Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Sugu un biotopu aizsardzības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) biotopi — dabiskas vai daļēji dabiskas izcelsmes sauszemes vai ūdens teritorijas, ko raksturo noteiktas ģeogrāfiskas, abiotiskas un biotiskas pazīmes;

2) dzīvotne — noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā;

3) mikroliegums — teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina;

4) populācija — vienas sugas indivīdu grupa, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai biotopu;

5) sugas — savvaļas dzīvnieku, putnu, augu, sēņu un ķērpju sugas (arī pasugas) to zinātniskajā nozīmē;

6) sugu introdukcija — Latvijas dabai neraksturīgu sugu ieviešana;

7) sugu reintrodukcija — agrāk izzudušu sugu populāciju atjaunošana.

2.pants. Likuma mērķi

Likuma mērķi ir šādi:

1) nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot Latvijai raksturīgo faunu, floru un biotopus;

2) regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību;

3) veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām;

4) regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas kārtību.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums regulē jautājumus, kas saistīti ar:

1) augu, sēņu un ķērpju sugām, to dzīvotnēm, šo sugu indivīdiem visās to attīstības stadijās, kā arī sugu indivīdu atpazīstamajām daļām;

2) dzīvnieku sugām, to dzīvotnēm, šo sugu indivīdiem visās to attīstības stadijās, putnu olām un ilggadīgām ligzdām, kā arī beigtajiem indivīdiem vai to daļām;

3) īpaši aizsargājamiem biotopiem.

II nodaļa
Valsts pārvalde sugu un biotopu aizsardzībā

4.pants. Ministru kabineta kompetence

Ministru kabinets nosaka:

1) īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstus;

2) īpaši aizsargājamo biotopu sarakstus;

3) zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu;

4) mikroliegumu izveidošanas kārtību un to aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumus;

5) šajā likumā noteikto atļauju izsniegšanas kārtību;

6) kārtību, kādā zemes lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem;

7) Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

5.pants. Vides ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu kompetence

Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes saskaņā ar šo likumu:

1) nodrošina īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības uzraudzību;

2) veic nepieciešamos pasākumus, lai uzturētu īpaši aizsargājamo sugu populācijas tādā stāvoklī, kas atbilst Latvijas apstākļiem;

3) veicina visu vietējo sugu un biotopu saglabāšanu, kā arī, ja nepieciešams, to atjaunošanu un optimālu biotopu platību uzturēšanu;

4) nosaka īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādes kārtību un sekmē šo plānu ieviešanu;

5) var ierosināt ierobežot, apturēt vai aizliegt sugu un biotopu izmantošanu, ja tā var apdraudēt populāciju un biotopu eksistenci;

6) izsniedz šajā likumā noteiktās atļaujas, kā arī anulē tās, ja attiecīgās darbības apdraud vietējo savvaļas sugu un biotopu stāvokli;

7) sagatavo šā likuma 16.pantā minēto ziņojumu un publicē to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

8) nodrošina īpaši aizsargājamo sugu un biotopu monitoringu un veic īpaši aizsargājamo sugu indivīdu nejaušas sagūstīšanas vai nogalināšanas gadījumu uzskaiti;

9) nosaka mikroliegumus (izņemot meža zemes un īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietas);

10) nosaka mikroliegumus likumos noteiktajos dabas rezervātos un nacionālajos parkos;

11) nodrošina ziņojumu iesniegšanu Eiropas Komisijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

6.pants. Citu valsts institūciju kompetence

(1) Izglītības un zinātnes ministrija veicina šā likuma īstenošanai nepieciešamos pētījumus un zinātnisko darbu izstrādi.

(2) Valsts meža dienests nosaka mikroliegumus meža zemēs (izņemot meža zemes, kas atrodas šā likuma 5.panta 10.punktā minētajās teritorijās) un nodrošina to uzraudzību saskaņā ar meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(3) Valsts zivsaimniecības pārvalde nosaka mikroliegumus īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās.

III nodaļa
Sugu un biotopu aizsardzības prasības

7.pants. Sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības statuss

(1) Sugu un biotopu aizsardzība ir populāciju un biotopu saglabāšanai vai atjaunošanai optimālā stāvoklī nepieciešamais pasākumu kopums.

