Saistība ar plānotajiem projektiem:

1) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts "Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platformas ieviešana" (VUCAP);

2) Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts "Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai";

3) Eiropas Savienības fonda projekts "Sabiedrības brīdināšanas sistēmas ABS+ ieviešana".

Projekta īstenotājs apliecina, ka iepriekš minēto saistīto projektu ietvaros nepārklāsies īstenojamās darbības, tajos nav plānota tiem nepieciešamās infrastruktūras un mākoņdatošanas elementu iegāde, līdz ar to nepastāv dubultā finansējuma risks

Viena no prioritātēm ir nodrošināt kritiski nepieciešamo serveru infrastruktūras atjaunošanu un valsts federētā mākoņa kapacitātes stiprināšanu, lai veicinātu Nacionālā kiberdrošības likuma un Ministru kabineta noteikto minimālo kiberdrošībasprasību izpildi.

- Datu centru un atbilstošo homogēno IKT infrastruktūras resursu atjaunošana un paplašināšana

823 200 euro

- Centra datu centru (turpmāk - DC) pamattīkla infrastruktūras iegāde un atjaunošana/ paplašināšana, tostarp maģistrālo tīkla savienojumu izveide Valsts federētā mākoņa ietvaros;

- DC datu uzglabāšanas infrastruktūras iegāde, uzstādīšana un konfigurācija;

- DC skaitļošanas infrastruktūras iegāde, uzstādīšana un konfigurācija;

- DC resursu pārvaldības ražotāja sērijveida programmatūras iegāde un konfigurācija;

- DC aprīkojuma risinājumu pielāgošana

- Servertehnikas infrastruktūras atjaunošana

2) izveidots Centra DC savienojums ar federētā mākoņa partnera infrastruktūru

3) stiprināta valsts federētā mākoņa infrastruktūra un kiberdrošība

- Integrācija ar Valsts federētā mākoņa vienu pakalpojumu sniedzēju, nodrošinot Centra DC integrētu rezerves kopēšanas pakalpojumu;

- Centra pakalpojumu kataloga un IKT infrastruktūras pakalpojumu izvērtēšana un pielāgošana

- IKT infrastruktūras arhitektūras izvērtēšana un attīstības scenāriju izstrāde

2) pielāgoti Centra saistītie pakalpojumi

Indikatīvais saraksts:

• Iekšlietu digitālais centrs,

• Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,

• Iekšlietu ministrija,

• Valsts robežsardze,

• Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,

• Nodrošinājuma valsts aģentūra,

• Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs,

• Valsts kanceleja,

• Latvijas Republikas prokuratūra

Projekta pārvaldībai tiek nodrošināta vairāklīmeņu organizācijas forma, kas sastāvēs no:

- projekta uzraudzības padomes (turpmāk - PUP)

- projektu uzraudzības komisijas (turpmāk - PUK);

- projekta vadītāja;

- projekta komandas.

PUP ir saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435 noteikto un ar Centra priekšnieka rīkojumu izveidota Projekta uzraudzības padome.

PUK ir Centra priekšnieka noteikta Eiropas Savienības fondu finansēto projektu uzraudzības komisija, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota ar iekšējo rīkojumu, un kura pārrauga visu projekta īstenošanu iestādē kopumā. Komisija lemj par tālāku sadarbības formu (sanāksmes klātienē vai tiešsaistē, informācijas apmaiņa rakstveidā, regularitāte utt.), veidu, kādā tā saņem informāciju par projekta īstenošanas gaitu, un citiem ar projektu saistītiem jautājumiem.

PUK galvenie uzdevumi:

- izskatīt un apstiprināt projektu plānus;

- uzraudzīt projektu mērķa sasniegšanu noteikto resursu ietvaros;

- uzraudzīt projekta rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām;

- izskatīt projekta ieviešanas (progresa) ziņojumus un, ja nepieciešams, pieņemt lēmumus par projekta turpmāko gaitu;

- apstiprināt projektu gala pārskatus;

- izvērtēt ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā;

- risināt citus ar projektiem saistītos jautājumus.

PUK vadītājs ir Centra priekšnieks. Tajā darbojas Centra priekšnieka vietnieki, kā arī Finanšu vadības nodaļas vadītājs, Projektu un attīstības vadības nodaļas vadītājs, Centra iepirkumu nodaļas vadītājs. PUK sēdes notiek reizi mēnesī, datumu nosaka PUK vadītājs. PUK sēdes tiek sasauktas pēc PUK vadītāja, PUK vadītāja vietnieka vai pēc kāda no projektu vadītāja ierosinājuma. PUK locekļi lēmumus pieņem koleģiāli, lēmumu pieņemšana var tikt organizēta rakstiskā procedūrā.

Projekta vadības un administrēšanas nodrošināšanai tiks piesaistīti šādi darbinieki:

• projekta vadītājs (pilna slodze)

(pienākumi - projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšana, projekta aktivitāšu organizēšana un vadība, projekta darbību un finanšu plūsma

• projekta koordinators (nepilna slodze)

(pienākumi - atbalsts projekta vadītājam projekta vadības un īstenošanas procesu nodrošināšanā, projekta aktivitāšu organizēšanā, projekta darbību plānošanā, projekta pārskatu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanā, dalība projekta informatīvo un publicitātes pasākumu nodrošināšanā)

• projekta grāmatvedis (nepilna slodze)

(pienākumi - atsevišķas projekta grāmatvedības uzskaites nodrošināšana atbilstoši tiesību aktiem, ar projektu saistīto grāmatvedības attaisnojuma dokumentu noformēšana, sistematizācija, maksājumu veikšana, nepieciešamo finanšu atskaišu sagatavošana un iesniegšana noteiktajos termiņos, finanšu plānošana, priekšlikumu sniegšana projekta vadītājam par izmaiņām finansēšanas plānā)

• projekta iepirkumu speciālists (nepilna slodze)

(pienākumi - projektā paredzēto iepirkumu pārvaldības nodrošināšana un juridiskais atbalsts)

• Un citi iestādes speciālisti pēc nepieciešamības.

Visiem projekta administrēšanas personāla pārstāvjiem piemīt amata pienākumu pildīšanai nepieciešamās sadarbības, komunikācijas, plānošanas, kontroles un analītiķa prasmes, kā arī ir vismaz 2 gadu pieredze ar konkrētajiem projekta uzdevumiem saistītajā jomā. Personāla kvalifikācija un pieredze ir pietiekama, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu

Sociālekonomiskie ieguvumi, kas tiks sasniegti līdz ar investīcijas projekta realizāciju (kas pēc būtības ir datu centru konsolidācijas pasākums un pasaules mērogā nav unikāls, un pierādījis savu efektivitāti, piemēram, DCOI iniciatīva¹⁰):

1) koplietojamas, standartizētas un viegli mērogojamas mākoņdatošanas platformas izmantošana un paplašināšana, kas samazina IKT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas iestādēs, palielinot tās izmantošanas efektivitāti kopumā, uzlabojot valsts funkciju izpildi un sabiedrībai sniegto pakalpojumu efektivitāti;

2) datu pārraides savienojuma nodrošināšana ar valsts datu apstrādes mākoņa infrastruktūru un unificēto pakalpojumu ieviešanu nodrošina stabilāku un drošāku IKT risinājumu infrastruktūru, kas ļauj izveidot noturīgus, stabilus pakalpojumus, paaugstinot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti un noturību;

3) iekšlietu resora mākoņdatošanas platformas izveidošana valsts mēroga platformas ietvaros pozitīvi ietekmēs tajā izmitināto informācijas sistēmu noturību un atvieglos informācijas sistēmu tehniskās administrēšanas procesus.

Mākoņdatošanas platforma tiek paredzēta jauno informācijas sistēmu (vismaz - Kriminālprocesa informācijas sistēma E-KRASS (1. kārta), Vienotas civilās aizsardzības un ugunsdrošības pārvaldības platforma (VUCAP), Agrīnās brīdināšanas sistēma (ABS+), Personu meklēšanas/Meklējamo, nederīgo un zudušo objektu informācijas sistēmas (tehnoloģiskais risinājums PEM/MNZO), Vienotā notikumu reģistra platforma (VNR)) izvietošanai. Salīdzinājumā ar izkliedētu/decentralizētu IKT infrastruktūru, centralizējot homogēnus resursus, tiešie mākoņdatošanas platformas ieviešanas efekti izpaužas kā energoresursu patēriņa samazinājums, drošības (pieejamība, konfidencialitāte, integritāte) līmeņa uzlabojumi, cilvēku darba apjoma samazinājums - mēroga ekonomija. Projektam nav tiešas ietekmes uz darbinieku skaitu, tā rezultātā tiks paaugstināta cilvēkresursu efektivitāte - ar to pašu darbinieku skaitu būs iespējams pārvaldīt lielāku informācijas sistēmu skaitu.

