1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā organizējamas valsts un pašvaldību īpašumā esošu dzīvokļu vai viendzīvokļa māju izsoles, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums (tālāk tekstā — "neizīrēts dzīvoklis"), daudzdzīvokļu māju izsoles, kurās esošie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas nav izīrētas vai iznomātas (tālāk tekstā — "neizīrēta daudzdzīvokļu māja"), mākslinieku darbnīcu izsoles, par kuru lietošanu nav noslēgts neapdzīvojamās telpas nomas līgums (tālāk tekstā — "neiznomāta mākslinieku darbnīca"), un iznomātu un neiznomātu neapdzīvojamo telpu (tālāk tekstā — "neapdzīvojama telpa") izsoles.

2. Izsoli organizē valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” vai republikas pilsētu vai novadu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (turpmāk – privatizācijas komisija) pēc tam, kad privatizācijas objekts ir novērtēts saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un citiem tiesību aktiem.

(MK 17.06.2009. noteikumu Nr.558 redakcijā; 2.punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.10.2009., sk. grozījumu 3.punktu)

3. Privatizācijas komisija izstrādā un apstiprina katra privatizācijas objekta izsoles noteikumus saskaņā ar Civillikumu, likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju", šiem noteikumiem un citiem tiesību aktiem.

4. Privatizācijas komisijai izsoles noteikumos jānosaka:

4.1. izsolāmā privatizācijas objekta raksturojums, kurā fiksētas galvenās lietas un ar tām saistītās būtiskās daļas;

4.2. privatizācijas objekta sākotnējā cena;

4.3. privatizācijas objekta cenas paaugstinājums izsoles gaitā;

4.4. izsoles dalībnieka reģistrācijas maksas apmērs;

4.5. drošības naudas apmērs, bet ne lielāks par 10 procentiem no privatizējamā objekta sākotnējās cenas;

4.6. samaksas nosacījumi, ja privatizācijas objekts ir nosolīts;

4.7. privatizācijas objekta apgrūtinājumi;

4.8. izsoles norises vieta un laiks.

(Grozīts ar MK 29.09.1998. noteikumiem Nr.373)

4.¹ Ja neizīrēts valsts vai pašvaldības dzīvoklis izsolei tiek nodots līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, izsoles sākotnējo cenu nosaka divu sertifikātu apmērā par vienu dzīvokļa kopējās platības kvadrātmetru vai attiecīgi euro atbilstoši sertifikātu nominālvērtībai.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.373 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.912; grozījumi punktā stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

5. Privatizācijas komisija izsoles noteikumos var paredzēt arī citus nosacījumus.

6. Ja privatizācijas objektu izsola atkārtoti, privatizācijas komisija izsoles noteikumos var noteikt zemāku sākotnējo cenu.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.373 redakcijā)

7. Lai nodrošinātu ar izsoles organizēšanu saistīto tehnisko jautājumu risināšanu, privatizācijas komisija var izveidot darba grupu.

8. Privatizācijas komisija var uzticēt izsoles organizēšanu uzņēmējsabiedrībai, kuras statūti paredz minētās darbības veikšanu.

9. Privatizācijas komisija ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms izsoles dienas izvieto publisko piedāvājumu redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes un privatizācijas komisijas ēkas, kā arī publicē to oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Grozīts ar MK 02.07.1996. noteikumiem Nr.241; MK 21.01.1997. noteikumiem Nr.42; MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.912)

10. Privatizācijas komisija var izvietot paziņojumu par publisko piedāvājumu pie privatizējamā objekta, kā arī paziņot par publisko piedāvājumu ar sabiedrības informācijas līdzekļu starpniecību.

10.¹ Pašvaldību īpašumā esošu dzīvokļu vai viendzīvokļa māju, daudzdzīvokļu māju, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu publisko piedāvājumu sagatavošanu publicēšanai un publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" finansē no likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 67.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtajiem līdzekļiem.

(MK 01.06.2004. noteikumu Nr.516 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.912)

11. Izsoles dalībniekus reģistrē publiskajā piedāvājumā norādītajā vietā un laikā.

12. Par izsoles dalībniekiem var reģistrēt visas personas, kurām saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" ir tiesības pieteikties uz dzīvojamo māju privatizācijas objektu atklātajām izsolēm. Izsolē vispirms ir tiesības piedalīties likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 15., 16., 17., 18., 21. un 22.pantā minētajām personām, ievērojot šajos pantos noteikto secību.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.373 redakcijā)

13. Fiziskajām un juridiskajām personām reģistrācijas maksu nosaka attiecīgā privatizācijas komisija, ievērojot šādus nosacījumus:

13.1. reģistrācijas maksa dzīvokļu izsolēs nedrīkst pārsniegt 170,74 euro;

13.2. reģistrācijas maksa mākslinieku darbnīcu izsolēs nedrīkst pārsniegt 284,57 euro;

13.3. reģistrācijas maksa neapdzīvojamo telpu izsolēs nedrīkst pārsniegt 569,15 euro;

13.4. reģistrācijas maksa viendzīvokļa un daudzdzīvokļu māju izsolēs nedrīkst pārsniegt 569,15 euro.

(MK 24.09.2013. noteikumu Nr.912 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

14. Reģistrācijas maksa ir ieskaitāma attiecīgās privatizācijas komisijas norādītajā kontā un izmantojama izsoļu organizēšanas izdevumu segšanai. Reģistrācijas maksa netiek atmaksāta, izņemot šo noteikumu 36. un 47.punktā noteiktos gadījumus.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.373 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.06.2004. noteikumiem Nr.516)

15. Izsoles dalībnieki (fiziskās un juridiskās personas) pārskaita privatizācijas komisijas noteikto drošības naudu šo noteikumu 14.punktā minētajā kontā.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.373 redakcijā)

16. Lai reģistrētos par izsoles dalībnieku, jāiesniedz privatizācijas pieteikums un jāuzrāda šādi dokumenti:

16.1. fiziskajām personām:

16.1.1. pase vai cits personu apliecinošs dokuments;

16.1.2. kvīts par reģistrācijas maksas un drošības naudas samaksu;

16.1.3. sertifikātu grāmatiņa;

16.2. ja fiziskā persona vēlas reģistrēties uz neizīrēta dzīvokļa izsoli saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 15.panta pirmo daļu un 21.panta pirmo daļu, papildus 16.1.apakšpunktā minētajiem dokumentiem, ja nepieciešams, jāiesniedz šādi dokumenti:

16.2.1. pašvaldības izsniegta izziņa par to, ka māja, kurā dzīvo īrnieks, atrodas avārijas stāvoklī vai kļuvusi nederīga dzīvošanai stihiskas nelaimes rezultātā;

16.2.2. pašvaldības izsniegta izziņa par to, ka attiecīgā persona īrē dzīvojamo telpu denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā vai mājā, kuras bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki ir iesnieguši pieteikumu par īpašuma tiesību atjaunošanu;

16.2.3. pašvaldības izsniegta izziņa par to, ka ģimene ir reģistrēta pašvaldībā palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumā;

16.2.4. izziņa vai izziņas no dzīvesvietas;

16.2.5. tiesas sprieduma noraksts par fiziskās personas izlikšanu no dzīvojamām telpām, ierādot citu, ne mazāk labiekārtotu, dzīvojamo telpu;

16.3. juridiskajām personām:

16.3.1. juridiskās personas pārstāvja (pilnvarotās personas) pilnvara un uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas apliecība;

16.3.2. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) statūti;

16.3.3. Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta izziņa, kas apliecina, ka juridiskajai personai nav nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda;

16.3.4. (svītrots ar MK 17.06.2009. noteikumiem Nr.558);

16.3.5. kvīts par izsoles reģistrācijas maksas samaksu;

16.3.6. kvīts vai bankas dokuments par drošības naudas samaksu;

16.3.7. (svītrots ar MK 29.09.1998. noteikumiem Nr.373).

(Grozīts ar MK 02.07.1996. noteikumiem Nr.241; MK 29.09.1998. noteikumiem Nr.373; MK 17.06.2009. noteikumiem Nr.558)

17. Pirms izsoles tās dalībniekus reģistrē uzskaites žurnālā, kurā jānorāda šādas ziņas:

17.1. izsoles objekts;

17.2. izsoles dalībnieka kārtas numurs;

17.3. fiziskajām personām — izsoles dalībnieka vārds, uzvārds, personas kods un adrese;

17.4. juridiskajām personām — juridiskās personas pilns nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā, juridiskās personas pārstāvja (pilnvarotās personas) vārds, uzvārds un personas kods;

17.5. atzīme par drošības naudas un reģistrācijas maksas samaksu.

18. Izsoles organizētājs izsniedz reģistrētajam izsoles dalībniekam izsoles dalībnieka reģistrācijas apliecību (1.pielikums) saskaņā ar uzskaites žurnālā minētajiem datiem.