(2) Sugas aizsardzības uzdevums ir nodrošināt apstākļus, kas labvēlīgi ietekmē sugu un veicina optimālu tās populāciju izplatību un īpatņu skaitu populācijās. Sugas aizsardzība tiek uzskatīta par labvēlīgu, ja tās:

1) populācijas dinamikas dati rāda, ka suga ilgstoši nodrošina savu eksistenci kā raksturīgā biotopa dzīvotspējīga sastāvdaļa;

2) dabiskais izplatības areāls nesamazinās un nav paredzams, ka tas samazināsies tuvākajā nākotnē;

3) dzīvotņu izmēri ir pietiekami lieli un, iespējams, tādi saglabāsies, lai ilgstoši nodrošinātu optimālu īpatņu skaitu populācijās.

(3) Biotopa aizsardzības uzdevums ir nodrošināt tādu faktoru kopumu, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un tam raksturīgās sugas un veicina biotopa dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu izdzīvošanu ilgā laikposmā. Biotopa aizsardzība tiek uzskatīta par labvēlīgu, ja:

1) tā dabiskais izplatības areāls un platības, kur tas atrodams, ir stabilas vai paplašinās;

2) tam ir raksturīgā struktūra un funkcijas, kas nepieciešamas biotopa ilgstošai eksistencei, un paredzams, ka tās pastāvēs tuvākajā nākotnē;

3) ir nodrošināta labvēlīga tam raksturīgo sugu aizsardzība.

(4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos aizsardzības prioritāte tiek nodrošināta tai sugai vai biotopam, kura aizsardzībai attiecīgā teritorija vai mikroliegums ir izveidots.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

8.pants. Īpaši aizsargājamo sugu, biotopu un migrējošo putnu sugu aizsardzība

(1) Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu sarakstos tiek iekļautas apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas un biotopi vai sugas, kuras apdzīvo specifiskus biotopus. Īpaši aizsargājamās sugas un biotopi atrodas īpašā valsts aizsardzībā.

(2) Īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības nodrošināšanai to dzīvotnēs var noteikt mikroliegumus atbilstoši mikroliegumu izveidošanas kārtībai.

(3) Institūcija, kas ir atbildīga par mikroliegumu noteikšanu saskaņā ar mikroliegumu aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumiem, par mikroliegumu noteikšanu informē zemes īpašniekus un pastāvīgos lietotājus.

(4) Šā likuma normas attiecināmas arī uz sastopamajām migrējošo putnu sugām, kuras nav ietvertas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

9.pants. Zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju pienākumi

Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums:

1) veicināt sugu un biotopu daudzveidības saglabāšanu;

2) ziņot Valsts vides dienesta attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei (turpmāk — reģionālā vides pārvalde) par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izmaiņām un faktoriem, kas pasliktina to stāvokli, kā arī par aizsardzības prasību neievērošanu;

3) neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli;

4) nodrošināt migrējošiem dzīvniekiem (arī putnu sugām, kas nav iekļautas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos) netraucētu atpūtu un barošanos migrācijas sezonas laikā, ieviest saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

10.pants. Zemes īpašnieku un pastāvīgo lietotāju tiesības uz kompensāciju

(1) Zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir tiesības saņemt no Latvijas vides aizsardzības fonda līdzekļiem kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem.

(2) Zemes īpašniekiem ir tiesības uz normatīvajos aktos noteikto kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos.

(3) Zemes īpašnieks var saņemt kompensāciju tikai tādā apmērā, kādā to nesedz viņam jau piešķirtie citi valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības maksājumi, kas tieši vai netieši paredzēti par tiem pašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem vai īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, par kuriem normatīvajos aktos paredzēta kompensācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

11.pants. Aizliegtās darbības ar īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem

Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem, visās to attīstības stadijās ir aizliegtas šādas darbības:

1) jebkura mērķtiecīga ķeršana vai nogalināšana;

2) apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvmešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana;

3) apzināta olu bojāšana, to izņemšana no ligzdām vai kolekcionēšana;

4) vairošanās vietu iznīcināšana vai bojāšana;

5) turēšana nebrīvē, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.

12.pants. Aizliegtās darbības ar īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem

Attiecībā uz īpaši aizsargājamo sugu augiem, sēnēm un ķērpjiem vai to daļām visās attīstības stadijās ir aizliegtas šādas darbības:

1) lasīšana, noplūkšana un izrakšana, kā arī dzīvotņu postīšana;

2) savvaļā ievāktu augu audzēšana, kolekcionēšana, transportēšana, dāvināšana, pārdošana vai mainīšana, kā arī piedāvāšana pārdošanai vai apmaiņai.

