Ministru kabineta rīkojums Nr. 693
Rīgā 2026. gada 3. novembrī (prot. Nr. 60 21.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada
22. jūlija rīkojumā Nr. 608 "Par Eiropas
Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna
2. komponentes "Digitālā transformācija"
2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes,
tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas
2.1.2.2.i. "Latvijas nacionālais federētais mākonis"
projekta "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra
mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa
ietvaros" pases apstiprināšanu"
Izdarīt Ministru kabineta 2024. gada 22. jūlija rīkojumā Nr.
608 "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā
transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena
"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" investīcijas 2.1.2.2.i. "Latvijas
nacionālais federētais mākonis" projekta "Latvijas
Valsts radio un televīzijas centra mākoņdatošanas pakalpojumu
attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros" pases
apstiprināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2024, 142. nr.) šādus
grozījumus:
1. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Apstiprināt šā rīkojuma 1. punktā minētā projekta
izmaksas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības
mehānisma 7 102 522,55 euro apmērā (bez pievienotās
vērtības nodokļa)."
2. Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).
3. Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
Ministru prezidents A.
Kulbergs
Satiksmes ministrs R.
Kozlovskis
Satiksmes ministrijas iesniegtajā
redakcijā
1. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. novembra
rīkojumam Nr. 693
"1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 22. jūlija
rīkojumam Nr. 608
Investīcijas 2.1.2.2.i. projekta
"Latvijas Valsts radio un televīzijas centra mākoņdatošanas
pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa ietvaros"
pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno
projektu (institūcija) |
VAS "Latvijas Valsts radio un
televīzijas centrs", Satiksmes ministrijas deleģētās
funkcijas Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra
uzturēšanas nodrošināšanai (Elektronisko sakaru likuma 4.
panta otrās daļas 3. punkts, 12.08.2019. deleģēšanas līgums
Nr. SAM2019/31). |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri |
- |
2. Saistīto projektu programma
| 2.1. Programmas nosaukums |
Valsts pārvaldes IKT infrastruktūras
attīstības programma. |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem |
Projekta ietvaros tiek tālāk attīstīti IKT infrastruktūras
risinājumi, kuros ir veiktas investīcijas projekta Nr.
2.2.1.1/17/I/017 "LVDC tīkls, drošības platforma un
LVDC koplietošanas daļa" un projekta Nr.
2.2.1.1/19/I/009 "LVDC tīkls, drošības platforma un
LVDC koplietošanas daļa (2. kārta)" ietvaros.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija
noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un
noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā
transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena
"Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā
transformācija" īstenošanas noteikumi" 28. un 29.
punktam projekta īstenošanas sadarbības partneris var būt
valsts pārvaldes iestādes, valstspilsētu un novadu
pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības,
atvasinātas publiskas personas un biedrības, kas par
projekta īstenošanas darbību veikšanu saņemtu maksājumu no
projekta budžeta.
Projekta īstenošana tiks koordinēta ar pārējiem valsts
datu apstrādes mākoņa attīstības projektu īstenotājiem.
|
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs |
Projekta mērķi ir:
pilnveidot un paplašināt koplietojamo mākoņdatošanas
infrastruktūru publiskās pārvaldes IS un citu resursu
darbināšanai vienotā valsts federētā (datu apstrādes)
mākonī;
izveidot vienotu, integrētu, drošu datu pārraides tīklu
un piekļuvi publiskā interneta tīklam starp valsts federētā
(datu apstrādes) mākoņa projektu īstenotājiem.
|
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/
nepieciešamība/ risināmā problēma) |
Attīstoties informācijas sistēmām, pieaug prasības pēc
maksimāli automatizētas jaunu funkcionalitāšu piegādes,
tāpēc arī infrastruktūrai, kur izvietotas informācijas
sistēmas, ir jābūt viendabīgai, viegli paplašināmai un
pārvaldāmai. Turpinot iesākto koplietošanas infrastruktūras
attīstību, projekts ir orientēts uz jaunu mākoņdatošanas
risinājumu un pakalpojumu ieviešanu, kas veicinās valsts
iestāžu IKT resursu pārvaldības efektivitāti un
standartizāciju, ļaujot dažādām valsts pārvaldes un
pašvaldību iestādēm koplietot pēc iespējas vienādus
infrastruktūras risinājumus, tādējādi ietaupot
infrastruktūras izveides un uzturēšanas izdevumus, kā arī
vienkāršojot jaunu IKT resursu pievienošanu jau esošiem
risinājumiem.