Ir veikta izmaksu un ieguvumu analīze, kas iekļauj arī sociālekonomisko ieguvumu novērtēšanu. Analīzes rezultātā ir secināts, ka projekta dzīves ciklā (10 gadi) veiktie ieguldījumi veidos sociāli ekonomiskos ieguvumus, kas pārsniegs veiktās investīcijas un radīs priekšnosacījumus valsts IKT infrastruktūras turpmākai attīstībai

1) Centra darbinieku noslodze citos paralēli realizējamos Centra projektos;

2) Centra cilvēkresursu trūkums projektu vadības un IKT infrastruktūras pārvaldības jomās;

3) IKT iekārtu ražotāju produkcijas piegāžu kavēšanās;

4) būtiskas preču un pakalpojumu cenu izmaiņas ģeopolitisko procesu ietekmē.

Centrs kā finansējuma saņēmējs nodrošinās, ka investīcijas projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai Centra IKT infrastruktūrā un to risinājumu attīstībā, veicot pasūtījumus atbilstoši publisko iepirkumu normatīvajam regulējumam. Investīcijas projekta ietvaros attīstītās IS un to risinājumi nebūs pieejami komersantiem, un investīciju projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. Līdz ar to Centram kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai

Mākoņdatošanas pakalpojumi valsts pārvaldes informācijas sistēmu izmitināšanai, nodrošinot infrastruktūras līmeņa pakalpojumus (virtualizēti serveri, datu glabātuves, tīkli un tīkla drošības risinājumi), tostarp konteinerizētu risinājumu izmitināšanā, kā arī nodrošinot Iekšlietu ministrijas iestāžu pārziņā esošu IKT risinājumu pilnu tehnoloģisko atbalstu.

1) īpaši augstas pieejamības infrastruktūra ar IT slodzes automatizētām darbības atjaunošanas iespējām otrā datu centrā - sistēmām, kurām ir noteikta A pieejamības klase¹ vai kuras ir noteiktas kā A klases (paaugstinātas drošības) informācijas sistēmas;

2) infrastruktūra viena datu centra ietvaros - sistēmām ar zemākām pieejamības prasībām.

Neskatoties uz pieejamības rādītājiem, būs iespēja:

1) veikt rezerves kopēšanu uz cita valsts datu apstrādes mākoņa dalībnieka datu centru;

2) izvēlēties atbilstošāko datu uzglabāšanas veiktspējas klasi no divām pieejamajām (abos pamata pieejamības līmeņos)

1) Centrs,

2) Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,

3) Iekšlietu ministrija,

4) Valsts robežsardze,

5) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,

6) Nodrošinājuma valsts aģentūra,

7) Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs,

8) Valsts kanceleja,

9) Latvijas Republikas prokuratūra.

Projektā plānots nodrošināt jau esošo klientu pakāpenisku pārcelšanu uz mākoņdatošanas platformu, līdz ar to garantējot plašāku pārvaldības un kontroles funkcionalitāti. Tāpat paredzams, ka nākotnē mākoņdatošanas platformas kapacitāti varēs paplašināt un tajā izmitināt arī citu valsts iestāžu informācijas sistēmas. Centrs līdz šim ir nodrošinājis infrastruktūru augstas pieejamības un noslodzes informācijas sistēmu izmantošanai, piemēram, robežkontroles, ārkārtas notikumu (112), fizisko personu uzskaites, kriminālo un administratīvo sodu darbplūsmas, personu sodāmības datu starptautiskajai apmaiņai u. tml., līdz ar to datu centri ir piemēroti valsts kritiskās infrastruktūras sarakstā iekļauto sistēmu izmitināšanai.

1) standartizētas virtualizācijas un mākoņdatošanas pārvaldības programmatūras uzturēšanas izmaksas;

2) datu krātuvju aparatūras un to vadības programmatūras uzturēšanas izmaksas;

3) serveru un tīkla aparatūras un to vadības programmatūras uzturēšanas izmaksas;

4) rezerves kopēšanas pārvaldības programmatūras izmaksas;

5) elektrības izmaksas, kuras sedz resorā centralizēti pārvaldītas nekustamā īpašuma funkcijas ietvarā (Nodrošinājuma valsts aģentūra)

Būtiskās izmaksu pozīcijas veidos šā plāna 5. punktā uzskaitītās projekta ietvaros iegādātās infrastruktūras uzturēšanas (ražotāja atbalsts - programmatūras drošības un funkcionālie labojumi, jaunāko versiju piegāde, aparatūras garantija) izmaksas - indikatīvi 300 720 euro ik gadu, sākot no 2027. gada.