13.pants. Īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšana

Iegūstot īpaši aizsargājamās sugas indivīdus, jānodrošina labvēlīga šīs sugas aizsardzība un jāievēro šajā likumā noteiktie iegūšanas noteikumi. Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai nepieciešama ikreizēja atļauja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

14.pants. Īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanas vai traucēšanas noteikumi

Īpaši aizsargājamo sugu indivīdus atļauts iegūt vai traucēt izņēmuma gadījumā, ja nav pieņemamas alternatīvas un tas nekaitē attiecīgo populāciju labvēlīgai aizsardzībai to dabiskajā izplatības areālā, šādos nolūkos:

1) savvaļas faunas un floras aizsardzības un biotopu saglabāšanas interesēs;

2) lai novērstu nopietnu kaitējumu lauksaimniecībai, lopkopībai, mežsaimniecībai, zivsaimniecībai, medību saimniecībai un citiem zemes izmantošanas veidiem, kā arī ūdeņu kvalitātei;

3) sabiedrības veselības un drošības interesēs;

4) zinātniskās pētniecības un izglītojošos nolūkos (to skaitā muzeju vajadzībām).

15.pants. Ierobežoti izmantojamās īpaši aizsargājamās sugas

Attiecībā uz ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem piemērojamas visas šajā likumā noteiktās normas, izņemot 13., 14., 22. un 23.pantā minētos nosacījumus. Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu indivīdus ir atļauts iegūt limitētos apmēros normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja tas nekaitē attiecīgo sugu populācijas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā tās dabiskajā izplatības areālā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

16.pants. Sabiedrības informēšana par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanu

(1) Ne retāk kā reizi divos gados Dabas aizsardzības pārvalde sagatavo sabiedrībai pieejamu ziņojumu par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iegūšanu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajā ziņojumā ietverama šāda informācija:

1) sugas, uz kurām attiecas izņēmums, un šā izņēmuma iemesli;

2) riska novērtējums, kā arī norāde uz piedāvātajām un noraidītajām alternatīvām, izmantotie zinātniskie dati;

3) līdzekļi, ierīces vai paņēmieni, ar kuriem tika veikta dzīvnieku vai putnu atbaidīšana, sagūstīšana vai nogalināšana;

4) izņēmuma piemērošanas vieta un laiks;

5) institūcija, kas ir pilnvarota paziņot un pārbaudīt, kā tiek ievēroti noteikumi, un izlemt, kādus līdzekļus, ierīces vai paņēmienus drīkst izmantot, cik lielā apmērā un kādas institūcijas to drīkst darīt, un kuras personas veic šo uzdevumu;

6) veiktie uzraudzības pasākumi un to rezultāti.

(3) Dabas aizsardzības pārvalde ievieto šā panta pirmajā daļā minēto ziņojumu savā mājaslapā internetā un nodrošina tā pieejamību sabiedrībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

17.pants. Sugu un biotopu aizsardzības plāni

Ja kādai sugai vai biotopam ir nepieciešami īpaši aizsardzības pasākumi, attiecīgās sugas vai biotopa aizsardzību nodrošina saskaņā ar aizsardzības plānu. Sugu un biotopu aizsardzības plānus apstiprina par vides aizsardzību atbildīgais ministrs.

IV nodaļa
Sugu introdukcija un reintrodukcija

18.pants. Sugu introdukcijas noteikumi

(1) Aizliegta Latvijas dabai neraksturīgu sugu introdukcija un izlaišana dabā.

(2) Lai apmierinātu neatliekamas ekonomiskās vai sociālās vajadzības, sugu introdukcija ir pieļaujama tikai ar atļauju, kuru izsniedz pēc tam, kad veikts ietekmes uz vidi novērtējums.

(3) Introdukcijas iniciators veic introducēto populāciju monitoringu un introdukcijas ekoloģisko efektu pētījumus un reizi divos gados monitoringa pētījumu rezultātus iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

19.pants. Sugu reintrodukcijas nosacījumi

Ja sugas reintrodukcija ir nepieciešama sugas saglabāšanai vai atjaunošanai, reintrodukciju var veikt, saņemot ikreizēju Dabas aizsardzības pārvaldes izdotu atļauju, kuras pamatā ir attiecīgās nozares institūcijas eksperta atzinums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

20.pants. Sugu reintrodukcijas noteikumi

Sugu reintrodukcija ir atļauta, ja:

1) tiek saglabāta donorpopulācijas struktūra un pašatjaunošanās spēja;

2) izraudzītās teritorijas (reģiona) ekoloģiskā atbilstība reintrodukcijai ir zinātniski pamatota un atjaunojamai populācijai tiks nodrošināts aizsardzības režīms;

3) reintrodukcijai ir izraudzītas ekoloģiski un ģenētiski visradnieciskākās populācijas;

4) reintrodukcijas iniciators veic reintroducēto populāciju monitoringu un reintrodukcijas ekoloģisko efektu pētījumus un reizi divos gados monitoringa pētījumu rezultātus iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

20.1pants. Lēmuma pieņemšanas termiņš un apstrīdēšanas kārtība

(1) Dabas aizsardzības pārvalde 90 dienu laikā pēc introdukcijas vai reintrodukcijas iniciatora iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu sugu introdukcijai vai reintrodukcijai vai atteikumu izsniegt šādu atļauju.