Projekta īstenošana turpinās virzību uz vienotu valsts
IKT resursu pārvaldību un pārskatāmāku valsts IKT resursu
uzskaiti un patēriņu, kā arī veicinās valsts pārvaldes
mākoņdatošanas lietojumu un informācijas sistēmu darbību
drošā vidē ar augstu konfidencialitātes, integritātes un
pieejamības līmeni
|
| 3.3. Projekta ieguvumi[1] |
Ieguvuma mērīšanas vai verificēšanas metode
un mērāmais rādītājs[2] |
vērtība |
sasniegšanas laiks (gads) |
| 3.3.1. IKT risinājumu un pakalpojumu
standartizācija, konsolidēšana un koplietošana |
VESPC piesaistīto informācijas sistēmu un
platformu skaits, kas izmanto valsts federētā (datu
apstrādes) mākoņa unificētā pakalpojuma ietvaram atbilstošus
mākoņdatošanas un rezerves kopēšanas pakalpojumus |
1) 2
2) 2
3) 7
|
1) 2024
2) 2025
3) 2026
|
| 3.3.2. Drošība un darbības
nepārtrauktība |
Informācijas sistēmu un platformu skaits,
kurām tiek nodrošināta skaitļošanas jaudas piesaistes vai
darbības atjaunošanas iespēja citā lokācijā vai pie cita
pakalpojuma sniedzēja valsts federētajā (datu apstrādes)
mākonī |
1) 1
2) 3
|
1) 2024
2) 2026
|
[1] Obligāti jāiekļauj vismaz viens (vēlami vismaz divi)
būtisks ieguvums, kas tiek sasniegts jau projekta īstenošanas
laikā. Šajā sadaļā ir jānorāda būtiski ieguvumi nozarei,
institūcijai, sabiedrībai, bet nav jānorāda iznākumi -
ieguldījumi Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.1. mērķa
rādītāju sasniegšanā, ko norāda šīs pases 5. punktā.
[2] Piemēram, ja ieguvums ir personāla administrēšanas
funkcijas centralizācija, tad mērījums varētu būt tiešās
pārvaldes darbinieku skaits, kas to izmanto, vērtība, piemēram,
10 000, un sasniegšanas laiks - 2026. gads.
4. Nepieciešamais finansējums un tā sadalījums pa projekta
darbībām iznākumu sasniegšanai un būtisko izmaksu veidiem
| 4.1. Atveseļošanas fonda plāna finansējums
(kopā) |
4.2. Plānotais pievienotās vērtības nodokļa
(PVN) apmērs (kopā), ja tiks pieprasīta tā segšana,[1] un
avansa apmērs, ja plānots to pieprasīt[2] |
| 7 102 522,55 euro bez PVN |
0,00 euro |
[1] PVN netiek attiecināts projektu īstenotājiem, kas to var
attiecināt patstāvīgi. Pārējie projektu īstenotāji var pieprasīt
to attiecināt, norādot apmēru un saskaņojot ar Finanšu
ministriju.
[2] Avansa maksājumi ir attiecināmi uz projektu īstenotājiem,
kas nav valsts tiešās pārvaldes institūcijas. Jānorāda apmērs,
kas nepārsniedz 30 % no attiecināmo izmaksu kopsummas, un
jāsaskaņo ar Finanšu ministriju.
| Projekta ietvaros veicamo darbību un būtisko
izmaksu veidu raksturojošs apzīmējums |
Izmaksu apmērs (indikatīvi) |
Maksimālais apmērs[1] |
Darbības iznākums |
| Projekta vadība un īstenošana |
123 375,19 euro |
140 000,00 euro |
Īstenots projekts |
| IKT infrastruktūras paplašināšana
koplietojamo IKT risinājumu un pakalpojumu izstrādei un
ieviešanai valsts federētā (datu apstrādes) mākoņa
nodrošināšanai |
6 979 147,36 euro (bez PVN) |
7 102 522,55 euro (bez PVN) |
Izveidota infrastruktūra valsts pārvaldes
mākoņdatošanas koplietošanas pakalpojumu nodrošināšanai |
[1] Apmērs, ko nedrīkst pārsniegt, nesaskaņojot grozījumus
Ministru kabinetā. Ja ierobežojumi uz konkrēto pozīciju nav
attiecināmi, tad norāda "n/a". Maksimālais finansējuma
apmērs katras aktivitātes īstenošanai iespējams, ja kādā projekta
izmaksu pozīcijā izveidosies plānoto izmaksu samazinājums un
netiek pārsniegts projektam paredzētais kopējais finansējums.
5. Projekta ieguldījums reformu un investīciju mērķu rādītāju
sasniegšanā
5.1. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
| Skaits |
IKT risinājuma nosaukums |
Īss apraksts[1] |
Valsts mākonī
(jā/nē) |
Termiņš IKT risinājumu attīstības
saskaņošanai[2] (gads, ceturksnis) |
Ieviešanas termiņš (gads, ceturksnis) |
Risinājuma lietotāji (skaits) |
| 1 komplekts |
5.1.1. LVRTC VESPC mākoņdatošanas un rezerves
kopēšanas pakalpojumu risinājums, kas ir integrēts valsts
federētajā (datu apstrādes) mākonī |
Tiek attīstīta LVRTC VESPC mākoņdatošanas un
rezerves kopēšanas infrastruktūra, kas tiek integrēta valsts
federētajā (datu apstrādes) mākonī, lai nodrošinātu iespēju
sniegt savstarpēji sadarbspējīgus pakalpojumus, un tiek
nodrošināts vienots, integrēts, drošs datu pārraides tīkls un
piekļuve publiskā interneta tīklam valsts federētā (datu
apstrādes) mākoņa projektu īstenotājiem |
Jā |
31.12.2023 |
2024. gada 4. ceturksnis |
Līdz 2024. gada 4. ceturkšņa beigām risinājumu lietos
vismaz 2 valsts informācijas sistēmas vai platformas. Kopā
risinājumu izmantos vismaz 11 valsts informācijas sistēmas
vai platformas, ievērojot VESPC lietošanas noteikumus.
Indikatīvais lietotājinstitūciju saraksts:
Veselības ministrija un tās padotības iestādes un
kapitālsabiedrības;
Labklājības ministrija un tās padotības iestādes un
kapitālsabiedrības;
Tieslietu ministrija un
tās padotības iestādes un kapitālsabiedrības;
Finanšu ministrija un tās padotības iestādes un
kapitālsabiedrības;
Satiksmes ministrija un tās padotības iestādes un
kapitālsabiedrības;
Centrālā vēlēšanu komisija; Valsts digitālās attīstības
aģentūra; Valsts kanceleja.
|
[1] Informācija, kas norādīta Ministru kabineta 2021. gada 31.
augusta noteikumu Nr. 597 "Valsts informācijas sistēmu
attīstības projektu uzraudzības kārtība" (tai skaitā IKT
būvvaldes kārtība) 2. pielikuma "Valsts informācijas
sistēmas attīstības aktivitātes apraksts" 6.1.
apakšpunktā.
[2] Tai skaitā IKT būvvaldes kārtībā jau saņemtā VARAM
saskaņojuma datums vai plānotais termiņš, kad tas tiks
saņemts.
5.2. Centralizētās funkcijas vai koplietošanas pakalpojumi
| Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
Koplietošanas pakalpojumu lietotāji
(institūcijas) |
Norāde uz MK lēmumu par attīstības
plānu[1] |
Termiņš ieviešanai (gads, ceturksnis) |
| 1 komplekts |
5.2.1. Valsts datu apstrādes mākoņa
unificētais pakalpojums |
skat. šīs pases 5.1.1. apakšpunktu |
Tiek apstiprināts vienlaikus ar projekta
pasi |
2024. gada 4. ceturksnis |
[1] Ja koplietošanas pakalpojuma attīstības plāns tiek
iesniegts vienlaikus ar Ministru kabineta rīkojumu par projekta
atlases kārtu, par to pievieno norādi.
5.3. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
| Skaits |
Saturu raksturojošs nosaukums |
Termiņš piekļuves nodrošināšanai (gads,
ceturksnis) |
| |
n/a |
n/a |
6. Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāte[1]
|
Projekta īstenošanas nodrošināšanai tiks piesaistīti LVRTC
personāla resursi, kas strādās uz darba līguma pamata.
Projekta vadības komanda:
1) projekta vadītājs (finansēts no projekta
līdzekļiem);
2) projekta finanšu eksperts (finansēts no LVRTC
līdzekļiem);
3) jurists un iepirkumu speciālists (finansēts no LVRTC
līdzekļiem).
Projekta īstenošanas komandā tiks piesaistīti šādi LVRTC
personāla resursi:
1) IT arhitekts (finansēts no projekta līdzekļiem);
2) sistēmanalītiķis (finansēts no LVRTC līdzekļiem);
3) IT speciālisti (finansēts no LVRTC līdzekļiem).
Projekta uzsākšanas posmā tiks saplānotas projekta
īstenošanas aktivitātes un LVRTC darbinieku iesaistes
apjoms. Darbinieku iesaiste projekta īstenošanas
aktivitātēs tiks saskaņota ar darbinieku tiešajiem
vadītājiem, lai izvairītos no pārklāšanās ar darbinieku
pamatdarba pienākumiem.
Projekta uzraudzību nodrošinās programmas uzraudzības
padome, kā arī projekta valde. Projekts tiks īstenots ar
esošajiem LVRTC nodarbināto resursiem, nav plānots
piesaistīt papildu darbiniekus.
|
[1] Kapitālsabiedrības un pašvaldības norāda arī finanšu
kapacitāti atbilstoši finansēšanas nosacījumiem.
7. Izmaksu un ieguvumu analīze, tai skaitā ietekme uz
pārvaldes darbinieku skaitu
|
Projekta kopējais dzīves cikls ir 13 gadi (3 gadi projekta
īstenošanas laiks un 10 gadi ekspluatācijas laiks pēc
projekta beigām). Projekta dzīves cikla izmaksas veido
projekta investīcijas 7 102 522,55 euro (bez PVN) un
indikatīvās uzturēšanas izmaksas pēc projekta pabeigšanas
376 860,00 euro (bez PVN).
Sociālekonomiskie ieguvumi, kas tiks sasniegti līdz ar
projekta realizāciju ir:
1) fiziskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksu
samazinājums, ieviešot koplietojamu, standartizētu valsts
datu apstrādes mākoni. Investīcijas datu apstrādes mākoņa
infrastruktūras izveidošanai (servertehnika, programmatūra,
datu pārraides iekārtas u.c. komponentes) tiek veiktas
centralizēti, samazinot uzturēšanas izmaksas uz vienu
informācijas sistēmu. Ieguvumi ir saistīti gan ar
salīdzinoši mazākām investīcijām infrastruktūras izveidē,
gan ar zemākām risinājuma uzturēšanas izmaksām, jo tās tiek
koplietotas. Ietaupījums tiks iegūts no mēroga efekta gan
iekārtu līmenī (iespēja efektīvāk izmantot servertehniku,
datu glabātuves), gan datu centra telpu aprīkojuma līmenī
(iespēja efektīvāk izmantot klimatu nodrošinošās, kontroles
un uzraudzības, elektroapgādes, ugunsdzēsības, u.c.
sistēmas), gan arī vienkāršojot un centralizējot datu
centru uzturēšanas administratīvos procesus;
|
| |
Kapitālieguldījumi koplietojamā
infrastruktūrā, lai nodrošinātu vismaz 11 IS izvietošanu, EUR
bez PVN |
Kapitālieguldījumi vienai iestādei
nekoplietotā, nodalītā infrastruktūrā, EUR bez PVN |
Kapitālieguldījumi 11 iestādēm nekoplietotā,
nodalītā infrastruktūrā, EUR bez PVN |
Ietaupījums, EUR bez PVN |
| Komutatori, tīkla vadības iekārtas, slodzes
dalītāji, optiskie pārveidotāji |
226 042,08 |
73 032,00 |
803 352,00 |
577 309,92 |
| Fiziskie serveri (servertehnika) |
693 000,00 |
175 513,44 |
1 930 647,84 |
1 237 647,84 |
| Programmatūra |
1 162 800,00 |
528 570,12 |
5 814 271,32 |
4 651 471,32 |
| |
|
|
|
Kopā ietaupījums: 6 465 836,62 |
2) publiskās pārvaldes informācijas sistēmu darbināšana
augstas pieejamības mākoņdatošanas platformā, palielinot
informācijas sistēmas kumulatīvās pieejamības rādītājus un
mazinot pilnīgu datu nozaudēšanas risku, līdz ar to nodrošinot
sabiedrību ar kvalitatīvāku publiskās pārvaldes procesa
pakalpojumu
| |
1 informācijas sistēmai 12 mēnešos |
11 informācijas sistēmām 12 mēnešos |
11 informācijas sistēmām 120 mēnešos (10
gados) |
| Uzturēšanas izmaksas nekoplietotā, nodalītā
infrastruktūrā, EUR bez PVN |
86 284,80 |
949 132,8 |
9 491 328,00 |
| Uzturēšanas izmaksas koplietojamā
infrastruktūrā, EUR bez PVN |
35 236,08 |
387 596,88 |
3 875 968,80 |
| Ietaupījums, EUR bez PVN |
51 048,72 |
561 535,92 |
5 615 359,20 |
Aprēķinos pieņemts, ka vidēji lielas informācijas sistēmas
darbināšanai ir nepieciešama augstas pieejamības infrastruktūra
starp diviem ģeogrāfiski izkliedētiem datu centriem, kuri ir
savienoti rezervētā 10Gbit/s datu pārraides slēgumā, ar iespēju
palielināt līdz 100Gbit/s, un nepieciešamās servertehnikas
vienības ir izvietotas abos datu centros un rezervēti pieslēgtas
pie datu pārraides infrastruktūras.
Projekta sociālekonomiskais ieguvums kopā ir 12 081 788,28
euro. Atņemot projekta izstrādāto risinājumu uzturēšanas
izmaksas 3 768 600,00 euro (bez PVN) apmērā un projekta
investīcijas 7 102 522,55 euro (bez PVN) apmērā, iegūst
kopējo projekta lietderīgumu - 1 210 665,73 euro.
Amata vietu skaita samazinājums/palielinājums valsts pārvaldē
nav paredzēts, kā arī projekta ietvaros nav paredzēts veidot
jaunas valsts pārvaldes amata vietas.
8. Cita būtiska informācija
|
Projekta savlaicīgu īstenošanu apdraud šādi riski:
nepietiekams finansējums saistībā ar preču un
pakalpojumu cenu izmaiņām ģeopolitisko procesu ietekmē;
IKT risinājuma iekārtu piegādes kavēšanās, ieviešanas
darbu termiņu kavēšanās, nepienācīga darbu kvalitāte;
kvalificēta IT personāla (t.sk ārēju konsultantu)
trūkums.
Projekta īstenotājs apliecina, ka projekta ietvaros tiek
paplašināta un attīstīta projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/017
"LVDC tīkls, drošības platforma un LVDC koplietošanas
daļa" un Nr. 2.2.1.1/19/I/009 "LVDC tīkls,
drošības platforma un LVDC koplietošanas daļa (2.
kārta)" ietveros izveidotie IKT infrastruktūras
risinājumi un nepastāv dubultā finansējuma risks.
Projekta rezultātā radītā infrastruktūra un unificētie
pakalpojumi būs pieejami tikai valsts tiešās pārvaldes
iestādēm, pašvaldībām, kā arī neatkarīgajām un
tiesībaizsardzības iestādēm. Projekta ietvaros
komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts.
Projekta investīcijas tiks ieguldītas tikai valsts federētā
(datu apstrādes) mākoņa infrastruktūras izveidei un IKT
koplietošanas pakalpojumu pilnveidošanai. LVRTC kā
finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams
kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts
deleģētas funkcijas veikšanai.
|
9. Lietotie saīsinājumi
ANM - Atveseļošanas un noturības mehānisms
IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
LVRTC - VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas
centrs"
VARAM - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības
ministrija
VESPC - Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu
centrs"
Satiksmes ministrijas iesniegtajā
redakcijā
2. pielikums
Ministru kabineta
2026. gada 3. novembra
rīkojumam Nr. 693
"2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 22. jūlija
rīkojumam Nr. 608
Centralizētās funkcijas vai koplietošanas
pakalpojuma attīstības plāns
1. Centralizētā funkcija vai koplietošanas pakalpojums
(turpmāk - pakalpojums)
|
Valsts federētā (turpmāk arī - valsts datu apstrādes)
mākoņa ietvaros VAS "Latvijas Valsts radio un
televīzijas centrs" turpinās attīstīt un nodrošināt
IKT pakalpojumus atbilstoši valsts elektronisko sakaru
pakalpojumu centra (turpmāk - VESPC) nodrošināšanas
kārtībai, ietverot virtuālo serveru jaudu pakalpojumu,
konteinerizētas virtuālās vides pakalpojumu, datu
glabātavas un rezerves kopēšanas pakalpojumu, kā arī
kiberdrošības tehniskā nodrošinājuma pakalpojumus, un
nodrošinās VESPC lietotājiem infrastruktūru ar augstu
konfidencialitāti, integritāti un pieejamību informācijas
sistēmām un ar tām saistītajiem tehnoloģiskajiem
risinājumiem.
Papildus valsts datu apstrādes mākonī tiks sniegts
unificētais skaitļošanas infrastruktūras pakalpojums
(turpmāk - unificētais pakalpojums), kas ir skaitļošanas
jaudas un datu krātuves pakalpojums mākoņdatošanas
tehnoloģiju izmantošanai pielāgotu lietojumprogrammatūras
risinājumu attīstīšanai un darbināšanai.
|
2. Pakalpojuma sniedzējs
| VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas
centrs" (turpmāk - LVRTC) |
3. Pakalpojuma rādītāji (pakalpojuma vienošanās līmeņi
(Service Level Agreement -SLA))
|
Pakalpojumu kvalitātes līmeņa rādītāji tiek noteikti
atbilstoši VESPC nodrošināšanas kārtībai[1]. Papildus LVRTC
divdesmit četras stundas diennaktī un septiņas dienas
nedēļā nodrošina tehniskā atbalsta dienesta pieejamību
konsultācijām un pieteikumu apstrādei par pakalpojumu
darbības traucējumiem.
LVRTC attīstāmajiem valsts datu apstrādes mākoņa
pakalpojumiem, t.sk. unificētajam pakalpojumam, tiek
plānots, ka pakalpojuma kvalitātes līmeņa rādītāji nebūs
zemāki par līmeņiem, ko LVRTC jau šobrīd nodrošina VESPC
virtuālās serveru jaudas pakalpojumiem - pakalpojumu
kumulatīvā pieejamība ne mazāk kā 99,5 % mēnesī.
Pakalpojumu specifikācijas, rādītāji un līmeņi tiks
definēti pakalpojumu nodrošinošā IKT risinājuma attīstības
plānošanas un risinājuma saskaņošanas laikā, kā arī
precizēti projekta īstenošanas laikā.
SLA nosacījumi par vienoto valsts datu apstrādes mākoņa
tīkla infrastruktūru starp valsts federētā (datu apstrādes)
mākoņa projektu īstenotājiem nebūs zemāki par līmeņiem, ko
LVRTC jau šobrīd nodrošina VESPC datu pārraides kanāla
pakalpojumam - pakalpojumu kumulatīvā pieejamība ne mazāk
kā 99,0 % mēnesī. Konkrēti SLA nosacījumi ar noteiktiem
reakcijas un pieteikuma izpildes laikiem tiks atrunāti,
slēdzot savstarpējās vienošanās ar katru no valsts federētā
(datu apstrādes) mākoņa projektu īstenotājiem, ievērojot
normatīvo aktu regulējumu. Vienošanās tiks noslēgtas pēc
projekta "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra
mākoņdatošanas pakalpojumu attīstība valsts federētā mākoņa
ietvaros" īstenošanas.
[1] Ministru kabineta 2022. gada 8. novembra
instrukcijas Nr. 5 "Valsts elektronisko sakaru
pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība" 7.punkts,
pieejams:
https://likumi.lv/ta/id/337251-valsts-elektronisko-sakaru-pakalpojumu-centra-nodrosinasanas-kartiba.
|
4. Pakalpojumu saņēmēju loks
|
Pakalpojumu saņēmēju loku veido valsts pārvaldes, t. sk.
pašvaldību, institūcijas kas attīsta vai jau ir
attīstījušas valsts pārvaldes (t. sk. pašvaldību) funkciju
izpildei nepieciešamus lietojumprogrammatūras risinājumus,
informācijas sistēmas un platformas, un to tehniskā
arhitektūra ir piemērota, lai darbības nodrošināšanai
izmantotu valsts datu apstrādes mākoņa infrastruktūru.
