iesniegtajām iebildēm un 30 dienu laikā dara to zināmu revidējamā objekta vadībai, kā arī informē par to procesa virzītāju.

29. Ja revīzijas gaitā tiek konstatēti likumu pārkāpumi, revidentam attiecīgie revīzijas materiāli jāiesniedz nodokļu administrācijai.

30. Revīzijas materiālus kopā ar pavadvēstuli, kurā ir norādīti visi revīzijas aktam pievienotie dokumenti, revidents nodod procesa virzītājam.

(Nodaļa MK 04.08.1998. noteikumu Nr.287 redakcijā)

31. Veicot revīziju pēc procesa virzītāja pieprasījuma, revidentam ir tiesības:

31.1. pārbaudīt visus dokumentus, kas attiecas uz veicamo revīziju, naudas apriti un skaidrās naudas atlikumu, kā arī vērtspapīrus, pamatlīdzekļus un citas materiālās vērtības;

31.2. veikt pretpārbaudes jautājumos, kas attiecas uz veicamo revīziju;

31.3. ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai saņemt paskaidrojumus no amatpersonām un privātpersonām;

31.4. saņemt no amatpersonām nepieciešamās izziņas, kā arī dokumentu norakstus un, ja nepieciešams, izņemt dokumentu oriģinālus, sastādot attiecīgu aktu;

31.5. pieprasīt veikt pamatlīdzekļu, preču un materiālo vērtību, naudas līdzekļu un norēķinu inventarizācijas, kā arī piedalīties tajās un, ja nepieciešams, aizzīmogot kases un kasu telpas, noliktavas un arhīvus;

31.6. saskaņā ar likumiem saņemt no kredītiestādēm ziņas par revidējamā objekta kontiem un veiktajām banku operācijām;

31.7. pieaicināt speciālistus, kuriem ir speciālas zināšanas kādā revīzijai nepieciešamā nozarē.

32. Revidējamā objekta amatpersonu pienākums ir atbalstīt revidentus sekmīgi veikt revīziju. Revidenta pieprasītās ziņas un materiāli iesniedzami divu nedēļu laikā, ja pieprasījumā nav noteikts īsāks laiks. Par revidenta likumīgo prasību neizpildi personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

33. Revidentam ir tiesības netraucēti apmeklēt valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības neatkarīgi no to īpašuma formas un uzņēmējdarbības veida, ja tas nepieciešams ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai.

34. Revidentam aizliegts izpaust revīzijas datus un nodot revīzijas materiālus citām personām.

35. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1991.gada 28.decembra rīkojumu nr.572-r "Par revīziju veikšanu pamatlīdzekļu nodošanas, pārdošanas un iznomāšanas darījumos".