19. Privatizācijas komisijai (izsoles organizētājam) nav tiesību iepazīstināt fiziskās un juridiskās personas ar ziņām par izsoles dalībniekiem.

20. Fiziskās un juridiskās personas netiek reģistrētas par izsoles dalībniekiem šādos gadījumos:

20.1. ja vēl nav sācies vai jau ir beidzies izsoles dalībnieku reģistrācijas termiņš;

20.2. ja nav uzrādīti šo noteikumu 16.punktā minētie dokumenti.

21. Ja pēc noteiktā reģistrācijas termiņa beigām tiek konstatēts, ka ir reģistrējies tikai viens izsoles dalībnieks, privatizācijas komisija pieņem lēmumu pārdot attiecīgo objektu vienīgajam izsoles dalībniekam.

22. Pēc privatizācijas komisijas lēmuma par privatizācijas objekta pārdošanu vienīgajam izsoles dalībniekam ar viņu tiek slēgts pirkuma līgums likumā noteiktajā kārtībā par attiecīgā objekta pārdošanu par izsoles sākuma cenu.

(Grozīts ar MK 29.09.1998. noteikumiem Nr.373)

23. Izsole notiek tādā gadījumā, ja uz to ierodas vismaz divi izsoles dalībnieki.

24. Ja noteiktajā laikā uz izsoli ierodas tikai viens tās dalībnieks, izsoli atliek uz divām stundām. Ja arī pēc tam neviens izsoles dalībnieks nav ieradies, izsoles organizētājs iepazīstina vienīgo izsoles dalībnieku ar viņa tiesībām.

25. Ja izsoles dalībnieks nav ieradies uz izsoli, viņam septiņu dienu laikā pēc izsoles dienas tiek atmaksāta drošības nauda. Reģistrācijas maksa atmaksāta netiek.

26. Izsoles dalībnieks pie ieejas izsoles telpās uzrāda izsoles dalībnieka reģistrācijas apliecību, saskaņā ar kuru viņam tiek izsniegta reģistrācijas kartīte. Reģistrācijas kartītes numurs atbilst uzskaites žurnālā un izsoles dalībnieka reģistrācijas apliecībā ierakstītajam izsoles dalībnieka kārtas numuram.

27. Izsoli vada privatizācijas komisijas norīkota persona — izsoles vadītājs — saskaņā ar attiecīgā privatizācijas objekta izsoles noteikumiem.

28. Izsoles gaita tiek protokolēta. Izsoles protokolā (2.pielikums) jāatspoguļo visas izsoles vadītāja un izsoles dalībnieku darbības izsoles gaitā.

29. Atklājot izsoli, tās vadītājs nosauc savu uzvārdu, protokolētāja uzvārdu un katra privatizācijas komisijas locekļa uzvārdu, raksturo izsolāmo objektu un paziņo tā sākotnējo cenu, kā arī summu, par kādu cena katrā nākamajā solījumā tiek paaugstināta.

30. Izsoles vadītājs nosauc izsolāmā objekta sākotnējo cenu un iesāk solīšanas procesu ar jautājumu: "Kas sola vairāk?".

31. Izsoles vadītājam ir tiesības izsoles laikā mainīt summu, par kādu turpmākajos solījumos cena tiek paaugstināta.

32. Solīšanas procesā izsoles dalībnieki paceļ savu reģistrācijas kartīti ar numuru. Izsoles vadītājs paziņo solītāja reģistrācijas numuru un piedāvāto cenu. Ja neviens no izsoles dalībniekiem vairs augstāku cenu nepiedāvā, izsoles vadītājs trīs reizes atkārto visaugstāko piedāvāto cenu un apstiprina to ar āmura piesitienu. Pēdējais āmura piesitiens nozīmē, ka izsoles vadītājs pieņēmis vairāksolījumu un pārdošana ir noslēgusies.

33. Izsoles dalībnieks, kurš ir piedāvājis visaugstāko cenu, pēc nosolīšanas ar savu parakstu protokolā apliecina tajā norādītās cenas atbilstību nosolītajai cenai.

34. Izsoles dalībnieks, kurš ir nosolījis attiecīgo privatizācijas objektu, bet atsakās parakstīties protokolā, tādējādi atsakās no nosolītā objekta.

35. Izsoles organizētājs pieņem lēmumu svītrot izsoles dalībnieku, kas atteicies no nosolītā objekta, no izsoles dalībnieku saraksta, un viņam netiek atmaksāta reģistrācijas maksa un drošības nauda.

36. Tiem izsoles dalībniekiem, kuri nav nosolījuši pārdodamo objektu, septiņu dienu laikā pēc izsoles dienas atmaksā drošības naudu. Izsoles dalībniekiem, kuriem nebija tiesību saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 15., 16., 17., 18., 21. un 22.pantu vispirms piedalīties izsolē, septiņu dienu laikā pēc izsoles dienas atmaksā drošības naudu un reģistrācijas maksu.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.373 redakcijā)

37. Izsoles organizētājs noformē izsoles protokolu un iesniedz to privatizācijas komisijai.

38. Pēc izsoles beigām izsoles organizētājs iesniedz izsoles protokolu privatizācijas komisijai apstiprināšanai.

39. Izsoles protokolu sastāda četros eksemplāros. Pirmais eksemplārs paliek objekta nosolītājam, otro iesniedz pašvaldības domei, trešo — privatizācijas komisijai, bet protokola ceturto eksemplāru nosūta Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgajai nodaļai.

40. Izsoles protokola eksemplāram, kas paliek privatizācijas komisijas rīcībā, pievienojama publiskā piedāvājuma publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" kopija.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.373 redakcijā, kas grozīta ar MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.912)

41. Privatizācijas komisija ne vēlāk kā mēneša laikā pēc izsoles dienas pieņem lēmumu par izsoles rezultātu apstiprināšanu, uzziņas izsniegšanu sertifikātu pagaidu konta atvēršanai un par pirkuma līguma slēgšanu ar personu, kura nosolījusi attiecīgo privatizācijas objektu.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.373 redakcijā)

42. Izsole uzskatāma par nenotikušu, ja neviens no izsoles dalībniekiem nepiesakās pirkt objektu par sākuma cenu.

43. Ja izsole nav notikusi vai publiskajā piedāvājumā minētajā termiņā neviens pretendents nav pieteicies piedalīties atklātā izsolē, privatizācijas komisija pagarina pretendentu pieteikšanās termiņu vai publiski paziņo par atkārtotu privatizācijas objekta pārdošanu izsolē, mainot tā sākotnējo cenu.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.373 redakcijā)

44. Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” vai pašvaldības dome izsoli atzīst par spēkā neesošu šādos gadījumos:

44.1. ja informācija par izsoles dalībnieku reģistrācijas vietu un laiku nav bijusi publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" vai ja izsole tikusi izziņota, pārkāpjot likumu "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju";

44.2. ja tiek konstatēts, ka nepamatoti noraidīta kāda dalībnieka piedalīšanās izsolē vai nepareizi noraidīts kāds pārsolījums;

44.3. ja tiek konstatēts, ka bijusi noruna atturēt kādu no piedalīšanās izsolē;

44.4. ja izsoles objektu nosolījusi persona, kurai nav tiesību piedalīties izsolē;

44.5. ja izsoles dalībnieku reģistrācija un izsole notikusi citā vietā vai citā laikā, nekā bijis norādīts publicētajā informācijā;

44.6. ja nav ievēroti šo noteikumu 16.punktā minētie noteikumi.

(Grozīts ar MK 29.09.1998. noteikumiem Nr.373; MK 01.06.2004. noteikumiem Nr.516; MK 17.06.2009. noteikumiem Nr.558; MK 24.09.2013. noteikumiem Nr.912)

45. Ja izsole atzīta par spēkā neesošu, privatizācijas komisija nedēļas laikā paziņo par to reģistrētajiem izsoles dalībniekiem. Lēmumu par izsoles atzīšanu par spēkā neesošu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

46. Nedēļas laikā pēc izsoles, kas atzīta par nenotikušu vai spēkā neesošu, tās dalībniekiem tiek atmaksāta drošības nauda.

47. Ja izsole ir atzīta par spēkā neesošu izsoles rīkotāja vainas dēļ, visus zaudējumus, kas radušies sakarā ar izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, sedz no valsts vai attiecīgās pašvaldības privatizācijas fonda līdzekļiem. Minētajā gadījumā izsoles dalībniekiem tiek atmaksāta reģistrācijas maksa.

(Grozīts ar MK 29.09.1998. noteikumiem Nr.373)

48. Ja valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” vai pašvaldības dome atzinusi izsoli par spēkā neesošu, kā arī ja attiecīgais privatizācijas objekts ir nosolīts, bet nav nopirkts, tiek rīkota atkārtota izsole.

(MK 29.09.1998. noteikumu Nr.373 redakcijā, kas grozīta ar MK 01.06.2004. noteikumiem Nr.516; MK 17.06.2009. noteikumiem Nr.558)