Tiek plānots, ka līdz 2026. gada oktobrim LVRTC sniegtos
pakalpojumus savas darbības nodrošināšanai un attīstīšanai
izmantos ne mazāk par 11 valsts un pašvaldību informācijas
sistēmām un platformām.
Papildus LVRTC pārējiem valsts datu apstrādes mākoņa
projektu īstenotājiem (LNB, IEM IC un ZM) nodrošinās
vienotu, integrētu, drošu datu pārraides tīklu un piekļuvi
publiskā interneta tīklam, nodrošinot rezervētus (dublētus)
datu pārraides fiziskos pieslēgumus starp valsts datu
apstrādes mākoņa projektu īstenotājiem, ievērojot spēkā
esošo normatīvo aktu regulējumu.
|
5. Pakalpojuma sniegšanu nodrošinošais IKT risinājums
|
Pakalpojumus nodrošinošā infrastruktūra tiks veidota,
attīstot LVRTC loģiski vienotā datu centra esošo
infrastruktūru, izvietojot fiziskās infrastruktūras
komponentes (serverus, datu pārraides iekārtas u.tml.)
vairākos ģeogrāfiski izkliedētos datu centros, kas saslēgti
augstas kapacitātes datu pārraides slēgumā un, izmantojot
atbilstošas programmatūras (mākoņskaitļošanas pārvaldības,
datu glabātavas u.tml.), tiks apvienoti vienā loģiskā
pakalpojumu resursu kopumā, kuriem pakalpojumu saņēmēji
piekļūs, lietojot pašapkalpošanās portālu.
Plānojot pakalpojumu atbalstošo infrastruktūru, tiks
ņemts vērā, lai pakalpojumu saņēmējiem
lietojumprogrammatūras, informācijas sistēmu vai platformu
darbības nodrošināšanai būtu iespēja atjaunot to darbību
citā valsts datu apstrādes mākoņa dalībnieka
mākoņskaitļošanas platformā vai piesaistīt papildu
skaitļošanas jaudas sadarbībā ar citiem valsts datu
apstrādes mākoņa dalībniekiem.
LVRTC infrastruktūras darbināšanas un uzturēšanas
izmaksas veido:
sērijveida programmatūras (mākoņskaitļošanas
pārvaldības, datu glabātavas pārvaldības, rezerves
kopēšanas pārvaldības) iegādes un uzturēšanas izmaksas;
serveru tehnikas un tās uzstādīšanai nepieciešamās
infrastruktūras iegādes izmaksas;
datu pārraides tīklu iekārtu iegādes izmaksas datu
savienojumu vai datu transformācijas pieslēguma
nodrošināšanai;
elektroenerģijas izmaksas.
|
6. Pakalpojuma sniegšanas un saņemšanas tiesiskais regulējums
un pakalpojuma ieviešanas stratēģija
|
Pakalpojumu sniegšanu regulē Elektronisko sakaru likuma
norma par Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centru un
tā darbību regulējošā Ministru kabineta 2022. gada 8.
novembra instrukcija Nr. 5 "Valsts elektronisko sakaru
pakalpojumu centra nodrošināšanas kārtība".
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 26. marta sēdē
pieņemtajam informatīvajam ziņojumam "Par valsts datu
apstrādes mākoņa attīstības plānu" VARAM sadarbībā ar
Satiksmes ministriju, Kultūras ministriju, Iekšlietu
ministriju un Zemkopības ministriju ir izstrādājis Ministru
kabineta 2025. gada 14. oktobra noteikumus Nr. 606
"Valsts datu apstrādes mākoņa noteikumi", kuros
noteikti valsts datu apstrādes mākoni veidojošo valsts
platformu pārziņi, to pienākumi un atbildība, kā arī
funkcijas un uzdevumi, un valsts datu apstrādes mākoni
veidojošo valsts platformu darbības, finansēšanas un
izmantošanas kārtība.
Pakalpojumu ieviešanu un izvēršanu veicinās VARAM
īstenotā valsts pārvaldes IKT resursu un kompetenču
konsolidācijas politika un vispārējās tehniskās prasības
valsts pārvaldes IKT risinājumiem, kas ietver gan
ieteikumus no jauna izstrādājamo IKT risinājumu tehniskajai
arhitektūrai, gan IKT infrastruktūras pakalpojumu
izmantošanas prasības.
|
7. Pakalpojuma finansēšanas pieeja
|
Pakalpojumu daļēji finansē pakalpojuma saņēmēji.
Centralizēti (projekta īstenošanas laikā no projekta
finansējuma, bet pēc tā pabeigšanas no turpmākiem
projektiem vai deleģētās funkcijas izpildes valsts budžeta
programmas) tiek finansēta pakalpojuma attīstība un pārējās
ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas, izņemot
izmaksas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no pakalpojuma
saņēmēja izdarītajām izvēlēm par pakalpojuma apjomu, saturu
un līmeni:
pakalpojuma sniedzēja speciālistu darbs pakalpojuma
pielāgošanā, kā arī attīstāmo un darbināmo sistēmu
migrācijā vai izvietošanā mākoņdatošanas vidē, pakalpojuma
sniedzējam uzskaitot ieguldāmā darba apjomu un pakalpojuma
saņēmējam to apmaksājot saskaņā ar pakalpojuma sniedzēja
speciālistu pakalpojumu izcenojumu;
papildus izmaksas, kas saistītas ar trešo pušu produktu
(piemēram, programmatūras licenču) un pakalpojumu
(piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu) izmantošanu, kas
ir nepieciešamas pakalpojuma saņēmēja vajadzību
apmierināšanai, bet iziet ārpus pakalpojumu un unificētā
pakalpojuma tvēruma;
uz saņemto skaitļošanas pakalpojumu apjomu attiecināti
elektroenerģijas izdevumi, ieskaitot dzesēšanai izmantotās
elektroenerģijas izdevumus.
Pakalpojuma nodrošināšanai ir izvēlēts finansējuma
modelis - pakalpojuma sniedzēja finansējums un pakalpojuma
saņēmēju finansējums atbilstoši saņemtā pakalpojuma apjomam
un specifikai, lai daļēji segtu tās pakalpojuma sniedzēja
uzturēšanas izmaksas, kuras netiek kompensētas no projekta
finansējuma.
|
8. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanai vai izvēršanai
nepieciešamā papildu valsts budžeta finansējuma apmērs un
pamatojums, ņemot vērā arī ieguvumus un izmaksas
|
LVRTC atbilstoši šā plāna 7. punktā definētajiem
nosacījumiem sniegs pakalpojumu tādā apjomā, kādu pieļaus
pakalpojumu saņēmēju, platformas attīstības investīciju
projektu un valsts deleģētās funkcijas izpildes
centralizētais finansējums, kuru par funkcijas izpildi
atbildīgā ministrija plānos un pieprasīs valsts budžeta
plānošanas procesa ietvaros.
Ievērojot, ka valsts datu apstrādes mākoņa veiksmīgai
darbībai starp dažādās lokācijās esošiem datu centriem ir
nepieciešams centralizēti nodrošināti un pārvaldīti datu
pārraides savienojumi, kuri tiks izveidoti LVRTC projekta
ietvaros, no valsts budžeta centralizēti būtu nepieciešams
segt datu centru savstarpējo datu pārraides tīklu
uzturēšanu. Uzturēšanas izmaksas gadā ir 191 520,00
euro bez PVN, kas ir atbilstoši anotācijas 3.
nodaļas "Tiesību akta projekta ietekme uz valsts
budžetu un pašvaldību budžetiem" 6.2. sadaļas
pozīcijai "Datu pārraides pamattīkla starp 4 valsts
datu apstrādes mākoņa nodrošinātājiem operatīvās
uzturēšanas izmaksas" un iekļaujas Ministru kabineta
rīkojuma projekta 5. punktā noteiktā finansējuma
apjomā.
|
9. Lietotie saīsinājumi
IKT - informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
VESPC - valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs
SLA - (angl. - Service Level Agreement) pakalpojuma līmeņa
vienošanās
VARAM - Viedās administrācijas un reģionālās attīstības
ministrija
MK - Ministru kabinets
LNB - Latvijas Nacionālā bibliotēka
IEM IC - Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
ZM - Zemkopības ministrija"