(2) Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemto lēmumu par atļaujas izsniegšanu sugu introdukcijai vai reintrodukcijai vai atteikumu izsniegt šādu atļauju var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā mēneša laikā pēc lēmuma spēkā stāšanās.

(3) Vides pārraudzības valsts biroja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību.

(15.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

V nodaļa
Monitorings un uzskaite

21.pants. Monitoringa veikšanas nepieciešamība

Lai kontrolētu sugu un biotopu aizsardzību, veicams pastāvīgs monitorings un citi pētījumi, lai iegūtu:

1) sarakstus, kuros iekļautas uz izzušanas robežas esošās sugas vai īpaši apdraudētās sugas, ņemot vērā to dabisko izplatības areālu;

2) sarakstus, kuros iekļautas tās vietas un to ekoloģiskais raksturojums, kuras ir īpaši nozīmīgas migrējošām sugām to migrācijas ceļā, kā arī migrējošo sugu ziemošanas un ligzdošanas vietas;

3) datus par migrējošo sugu populāciju lielumu migrācijas ceļā, kā arī ziemošanas un ligzdošanas laikā;

4) datus par migrējošo putnu sugu populāciju lielumu, izmantojot gredzenošanas metodi;

5) datus par medību ietekmi uz dzīvnieku populāciju lielumu;

6) datus par saudzīgu ekoloģisko metožu ieviešanu, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus;

7) datus par atsevišķu sugu kā piesārņojuma indikatoru lomu;

8) datus par piesārņojuma atgriezenisko ietekmi uz augu un dzīvnieku populāciju lielumu.

22.pants. Nejauši bojā gājušo vai nelikumīgi sagūstīto dzīvnieku uzskaite

Katrai personai ir pienākums pieteikt attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē īpaši aizsargājamas sugas dzīvnieka vai putna nelikumīgas sagūstīšanas vai nejaušas nogalināšanas gadījumu. Reģionālā vides pārvalde atbilstoši saņemtajai informācijai veic nejauši bojā gājušo vai nelikumīgi sagūstīto dzīvnieku uzskaiti un reizi gadā nodod apkopoto informāciju Dabas aizsardzības pārvaldei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

23.pants. Beigti dzīvnieki

(1) Jebkurš beigts īpaši aizsargājamas sugas zīdītājs vai putns ir valsts īpašums, un tas nododams valsts aģentūrai "Latvijas Dabas muzejs". No minētajiem zīdītājiem vai putniem izgatavotie izbāžņi nav pārdodami vai citādi komerciāli izmantojami.

(2) Izbāžņus personiskai glabāšanai var izgatavot tikai no likumīgā ceļā iegūtiem medījamiem dzīvniekiem vai likumīgā ceļā iegūtām zivīm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

Pārejas noteikums

(15.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.martam izdod šā likuma 4.panta 7.punktā minētos noteikumus.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(15.09.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2005.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Padomes 1992.gada 21.maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

2) Eiropas Padomes 1979.gada 2.aprīļa direktīvas 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 16.martā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2000.gada 5.aprīlī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 16.03.2000.Stājas spēkā: 19.04.2000.Tēma:  Vides tiesības; Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība; Dzīvnieku aizsardzībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 121/122, 05.04.2000.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 9, 04.05.2000.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
3941
{"selected":{"value":"11.10.2005","content":"<font class='s-1'>11.10.2005.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"13.10.2017","iso_value":"2017\/10\/13","content":"<font class='s-1'>13.10.2017.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-12.10.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.10.2015","iso_value":"2015\/10\/28","content":"<font class='s-1'>28.10.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.03.2014","iso_value":"2014\/03\/21","content":"<font class='s-1'>21.03.2014.-27.10.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-20.03.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2010","iso_value":"2010\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2010","iso_value":"2010\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2010.-13.07.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-31.03.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.06.2009","iso_value":"2009\/06\/10","content":"<font class='s-1'>10.06.2009.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-09.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.10.2005","iso_value":"2005\/10\/11","content":"<font class='s-1'>11.10.2005.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.04.2000","iso_value":"2000\/04\/19","content":"<font class='s-1'>19.04.2000.-10.10.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
11.10.2005
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva